Darbības ar dokumentu
Ministru kabineta noteikumi Nr. 317
Rīgā 2025. gada 27. maijā (prot. Nr. 21 32. §)
Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma
4. panta 11. un 11.1 punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 197. nr.; 2021, 21. nr.; 2022, 96., 175., 190. nr.; 2023, 164. nr.; 2024, 81., 123. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 13.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"13.3. iespēju skolēnam apgūt vismaz divas svešvalodas - pirmo
svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām
valodām, un otro svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības
vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai
svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi
izglītības jomā."
2. Izteikt 16.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"16.6. vērtējuma obligātuma princips - skolēnam jāiegūst
vērtējums visos attiecīgās izglītības programmas mācību
priekšmetu kursos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos valsts
pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā."
3. Papildināt ar 25.7 punktu šādā
redakcijā:
"25.7 Šo noteikumu 13.3. apakšpunktu attiecībā uz
iespēju skolēnam apgūt vismaz divas svešvalodas - pirmo
svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām
valodām, un otro svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības
vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai
svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi
izglītības jomā, piemēro no 2026. gada 1. septembra. Līdz
minētajam datumam izglītības iestāde nodrošina iespēju skolēnam
apgūt vismaz divas svešvalodas."
4. Papildināt ar 25.8 punktu šādā
redakcijā:
"25.8 Šo noteikumu 11. pielikuma 5.1. apakšpunktu un
12. pielikuma 6.1. apakšpunktu attiecībā uz otro svešvalodu, kas
ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas
dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi
regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, piemēro no
2026. gada 1. septembra. Līdz minētajam datumam izglītības
iestāde skolēnam piedāvā un nodrošina iespēju apgūt otro
svešvalodu, kas ir angļu, franču, vācu vai krievu valoda."
5. Papildināt ar 25.9 punktu šādā
redakcijā:
"25.9 Skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gada
beigām uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no
Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu
oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie
starpvaldību līgumi izglītības jomā, izglītības iestāde nodrošina
iespēju turpināt minētās svešvalodas apguvi līdz vispārējās
vidējās izglītības programmas apguves noslēgumam, bet ne ilgāk kā
līdz 2027./2028. mācību gada beigām."
6. Izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
7. Izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
Ministru prezidente E. Siliņa
Izglītības un zinātnes ministre D. Melbārde
1. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 27. maija
noteikumiem Nr. 317
"11. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi
1. Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītības ieguvei klātienes formā (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam.
II. Izglītības saturs
2. Izglītības programmas obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
3. Skolēnus 10.-12. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns, tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem
4. Izglītības iestāde veido izglītības programmu, pamatojoties uz šādiem tabulā norādītajiem kursiem:
Stundu skaits mācību priekšmetu pamatkursos, padziļinātajos kursos un specializētajos kursos mācību jomās izglītības ieguvei klātienes formā
| Mācību joma | Mācību priekšmeti | ||
| pamatkursi | padziļinātie kursi | specializētie kursi | |
| Valodas | Latviešu valoda I1 (420)2 | Latviešu valoda un literatūra II (210) |
Mazākumtautības valoda un literatūra (210)
Latgaliešu rakstu valoda (70) Trešā svešvaloda (B1) (315) |
|
Svešvaloda I (B2)
Svešvaloda (B1) (420)3 |
Svešvaloda II (C1) (210) | ||
| Sociālā un pilsoniskā mācību joma | Sociālās zinības un vēsture (140) |
Novadu mācība (70)
Filozofija (70) Uzņēmējdarbības pamati (140) |
|
| Vēsture I (105) | Vēsture II (210) | ||
| Sociālās zinātnes I (140) | Sociālās zinātnes II (210) | ||
| Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā | Kultūras pamati (105) |
Radošā rakstīšana (105)
Vizuāli plastiskā māksla (140) Kolektīvā muzicēšana (210) Teātris un drāma (140) Publiskā uzstāšanās (70) |
|
| Literatūra I2 | Kultūra un māksla II (210) | ||
| Kultūra un māksla I (vizuālā māksla) (210) | |||
| Kultūra un māksla I (mūzika) (210) | |||
| Kultūra un māksla I (teātra māksla) (210) | |||
| Dabaszinātnes | Dabaszinības (315) | Astronomija (70) | |
| Fizika I (245) | Fizika II (210) | ||
| Ķīmija I (210) | Ķīmija II (210) | ||
| Bioloģija I (105) | Bioloģija II (210) | ||
| Ģeogrāfija I (105) | Ģeogrāfija II (210) | ||
| Matemātika | Matemātika I (420) | Matemātika II (280) |
Projicēšanas metodes (70)
Diskrētās matemātikas elementi (70) Kompleksie skaitļi (70) |
| Tehnoloģijas | Datorika (70) |
Digitālais dizains (140)
Robotika (140) |
|
| Dizains un tehnoloģijas I (210) | Dizains un tehnoloģijas II (210) | ||
| Programmēšana I (210) | Programmēšana II (210) | ||
| Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma |
Sports un veselība (315) 4
Valsts aizsardzības mācība (112)5 |
||
| Starpdisciplinārs kurss | Projekta darbs (70) | ||
Piezīmes.
1 Kursu nosaukumos izmantota romiešu ciparu numerācija: I - pamatkursiem optimālajā apguves līmenī un II - padziļinātajiem kursiem, lai norādītu pēctecību. Pamatkursos, kuru nosaukumos nav romiešu ciparu numerācijas, nodrošina vispārīgā līmeņa sasniedzamos rezultātus.
2 Kursam "Latviešu valoda I" un "Literatūra I" norādīts kopējais stundu skaits. Izglītības iestāde to var variēt pēc saviem ieskatiem vai piedāvāt vienu integrētu kursu.
3 Nosaukts kopējais stundu skaits vienas svešvalodas apguvei vismaz līdz optimālajam līmenim (B2) ("Svešvaloda I") un otras svešvalodas apguvei vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda").
4 Kursā "Sports un veselība" skolēnam, kuram atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām vismaz uz vienu semestri, skola izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, pielāgojot sasniedzamos rezultātus. Skolēna mācību snieguma vērtēšana notiek atbilstoši individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
5 Kursu "Valsts aizsardzības mācība" var īstenot ārpus skolēnam noteiktās mācību stundu slodzes atbilstoši izglītības iestādes izglītības programmas mācību plānam vai iekļaut to mācību stundu slodzē. Kursam "Valsts aizsardzības mācība" nepiemēro šā pielikuma 6. punktu.
5. Izglītības iestāde no šā pielikuma tabulā iekļautajiem kursiem skolēniem piedāvā un īsteno vismaz divus padziļināto kursu komplektus un atbilstošus pamatkursus katrā mācību jomā:
5.1. valodu mācību jomā - "Latviešu valoda I", divas svešvalodas - pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, vismaz līdz optimālajam līmenim (B2) ("Svešvaloda I") un otro svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda");
5.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā - "Sociālās zinības un vēsture" vai pamatkursi: "Vēsture I" un "Sociālās zinātnes I";
5.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā - "Literatūra I" un "Kultūras pamati" vai kāds no trim pamatkursiem: "Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)", "Kultūra un māksla I (mūzika)" vai "Kultūra un māksla I (teātra māksla)";
5.4. dabaszinātņu mācību jomā - "Dabaszinības" vai pamatkursi: "Ķīmija I", "Fizika I", "Bioloģija I" un "Ģeogrāfija I";
5.5. matemātikas mācību jomā - "Matemātika I";
5.6. tehnoloģiju mācību jomā - "Datorika" vai viens no pamatkursiem: "Dizains un tehnoloģijas I" vai "Programmēšana I";
5.7. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā - "Sports un veselība" un "Valsts aizsardzības mācība".
6. Izglītības iestāde var mainīt mācību stundu skaitu kursā, nesamazinot to vairāk par 20 procentiem no šā pielikuma tabulā kursam noteiktā stundu skaita.
7. Izglītības iestāde var īstenot šā pielikuma tabulā minētos specializētos kursus vai piedāvāt un īstenot savus. Īstenojot specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un literatūra", plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti atvasināmi no valodu jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem latviešu valodai un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas norādīti šo noteikumu 9. pielikumā.
8. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina kursu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu attiecīgajā kursā mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos gados.
9. Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās un citās mācību organizācijas formās, gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.
10. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:
10.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām;
10.2. fakultatīvās nodarbības, kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu;
10.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;
10.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar speciālām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību procesā.
12. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai skaitā latviešu zīmju valodā).
13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
V. Mācību vides raksturojums
14. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās). Mācību vide ir mobila un transformējama, mācību procesā izmantojamas daudzveidīgas tehnoloģijas informācijas iegūšanai, problēmu risināšanai un improvizētām darbnīcām modeļu un prototipu izgatavošanai.
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
15. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts vispārējās vidējās izglītības standartā.
16. Izglītības iestāde atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
16.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetu kursos;
16.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
16.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
16.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvos darbus;
16.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;
16.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
16.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;
16.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
17. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
18. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna sasnieguma vērtējumu kursa apguves noslēgumā vai vērtējumu kursā mācību gada noslēgumā, ja kurss turpinās nākamajā mācību gadā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
19. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
20. Izmaksas izglītības programmas īstenošanai sedz:
20.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;
20.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;
20.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
21. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam kursu un stundu īstenošanas plānam.
22. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu."
2. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 27. maija
noteikumiem Nr. 317
"12. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs izglītības ieguvei neklātienes vai tālmācības formā
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītības ieguvei neklātienes vai tālmācības formā (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam.
2. Izglītības programmas īpašais mērķis ir dot iespēju iegūt izglītību neklātienes vai tālmācības formā personām, kurām nav iespēju regulāri apmeklēt izglītības iestādi (darba, dzīvesvietas, veselības stāvokļa, sociālu vai citu iemeslu dēļ), kuras dod priekšroku individuālam mācību tempam un kuras ir gatavas patstāvīgām mācībām.
II. Izglītības saturs
3. Izglītības programmas obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
4. Skolēnus 10.-12. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns, tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem
5. Izglītības iestāde veido izglītības programmu, pamatojoties uz šādiem tabulā norādītajiem kursiem:
Stundu skaits mācību priekšmetu pamatkursos, padziļinātajos kursos un specializētajos kursos mācību jomās izglītības ieguvei neklātienes vai tālmācības formā
| Mācību joma | Mācību priekšmeti | ||
| pamatkursi | padziļinātie kursi | specializētie kursi | |
| Valodas | Latviešu valoda I1 (210)2 | Latviešu valoda un literatūra II (105) |
Latgaliešu rakstu valoda (35)
Trešā svešvaloda (B1) (150) Mazākumtautības valoda un literatūra (140) |
| Svešvaloda I (B2) Svešvaloda (B1) (210)3 | Svešvaloda II (C1) (105) | ||
| Sociālā un pilsoniskā mācību joma | Sociālās zinības un vēsture (70) |
Novadu mācība (35)
Filozofija (35) Uzņēmējdarbības pamati (70) |
|
| Vēsture I (70) | Vēsture II (105) | ||
| Sociālās zinātnes I (70) | Sociālās zinātnes II (105) | ||
| Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā | Kultūras pamati (53) |
Radošā rakstīšana (105)
Vizuāli plastiskā māksla (70) Teātris un drāma (70) |
|
| Literatūra I2 | Kultūra un māksla II (105) | ||
| Kultūra un māksla I (vizuālā māksla) (105) | |||
| Kultūra un māksla I (mūzika) (105) | |||
| Kultūra un māksla I (teātra māksla) (105) | |||
| Dabaszinātnes | Dabaszinības (210) | Astronomija (35) | |
| Fizika I (175) | Fizika II (105) | ||
| Ķīmija I (140) | Ķīmija II (105) | ||
| Bioloģija I (70) | Bioloģija II (105) | ||
| Ģeogrāfija I (105) | Ģeogrāfija II (105) | ||
| Matemātika | Matemātika I (380) | Matemātika II (250) |
Projicēšanas metodes (35)
Diskrētās matemātikas elementi (35) Kompleksie skaitļi (35) |
| Tehnoloģijas | Datorika (70) |
Digitālais dizains (70)
Robotika (70) |
|
| Dizains un tehnoloģijas I (105) | Dizains un tehnoloģijas II (105) | ||
| Programmēšana I (105) | Programmēšana II (105) | ||
| Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma | Sports un veselība4 (35) | ||
| Starpdisciplinārs kurss | Projekta darbs (35) | ||
Piezīmes.
1 Kursu nosaukumos izmantota romiešu ciparu numerācija: I - pamatkursiem optimālajā apguves līmenī un II - padziļinātajiem kursiem, lai norādītu pēctecību. Pamatkursos, kuru nosaukumos nav romiešu ciparu numerācijas, nodrošina vispārīgā līmeņa sasniedzamos rezultātus.
2 Kursam "Latviešu valoda I" un "Literatūra I" norādīts kopējais stundu skaits. Izglītības iestāde to var variēt pēc saviem ieskatiem vai piedāvāt vienu integrētu kursu.
3 Nosaukts kopējais stundu skaits vienas svešvalodas apguvei vismaz līdz optimālajam līmenim (B2) ("Svešvaloda I") un otras svešvalodas apguvei vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda").
4 Kursā "Sports un veselība" skolēni apgūst mācību satura teorētisko daļu.
6. Izglītības iestāde no šā pielikuma tabulā iekļautajiem kursiem skolēniem piedāvā un īsteno vismaz divus padziļināto kursu komplektus un atbilstošus pamatkursus katrā mācību jomā:
6.1. valodu mācību jomā - "Latviešu valoda I", divas svešvalodas - pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, vismaz līdz optimālajam līmenim (B2) ("Svešvaloda I") un otro svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda");
6.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā - "Sociālās zinības un vēsture" vai pamatkursi: "Vēsture I" un "Sociālās zinātnes I";
6.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā - "Literatūra I" un "Kultūras pamati" vai kāds no trim pamatkursiem: "Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)", "Kultūra un māksla I (mūzika)" vai "Kultūra un māksla I (teātra māksla)";
6.4. dabaszinātņu mācību jomā - "Dabaszinības" vai četri pamatkursi: "Ķīmija I", "Fizika I", "Bioloģija I" un "Ģeogrāfija I";
6.5. matemātikas mācību jomā - "Matemātika I";
6.6. tehnoloģiju mācību jomā - "Datorika" vai viens no pamatkursiem: "Dizains un tehnoloģijas I" vai "Programmēšana I";
6.7. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā - "Sports un veselība".
7. Izglītības iestāde var mainīt mācību stundu skaitu kursā, nesamazinot to vairāk par 20 procentiem no šā pielikuma tabulā kursam noteiktā stundu skaita.
8. Izglītības iestāde var īstenot šā pielikuma tabulā minētos specializētos kursus vai piedāvāt un īstenot savus. Īstenojot specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un literatūra", plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti atvasināmi no valodu jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem latviešu valodai un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas norādīti šo noteikumu 9. pielikumā.
9. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina kursu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu attiecīgajā kursā mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos gados.
10. Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā.
11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar speciālām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību procesā.
12. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai skaitā latviešu zīmju valodā).
13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
V. Mācību vides raksturojums
14. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās). Mācību vide ir mobila un transformējama, mācību procesā izmantojamas daudzveidīgas tehnoloģijas informācijas iegūšanai, problēmu risināšanai un improvizētām darbnīcām modeļu un prototipu izgatavošanai.
15. Izglītības iestāde, piedāvājot vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot valsts vispārējās vidējās izglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus, nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un tehnisko nodrošinājumu (piemēram, videolekciju un individuālu konsultāciju organizēšanai tiešsaistē, saziņai izglītības iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai paredzēto mācību materiālu izstrādei).
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
16. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts vispārējās vidējās izglītības standartā.
17. Izglītības iestāde atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
17.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetu kursos;
17.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
17.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
17.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;
17.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;
17.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
17.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;
17.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
18. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
19. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna sasnieguma vērtējumu kursa apguves noslēgumā vai vērtējumu kursā mācību gada noslēgumā, ja kurss turpinās nākamajā mācību gadā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
20. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
21. Izmaksas izglītības programmas īstenošanai sedz:
21.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;
21.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;
21.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
22. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam kursu un stundu īstenošanas plānam.
23. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu."
 |
 |
 |
 |