Darbības ar dokumentu
Rīgā 2025. gada 27. maijā (prot. Nr. 21 38. §)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.8. pasākumu "Divējāda lietojuma infrastruktūras attīstība" (turpmāk – pasākums);
1.2. pasākuma mērķi un mērķa grupu;
1.3. pasākumam pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.
4. Pasākumā piemērota teritoriālā pieeja, veicot ieguldījumus pilsētu funkcionālajās teritorijās, kas noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās.
5. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīts plānošanas reģiona attīstības programmā ietverts divējāda lietojuma vajadzībām paredzēta valsts autoceļa (turpmāk – ceļš) un ar to saistītās infrastruktūras attīstības projekts, par kuru saņemts Aizsardzības ministrijas atzinums un kuru īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās.
6. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
8. Pasākuma mērķis ir attīstīt reģionos divējāda lietojuma ceļu satiksmei paredzētus ceļus un ar to saistīto infrastruktūru, kas piemērota civilajām un, ja nepieciešams, militārajām vai civilās aizsardzības vajadzībām, lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju un infrastruktūras drošību un veicinātu militāro mobilitāti.
9. Pasākuma mērķa grupa ir satiksmes dalībnieki, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldību iedzīvotāji, Nacionālie bruņotie spēki.
10. Pasākumu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot programmas specifisko iznākuma rādītāju – izbūvēto divējāda lietojuma ceļu garums – vismaz 16 km.
11. Šo noteikumu 10. punktā minētais iznākuma rādītājs ir sasniegts, kad finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei ir iesniedzis pamatojošos dokumentus par būvdarbu pabeigšanu un izbūvētie divējāda lietojuma ceļi ir nodoti ekspluatācijā saskaņā ar būvniecības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, un projekts ir pabeigts.
12. Aizsardzības ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji piedalās projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā ar balsstiesībām.
13. Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 16 250 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 13 812 500 euro un valsts budžeta finansējums – ne mazāks kā 2 437 500 euro.
14. Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projektā plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
15. Ja nepieciešams, projekta iesniedzējs projekta īstenošanā attiecināmo izmaksu segšanai var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus.
16. Projekta iesniedzējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam darbojas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", kas veiks Satiksmes ministrijas kā Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzēja funkcijas.
17. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs), sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
18. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas ietver investīcijas divējāda lietojuma ceļu satiksmei paredzētu ceļu un ar to saistītās infrastruktūras attīstībā, kas piemērota civilajām un, ja nepieciešams, militārajām vai civilās aizsardzības vajadzībām, atbalstot mobilitātes risinājumus.
19. Projekta iesniegumā neiekļauj darbības, kas nav vērstas uz šo noteikumu 8. punktā minētā mērķa sasniegšanu.
20. Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultāta sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma:
20.1. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), tai skaitā būvprojekta izstrādes un ar to saistīto būvekspertīžu izmaksas;
20.2. vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;
20.3. zemes iegādes izmaksas, ja zemes iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzētās būvniecības īstenošanai, bet ne vairāk kā 10 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas;
20.4. būvlaukuma ierīkošanas un novākšanas izmaksas;
20.5. apbraucamo ceļu būvniecības, nojaukšanas un uzturēšanas izmaksas ceļa būvniecības laikā;
20.6. pievadceļu uzturēšanas izmaksas ceļa būvniecības laikā;
20.7. ceļa būvniecības izmaksas;
20.8. mobilitātes risinājumu ieviešanas izmaksas, tai skaitā tanku pāreju ierīkošanas izmaksas;
20.9. ceļa kompleksam piegulošā inženiertīkla pārbūves izmaksas – ne vairāk kā 10 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Izmaksas attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka projekta ietvaros, veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas, pārbūves vai pārcelšanas, un ieguldījumi inženiertīkla pārbūvē tiek veikti, nemainot inženiertīkla tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem, kā arī nodrošinot atbilstību valsts atbalsta regulējumam;
20.10. satiksmes mezglu izveides un likvidācijas izmaksas, lai nodrošinātu satiksmei drošus pievienojumus ceļam;
20.11. ar ceļa būvniecību saistīto citu ceļu pārbūves izmaksas, ja tie ir nedalāmi saistīti ar projekta īstenošanu;
20.12. ar velosipēdistu un gājēju ceļu izbūvi saistītās būvniecības izmaksas (tostarp lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus) ar nosacījumu, ka tie ir nedalāmi saistīti ar projekta īstenošanu;
20.13. ar ceļu saistītā aprīkojuma izveides izmaksas (autobusu pieturvietu, apgaismojuma līniju, lietusūdens savākšanas un attīrīšanas iekārtu izbūve, apzaļumošana);
20.14. autoceļu satiksmes radītā trokšņa samazināšanas izmaksas, tostarp prettrokšņa sienu vai prettrokšņa vaļņu ierīkošana, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;
20.15. satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas (piemēram, ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, satiksmes mierināšanas līdzekļi, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi);
20.16. satiksmes vadības aprīkojuma uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas (piemēram, meteoroloģiskās stacijas, kas nepieciešamas transportbūves un ceļa posma seguma stāvokļa un slodzes noteikšanai, satiksmes intensitātes uzskaites punkti);
20.17. ceļu drošības audita izmaksas;
20.18. būvdarbu uzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
20.19. vides piekļūstamības ekspertu konsultāciju izmaksas;
20.20. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas, informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas;
20.21. neparedzētās izmaksas ne vairāk kā piecu procentu apmērā no kopējās tiešo attiecināmo izmaksu summas.
21. Šo noteikumu 20.1., 20.2., 20.17. un 20.18. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
22. Šo noteikumu 20.5., 20.6., 20.10., 20.11., 20.12. un 20.13. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
23. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
24. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta, tai skaitā izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 20.3., 20.9. un 20.21. apakšpunktā un 21. un 22. punktā minētos izmaksu ierobežojumus.
25. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas no 2025. gada 1. jūnija. Projekta iesniegumā neiekļauj pabeigtas darbības un finansējumu tām nepiešķir.
26. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
27. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
27.1. uzkrāj datus par projektā sasniegto šo noteikumu 10. punktā minēto iznākuma rādītāju;
27.2. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa rādītāju "objektu skaits, kuros ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība" vai citiem horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms);
27.3. izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principiem "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Klimatdrošināšana" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem vides aizsardzības un klimata jomā;
27.4. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 10. punktā minēto iznākuma rādītāja vērtību sasniegšanu;
27.5. nodrošina, lai pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un novērš dubultā finansējuma risku;
27.6. nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;
27.7. nodrošina projekta īstenošanas rezultātā radīto vērtību uzturēšanu, laikus plānojot periodisku nodilušo konstrukciju atjaunošanu un finansējuma piešķiršanu šiem darbiem turpmākos 20 gadus pēc projekta īstenošanas;
27.8. projekta īstenošanas laikā līdz būvdarbu uzsākšanas brīdim nodrošina, ka transporta infrastruktūras izbūve paredzēta publiskas personas īpašumā vai finansējuma saņēmēja valdījumā vai turējumā esošajās zemes vienībās vai ka finansējuma saņēmējam ar īpašuma vai zemes vienību īpašnieku ir noslēgta atbilstoša vienošanās par īpašuma vai zemes vienības ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesībām vai apbūves tiesībām, kā arī par būvniecības, lietošanas, uzturēšanas un attīstības (tai skaitā modernizēšanas un pārbūves) kārtību. Finansējuma saņēmēja tiesības uz konkrēto objektu vai īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā;
27.9. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
27.10. izstrādā iekšējās kontroles sistēmu, ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu;
27.11. nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantu un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu;
27.12. glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tās pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
28. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamās preces un pakalpojumus iegādājas saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī vides piekļūstamības un izmantojamības nodrošināšana – zaļais publiskais iepirkums. Kur tas ir attiecināms un atbilstošs ieguldījumu specifikai, var īstenot sociāli atbildīgu iepirkumu, kā arī piemērot inovatīvā publiskā iepirkuma nosacījumus (ja attiecināms).
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa
 |
 |
 |
 |