Darbības ar dokumentu

Paskaidrojuma raksta sadaļas un norādāmā informācija

1.1. Ādažu novada pašvaldības domes 2022. gada 28. septembra saistošie noteikumi Nr. 73/2022 "Pašvaldības nozīmes ceļu un ielu uzturēšanas kārtība Ādažu novadā" (turpmāk - Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Ādažu novada pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu būvniecībā un uzturēšanā, tajā skaitā, līdzfinansē pašvaldības nozīmes ceļu un ielu uzturēšanu un būvniecību.

1.2. Noteikumi tiek pārskatīti, pamatojoties uz Finanšu ministrijas 2024. gada 19. decembra vēstuli Nr. 7-4/18/3804 "Par saistošajiem noteikumiem Nr. 73/2022 "Pašvaldības nozīmes ceļu un ielu uzturēšanas kārtība Ādažu novadā" un 2025. gada 11. februāra vēstuli Nr. 7-4/18/426 "Par saistošo noteikumu pārskatīšanu".

1.3. Finanšu ministrija skaidro, ka gadījumā, ja tiek konstatēts, ka Noteikumos minētā pašvaldības līdzfinansējuma saņēmējs būs saimnieciskās darbības veicējs, ir jāvērtē publisko līdzekļu piešķīruma atbilstība kumulatīvajiem komercdarbības atbalstu raksturojošiem kritērijiem (komercdarbības atbalsta četrām pazīmēm), kas definēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā un tālāk interpretēti ES tiesu judikatūrā, kā arī nacionālā līmenī definēti Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk - KAKL) 5. pantā. Attiecīgi gadījumā, ja Noteikumu ietvaros piešķiramā publiskā finansējuma saņēmējs ir saimnieciskās darbības veicējs, tad pirmškietami var secināt, ka:

1.3.1. izpildās komercdarbības atbalsta 1. pazīme - publisko līdzekļu esamība (KAKL 5. panta 1. punkts), jo Noteikumu ietvaros tiek piešķirts finansējums no Pašvaldības budžeta līdzekļiem;

1.3.2. izpildās komercdarbības atbalsta 2. pazīme - ekonomiskā priekšrocība (KAKL 5. panta 2. punkts), jo EK paziņojuma 66. punktā skaidrots, ka "priekšrocība Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē ir ikviens saimnieciskais labums, ko uzņēmums nebūtu varējis gūt parastos tirgus apstākļos" un attiecīgi Noteikumu ietvaros tiek piešķirts saimniecisks labums (publiskie līdzekļi), ko parastos tirgus apstākļos saimnieciskās darbības veicēji negūtu. Turklāt Noteikumi neparedz kritērijus, saskaņā ar kuriem varētu izslēgt, ka attiecīgās infrastruktūras attīstīšana ir mērķorientēta (tas ir, ka tā nav attīstīta konkrēta saimnieciskās darbības veicēja interesēs) un tādējādi var tikt kvalificēta kā publiskā infrastruktūra, kas būs pieejama bez ierobežojumiem publiskai lietošanai visai sabiedrībai bez maksas. Papildus ir secināms, ka Noteikumi neparedz mehānismu, kādā Pašvaldība var pārbaudīt un uzrauga, vai tāmes norādītās būvniecības izmaksas ir atbilstošas tirgus cenai, lai novērstu pārkompensācijas iespējamību;

1.3.3. izpildās komercdarbības atbalsta 3. pazīme - selektivitāte (KAKL 5. panta 3. punkts), jo atbalsts tiek piešķirts tikai konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem - konkrētiem nekustamo īpašumu īpašniekiem;

1.3.4. attiecībā uz komercdarbības atbalsta 4. pazīmi - ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci (KAKL 5. panta 4. punkts) - kā atzinusi Eiropas Komisija, ir jāvērtē katra gadījuma īpašie apstākļi un atbalsta pasākumam būs vienīgi vietēja mēroga ietekme un atbalsts neietekmēs tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja atbalsta "saņēmējs attiecīgās preces vai pakalpojumus piedāvā ierobežotā dalībvalsts teritorijā un diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus", kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās dalībvalstīs. Tomēr gadījumā, ja nav iespējams pamatot, ka atbalsts tiks piešķirts tādam saimnieciskās darbības veicējam/tādu saimniecisku darbību īstenošanai, kam ir vienīgi vietēja ietekme, komercdarbības atbalsta 4. pazīme izpildās.

1.4. Secinot, ka attiecībā uz publisko līdzekļu piešķiršanu saimnieciskās darbības veicējiem vienlaikus izpildās visas četras kumulatīvās komercdarbības atbalsta pazīmes, plānotais atbalsta pasākums būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, kam ir jāpiemēro atbilstīgu komercdarbības atbalsta regulējumu, piemēram, Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam.

1.5. Ministrija vērš uzmanību, ka, iepazīstoties ar Noteikumiem, ir secināms, ka tajos nav paredzēta pieteikumu vērtēšana atbilstoši komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm, lai secinātu, vai publiskā finansējuma piešķiršana kvalificējas kā komercdarbības atbalsts un šajā gadījumā atbilstīga komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošana, līdz ar to šobrīd nevar izslēgt, ka Noteikumu ietvaros tiek piešķirts komercdarbības atbalsts.

1.6. Pašvaldība 2025. gada 10. janvāra vēstulē Nr. ĀNP/1-12-1/25/33 "Par saistošo noteikumu pārskatīšanu" sniedza Finanšu ministrijai skaidrojumu:

1.6.1. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 2024. gada 24. janvāra vebinārā "Mērķorientētas infrastruktūras principi, pazīmes un riski"¹ norādīja, ka mērķorientēta infrastruktūra ir infrastruktūra, kas izbūvēta vienam vai vairākiem iepriekš nosakāmiem komersantiem un pielāgota to vajadzībām;

1.6.2. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta 4. punktā termins "publiskā infrastruktūra" tiek skaidrots kā tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido tehniskā (transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un vides objekti) un sociālā (izglītības, zinātnes, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, sabiedrisko pakalpojumu, kultūras un rekreācijas objekti) infrastruktūra;

1.6.3. Noteikumu 2. punkta izpratnē pašvaldības nozīmes statusu privātam ceļam vai ielai nosaka sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu vienotu ceļu un ielu tīklu pašvaldībā un sabiedrības iespējas un tiesības ikvienam to izmantot. Šāds formulējums atbilst Zemes pārvaldības likuma (turpmāk - Likums) regulējumam;

1.6.4. 2018. gada 25. oktobrī stājas spēkā grozījumi Likumā, papildinot to ar jaunu tiesību institūtu "Pašvaldības nozīmes ceļš vai iela", kura 8.¹ panta ceturtā, piektā un sestā daļa paredz, ka:

1) pašvaldība saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā piedalās pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas būvniecībā un uzturēšanā. Saistošajos noteikumos paredz kārtību, kādā pašvaldība sedz izmaksas par pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas būvniecību un uzturēšanu;

2) pašvaldības nozīmes ceļš vai iela ir publiski pieejama, un līdz pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusa atcelšanai aizliegts ierobežot transporta un gājēju kustību pa to;

3) pašvaldībai ir tiesības, informējot zemes īpašnieku, ierīkot jaunas inženierkomunikācijas - iekārtas, ierīces, ietaises, tīklus, līnijas un to piederumus, ja tas ir nepieciešams sabiedrības interešu īstenošanai;

1.6.5. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija skaidrojumā tīmekļvietnē www.lvportals.lv norāda, ka pieņemot šo tiesību normu, Saeimas sēdē deputāti norādīja, ka minētā tiesību norma risina divas problēmas. Pirmkārt, pašvaldības aizvien biežāk saskaras ar problēmām, kas saistītas ar privātīpašumā esošu ceļu un ielu uzturēšanu pienācīgā stāvoklī, kā arī inženierkomunikāciju izveidi. Minētās normas pieļautu, ka pašvaldības varētu noteikt pašvaldības nozīmes ceļa statusu privātiem ceļiem un ielām, iepriekš noskaidrojot privāto ceļu un ielu, un zemes īpašnieku viedokli. Otrkārt, piedāvātais regulējums varētu risināt zemes reformas laikā nodibināto ceļa servitūtu funkcijas. Zemes reformu reglamentējošie normatīvie akti noteica tiesības pašvaldībām, lemjot par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu lietošanā, noteikt īpašuma tiesību apgrūtinājumus - ceļa servitūtus, lai varētu nodrošināt piekļuvi citu personu zemes īpašumam. Šādus ceļa servitūtus varētu aizstāt ar pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā ceļam noteiktu pašvaldības nozīmes ceļa statusu.²;

1.6.6. No minētā izriet, ka ne Likuma, ne arī Noteikumu mērķis nav sniegt atbalstu privātpersonai viņam piederošā ceļa uzturēšanā vai būvniecībā, bet tieši otrādi - noteikt privātpersonas īpašuma tiesību aprobežojumu sabiedrības interesēs, un tikai atsevišķos gadījumos (piem., lai nodrošinātu piekļuvi sabiedrībai nozīmīgiem objektiem (slimnīcai, skolai, u.tml.). Cita starpā ceļa īpašnieks pat var nepiekrist pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusa piešķiršanai viņa īpašumam un pārsūdzēt to tiesā;

1.6.7. rezumējot - pašvaldības nozīmes ceļiem un ielām piemīt publiskas infrastruktūras pazīmes, jo tās ir pieejamas bez ierobežojumiem publiskai lietošanai visai sabiedrībai bez maksas. Līdz ar to nav viennozīmīgi secināms, ka pašvaldības līdzfinansējums Noteikumu ietvaros tiek piešķirts mērķorientētai infrastruktūrai;

1.6.8. Noteikumos nav iespējams iestrādāt mehānismu pieteikumu vērtēšanai atbilstoši komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm, jo šādi pieteikumi varētu arī netikt saņemti, piemēram, inženierkomunikāciju avāriju situācijās vai ceļa/ielas ikdienas uzturēšanas darbiem, kas ir pašvaldības iniciēti un iepriekš nav paredzami. Kā arī varētu būt neiespējams pirms ceļa/ielas uzturēšanas darbu izpildes noteikt precīzas ieguldījuma izmaksas (neprognozējama regularitāte, laikapstākļi ziemā, u.tml.).

1.7. Atkārtoti izvērtējot Noteikumus un pašvaldības skaidrojumu Finanšu ministrija 2025. gada 11. februāra vēstulē Nr. 7-4/18/426 "Par saistošo noteikumu pārskatīšanu" izteikusi viedokli, ka gadījumā, ja publiskie līdzekļi tiek ieguldīti publiskas infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai (neatkarīgi no tā, vai tā ir publiskai personai vai fiziskai/juridiskai personai piederošs īpašums) un šī publiskā infrastruktūra vienlīdz un bez maksas ir pieejama visiem sabiedrības locekļiem, turklāt tā nav veidota kāda konkrēta saimnieciskās darbības veicēja interesēs, ņemot vērā tā izvirzītās prasības infrastruktūras pielāgojumiem (t.i., veidota kā mērķorientēta infrastruktūra), publisko līdzekļu piešķiršana nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, jo vienlaikus neatbilst visām KAKL 5. pantā noteiktajām kumulatīvajām komercdarbības atbalsta pazīmēm, proti, šajā gadījumā konkrētam saimnieciskās darbības veicējam netiek radīta selektīva ekonomiskā priekšrocība.

1.8. Noteikumu ietvaros ir paredzēta publisko līdzekļu piešķiršana publiskas/koplietošanas infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai, kas būs bez maksas un bez ierobežojumiem brīvi pieejama ikvienam sabiedrības loceklim, proti, izbūvētā ceļa infrastruktūra sniegs labumu vispārējai sabiedrībai. Izbūvējamie pašvaldības nozīmes ceļi vai ielas nebūs īpaši paredzēti un pielāgoti attiecīgo nekustamo īpašumu īpašnieku, kas varētu būt arī saimnieciskās darbības veicēji, vajadzībām (turklāt pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusa noteikšana nekustamajam īpašumam ir privātpersonas īpašuma tiesību aprobežojums, kas uzliek tā īpašniekam pienākumu nodrošināt šī nekustamā īpašuma publisku pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim).

1.9. Tomēr, lai novērstu komercdarbības atbalsta piešķiršanas risku saimnieciskās darbības veicēju līmenī, pašvaldība ir papildinājusi Noteikumus ar nosacījumu, ka līdzfinansējums tiek piešķirts tikai tādas publiskās infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai, kas ir bez maksas un bez ierobežojumiem pieejama visiem sabiedrības locekļiem, turklāt tā nav veidota kāda konkrēta saimnieciskās darbības veicēja interesēs un tā nav veidota atbilstoši saimnieciskās darbības veicēja izvirzītām prasībām par nepieciešamiem infrastruktūras pielāgojumiem.

1.10. Vienlaikus, lai novērstu komercdarbības atbalsta piešķiršanas risku iepriekš minētās infrastruktūras būvniekam/uzturētājam, ir jānodrošina, ka tam izmaksātā atlīdzība ir atbilstoša tirgus cenai, tāpēc Noteikumos tiek iekļauts mehānisms, kādā tiek pārbaudīta pašvaldībai iesniegto izdevumu tāmēs iekļauto izmaksu pozīciju atbilstība tirgus cenām.

1.11. Papildu tiek precizēts 12. punkts, kurā noteikta pieteikumu līdzfinansējuma piešķiršanai iesniegšanas kārtība.

1.12. Citas izmaiņas līdzšinējā regulējumā netiek veiktas.

2.1. Saistošajiem noteikumiem nav tiešas fiskālās ietekmi uz pašvaldības budžetu.

2.2. Nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu šo saistošo noteikumu izpildi.

3.1. Sociālā ietekme - nav ietekmes.

3.2. Ietekme uz vidi un iedzīvotāju veselību - nav attiecināma.

3.3. Šie noteikumi neietekmē uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā.

3.4. Ietekme uz konkurenci - nav ietekmes uz konkurenci.

4.1. Šo noteikumu projekts neskar citas administratīvās procedūras un nemaina privātpersonām veicamās darbības līdzšinējo kārtību.

4.2. Paredzētās administratīvo procedūru izmaksas - nav attiecināms.

Šo noteikumu izpildei nav nepieciešams veidot pašvaldības jaunas institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.

6.1. Pašvaldības cilvēkresursi, kas tiks iesaistīti šo noteikumu īstenošanā, ir Ādažu novada Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra un Centrālās pārvaldes Administratīvās nodaļas darbinieki (pieņemot pieteikumus), pašvaldības aģentūra "Carnikavas komunālserviss" (Noteikumos noteiktās kompetences ietvaros) un Ādažu novada pašvaldības dome (lemjot par pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu).

6.2. Pašvaldības domes lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

6.3. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide vai esošo likvidācija, reorganizācija. Izpildei nepieciešami resursi tiek paredzēti pašvaldības budžeta ietvaros.

Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi, un rīcība atbilst augstākstāvošiem normatīviem aktiem.

8.1. Šo noteikumu izstrādes procesā ir notikušas konsultācijas ar Finanšu ministriju. 20.03.2025. elektroniskā pasta vēstulē Finanšu ministrija ir informējusi, ka ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departaments ir izskatījis saistošos noteikumus un konceptuāli neiebilst to apstiprināšanai. Tā kā atbilstoši Ādažu novada pašvaldības sniegtajai informācijai tās 2025. gada 10. janvāra vēstulē Nr. ĀNP/1-12-1/25/33, kā arī grozījumu projekta 2. punktā iekļautajam plānotajam grozījumam, ka "līdzfinansējumu piešķir tikai tādas publiskās infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai, kas ir bez maksas un bez ierobežojumiem pieejama sabiedrībai, kas nav veidota konkrētu saimnieciskās darbības veicēju interesēs un netiek attīstīta pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēja prasībām par nepieciešamiem infrastruktūras pielāgojumiem", ir secināms, ka saistošo noteikumu ietvaros tiks piešķirts pašvaldības līdzfinansējums ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā, kas nesniegs nekādu labumu saimnieciskās darbības veicējiem. Līdz ar to, ņemot vērā, ka saistošo noteikumu ietvaros netiks piešķirts komercdarbības atbalsts, grozījumu projektu nav nepieciešams oficiāli iesniegt Finanšu ministrijai sākotnējai izvērtēšanai saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 10. panta pirmo daļu.

8.2. Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai pēc šo noteikumu izskatīšanas domes Finanšu komitejā 19.03.2025., to projekts tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.adazunovads.lv, kā arī informācija par projektu tika publicēta sociālās vietnes Facebook pašvaldības kontā, lai sasniegtu mērķgrupu, kā arī noskaidrotu pēc iespējas plašākas sabiedrības viedokli;

8.3. Publikācijā noteiktajā termiņā - no 20.03.2025. līdz 03.04.2025. netika saņemti iedzīvotāju priekšlikumi.

8.4. Cita veida saziņa un konsultācijas nav notikušas.