Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 213

Rīgā 2025. gada 1. aprīlī (prot. Nr. 13 38. §)

Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Mākslīgo mitrāju izveide"

Izdoti saskaņā ar  Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto un septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai neienesīgo investīciju īstenošanai intervencē "Mākslīgo mitrāju izveide" (intervences kods – LA4.5.).

2. Atbalstu sniedz saskaņā ar:

2.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES)  2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115);

2.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula 2021/2116).

3. Valsts un Eiropas Savienības atbalstu neienesīgo investīciju intervencē "Mākslīgo mitrāju izveide" piešķir saskaņā ar regulas 2021/2115 6. panta 1. punkta "e" un "f" apakšpunktu, 73. panta 2. punktu un 4. punkta "c" apakšpunkta "i" apakšpunktu.

4. Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo un publisko finansējumu pieprasa un saņem saskaņā ar normatīvajiem  aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

5. Projekta īstenošanas termiņš ir trīs gadi no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam.

6. Šo noteikumu 3. punktā minētajā intervencē sniegtais atbalsts par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nepārklājas ar atbalstu no citām līdzīgām intervencēm, un neiestājas dubultā finansējuma risks.

II. Atbalsta saņemšanas nosacījumi

7. Šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošanas mērķis ir izbūvēt zaļo infrastruktūru, lai izveidotu mākslīgos mitrājus ūdens piesārņojuma piesaistīšanai ar virszemes, pazemes vai kombinētu ūdens plūsmu, tā uzlabojot bioloģisko daudzveidību un atjaunojot ekosistēmas.

8. Šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija.

9. Šo noteikumu 3. punktā minētās intervences atbalstu nepiešķir mākslīgo mitrāju izbūvei:

9.1. dabiskās ūdenstecēs;

9.2. Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā režīma zonā, dabas lieguma zonā un dabas parka zonā, ja vien nav paredzēts pārbūvēt vai atjaunot meliorācijas sistēmas vai mitrāja izveide nav paredzēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānā vai pieļauta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos, ne arī mikroliegumos vai bioloģiski vērtīgajos zālājos, ja vien mitrāja izveide nav nepieciešama dabas vērtību saglabāšanai, par ko ir saņemts saskaņojums no Dabas aizsardzības pārvaldes.

10. Šo noteikumu 3. punktā minētās intervences atbalstu nepiešķir meliorācijas sistēmas pārbūvei, atjaunošanai vai izbūvei.

11. Šo noteikumu 3. punktā minēto atbalstu piešķir mākslīgā mitrāja izbūvei, lai to iekļautu mitrājus apkalpojošā meliorācijas sistēmā, tostarp no jauna izbūvējamā, esošā, pārbūvējamā vai atjaunojamā, un nodrošinātu, ka tas kļūst par funkcionējošas meliorācijas sistēmas sastāvdaļu saskaņā ar meliorācijas kadastra noteikumiem vai tās beigu posmu, kas uztver drenu sistēmu, grāvju, tostarp susinātājgrāvju un novadgrāvju, vai virszemes noteci no lauksaimniecībā izmantotajām platībām.

12. Zeme vai meliorācijas sistēma, uz kuras plānots īstenot šo noteikumu 3. punktā minēto intervenci, ir atbalsta pretendenta īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai nomā. Ja tā tiek nomāta, līgumā, kas noslēgts vismaz uz projekta īstenošanas un šo noteikumu 39. punktā minēto pēcuzraudzības laiku, paredzēta šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošana un mākslīgā mitrāja izbūve.

13. Šo noteikumu 3. punktā minētās intervences atbalsta pretendents ir:

13.1. lauksaimnieks – fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko darbību un saņem tiešos maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem;

13.2. pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas īstenos šo noteikumu 3. punktā minēto intervenci pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmā lauksaimniecības zemē;

13.3. valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs vai tiesiskais valdītājs, kas īstenos šo noteikumu 3. punktā minēto intervenci lauksaimniecības zemē;

13.4. lauksaimniecības nozares zinātniskā institūcija, kas veic lauksaimniecisko darbību.

14. Atzinumu par izbūvējamās infrastruktūras atbilstību šo noteikumu ​3. punktā minētās intervences prasībām (​1. pielikums) atbalsta pretendentam izsniedz būvkomersants, kas nodarbina atbilstošas kvalifikācijas speciālistu, kuram ir:

14.1. Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības iestādes izdota profesionālās pilnveides izglītības apliecība, ka tas apguvis kursu par mākslīgo mitrāju izmantošanu ūdeņu kvalitātes uzlabošanai, un apgūto mācību stundu apjoms atbilstoši Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmai (ECTS) ir vismaz pieci kredītpunkti;

14.2. spēkā esošs būvprakses sertifikāts ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmu (arī ugunsdzēsības sistēmu) vai meliorācijas sistēmu projektēšanas jomā, un par to ir publiski pieejama informācija Būvniecības informācijas sistēmā;

14.3. spēkā esošs Latvijas Zinātnes padomes lēmums par eksperta tiesību piešķiršanu vides inženierijas un enerģētikas zinātnes nozarē, un par to ir publiski pieejama informācija Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzē vai vismaz trīs zinātniskās publikācijas mākslīgo mitrāju un ūdeņu kvalitātes uzlabošanas jomā.  

15. Lai noteiktu būvkomersantu, kam ir tiesības izsniegt šo noteikumu 14. punktā minēto atzinumu:

15.1. Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par šo noteikumu 14. punktā minēto atzinuma sniedzēju atlasi šo noteikumu 3. punktā minētajā intervencē;

15.2. šo noteikumu 14. punktā minētais būvkomersants iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

15.2.1. iesniegumu būvkomersanta iekļaušanai atzinumu sniedzēju sarakstā  (2. pielikums);

15.2.2. būvkomersanta nodarbināto atzinuma sagatavotāju sarakstu (3. pielikums);

15.2.3. šo noteikumu 14.1., 14.2. un 14.3. apakšpunktā minētā speciālista kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopiju vai tīmekļvietnes adresi (URL), kurā ievietota atbilstošā informācija;

15.3. Lauku atbalsta dienests viena mēneša laikā pēc šo noteikumu ​15.2.1., ​15.2.2. un ​15.2.3. apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas informāciju par būvkomersantu, kas atbilst šo noteikumu 14. punktā minētajām prasībām, publicē savā tīmekļvietnē, norādot būvkomersanta nosaukumu, juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;

15.4. būvkomersants par izmaiņām šo noteikumu 15.2.2. apakšpunktā minētajā informācijā viena mēneša laikā pēc izmaiņu rašanās rakstveidā informē Lauku atbalsta dienestu.

16. Ja šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošanai izstrādātā būvprojekta autora kvalifikācija atbilst šo noteikumu 14.1., 14.2. un 14.3. apakšpunktā minētajām prasībām, būvprojekta autors pats sagatavo atzinumu (1. pielikums) un pievieno to būvprojektam.

17. Lai pamatotu mākslīgā mitrāja izveides nepieciešamību konkrētā meliorācijas sistēmas vai lietusūdens savākšanas un novadīšanas sistēmas posmā, atbalsta pretendents pirms būvprojekta izstrādes uzsākšanas nodrošina vismaz divu, bet ne vairāk kā četru ūdens paraugu ņemšanu un testēšanu, ievērojot ūdens izmeklējumiem akreditētas laboratorijas noteikto procedūru, tostarp pareizu paraugu ņemšanas secību, īstenojamo darbību kārtību, parauga ievākšanas trauku, tā tilpumu un transportēšanas prasības. Paraugus ievāc patstāvīgi vai tā speciālista klātbūtnē, kurš atbilst šo noteikumu 14.1., 14.2. un 14.3. apakšpunktā minētajām prasībām, un par to izdara atzīmi šo noteikumu 14. punktā minētajā atzinumā.

18. Ūdens paraugu ņem tajā meliorācijas sistēmas posmā, kurā paredzēta mākslīgā mitrāja būvniecība, vismaz ar 14 dienu intervālu laikposmā no 1. septembra līdz 30. aprīlim un ne agrāk kā 12 mēnešus pirms atbalsta pieprasīšanas.

19. Šo noteikumu 17. punktā minētajiem paraugiem nosaka šādus kvalitātes rādītājus:

19.1. kopējo slāpekļa koncentrāciju;

19.2. kopējo amonija slāpekļa koncentrāciju;

19.3. kopējo fosfora koncentrāciju.

20. Mākslīgā mitrāja projekta izstrāde un būvniecība ir uzskatāma par atbilstošu tādā meliorācijas sistēmas posmā, kuru identificē ar attiecīgām piketa atzīmēm dabā, mākslīgā mitrāja ārējās robežas būvprojektā ir apzīmētas ar koordinātām Latvijas normālo augstumu sistēmā, un kurā ir konstatēta neatbilstoša ūdens kvalitāte, par ko liecina vismaz viens šo noteikumu 19. punktā minēto ūdens kvalitāti raksturojošā parametra vidējās koncentrācijas pārsniegtais robežlielums:

20.1. kopējā slāpekļa koncentrācija – vairāk par 2,5 mg/l;

20.2. kopējā amonija slāpekļa koncentrācija – vairāk par 0,12 mg/l;

20.3. kopējā fosfora koncentrācija – vairāk par 0,065 mg/l.

21. Ja saskaņā ar šo noteikumu 17. punktā minētajiem kritērijiem ir konstatēta nepieciešamība attiecīgajā meliorācijas sistēmas posmā izbūvēt mākslīgo mitrāju, atbalsta pretendents šo noteikumu 18. punktā minētos ūdens paraugu testēšanas pārskata datus iesniedz šo noteikumu 14. punktā minētajam būvkomersantam atzinuma sagatavošanai. Būvprojektu šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošanai izstrādā atbilstoši šo noteikumu 14. punktā minētajam atzinumam, mākslīgā mitrāja ārējās robežas būvprojektā ir apzīmētas ar koordinātām Latvijas normālo augstumu sistēmā.

22. Šo noteikumu 3. punktā minēto intervenci īsteno meliorētā lauksaimniecības zemē, tostarp ar konkrēto meliorācijas sistēmu saistītajās platībās, kuras, lai nodrošinātu mākslīgā mitrāja funkcionalitāti, atmežojamas bez kompensācijas maksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.

23. Īstenojot šo noteikumu 3. punktā minēto intervenci un ierīkojot mākslīgo mitrāju:

23.1. ietver bridēju vai niedrāju putnu dzīvotnes elementus:

23.1.1. izveido lēzenus krastus;

23.1.2. vienu trešo daļu no robežjoslas platuma, kas atrodas starp ūdeni un zālāju, cik vien iespējams, uztur bez koku, krūmu un niedrāja apauguma, lai netraucētu putnu ligzdošanu mitrājā, un šīs robežjoslas turpmākos uzturēšanas darbus (arī šo noteikumu 39. punktā minētajā projekta pēcuzraudzības laikā) īsteno tikai laikposmā no 1. augusta līdz 31. martam;

23.2. tā izbūves vietu izvēlas pēc iespējas tuvāk ietecei regulētā ūdensnotekā vai dabiskā ūdenstecē;

23.3. tā izbūve nedrīkst negatīvi ietekmēt augštecē un lejtecē esošo meliorācijas sistēmu funkcionalitāti;

23.4. virszemes plūsmas mākslīgā mitrāja:

23.4.1. spoguļvirsmas laukums ir vismaz 0,5–2,0 procenti no sateces baseina platības. Ja sateces baseina platība ir tik liela, ka nav iespējams nodrošināt šādu spoguļvirsmas laukuma attiecību vienā mitrājā, ir pieļaujams sadalīt kopējo nepieciešamo platību vienā projektā;

23.4.2. ūdens slāņa dziļums no pamatnes visā platībā ir 0,5–1,5 metri;

23.4.3. ūdens attīrās seklā slānī, vismaz 50 procentu no mākslīgā mitrāja spoguļvirsmas laukuma aizņemot veģetācijai, ko veido dabiski vai stādīti ūdensaugi;

23.5. pazemes plūsmas mākslīgā mitrāja:

23.5.1. ūdens plūsma tiek filtrēta caur 0,7–1,2 metrus biezu rupjas smilts un grants filtru, kura virspusē visā platībā iestādīti mitrumu mīloši augi;

23.5.2. funkcionēšanai pēc nepieciešamības var izmantot iebūvētas ūdens plūsmas regulēšanas iekārtas.

24. Pielāgojot mākslīgā mitrāja konstrukciju specifisku lauksaimnieciskās darbības radītu notekūdeņu attīrīšanai, šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošanai var paredzēt kombinēta virszemes un pazemes ūdens plūsmas mitrāja izveidi, ja nepieciešams, pazemes plūsmas mitrāja pamatni veidojot hermētisku un ievērojot šo noteikumu 23. punktā minētos katram konstrukcijas veidam atbilstošos kritērijus.

III. Publiskā finansējuma veids un apmērs

25. Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs vienam projektam ir līdz 130 000 euro.

26. Atbalsta intensitāte ir 100 procentu no projekta attiecināmajiem izdevumiem saskaņā ar regulas 2021/2115 73. panta 4. punkta "c" apakšpunkta "i" apakšpunktu.

27. Šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošanā ir šādas attiecināmās izmaksas:

27.1. projekta tiešās izmaksas:

27.1.1. ar mākslīgā mitrāja izveidi saistītās izmaksas – projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas, visas izmaksas par darbībām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem ir paredzētas būvniecības ieceres īstenošanai (piemēram, projektēšana, būvdarbi, būvuzraudzība, būvekspertīze), trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksas, ja šie pakalpojumi tiek izmantoti tikai projekta mērķu sasniegšanai, tajā skaitā vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar iekārtu uzstādīšanu pazemes vai kombinētās ūdens plūsmas mitrājos, izdevumi par degvielu un citas ar projekta īstenošanu saistītās vispārējās izmaksas, tostarp par šo noteikumu 17. punktā minēto ūdens paraugu analīzēm, nomas līguma reģistrāciju zemesgrāmatā un kompensāciju par zaudētiem ienākumiem izveidotā mākslīgā mitrāja platībā. Šīs izmaksas, ievērojot regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "b" apakšpunktu, sedz kā vienības izmaksas – 100 000 euro par vienu hektāru lielu mākslīgo mitrāju saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprināto vienības izmaksas finansējuma aprēķina metodiku, kas sagatavota saskaņā ar regulas 2021/2115 83. panta 2. punkta "a" apakšpunktu;

27.1.2. projekta īstenošanas un vadības personāla atlīdzības izmaksas. Šīs izmaksas, ievērojot regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "d" apakšpunktu, sedz kā vienotas likmes finansējumu, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienotu likmi 10 procentu apmērā no šo noteikumu 27.1.1. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Šīs izmaksas piemēro tikai šo noteikumu 13.2., 13.3. un 13.4. apakšpunktā minētajam atbalsta pretendentam;

27.2. projekta netiešās attiecināmās izmaksas, ko, ievērojot regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "d" apakšpunktu, sedz kā vienotas likmes finansējumu. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas atbilstoši regulas 2021/1060 54. panta "a" apakšpunktam projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienotu likmi septiņu procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām un neietverot šo noteikumu 27.1.2. apakšpunktā minētās izmaksas. Šīs izmaksas piemēro tikai šo noteikumu 13.2., 13.3. un 13.4. apakšpunktā minētajam atbalsta pretendentam.

28. Šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošanā ir šādi neattiecināmie izdevumi:

28.1. procentu maksājumi, maksa par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas kursa svārstību dēļ radušies zaudējumi;

28.2. naudas sodi, līgumsodi un tiesas prāvu izmaksas;

28.3. izdevumi, kas saistīti ar tādu apakšlīgumu slēgšanu, kuri mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izdevumus un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējiem projekta izdevumiem;

28.4. esošo būvju uzturēšanas izdevumi; 

28.5. tehniskās apkopes, rezerves daļu un ekspluatācijas izdevumi;

28.6. atlīdzība personālam, izņemot šo noteikumu 27.1.2. apakšpunktā minētos izdevumus;

28.7. nodokļi un nodevas, izņemot pievienotās vērtības nodokli pretendentiem, kas to neatgūst no valsts budžeta, un zemesgrāmatu nodevu šo noteikumu 27.1.1. apakšpunktā minētajā gadījumā;

28.8. transportlīdzekļu izmaksas;

28.9. izdevumi, kas radušies pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot izdevumus, kas saistīti ar projektu pamatojošās dokumentācijas un iesnieguma sagatavošanu un ar vispārējām izmaksām;

28.10. izdevumi, kas nav attiecināmi saskaņā ar regulas  2021/2115 73. panta 3. punktu.

29. Šo noteikumu 3. punktā  minētās intervences atbalsta saņēmējam ir pieejams avanss līdz 50 procentiem no šo noteikumu 27. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām pēc tam, kad apstiprināts lēmums par projekta iesniegumu.

IV. Atbalsta pieprasīšanas, piešķiršanas un intervences īstenošanas kārtība

30. Lauku atbalsta dienests projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši punktu skaitam projektu atlases kritērijos, kas apstiprināti Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komitejā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai.

31. Plānošanas periodā viens atbalsta pretendents var iesniegt vairākus projektus.

32. Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:

32.1. projekta iesniegumu, norādot:

32.1.1. tās intervences kodu, uz kuru piesakās;

32.1.2. informāciju par atbalsta pretendentu projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī – darbības aprakstu;

32.1.3. projekta attiecināmo izmaksu tāmi, tostarp informāciju par projektu – projekta mērķi, aprakstu, īstenošanas vietu, izbūvējamā mākslīgā mitrāja veidu atkarībā no paredzētās ūdens plūsmas un tā platību;

32.1.4. šo noteikumu 17. punktā minētos ūdens analīžu rezultātus, kartogrāfisko materiālu ar identificējamām projekta īstenošanai plānotajām platībām, piketa punktu atzīmēm, mākslīgā mitrāja ārējās robežas būvprojektā ir apzīmētas ar koordinātām Latvijas normālo augstumu sistēmā, kā arī šo noteikumu 1. pielikumā minēto atzinumu;

32.2. atbalsta pretendenta deklarāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai;

32.3. dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 12. punktā minēto prasību izpildi saistībā ar zemes vai meliorācijas sistēmas statusu. Šos dokumentus neiesniedz, ja konkrēto faktu apliecina ieraksts zemesgrāmatā.

33. Atbalsta saņēmējs šo noteikumu 3. punktā minēto intervenci uzsāk īstenot 12 mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Šajā punktā minētais nosacījums ir uzskatāms par izpildītu, ja atbalsta saņēmējs Lauku atbalsta dienestā ir iesniedzis apliecinājumu par būvdarbu uzsākšanu un papildinātu būvatļaujas kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanu. Šos dokumentus neiesniedz, ja tie ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā.

34. Atbalsta saņēmējs par projektu šo noteikumu 3. punktā minētajā intervencē Lauku atbalsta dienestā papildus iesniedz meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju tehniskās pārbaudes atzinuma kopiju vai būves tehniskās apsekošanas atzinuma kopiju, ja projekta iesniegumam nav pievienots būvprojekts.

35. Ja būve ir virszemes plūsmas mitrājs, tad šo noteikumu 34. punktā minētajā atzinumā norāda šādus izmērāmos kritērijus:

35.1. spoguļvirsmas laukums ir 0,5–2,0 procenti no sateces baseina platības;

35.2. mākslīgā mitrāja dziļums visā platībā ir 0,5–1,5 metri;

35.3. ūdens plūsmas filtrācijai izmantotās veģetācijas aizņemtā virsmas platība ir vismaz 50 procentu no mākslīgā mitrāja spoguļvirsmas laukuma.

36. Ja būve ir pazemes plūsmas mitrājs, tad šo noteikumu 34. punktā minētajā atzinumā norāda, ka izmērāmais kritērijs ir ūdens plūsmas filtrēšana caur 0,7–1,2 metrus biezu rupjas smilts un grants filtru, kura virspusē visā platībā iestādīti mitrumu mīloši augi.

37. Pēc šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošanas atbalsta saņēmējs publisko finansējumu par mākslīgā mitrāja izveidi pilnā apmērā saņem tikai pēc tam, kad Būvniecības informācijas sistēmā ir izdarīta atzīme par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai par būvdarbu pabeigšanu.

38. Lauku atbalsta dienests normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktajā kārtībā ir tiesīgs pieprasīt atbalsta atmaksu pilnā vai daļējā apmērā, tostarp situācijā, kad atbalsta pretendents pārtrauc projektu, ieguldījumi nav īstenoti vai tie īstenoti tikai daļēji un nav atbilstoši projektam.

39. Atbalsta saņēmējs vismaz piecus gadus pēc šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošanas nodrošina izbūvētā mākslīgā mitrāja uzturēšanu un ilgtspēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu.

Ministru prezidente E. Siliņa

Zemkopības ministrs A. Krauze