1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:
1.1. sadzīves atkritumu (t.sk. sadzīvē radušos bīstamo atkritumu) un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu (turpmāk – atkritumi) apsaimniekošanas kārtību Siguldas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā;
1.2. administratīvās teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās;
1.3. atkritumu radītāju, valdītāju un apsaimniekotāju pienākumus un rīcības aizliegumus;
1.4. prasības atkritumu savākšanai, tai skaitā dalītai šķiroto atkritumu savākšanai un minimālajam atkritumu savākšanas biežumam;
1.5. atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanas kārtību;
1.6. atbildību par noteikumu neievērošanu.
2. Noteikumu mērķis ir:
2.1. nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas – atkritumu apsaimniekošanas organizēšana – izpildi;
2.2. noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību Siguldas novada administratīvajā teritorijā, lai radītu un uzturētu cilvēka veselībai drošu vidi, aizsargātu cilvēka dzīvību un veselību un novērstu iespējamu kaitējumu personu mantai;
2.3. radīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā veicināt atkritumu dalītu vākšanu un atkritumu atkārtotu izmantošanu, nodrošinot atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu un veicinātu dabas resursu efektīvu izmantošanu.
3. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām Siguldas novada administratīvajā teritorijā.
4. Siguldas novada administratīvā teritorijā ir šādas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas:
4.1. Siguldas pilsētas, Siguldas pagasta, Mores pagasta, Allažu pagasta teritorija;
4.2. Mālpils pagasta teritorija;
4.3. Inčukalna pagasta teritorija;
4.4. Krimuldas pagasta, Lēdurgas pagasta teritorija;
4.5. Atsevišķa sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona – valsts autoceļš A2, kas šķērso Siguldas novada administratīvo teritoriju. Autoceļu pārvaldītājs ir valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi".
5. Atkritumu savākšana Siguldas novada administratīvā teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu infrastruktūru:
5.1. šķiroto atkritumu savākšanas laukumi;
5.2. dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vieta;
5.3. publiski pieejami atkritumu dalītās savākšanas punkti;
5.4. atkritumu konteineru novietnes;
5.5. atkritumu konteineri, marķēti maisi vai somas.
6. Noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kuri noteikti normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas jomā.
7. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem šajos noteikumos ir lietoti šādi termini:
7.1. Atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā Siguldas novada administratīvajā teritorijā;
7.2. Atkritumu konteineru novietne – noteikumos noteikta, īpaši aprīkota vieta sadzīves atkritumu konteineru novietošanai;
7.3. Dārzu un parku atkritumi – bioloģiski noārdāmi dārzu vai parku atkritumi (piem., koku lapas, sīki zariņi, zāle, kritušie augļi);
7.4. Atkritumu preskonteineru novietne – daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartālā speciāli izbūvēta (ar nojumi, cieto segumu un nepieciešamajām inženierkomunikācijām) ar karšu identificēšanas sistēmu aprīkota sadzīves atkritumu preskonteineru novietne, kas paredzēta nešķiroto un bioloģisko atkritumu nodošanai izmantojot svēršanas sistēmu.
8. Siguldas novadā sadzīves atkritumu savākšana tiek organizēta no:
8.1. nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru vietām vai marķētiem atkritumu maisiem, kas atrodas atkritumu radītāja vai valdītāja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā nekustamajā īpašumā tajā radīto atkritumu savākšanai un uzglabāšanai līdz to nodošanai atkritumu apsaimniekotājam;
8.2. šķiroto sadzīves atkritumu konteineriem, marķētiem maisiem vai somām, atbilstoši atkritumu apsaimniekotāja piedāvājumam konkrētajā atkritumu apsaimniekošanas zonā;
8.3. šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem un publiski pieejamiem atkritumu dalītās savākšanas punktiem.
9. Citu atkritumu veidu, kas nav sadzīves un mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi, savākšanas kārtību nosaka atkritumu radītājam vai valdītājam vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, kas sniedz attiecīgo pakalpojumu.
10. Nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru iztukšošanas biežums tiek noteikts atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam (apjomam), bet ne retāk kā:
10.1. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās – 1 (vienu) reizi 2 (divās) nedēļās vai 1 (vienu) reizi 4 (četrās) nedēļās ar nosacījumu, ka atsevišķi tiek šķiroti gan bioloģiskie atkritumi, gan papīra un kartona, plastmasas, stikla un metāla iepakojums;
10.2. vienģimeņu, divģimeņu, rindu dzīvojamās mājās, tai skaitā, lauku viensētās – 1 (vienu) reizi 4 (četrās) nedēļās vai 1 (vienu) reizi 12 (divpadsmit) nedēļās ar nosacījumu, ka atsevišķi tiek šķiroti gan bioloģiskie atkritumi, gan papīra un kartona, plastmasas, stikla un metāla iepakojums;
10.3. nekustamajos īpašumos, kuros tiek veikta saimnieciskā vai komercdarbība, ja tā ir saistīta ar viesnīcu, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un mazumtirdzniecības objektu pārtikas un virtuves atkritumu un citu tiem pielīdzināmo pārtikas ražošanas atkritumu radīšanu – 1 (vienu) reizi 2 nedēļās ar nosacījumu, ka atsevišķi tiek šķiroti gan bioloģiskie atkritumi, gan papīra un kartona, plastmasas, stikla un metāla iepakojums.
11. Šķiroto atkritumu savākšanas biežums tiek noteikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām un katras konkrētās atkritumu apsaimniekošanas zonas atkritumu apsaimniekotāja noteiktajam grafikam, kas sastādīts atbilstoši faktiskajam sašķiroto atkritumu apjomam. Bioloģisko atkritumu konteineru iztukšošanas biežums tiek noteikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām un noslēgtajam līgumam starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju vai valdītāju, bet ne retāk kā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežums.
12. Sadzīves nešķiroto un bioloģisko atkritumu novietošanai atkritumu preskonteineru novietnēs piekļuvi var saņemt noteikumu 2. pielikumā noteiktajā kārtībā.
13. Siguldas novadā atkritumu radītājam un valdītājam ir pienākums iesaistīties dalītās atkritumu vākšanas sistēmā, šķirojot radītos sadzīves atkritumus.
14. Šķirošana veicama atbilstoši prasībām, ko dalīti vācamajiem atkritumiem nosaka atkritumu apsaimniekotājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
15. Dalīti savākti atkritumi – papīru saturoši, metālus saturoši, plastmasas saturoši, stiklu saturoši atkritumi (tajā skaitā, izlietotais iepakojums), bioloģiskie atkritumi (tajā skaitā, dārzu un parku atkritumi), tekstilmateriālu atkritumi un bīstamie sadzīves atkritumi – ir savācami un uzkrājami sašķiroti atbilstoši konkrētās atkritumu apsaimniekošanas zonas atkritumu apsaimniekotāja nodrošinātai infrastruktūrai:
15.1. izmantojot atbilstoša marķējuma atkritumu konteinerus, maisus vai somas, ko nodrošina atkritumu apsaimniekotājs;
15.2. nogādājot tos uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem un publiski pieejamiem atkritumu dalītās savākšanas punktiem, dārzu un parku atkritumus nogādājot dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietā;
15.3. iesaistoties pašvaldības vai atkritumu apsaimniekotāja rīkotās akcijās;
15.4. izmantojot preskonteinerus, ja daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartālos tādi ir uzstādīti.
16. Mājsaimniecībā radītus bioloģiski noārdāmus atkritumus fiziskām personām atļauts kompostēt, ja kompostēšana tiek veikta uz savā īpašumā esošas zemes un tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī personu mantai. Juridiskām personām savā īpašumā atļauts kompostēt to rašanās vietā dārzu un parku atkritumus, neradot draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī personu mantai. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalmā (ne tuvāk par 1,5 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts blakus esošā zemesgabala īpašnieka saskaņojums) atļauts ierīkot dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietu, ja ir saņemta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašnieku piekrišana, kompostēšanai tiek izmantotas tikai rūpnieciski ražotas vai tām pielīdzināmas kastes ar noslēgtām necaurredzamām malām un vāku, uz komposta kastes tiek norādīts par kompostēšanas vietas uzturēšanu atbildīgās personas kontakttālrunis, kompostēšana nerada traucējumus trešajām personām un neapdraud vidi. Bioloģisko atkritumu apsaimniekošana jāveic atbilstoši konkrētās atkritumu apsaimniekošanas zonas līguma nosacījumiem.
17. Aizliegts dalīto atkritumu konteineros, maisos un somās ievietot tam neparedzētus citus šķirotos atkritumus vai nešķirotus atkritumus.
18. Atkritumu radītājiem un valdītājiem, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās (pārtikas) produkcijas ražošanu vai apstrādi, pārtikas preču tirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas to saimnieciskās darbības rezultātā, ir pienākums dalīti vākt un nodot pārstrādei uzņēmumam, kurš ir saņēmis attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas atļauju. Bioloģisko atkritumu uzkrāšana veicama tā, lai nodrošinātu attiecīgā konteinera nepieejamību trešajām personām, kā arī grauzējiem un putniem.
19. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina informācijas par dalīti vācamo atkritumu nodošanas vietām un kārtību publicēšanu savā tīmekļa vietnē un tīmekļa vietnē www.skiroviegli.lv, atbilstoši normatīvo aktu prasībām par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām, nosūta šo informāciju pašvaldībai publicēšanai pašvaldības tīmekļa vietnē un vietējā laikrakstā, kā arī informē individuāli atkritumu radītājus un valdītājus.
20. Atkritumu apsaimniekotājs organizē dalīti savākto atkritumu savākšanu un nodošanu otrreizējai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai, pēc iespējas samazinot poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, atbilstoši normatīvo aktu par atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas prasībām.
21. Pašvaldība organizē un kontrolē atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā arī atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.
22. Pašvaldības kompetencē atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā ietilpst:
22.1. publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlēties un noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu katrā konkrētajā atkritumu apsaimniekošanas zonā Siguldas novada administratīvajā teritorijā;
22.2. noteikt maksu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic pirms atkritumu reģenerācijas un kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu, par uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas infrastruktūras objektu uzturēšanu (turpmāk arī – pašvaldības apstiprinātā maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu);
22.3. noteikt maksu par bioloģisko atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu (turpmāk arī – pašvaldības apstiprinātā maksa par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu);
22.4. viena mēneša laikā no līguma ar atkritumu apsaimniekotāju noslēgšanas dienas publicēt informāciju Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un Siguldas novada vietējā laikrakstā par noslēgto līgumu, norādot izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju un līguma darbības termiņu;
22.5. nodrošināt sabiedrības informēšanu par atkritumu apsaimniekošanas kārtību Siguldas novada administratīvajā teritorijā, tajā skaitā par šķiroto atkritumu savākšanas laukumu, dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietu un publiski pieejamu atkritumu dalītās savākšanas punktu atrašanās vietām;
22.6. veicināt sadarbību starp atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajām personām – atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītājiem, valdītājiem, arī personu grupām un to pārstāvjiem, nekustamo īpašumu īpašniekiem un nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem.Sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, informēt sadzīves atkritumu radītājus un valdītājus par izmaiņām un aktualitātēm sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.
23. Atkritumu radītājam vai valdītājam ir šādi pienākumi:
23.1. iekļauties pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, noslēdzot līgumu ar pašvaldības attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju. Līgums par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu noslēdzams ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad pašvaldība informējusi par izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju;
23.2. iesaistīties dalītās atkritumu vākšanas sistēmā, šķirojot radītos sadzīves atkritumus;
23.3. savākt un nodot radītos sadzīves atkritumus, izmantojot šim nolūkam paredzēto un pieejamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru;
23.4. nodrošināt, ka nešķirotie sadzīves atkritumi, pirms to nodošanas atkritumu apsaimniekotājam (ievietošanas atkritumu konteinerā), ir ievietoti atkritumu maisos un atkritumu maisi ir aizsieti;
23.5. ievērot atkritumu apsaimniekotāja izstrādāto atkritumu dalītas savākšanas sistēmas noteikumus un prasības sadzīves atkritumu dalītai savākšanai.
24. Asie atkritumi jāievieto atkritumu konteinerā tā, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem.
26. Papildus V nodaļā noteiktajam, nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai apsaimniekotājam, kura teritorijā tiek radīti sadzīves atkritumi, ir šādi pienākumi:
26.1. uzturēt atkritumu konteinerus tīrus un lietošanas kārtībā, izņemot zonās, kur šis ir atkritumu apsaimniekotāja pienākums;
26.2. nodrošināt tīrību un kārtību atkritumu konteineru novietošanas vietā;
26.3. nepieļaut atkritumu uzkrāšanos nekustamajā īpašumā, nodrošināt to regulāru, radītajam atkritumu apjomam atbilstošu, savākšanu un nodošanu atkritumu apsaimniekotājam;
26.4. nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja specializēto transportlīdzekļu brīvu piekļuvi vietām, kur novietoti atkritumu konteineri. Ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, atkritumu konteineru iztukšošanas dienās atkritumu konteineri jāpārvieto specializētajiem transportlīdzekļiem vai to apkalpei pieejamā vietā, kur tas netraucē gājēju vai transportlīdzekļu kustību, kā arī pēc atkritumu konteineru iztukšošanas tie jānovieto atpakaļ to pastāvīgajā atrašanās vietā;
26.5. pēc pašvaldības vai pašvaldības izraudzītā atkritumu apsaimniekotāja pieprasījuma sniegt ziņas par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā vai komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko vai cita veida darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā;
26.6. ievietot atkritumus tikai tajā atkritumu konteinerā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju ir paredzēts konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai;
26.7. segt visas izmaksas, kas saistītas ar sev piederošajā, lietojumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošajā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, ietverot dalīti savākto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
27. Nekustamā īpašuma, kura teritorijā tiek radīti atkritumi, īpašniekam, valdītājam vai lietotājam līgums par atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju jānoslēdz ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā no nekustamā īpašuma īpašumtiesību vai lietošanas tiesību iegūšanas brīža. Pienākums atkrīt ar brīdi, kad minētās tiesības izbeidzas.
28. Individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem līgums ar atkritumu apsaimniekotāju jāslēdz par katru īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo nekustamo īpašumu – būvi/ēku, kurā tiek radīti atkritumi.
29. Par daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir atbildīga dzīvokļu īpašnieku kopība, kas organizē vienota līguma ar atkritumu apsaimniekotāju noslēgšanu par minētajā daudzdzīvokļu mājā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Savu atbildību dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga nodot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam uz savstarpēji noslēgta līguma pamata. Tādā gadījumā par atkritumu savākšanas pasākumu īstenošanu ir atbildīgs daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks (apsaimniekotājs).
30. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieka/u, pārvaldnieka pienākums ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem nodrošināt iespēju atkritumus šķirot pie mājas, tai skaitā, dalīti vākt bioloģiski noārdāmus atkritumus, papīra, kartona, plastmasas, metāla iepakojumu un stikla iepakojumu, izņemot tos atkritumu veidus, kuru dalītai vākšanai kvartāla ietvaros ir izveidots publiski pieejams atkritumu dalītās savākšanas punkts.
31. Pilsētas un ciemu teritorijā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieks/i, pārvaldnieks katrai daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai atsevišķi vai kopīgi vairākām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ne vairāk kā viena kvartāla ietvaros nodrošina atkritumu konteineru novietnes izveidošanu (izņemot tos kvartālus, kuros izveidotas atkritumu preskonteineru vai pazemes konteineru novietnes), atbilstoši noteikumu 1.pielikuma un šādām prasībām:
31.1. novietne atrodas dzīvojamās mājas/u īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošā zemesgabalā saprātīgā attālumā no jebkuras mājas, kuras lietošanai konteineru novietne izveidota, un ir pieejams visiem mājas/u iedzīvotājiem;
31.2. tā ir izvietota uz cieta seguma un vietā, kur netraucēti var piekļūt atkritumu apsaimniekotāja specializētais transportlīdzeklis;
31.3. tajā ir pietiekoši daudz vietas, lai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem būtu nodrošināta iespēja atkritumus šķirot;
31.4. atkritumu konteineru novietnes būvniecība un/vai tās novietojums saskaņojams Siguldas novada Būvvaldē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
33. Ja nekustamā īpašuma lietošanai ir sezonāls raksturs, nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarota persona informē par to atkritumu apsaimniekotāju, un nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarota persona noteikumu 23.1. punktā minētā līguma ietvaros vienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par radītajam atkritumu daudzumam atbilstošu atkritumu izvešanas grafiku, bet ne retāk kā noteikumu 10.2. apakšpunktā noteikto atkritumu izvešanas biežumu, visas nekustamā īpašuma sezonālās lietošanas laikā (no 1. aprīļa līdz 1. oktobrim).
34. Atkritumu radītājs vai valdītājs, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, vienojas ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, īpašnieku vai pilnvarotu personu par kārtību, kādā tiks veikta atkritumu apsaimniekošana un maksājumu veikšana par atkritumu apsaimniekošanu vai patstāvīgi slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par tās darbības rezultātā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Minētais līgums saimnieciskās darbības veicējam noslēdzams pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas.
35. Publiski pieejamu objektu (iestāžu, atpūtas, ēdināšanas, tirdzniecības un sabiedrisko pakalpojumu vietu) īpašnieks, valdītājs vai lietotājs papildus tā darbības rezultātā radīto atkritumu savākšanas konteineriem nodrošina:
35.1. sīko sadzīves atkritumu savākšanas urnu izvietošanu pie sabiedrisko ēku ieejām un ēku publiskajās tualetēs, kā arī objektam piegulošajā teritorijā (autostāvvietās, degvielas uzpildes stacijās, bērnu spēļu laukumos, u.c.) un nodrošina to pastāvīgu un regulāru iztukšošanu;
35.2. pie ēkām ar pārtikas produktiem paredzēto tirdzniecības platību lielāku par 100 m2 un degvielas uzpildes staciju teritorijās – publiski pieejamu šķiroto atkritumu konteineru izvietošanu izlietotā papīra, kartona, plastmasas, metāla un stikla iepakojumu savākšanai.
36. Atkritumu konteineru un urnu novietošanu un atkritumu izvešanu pašvaldībai piederošās vai valdījumā esošās vietās (publiskas lietas), kuras kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai – parkos, skvēros, bērnu laukumos, stadionos, laukumos, brīvdabas estrādēs u.c. – nodrošina pašvaldība vai publiskas lietas lietotājs/pārvaldnieks.
37. Publisko pasākumu organizētājiem pirms pasākuma rīkošanas atļaujas saņemšanas ir jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par pasākuma laikā un vietā radušos atkritumu izvešanu.
38. Par publiska pasākuma laikā radīto atkritumu savākšanu ir atbildīgs tā organizētājs, kurš nodrošina:
38.1. brīvi pieejamus atkritumu konteinerus vai urnas, tai skaitā, dalīti vācamiem atkritumiem, pasākuma norises vietā;
38.2. iespēju pasākumu dalībniekiem un apmeklētājiem atkritumus šķirot;
38.3. publiskā pasākuma teritorijas un tai piegulošās teritorijas sakopšanu un atkritumu izvešanu 5 (piecu) stundu laikā pēc pasākuma noslēguma, ja pasākuma rīkošanas atļaujā nav norādīts cits laiks;
38.4. vietās, kur notiek intensīva gājēju un satiksmes kustība, publisko pasākumu organizētājam jānodrošina attiecīgās teritorijas sakopšana 1 (vienas) stundas laikā pēc pasākuma noslēguma, ja pasākuma rīkošanas atļaujā nav norādīts cits laiks.
39. Publiska pasākuma organizētājam pirms pasākuma rīkošanas atļaujas saņemšanas jānoslēdz līgums par pārvietojamo tualešu uzstādīšanu, nodrošinot sanitāro tīrību un higiēnas prasību ievērošanu. Pārvietojamo tualešu skaits un novietojums saskaņojums ar pašvaldību.
40. Ielu un izbraukuma tirdzniecības vietās, kas nav saistītas ar publisku pasākumu, par atkritumu savākšanu un aizvešanu ir atbildīgs tirdzniecības dalībnieks. Izbraukuma tirdzniecības vietās, kas saistītas ar publisku pasākumu (piemēram, gadatirgi, koncerti, brīvdabas izrādes, festivāli u.tml.), atkritumu savākšanu organizē saskaņā ar noteikumu 37. un 38. punktu.
41. Atkritumu konteineru uzstādīšanas un noņemšanas izmaksas sedz publiskā pasākuma organizētājs, vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju.
42. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvo aktu, valsts un reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu prasībām konkrētajā atkritumu apsaimniekošanas zonā Siguldas novada administratīvajā teritorijā, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un iespēju atkritumu radītājiem vai valdītājiem iesaistīties atkritumu dalītās savākšanas sistēmā.
43. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums:
43.1. slēgt līgumus ar pašvaldības administratīvajā teritorijā attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā esošajiem atkritumu radītājiem un valdītājiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu:
43.1.1. piemērot pašvaldības apstiprināto maksu par sadzīves nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu;
43.1.2. norādīt sadzīves atkritumu izvešanas plānotos apjomus un grafiku un nodrošināt sadzīves atkritumu izvešanu atbilstoši saskaņotiem grafikiem;
43.1.3. piemērot pašvaldības apstiprināto maksu par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu;
43.1.4. norādīt bioloģisko atkritumu izvešanas plānotos apjomus un grafiku un nodrošināt bioloģisko atkritumu izvešanu atbilstoši saskaņotiem grafikiem;
43.1.5. uzturēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kvartālos izvietotos atkritumu preskonteinerus tīrus un lietošanas kārtībā.
43.2. slēgt līgumus ar publisko pasākumu organizētājiem par publisko pasākumu laikā radušos atkritumu apsaimniekošanu;
43.3. nodrošināt visu konkrētajā atkritumu apsaimniekošanas zonā radīto sadzīves atkritumu, t.sk. sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu, liela izmēra atkritumu, bioloģisko atkritumu savākšanu, kā arī iespēju nodot ražošanas atkritumus;
43.4. veikt regulāru, radītajam apjomam atbilstošu konkrētajā atkritumu apsaimniekošanas zonā radīto atkritumu izvešanu no sadzīves atkritumu konteineriem, dalītās atkritumu savākšanas konteineriem, atkritumu konteineru novietnēm, atkritumu preskonteineru novietnēm, sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktiem, šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ar pašvaldību un atkritumu radītāju vai valdītāju noslēgtā līguma noteikumiem, nepieļaujot atkritumu uzkrāšanos;
43.5. atkritumu apsaimniekošanā izmantot specializētus transportlīdzekļus, kas nerada apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, nepārsniedz pieļaujamo trokšņa līmeni, kā arī ievērot citas normatīvajos aktos noteiktās prasības;
43.6. nodrošināt visus atkritumu radītājus un valdītājus, ar kuriem ir noslēgts līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ar atbilstoša tilpuma atkritumu konteineriem pietiekamā daudzumā, nolietošanās rezultātā labot vai nomainīt atkritumu konteinerus;
43.7. nodrošināt nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru atkritumu dalītai savākšanai atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem konkrētajā atkritumu apsaimniekošanas zonā;
43.8. uzkopt atkritumu savākšanas vietas pēc atkritumu izvešanas, ja savākšanas vietas piegružotas atkritumu apsaimniekotāja darbības rezultātā;
43.9. nodrošināt publiski pieejamo sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu un laukumu tīrību, kā arī pieejamību atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem konkrētajā atkritumu apsaimniekošanas zonā;
43.10. atkritumu konteineru novietošanas vietas saskaņot ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, lietotāju vai pārvaldnieku;
43.11. marķēt atkritumu konteinerus atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem konkrētajā atkritumu apsaimniekošanas zonā, uz publiski pieejamiem konteineriem, kā arī sabiedrisku ēku un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju konteineriem jābūt norādītam atkritumu apsaimniekotāja nosaukumam, kontaktinformācijai un konteinerā ievietojamo atkritumu veidam, saskaņojot atkritumu konteineru marķējuma dizainu ar pašvaldību;
43.12. apsaimniekot šķiroto atkritumu savākšanas laukumus, dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietas, ja tādi/as attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā ir izveidoti/as;
43.13. savāktos nešķirotos sadzīves atkritumus, kuri nav izmantojami atkārtotai izmantošanai vai reģenerācijai, nodot apglabāšanai attiecīgās atkritumu apsaimniekošanas zonā noteiktajam sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonam;
43.14. nodrošināt to atkritumu apsaimniekotāja rīcībā nonākušo atkritumu veidu, kuru apsaimniekošanai atkritumu apsaimniekotājam nav atļaujas, nodošanu uz savstarpēji noslēgta līguma pamata apsaimniekotājam, kuram ir atbilstošā atļauja;
43.15. nodrošināt atkritumu konteineru mazgāšanu/dezinfekciju atbilstoši konkrētās atkritumu apsaimniekošanas zonas līguma nosacījumiem;
43.16. ziņot pašvaldībai par atkritumu radītāju un valdītāju administratīvajiem pārkāpumiem noteikumu neievērošanas gadījumā;
43.17. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju noslēgtajam līgumam iesniegt pašvaldībā informāciju par iepriekšējā kalendārajā gadā veiktajiem sadzīves atkritumu masas un tilpuma mērījumiem un piemērojamo koeficientu;
43.18. nodrošināt pašvaldību ar tās pieprasīto informāciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam un starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju noslēgtajam līgumam, kā arī ar citu informāciju, kas nepieciešama pašvaldībai tās funkciju izpildei un ir atkritumu apsaimniekotāja rīcībā;
43.19. izglītot, motivēt un iesaistīt sabiedrību videi draudzīgā atkritumu apsaimniekošanā, rīkot akcijas un pasākumus ar mērķi popularizēt dalīto atkritumu vākšanu, t.sk. izplatot informatīvos materiālus;
43.20. ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi iepriekš informēt atkritumu radītājus un valdītājus par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām;
43.21. apkopot informāciju, kas saistās ar Siguldas novada administratīvajā teritorijā attiecīgajā zonā noslēgtajiem līgumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot informāciju par atkritumu šķirošanu, t.sk., mājkompostēšanu, līguma adresē;
43.22. uzturēt datu bāzi, tai skaitā, tā var būt publiski pieejama, kurā ir apkopota informācija par attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā esošajiem nekustamajiem īpašumiem un to, vai attiecīgajos nekustamajos īpašumos ir vai nav noslēgts līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;
43.23. sniegt informāciju pašvaldībai pēc tās pieprasījuma vai arī gadījumos, kad ir ieviestas vai konstatētas būtiskas izmaiņas saistībā ar šo noteikumu 43.22. punktā minēto datu bāzi vai tajā ietverto informāciju;
43.24. periodiski informēt pašvaldību par dalīti savākto sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas darbību un attīstību, tajā skaitā dalīti savākto atkritumu konteineru novietošanas vietām.
44. Ja atkritumu apsaimniekotājs konstatē, ka šķiroto sadzīves atkritumu konteinerā ir izmesti jebkādi cita veida atkritumi, atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības attiecīgajam konteinerā konstatētajam atkritumu apjomam piemērot nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu vai konkrētajam atkritumu veidam atbilstošu maksu. Izmaksas, kas saistītas ar šāda konteinera iztukšošanu, sedz persona/as, kuras/u lietošanā konteiners ir nodots.
45. Sadzīves atkritumi pāriet atkritumu apsaimniekotāja īpašumā ar to nodošanas brīdi (izvešanu no atkritumu radītāja vai valdītāja atkritumu konteineriem, ievietošanu publiskajā sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu vai šķiroto atkritumu savākšanas laukumu konteinerā, dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietā, vai atkritumu apsaimniekotāja transportlīdzeklī u.tml.).
46. Par sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanu atbild attiecīgo atkritumu radītājs vai valdītājs saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumā un citos normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas jomā noteikto.
47. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu radītājs vai valdītājs sadzīves bīstamos atkritumus:
47.1. atdala no citu veidu atkritumiem;
47.2. uzglabā tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu;
47.3. nogādā speciāli aprīkotās sadzīves bīstamo atkritumu savākšanas vietās vai nodod atkritumu apsaimniekotājam, kurš ir saņēmis un kuram ir derīga attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas atļauja;
47.4. sedz visus sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izdevumus.
48. Atkritumu apsaimniekotājs informē pašvaldību un atkritumu radītājus un valdītājus par pašvaldības administratīvajā teritorijā pieejamiem dalīti savācamo sadzīvē radušos bīstamo atkritumu veidiem un savākšanas vietām.
49. Atkritumu radītāji un valdītāji var izmantot arī citas pašvaldības administratīvajā teritorijā pieejamās atkritumu dalītās savākšanas vietas, kuras ir izveidojuši videi kaitīgo preču atkritumu vai izlietotā iepakojuma apsaimniekotāji, atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli.
50. Atkritumi, kas radušies būvniecības procesā, jāsavāc atsevišķi no citu veidu atkritumiem tā, lai neapdraudētu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī personu mantu.
51. Aizliegts būvniecības (t.sk. būvju nojaukšanas) un liela izmēra atkritumus ievietot sadzīves atkritumu konteineros, kā arī liela izmēra atkritumu konteinerus aizliegts novietot ārpus teritorijas, kur notiek būvdarbi, izņemot īslaicīgu novietošanu tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai pārvaldnieku un atkritumu apsaimniekotāju saskaņotā vietā un laikā.
52. Veicot būvdarbus, būvniecības un liela izmēra atkritumu konteineri novietojami tā, lai netraucētu gājēju un transportlīdzekļu kustībai.
53. Mājsaimniecībā radītos būvniecības un liela izmēra atkritumus atkritumu radītājam un valdītājam jānodod attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā pašvaldības izvēlētajam atkritumu apsaimniekotājam.
54. Būvniecības (t.sk. būvju nojaukšanas) atkritumu (kas nav mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi) izvešanai atkritumu radītājs un valdītājs var izmantot jebkuru citu atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir saņēmis attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas atļauju, vai arī atkritumu radītājam un valdītājam tie patstāvīgi jānogādā uz īpaši iekārtotu šo atkritumu savākšanas vai apglabāšanas vietu.
55. Atkritumu radītājam un valdītājam iespēju robežās jānodrošina būvniecības atkritumu šķirošana atbilstoši normatīvajiem aktiem un atkritumu apsaimniekotāja prasībām un ieteikumiem.
56. Kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nosaka normatīvie akti un līgums, kas noslēgts starp atkritumu radītāju un/vai valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju.
57. Maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nosaka pašvaldības dome ar savu lēmumu atbilstoši normatīvajiem aktiem.
58. Pašvaldība, atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. panta ceturtajai daļai, ik gadu līdz 30. jūnijam izvērtē maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Gadījumos, kad maksa mainās saskaņā ar grozījumiem atkritumu apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos, attiecīgās izmaiņas tiek piemērotas ar to spēkā stāšanas dienu.
59. Pašvaldības apstiprinātā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa stājas spēkā 30. (trīsdesmitajā) dienā pēc šo noteikumu 57. punktā minētā lēmuma pieņemšanas, ja domes lēmumā nav noteikts citādi.
60. Atkritumu apsaimniekotājs vismaz 30 (trīsdesmit) kalendārās dienas iepriekš informē atkritumu radītājus vai valdītājus par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām.
61. Norēķinu par atkritumu apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem, kārtību un termiņus nosaka atkritumu apsaimniekotājs, un tie tiek paredzēti atkritumu apsaimniekotājam un sadzīves atkritumu radītāju un valdītāju savstarpējos līgumos, ievērojot katra atkritumu radītāja un valdītāja radīto atkritumu apjomu un atkritumu izvešanas biežumu.
62. Par šķirotu, otrreiz izmantojamu un pārstrādājamu atkritumu novietošanu šķiroto atkritumu dalītās savākšanas punktos, laukumos, maksa no atkritumu radītājiem un valdītājiem netiek iekasēta.
63. Maksa par citu atkritumu veidu (sadzīves bīstamo, liela izmēra, ražošanas u.c. atkritumu) savākšanu tiek noteikta, vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, kas veic attiecīgās atkritumu apsaimniekošanas darbības.
64. Atkritumu radītājiem un valdītājiem ir aizliegts:
64.1. novietot, izbērt atkritumus vietās un veidā, kas nav atļauta ar šiem noteikumiem vai citiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā novietot atkritumus blakus konteineriem;
64.2. jebkādā veidā dedzināt atkritumus, izņemot šādu dārzu un parku atkritumu dedzināšanu ārpus Siguldas pilsētas teritorijas to rašanās vietā:
64.2.1. kaitēkļu, slimību skartu augu daļu dedzināšanu, ievērojot ugunsdrošības prasības, neradot draudus cilvēku dzīvībai, videi, personu mantai, kā arī neradot traucējumu apkārtējiem (par traucējumu uzskatāms vizuāli redzams, citiem cilvēkiem traucējošs piedūmojums);
64.2.2. mājsaimniecībās lūzušo zaru, koku, krūmu un dzīvžogu kopšanas rezultātā nozāģēto zaru dedzināšanu ārpus meža ugunsnedrošā laikposma, ievērojot ugunsdrošības prasības, neradot draudus cilvēku dzīvībai, videi, personu mantai, kā arī neradot traucējumu apkārtējiem (par traucējumu uzskatāms vizuāli redzams, citiem cilvēkiem traucējošs piedūmojums);
64.3. novietot sadzīves atkritumu konteinerus ārpus paredzētajām vietām, izņemot īslaicīgu novietošanu konteineru iztukšošanas nolūkā, ja šāda novietošana netraucē transporta līdzekļu un gājēju kustībai;
64.4. ievietot sadzīves atkritumu konteineros, urnās un atkritumu maisos degošus, kvēlojošus atkritumus (t.sk. karstus pelnus), viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidros atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus, ražošanas atkritumus (t.sk. būvniecības un būvju nojaukšanas rezultātā radušos atkritumus), zemi, dārzu un parku atkritumus, bīstamos vai videi kaitīgos atkritumus (t.sk. baterijas);
64.5. ievietot atkritumus konteineros, kas ir paredzēti citu atkritumu radītāju vai valdītāju atkritumu savākšanai;
64.6. ievietot mājsaimniecībā vai ražošanas (arī citā saimnieciskās darbības veicēja) objektā radītos atkritumus atkritumu konteineros un urnās, kas paredzētas sabiedrisko objektu lietotāju vajadzībām (parku, skvēru, iestāžu, atpūtas, pakalpojumu un tirdzniecības vietu atkritumu konteineros);
64.7. cieši sablīvēt, iesaldēt vai sadedzināt atkritumus sadzīves atkritumu konteineros, urnās un atkritumu maisos un ievietot atkritumus konteinerā virs konteinera malas. Par šādu konteineru, urnu un atkritumu maisu iztukšošanu atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs noteikt paaugstinātu samaksu;
64.8. jebkādā veidā bojāt vai iznīcināt atkritumu konteinerus un urnas;
64.9. veikt citas darbības ar atkritumiem, kas jau ir ievietoti atkritumu konteineros un urnās;
64.10. piesārņot ar atkritumiem daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas, pagrabus, bēniņus, citas koplietošanas telpas, pagalmus un mājām pieguļošās teritorijas;
64.11. šķiroto atkritumu konteinerā ievietot cita veida atkritumus, tai skaitā nešķirotos sadzīves atkritumus;
64.12. veikt citas darbības, kas rada vides piesārņošanu vai ir pretrunā ar normatīvajos aktos ietverto regulējumu.
65. Atkritumu apsaimniekotājam, savācot atkritumus, aizliegts:
65.1. bojāt ēkas (būves) labiekārtojumu, apstādījumus un apstādījuma elementus;
65.2. jebkādā veidā bojāt vai iznīcināt atkritumu konteinerus un urnas;
65.3. iztukšojot atkritumu konteinerus, urnas un atkritumu maisus pieļaut atkritumu nokļūšanu vidē. Piegružošanas gadījumā, nekavējoties veikt vidē nonākušo atkritumu savākšanu.
66. Kontrolēt noteikumu izpildi, uzsākt administratīvo pārkāpumu procesu un veikt normatīvajos aktos noteiktās procesuālās darbības par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, atbilstoši savai kompetencei, ir tiesīgas veikt Atkritumu apsaimniekošanas likumā un normatīvajos aktos par administratīvo atbildību norādītās personas.
67. Par noteikumu pārkāpumiem personas ir saucamas pie administratīvās atbildības Atkritumu apsaimniekošanas likumā un Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
68. Sūdzības, iesniegumi un priekšlikumi par atkritumu apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu kvalitāti adresējami atkritumu apsaimniekotājam, kurš veic atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā. Ja atkritumu apsaimniekotājs nenovērš sūdzībās minēto, tad atkārtota sūdzība iesniedzama pašvaldībā.
69. Noteikumu 31. punktā noteikto atkritumu konteineru novietņu izveidošana/labiekārtošana nodrošināma līdz 2026. gada 31. decembrim.
70. Ar noteikumu spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušiem Siguldas novada pašvaldības domes 2022. gada 24. februāra saistošos noteikumus Nr. 6 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Siguldas novadā" (prot. Nr. 5, 38. §).
71. Līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgtie līgumi starp atkritumu radītāju un atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar noteikumiem, Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējumu, ar to saistīto normatīvo aktu regulējumu. Pretrunu gadījumā līguma pusēm ir pienākums nodrošināt līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas.
1. Pieeja atkritumu preskonteineru novietnei tiek nodrošināta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartāla dzīvokļu īpašniekiem un ar viņu dzīvojošiem ģimenes locekļiem vai tiesiskajiem valdītājiem un viņa ģimenes locekļiem un citām dzīvoklī iemitinātām personām (turpmāk – novietnes lietotāji) ar šādām kartēm (turpmāk – kartes):
1.1. novietnes lietotājiem, kuru dzīvesvieta deklarēta Siguldas novadā, ar Siguldas novada iedzīvotāju identifikācijas karti;
1.2. novietnes lietotājiem, kuru dzīvesvietas nav deklarētā Siguldas novadā, ar pieejas karti.
2. Karšu izsniegšanu un deaktivizēšanu nodrošina pašvaldības klientu apkalpošanas vietās Siguldas novada pašvaldības noteikumu par Siguldas novada iedzīvotāju identifikācijas karšu un pieejas karšu izsniegšanas kārtību noteiktajā kārtībā.
3. Lai tiktu nodrošināta pieeja atkritumu preskonteineru novietnei vai lai tā tiktu deaktivizēta, dzīvokļa īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz dzīvojamās mājas pārvaldniekam, kurš apsaimnieko kādu no atkritumu preskonteineru novietnes teritorijā esošajām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, novietnes lietotāju kartes numuru. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu izvešanu no atkritumu preskonteineru novietnēm un nodod kartes numurus par novietnes lietotājiem, kuriem nodrošināma vai deaktivizējama piekļuve atkritumu preskonteineru novietnei.
4. Dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā:
4.1. bijušais īpašnieks informē dzīvojamās mājas pārvaldnieku par to lietotāju kartes numuriem, kuriem deaktivizējama piekļuve atkritumu preskonteineru novietnei;
4.2. jaunais īpašnieks informē dzīvojamās mājas pārvaldnieku par to lietotāju kartes numuriem, kuriem nodrošināma piekļuve atkritumu preskonteineru novietnei.
5. Atkritumu apsaimniekotājs 5 (piecu) darba dienu laikā ievada nodotos datus uzturētajā konteineru sistēmā, nosūtot Siguldas novada pašvaldībai ziņas par karšu numuriem, kuriem nodrošināta piekļuve atkritumu preskonteineru novietnei, un veic atkritumu uzskaiti un darbības monitoringu preskonteineru novietnē. Mēneša beigās atkritumu apsaimniekotājs nosūta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam atskaites, pamatojoties uz kurām izraksta rēķinu dzīvokļa īpašniekam vai tiesiskam valdītājam.
6. Ja karti deaktivizē, jo novietnes lietotājs neatbilst izvirzītajām prasībām attiecīgās kartes saņemšanai, pašvaldība nodod datus par deaktivizētās kartes numuru, kurai nodrošināta piekļuve atkritumu preskonteineru novietnei, atkritumu apsaimniekotajam, kura uzturētajā sistēmā kartes numurs tiek atslēgts piekļuvei atkritumu preskonteineru novietnei. Atkritumu apsaimniekotājs informē dzīvojamās mājas pārvaldnieku par deaktivizētajām kartēm. Karte tiek deaktivizēta Siguldas novada pašvaldības noteikumu par Siguldas novada iedzīvotāju identifikācijas karšu un pieejas karšu izsniegšanas kārtību noteiktajos gadījumos.
Paskaidrojuma raksta sadaļas | Informācija |
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi | 1.1. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktam, pašvaldība izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, arī minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, prasības liela izmēra atkritumu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanai, prasības atkritumu dalītās savākšanas organizēšanai, arī šo atkritumu savākšanas biežumam, un kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. panta pirmo daļu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (izņemot sadzīves atkritumu reģenerāciju) maksu atkritumu sākotnējam radītājam vai valdītājam veido: 1) pašvaldības lēmumā apstiprinātā maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kurā tiek ietvertas visas izmaksas par nešķiroto un dalīti savākto atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic pirms atkritumu reģenerācijas un kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu, maksa par uzglabāšanu un šo darbību veikšanai nepieciešamo infrastruktūras objektu izveidošanu un uzturēšanu, kā arī starpība starp dalīti savāktu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas izmaksām un šā likuma 39.1 pantā noteikto maksu; 2) maksa par nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādi saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu tarifu. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.1 pantu maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 60 procentu apmērā no šā likuma 39. panta pirmajā daļā noteiktās maksas. Pašlaik sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Siguldas novada administratīvajā teritorijā nosaka Siguldas novada pašvaldības domes 2022. gada 24. februāra saistošie noteikumi Nr. 6 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Siguldas novadā". 2024. gada 4. jūlijā ir stājies spēkā Viduslatvijas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2024.–2028. gadam, kas iekļauj Rīgas valstspilsētu, Ādažu, Bauskas, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadus. Plāns paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, attīstīt atkritumu apsaimniekošanas institucionālo sistēmu, veidojot spēcīgāku atkritumu apsaimniekošanas reģionu un īstenot aprites ekonomikas principus, lai būtiski palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī, ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.–2028. gadam noteikto, nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, konstatēta nepieciešamība spēkā esošajos saistošajos noteikumos veikt grozījumus pēc būtības, tajā skaitā, precizēt kārtību bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai, precizēt atbildību par atkritumu šķirošanas iespēju nodrošināšanu pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, precizēt atkritumu apsaimniekotāju pienākumus, precizēt kārtību, kādā tiek noteikta maksa par atkritumu apsaimniekošanu, kā arī mainīt kārtību dārzu un parku atkritumu dedzināšanas aizliegumam u.c. darba gaitā pamanīti redakcionāli precizējumi un papildinājumi pārpratumu novēršanai. Ņemot vērā iedzīvotāju izteiktu priekšlikumu mainīt kārtību dārzu un parku atkritumu dedzināšanas aizliegumam, saistošajos noteikumos iestrādāts, ka pieļaujama šādu dārzu un parku atkritumu dedzināšana ārpus Siguldas pilsētas teritorijas to rašanās vietā: 1) kaitēkļu, slimību skartu augu daļu dedzināšana, ievērojot ugunsdrošības prasības, neradot draudus cilvēku dzīvībai, videi, personu mantai, kā arī neradot traucējumu apkārtējiem (par traucējumu uzskatāms vizuāli redzams, citiem cilvēkiem traucējošs piedūmojums). Minēto dārzu un parku atkritumu dedzināšana pieļaujama pēc nepieciešamības, konstatējot kaitēkļu, slimību skartu augu daļas; 2) mājsaimniecībās lūzušo zaru, koku, krūmu un dzīvžogu kopšanas rezultātā nozāģēto zaru dedzināšana ārpus meža ugunsnedrošā laikposma, ievērojot ugunsdrošības prasības, neradot draudus cilvēku dzīvībai, videi, personu mantai, kā arī neradot traucējumu apkārtējiem (par traucējumu uzskatāms vizuāli redzams, citiem cilvēkiem traucējošs piedūmojums). Minēto dārzu un parku atkritumu dedzināšana ir pieļaujama ārpus meža ugunsnedrošā laikposma. Šāds laikposms noteikts piesardzības nolūkā, lai mazinātu ugunsbīstamību, kā arī, lai šāda darbība neradītu draudus cilvēku dzīvībai, videi, personu mantai, traucējumu apkārtējiem. Šis laikposms katru gadu var atšķirties, to noteic Valsts meža dienests katru gadu un izsludina tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā (salīdzinājumam 2023. gadā meža ugunsnedrošais laikposms bija spēkā no 1. maija līdz 23. septembrim, 2024. gadā – no 3. maija līdz 14. oktobrim). Ņemot vērā grozījumu apjomu un Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktu, kas noteic, ka "Grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu.", ir izstrādāti jauni saistošie noteikumi "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Siguldas novadā". 1.2. Sagatavoto saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas – atkritumu apsaimniekošanas organizēšana – izpildi, noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību Siguldas novada administratīvajā teritorijā, lai radītu un uzturētu cilvēka veselībai drošu vidi, aizsargātu cilvēka dzīvību un veselību un novērstu iespējamu kaitējumu personu mantai, radīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā veicināt atkritumu dalītu vākšanu un atkritumu atkārtotu izmantošanu, nodrošinot atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu un veicinātu dabas resursu efektīvu izmantošanu. 1.3. Saistošie noteikumi nosaka sadzīves atkritumu (t.sk. sadzīvē radušos bīstamo atkritumu) un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu (turpmāk – atkritumi) apsaimniekošanas kārtību pašvaldības administratīvajā teritorijā, administratīvās teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās, atkritumu radītāju, valdītāju un apsaimniekotāju pienākumus un rīcības aizliegumus, prasības atkritumu savākšanai, tai skaitā dalītai šķiroto atkritumu savākšanai un minimālajam atkritumu savākšanas biežumam, atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanas kārtību, atbildību par noteikumu neievērošanu. 1.4. Par saistošo noteikumu neievērošanu paredzēta administratīvā atbildība Atkritumu apsaimniekošanas likumā un Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. |
2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Nav fiskālās ietekmes, jo noteikumu īstenošana neietekmēs pašvaldībai pieejamos resursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšana, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi. |
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Noteikumu projekta ietekmes vērtējums: 1) sociālā ietekme – saistošo noteikumu īstenošana paredz tiešu ietekmi uz cilvēku dzīvesveidu, kultūru, labsajūtu kā arī sabiedrību kopumā. Paredzams, ka noteikumu īstenošana veicinās sadzīves atkritumu dalītu vākšanu, tādējādi samazinot atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu apjomu un uzlabojot vides kvalitāti kopumā; 2) ietekme uz vidi – pozitīva, saistošo noteikumu regulējums vērsts uz atkritumu šķirošanas veicināšanu; 3) ietekme uz iedzīvotāju veselību – nav tiešas ietekmes; 4) ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – saistošie noteikumi neparedz tiešu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, neierobežo uzņēmējdarbības aktivitātes un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldības teritorijā; 5) ietekme uz konkurenci – saistošo noteikumu īstenošana tiešā veidā neietekmē tirgus dalībnieku skaitu un pakalpojuma pieejamību tirgū. Pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlas pakalpojuma sniedzēju – atkritumu apsaimniekotāju, kurš veic sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā. |
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām | 4.1. Saistošo noteikumu piemērošanas jautājumos personas var vērsties Siguldas novada pašvaldības centrālās pārvaldes Attīstības un investīciju pārvaldes Nekustamo īpašumu pārvaldības nodaļā. 4.2. Par saistošo noteikumu pārkāpumiem personas ir saucamas pie administratīvās atbildības Atkritumu apsaimniekošanas likumā un Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. 4.3. Administratīvo procedūru izmaksas nav paredzētas. |
5. Informācija par ietekmi uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | 5.1. Saistošie noteikumi paredzēti un ir nepieciešami Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds – nodrošināšanai. 5.2. Saistošo noteikumu izpilde neietekmēs pašvaldībai pieejamos cilvēkresursus, un tie tiks īstenoti esošo funkciju un resursu ietvaros. |
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | 6.1. Kontroli par saistošo noteikumu izpildi, administratīvo pārkāpumu procesu uzsākšanu un normatīvajos aktos noteiktos procesuālo darbību veikšanu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, atbilstoši savai kompetencei, veic Atkritumu apsaimniekošanas likumā un normatīvajos aktos par administratīvo atbildību norādītās personas. 6.2. Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanā netiek paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija. |
7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | 7.1. Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa – Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds – nodrošināšanai, kā arī Viduslatvijas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2024.–2028. (Rīgas valstspilsēta, Ādažu, Bauskas, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novads) izvirzīto mērķu sasniegšanai. 7.2. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi un paredzamā rīcība ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai – ir noteiktas samērīgas prasības sadzīves atkritumu apsaimniekošanai, tai skaitā, dalītai vākšanai, kā arī samērīga atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu. Saistošajos noteikumos ietvertais regulējums un noteiktie ierobežojumi, kā arī paredzētā administratīvā atbildība par to pārkāpšanu ir vērsta uz šī mērķa sasniegšanu un ir uzskatāma par samērīgu. |
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai, saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts no 2024. gada 3. decembra līdz 2024. gada 17. decembrim tika publicēti pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Norādītajā termiņā viedokļi netika saņemti. |