Ministru kabineta noteikumi Nr. 143
Rīgā 2025. gada 11. martā (prot. Nr. 10 8. §)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības
novērtēšanu"
7. panta otro daļu, Būvniecības likuma 5. panta
pirmās daļas 10. punktu un likuma "Par radiācijas drošību
un kodoldrošību" 9. panta 2.3 daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumos Nr. 156 "Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 62., 84. nr.; 2015, 38. nr.; 2017, 232. nr.; 2018, 96., 196. nr.; 2023, 173. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā:
"Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7. panta otro daļu, Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 10. punktu un likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 9. panta 2.3 daļu".
2. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1. Noteikumi nosaka:
1.1. institūciju, kura veic būvizstrādājumu tirgus (ražošanas un tirdzniecības vietas, būvlaukumi) uzraudzību, kā arī nosaka uzraudzības kārtību, bet būvizstrādājumiem, uz kuriem nav attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (turpmāk - regula (ES) Nr. 305/2011), - arī kārtību, kādā izvirza prasības būvizstrādājuma atbilstībai, pieprasa un saņem būvizstrādājumu paraugus, veic laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes, un gadījumus, kad izdevumus par attiecīgu ekspertīžu veikšanu sedz būvizstrādājuma ražotājs, importētājs vai izplatītājs;
1.2. būvizstrādājumu radioaktīvā piesārņojuma kontroles kārtību."
3. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - centrs) veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību, pārbaudot būvizstrādājumu atbilstību normatīvajos aktos būvniecības un radiācijas drošības jomā un tehniskajos noteikumos noteiktajām prasībām un ražotāja deklarētajām ekspluatācijas īpašībām."
4. Papildināt ar 2.15. apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.15. būvizstrādājumiem - pārbaudot šo noteikumu IV4 nodaļā minēto prasību ievērošanu saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību."
5. Papildināt ar 5.1 punktu šādā redakcijā:
"5.1 Centrs sadarbībā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk - Radiācijas drošības centrs) saskaņā ar šo noteikumu IV4 nodaļā noteikto kārtību veic būvizstrādājumu radioaktīvā piesārņojuma kontroli, ja:
5.11. saņemta informācija par iespējamu būvizstrādājuma neatbilstību šo noteikumu 1.1 pielikumā minētajiem nosacījumiem vai par iespējamu apdraudējumu cilvēka veselībai būvizstrādājumos esošā radioaktīvā piesārņojuma dēļ;
5.12. konstatē šo noteikumu 1.2 pielikumā minētos būvizstrādājumus, par kuriem ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājuma radītais gamma starojums pārsniedz šo noteikumu 1.1 pielikumā norādīto līmeni;
5.13. saņemta informācija no citu valstu iestādēm par šajās valstīs konstatētajiem gadījumiem, kad būvizstrādājumos radioaktivitātes līmenis neatbilst normatīvo aktu prasībām vai var radīt apdraudējumu cilvēka veselībai, vai ir aizdomas par iespējamu būvizstrādājuma neatbilstību radiācijas drošības prasībām vai iespējamu apdraudējumu cilvēka veselībai būvizstrādājumos esošā radioaktīvā piesārņojuma dēļ."
6. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Centrs šo noteikumu 5. un 5.1 punktā minētajos gadījumos ņem būvizstrādājumu paraugus (turpmāk - paraugi) būvizstrādājumu atrašanās vietā (turpmāk - paraugu ņemšanas vieta). Būvlaukumā esošie būvizstrādājumu paraugi tiek ņemti, ja tie ir identificējami un nav iebūvēti."
7. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā:
"29. Šo noteikumu 28. punktā minētajā gadījumā šo noteikumu 27. punktā minētos izdevumus atlīdzina ražotājs, pilnvarotais pārstāvis vai importētājs, kurš pirmais laidis tirgū tādu būvizstrādājumu, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām vai deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Izplatītājs atlīdzina centram šo noteikumu 27. punktā minētos izdevumus, ja attiecīgā būvizstrādājuma ražotājs, pilnvarotais pārstāvis vai importētājs nav reģistrēts Latvijā."
8. Papildināt ar IV4 nodaļu šādā redakcijā:
"IV4. Prasības attiecībā uz gamma starojumu no noteiktiem būvizstrādājumu veidiem un būvizstrādājumu paraugu ņemšana
30.12 Ražotāja, importētāja, ražotāja pilnvarotā pārstāvja un izplatītāja pienākums ir piedāvāt Latvijas tirgū tādus šo noteikumu 1.2 pielikumā minētos būvizstrādājumus, kuru radītais gamma starojums nepārsniedz šo noteikumu 1.1 pielikumā norādīto līmeni.
30.13 Ražotājs, importētājs, ražotāja pilnvarotais pārstāvis un izplatītājs pirms šo noteikumu 1.2 pielikumā minēto būvizstrādājumu laišanas tirgū nosaka tiem radionuklīdu īpatnējo radioaktivitāti (radioaktivitātes koncentrāciju) un radioaktivitātes koncentrācijas koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 1.1 pielikumu.
30.14 Ražotājam, importētājam, ražotāja pilnvarotajam pārstāvim un izplatītājam ir pienākums pēc centra pieprasījuma sniegt informāciju par būvizstrādājumu radionuklīdu īpatnējās radioaktivitātes (radioaktivitātes koncentrācijas) mērījumu rezultātiem un atbilstošo radioaktivitātes koncentrācijas koeficientu, kā arī par citiem attiecīgajiem faktoriem, kas minēti šo noteikumu 1.1 pielikumā.
30.15 Ja saskaņā ar šo noteikumu 5.1 punktu ir nepieciešams veikt būvizstrādājumu radioaktīvā piesārņojuma kontroli, centrs informē Radiācijas drošības centru. Radiācijas drošības centrs nodrošina situācijas izvērtēšanu un, ja nepieciešams, gamma starojuma mērījumus un sniedz centram informāciju par to, vai ir nepieciešams ņemt būvizstrādājumu paraugus un kādus radionuklīdus nosaka paraugos.
30.16 Pēc laboratorisko mērījumu rezultātu saņemšanas no centra un situācijas izvērtēšanas Radiācijas drošības centrs sagatavo atzinumu par būvizstrādājumu drošumu un iesniedz centram. Atzinumā par būvizstrādājumu drošumu norāda:
30.161. informāciju par būvizstrādājumiem veiktajām analīzēm un to rezultātiem;
30.162. vērtējumu par nepieciešamajām turpmākajām būvizstrādājumu kontroles darbībām, norādot, vai būvizstrādājumus nepieciešams izņemt no tirgus;
30.163. vērtējumu par iespējamo apdraudējumu cilvēka veselībai, ja būvizstrādājumā konstatēts radioaktīvais piesārņojums. Ja radioaktīvā piesārņojuma līmenis var apdraudēt cilvēka veselību, Radiācijas drošības centrs norāda, vai organizēs attiecīgo būvizstrādājumu nogādāšanu uz radioaktīvo atkritumu glabātavu "Radons".
30.17 Centrs turpina būvizstrādājumu kontroles procesu, pamatojoties uz Radiācijas drošības centra atzinumu, un pieņem attiecīgu lēmumu - par būvizstrādājumu atstāšanu tirgū (ja pirms tam bija pieņēmis lēmumu par būvizstrādājumu tirdzniecības apturēšanu) vai par izņemšanu no tirgus."
9. Papildināt ar IV5 nodaļu šādā redakcijā:
"IV5. Prasības atkārtoti izmantojamiem būvizstrādājumiem
30.18 Būvprojekta izstrādātājs, paredzot būvprojektā atkārtoti izmantojamos būvizstrādājumus, nosaka šo būvizstrādājumu raksturlielumus un atbilstības novērtēšanas kārtību raksturlielumu noteikšanai.
30.19 Būvdarbu veicējam ir tiesības lemt par būvobjektā iegūto materiālu turpmāku izmantošanu būvdarbos. Būvdarbu veicējs sagatavo un pievieno atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu partijai atbilstības deklarāciju par šo būvizstrādājumu atbilstību būvprojekta izstrādātāja noteiktajiem raksturlielumiem, kā arī veic būvdarbu žurnālā atzīmi, ja būvdarbu veicējs būvobjekta būvniecībā lieto minētos būvizstrādājumus.
30.20 Ja atkārtoti izmantojamos būvizstrādājumus paredzēts izmantot:
30.201. būvju konstrukcijās, kurām noteiktas ugunsdrošības prasības, šos būvizstrādājumus testē un nosaka ugunsdrošības raksturlielumus;
30.202. būvju nesošajās konstrukcijās, šos būvizstrādājumus testē un nosaka mehāniskās stiprības un stabilitātes raksturlielumus.
30.21 Būves nojaukšanā vai citos būvdarbos iegūtus:
30.211. ķieģeļus bez testēšanas var izmantot atkārtoti būvju nenesošajās konstrukcijās;
30.212. betona elementu izstrādājumus - betona pamata blokus, saliekamos betona seguma blokus un plātnes, apmales un caurtekas - bez testēšanas var izmantot atkārtoti pamatu izbūvei pirmās grupas būvēs un otrās grupas inženierbūvēs (autoceļos, ielās un laukumos);
30.213. apdares materiālus bez testēšanas var izmantot atkārtoti ārsienu un iekštelpu apdarei visu grupu būvēs;
30.214. siltumizolācijas materiālus bez testēšanas var izmantot atkārtoti būves siltināšanai pirmās grupas būvēs;
30.215. logus un durvis bez testēšanas var izmantot atkārtoti ēkās, kurām nav noteiktas energoefektivitātes prasības;
30.216. jumta seguma materiālus bez testēšanas var izmantot atkārtoti jumta pārklāšanai pirmās grupas būvēs;
30.217. ūdensvada un notekcauruļu elementus bez testēšanas var izmantot atkārtoti ēkas iekšējā ūdensvada un lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas izveidei pirmās grupas būvēs;
30.218. telekomunikācijas un elektrības tīklu vadu kabeļus bez testēšanas var izmantot atkārtoti ēku iekšējo elektroinstalāciju un elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izbūvei pirmās grupas būvēs;
30.219. zemes gruntis un augsnes var izmantot atkārtoti pirmās un otrās grupas inženierbūvēs (autoceļos, ielās un laukumos).
30.22 Papildus šajā nodaļā minētajiem nosacījumiem atkārtoti izmantojamos būvizstrādājumus norādītajiem mērķiem atļauts lietot tad, ja tie nesatur bīstamas (kancerogēnas vai mutagēnas) vielas."
10. Papildināt ar 33. punktu šādā redakcijā:
"33. Šo noteikumu IV5 nodaļā minētās prasības piemēro ar 2025. gada 1. novembri."
11. Papildināt ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:
"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom."
12. Papildināt ar 1.1 pielikumu (1. pielikums).
13. Papildināt ar 1.2 pielikumu (2. pielikums).
Ministru prezidente E. Siliņa
Ekonomikas ministrs V. Valainis
1. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 11. marta
noteikumiem Nr. 143
"1.1 pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 25. marta
noteikumiem Nr. 156
1. Standarta līmenis, kuru piemēro ārējai apstarošanai no gamma starojuma, ko izstaro būvizstrādājumi iekštelpās, papildus ārējai apstarošanai ārpus telpām, ir 1 mSv gadā.
2. Būvizstrādājumiem, kuru veidi noteikti šo noteikumu 1.2 pielikumā, nosaka pirmatnējo radionuklīdu - rādija Ra-226, torija Th-232 (vai tā sabrukšanas ķēdes produkta rādija Ra-228) un kālija K-40 - īpatnējo radioaktivitāti (radioaktivitātes koncentrāciju).
3. Radioaktivitātes koncentrācijas koeficientu I nosaka, izmantojot šādu formulu:
I = CRa226/300 Bq/kg + CTh232/200 Bq/kg + CK40/3000 Bq/kg, kur
CRa226, CTh232 un CK40 - būvizstrādājumos esošo attiecīgo radionuklīdu īpatnējā radioaktivitāte (radioaktivitātes koncentrācija), kas izteikta Bq/kg.
Šā koeficienta lielums attiecas uz gamma starojuma dozu papildus tipiskajai apstarošanai ārpus telpām ēkā, kas būvēta no konkrētiem būvizstrādājumiem.
Koeficientu piemēro būvizstrādājumiem, nevis to sastāvdaļām, izņemot gadījumu, ja minētās sastāvdaļas ir būvizstrādājumi pašas par sevi un tiek atsevišķi novērtētas kā būvizstrādājumi. Lai koeficientu piemērotu šādām sastāvdaļām (jo īpaši - būvizstrādājumos pārstrādātiem atlikumiem, kas saņemti no uzņēmumiem, kuri pārstrādā dabā sastopamos radioaktīvos materiālus), piemēro atbilstošu sadalījuma faktoru. Radioaktivitātes koncentrācijas koeficienta vērtību 1 izmanto kā konservatīvu skrīninga instrumentu, lai apzinātu tos materiālus, kuri varētu izraisīt šā pielikuma 1. punktā minētā standarta līmeņa pārsniegšanu. Aprēķinot dozu, ņem vērā arī citus faktorus, piemēram, materiālu blīvumu un biezumu, kā arī faktorus, kas saistīti ar ēkas veidu un materiālu plānoto izmantojumu (birstošie vai virsmas materiāli)."
2. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 11. marta
noteikumiem Nr. 143
"1.2 pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 25. marta
noteikumiem Nr. 156
1. Dabiskie materiāli:
1.1. alauna slāneklis;
1.2. dabiski vulkāniskas izcelsmes būvizstrādājumi vai to piedevas, piemēram, granitoīdi (tostarp granīti, sienīts, ortogneiss), porfīri, vulkāniskais tufs, pocolāns (pocolānie pelni), lava.
2. Materiāli, kuros ietilpst atlikumi, kas saņemti no uzņēmumiem, kuri pārstrādā dabā sastopamos radioaktīvos materiālus, piemēram, vieglie pelni, fosforģipsis, fosfora izdedži, alvas izdedži, vara izdedži, "sarkanie dubļi" (alumīnija ražošanas atlikums), tērauda ražošanas atlikumi."