Darbības ar dokumentu

1.2. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas novērtējumu bloku atbilstoši kārtējām metodoloģijas izmaiņām, saskaņojot ar pēdējo Latvijas SEG Inventarizācijas ziņojumu;

1.3. aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu, sociālekonomisko, investīciju, minerālmēslu un pesticīdu izmantošanas prognozēšanas bloku;

1.4 aktualizēt valsts atbalsta maksājumu un ar to saistīto regresiju vienādojumu sistēmu modeli, izmantojot saimniecību datus;

1.5. iegūt un apkopot lauksaimniecības darbību datu laika rindas atsevišķi pa nitrātu jutīgajām teritorijām (NJT);

1.6. izstrādāt lauksaimniecības darbību prognozēšanas NJT apakšmodeli, nodrošinot rezultātu saskaņotību ar LASAM modeļa rezultātiem

2.1.1. īstenot monitoringu, nosakot izkliedētā (difūzā) piesārņojuma avotu ietekmi uz virszemes ūdeņu kvalitāti ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās saistībā ar drenu lauka izpēti un piecās vietās saistībā ar mazā sateces baseina izpēti. Papildus ievākt ūdeņu paraugus divos monitoringa posteņos. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;

2.1.2. īstenot monitoringu, nosakot izkliedētā (difūzā) piesārņojuma avotu ietekmi uz pazemes ūdeņu kvalitāti 10 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši jutīgās teritorijās. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī;

2.1.3. īstenot monitoringu, nosakot punktveida piesārņojuma avotu ietekmi uz virszemes ūdeņu kvalitāti (lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs) divās vietās saistībā ar drenu lauka izpēti un divās vietās saistībā ar mazā sateces baseina izpēti. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;

2.2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgās teritorijās. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī. Modelēt piesārņojumu, izmantojot starptautiskajā praksē lietotos modeļus - FyrisNP (Zviedrija), HYPE (Zviedrija) vai SWAT (ASV);

2.3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas (slāpekļa un fosfora savienojumu noplūdes) koeficientiem attiecībā uz dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku apstākļu (sausuma, palu un plūdu) ietekmi uz kopējo gada slāpekļa un fosfora savienojumu noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņojošo vielu - augu barības elementu (slāpekļa un fosfora savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskajā tīklā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem;

2.4. īstenot monitoringu astoņās vietās īpaši jutīgo teritoriju upēs ne retāk kā reizi mēnesī;

2.5. īstenot monitoringu divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē ne retāk kā reizi ceturksnī;

2.6. uzturēt esošās un atbilstoši iespējām pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu, ievērojot starptautiskās prakses un HELCOM ieteikumus;

2.7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem

3.1.1. novērtēt CO₂, CH₄ un N₂O emisiju lauksaimniecībā izmantotajās zemēs, kur sarkanais āboliņš izmantots augu rotācijā vai kā pasējas augs (vismaz divi saimniekošanas veidi un trīs kultūraugi), un ievākt virszemes biomasu mērījumu vietās, lai novērtētu oglekļa ienesi un to ietekmi uz SEG emisijām (biomasas paraugus sagatavo un analizē "Silava");

3.1.2. raksturot sarkanā āboliņa izmantošanas un izvēlēto kultūraugu ietekmi uz SEG emisiju izpētes teritoriju, ko apsaimnieko LBTU APP "Agroresursu un ekonomikas institūts" (AREI) Stendes pētniecības centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma, gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisiju;

3.1.3. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem;

3.2. pilnveidot organisko augšņu izplatības darbību datus par lauksaimniecībā izmantojamo zemi atbilstoši jaunākajām zināšanām (tai skaitā sniegt priekšlikumus darbību datu pārrēķiniem no 1990. gada) un nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumā un prognožu ziņojumos novērtēt darbību datu izmaiņu iespējamo ietekmi uz SEG emisiju zemes izmantošanas un mežsaimniecības (ZIZIMM), kā arī lauksaimniecības sektorā. Novērtēt to ietekmi uz saistību izpildi 2025. un 2030. gadā ("Silava");

3.3. raksturot augsnes heterotrofās elpošanas ietekmi uz CO₂ apriti, SEG emisiju no augsnes un oglekļa ienesi ar augu atliekām aluviālās (palieņu) augsnēs aramzemēs (AREI):

3.3.1. turpināt iegūt empīriskos datus (par SEG emisiju un augsnes heterotrofo elpošanu) divās platībās aramzemē;

3.3.2. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem ilggadīgajos zālājos, tostarp par CO₂ emisijas faktoriem aluviālās augsnēs;

3.4. ierīkot izmēģinājumu objektu un uzsākt empīrisku datu ieguvi par zemes izmantošanas veida un augsnes apstrādes metodes ietekmi uz CO₂, CH₄ un N₂O emisiju no organiskām augsnēm (AREI):

3.4.1. ierīkot izmēģinājumu objektu platībā ar organisku augsni, ko izmanto, lai turpmāko gadu laikā salīdzinātu SEG emisiju no sētā zālāja, un ko periodiski apstrādā vienlaidu arumā un diskotā platībā;

3.4.2. veikt gāzu apmaiņas mērījumus, periodiski (vismaz reizi mēnesī) nosakot CO₂, CH₄ un N₂O emisiju no augsnes;

3.4.3. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem

4.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N₂O), ogļskābās gāzes (CO₂), metāna (CH₄) un amonjaka (NH₃) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotā minerālaugsnē;

4.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N₂O), ogļskābās gāzes (CO₂), metāna (CH₄) un amonjaka (NH₃) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās;

4.2. pilnveidot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmu un paplašināt funkcionalitāti Latvijas teritorijā (LBTU un LVMI "Silava"):

4.2.1. novērtēt meliorācijas sistēmu tehniskā stāvokļa pārmaiņas un aktualizēt kartogrāfisko materiālu, izmantojot LĢIA 2. cikla LiDAR datus (LVMI "Silava");

4.2.2. turpināt drenu kolektoru (ar diametru 10-20 cm) līnijveida objektu topoloģisko savienošanu, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un 2021., 2022. un 2023. gadā aprobēto valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla un drenu kolektoru (ar diametru, kas lielāks par 20 cm) līnijveida objektu topoloģiskās savienošanas metodiku (LBTU)

56 100

5.2. veikt dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu sastāva pētniecību dažādos Latvijas reģionos;

5.3. veikt bišu sugu sabiedrību un daudzveidības sezonālo monitoringu laukaugu platībās;

5.4. izmantot informācijas tehnoloģijas medusbišu saimju pētījumos;

5.5. ievākt medusbišu ziedputekšņu paraugus un noteikt botānisko sastāvu

6.2. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti;

6.3. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot bioloģiskajā audzēšanā atļautus preparātus;

6.4. aprobēt laputu prognožu modeli Latvijas apstākļos precīza smidzinājuma laika noteikšanai;

6.5. veikt izmēģinājumu ābeļu stādījumā zaru slimību ierobežošanai

7.2. apsekot prioritārās platības, nosakot aptuveno populāciju lielumu un izvērtēt dažādu sugu sastopamību un atradnes piemērotību in situ saglabāšanai (2025. gada jūlijs, augusts);

7.3. iespēju robežās no apsekojamām platībām ievākt sēklu paraugus, nodot tos sugu ekspertiem izvērtēšanai un ievietot gēnu bankā (2025. gada novembris)

8.2. precizēt un aprobēt cūku spermas dziļās sasaldēšanas metodiku;

8.3. apkopot un analizēt ģenētisko analīžu rezultātus par Latvijas brūnās vecā tipa un Latvijas zilās šķirnes govju iedzimto slimību sastopamību, sagatavot un publicēt zinātnisko rakstu Scopus vai Web of Science Core Collection datubāzes žurnālā;

8.4. sadarbībā ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām iegūt bioloģisko materiālu no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu lauksaimniecības dzīvniekiem;

8.5. iegādāties vietējo saglabājamo šķirņu buļļu bioprodukta pētījumiem paredzētās devas un nodot tās glābšanā gēnu bankā

30 000

Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departaments

9.2. noteikt medus kvalitātes parametrus (HMF, cukuru saturu, elektrovadītspēju, ūdens saturu u. c.) Latvijas izcelsmes paraugos;

9.3. īstenot pesticīdu atlieku izplatības monitoringu ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram paraugam) vismaz 20 paraugos. 20 paraugos noteikt pirolizidīna alkaloīdu saturu ar AEŠH-MS/MS

10.2. noteikt AAL atliekvielas aktīvās ūdens apmaiņas zonās (avotos, dīķos u. c.), kuras varētu ietekmēt lauksaimnieciskā ražošana;

10.3. noteikt AAL atliekvielas ziedputekšņos un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu

11.2. novērtēt kāpurus un to radītos bojājumus krustziežu dārzeņu stādījumos;

11.3. īstenot citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitoringu

12.2. analizēt N, P, K, Ca, Mg un B iznešu uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, lai to izmantotu mēslošanas normatīvu izstrādei;

12.3. izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu;

12.4. turpināt lauka izmēģinājumus DI, lai pārbaudītu dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekmi uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti;

12.5. noskaidrot optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju;

12.6. sagatavot zinātniskas un zinātniski populāras publikācijas zināšanu nodošanai

13.2. izvērtēt fungicīdu, augu augšanas regulatoru un herbicīdu dažādu lietošanas shēmu ietekmi uz kaitīgo organismu attīstību ziemas kviešu sējumos;

13.3. veikt plašāk audzēto ziemas kviešu šķirņu slimību uzskaiti

14.2. kvalitatīvi novērtēt finanšu tirgus iespējamo ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārajām piegādes ķēdēm saistībā ar taksonomijas regulējumu;

14.3. izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē saistībā ar taksonomijas regulējumu

15.2. ar izmēģinājuma lauciņu kaļķošanu radīt dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, lai salīdzinātu ar nekaļķotiem lauciņiem, bet lauciņus, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2,50 t/ha_-1), atkārtoti kaļķot ar pusi no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60 t/ha_-1), visu nepieciešamo kaļķošanas devu (5,60 t/ha_-1) un uzturošo kaļķošanas devu. 2021. gadā izmēģinājuma lauciņi kaļķoti atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos;

15.3. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas, lai salīdzinātu ar nemēslotiem lauciņiem, bet pārējos lauciņos dot pusi no ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 45 : 30 : 45 kg/ha_-1), ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 90 :60 : 90 kg/ha_-1) un pārpalikumu nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135 : 90 : 135 kg/ha_-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiku un devas pielāgot attiecīgā kultūrauga prasībām. 16 izmēģinājuma lauciņos uzturēt četras minerālā mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos;

15.4. ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva pārmaiņas, tostarp pH, kopējā slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrāciju (mg/l_-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām;

15.5. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu saturu, NH_4-N, NO_3-N, P₂O₅, K₂O, Ca, Mg);

15.6. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs);

15.7. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos

16.2. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar pētījuma metodiku un ievākt sākotnējos datus un paraugus, kā arī veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma metodiku;

16.3. turpināt datu ievākšanu no iepriekšējos gados atlasītām saimniecībām (slaucamo govju, gaļas liellopu, aitu, kazu, putnu, zirgu saimniecībām);

16.4. ievāktos paraugus testēt laboratorijā saskaņā ar pētījuma metodiku;

16.5. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un amonjaka emisijas aprēķinu veicējiem

50 000

17.2. izstrādāt papildu variācijas līdz šim izstrādāto MACC līkņu SEG un amonjaka emisijas samazinošu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtēšanai, atspoguļojot dažādus pasākumu ieviešanas tempus;

17.3. publicēt žurnālā (Q1-Q2) rakstu par MACC pieejas izmantošanu Latvijas lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju

18.2. veikt laboratorijas izmēģinājumus (rudziem un auzām) hiperspektrālās kameras metodikas aprobācijai mikotoksīnus izdalošo patogēno sēņu agrīnajai noteikšanai;

18.3. pamatojoties uz izmēģinājumos iegūtajiem rezultātiem un literatūras izpēti, sagatavot alternatīvo ierobežošanas metožu ekonomisko un saimniecisko pamatojumu;

18.4. veikt patogēno sēņu daudzveidības izpēti auzu un rudzu sējumos, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajām audzēšanas sistēmām un mikotoksīnus veidojošām sēņu sugām

19.2. veikt dislāpekļa oksīda (N₂O), ogļskābās gāzes (CO₂) un metāna (CH₄) emisijas mērījumus 2023. gadā iekārtotajos izmēģinājuma variantos;

19.3. veikt ilggadīgo analīzi par nezāļu sēklu bankas pārmaiņām, lietojot tikai mehānisko nezāļu ierobežošanu;

19.4. aprobēt nezāļu seguma noteikšanu (datu ieguve un analīze), izmantojot dronu ar multispektrālo kameru

20.2. papildināt atlasīto klonu kolekciju ar jauniem kloniem;

20.3. noteikt katra klona ražu un ražas (proteīna saturs) kvalitāti;

20.4. iesaistīties projektā plānotajos pasākumos un informēt sabiedrību par rezultātiem

21.2. pabeigt šķirņu salīdzinājumu iepriekš izvēlētām un papildinātām laukaugu šķirnēm, nosakot vienu vai vairākus atbilstošos izmēģinājumu reģionus (Vidzeme, Kurzeme, Latgale). Pētāmās sugas - ziemas un vasaras kvieši, auzas, mieži, zirņi. Nodrošināt laukaugu šķirņu izmēģinājumu rezultātu pieejamību, tostarp citu pētījumu rezultātu pieejamību;

21.3. sagatavot datu kopumu par projekta laikā notikušo laukaugu šķirņu izmēģinājumiem, lai informācija būtu pieejama lauksaimniekiem. Papildināt datus ar selekcionāru veikto pārbaužu rezultātiem bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotām šķirnēm citos projektos;

21.4. sniegt priekšlikumus par bioloģiskajā saimniekošanā notikušu laukaugu šķirņu izmēģinājumu rezultātu publisko pieejamību vienkopus;

21.5. sniegt priekšlikumus atļauju izsniegšanas ierobežošanai, pamatojoties uz projektā veikto izpēti un citu valstu pieredzes apkopojumu, viedokļa saskaņošanā iesaistot ieinteresētās iestādes, organizācijas un interesentus organizētos semināros;

21.6. izstrādāt šķirņu grupēšanas kritērijus, lai identificētu līdzvērtīgas šķirnes, un sniegt priekšlikumus Latvijas apstākļiem piemēroto līdzvērtīgo šķirņu sarakstam;

21.7. sniegt priekšlikumus, ar kādiem nosacījumiem par sugu netiek izsniegta atļauja nebioloģiskas sēklas izmantošanai bioloģiskajā saimniekošanā

75 000 

22.2. veikt pārtikas produktu kopparaugu analīzes, nosakot noturīgos organiskos piesārņotājus (piem., perfluorētos savienojumus [PFAS], hlorētos parafīnus [CP] u. c.), smagos metālus (As, Hg, Cd, Pb), pārtikas piedevas (piemēram, konservantus - benzoātus un sorbātus), mikotoksīnus, akrilamīdu, taukus un taukskābes dažādās produktu grupās atbilstoši pētījuma metodoloģijai:

22.2.1. graudaugu, augļu, dārzeņu, piena, gaļas, zivju, saldumu, uzkodu, pākšaugu, sēņu, kartupeļu, jauktu ēdienu, dzērienu, mērču un olu produktu grupās;

22.2.2. kopparaugus ar augstākām potenciālo piesārņotāju vērtībām individuāli laboratoriski testēt, lai noskaidrotu iespējamos piesārņojuma avotus;

22.3. sasaldēt paraugus, veidojot paraugu arhīvu jaunu un papildu piesārņotāju testēšanai nākotnē;

22.4. ievadīt, tīrīt, apstrādāt un sagatavot datus pētījuma 4. posmam;

22.5. uzsākt pētījuma datu analīzi un saistību novērtēšanu, sagatavot gala ziņojumu un datus publicēšanai

23.2. izstrādāt krājas pieauguma algoritmus, pēc iespējas izmantojot Augšanas gaitas modeļa vienādojumus;

23.3. izstrādāt meža saimnieciskās darbības prognozēšanas vienādojumus;

23.4. uzlabot lauksaimniecības sektora peļņas aprēķinus;

23.5. izstrādāt koncepciju dinamiskai modelēšanai meža sektorā;

23.6. zemes funkcionālās izmantošanas modeļa lauksaimniecības zemes sadaļā un mežsaimniecības zemes sadaļā integrēt kūdraugšņu GIS datu slāni, kas izstrādāts 2024. gadā, izmantojot Meža resursu monitoringa datus un tos ekstrapolējot uz visu Latvijas teritoriju

24.2. ievākt SEG emisijas (CO₂, CH₄) datus bērzu audzēs veģetācijas sezonā (septiņi atkārtoti mērījumi) (otrā sezona, analīze, apkopojums);

24.3. aprobēt SEG emisijas (N₂O) datu ieguvi meža masīva līmenī platībās ar ierobežotu ūdens noteci meliorācijas sistēmā;

24.4. raksturot dominējošās koku atmiršanas un audzes vertikālās struktūras pārmaiņu dinamiku vecajās audzēs (viena suga);

24.5. organizēt seno mežu konferenci (16.-17.10.2025.);

24.6. organizēt konferenci "EuroDendro 2025" (15.-19.09.2025.).

25.2. pilnveidot organisko augšņu radīto SEG emisijas aprēķinu metodiku (darbību dati par meža zemēm - kūdras augšņu izplatība, zemes izmantošanas maiņa un mitruma režīms) un sniegt priekšlikumus to ietveršanai nacionālajā SEG inventarizācijā;

25.3. sagatavot zinātnisku publikāciju par organisko augšņu apsaimniekošanas ietekmi uz SEG emisijām un oglekļa apriti renaturalizētās un apmežotās platībās;

25.4. pilnveidot augšanas gaitas modeļa (AGM) sistēmas vienādojumus, integrējot jaunākās zinātnes atziņas un nepilnīgi pārstāvētās emisiju kategorijas un oglekļa krātuves;

25.5. izstrādāt biomasas pieauguma modeļus, pamatojoties uz divu ciklu aerolāzerskenēšanas (ALS) datiem, nodrošinot iespēju ik gadu atjaunot biomasas kartes "no sienas līdz sienai", pamatojoties uz izstrādātajiem biomasas pieauguma modeļiem, Sentinel-2 satelītainām un ALS datiem;

25.6. pārrēķināt meža apsaimniekošanas ietekmes prognozes uz SEG emisijas scenāriju, izmantojot aktualizētus pieņēmumus un modelēšanas algoritmus, un pēc nepieciešamības sagatavot jaunus scenārijus

26.2. papildināt interaktīvu atspoguļojumu ZIZIMM pasākumu ietekmei uz peļņu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā;

26.3. sagatavot skriptus, izmantojot 2024. gadā izstrādātu pieeju un algoritmus pasākumu interaktīvai atspoguļošanai un ņemot vērā dažādu pasākumu savstarpēji papildinošu vai izslēdzošu ietekmi, kā arī pasākumu īstenošanas mēroga variācijas;

26.4. izstrādāt lietotni ZIZIMM pasākumu scenāriju ietekmes noteikšanai, izmantojot 2024. gadā izveidotu lietotnes testa versiju;

26.5. nodrošināt lietotnes darbību internetā ar iespēju tai piekļūt no tīmekļa pārlūka;

26.6. pēc ZM pieprasījuma veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu par ZIZIMM sektora mērķu sasniegšanas scenārijiem

27.2. turpināt ievākto paraugu bišu spārnu morfoloģisko un DNS analīzi;

27.3. vērtēt dravās iegūtā materiāla atbilstību Latvijas vietējās bites kvantitatīvajām (ziemotspēja, barības patēriņš, attīstība sezonas laikā) un kvalitatīvajām (iedzimtība, slimību izturība, ārējais izskats) prasībām un veidot datubāzi;

27.4. nodrošināt informācijas apmaiņu ar NORDgen un biškopības nozares organizācijām bišu ģenētisko resursu saglabāšanas jautājumos

28.2. noteikt kritērijus teritorijas klasificēšanai par platību, kurā populācijas blīvums nepārsniedz 1,5 mežacūkas uz 1000 ha (VMD teritoriālās uzskaites vienības valsts daļās un visā valstī);

28.3. īstenot uzskaites atbilstības kontroli dabā izmēģinājumteritorijās pēc meža cūku skaita samazināšanas līdz pieļaujamajam populācijas blīvumam;

28.4. veikt meža cūku populācijas blīvuma un ĀCM epidemioloģisko datu analīzi;

28.5. sagatavot manuskriptu publicēšanai SCOPUS līmeņa zinātniskā izdevumā

Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departaments

29.2. izstrādāt metodiku augsnes paraugu ņemšanai;

29.3. iegūt augsnes paraugus un izmeklēt tos;

29.4. analizēt augsnes sastāvu, ģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus teritorijā;

29.5. apkopot pētījumā iegūtos datus un rezultātus;

29.6. sagatavot informāciju sistēmā ATIS;

29.7. izstrādāt metodiku, pēc kuras nosakāma aizsargjosla (tās platums) ap dzīvnieku kapsētām

56 000 

30.2. analizēt saimniecību ienākumu veidošanās komponentus un ietekmes faktorus, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus ieņēmumu nozīmi kopējo ieņēmumu veidošanā;

30.3. analizēt saimniecību finanšu rādītājus, tostarp rentabilitāti;

30.4. analizēt saimniecību ieguldījumus un pieejamos finansēšanas resursus;

30.5. pilnveidot lauksaimniecības nozaru starppatēriņa sadalīšanas metodoloģiju un sagatavot starppatēriņa vērtības aprēķinu pa lauksaimniecības nozarēm (graudaugi, rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti)

31.2. izstrādāt ilgtspējas datu vākšanas sistēmas projektu;

31.3. izpētīt un izvērtēt mūsdienīgu un digitālu datu vākšanas metožu izmantošanas iespējas;

31.4. izpētīt administratīvā sloga mazināšanas iespējas lauksaimniekiem un iestādēm, sniedzot un apstrādājot saimniecību ekonomiskos un ilgtspējas rādītājus;

31.5. noskaidrot iespējamās atkārtotas datu izmantošanas iespējas, šo datu iegūšanu un sniegšanu Eiropas Komisijai

32.2. izstrādāt rīku, kas automātiski ģenerētu visas Latvijas teritorijā esošo ūdensnoteku sateces baseinus neatkarīgi no ūdensnoteku piederības (viena īpašuma, koplietošanas vai pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas);

32.3. nodrošināt, lai informācija par ģenerētajiem sateces baseiniem ir pieejama publiskajā tīmekļvietnē melioracija.lv, platība ir redzama izvēlnē pie attiecīgās ūdensnotekas un ģeometrija ir redzama kartē. Informācijai par ģenerētajiem sateces baseiniem jābūt pieejamai arī Lauku atbalsta dienestam iekļaušanai lauku bloku kartēs;

32.4. veikt analīzi par sateces baseinu lielumu atkarībā no ūdensnoteku garuma un vidējās sateces baseinu platības reģionā, novadā un pagastā

33.2. novērtēt augsnes stāvokli un ierīkot izmēģinājumu atbilstoši ilggadīgā stacionāra shēmai;

33.3. noteikt un aprobēt kultūraugu ražas veidošanos, kvalitāti un barības elementu apriti atkarībā no augsnes apstākļiem, apstrādes veida un augu maiņas

34.2. aprēķinu vajadzībām identificēt simulāciju izmēģinājumteritorijas;

34.3. izanalizēt pieejamo telpisko informāciju un sagatavot simulāciju kartes, tostarp par reljefu, organiskajām augsnēm (kūdraugsnēm), meliorācijas sistēmu, kā arī saimniecisku darbību raksturojošo informāciju;

34.4. izstrādāt simulācijas modeli un īstenot simulācijas;

34.5. noteikt plānoto ietekmi dabā un sociālekonomiskās sekas uz analizētu neliela mēroga izmēģinājumteritoriju;

34.6. noskaidrot iespēju automatizēt plašākas hidroloģiskā režīma atjaunošanas ietekmes simulācijas un aprēķinus

35.2. noskaidrot dažādu lauksaimniecības dzīvnieku kategorijas un turēšanas tehnoloģijas

36.2. izstrādāt aprēķinu algoritmu SEG emisijas noteikšanai pākšaugu ražošanā Latvijā;

36.3. izstrādāt VAAD un LAD administratīvo datu iegūšanas un iegūto datu apstrādes algoritmus;

36.4. izstrādāt algoritmus katra lauksaimnieka ražošanas tehnoloģijas SEG emisijas piesaistes prognozēšanai pākšaugu ražošanā

37.2. noteikt PAO līmeni šā pielikuma 37.1. punktā minētajiem produktiem;

37.3. veikt eksperimentus par iespēju noteikt papildu savienojumus no PAO grupas (benzofurānu, stirēnu un 2-furanonu), kā arī noteikt šos savienojumus 40 konvenciāli kūpinātas gaļas un gaļas produktu paraugos, zivju un zivju produktu paraugos, kūpinātu brētliņu un konservētu kūpinātu brētliņu paraugos ar lielāko PAO saturu;

37.4. apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus, kā arī izstrādāt ieteikumus zivju produktu pārstrādes uzņēmumiem PAO līmeņa samazināšanai;

37.5. nosūtīt iegūtos PAO piesārņojuma datus EFSA.

38.1.1. analizēt veterināro zāļu iegādes un izplatīšanas uzskaiti lieltirgotavās un aptiekās;

38.1.2. analizēt zāļu iegādes, izplatīšanas un lietošanas uzskaiti veterinārmedicīnas prakses iestādēs;

38.1.3. analizēt zāļu iegādes un lietošanas uzskaiti dzīvnieku īpašniekiem (turētājiem);

38.2. identificēt administratīvo slogu zāļu uzskaitē visos izplatīšanas un lietošanas posmos un aprēķināt attiecīgā administratīvā sloga radīto finansiālo ietekmi, kā arī noteikt iespējamos administratīvā sloga mazināšanas rīkus, nosakot svarīgākos datus veterināro zāļu izsekojamībai, pārtikas nekaitīgumam un antimikrobiālās rezistences ierobežošanai un izmantojot digitalizācijas sniegtās priekšrocības;

38.3. identificēt administratīvā sloga mazināšanas iespējas zāļu izsekojamības vienkāršošanai un pilnveidei no zāļu ražošanas līdz lietošanai dzīvniekam, norādot attiecīgā administratīvā sloga mazināšanas pasākuma finansiālo ietekmi, un sniegt ieteikumus to ieviešanai

39.1.1. noteikt procesa pamatprincipus objektā (novietnē);

39.1.2. izstrādāt procesa protokolu;

39.2. izstrādāt tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas procesa pamatprincipus un protokolu saistībā ar dzīvnieku infekcijas slimībām:

39.2.1. uz kurām attiecas no slimības brīvas valsts statuss;

39.2.2. kurām noteiktas valsts uzraudzības un kontroles programmas;

39.3. izstrādāt metodiku sākotnējās un noslēguma dezinfekcijas kvalitātes izvērtēšanai A kategorijas slimības uzliesmojuma izskaušanas pasākumu laikā;

39.4. izstrādāt metodiku dezinfekcijas procesa kvalitātes izvērtēšanai to dzīvnieku infekcijas slimību izskaušanas pasākumu laikā, uz kurām attiecas no slimības brīvas valsts statuss un valsts uzraudzības un kontroles programmas

20 000

40.2. analizēt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav vakcinēti pret konkrētām infekcijām, un antimikrobiālo līdzekļu lietošanu līdzvērtīgos apstākļos turētiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir vakcinēti pret attiecīgajām infekcijām;

40.3. sagatavot ieteikumus efektīvai vakcinācijas sistēmai lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu, aitu, kazu, cūku) ganāmpulkos, lai noteiktu mērķtiecīgākos infekcijas slimību profilakses pasākumus, kas samazinātu antimikrobiālo zāļu lietošanu, vienlaikus nodrošinot augstu sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni un mazinot antimikrobiālās rezistences attīstības risku

20 000

41.2. raksturot atlasītos novadgrāvjus, ņemot vērā novadgrāvju garumu un sateces baseinu lielumu, sateces baseinos sastopamos zemes lietojuma veidus, kā arī atrašanās vietas minimālās noteces ģeomorfoloģiskajos rajonos;

41.3. veģetācijas periodā atlasītajos novadgrāvjos īstenot trīs ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumu un ūdens paraugu ievākšanas kampaņas;

41.4. apkopot un sistematizēt veģetācijas periodam raksturīgo informāciju par meteoroloģiskajiem apstākļiem pētījuma teritorijās, izmantojot VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" meteoroloģiskajos novērojumos iegūtos mērījumu rezultātus, ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumu, kā arī ievākto ūdeņu paraugu ķīmiskā sastāva (pH, nitrātu slāpeklis, amonija slāpeklis, kopējais slāpeklis, fosfātu fosfors, kopējais fosfors) rezultātus;

41.5. veikt iegūto hidroloģisko mērījumu un ūdens kvalitātes monitoringa rezultātu analīzi atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem, novadgrāvju garuma un sateces baseinu lieluma, sateces baseina zemes lietojuma veida, kā arī atrašanās vietas minimālās noteces ģeomorfoloģiskajos rajonos;

41.6. sagatavot un iesniegt pārskatu par paveikto, ja nepieciešams, prezentēt iegūtos rezultātus Zemkopības ministrijas un (vai) lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem

42.2. veikt lauku ainavu elementu kartēšanu un raksturošanu izvēlētos parauglaukumos dažādos ainavu tipos Latvijā;

42.3. sniegt priekšlikumus lauku ainavu elementu sistēmiskai pārvaldībai;

42.4. iepazīstināt ar pētījuma rezultātiem dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus zinātniskajās konferencēs un diskusijās

Lauksaimniecības un lauku attīstības departaments

43.2. izpētīt patogēno sēņu daudzveidību zirņu sējumos Latvijā, iekļaujot DNS analīzes, lai noteiktu, kuras sēnes izraisa slimības;

43.3. noteikt tauriņziežu starpkultūras ietekmi uz kaitīgo organismu izplatību (monitorings saimniecībās);

43.4. noteikt zirņu pēcietekmi uz nākamo kultūrugu ražas rādītājiem un uz augsnes kvalitātes rādītājiem, akcentējot N bilanci

44.2. novērtēt Ukrainas ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm no resursu pieejamības, ražošanas izmaksu, tirgus konjunktūras, pieejamo atbalsta maksājumu un citu faktoru viedokļa vidējā termiņā;

44.3. prognozēt iespējamos scenārijus Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru attīstībai, ņemot vērā Ukrainas lauksaimnieciskās un pārtikas ražošanas nozares potenciālu, kā arī Ukrainas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā

vasaras kvieši,

ziemas mieži,

vasaras mieži,

vasaras auzas,

ziemas rudzi,

ziemas tritikāle,

lauka pupas, sējas zirņi

Tauriņzieži - sarkanais āboliņš, lucerna, austrumu galega, sējas esparsete