Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 86

Rīgā 2025. gada 4. februārī (prot. Nr. 5 29. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību"

Izdoti saskaņā ar Meža likuma
41. panta trešo daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 201. nr.; 2013, 169. nr.; 2017, 223. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2.¹ Ja paredzams, ka pēc atmežošanas pāri paliekošā meža platība vienā zemes vienībā ir mazāka par 0,5 hektāriem, kompensācija aprēķināma un zemes lietošanas veids maināms visai meža platībai. Izņēmums attiecas uz situāciju, kad darbība tiek īstenota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā vai Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētā īpaši aizsargājamā biotopā vai atlikušais mežs piegulst citai meža platībai, vai tiek ierīkots infrastruktūras objekts.";

1.2. izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Kompensācijas apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Z = S x A x K_CO2 x K₁ x K₂, kur

Z - kompensācijas apmērs (euro);

S - atmežojamā platība (ha);

A - vidējās meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas (euro/ha) pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas veido vidējās iepriekšējo piecu gadu izmaksas par augsnes gatavošanu, stādu iegādi, stādīšanu, agrotehnisko kopšanu un mežaudzes sastāva kopšanu atbilstoši meža zemes kvalitātes grupai, ņemot vērā aprēķina dienā publicēto jaunāko informāciju;

K_CO2 - koeficients par CO₂ piesaistes potenciāla samazināšanos atkarībā no meža tipa (pielikums);

K₁ - koeficients atkarībā no mežsaimnieciskās darbības aprobežojuma un apgrūtinātās teritorijas veida. To piemēro par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un sanitāro aizsargjoslu funkciju kvalitātes samazināšanos (pielikums);

K₂ - koeficients atkarībā no atmežošanas mērķa (pielikums).";

1.3. izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Atmežošanas izraisīto oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos var pilnībā vai daļēji kompensēt, ieaudzējot mežu (izņemot plantācijas mežu) (turpmāk - kompensējamā mežaudze). Konkrētajai personai ir tiesības pašai izvēlēties meža ieaudzēšanas vietu, taču ieaudzētā meža platībai jābūt ne mazākai par 0,1 hektāru, ja ieaudzētā mežaudze piegulst mežam, vai ne mazākai par 0,5 hektāriem, ja mežaudzi ieaudzē atsevišķi no meža esošā platībā. Kompensējamās mežaudzes platība, kas pārsniedz meža platību, kuru plānots atmežot, ir izmantojama kā kompensējamā mežaudze citām atmežošanai plānotajām platībām.";

1.4. izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Ja kompensācijas apmēru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 7. punktā minēto formulu, kompensējamo mežaudzi ieaudzē teritorijā, kurai ar atmežojamo platību ir vienāda vai augstāka koeficienta K₁ vērtība. Ja atmežojamai platībai ir vairāki apgrūtinājumi, kompensējamo mežaudzi ieaudzē teritorijā ar augstāko koeficienta K₁ vērtību.";

1.5. izteikt 9.¹ punktu šādā redakcijā:

"9.¹ Par kompensējamo mežaudzi atzīstama arī dabiski ieaudzēta priežu, egļu un bērzu jaunaudze, kuru Valsts meža dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža ieaudzēšanu ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu, kura ir sasniegusi vismaz divu metru augstumu un kuru līdz atmežošanas kompensācijas aprēķina dienai Valsts meža dienests ir atzinis par koptu. Par 10 metriem augstāka mežaudze ir atzīstama par koptu, ja mežaudzes šķērslaukums nav lielāks par normālo šķērslaukumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un nav mazāks par minimālo šķērslaukumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu.";

1.6. papildināt ar 9.² punktu šādā redakcijā:

"9.² Ja platību atmežo un zemes lietojuma veidu maina saskaņā ar šo noteikumu 2.¹ punktu, tad kompensāciju par platības daļu, kas nav saistīta ar atmežošanas mērķi, aprēķina, izmantojot šo noteikumu 5. vai 7. punktā minēto formulu, un persona tajā neieaudzē mežu. Platību izslēdz no Meža valsts reģistra, tajā saglabātos kokus cērt un kompensāciju par dabas daudzveidības samazināšanu maksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža.";

1.7. izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Pieprasījumu kompensācijas aprēķinam (turpmāk - pieprasījums) Valsts meža dienestā iesniedz meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs, to pilnvarota persona vai persona, kura rīkojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar meža īpašnieku, tiesisko valdītāju vai to pilnvarotu personu.";

1.8. papildināt ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

"10.¹ Ja atmežošana nepieciešama būvniecībai, pieprasījumu iesniedz Būvniecības informācijas sistēmā.";

1.9. izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Pieprasījumam pievieno:
12.1. kompetentās institūcijas izdotu administratīvo aktu, ja platību plāno atmežot derīgo izrakteņu ieguvei vai lauksaimniecības zemes ierīkošanai;
12.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā sagatavotu atmežojamās meža zemes skici ar iezīmētu poligonu (*.shp datnes formātā);
12.3. informāciju par kompensējamās mežaudzes platību un atrašanās vietu, ja atmežošanas izraisīto oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos kompensē atbilstoši šo noteikumu 4. punktā minētajiem nosacījumiem. Ja kompensējamā mežaudze ir ieaudzēta citas personas īpašumā, papildus pievieno atmežojamās zemes īpašnieka un kompensējamās mežaudzes īpašnieka rakstveida vienošanos par to, ka mežaudze tiek izmantota par kompensējamo mežaudzi.";

1.10. izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Atmežojamai platībai ir spēkā esoša meža inventarizācija, kas veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti.";

1.11. svītrot 17.1. apakšpunktu;

1.12. izteikt 17.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"17.3. pirms saņemts koku ciršanas apliecinājums cirtei vai pirms to atļauto darbību uzsākšanas, ar kurām platība tiek atmežota (ja koku ciršanas apliecinājums nav nepieciešams), ja mežā plānota derīgo izrakteņu ieguve vai lauksaimniecības zemes ierīkošana vai ir iestājies šo noteikumu 20. punktā minētais gadījums.";

1.13. izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Kompetentā institūcija informē Valsts meža dienestu par izdoto administratīvo aktu, kas personai piešķir tiesības veikt būvniecību, mežā ierīkot lauksaimniecībā izmantojamu zemi vai iegūt derīgos izrakteņus. Informācija par būvniecību atļaujošu administratīvo aktu iesniedzama Būvniecības informācijas sistēmā.";

1.14. izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Ja atmežošanā nav ievērota meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtība un persona pirms atmežošanas nav kompensējusi valstij izdevumus, kas saistīti ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu (ja vien atmežošana nav īstenota saskaņā ar Meža likuma 41. panta otro daļu vai šo noteikumu pielikuma 3.1. apakšpunktā minētajā gadījumā), Valsts meža dienests šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, izmantojot atbilstošo šo noteikumu 3., 5. vai 7. punktā minēto kompensācijas apmēra aprēķina formulu, nosaka kompensācijas apmēru un no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja piedzen kompensāciju par labu valstij. Kompensāciju piedzen neatkarīgi no atmežošanas konstatēšanas brīža.";

1.15. izteikt pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).

2. Noteikumu 1.8. un 1.13. apakšpunkts stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒
klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis

Pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 4. februāra
noteikumiem Nr. 86

"Pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 18. decembra
noteikumiem Nr. 889

Koeficientu vērtības

Nr. p. k.	Koeficients	Koeficienta vērtība
1.	Koeficients K_CO2 par CO₂ piesaistes potenciāla samazināšanos atkarībā no meža tipa:
1.1.	grīnis, purvājs	6
1.2.	sils, slapjais mētrājs, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša, niedrājs, dumbrājs, liekņa, viršu ārenis, viršu kūdrenis	11
1.3.	mētrājs, lāns, mētru ārenis, mētru kūdrenis	17
1.4.	damaksnis, vēris, gārša, šaurlapu ārenis, šaurlapu kūdrenis, platlapu ārenis, platlapu kūdrenis	20
2.	Koeficients K₁ atkarībā no mežsaimnieciskās darbības aprobežojuma¹:
2.1.	Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjosla	20,0
2.2.	meži pilsētās	10,0
2.3.	dabas liegumi² un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonas	10,0
2.4.	Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotās saimnieciskās darbības josla	10,0
2.5.	aizsargjoslas gar virszemes ūdens objektiem³	10,0
2.6.	aizsargjoslas gar purviem	10,0
2.7.	dabas parki² un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas parka zonas	10,0
2.8.	dabas pieminekļi²	8,0
2.9.	īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kultūrvēsturiskās zonas	8,0
2.10.	bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi (piemēram, meža puduri, purvu un ezeru salas)	5,0
2.11.	meža aizsargjoslas ap pilsētām	5,0
2.12.	aizsargājamo ainavu apvidi² un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ainavu aizsardzības zonas	3,0
2.13.	mikroliegumu buferzonas	3,0
2.14.	īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālās zonas	2,0
2.15.	sanitārās aizsargjoslas	2,0
2.16.	Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālā zona	1,0
3.	Koeficients K₂ atkarībā no atmežošanas mērķa⁴:
3.1.	investīciju projekti, kas tiek finansēti vai līdzfinansēti no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kuru līdzfinansējums ir vismaz 20 % no kopējā investīciju apmēra	0
3.2.	derīgo izrakteņu ieguve (tostarp kūdras ieguve), ja derīgo izrakteņu ieguves projekts paredz, ka pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas vietu rekultivēs, sagatavojot to mežsaimniecībai (platībā ieaudzēs mežu)	0,05
3.3.	kūdras ieguve, ja derīgo izrakteņu ieguves projekts paredz, ka pēc kūdras ieguves pabeigšanas kūdras ieguves vietu rekultivēs, īstenojot renaturalizāciju (purvam raksturīgas vides atjaunošanu)	0,1
3.4.	derīgo izrakteņu ieguve (tostarp kūdras ieguve), ja derīgo izrakteņu ieguves projekts paredz, ka pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas vietu rekultivēs citiem mērķiem	0,5
3.5.	kokaudzētavu (meža stādāmā materiāla ražošanai) ierīkošana	0,1
3.6.	saimnieciskās darbības mērķa maiņa plantāciju mežos	0
3.7.	lauksaimniecības zemes ierīkošana atsevišķi no meža esošā platībā, kas ir mazāka par 0,5 hektāriem un atrodas ārpus pilsētām un ciemiem	0

Piezīmes.

¹ Ja atmežošana paredzēta zemē, kas nav minēta šā pielikuma 2. punktā, koeficienta K₁ vērtība kompensācijas aprēķinā ir 1,0. Ja uz vienu un to pašu atmežojamo platību vai tās daļu attiecas dažādi saimnieciskās darbības aprobežojumi, koeficientu K₁ aprēķina, ņemot vērā lielāko koeficienta vērtību.

² Dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi vai dabas pieminekļu teritorijas, kurām nav noteikts funkcionālais zonējums.

³ Virszemes ūdens objektu aizsargjoslās, kas platākas par 50 metriem, koeficientu K₁ piemēro 50 metru platā joslā.

⁴ Ja atmežošana paredzēta zemē, kas nav minēta šā pielikuma 3. punktā, koeficienta K₂ vērtība kompensācijas aprēķinā ir 1,0."