Darbības ar dokumentu

1.2. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

1.3. Lai nodrošinātu minētās autonomās funkcijas izpildi Pašvaldībai saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu ir piešķirtas tiesības izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus par teritoriju, īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju un būvju uzturēšanu un kopšanu, ciktāl tas ir saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

1.4. Ikviena persona vēlas un tai ir tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, savukārt pašvaldības pienākums ir aizsargāt šīs tiesības un rūpēties par to saglabāšanu un uzlabošanu. Pašvaldībai ir jānodrošina sanitārās apkopes prasību izpilde, lai novērstu iespējamos apdraudējumus cilvēku dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai videi. Degradēta un nesakopta vide negatīvi ietekmē ikvienas personas un visas sabiedrības labklājību. Pašvaldības administratīvajā teritorijā nereti konstatējami nekustamie īpašumi, par kuriem tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pienācīgi nerūpējas.

Noteikumos ietvertais regulējums ļauj panākt to, lai nekustamo īpašumu īpašnieks vai valdītājs pienācīgi koptu savu nekustamo īpašumu, tādā veidā nodrošinot Jelgavas novada teritorijas sakoptību un sanitāro tīrību, kas ir gan pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, gan pašu nekustamo īpašumu īpašnieku un valdītāju interesēs, nodrošināt iedzīvotāju kopējās intereses dzīvot sakoptā un sanitāri tīrā vidē. Savukārt ņemot vērā problēmas fiksēt zāles pļaušanas regularitāti, nepieciešams noteikt maksimālo pieļaujamo zāles garumu – līdz 20 cm, lai saistošo noteikumu piemērotājiem ir skaidri principi, kā īstenot noteiktās zālāja pļaušanas prasības. 

4.1.1. punktā noteiktais maksimāli pieļaujamais zāles garums 20 cm ir optimāls, lai tiktu ievērots gan sakoptas vides uzstādījums, gan kvalitatīvi veikta to normatīvajos aktos noteikto prasību kontrole. Nepļautas, nekoptas teritorijas veicina atkritumu apsaimniekošanas noteikumu neievērošanu, proti, pārlieku gara zāle īpašuma vai īpašumam piegulošā teritorijā rada atkritumu uzkrāšanās riskus, kas savukārt var veicināt antisanitārus apstākļus, vides piesārņojumu vai personu veselības vai dzīvības apdraudējumus, tostarp no antisanitāros apstākļos mītošo grauzēju un dažādu kaitēkļu pārnēsājamām slimībām, kas var radīt riskus novada iedzīvotāju veselībai un dzīvībai.

Cilvēki, lai atbrīvotos no pērnajā gadā nenopļautās zāles (kūlas), izvēlas to dedzināt, tādā veidā nodarot kaitējumu dabai, apdraudējumu savai un citu cilvēku mantai, veselībai un pat dzīvībai, tādēļ 4.1.2. un 4.1.3.  punktos noteiktās prasības ārpus ciemu teritorijās, dabiskās pļavās un lauksaimniecības zemēs zāle pļaujama vismaz vienu reizi gadā līdz 1. septembrim. Regulāri veicot zāles pļaušanu neveidojas kūla, kā rezultātā samazināsies kūlas ugunsgrēku skaits.

Noteikumos noteiktais maksimālais zāles garums 20 cm veicinās ne tikai Jelgavas novada teritorijas sakoptību, bet arī būtiski ierobežos invazīvo augu sugu izplatību, kā arī pēdējos gados īpaši plaši novērojamo ērču un citu kaitēkļu izplatību.

1.5. Attiecībā uz ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu tīrīšanu ziemas periodā pienākumi noteikti, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai, ja tīrīšanas darbi netiek veikti laikus vai kvalitatīvi. Ņemot vērā, ka vairums iedzīvotāju savas dienas gaitas (dodas uz izglītības iestādi vai darbu) uzsāk ap plkst. 7.00, ir svarīgi, ka līdz šim laikam prioritāri jau ir veikta ietvju, celiņu, laukumu, iekšpagalma un piebraucamo ceļu attīrīšana no sniega un ledus, kā arī ir veikta nokaisīšana ar pretslīdes materiāliem, lai nodrošinātu sabiedrības drošību.

1.6. Saistošajos noteikumos tiek noteiktas prasības būvju, to fasāžu un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un vizuālajam izskatam, tādējādi nodrošinot estētiskas ainavas saglabāšanu. Noteikumu 7. punktā minētā trūkuma esības fakts pierādāms ar vizuālo novērojumu. Jelgavas novada Būvvaldes amatpersona sagatavo atzinumu, kurā norāda pārbaudāmās būves vispārējo vizuālo stāvokli. Būvi, kuras tehniskajā stāvoklī un vizuālā izskatā konstatē vismaz vienu saistošajos noteikumos norādīto prasību neievērošanu, Jelgavas novada Būvvalde klasificē kā vidi degradējošu būvi. Administratīvā atbildība ir paredzēta, lai veicinātu būvju tehniskā stāvokļa pienācīgu uzturēšanu un motivētu būves īpašnieku, tiesisko valdītāju vai apsaimniekotāju savlaicīgi veikt būves uzturēšanas darbus, kā arī aizsargātu trešo personu tiesības uz sakārtotu un estētisku vidi. Naudas sodu apmēri noteikti, izvērtējot samērīgumu, pārkāpumu smagumu.

2.1.1. Noteikumiem nav būtiskas ietekmes uz pašvaldības budžetu, tomēr piemērojot administratīvo sodu par saistošo noteikumu neievērošanu, palielināsies Jelgavas novada pašvaldības budžeta ieņēmumi;

2.1.2. ietekme uz ieņēmumu daļu tiks izvērtēta sastādot budžetu;

2.1.3. Saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs Pašvaldībai pieejamos resursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšana, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi.

3.1.  sociālā ietekme – paredzama tieša ietekme uz cilvēku dzīvesveidu, kultūru, labsajūtu, sabiedrību kopumā, ņemot vērā sabiedrības vēlmi dzīvot drošā, sanitāri tīrā un sakoptā vidē;

3.2.  ietekme uz vidi – labvēlīgi ietekmēs pieejamu dabiskas vides veidošanu Jelgavas novada administratīvajā teritorijā;

3.3.  ietekme uz iedzīvotāju veselību – pozitīva ietekme uz cilvēku veselību;

3.4.  ietekme uz uzņēmējdarbības vidi – neietekmē;

3.5. ietekme uz konkurenci – neietekmē.

Lai veicinātu būvju tehniskā stāvokļa pienācīgu uzturēšanu un motivētu būves īpašnieku vai tiesisko valdītāju savlaicīgi veikt būves uzturēšanas darbus, Jelgavas novada Būvvalde sagatavo atzinumu, kurā norāda pārbaudāmās būves vispārējo vizuālo stāvokli, priekšlikumus būves un teritorijas savešanai pienācīgā kārtībā. Attiecīgi būves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir iespēja līdz atkārtotai būves pārbaudei sakārtot būvi un novērst atzinumā norādītos trūkumus. Ja trūkumi netiek novērsti, Būvvalde pieņem lēmumu par būves klasificēšanu kā vidi degradējošu būvi.

Saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs Pašvaldībai pieejamos cilvēkresursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide.

Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav plānots veidot jaunas pašvaldības institūcijas, darbavietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.

Noteikumu prasību izpildes kontroli un administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumos minēto prasību neievērošanu savas kompetences ietvaros veic Jelgavas novada pašvaldības policija, Jelgavas novada pašvaldības Būvvaldes amatpersonas un Jelgavas novada pašvaldības Administratīvā komisija.

7.2. Mērķa sasniegšanai noteiktas samērīgas prasības teritoriju un būvju uzturēšanai, kā arī par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanai. Paredzētas tikai minimālas prasības, nodrošinot arī pašas Pašvaldības iesaisti teritorijas kopšanā, tādējādi privātpersonu īpašuma tiesību ierobežojums ir minimāls un atbilst sabiedrības interesēm nodrošināt pilsētvides sakoptību, kā arī novēršot personu veselības un dzīvības apdraudējumu, kas varētu rasties piegulošo teritoriju nekopšanas dēļ.

7.3.Saistošie noteikumi sekmēs Jelgavas novada administratīvās teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides saglabāšanu, piemērojot samērīgus noteikumus minētā mērķa sasniegšanai.

8.2. 10.09.2024. saņemts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) atzinums Nr.1-18/5477 "Par saistošajiem noteikumiem Nr.16" (turpmāk – Atzinums), kurā VARAM lūdz:

8.2.1. precizēt saistošo noteikumu izdošanas tiesisko pamatojumu, svītrojot norādi uz Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 4. punktu un Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunktu, jo tie nesatur pilnvarojumu pašvaldībai izdot saistošos noteikumus.

Izdošanas pamatojums precizēts.

8.2.2. precizēt saistošo noteikumu 2. punktu, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 121. punktu. Saistošajos noteikumos nav iekļaujami terminu skaidrojumi, kas jau doti citā normatīvajā aktā, piemēram, no Augu aizsardzības likuma 1. panta 11. punkta jau izriet invazīvo augu sugas skaidrojums. Savukārt no Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 4. punkta izriet piegulošās teritorijas definīcija.

Noteikumos svītrots 2.2. apakšpunkts – invazīvās augu sugas un 2.3. apakšpunkts – īpašumam piegulošā publiskā teritorija

8.2.3. precizēt saistošo noteikumu 3.2. apakšpunktu, ņemot vērā saistošo noteikumu 4. un 13. punktā noteikto, un svītrot vārdu "daudzdzīvokļu", pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1. panta 3. un 5. punktā noteikto, kā arī MK noteikumu Nr. 906 2. punktā noteikto.

Precizēts Noteikumu 3.2. apakšpunkts

8.2.4. precizēt saistošo noteikumu 4.1.2. un 4.1.3. apakšpunktu, svītrojot tekstu "lai nepieļautu ugunsbīstama kūlas slāņa veidošanos", jo Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" 27. punkts jau paredz pienākumu teritoriju uzturēt brīvu no degtspējīgiem atkritumiem, bet 10 m platu joslu ap objektu attīrīt no sausās zāles un kultūraugu atliekām.

Precizēti Noteikumu 4.1.2. un 4.1.3. apakšpunkti svītrojot tekstu "lai nepieļautu ugunsbīstama kūlas slāņa veidošanos"

8.2.5. svītrot saistošo noteikumu 4.2. apakšpunktu, jo to jau paredz Augu aizsardzības likums un Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 467 "Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumi", kuros ir noteikta invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas kārtība.

Noteikumos svītrots 4.2. apakšpunkts

8.2.6. precizēt saistošo noteikumu 4.3. apakšpunktu. VARAM ieskatā, ņemot vērā no Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 4. punkta izrietošo piegulošās teritorijas definīciju, ir pieļaujams paredzēt nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu ietves kopšanas ietvaros nodrošināt krūmu, dzīvžogu un koku vainagu kopšanu, ja tiek traucēta vai apdraudēta pārvietošanās pa ietvi.

Precizēts Noteikumu 4.3. apakšpunkts un izteikts šādā redakcijā:

"4.3. ciema un ārpus ciema teritorijās, lai nodrošinātu gājēju ietves vai ceļa pārredzamību, vai drošu pārvietošanos pa to, nodrošināt uz īpašuma robežas vai īpašumā augošo koku, krūmu vai dzīvžogu vainagu kopšanu, ja to zari ir noliekušies uz gājēju ietves vai gājēju ceļa pusi ierobežojot ceļa pārredzamību vai drošu pārvietošanos."

8.2.7. precizēt saistošo noteikumu 5.1. apakšpunktu, jo minētās darbības pēc būtības ir kvalificējamas kā sabiedriskās lietošanas objektu bojāšana.

Precizēts Noteikumu 5.1. apakšpunkts un izteikts šādā redakcijā:

"5.1. veicot teritoriju kopšanu izvēlēties ceļa segumam atbilstošas mehāniskās iekārtas, lai novērstu esošā ceļa seguma un apstādījumu bojāšanu. Bojājumu gadījumā bojājumi novēršami 5 darba dienu laikā".

8.2.8. izvērtēt iespēju saistošo noteikumu 5.2. apakšpunktā ietverto regulējumu risināt administratīvā, nevis administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros.

Pārskatīts Noteikumu 5.2. apakšpunktā noteiktais un precizēts izsakot to šādā redakcijā: "5.2. aizliegts stādīt jebkādus augus, kokus bez saskaņošanas ar šīs teritorijas īpašnieku. Fakta konstatācijas gadījumā iestādītie augi pārstādāmi vai likvidējami 1 mēneša laikā no konstatēšanas brīža"

8.2.9. precizēt saistošo noteikumu 5.3. apakšpunktu, jo pienākumu savākt atkritumus jau paredz Atkritumu apsaimniekošanas likums.

Precizēts Noteikumu 5.3. apakšpunkts izsakot to šādā redakcijā: "5.3. aizliegts ilgstoši (ne ilgāk par 14 dienām) uzglabāt dažādus būvmateriālus (smilti, granti, šķembas u.c.), malku vai citus priekšmetus." Punktā uzskaitītie materiāli netiek uzskatīti par atkritumiem, bet par saimniecībā izmantojamu, noderīgu materiālu, kas piegādes brīdī dažādu iemeslu vai apgrūtinājumu dēļ nevar tikt nogādāts īpašumā, bet izkrauts piemēram ceļa nodalījuma joslā iepretim īpašumam.

Noteikumu 5. punkts papildināts ar 5.4. apakšpunktu izsakot to šādā redakcijā: "aizliegts ilgstoši, ne ilgāk par 1 mēnesi, no fakta konstatēšanas brīža, novietot transportlīdzekļus, kas netiek lietoti satiksmē."

5.4. apakšpunktā minētie transporta līdzekļi nav nolietoti, bet satiksmē vēl lietojami, bet to īpašnieks atrodas ilgstošā prombūtnē, piemēram aizbraucis uz ārzemēm uz pus gadu, bet transporta līdzeklis novietots pašvaldības autoceļa malā. Tādējādi apgrūtinot autoceļa apsaimniekošanu.

8.2.10. pārskatīt saistošo noteikumu III. nodaļu "Būvju uzturēšanas prasības", jo būvniecības procesus reglamentē Būvniecības likums un MK noteikumi Nr. 500. Pašvaldība nav pilnvarota regulēt būvniecības procesus, jo prasības būvju un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim ir jau noteiktas Būvniecības likumā.

8.2.11. svītrot saistošo noteikumu 7.2. apakšpunktu, jo Būvniecības likuma 26. pants paredz administratīvo atbildību par būves konservācijas vai norobežošanas neveikšanu. Savukārt Būvniecības likuma 28. panta trešā daļa paredz administratīvo atbildību par būves vai tās daļas lietošanu vai pieļaušanu lietot, ja būve vai tās daļa ir tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama.

Precizēts Noteikumu 7. punkts, izsakot to šādā redakcijā:

"7. Noteikumu 6. punktā minētās personas būvju fasādes un citas ārējās konstrukcijas uztur tādā tehniskajā stāvoklī un vizuālā izskatā, kas nav vidi degradējoša un nebojā apkārtesošo ainavu, proti, netiek konstatēts, ka:

7.1. būtiski izbalējis, nolupis, noskalojies būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojums;

7.2. ir bojāti būves lietus ūdens novadīšanas sistēmu elementi (korozijas radīti caurumi, atsevišķu elementu neesamība u.c.);

7.3. ir bojātas būves fasādes daļas (logi, palodzes, durvis, balkoni, margas, dūmeņi, uzjumteņi, lieveņi, pandusi, ārējās kāpnēs, markīzes, būvju dekoratīvie elementi u.c.);

7.4. uz būvju fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām, kā arī lietus ūdens novadīšanas sistēmām ir augoši krūmi, koki, sūnas, vīteņaugi, stiebrzāle vai citi augi;

7.5.  ir saplaisājuši, nodrupuši, satrunējuši vai citādi bojāti būvju apdares materiāli;

7.6.  ir bojāts būves jumta iesegums (caurumi, plaisas, atsevišķu materiālu kārtu atdalīšanās, ieseguma elementu neesamība u.c.)."

8.2.12. svītrot saistošo noteikumu 8. un 9. punktu precizēt saistošo noteikumu 8. un 9. punktu, jo pašvaldība nav pilnvarota regulēt būvniecības procesus, jo prasības būvju un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim ir jau noregulētas Būvniecības likumā.

Pašvaldība, izvērtējot Atzinumā norādīto, secina, ka ārējie normatīvie akti neparedz konkrētu definīciju tam, kāda būve ir uzskatāma par vidi degradējošu būvi. Lai piepildītu nenoteikto tiesību jēdzienu "vidi degradējoša būve" ar saturu, Pašvaldība to konkretizē ar saistošo noteikumu palīdzību, lai nodrošinātu šī nenoteiktā jēdziena vienveidīgu un paredzamu piemērošanu. Pašvaldība norāda, ka vidi degradējošām būvēm tiek piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme atbilstoši 2021. gada 21. oktobra Jelgavas novada saistošajiem noteikumiem Nr. 10 "Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Jelgavas novada administratīvajā teritorijā" 6. punktam. Respektīvi, Pašvaldības ieskatā, vidi degradējošas būves jēdziena definēšana ir lietderīga, lai efektīvi varētu veikt nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu Pašvaldībā un mudinātu Saistošo noteikumu 6. punktā norādītos subjektus nodrošināt ēku atbilstību Saistošo noteikumu 7. punktam, tādējādi veicinot ēku tehniskā stāvokļa un vizuālā izskata pienācīgu nodrošināšanu.

Precizēts Noteikumu 8. punkts, izsakot to šādā redakcijā:

"8. Būvi, kuras tehniskais stāvoklis un vizuālais izskats neatbilst vismaz vienai no šo Noteikumu 7. punktā norādītajām prasībām, Jelgavas novada Būvvalde var klasificēt kā vidi degradējošu būvi."

Precizēts Noteikumu 9. punkts, izsakot to šādā redakcijā:

"9. Noteikumu 6. punktā norādītie subjekti ir tiesīgi lūgt atcelt būvei vidi degradējošas būves statusu, iesniedzot iesniegumu Jelgavas novada Būvvaldē, ja ir novērsti visi tehniskā stāvokļa un vizuālā izskata trūkumi, kas bijuši par pamatu lēmumam, ar kuru būve ir klasificēta kā vidi degradējoša būve, iesniegumam pievienojot dokumentus, kas apliecina lēmumā par būves atzīšanu par vidi degradējošu būvi norādīto trūkumu novēršanu."

8.2.13. precizēt saistošo noteikumu 13. un 14. punktu, nodrošinot to atbilstību Administratīvās atbildības likumam un paredzot soda apmēru par katru saistošajos noteikumos uzskaitīto pārkāpumu atsevišķi, izvērtējot pārkāpuma smagumu.

Precizēts Noteikumu 13. punkts, izsakot to šādā redakcijā:

"13. Par nekustamo īpašumu uzturēšanas un kopšanas noteikumu  neievērošanu piemēro šādus administratīvos sodus:

13.1.  Par Noteikumu 4.1. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 20 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 50 naudas soda vienībām.

13.2.  Par Noteikumu 4.3. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 10 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 50 naudas soda vienībām.

13.3.  Par Noteikumu 4.4. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 20 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 50 naudas soda vienībām.

13.4.  Par Noteikumu 5.4. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 20 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 50 naudas soda vienībām."

Precizēts Noteikumu 14. punkts, izsakot to šādā redakcijā:

"14. Par būvju uzturēšanas noteikto prasību neievērošanu piemēro šādus administratīvos sodus:

14.1. Par Noteikumu 7.1., 7.2. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 30 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 90 naudas soda vienībām.

14.2. Par Noteikumu 7.3., 7.4. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 50 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 150 naudas soda vienībām.

14.3. Par Noteikumu 7.5., 7.6. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 60 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 180 naudas soda vienībām."

8.2.14. precizēt saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstu.

Paskaidrojuma raksts precizēts

8.2.15. Svītrots saistošo noteikumu 16. punkts, jo saistošo noteikumu spēkā stāšanās kartība noteikta Pašvaldību likuma 47. panta pirmajā daļā.