Darbības ar dokumentu
Rīgā 2024. gada 17. decembrī (prot. Nr. 53 163. §)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķi "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" (turpmāk – specifiskais atbalsts);
1.2. specifiskā atbalsta mērķi;
1.3. specifiskajam atbalstam plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.7. komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumus.
4. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Kultūras ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
5. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
7. Specifiskā atbalsta mērķis ir uz sociālo iekļaušanu orientēta un mērķa grupas vajadzībās balstīta kultūras piedāvājuma veidošana, kas rada pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, veicina dialogu ar sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām, ar kultūras pakalpojumu starpniecību mazina sociālo nevienlīdzību un stiprina kopienas kultūras identitāti, veicina tūrisma plūsmu palielināšanos un stimulē uzņēmējdarbību, nodarbinātību un jaunu darbavietu radīšanu.
8. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir vietējie iedzīvotāji, īpašu uzmanību pievēršot sociāli mazaizsargātām grupām, tai skaitā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, diasporai, mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem, bērniem un jauniešiem, senioriem un cilvēkiem, kas pakļauti sociāli ekonomiskās atstumtības riskiem.
9. Specifiskā atbalsta ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
9.1. līdz 2024. gada 31. decembrim – iznākuma rādītājs: noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma vietās – 10 procentu;
9.2. līdz 2029. gada 31. decembrim:
9.2.1. iznākuma rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits – vismaz 11;
9.2.2. rezultāta rādītājs: atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāju skaits – vismaz 16 500.
10. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 20 166 038 euro (no tā elastības finansējums – 5 243 899 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 17 141 132 euro (no tā elastības finansējums – 4 457 314 euro) un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums, pašvaldību līdzfinansējums un privātais līdzfinansējums) – ne mazāk kā 3 024 906 euro (no tā elastības finansējums – 786 585 euro).
11. Specifiskā atbalsta īstenošanai kopējo specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 14 922 139 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 12 683 818 euro apmērā un nacionālo finansējumu (valsts budžeta līdzfinansējumu, pašvaldību līdzfinansējumu un privāto līdzfinansējumu) – ne mazāk kā 2 238 321 euro apmērā.
12. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt specifiskajam atbalstam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 10. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējumam.
13. Projekta iesnieguma minimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nav mazāks par 170 000 euro (ieskaitot), un projekta iesnieguma maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs ir 850 000 euro.
14. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Valsts budžeta līdzfinansējums valsts iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām un atvasinātām publiskām personām (augstskolām un zinātniskajiem institūtiem) ir 15 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Valsts kapitālsabiedrībai valsts budžeta līdzfinansējums ir pieļaujams par valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi – par valsts nekustamā īpašuma pārvaldību un valsts nekustamā īpašuma attīstības vadību vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu kultūras jomā veikšanu atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Kultūras ministriju par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā un to finansēšanu.
15. Specifiskā atbalsta ietvaros tiek piemērota teritoriālā pieeja, paredzot, ka katrā plānošanas reģionā tiek atbalstīts vismaz viens projekta iesniegums, kas atbilst specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumiem. Projekta iesnieguma īstenošanas reģions tiek noteikts atbilstoši tās infrastruktūras faktiskajai adresei, kurā tiek veikti ieguldījumi. Projekta iesniegumu ranžēšanas nosacījumi tiek noteikti specifiskā atbalsta projekta iesniegumu atlases nolikumā.
16. Projektam, kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktam nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 37. un 39. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no tiešajām attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu. Finansējuma saņēmējam, kas ekspluatē ēku, kurā īstenotas projekta aktivitātes, ir ļauts projekta pārskata periodā paturēt samērīgu peļņu. Šo noteikumu ietvaros samērīgas peļņas definīcija atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 142. punktam un pamatdarbības peļņas definīcija atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 39. punktam.
17. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim projekta ietvaros pieejamo publiskā finansējuma apmēru nosaka, ievērojot šādus nosacījumus:
17.1. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;
17.2. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, valsts iestādei, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībai, pašvaldībai vai tās izveidotai iestādei publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 16. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.
18. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:
18.1. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
18.2. ja projektam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Projekta iesniedzējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.
19. Specifiskā atbalsta ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu. Ar projekta iesniedzēju, kas iesniedzis projekta iesniegumu specifiskā atbalsta ietvaros, vienlaikus nevar slēgt sadarbības līgumu kā ar sadarbības partneri cita projekta iesnieguma ietvaros.
20. Ja sadarbības iestādei ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, tā, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu, pēc vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas var piešķirt avansu finansējuma saņēmējam, kas nav valsts pārvaldes iestāde. Finansējuma saņēmējs – pašvaldība – avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ja tas paredzēts projektā, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma valsts iestādei, atvasinātai publiskai personai, pašvaldībai, pašvaldības iestādei, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībai vai citai privāto tiesību juridiskai personai nepārsniedz 90 procentus, bet biedrībai un nodibinājumam – 95 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma kopsummas.
21. Projekta iesniedzējs, kurš pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, ir:
21.1. biedrība, nodibinājums un cita privāto tiesību juridiska persona, valsts iestāde, atvasināta publiska persona, pašvaldības iestāde vai valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē;
21.2. pašvaldība, kas projekta īstenošanai piesaista sadarbības partneri, kura pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē;
21.3. pašvaldība, kas projekta iesniegumu iesniedz tādas pašvaldības kultūras iestādes vārdā, kura reģistrēta ar vienoto pašvaldības reģistrācijas numuru un kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē.
22. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – biedrību, nodibinājumu vai citu privāto tiesību juridisku personu, valsts iestādi, atvasinātu publisku personu, pašvaldības iestādi vai valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē.
23. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt vienu vai vairākus sadarbības partnerus. Projekta iesniedzējs ar katru sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
24. Īpašuma, turējuma, lietošanas, valdījuma vai nomas tiesības attiecībā uz atbalstītajiem objektiem nemaina un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma, turējuma, lietošanas, valdījuma vai nomas tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā). Ja īpašuma, turējuma, lietošanas, valdījuma vai nomas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai, tās nostiprina zemesgrāmatā līdz projekta noslēguma maksājuma veikšanai.
25. Ja atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs nedrīkst saņemt finansējumu un sadarbības partneris nevar tikt iesaistīts projekta īstenošanā, ja uz atbalsta piešķiršanas brīdi:
25.1. projekta iesniedzējs un/vai sadarbības partneris (ja attiecināms) atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam, šo nosacījumu vērtējot uzņēmumu grupas līmenī saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju;
25.2. pašvaldībā atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" ir uzsākts finanšu stabilizācijas process.
26. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli, ja:
26.1. projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir vismaz 1 000 000 euro;
26.2. projekta iesniedzējs pretendē uz komercdarbības atbalstu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu.
27. Projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris ir apzinājis mērķa grupas vajadzības, un projekta ietvaros paredzēts strādāt ar sociāli mazaizsargātām grupām ar zemu kultūras līdzdalības īpatsvaru, projekta īstenošanā piesaistot ekspertus vai sadarbības partneri, kam ir pieredze sociāli iekļaujoša kultūras satura veidošanā.
28. Projekta iesniegumā plānotie infrastruktūras attīstības darbi ir pamatoti, ja tie nepieciešami, lai īstenotu organizācijas darbības stratēģijā plānotos kultūras pakalpojumus un veicinātu līdztiesību kultūras norišu vides piekļūstamībā.
29. Projekta ietvaros visām paredzētajām būvniecības darbībām sagatavots projektēšanas uzdevums par būvniecības ieceres dokumentu sagatavošanu vai iesniegta būvvaldes izziņa, kas apliecina, ka minētie dokumenti nav nepieciešami, un iesniegta indikatīva būvdarbu izmaksu aplēse (tāme).
30. Projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim, kura pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē, uz projekta iesniegšanas dienu ir izstrādāta organizācijas darbības stratēģija, kurā noteikti vidēja termiņa darbības mērķi, kas liecina par sabiedrības ieguvumiem no projektā attīstītajiem pakalpojumiem un paredz veicināt kultūras pakalpojumu piekļūstamību, tostarp attīstot pakalpojumus vismaz vienai sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupai.
31. Specifiskais atbalsts tiek īstenots, ievērojot:
31.1. Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētiku, ilgtspēju un iekļautību, tai skaitā iekļaujot publiskās ārtelpas attīstības risinājumus apkārtējā ainavā un nodrošinot dabā balstīto risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu;
31.2. Starptautiskās kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus Eiropas Savienības finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu.
32. Finansējuma saņēmējs:
32.1. nodrošina, ka specifiskā atbalsta ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, kā arī nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos;
32.2. īstenojot projektu, nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
33. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris:
33.1. uzkrāj datus par projektā sasniegtajām šo noteikumu 9.2.1. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja vērtībām;
33.2. uzkrāj datus par projektā sasniegtajām šo noteikumu 9.2.2. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāja vērtībām;
33.3. ievēro principu "vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms), tai skaitā par objektu skaitu, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
33.4. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 33.3. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem;
33.5. projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru;
33.6. ievēro, ka ir atbalstāms sociāli atbildīgs un inovatīvs iepirkums un vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums);
33.7. nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. panta prasībām, kā arī ar parakstu apliecina, ka nepastāv interešu konflikts;
33.8. nodrošina projekta ietvaros sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
34. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 7. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 9. punktā un 33.3. apakšpunktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
34.1. uz sociālo iekļaušanu orientētu jaunu kultūras pakalpojumu radīšana vai esošo kultūras pakalpojumu pielāgošana sociāli mazaizsargātam iedzīvotāju grupām, tostarp kultūras pakalpojumu saturiskā tvēruma paplašināšana un kultūras pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšana;
34.2. mērķa grupas vajadzībās balstīta kultūras piedāvājuma īstenošana, kas veicina dialogu ar sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām;
34.3. profesionālo kompetenču pilnveidošana, attīstot prasmes, kas nepieciešamas kvalitatīvu, mērķauditorijas vajadzībās balstītu pakalpojumu sniegšanai;
34.4. kultūras infrastruktūras attīstīšana un materiālu, aprīkojuma un iekārtu noma un iegāde kultūras piedāvājuma izveides nolūkos;
34.5. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
34.6. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.
35. Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, ievērojot, ka projektā neiekļauj darbības, kas vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdī ir pabeigtas.
36. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 37.1. apakšpunktā minētajām izmaksām.
37. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas sekmē šo noteikumu 34. punktā minētās atbalstāmās darbības, ir:
37.1. projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanu un mērķa sasniegšanu un radušās uz darba līguma pamata. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei;
37.2. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas):
37.2.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;
37.2.2. kultūrvēsturiskās un arheoloģiskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;
37.2.3. kultūras pakalpojuma tehniskā projekta izstrādes izmaksas;
37.2.4. audita, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;
37.2.5. izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;
37.2.6. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošanas izmaksas;
37.3. ekspertu izmaksas, kas ir tieši saistītas ar investīcijām infrastruktūrā, tai skaitā būvuzraudzības, autoruzraudzības un arheoloģiskās uzraudzības izmaksas;
37.4. būvdarbu izmaksas:
37.4.1. ēku, būvju un ar tām saistītās infrastruktūras pārbūve, konservācija, atjaunošana vai restaurācija;
37.4.2. specifiskā atbalsta ietvaros atjaunoto, konservēto, pārbūvēto vai restaurēto būvju funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu (tai skaitā ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas, elektrības, elektronisko sakaru, siltumapgādes, ventilācijas, klimata kontroles un ugunsdzēsības sistēmas) atjaunošana, pārbūve vai būvniecība;
37.4.3. inženierinfrastruktūras pārbūve vai funkcionāls savienojums, tai skaitā lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras izbūve vai pārbūve (piegulošo inženiertīklu pārbūves izmaksas attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera atzinums, kurā konstatēts, ka, projekta ietvaros veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves, un ieguldījumi inženiertīklu pārbūvē tiek veikti, nemainot inženiertīklu tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem);
37.4.4. teritorijas labiekārtošana, kas nepieciešama teritorijas un objektu funkcionalitātes nodrošināšanai;
37.4.5. telpu aprīkošana un pielāgošana pakalpojumu sniegšanai, kas nepieciešama būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā;
37.5. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
37.6. kultūras pakalpojuma izveides izmaksas, tai skaitā materiālu, aprīkojuma un iekārtu nomas, iegādes un uzstādīšanas izmaksas un informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādes, iegādes, atjaunošanas un modernizēšanas izmaksas;
37.7. darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam jaunu darba vietu radīšanai vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, – ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā;
37.8. ar kultūras pakalpojumu īstenošanu saistītas izmaksas:
37.8.1. projekta īstenošanas personāla iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas. Minētās izmaksas tiek segtas atbilstoši Finanšu ministrijas metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
37.8.2. projekta īstenošanas personāla degvielas izmaksas vieglajam transportlīdzeklim un reģionālās starppilsētu nozīmes un reģionālās vietējas nozīmes sabiedriskā transporta izmaksas. Minētās izmaksas tiek segtas atbilstoši Finanšu ministrijas metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
37.8.3. transportlīdzekļu nomas un transporta pakalpojumu pirkšanas izmaksas;
37.8.4. ārpakalpojuma izmaksas, tai skaitā ekspertu konsultāciju izmaksas, autoratlīdzības izmaksas, honorāri;
37.8.5. kultūras pasākumu īstenošanas izmaksas, tai skaitā materiālu, aprīkojuma un iekārtu nomas, iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
37.8.6. ar kultūras pakalpojumu izrādīšanu saistītas izmaksas;
37.9. profesionālo kompetenču pilnveidošanas un pieredzes apmaiņas organizēšanas izmaksas;
37.10. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Ja projektam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu, publicitātes izmaksas var būt attiecināmas projekta ietvaros, nepiemērojot komercdarbības atbalsta regulējumu;
37.11. izmaksas horizontālā principa "vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību vides un informācijas piekļūstamības prasībām, tai skaitā:
37.11.1. zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas un subtitru nodrošināšanas izmaksas;
37.11.2. ekspertu konsultāciju izmaksas par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citas piederības pamattiesību jautājumiem.
38. Šo noteikumu 37.2. un 37.3. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
39. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu.
40. Šo noteikumu 37.1. apakšpunktā minētās projekta vadības personāla izmaksu ierobežojumu aprēķina, pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 euro gadā pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, un summu reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnus kalendāra gadus, ierobežojums tiek aprēķināts proporcionāli projekta īstenošanas mēnešu skaitam.
41. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.
42. Ja projekta izmaksas ir pieaugušas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris sedz sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem. Ja atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs un sadarbības partneris privāto finansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.
43. Komercdarbības atbalstu šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktajiem atbalsta veidiem un 4. un 5. punktā noteiktajām attiecināmajām izmaksām.
44. Projektam netiek piemēroti regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu šādos gadījumos:
44.1. projektam nav saimnieciska rakstura, jo pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti vai mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
44.2. ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, ko vērtē atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem:
44.2.1. no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem vai atbalstītā objekta apmeklētājiem gadā 85 procenti vai vairāk ir Latvijas iedzīvotāji;
44.2.2. īstenotie kultūras pasākumi pārsvarā notiek latviešu valodā;
44.2.3. objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas, tai skaitā netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes un citas darbības pārrobežu reklāmas jomā.
45. Projekta pārskata periodā finansējuma saņēmējs atbilstoši Kultūras ministrijas izstrādātajai komercdarbības atbalsta piemērošanas metodikai specifiskā atbalsta ietvaros reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz sadarbības iestādē informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai kultūras nozares projekts atbilst šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
46. Šo noteikumu 37. un 39. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas atbilstoši regulas Nr. 651/2014 53. panta 4. punktam kā ieguldījumu atbalsta izmaksas, ja tās ir ieguldījumi materiālajos aktīvos, kā noteikts regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā, vai nemateriālajos aktīvos, kā noteikts regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā, un veido pamatlīdzekļa vērtību, izņemot šo noteikumu 37.8., 37.9., 37.10. un 37.11. apakšpunktā minētās izmaksas, kuras atbilstoši regulas Nr. 651/2014 53. panta 5. punktam ir attiecināmas kā darbības atbalsta izmaksas.
47. Komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam piešķir saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, ja ievēroti visi šajā punktā minētie nosacījumi:
47.1. atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punkta "a", "b", "c", "d" vai "e" apakšpunktā norādītajiem mērķiem un darbībām un ir ievēroti regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 3. punktā un 4. punkta "a" apakšpunktā minētie nosacījumi, pēdējo nosacījumu vērtējot uzņēmumu grupas līmenī;
47.2. attiecībā uz komercdarbības atbalstu, kurš tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu vienam vai vairākiem 53. panta 2. punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem mērķiem vai darbībām, papildus ir ievērots nosacījums, ka atbalstu nesniedz regulas Nr. 651/2014 53. panta 10. punktā minētajām nozarēm;
47.3. ir ievēroti regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana tādējādi, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014;
47.4. finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta iesniegumam pievienojis apliecinājumu, kas apliecina atbilstību regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem, šo nosacījumu vērtējot uzņēmumu grupas līmenī;
47.5. ir ievērots nosacījums, ka vismaz 80 procentu no infrastruktūras gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķim, šo nosacījumu piemērojot tikai regulas Nr. 651/2014 53. pantā 2. punkta "a" apakšpunktā minētajām kultūras darbībām.
48. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktā un 59. pantā noteiktajam termiņam.
49. Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
50. Atbalstītajā objektā šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuri tiek veikti ar saimniecisko darbību nesaistītā infrastruktūrā un kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
51. Komercdarbības atbalstu šo noteikumu ietvaros drīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā ar de minimis atbalstu, par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot šo noteikumu 16. punktā minēto starpību starp tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, kā arī citā valsts atbalsta programmā, ad hoc atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā noteikto maksimālā atbalsta summu un atbalsta intensitāti.
52. Sadarbības iestāde nodrošina:
52.1. regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 4. punktā noteikto publicitātes pasākumu izpildi atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības;
52.2. regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktā noteikto nosacījumu izpildi.
53. Finansējuma saņēmējs ar komercdarbības atbalstu saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu, sākot no dienas, kad tam ir piešķirts komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem.
54. Ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu un attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda beigās veic šo noteikumu 26. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un atmaksā sadarbības iestādei starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.
55. Ja projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts komercdarbības atbalsts, tiek piemēroti regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi. Ja regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus nav iespējams piemērot, piešķirtais atbalsts ir nelikumīgs komercdarbības atbalsts un atbalsta sniedzējs piemēro šo noteikumu 57. punktā minētās nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanas normas.
56. Ja sadarbības iestāde atbalstītajā objektā konstatē komercdarbības atbalstu, tā par to informē finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā no informācijas pieprasījuma nosūtīšanas brīža sniedz sadarbības iestādei informāciju, norādot, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots piešķirt atbalstu, vai, ja tas jau ir piešķirts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti.
57. Ja ir pārkāptas regulas Nr. 651/2014 prasības vai ir konstatēts, ka projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā neatbilst šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētajiem gadījumiem vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildpakalpojumu, un tam nav iespējams piemērot regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Kultūras ministre A. Lāce
 |
 |
 |
 |