Darbības ar dokumentu

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/6709

Rīgā 2024. gada 12. decembrī

Valsts nozīmes kultūras pieminekļa - vēsturiska notikuma vietas "Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta" (valsts aizsardzības Nr. 8664) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajam valsts nozīmes kultūras pieminekļa (turpmāk tekstā - Kultūras piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Valsts nozīmes kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā - Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Valsts nozīmes vēsturiskas notikuma vietas piemineklis. Dati, teritorija un aizsardzības zona norādīta kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv/cultural-objects) (turpmāk - Reģistrs).

Aizsardzības Nr.	Pieminekļa nosaukums	Atrašanās vieta	Kadastra apzīmējums
8664	"Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta"	Rīga, Vilkaines iela Torņakalna dzelzceļa stacija	0100 055 0002 006 0100 055 2034 0100 054 2022 (precīzu robežu skatīt Reģistrā)

1. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

1.1. vēsturiskais konteksts;

1.2. notikumu raksturojoši un apliecinoši autentiski elementi;

1.3. telpiskais izvietojums ainavā;

1.4. telpiskais izveidojums;

1.5. informācijas kopums;

1.6. vēsturiskā patina un noskaņa.

2. Pārvaldes izvirzītās prasības Kultūras piemineklim:

2.1. Uzturēšanas režīms un saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.1.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esoša Kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; par pieminekļa uzraudzību atbildīgai institūcijai informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam Kultūras pieminekļa saglabājamām vērtībām vai ietekmē tās; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru darbību, kas pārveido Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtība vai vidi ar kuru tas saistīts.

2.1.3. Kultūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

2.1.4. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu, lietojot oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus un tehnoloģijas, pirms atjaunošanas darbu uzsākšanas nodrošināt nepieciešamo izpēti.

2.1.5. Lai nodrošinātu valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt valsts nozīmes kultūras pieminekli.

2.1.6. Ikdienas kopšanas darbiem nav nepieciešama īpaša Pārvaldes rakstveida atļauja.

2.1.7. J paredzēti Kultūras pieminekļa konservācijas, restaurācijas vai remonta darbus veic atbilstošas jomas restauratora vadībā pirms tam Pārvaldē saskaņojot darbu metodiku un saņemot darbu atļauju:

2.1.7.1. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (izvērtējot darbu raksturu un apjomu - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.

2.1.7.2. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai, mēneša laikā jāiesniedz pārskats (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.

2.1.8. Bez saskaņošanas ar Pārvaldi nav pieļaujama Kultūras pieminekļa vai tā daļu atrašanās adreses maiņa un pārvešana.

3. Par Kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

4. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

4.1. Būves vai vides, ar kuru saistīts Kultūras piemineklis, kopšana un uzturēšana, nepārveidojot Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības.

4.2. Kultūras pieminekļa specifikai atbilstoša kopšana, kas neietekmē Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības.

5. Citi noteikumi:

5.1. Priekšlikumu par valsts nozīmes pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē Pārvalde.

5.2. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir uzskaitītas Reģistrā.

5.3. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde.

5.3.1. Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.

5.4. Valsts nozīmes Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

5.5. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Kārtību, kādā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieņem attiecīgo lēmumu, kā arī valsts nozīmes kultūras pieminekļu pirmpirkuma tiesību realizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

5.6. Kultūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var to apdraudēt, kā arī iekārtas, kas izraisa vibrāciju un vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves. Kultūras piemineklī nodrošināma ugunsdrošība un optimāla hidroģeoloģiskā situācija.

5.7. Ja, atsavinot Kultūras pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma pazīmes, tas ir, darījumu vai darbību ar kultūras pieminekļiem, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, tai skaitā, līdzekļiem, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā (https://sankcijas.fid.gov.lv/), vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, īpašnieks par to nekavējoties ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://www.fid.gov.lv/lv), informāciju iesniedzot Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Īpašnieks informē Pārvaldi par to, ka šāds ziņojums ir iesniegts Finanšu izlūkošanas dienestā, sniedzot vispārīgu darījuma aprakstu.

5.8. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

6. Apstrīdēšanas kārtība:

6.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam (publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevējā "Latvijas Vēstnesis").

6.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu var saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: riga@mantojums.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta