Latvijas Republika un Andoras Firstiste,
apliecinādamas vēlēšanos turpmāk attīstīt to ekonomiskās attiecības un stiprināt to sadarbību nodokļu jautājumos,
nolūkā noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, bez nodokļu neuzlikšanas vai nodokļu samazināšanas iespēju radīšanas, izmantojot ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu nemaksāšanu (tai skaitā nodokļu konvenciju ar labvēlīgākiem noteikumiem izmantošanu ar mērķi iegūt šajā konvencijā paredzētos atvieglojumus trešo valstu rezidentu netiešam labumam),
ir vienojušās par turpmāko:
1. pants
PERSONAS, UZ KURĀM ATTIECAS KONVENCIJA
1. Šī konvencija attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2. Šajā konvencijā ienākums, ko gūst saimnieciska vienība vai juridisks veidojums, kas tiek uzskatīts par pilnībā vai daļēji fiskāli caurskatāmu saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts nodokļu normatīvajiem aktiem, vai kas gūts, izmantojot šādu vienību vai veidojumu, tiek uzskatīts par Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumu, bet tikai tādā apmērā, kādā šis ienākums tiek uzskatīts par šīs valsts rezidenta ienākumu šīs valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Šajā daļā, termins "fiskāli caurskatāms" nozīmē situācijas, kurās saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts nodokļu normatīvajiem aktiem saimnieciskas vienības vai juridiska veidojuma ienākumam vai tā daļai uzliek nodokli nevis saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma līmenī, bet personu, kam ir līdzdalība šajā saimnieciskajā vienībā vai juridiskajā veidojumā, līmenī, it kā šo ienākumu vai tā daļu šīs personas būtu tieši guvušas laikā, kad šāds ienākums vai tā daļa ir saņemta neatkarīgi no tā, vai šī saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums ir vai nav izmaksājis šo ienākumu vai tā daļu šādām personām.
2. pants
NODOKĻI, UZ KURIEM ATTIECAS KONVENCIJA
1. Šī konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko piemēro Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību vārdā, neatkarīgi no šo nodokļu uzlikšanas veida.
2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskata visus nodokļus, ko uzliek kopējam ienākumam, kopējam kapitālam vai ienākuma vai kapitāla daļai, tostarp nodokļus, ko uzliek kapitāla pieaugumam no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas, kā arī nodokļus par kapitāla vērtības pieaugumu.
3. Spēkā esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī konvencija, ir jo īpaši:
a) Andorā:
(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis (impost sobre societats);
(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis (impost sobre la renda de les persones fisiques);
(iii) nodokļu nerezidentu ienākuma nodoklis (impost sobre la renda dels no-residents fiscals);
(turpmāk tekstā "Andoras nodokļi");
b) Latvijā:
(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;
(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
(iii) nekustamā īpašuma nodoklis;
(turpmāk tekstā "Latvijas nodokļi").
4. Konvencija attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus, tiek ieviesti pēc konvencijas parakstīšanas datuma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji informē viena otru par jebkuriem būtiskiem grozījumiem, kas veikti šo valstu nodokļu normatīvajos aktos.
3. pants
VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS
1. Šajā konvencijā, ja vien no konteksta neizriet citādi:
a) termins "Andora" nozīmē Andoras Firstisti un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, nozīmē Andoras Firstistes teritoriju;
b) termins "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, nozīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;
c) termins "persona" ietver fizisku personu, sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību;
d) termins "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas vajadzībām tiek uzskatīta par korporatīvu apvienību;
e) termini "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;
f) termins "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkuru pārvadājumu ar kuģi vai gaisa kuģi, izņemot tos gadījumus, kad kuģis vai gaisa kuģis tiek ekspluatēts vienīgi Līgumslēdzējas Valsts iekšienē, un uzņēmums, kas ekspluatē kuģi vai gaisa kuģi, nav šīs valsts uzņēmums;
g) termins "kompetentā iestāde" nozīmē:
(i) Andorā, par finansēm atbildīgo ministru vai tā pilnvaroto pārstāvi;
(ii) Latvijā, Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto pārstāvi;
h) termins "valstspiederīgais" nozīmē:
(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir šīs Līgumslēdzējas Valsts piederība;
(ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību vai apvienību, kuras statuss kā tāds izriet no šajā Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
i) termins valsts "atzīts pensiju fonds" nozīmē vienību vai veidojumu, kas nodibināts šajā valstī, kuru uzskata par atsevišķu personu saskaņā ar šīs valsts nodokļu normatīvajiem aktiem, un:
(i) kas ir nodibināts un kuru izmanto vienīgi vai gandrīz vienīgi, lai administrētu vai nodrošinātu pensiju pabalstus un papildu vai negadījumu pabalstus fiziskajām personām, un kuru kā tādu regulē šī valsts vai viena no tās politiski administratīvajām vienībām vai pašvaldībām; vai
(ii) kas ir nodibināts un kuru izmanto vienīgi vai gandrīz vienīgi, lai ieguldītu līdzekļus (i) apakšpunktā minēto vienību vai veidojumu labā;
j) termins "uzņēmums" piemērojams jebkuras uzņēmējdarbības veikšanai;
k) termins "uzņēmējdarbība" ietver profesionālu pakalpojumu un cita veida neatkarīga rakstura darbību veikšanu.
2. Attiecībā uz konvencijas piemērošanu, ko jebkurā laikā veic Līgumslēdzēja Valsts, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem tajā laikā ir šīs valsts normatīvajos aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas konvencija, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi vai kompetentās iestādes nav vienojušās par citu nozīmi saskaņā ar 24. pantu, turklāt šīs valsts piemērojamajos nodokļu normatīvajos aktos noteiktā nozīme prevalē pār nozīmi, kas attiecīgajam terminam piešķirta citos šīs valsts normatīvajos aktos.
4. pants
REZIDENTS
1. Šajā konvencijā termins "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kurai saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem uzliek nodokļus, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības vietu, reģistrācijas vietu vai jebkuru citu līdzīgu kritēriju, un ietver arī šo valsti un jebkuru tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību, kā arī šīs valsts atzītu pensiju fondu. Tomēr, šis termins neietver tās personas, kurām šajā valstī nodokļi tiek uzlikti vienīgi attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem vai kapitāla.
2. Ja saskaņā ar 1. daļas noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss nosakāms šādi:
a) šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama, ir abās valstīs, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas, kas tai ir pieejama, nevienā valstī, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura ir tās ierastā mītnes zeme (uzturēšanās vieta);
c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abās valstīs vai nav nevienā no tām, tā tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras valstspiederīgais ir šī persona;
d) ja šī persona ir abu valstu valstspiederīgais vai nav nevienas no tām, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1. daļas noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas, savstarpēji vienojoties, noteikt Līgumslēdzēju Valsti, par kuras rezidentu tiks uzskatīta šī persona konvencijas piemērošanas mērķiem, ņemot vērā tās efektīvās vadības atrašanās vietu, vietu, kur tā reģistrēta vai citādi izveidota, un jebkurus citus atbilstošos faktus. Ja šāda vienošanās nepastāv, šī persona nav tiesīga saņemt nevienu šajā konvencijā paredzēto nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu, izņemot tādā apmērā un veidā, par ko var vienoties Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes.
5. pants
PASTĀVĪGĀ PĀRSTĀVNIECĪBA
1. Šajā konvencijā termins "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kur uzņēmums pilnībā vai daļēji veic uzņēmējdarbību.
2. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība", galvenokārt, ietver:
a) vadības atrašanās vietu;
b) filiāli;
c) biroju;
d) fabriku;
e) darbnīcu;
f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu; un
g) lauksaimniecību, ganību izmantošanu vai mežsaimniecību.
3. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver arī:
a) būvlaukumu vai celtniecības vai instalācijas projektu tikai, ja tas turpinās ilgāk par divpadsmit mēnešiem;
b) būvlaukumu vai celtniecības vai instalācijas projektu, kas uzsākts desmit gadu periodā tūlīt pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās datuma tikai, ja tas turpinās ilgāk par deviņiem mēnešiem. Beidzoties šo desmit gadu periodam, piemēro a) punkta noteikumus;
c) darbības, kas veiktas Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā saistībā ar jūras un zemes dzīļu un šajā valstī esošo dabas resursu izpēti vai izmantošanu, ja šādas darbības tiek veiktas periodā vai periodos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas periodā.
4. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējiem noteikumiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:
a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādei;
b) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumu, kas paredzēti tikai uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādei, uzturēšanu;
c) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumu, kas paredzēti tikai pārstrādei, ko veic cits uzņēmums, uzturēšanu;
d) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta tikai preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;
e) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta tikai, lai veiktu uzņēmuma labā jebkuru darbību, kurai ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs;
f) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta tikai, lai veiktu a) līdz e) punktos minētās darbības jebkādā to kombinācijā, ja noteiktas uzņēmējdarbības vietas darbību kopumam, kas rodas no šīs kombinācijas, ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.
5. Neatkarīgi no 1. un 2. daļas noteikumiem, bet saskaņā ar 6. daļas noteikumiem, ja persona Līgumslēdzējā Valstī rīkojas uzņēmuma vārdā un, to darot, pastāvīgi slēdz līgumus vai pastāvīgi tai ir galvenā loma līgumu noslēgšanā, kas tiek regulāri slēgti bez būtiskiem uzņēmuma veiktiem grozījumiem, un šie līgumi tiek slēgti:
a) uzņēmuma vārdā, vai
b) par īpašumtiesību pāreju vai par lietošanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz šim uzņēmumam piederošu īpašumu vai attiecībā uz īpašumu, kura lietošanas tiesības ir šim uzņēmumam, vai
c) par šī uzņēmuma pakalpojumu sniegšanu,
tiek uzskatīts, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā valstī attiecībā uz jebkurām darbībām, ko šī persona veic uzņēmuma vārdā, ja vien šādas personas darbības neaprobežojas ar 4. daļā minētajām darbībām, kas, ja tiek veiktas, izmantojot noteiktu uzņēmējdarbības vietu, nepadara šo noteikto uzņēmējdarbības vietu par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šīs daļas noteikumiem.
6. Neuzskata, ka uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība Līgumslēdzējā Valstī tikai tāpēc, ka tas veic uzņēmējdarbību šajā valstī ar brokera, vispārējā komisijas aģenta vai jebkāda cita neatkarīga statusa aģenta starpniecību, ja šādas personas darbojas savas ierastās uzņēmējdarbības ietvaros.
7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai kuru kontrolē šāda sabiedrība, pats par sevi nenozīmē, ka kāda no šīm sabiedrībām ir otras sabiedrības pastāvīgā pārstāvniecība.
6. pants
IENĀKUMS NO NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA
1. Ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst no nekustamā īpašuma (tostarp ienākumu no lauksaimniecības vai mežsaimniecības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Terminam "nekustamais īpašums" ir tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos, kurā atrodas attiecīgais īpašums. Jebkurā gadījumā termins ietver mantu, kas ir piederīga nekustamajam īpašumam, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tiesības, uz kurām attiecas zemes īpašuma tiesību aktu vispārīgie noteikumi, jebkuras izvēles tiesības vai līdzīgas tiesības iegūt nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma lietojumu un tiesības uz mainīgiem vai nemainīgiem maksājumiem kā atlīdzību par derīgo izrakteņu iegulu, dabas atradņu un citu dabas resursu izmantošanu vai tiesībām tos izmantot, tiesības uz īpašumu, ko rada veicot jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu izpēti vai izmantošanu, tai skaitā tiesības uz līdzdalību šādā īpašumā vai peļņā, kuru var radīt šis īpašums; kuģi un gaisa kuģi netiek uzskatīti par nekustamo īpašumu.
3. 1. daļas noteikumi tiek piemēroti ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas jebkādā citā veidā.
4. 1. un 3. daļas noteikumi tiek piemēroti arī ienākumam no uzņēmuma nekustamā īpašuma.
7. pants
UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī, bet tikai tai peļņas daļai, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.
2. Saskaņā ar 3. daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas apmērs, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu nodalīts un atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un pilnīgi neatkarīgi veiktu darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.
3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu Līgumslēdzējā Valstī, tiek atļauts atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības vajadzībām valstī, kurā tā atrodas, vai citur, tajā skaitā operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus. Izdevumi, ko var atļaut atskaitīt Līgumslēdzēja Valsts, ietver tikai izdevumus, kas ir atskaitāmi saskaņā ar šīs valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem.
4. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiek attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies preces vai izstrādājumus uzņēmuma, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, vajadzībām.
5. Iepriekšējo daļu noteikumu piemērošanai, peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot, ja ir labs un pietiekams iemesls rīkoties citādi.
6. Ja peļņā ir ietverti citos šīs konvencijas pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šā panta noteikumi neietekmē šo citu pantu noteikumus.
8. pants
STARPTAUTISKĀ KUĢNIECĪBA UN GAISA TRANSPORTS
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzliek nodokļus tikai šajā valstī.
2. 1. daļas noteikumus piemēro arī peļņai no piedalīšanās pūlā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta aģentūrā.
9. pants
SAISTĪTIE UZŅĒMUMI
1. Ja
a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla, vai
b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tām pieder daļa no šo uzņēmumu kapitāla,
un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko gūtu viens no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav guvis, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā, un tai var atbilstoši uzlikt nodokļus.
2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā un attiecīgi uzliek nodokļus tai peļņai, attiecībā uz kuru otrā valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir uzlikts nodoklis, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otra valsts veic atbilstošas korekcijas attiecībā uz nodokļa lielumu, kāds tiek uzlikts šai peļņai otrā valstī. Nosakot šīs korekcijas, ņem vērā citus šīs konvencijas noteikumus un, ja nepieciešams, rīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu konsultācijas.
10. pants
DIVIDENDES
1. Dividendēm, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr, dividendēm, ko izmaksā sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus arī šajā valstī saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja dividenžu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nepārsniedz:
a) 0 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu patiesais labuma guvējs ir sabiedrība (kas nav personālsabiedrība);
b) 10 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.
Šīs daļas noteikumi neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības peļņai, no kuras izmaksā dividendes.
3. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām, no "jouissance" akcijām vai "jouissance" tiesībām, kalnrūpniecības uzņēmumu akcijām, dibinātāju akcijām vai citām tādām tiesībām piedalīties peļņas sadalē, kuras nav parādprasības, kā arī ienākumu no citām tiesībām, uz ko saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic peļņas sadali, attiecas tāds pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no akcijām.
4. 1. un 2. daļas noteikumus nepiemēro, ja dividenžu patiesais labuma guvējs - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.
5. Ja sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra valsts nedrīkst ne uzlikt nekādus nodokļus sabiedrības izmaksātajām dividendēm, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas šīs otras valsts rezidentam vai ciktāl līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību šajā otrā valstī, ne arī uzlikt nodokli sabiedrības nesadalītajai peļņai pat tad, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no šajā otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.
11. pants
PROCENTI
1. Procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr, procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus arī šajā valstī saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja procentu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nepārsniedz:
a) 0 procentus no procentu kopapjoma, ja procentus izmaksā sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - sabiedrībai (kas nav personālsabiedrība) - otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kas ir procentu patiesais labuma guvējs;
b) 10 procentus no procentu kopapjoma visos pārējos gadījumos.
3. Neatkarīgi no 2. daļas b) punkta noteikumiem, procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, ko gūst un kuru patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, tostarp tās pašvaldības, centrālā banka vai jebkura finanšu iestāde, kas pilnībā pieder šai valdībai, vai procentus, kas saņemti par šīs valdības garantētiem aizdevumiem, atbrīvo no nodokļu uzlikšanas pirmajā minētajā valstī.
4. Šajā pantā termins "procenti" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Termins "procenti" neietver jebkādu ienākumu, kuru saskaņā ar 10.panta noteikumiem uzskata par dividendēm. Šajā pantā par procentiem neuzskata soda naudas par nokavētiem maksājumiem.
5. 1., 2. un 3. daļas noteikumi netiek piemēroti, ja procentu patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.
6. Ja procentu maksātājs ir šīs valsts rezidents, tiek uzskatīts, ka procenti rodas šajā Līgumslēdzējā Valstī. Tomēr, ja persona, kura izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību, sakarā ar ko radušās parādu saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un ja šos procentus maksā pastāvīgā pārstāvniecība, tiek uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.
7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, par kurām tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šīs konvencijas pārējos noteikumus.
12. pants
AUTORATLĪDZĪBA
1. Autoratlīdzībai, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr, autoratlīdzībai, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus arī šajā valstī saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja autoratlīdzības patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, šāds nodoklis nepārsniedz 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma.
3. Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā atlīdzību par jebkura literāra, mākslas vai zinātniska darba, tostarp kinofilmu, jebkura patenta, preču zīmes, dizaina vai parauga, plāna vai slepenas formulas vai procesa autortiesību izmantošanu vai izmantošanas tiesībām, vai par informāciju saistībā ar rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko pieredzi.
4. 1. un 2. daļas noteikumus nepiemēro, ja autoratlīdzības patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.
5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir šīs valsts rezidents, uzskata, ka autoratlīdzība rodas šajā Līgumslēdzējā Valstī. Tomēr, ja personai, kura izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, Līgumslēdzējā Valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība, saistībā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un ja šādu autoratlīdzību maksā šāda pastāvīgā pārstāvniecība, uzskata, ka šāda autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.
6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu, tiesībām vai informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājuma daļai, kas pārsniedz šo summu, tiek uzlikti nodokļi atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šīs konvencijas pārējos noteikumus.
13. pants
KAPITĀLA PIEAUGUMS
1. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot 6. pantā minēto nekustamo īpašumu, kurš atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā Valstī, tostarp kapitāla pieaugumam no šādas pastāvīgās pārstāvniecības atsavināšanas (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu), var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
3. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas izmanto kuģus vai gaisa kuģus starptautiskajā satiksmē, gūst, atsavinot šādus kuģus vai gaisa kuģus, vai šādu kuģu vai gaisa kuģu ekspluatācijai piederīgu kustamu īpašumu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
4. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot akcijas vai tādu pielīdzināmu līdzdalību kā līdzdalību personālsabiedrībā vai trastā, var uzlikt nodokļus otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja 365 dienu laikā pirms atsavināšanas šīs akcijas vai pielīdzināma līdzdalība vairāk nekā 50 procentus no savas vērtības tieši vai netieši guvusi no šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī esoša nekustamā īpašuma kā noteikts 6. pantā.
5. Kapitāla pieaugumam no jebkura tāda īpašuma atsavināšanas, kas nav 1., 2., 3. un 4. daļā minētais īpašums, tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šā īpašuma atsavinātājs.
14. pants
IENĀKUMS PAR ALGOTU DARBU
1. Saskaņā ar 15., 17. un 18. panta noteikumiem darba algai, samaksai un citai līdzīga veida atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemtajai atlīdzībai var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem, atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzlikti nodokļi tikai pirmajā minētajā valstī, ja:
a) atlīdzības saņēmējs atrodas otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā fiskālajā gadā, un
b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā, un
c) atlīdzību neizmaksā pastāvīgā pārstāvniecība, kas darba devējam ir otrā valstī.
3. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējiem noteikumiem, atlīdzībai, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz kuģa vai gaisa kuģa, ko starptautiskajā satiksmē izmanto Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, var uzlikt nodokļus šajā valstī.
15. pants
DIREKTORU ATALGOJUMS
Direktoru atalgojumam un citiem līdzīgiem maksājumiem, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
16. pants
IZPILDĪTĀJMĀKSLINIEKI UN SPORTISTI
1. Neatkarīgi no 14. panta noteikumiem, ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst kā izpildītājmākslinieks, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas mākslinieks, vai mūziķis, vai arī kā sportists par šī rezidenta individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Ja izpildītājmākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību savā statusā uzkrājas nevis izpildītājmāksliniekam vai sportistam, bet gan citai personai, šādam ienākumam, neatkarīgi no 14. panta noteikumiem, var uzlikt nodokļus tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbības.
3. 1. un 2. daļas noteikumus nepiemēro ienākumam, ko izpildītājmākslinieks vai sportists gūst, veicot darbības Līgumslēdzējā Valstī, ja šīs valsts apmeklējums pilnībā vai galvenokārt tiek finansēts no otras Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību līdzekļiem. Šādā gadījumā ienākumam tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir izpildītājmākslinieks vai sportists.
17. pants
PENSIJAS
1. Saskaņā ar 18. panta 2. daļas noteikumiem, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veiktu algoto darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
2. Neatkarīgi no šā panta 1. daļas un 18. panta 2. daļas noteikumiem, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, kas izmaksāta saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem sociālās apdrošināšanas jomā, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
18. pants
VALSTS DIENESTS
1. a) Darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība par šai valstij vai tās politiski administratīvajai vienībai vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
b) Tomēr, šādai darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā valstī un fiziskā persona ir šīs valsts rezidents, kas:
(i) ir šīs valsts valstspiederīgais; vai
(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai, lai sniegtu šos pakalpojumus.
2. a) Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība, vai kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem fondiem par pakalpojumiem, kurus šī persona sniegusi šai valstij vai tās politiski administratīvajai vienībai vai pašvaldībai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
b) Tomēr, šādai pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziskā persona ir šīs valsts rezidents un valstspiederīgais.
3. 14., 15., 16. un 17. panta noteikumus piemēro darba algai, samaksai, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko izmaksā par pakalpojumiem, kuri sniegti saistībā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības veiktu uzņēmējdarbību.
19. pants
STUDENTI
Maksājumiem, ko uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, uzņēmējdarbības māceklis vai stažieris, kurš ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš pirmajā minētajā valstī atrodas vienīgi studiju vai stažēšanās nolūkā, šajā valstī netiek uzlikti nodokļi, ja šādi maksājumi veikti no avotiem, kas neatrodas šajā valstī.
20. pants
CITS IENĀKUMS
1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumu veidiem, kuri nav atrunāti šīs konvencijas iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to rašanās vietas, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
2. 1. daļas noteikumus nepiemēro ienākumam, kas nav ienākums no 6. panta 2. daļā minētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.
21. pants
KAPITĀLS
1. Kapitālam, ko veido 6. pantā minētais nekustamais īpašums, kas pieder Līgumslēdzējas Valsts rezidentam un atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Kapitālam, ko veido kustamais īpašums, kas ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
3. Kapitālam, ko veido kuģi un gaisa kuģi, kurus Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas piederīgs šo kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
4. Visiem pārējiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementiem tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
22. pants
NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA
1. Andorā nodokļu dubulto uzlikšanu novērš šādi:
Saskaņā ar Andoras normatīvo aktu noteikumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas neietekmē to vispārīgo principu, nodokļu dubulto uzlikšanu novērš šādi:
a) Ja Andoras rezidents gūst ienākumu vai tam pieder kapitāls, kam saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem var uzlikt nodokļus Latvijā, Andora atļauj samazināt šā rezidenta nodokli par summu, kas vienāda ar Latvijā samaksāto nodokli.
Šāds samazinājums tomēr nepārsniedz to Andoras nodokļa daļu, kas aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, un kas attiecināma uz gūto ienākumu vai piederošo kapitālu Latvijā.
b) Ja Andoras rezidents gūst ienākumu vai tam pieder kapitāls, kam saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem ir atbrīvojums no Andoras nodokļa, Andora, lai aprēķinātu rezidenta atlikušā ienākuma vai kapitāla nodokļa summu, var ņemt vērā ienākumu vai kapitālu, kam piemērots atbrīvojums.
2. Latvijā nodokļu dubulto uzlikšanu novērš šādi:
Ja Latvijas rezidents gūst ienākumu vai tam pieder kapitāls, kam saskaņā ar šo konvenciju var uzlikt nodokļus Andorā, tad, ja vien valsts normatīvajos aktos nav paredzēti labvēlīgāki noteikumi, Latvija atļauj:
a) samazināt šā rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas vienāda ar Andorā samaksāto ienākuma nodokli;
b) samazināt šā rezidenta kapitāla nodokli par summu, kas vienāda ar Andorā samaksāto kapitāla nodokli.
Šāds samazinājums tomēr nevienā gadījumā nepārsniedz to ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu Latvijā, kas ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, un kas atkarībā no apstākļiem ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kam var uzlikt nodokļus Andorā.
23. pants
DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA
1. Uz Līgumslēdzējas Valsts valstspiederīgajiem otrā Līgumslēdzējā Valstī netiek attiecināta jebkura nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas jebkuras prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz šīs otras valsts valstspiederīgajiem. Šis noteikums, neatkarīgi no 1. panta noteikumiem, attiecas arī uz personām, kuras nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2. Uz bezvalstniekiem, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, vienā vai otrā Līgumslēdzējā Valstī netiek attiecināta nekāda nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas jebkādas prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz attiecīgās valsts piederīgajiem.
3. Nodokļu uzlikšana pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir otrā Līgumslēdzējā Valstī, šajā otrā valstī nevar būt nelabvēlīgāka nekā nodokļu uzlikšana šīs otras valsts uzņēmumiem, kas veic tādu pašu darbību. Šis noteikums nav interpretējams kā tāds, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkurus personiskos atvieglojumus, atbrīvojumus un samazinājumus nodokļu uzlikšanas mērķiem, ko tā piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā civilstāvokli vai ģimenes saistības.
4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9. panta 1. daļas, 11. panta 7. daļas vai 12. panta 6. daļas noteikumi, procenti, autoratlīdzība un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, ir atskaitāmi pēc tādiem pašiem noteikumiem, it kā tie būtu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam. Līdzīgi, jebkuri Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo kapitālu, ir atskaitāmi pēc tādiem pašiem noteikumiem, it kā tie būtu parādi pirmās minētās valsts rezidentam.
5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnībā vai daļēji, tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai to pilnīgi vai daļēji, tieši vai netieši kontrolē minētie rezidenti, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai nodokļu uzlikšanai vai jebkādām ar to saistītām prasībām, kas atšķiras no nodokļu uzlikšanas un ar to saistītām prasībām, kādām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi, vai kas ir apgrūtinošākas par tām.
6. Šā panta noteikumi, neatkarīgi no 2. panta noteikumiem, attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.
24. pants
SAVSTARPĒJĀS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA
1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība attiecībā uz šo personu izraisa vai izraisīs nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst šīs konvencijas noteikumiem, šī persona var, neatkarīgi no šo valstu normatīvajos aktos paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajā iestādē. Sūdzība jāiesniedz izskatīšanai trīs gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi šīs konvencijas noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu.
2. Ja kompetentā iestāde sūdzību uzskata par pamatotu, un tā pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas lietu atrisināt, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai novērstu šai konvencijai neatbilstošu nodokļu uzlikšanu. Jebkuru panākto vienošanos īsteno neatkarīgi no jebkādiem Līgumslēdzēju Valstu normatīvajos aktos noteiktiem termiņiem.
3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas, savstarpēji vienojoties, atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst jebkuras šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot šo konvenciju. Tās var arī savstarpēji apspriesties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu šajā konvencijā neparedzētos gadījumos.
4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var sazināties tieši viena ar otru, tostarp izmantojot apvienotu komisiju, kas sastāv no tām vai to pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos iepriekšējās daļās minētajos jautājumos.
25. pants
INFORMĀCIJAS APMAIŅA
1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes apmainās ar tādu informāciju, kas ir paredzami svarīga šīs konvencijas noteikumu piemērošanai vai valstu normatīvo aktu administrēšanai vai izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai to politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar konvenciju. 1. un 2. pants neierobežo informācijas apmaiņu.
2. Jebkuru informāciju, ko Līgumslēdzēja Valsts saņem saskaņā ar 1. daļu, uzskata par tikpat slepenu kā informāciju, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un to izpauž tikai tām personām vai iestādēm (tostarp tiesām un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas 1. daļā minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu piemērošanā vai lietu ierosināšanā, vai apelāciju izskatīšanā, vai iepriekšminētā pārraudzībā. Šādas personas vai iestādes šo informāciju izmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās var izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos. Neatkarīgi no iepriekš minētā, Līgumslēdzēja Valsts saņemto informāciju var izmantot citām vajadzībām, ja šādu informāciju var izmantot šādām citām vajadzībām saskaņā ar abu valstu normatīvajiem aktiem, un informācijas sniedzējas valsts kompetentā iestāde atļauj šādu izmantošanu.
3. Nekādā gadījumā 1. un 2. daļa nav interpretējama tā, ka tas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:
a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst šīs valsts vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;
b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar šīs valsts vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasto administratīvo praksi;
c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).
4. Ja Līgumslēdzēja Valsts pieprasa informāciju saskaņā ar šo pantu, otra Līgumslēdzēja Valsts izmanto tās informācijas apkopošanas pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja pieprasītā informācija šai otrai valstij, iespējams, nav nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā noteikto pienākumu attiecas 3. daļas ierobežojumi, taču nekādā gadījumā šie ierobežojumi nav interpretējami tā, ka tie ļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav nacionālas intereses attiecībā uz šo informāciju.
5. Nekādā gadījumā 3. daļas noteikumi nav interpretējami tā, ka tie ļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu iestāde, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tā saistīta ar īpašumtiesībām kādā personā.
26. pants
DIPLOMĀTISKO MISIJU UN KONSULĀRO PĀRSTĀVNIECĪBU PERSONĀLS
Šīs konvencijas noteikumi neietekmē diplomātisko misiju vai konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras tam piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem.
27. pants
TIESĪBAS UZ ATVIEGLOJUMIEM
Neatkarīgi no citiem šīs konvencijas noteikumiem, šīs konvencijas priekšrocības netiek piešķirtas attiecībā uz ienākuma vai kapitāla veidu, ja ir pamatoti secināt, ņemot vērā visus būtiskos faktus un apstākļus, ka minētās priekšrocības iegūšana bija viens no jebkuras vienošanās vai darījuma galvenajiem mērķiem, kā rezultātā šāda priekšrocība tika tieši vai netieši iegūta, ja vien netiek konstatēts, ka minētās priekšrocības piešķiršana šajos apstākļos būtu saskaņā ar šīs konvencijas attiecīgo noteikumu mērķi un nolūku. Pirms Līgumslēdzējas Valsts rezidentam šādi atvieglojumi tiek atteikti otrā Līgumslēdzējā Valstī, pamatojoties uz iepriekšējo teikumu, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var konsultēties viena ar otru.
28. pants
STĀŠANĀS SPĒKĀ
1. Līgumslēdzējas Valstis pa diplomātiskiem kanāliem rakstiski informē viena otru par to, kad ir izpildītas to konstitucionālās prasības, lai šī konvencija stātos spēkā.
2. Konvencija stājas spēkā ar 1. daļā minētā pēdējā paziņojuma datumu, un tās noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiek piemēroti:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī, no ienākuma, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā konvencija stājas spēkā;
b) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem - nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas periodu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā konvencija stājas spēkā.
29. pants
DARBĪBAS IZBEIGŠANA
Šī konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja Valsts izbeidz tā darbību. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt konvencijas darbību, pa diplomātiskajiem kanāliem iesniedzot rakstisku paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām, kas sākas pēc piecu gadu perioda beigām, kurā tās noteikumi stājas spēkā. Šajā gadījumā konvencija zaudē spēku abās Līgumslēdzējās Valstīs:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī, no ienākuma, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums;
b) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem - nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas periodu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums.
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo konvenciju ir parakstījuši.
Parakstīts Ņujorkā 2024. gada 21. septembrī divos eksemplāros latviešu, katalāņu un angļu valodā, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
Latvijas Republikas
vārdā |
Andoras Firstistes
vārdā |
Šodien, parakstot Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu apakšā parakstījušies vienojas par šādiem noteikumiem, kas ir šīs konvencijas neatņemama sastāvdaļa:
1. Attiecībā uz 3. panta (Vispārīgās definīcijas) 1. daļas i) punktu:
Tiek saprasts, ka termins "atzīts pensiju fonds" ietver arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, kas pārvalda valsts fondēto pensiju shēmu ieguldījumu plānu līdzekļus, tai skaitā līdzekļus, ko iegulda šādas sabiedrības, ņemot vērā minētā punkta (i) un (ii) apakšpunktos noteiktās prasības.
2. Attiecībā uz 6. panta (Ienākums no nekustamā īpašuma) 2. daļu:
Tiek saprasts, ka termins "izvēles tiesības" ietver līgumus, saskaņā ar kuriem tiek piešķirtas tiesības, neuzliekot nekādu pienākumu, iegādāties vai pārdot nekustamo īpašumu par noteiktu cenu noteiktā laika periodā.
3. Attiecībā uz 6. panta (Ienākums no nekustamā īpašuma) 3. daļu un 13. panta (Kapitāla pieaugums) 1. daļu:
Tiek saprasts, ka visam ienākumam un kapitāla pieaugumam no 6. pantā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas un kas atrodas Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā valstī saskaņā ar 13. panta noteikumiem.
4. Attiecībā uz 10. panta (Dividendes) 2. daļu un 11. panta (Procenti) 2. daļu:
Tiek saprasts, ka 10. panta 2. daļas a) punkta un 11. panta 2. daļas a) punkta noteikumi attiecas arī uz dividendēm un procentiem, ko izmaksā atzītam pensiju fondam.
5. Attiecībā uz 24. pantu (Savstarpējās saskaņošanas procedūra):
Gadījumā, ja līgumā vai konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas tiks parakstīta pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās datuma, tiek iekļauts arbitrāžas noteikums, Latvijas un Andoras kompetentās iestādes konsultēsies par iespējām sākt sarunas, lai iekļautu arbitrāžas noteikumu šajā konvencijā.
6. Attiecībā uz 25. pantu (Informācijas apmaiņa):
Neatkarīgi no konvencijas spēkā stāšanās, informācijas pieprasījumi var tikt veikti:
a) attiecībā uz nodokļu lietām, tai skaitā tīšu darbību, par kuru paredzēta apsūdzības celšana saskaņā ar pieprasītājas Puses krimināltiesību normām, par taksācijas periodiem, kas sākas 2013. gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, vai, ja taksācijas perioda nav, par visiem nodokļiem, kas rodas 2013. gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās; un
b) attiecībā uz citiem gadījumiem, par taksācijas periodiem, kas sākas 2017. gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, vai, ja taksācijas perioda nav, par visiem nodokļiem, kas rodas 2017. gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās.
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo protokolu ir parakstījuši.
Parakstīts Ņujorkā 2024. gada 21. septembrī divos eksemplāros latviešu, katalāņu un angļu valodā, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
Latvijas Republikas
vārdā |
Andoras Firstistes
vārdā |