1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā kredītiestāde saskaņā ar klienta pilnvarojumu pārvalda tādus klientam piederošos naudas līdzekļus un citus aktīvus, kas nav finanšu instrumenti Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, (turpmāk – aktīvi).
2. Ja kredītiestāde saskaņā ar tās stratēģiju uzsāk sniegt jaunu finanšu pakalpojumu – uzticības operācijas –, tā izstrādā, dokumentē un apstiprina politikas un procedūras, kurās ir skaidri noteikta operāciju būtība, kārtība, uzskaite un pārskatu sniegšana klientiem.
3. Kredītiestāde attiecībā uz uzticības operācijām nosaka riska apetīti kopējā risku pārvaldības ietvarā.
4. Lai veiktu uzticības operācijas, kredītiestāde nodrošina, ka uzticības operācijas ir nodalītas no kredītiestādes mantas pārvaldīšanas, proti, struktūrvienības, kas klienta vārdā veic uzticības operācijas, funkcijas, un darbinieku darba uzdevumi nerada interešu konfliktu.
5. Kredītiestādes uzskaites sistēmā uzticības operāciju uzskaite attiecībā uz jau izvietotiem aktīviem ir nodalīta no pārējās uzskaites kredītiestādes bilancē, nodrošinot klientiem piederošā īpašuma (aktīvu) uzskaiti atsevišķā uzticības operāciju bilancē sadalījumā pa klientiem un pārvaldāmajiem aktīvu veidiem. Uzticības operāciju bilances aktīvu kopsumma sakrīt ar izvietoto klienta līdzekļu kopsummu.
6. Klientu uzticības operāciju uzskaitei kredītiestāde atver atsevišķu ārpusbilances kontu, kas tiek izmantots aktīvu turēšanai uzticības operācijas ietvaros. Kredītiestāde pastāvīgi nodrošina šķirtu un drošu klienta aktīvu turēšanu.
7. Ja kredītiestāde ir saņēmusi klientam piederošos naudas līdzekļus uzticības darījuma līguma ietvaros un kredītiestāde līdzekļus vēl nav izvietojusi saskaņā ar noslēgto līgumu, kā arī nepastāv iespēja atvērt atsevišķu kontu klientam piederošajiem naudas līdzekļiem, kredītiestādes nostro korespondentkonta atlikums attiecīgajā valūtā (vai tā ekvivalents euro kredītiestādes nostro korespondentkontā Latvijas Bankā) nedrīkst būt mazāks par kopējo no klienta saņemto, bet vēl neizvietoto naudas līdzekļu summu.
8. Ja klienta uzdevumā tam piederošie naudas līdzekļi tiek izvietoti citā kredītiestādē, tad līgumā, kas noslēgts starp abām kredītiestādēm, iekļauj norādi, ka citā kredītiestādē izvietotie naudas līdzekļi ir attiecīgajam klientam piederošie līdzekļi, nevis kredītiestādes līdzekļi.
9. Veicot uzticības operācijas, kredītiestādes un klienta attiecības balstās uz atsevišķu rakstveida uzticības darījuma līgumu, kurā skaidri norāda sniegto pakalpojumu būtību, pušu tiesības, pienākumus un atbildību, tai skaitā skaidri un nepārprotami brīdina klientu par kredītrisku, tirgus risku un riskiem, kuri saistīti ar aktīvu turēšanu, kā arī norāda uzticēto naudas līdzekļu apmēru, iespējamo ieguldījumu veidus un apmēru, ienākumu guvēju un saņemšanas kārtību, vienlaikus nosakot, ka klients par līdzekļu pirmstermiņa izņemšanu brīdina kredītiestādi atbilstoši līgumā atrunātai procedūrai noteiktu laiku iepriekš, kā arī kārtību, kādā kredītiestāde informē klientu par pārvaldāmo aktīvu vērtību un vērtības izmaiņām.
10. Kredītiestāde uzticības operācijas veic atbilstoši uzticības darījuma līguma mērķim. Uzticības darījuma līgumā nedrīkst ietvert negodīgus noteikumus, tai skaitā tādus, kas slēpti aizskar klienta tiesiskās intereses.
11. Uzticības darījuma līgumā ietver norādi, ka kredītiestāde apņemas pārvaldīt klienta aktīvus kā krietns un rūpīgs saimnieks.
12. Ja uzticības darījuma līguma noteikumi nosaka, ka kredītiestāde līdz ar uzticības operāciju risku uzņemas papildu riskus, šāda risku uzņemšanās uzskatāma par iespējamām saistībām un attiecīgi izvērtējama, veicot kapitāla pietiekamības aprēķinu.
13. Veicot uzticības operācijas, kredītiestādei, ja tas ir paredzēts uzticības darījuma līgumā, ir atļauts:
13.1. iegādāties kredītiestādes vai tās akcionāru īpašumā esošos likvīdos aktīvus. Par likvīdiem aktīviem šā apakšpunkta izpratnē uzskata neapgrūtinātus aktīvus, kurus var realizēt īsā laika periodā bez būtiskiem zaudējumiem;
13.2. iegādāties, tai skaitā saņemt kā maksu par pakalpojumiem, pārvaldījumā esošos klienta aktīvus vai pārdot tos kredītiestādes akcionāriem;
13.3. veikt darījumus, kuros kredītiestāde vai tās darbinieki kā brokeri vai pilnvarotas personas vienlaikus pārstāv darījuma otru pusi;
13.4. mainīt pārvaldāmos aktīvus pret citiem aktīviem.
14. Kredītiestādei ir pienākums uzticības darījuma līgumā noteiktajā kārtībā informēt klientu par katru no šo noteikumu 13. punktā minētajām darbībām, ja kredītiestāde tās veic ar klientam piederošajiem aktīviem. Ja klients šādu informāciju nevēlas saņemt, uzticības darījuma līgumā ietver noteikumu par informācijas nesniegšanu.
15. Ja kredītiestāde veic kādu no šo noteikumu 13. punktā minētajām darbībām, uzskatāms, ka darījuma cena atbilst tā patiesajai vērtībai vai klientam izdevīgākajai cenai. Kredītiestādei ir pienākums to pierādīt pēc klienta pieprasījuma.
16. Veicot uzticības operācijas, kredītiestādei ir aizliegts:
16.1. apgrūtināt pārvaldāmos aktīvus, nodrošinot savu saistību izpildi, akcionāru saistību izpildi un jebkuru citu trešo personu saistību izpildi;
16.2. noguldīt pārvaldījumā esošos naudas līdzekļus par labu trešajām personām;
16.3. nodot klientam piederošo aktīvu pārvaldīšanu un glabāšanu trešajai personai, izņemot gadījumus, kad tas ir nepārprotami ietverts ar klientu noslēgtajā uzticības darījuma līgumā.
17. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 22. decembra normatīvos noteikumus Nr. 254 "Uzticības operāciju (trasta) veikšanas normatīvie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 7).