Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību.

2. Labklājības ministrija reizi gadā izstrādā priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas apmēru (līdz jebkuram veselam skaitlim ar precizitāti līdz vienam euro) nākamajam gadam, ņemot vērā:

2.1. atsauces vērtību, kas tiek noteikta 46 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem;

2.2. Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņu novērtējumus par iepriekšējo gadu, tai skaitā darba produktivitātes attīstību;

2.3. Finanšu ministrijas sniegto informāciju par iespējamajām izmaiņām nodokļu sistēmā nākamajiem diviem gadiem (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs);

2.4. Centrālās statistikas pārvaldes:

2.4.1. par pēdējo pieejamo gadu aprēķināto minimālo ienākumu līmeni un nabadzības riska slieksni;

2.4.2. aprēķinātās darbaspēka izmaksu indeksa pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu;

2.4.3. par pēdējo pieejamo mēnesi aprēķināto attiecību: darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāki, pret darba ņēmēju kopskaitu (valsts un reģionu līmenī);

2.4.4. par pēdējo pieejamo periodu aprēķinātās patēriņa cenu pārmaiņas vidēji 12 mēnešos pret iepriekšējiem 12 mēnešiem;

2.4.5. sagatavoto informāciju par:

2.4.5.1. bezdarba līmeņa rādītājiem iepriekšējā gadā (valsts un reģionu līmenī);

2.4.5.2. mēneša vidējo bruto darba samaksu valstī un privātajā sektorā iepriekšējā gadā (valsts un reģionu līmenī un nozaru griezumā);

2.4.5.3. iedzīvotāju nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītājiem par pēdējo pieejamo gadu;

2.4.6. vidējo bruto darba ienākumu un nostrādāto stundu aprēķinus, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par darba ņēmēju darba ienākumiem un nostrādāto stundu skaitu mēnesī iepriekšējā kalendāra gadā atbilstoši ziņām, kas norādītas darba devēju ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī;

2.5. Nodarbinātības valsts aģentūras informāciju par bezdarbnieku skaitu iepriekšējā gadā;

2.6. Labklājības ministrijas apkopojumu par Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat tīmekļvietnē publicēto minimālās mēneša bruto darba algas apmēru un tā iespējamās izmaiņas nākamajā gadā citās Eiropas Savienības valstīs, kā arī minimālās mēneša darba algas un vidējās darba samaksas attiecības salīdzinājumu šajās valstīs.

3. Šo noteikumu 2.4. un 2.5. apakšpunktā minētos datus un informāciju institūcijas iesniedz līdz attiecīgā gada 1. martam, bet šo noteikumu 2.2. un 2.3. apakšpunktā ​​​​​​​ minēto informāciju Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija iesniedz līdz attiecīgā gada 15. martam.

4. Lai aprēķinātu izstrādātā priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēra ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu, institūcijas līdz kārtējā gada 1. aprīlim iesniedz Labklājības ministrijai šādu informāciju:

4.1. Centrālā statistikas pārvalde – pēdējos pieejamos aprēķinātos datus par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc darba ienākumiem noteiktā darba ienākumu diapazonā:

4.1.1. pašvaldībās un pašvaldību padotības iestādēs;

4.1.2. privātajā sektorā;

4.1.3. sabiedriskā sektora komercsabiedrībās;

4.2. Valsts kanceleja – aprēķināto papildus nepieciešamo finansējumu minimālās mēneša darba algas paaugstinājumam valsts budžeta iestādēs nodarbinātajiem normālā darba laika ietvaros, norādot nodarbināto skaitu, uz kuriem attieksies pieaugums, papildus nepieciešamo finansējumu pa resoriem un to padotības iestādēm, kā arī citām valsts budžeta iestādēm, ja priekšlikums paredz paaugstināt minimālo mēneša darba algu;

4.3. Tieslietu ministrija – aprēķinātos minimālās mēneša darba algas apmēram tieši piesaistītos izdevumus, kas nepieciešami kompensāciju izmaksai cietušajiem atbilstoši likumam "Par valsts kompensācijām cietušajiem" un darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā atbilstoši likumam "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā".

5. Priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas apmēra saglabāšanu vai paaugstināšanu Labklājības ministrija:

5.1. līdz 15. aprīlim iesniedz izskatīšanai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē;

5.2. divu nedēļu laikā pēc priekšlikuma izskatīšanas Sociālās drošības apakšpadomes sēdē iesniedz to izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

6. Labklājības ministrija divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 5. punktā minētā priekšlikuma izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē iesniedz to Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai. Ja priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu fiskālā ietekme (ietekme uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem un izdevumiem) ir lielāka par ietekmi, kas ņemta vērā attiecīgā perioda Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā, Ministru kabinets, lai novērstu neto valsts finansēto primāro izdevumu maksimālā pieauguma pārsniegumu, lēmumu par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu pieņem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

7. Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu nākamajam gadam:

7.1. Labklājības ministrija divu mēnešu laikā izstrādā tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu un noteiktā kārtībā iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā;

7.2. atbildīgās ministrijas triju mēnešu laikā izstrādā tiesību aktu projektus par grozījumiem saistībā ar mēnešalgas apmēra (skalas) izmaiņām un noteiktā kārtībā iesniedz tos izskatīšanai Ministru kabinetā.

8. Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu nākamajam gadam iepriekšējā apmērā, šo noteikumu 7. punktā minētie pasākumi netiek veikti.

9. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumus Nr. 563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 160. nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Direktīvas 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā.