Darbības ar dokumentu
Liepājā 2024. gada 19. septembrī (prot. Nr. 9, 9. §)
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 8. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440
"Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami
ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību"
8. un 9. punktu, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta
pirmās daļas 4. punktu un Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija
noteikumu Nr. 480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldība
var uzlikt pašvaldības nodevas" 3., 9. un 16.1 punktu
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:
1.1. kārtību, kādā ar Liepājas valstspilsētas pašvaldību (turpmāk – pašvaldība) tiek saskaņota atļaujas saņemšana:
1.1.1. ielu tirdzniecībai:
1.1.1.1. pašvaldības iekārtotā reģistrētā ielu tirdzniecības vietā;
1.1.1.2. pašvaldības neiekārtotā reģistrētā ielu tirdzniecības vietā;
1.1.1.3. pašvaldības nereģistrētā ielu tirdzniecības vietā;
1.1.1.4. pasākuma laikā;
1.1.1.5. no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta (t.sk. no pašbraucoša pašapkalpošanās tirdzniecības automāta);
1.1.1.6. no pašapkalpošanās tirdzniecības automāta;
1.1.2. ielu tirdzniecības organizēšanai:
1.1.2.1. ielu tirdzniecības vietā;
1.1.2.2. pasākuma laikā;
1.1.3. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai:
1.1.3.1. bez piesaistes pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai;
1.1.3.2. ar piesaisti pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai;
1.1.3.3. pasākuma laikā;
1.2. ielu tirdzniecības dalībnieka un ielu tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai;
1.3. ielu tirdzniecības zonas;
1.4. ielu tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas;
1.5. pašvaldības nodevas par ielu tirdzniecību publiskās vietās apmēru un nodevas maksāšanas kārtību;
1.6. izsniegtās atļaujas darbības apturēšanu uz laiku vai anulēšanu.
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. ielu tirdzniecības vietas aprīkojums – transportlīdzekļi, nojumes, iekārtas, inventārs un citi priekšmeti, kas nepieciešami tirdzniecības vietas iekārtošanai un preču izvietošanai, t.sk. ēdiena uzsildīšanai paredzētās iekārtas;
2.2. ietves brīvais platums – attālums no ielu tirdzniecības vietas, t.sk. no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta, līdz gājēju ietves malai, neieskaitot apmali. Pieļaujamais minimālais attālums 1,2 m;
2.3. pašapkalpošanās tirdzniecības automāts – ierīce, kas darbojas pēc noteiktas programmas bez tiešas cilvēka līdzdalības un nodrošina patērētājiem preces izsniegšanu pēc skaidras naudas, kredītkartes vai īpaši izstrādātas kartes ievietošanas minētajā automātā vai citādi norēķinoties;
2.4. pašbraucošs pašapkalpošanās tirdzniecības automāts – automatizēta iekārta, kura pārvietojas pa maršrutu, kurš saskaņojams ar pašvaldību, bez cilvēka līdzdalības un nodrošina patērētājiem preces pēc skaidras naudas, kredītkartes vai īpaši izstrādātas kartes ievietošanas automātā vai citādi norēķinoties;
2.5. pašvaldības iekārtotā reģistrētā ielu tirdzniecības vieta – publiska vieta, kuru pašvaldība ir iekārtojusi, noteikusi un reģistrējusi ielu tirdzniecības veikšanai;
2.6. pašvaldības neiekārtotā reģistrētā ielu tirdzniecības vieta – publiska vieta, kuru pašvaldība ir noteikusi un reģistrējusi ielu tirdzniecības veikšanai;
2.7. pašvaldības nereģistrētā ielu tirdzniecības vieta – publiska vieta, kuru pašvaldība nav iekārtojusi, nav noteikusi un nav reģistrējusi ielu tirdzniecības veikšanai, bet tirdzniecības dalībniekam tā ir atsevišķi saskaņojama ar pašvaldību;
2.8. pārvietojamais mazumtirdzniecības punkts – preču pārdošana ielu tirdzniecībā pa maršrutu, veicot tirdzniecību vairākās tirdzniecības vietās ar vai bez cilvēka līdzdalības;
2.9. piesaiste pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai – sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs pastāvīgajā vietā un publiskajā vietā ir viena un tā pati persona, kā arī izvēlētā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta atrodas pastāvīgās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas tiešā tuvumā;
2.10. sabiedriskā ēdināšana – ēdienu gatavošana, t.sk. pārtikas produktu pārstrāde, tirgošana un patērēšana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā;
2.11. tirdzniecības vietas platība – visu tirdzniecības norisei nepieciešamo elementu kopas (tirdzniecības vietas specializētās iekārtas, galdi, letes, jumtiņš, saulessargs, soli, krēsli, kāpšļi, mantu glabāšanas kastes, atkritumu urnas u. tml.) un tirgotāja aizņemamā platība.
3. Citi noteikumos lietotie termini interpretējami atbilstoši ielu tirdzniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos lietotajiem terminu skaidrojumiem.
4. Nosacījumi un prasības, kas noteiktas ielu tirdzniecībā, ir attiecināmas arī uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu publiskā vietā, ciktāl normatīvajos aktos un šajos noteikumos nav noteikts citādi.
5. Pašvaldības atļauju ielu tirdzniecībai, ielu tirdzniecības organizēšanai, jāsaņem pirms ielu tirdzniecības veikšanas vai organizēšanas.
6. Dokumentus atļaujas saņemšanai jāiesniedz vismaz piecas darbdienas pirms plānotās ielu tirdzniecības.
7. Pašvaldības izpilddirektora norīkota amatpersona piecu darbdienu laikā no visas noteikumos paredzētās dokumentācijas saņemšanas izvērtē tās atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šiem noteikumiem un veic vienu no minētajām darbībām:
7.1. pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu;
7.2. nosaka termiņu trūkumu novēršanai, ja pašvaldība konstatē, ka tirdzniecības dalībnieks nav izpildījis kādu no noteikumu prasībām, apturot atļaujas izdošanas termiņu;
7.3. pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.
9. Ielu tirdzniecības atļauju, ielu tirdzniecības organizēšanas atļauju un ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai izsniedz uz iesniegumā norādīto laika periodu, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem, ja vien konkrētam ielu tirdzniecības veidam noteikumos nav noteikts cits atļaujas darbības termiņš.
10. Tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators nav tiesīgs nodot ielu tirdzniecības vai ielu tirdzniecības organizēšanas atļauju citai personai.
11. Zonas vai vietas, par kurām tiek rīkota nomas tiesību izsole, nosaka ar pašvaldības izpilddirektora rīkojumu.
12. Zonās vai vietās, par kurām tiek rīkota nomas tiesību izsole, tirdzniecība no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta (t.sk. no pašbraucoša pašapkalpošanās tirdzniecības automāta) un no pašapkalpošanās tirdzniecības automāta netiek ierobežota.
13. Personas, kuras ielu tirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas nomas tiesības ir ieguvušas izsoles kārtībā, atļauju ielu tirdzniecībai iegūst ar nomas līguma noslēgšanas dienu, un tā ir spēkā visu līguma darbības laiku, ja vien līgumā nav noteikts citādāk. Nomas tiesību līgums neierobežo pašvaldības tiesības normatīvajos aktos vai šajos noteikumos paredzētajos gadījumos anulēt ielu tirdzniecības atļauju. Atļauja atzīstama par anulētu, ja ir izbeigts nomas tiesību līgums vai pieņemts atsevišķs lēmums par atļaujas anulēšanu.
14. Ielu tirdzniecība pašvaldības administratīvā teritorija tiek iedalīta zonās (1. pielikums):
14.1. Rožu laukuma zona;
14.2. Centra zona;
14.3. Promenādes zona;
14.4. Parku zona;
14.5. Pludmales un Jūrmalas parka zona;
14.6. Pārējā pašvaldības teritorijas zona.
15. Pašvaldības administratīvajā teritorijā ielu tirdzniecība nav pieļaujama:
15.1. uz ietvēm gar kultūras iestāžu, dievnamu, izglītības iestāžu fasādēm un žogiem, izņemot ielu tirdzniecību pasākuma laikā;
15.2. pieminekļu un piemiņas vietu teritorijās, izņemot ielu tirdzniecību pasākuma laikā;
15.3. autostāvvietās, izņemot ielu tirdzniecību pasākumu laikā;
15.4. uz veloceliņiem vai ne tuvāk kā 1,5 m no tiem, izņemot ielu tirdzniecību pasākuma laikā;
15.5. zālājos un zālienos, izņemot ielu tirdzniecību pasākuma laikā un gadījumos, kad ielu tirdzniecība ir saskaņota ar teritorijas īpašnieku vai apsaimniekotāju;
15.6. vietās, kas aizsedz stacionārus reklāmas objektus, elektroniskās kartes apkalpošanas ierīces skaidras naudas iemaksai vai izņemšanai, esošās tirdzniecības vietas, informatīvas zīmes, satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, pakomātus, preču piegādes zonas un tamlīdzīgus objektus;
15.7. ja tiek traucēta gājēju plūsma un satiksme.
16. Lai pārliecinātos par ielu tirdzniecības vietas izvietojuma, vizuālā risinājuma, aizņemamās teritorijas platības un izmēra (t.sk. ja ielu tirdzniecības vieta plānota ielas sarkano līniju robežās) atbilstību pilsētvides prasībām un pašvaldības zemes izmantošanas atbilstību atļautajam lietošanas mērķim, noteikumos noteiktajos gadījumos iesniegums par ielu tirdzniecības vai ielu tirdzniecības organizēšanu jāsaskaņo ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestādi "Liepājas būvvalde" (turpmāk – Būvvalde) un pašvaldības institūciju, kura administrē pašvaldības nekustamo īpašumu jautājumus.
17. Ielu tirdzniecības organizators ir atbildīgs par tirdzniecības dalībnieka (fiziskas personas) personas datu iegūšanas un personas datu iesniegšanas pašvaldībā tiesiskumu, lai pašvaldība nodrošinātu atļaujas ielu tirdzniecības organizēšanai izsniegšanu un tirdzniecības dalībnieka iekļaušanu tirdzniecības dalībnieku sarakstā, kas dod tiesības tirdzniecības dalībniekam veikt tirdzniecību organizētajā ielu tirdzniecībā. Ielu tirdzniecības organizators informē tirdzniecības dalībnieku par tiesību aktos noteikto dalībnieka personas datu apstrādi pakalpojuma nodrošināšanā.
18. Pašvaldība var pieprasīt, lai ielu tirdzniecības dalībnieks vai ielu tirdzniecības organizators pārtrauc darbību un atbrīvo tirdzniecības vietu uz laiku, šādos gadījumos:
18.1. sakarā ar pilsētā veicamajiem remontdarbiem (ūdensvada remonts, ietves un ielas seguma remonts, ēkas fasādes, tai skaitā jumta remonts u.c.);
18.2. ja tas nepieciešams ar pašvaldību saskaņotu publisku pasākumu norisei;
18.3. ja tas nepieciešams saistībā ar pilsētas infrastruktūras attīstības vai citu ar pilsētvidi saistītu projektu īstenošanu;
18.4. ja tas nepieciešams, lai novērstu draudus apmeklētāju drošībai;
18.5. ārkārtas situācijās, kad tas ir objektīvi nepieciešams.
19. Noteikumu 18. punktā minētajos gadījumos ielu tirdzniecības dalībniekam vai ielu tirdzniecības organizatoram, ja iespējams, tiek ierādīta cita tirdzniecības vieta vai pagarināts izsniegtās atļaujas termiņš proporcionāli ielu tirdzniecības darbības pārtraukšanas ilgumam.
20. Pašvaldība ir tiesīga anulēt izsniegto ielu tirdzniecības atļauju, ja ir konstatēti ielu tirdzniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos vai šajos noteikumos noteiktās kārtības un prasību pārkāpumi.
21. Ielu tirdzniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos pašvaldībai noteikto uzraudzības un kontroles kompetenci pašvaldības administratīvajā teritorijā īsteno un veic Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestāde "Liepājas pašvaldības policija".
22. Vienas ielu tirdzniecības vietas platība ir līdz 9 m2. Ja vietas platība pārsniedz 9 m2, tad tā tiek uzskatīta kā jauna ielu tirdzniecība vieta. Tirdzniecības nodeva tiek aprēķināta pēc tirdzniecības vietu skaita.
23. Pasākuma laikā tirdzniecības vietas platība netiek noteikta un tirdzniecības nodeva tiek aprēķināta pēc tirdzniecības vietu skaita.
24. Ielu tirdzniecības vietai (izņemot pasākuma laikā un vietās, par kurām tiek rīkota zemes nomas tiesību izsole, ciktāl izsoles noteikumi un nomas tiesību līgums nenoteic citādāk) jāatbilst šādām prasībām:
24.1. izmantojami Liepājas pilsētvidei un konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam, mērogam un kolorītam atbilstoši vizuālie un dizaina risinājumi;
24.2. konstrukcijām un dekoratīvajām detaļām jābūt bez mehāniskiem bojājumiem, krāsojuma defektiem un rūsas, tehniskajiem risinājumiem jābūt kvalitatīvi izpildītiem;
24.3. vairākām vienkopus izvietotām ielu tirdzniecības vietām vēlams izmantot vienota stila dizaina risinājumu;
24.4. visiem ielu tirdzniecības vietas elementiem jābūt stilistiski vienotiem;
24.5. ielu tirdzniecības vietas aprīkojumam jābūt mobilam, viegli pārvietojamam, nav pieļaujamas būves;
24.6. dienas beigās ielu tirdzniecības vieta ir jāatbrīvo, izņemot pasākumu laikā un 24.7. apakšpunktā minētajā gadījumā;
24.7. ielu tirdzniecības organizēšanas vietas iekārtošanā ir pieļaujamas stacionāras iekārtas un īslaicīgas būves (kioski, paviljoni) tikai, ja to ir saskaņojusi Būvvalde;
24.8. aizliegtas slēgtas teltis vai nojumes ar nolaižamām necaurspīdīgām sienām un necaurskatāmiem nožogojumiem. Iekārtojuma elementi konstruktīvi veidojami tā, lai to koptēls vizuāli būtu viegls, atvērts un caurredzams;
24.9. pieslēgšanās pie esošajiem komunikāciju tīkliem saskaņojama ar attiecīgo inženierkomunikāciju turētājiem, kā arī tiem inženierkomunikāciju turētājiem, kuru esošo tīklu aizsargjoslas tiek skartas;
24.10. uzkodu, saldējuma, konditorejas izstrādājumu un citu tūlītēja patēriņa pārtikas un dzērienu tirdzniecības vietās jāparedz atkritumu urnas;
24.11. ielu tirdzniecības vieta nedrīkst traucēt gājēju plūsmu un satiksmi, t.sk. jāparedz ietves brīvais platums ne mazāk kā 1,20 m (neieskaitot ietves malu);
24.12. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt kopējā tēla uztveres iespēju;
24.13. nedrīkst aizsegt satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, pasliktinot to redzamību un uztveršanu;
24.14. nedrīkst bojāt apstādījumus, zālāju, zālienu un ietvju segumu un pēc tirdzniecības beigām tirdzniecības vietai jābūt tādā stāvoklī, kā pirms tirdzniecības vietas uzstādīšanas.
25. Mehāniskā transportlīdzekļa (t.sk. tirdzniecībai paredzētas piekabes, treilera) izmantošana:
25.1. atļauta visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot Rožu laukuma zonā, Pludmales un Jūrmalas parka zonā;
25.2. pasākuma laikā atļauta visā pašvaldības administratīvajā teritorijā.
28. Pašvaldības iekārtotā reģistrētā ielu tirdzniecības vieta tiek noteikta ar pašvaldības izpilddirektora rīkojumu, un informācija par tām tiek publicēta pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.
29. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju pašvaldības iekārtotā reģistrētā ielu tirdzniecības vietā, izņemot vietas, par kurām tiek rīkota nomas tiesību izsole, tirdzniecības dalībnieks klātienē pašvaldībā vai elektroniski iesniedz iesniegumu, norādot šādu informāciju:
29.1. fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja fiziskā persona reģistrējusi saimniecisko darbību – nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu), deklarēto adresi vai juridiskās personas nosaukumu (firmu), nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, juridisko adresi;
29.2. paredzēto tirdzniecības norises vietu, adresi, datumu, laiku, ilgumu, tirdzniecības vietas platību;
29.3. realizējamo preču grupas;
29.4. fiziskās personas apliecinājumu par to, ka tirdzniecībai paredzētā prece iegūta likumīgā ceļā, ka tā neveic saimniecisko darbību un saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī nenodarbina citas personas;
29.5. tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētās nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību, ja tirdzniecības dalībnieks ir reģistrējis saimniecisko darbību;
29.6. apliecinājumu par noteikumos noteiktās kārtības un prasību ievērošanu.
30. Pašvaldības neiekārtotā reģistrētā ielu tirdzniecības vieta tiek noteikta ar pašvaldības izpilddirektora rīkojumu, un pašvaldība informāciju par tām ievieto pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.
31. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju pašvaldības neiekārtotā reģistrētā ielu tirdzniecības vietā, izņemot vietas, par kurām tiek rīkota nomas tiesību izsole, tirdzniecības dalībnieks klātienē pašvaldībā vai elektroniski iesniedz noteikumu 29. punktā minēto iesniegumu, pievienojot šādus dokumentus:
31.1. ar Būvvaldi saskaņotu tirdzniecības vietas fotofiksāciju vai skici, izvietojumu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā, aizņemtās teritorijas platību un izmērus, objekta vizuālo dizaina risinājumu, ja tirdzniecības vieta neatbilst noteikumu 24. punktā noteiktajām prasībām;
31.2. saskaņojumu ar pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas īpašnieku vai tā pārstāvi, ja tirdzniecība paredzēta vietā, kas tirdzniecības veikšanas laikā aizsedz pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu vai reklāmas stendu.
32. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju pašvaldības nereģistrētā ielu tirdzniecības vietā, tirdzniecības dalībnieks klātienē pašvaldībā vai elektroniski iesniedz noteikumu 29. punktā minēto iesniegumu, pievienojot šādus dokumentus:
32.1. ar Būvvaldi saskaņotu tirdzniecības vietas fotofiksāciju vai skici, izvietojumu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā, aizņemtās teritorijas platību un izmērus, objekta vizuālo dizaina risinājumu, ja tirdzniecības vieta neatbilst noteikumu 24. punktā noteiktajām prasībām;
32.2. saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju (privātpersonu) vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju par paredzēto tirdzniecību, ja tirdzniecības dalībnieks nav nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;
32.3. saskaņojumu ar pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas īpašnieku vai tā pārstāvi, ja tirdzniecība paredzēta vietā, kas tirdzniecības veikšanas laikā aizsedz pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu vai reklāmas stendu.
33. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju ielu tirdzniecībai pasākuma laikā, tirdzniecības dalībnieks klātienē pašvaldībā vai elektroniski iesniedz:
33.1. noteikumu 29. punktā minēto iesniegumu, papildus norādot šādu informāciju:
33.1.1. pasākuma nosaukumu;
33.1.2. pasākuma organizatora nosaukumu;
33.1.3. tirdzniecības vietu skaitu;
33.2. pievienojot šādus dokumentus:
33.2.1. saskaņojumu ar pasākuma organizatoru par tirdzniecības veikšanu pasākuma norises laikā un vietā;
33.2.2. tirdzniecības vietas izvietojuma shēmu;
33.2.3. saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju (privātpersonu) vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju par paredzēto tirdzniecību, ja iepriekš pašvaldībā nav saņemts šāds saskaņojums;
33.2.4. saskaņojumu ar pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas īpašnieku, ja tirdzniecība paredzēta vietā, kas tirdzniecības veikšanas laikā aizsedz pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu vai reklāmas stendu, ja iepriekš pašvaldībā nav saņemts šāds saskaņojums.
34. Ielu tirdzniecības atļauju pasākuma laikā izsniedz pēc Liepājas valstspilsētas pašvaldības Publisku izklaides un svētku pasākumu iesniegumu izskatīšanas komisijas atļaujas par publiska pasākuma rīkošanu izsniegšanas pasākuma organizatoram.
35. Ielu tirdzniecības atļauju ielu tirdzniecībai pasākuma laikā izsniedz saskaņā ar pasākuma organizatora iecerēto pasākuma norises laiku, vietu un ilgumu.
36. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju ielu tirdzniecībai no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta (t.sk. no pašbraucoša pašapkalpošanās tirdzniecības automāta), tirdzniecības dalībnieks klātienē pašvaldībā vai elektroniski iesniedz noteikumu 29. punktā minēto iesniegumu, pievienojot šādus dokumentus:
36.1. ar Būvvaldi saskaņotu pašbraucoša pašapkalpošanās tirdzniecības automāta vizuālo dizaina risinājumu, ja darbība tiek veikta Pludmales un Jūrmalas parka zonā, Rožu laukuma zonā, Centra zonā;
36.2. saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju (privātpersonu), vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju par paredzēto tirdzniecību, ja tirdzniecības dalībnieks nav nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;
36.3. saskaņojumu ar pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas īpašnieku vai tā pārstāvi, ja tirdzniecība paredzēta vietā, kas tirdzniecības veikšanas laikā aizsedz pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu vai reklāmas stendu;
36.4. pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta kustības maršrutu, plānotās pieturvietas un laikus, ja tirdzniecība paredzēta vairākās publiskās vietās;
36.5. pašbraucoša pašapkalpošanās tirdzniecības automāta fotofiksāciju vai skici un izmērus.
37. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju ielu tirdzniecībai no pašapkalpošanās tirdzniecības automāta pašvaldības administratīvajā teritorijā, tirdzniecības dalībnieks klātienē pašvaldībā vai elektroniski iesniedz noteikumu 29. punktā minēto iesniegumu, pievienojot šādus dokumentus:
37.1. ar Būvvaldi saskaņotu pašapkalpošanās tirdzniecības automāta vizuālo dizaina risinājumu, ja darbība tiek veikta Pludmales un Jūrmalas parka zonā, Rožu laukuma zonā, Centra zonā. Būvvaldei ir tiesības prasīt īpaša dizaina risinājumu;
37.2. saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju (privātpersonu), vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju par paredzēto tirdzniecību, ja tirdzniecības dalībnieks nav nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;
37.3. saskaņojumu ar pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas īpašnieku, ja tirdzniecība paredzēta vietā, kas tirdzniecības veikšanas laikā aizsedz pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu vai reklāmas stendu.
38. Uzstādītajam pašapkalpošanās tirdzniecības (kafijas) automātam jānodrošina patērētājam iespēju dzērienu pildīt savā (līdzpaņemtajā) krūzē, uz automāta jābūt norādei, ka šāda iespēja pastāv.
39. Ielu tirdzniecības atļauju ielu tirdzniecībai no pašapkalpošanās tirdzniecības automāta izsniedz uz iesniegumā norādīto laika periodu, bet nepārsniedzot 36 mēnešus.
40. Lai saņemtu ielu tirdzniecības organizēšanas atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai ielu tirdzniecības vietā un kļūtu par ielu tirdzniecības organizatoru, juridiskā vai fiziskā persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību, vai publiskā persona klātienē pašvaldībā vai elektroniski iesniedz:
40.1. iesniegumu, norādot šādu informāciju:
40.1.1. tirdzniecības organizatora – fiziskās personas vārdu, uzvārdu, nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, deklarēto adresi vai juridiskās personas nosaukumu (firma), nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, juridisko adresi vai publiskās personas nosaukumu, nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, juridisko adresi;
40.1.2. paredzēto tirdzniecības organizēšanas norises vietu, adresi, datumu, laiku, ilgumu;
40.1.3. realizējamo preču grupas;
40.1.4. apliecinājumu par noteikumos noteiktās kārtības un prasību ievērošanu;
40.2. pievienojot šādus dokumentus:
40.2.1. tirdzniecības dalībnieku sarakstu, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods (ja fiziskā persona reģistrējusi saimniecisko darbību – nodokļu maksātāja reģistrācijas kods), deklarētā adrese vai juridiskās personas nosaukums (firma), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, juridiskā adrese, kā arī realizējamo preču grupas, tirdzniecības vietas platība, tirdzniecības vietu un dienu skaits;
40.2.2. fiziskās personas apliecinājumu par to, ka tirdzniecībai paredzētā prece iegūta likumīgā ceļā, ka tā neveic saimniecisko darbību un saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī nenodarbina citas personas;
40.2.3. tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētās nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību, ja tirdzniecības dalībnieks ir reģistrējis saimniecisko darbību;
40.2.4. ar Būvvaldi saskaņotu tirdzniecības vietas fotofiksāciju vai skici, izvietojumu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā, aizņemtās teritorijas platību un izmērus, objekta vizuālo dizaina risinājumu, ja tirdzniecības vieta neatbilst noteikumu 24. punktā noteiktajām prasībām;
40.2.5. saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju (privātpersonu), vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju par paredzēto tirdzniecību, ja tirdzniecības organizators nav nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;
40.2.6. saskaņojumu ar pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas īpašnieku vai tā pārstāvi, ja tirdzniecība paredzēta vietā, kas tirdzniecības veikšanas laikā aizsedz pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu vai reklāmas stendu.
41. Lai saņemtu ielu tirdzniecības organizēšanas atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā ielu tirdzniecības vietā un kļūtu par tirdzniecības organizatoru, juridiskā vai fiziskā persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību, vai publiskā persona klātienē pašvaldībā vai elektroniski iesniedz:
41.1. noteikumu 40. punktā minēto iesniegumu, papildus norādot šādu informāciju:
41.1.1. pasākuma nosaukumu;
41.1.2. pasākuma organizatora nosaukumu;
41.2. pievienojot šādus dokumentus:
41.2.1. tirdzniecības dalībnieku sarakstu, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods (ja fiziskā persona reģistrējusi saimniecisko darbību – nodokļu maksātāja reģistrācijas kods), deklarētā adrese vai juridiskās personas nosaukums (firma), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, juridiskā adrese, kā arī realizējamo preču grupas, tirdzniecības vietu un dienu skaits;
41.2.2. fiziskās personas apliecinājumu par to, ka tirdzniecībai paredzētā prece iegūta likumīgā ceļā, ka tā neveic saimniecisko darbību un saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī nenodarbina citas personas;
41.2.3. tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētās nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību, ja tirdzniecības dalībnieks ir reģistrējis saimniecisko darbību;
41.2.4. saskaņojumu ar pasākuma organizatoru par tirdzniecības veikšanu pasākuma norises laikā un vietā;
41.2.5. tirdzniecības vietas izvietojuma shēmu;
41.2.6. saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju (privātpersonu), vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju par paredzēto tirdzniecību, ja iepriekš pašvaldībā nav saņemts šāds saskaņojums;
41.2.7. saskaņojumu ar pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas īpašnieku vai tā pārstāvi, ja tirdzniecība paredzēta vietā, kas tirdzniecības veikšanas laikā aizsedz pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu vai reklāmas stendu, ja iepriekš pašvaldībā nav saņemts šāds saskaņojums.
42. Ielu tirdzniecības organizēšanas atļauju pasākuma laikā izsniedz pēc Liepājas valstspilsētas pašvaldības Publisku izklaides un svētku pasākumu iesniegumu izskatīšanas komisijas atļaujas par publiska pasākuma rīkošanu izsniegšanas pasākuma organizatoram.
43. Ielu tirdzniecības organizēšanas atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai pasākumā izsniedz saskaņā ar pasākuma organizatora iecerēto pasākuma norises laiku, vietu un ilgumu.
44. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas izmērs nav noteikts. Tirdzniecības nodeva tiek aprēķināta pēc aizņemamās platības (m2).
45. Pasākuma laikā tirdzniecības nodeva sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tiek aprēķināta pēc tirdzniecības vietu skaita.
46. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldībā ir saskaņojama, ja tās darbība tiek veikta publiskās vietās un nav attiecināma uz citiem ielu tirdzniecības veidiem un teritorijām, kurām piešķirts tirgus statuss.
47. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana ar piesaisti pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai ir atļauta visā pašvaldības administratīvajā teritorijā.
48. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana bez piesaistes pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai ir atļauta:
48.1. Parku zonā;
48.2. vietās, par kurām tiek rīkota zemes nomas tiesību izsole;
48.3. pasākuma laikā visā pašvaldības administratīvajā teritorijā.
49. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai (izņemot vietās, par kurām tiek rīkota zemes nomas tiesību izsole, vai pasākuma laikā, ciktāl izsoles noteikumi un nomas tiesību līgums nenoteic citādāk) jāatbilst šādām prasībām:
49.1. izmantojami Liepājas pilsētvidei un konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam, mērogam un kolorītam atbilstoši vizuālie un dizaina risinājumi;
49.2. konstrukcijām un dekoratīvajām detaļām jābūt bez mehāniskiem bojājumiem, krāsojuma defektiem un rūsas, tehniskajiem risinājumiem jābūt kvalitatīvi izpildītiem;
49.3. visiem sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas elementiem jābūt stilistiski vienotiem;
49.4. ielu tirdzniecības vietas aprīkojumam jābūt mobilam, viegli pārvietojamam, nav pieļaujamas būves;
49.5. dienas beigās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta ir jāatbrīvo, izņemot pasākumu laikā un vietās, kurās ir novietotas terases;
49.6. aizliegtas slēgtas teltis vai nojumes ar nolaižamām necaurspīdīgām sienām un necaurskatāmiem nožogojumiem. Iekārtojuma elementi konstruktīvi veidojami tā, lai to koptēls vizuāli būtu viegls, atvērts un caurredzams;
49.7. pieslēgšanās pie esošajiem komunikāciju tīkliem saskaņojama ar attiecīgo inženierkomunikāciju turētājiem, kā arī tiem inženierkomunikāciju turētājiem, kuru esošo tīklu aizsargjoslas tiek skartas;
49.8. teritorijas norobežojošo konstrukciju (dekoratīvo elementu vai stikla barjeru) maksimāli pieļaujamais augstums 1,20 m;
49.9. virs apmeklētājiem paredzētajiem galdiņiem atļauts izvietot tikai brīvi stāvošus saulessargus/lietussargus vai pie fasādes stiprinātas markīzes;
49.10. noformējumā jāiekļauj apzaļumošanas, gaismas un labiekārtojuma elementi atbilstoši gadalaikam;
49.11. jānodrošina bezmaksas tualetes pieejamība apmeklētājiem;
49.12. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta nedrīkst traucēt gājēju plūsmu un satiksmi, t.sk. jāparedz ietves brīvais platums ne mazāk kā 1,20 m (neieskaitot ietves malu);
49.13. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt kopējā tēla uztveres iespēju;
49.14. nedrīkst aizsegt satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, pasliktinot to redzamību un uztveršanu;
49.15. nedrīkst bojāt apstādījumus, zālāju, zālienu un ietvju segumu un pēc tirdzniecības beigām tirdzniecības vietai jābūt tādā stāvoklī, kā pirms tirdzniecības vietas uzstādīšanas;
49.16. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās atvērtajās terasēs (izņemot pasākuma laikā):
49.16.1. terases grīdas izvietošana pieļaujama tikai teritorijās bez cietā seguma vai uz nekvalitatīva seguma, vai uz seguma ar līmeņa starpību;
49.16.2. terases grīdas savienojumam ar ietvi un ietves savienojumam ar brauktuvi jābūt vienā līmenī, nodrošinot netraucētu gājēju un personu ar funkcionālajiem traucējumiem pārvietošanos un piekļuvi;
49.16.3. terasei jābūt izbūvētai brīvai piekļuvei inženierkomunikāciju akām un uztvērējakām (gūlijām), pirms tam saņemot saskaņojumu no attiecīgo inženierkomunikāciju īpašnieka;
49.17. ielu tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās dzīvojamās mājās vai to kvartālos, izklaides trokšņi (atskaņojot mūziku, lietojot citas skaņu pastiprinošas iekārtas vai citā veidā, radot troksni, kas traucē naktsmieru) pieļaujami līdz plkst. 23.00;
49.18. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā jānorāda vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu cena, nodrošinot klientam iespēju, saņemot pakalpojumu, izmantot savus traukus.
51. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai Parku zonā bez piesaistes pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai, tirdzniecības dalībnieks klātienē pašvaldībā vai elektroniski iesniedz:
51.1. iesniegumu, norādot šādu informāciju:
51.1.1. fiziskās personas vārdu, uzvārdu, nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, deklarēto adresi vai juridiskās personas nosaukumu (firmu), nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, juridisko adresi;
51.1.2. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu, adresi, datumu, laiku, ilgumu, kopējo aizņemamo sabiedriskās ēdināšanas vietas platību;
51.1.3. realizējamo preču grupas;
51.1.4. tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētās nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esamību, ja tirdzniecības dalībnieks ir reģistrējis saimniecisko darbību;
51.1.5. apliecinājumu par noteikumos noteiktās kārtības un prasību ievērošanu;
51.2. pievienojot šādus dokumentus:
51.2.1. ar Būvvaldi saskaņotu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietas fotofiksāciju vai skici, izvietojumu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā, aizņemtās teritorijas platību un izmēru, objekta vizuālo dizaina risinājumu, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta neatbilst noteikumu 49. punktā noteiktajām prasībām;
51.2.2. saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju (privātpersonu), vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējs nav nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;
51.2.3. saskaņojumu ar pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas īpašnieku vai tā pārstāvi, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana paredzēta vietā, kas tirdzniecības veikšanas laikā aizsedz pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu vai reklāmas stendu.
52. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai ar piesaisti pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai tirdzniecības dalībnieks klātienē pašvaldībā vai elektroniski iesniedz noteikumu 51. punktā minēto iesniegumu, pievienojot šādus dokumentus:
52.1. atvērtas terases gadījumā saskaņotu ar Būvvaldi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas terases projektu;
52.2. atvērtas terases gadījumā, ja atkārtoti tiek iesniegts iesniegums sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas atļaujas saņemšanai tajā pašā vietā, ja nav mainījies terases projekts, iesniedz apliecinājumu par atbilstību iepriekš saskaņotajam projektam un aktuālu terases vizuālo risinājumu un fotofiksāciju;
52.3. vienkāršotos gadījumos (galdiņi, krēsli) saskaņotu ar Būvvaldi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietas fotofiksāciju vai skici, izvietojumu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā, aizņemtās teritorijas platību un izmēru, objekta vizuālo dizaina risinājumu, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta neatbilst noteikumu 49. punktā noteiktajām prasībām;
52.4. īpašuma tiesību vai lietošanas tiesību apliecinošu dokumentu par pastāvīgo un plānoto sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu;
52.5. saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju (privātpersonu), vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs nav nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;
52.6. saskaņojumu ar pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas īpašnieku vai tā pārstāvi, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana paredzēta vietā, kas tirdzniecības veikšanas laikā aizsedz pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu vai reklāmas stendu;
52.7. gadījumos, kad sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta, kas publiskā vietā piesaistīta pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai, plānota daudzdzīvokļu mājas teritorijā, jāiesniedz daudzdzīvokļu mājas īpašnieku atļauja (kopības lēmums) vai līgums par kopīpašuma teritorijas izmantošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.
53. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai pasākuma laikā, tirdzniecības dalībnieks klātienē pašvaldībā vai elektroniski iesniedz:
53.1. noteikumu 51. punktā minēto iesniegumu, papildus norādot šādu informāciju:
53.1.1. pasākuma nosaukumu, pasākuma organizatora nosaukumu;
53.1.2. tirdzniecības vietu skaitu;
53.1.3. informāciju par alkoholisko dzērienu tirdzniecību;
53.2. pievienojot šādus dokumentus:
53.2.1. saskaņojumu ar pasākuma organizatoru par sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu pasākuma norises laikā un vietā;
53.2.2. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas izvietojuma shēmu;
53.2.3. saskaņojumu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju (privātpersonu), vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju par paredzēto tirdzniecību, ja iepriekš pašvaldībā nav saņemts šāds saskaņojums;
53.2.4. saskaņojumu ar pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas īpašnieku vai tā pārstāvi, ja tirdzniecība paredzēta vietā, kas tirdzniecības veikšanas laikā aizsedz pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu vai reklāmas stendu, ja iepriekš pašvaldībā nav saņemts šāds saskaņojums.
54. Ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai pasākuma laikā izsniedz pēc Liepājas valstspilsētas pašvaldības Publisku izklaides un svētku pasākumu iesniegumu izskatīšanas komisijas atļaujas par publiska pasākuma rīkošanu izsniegšanas pasākuma organizatoram.
55. Ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai pasākuma laikā izsniedz saskaņā ar pasākuma organizatora iecerēto pasākuma norises laiku, vietu un ilgumu.
56. Tirdzniecības dalībnieks un tirdzniecības organizators ielu tirdzniecības vietā ir atbildīgs par:
56.1. šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu, ciktāl tās attiecināmas uz ielu tirdzniecību;
56.2. atļaujā norādīto nosacījumu ievērošanu;
56.3. saskaņotā tirdzniecības vietu skaita, izvietojuma un platības ievērošanu;
56.4. noteikumos noteikto attālumu, brīvo neaizņemamo teritoriju un piekļuves nodrošināšanu;
56.5. tirdzniecības vietas vizuālā dizaina risinājuma ievērošanu;
56.6. tīrības un kārtības nodrošināšanu konkrētajā ielu tirdzniecības vietā un 1,5 m rādiusā ap to, atkritumu urnu izvietošanu un to iztukšošanu ne retāk kā vienu reizi dienā, nepieļaujot to pārpildīšanu;
56.7. sabiedriskās kārtības nodrošināšanu konkrētajā tirdzniecības vietā;
56.8. vietas uzturēšanu kārtībā tirdzniecības laikā un tās sakopšanu pēc tirdzniecības pabeigšanas;
56.9. speciālo iekārtu un objektu, kas tiek izmantoti tirdzniecības veikšanai, atbilstību normatīvo aktu prasībām, to uzturēšanu kartībā, tīrībā un bez bojājumiem, kā arī iekārtu un objektu, kas zaudējuši savu funkcionālo nozīmi, novākšanu.
57. Papildus šajos noteikumos minētajam tirdzniecības organizators tirdzniecības vietā ir atbildīgs par:
57.1. bezmaksas tualešu pieejamību apmeklētājiem, nepieciešamības gadījumā uzstādot pārvietojamās sabiedriskās tualetes;
57.2. tirdzniecības vietas savlaicīgu demontāžu. Beidzoties ielu tirdzniecības atļaujas derīguma termiņam, demontāžu veic 24 stundu laikā pēc atļaujas derīguma termiņa beigām.
58. Tirdzniecības dalībniekam un tirdzniecības organizatoram tirdzniecības vietā ir aizliegts:
58.1. bojāt pilsētvides elementus un apstādījumus;
58.2. traucēt tuvumā esošo kultūras un izglītības iestāžu darbu, kā arī apgrūtināt bērnu rotaļlaukumu izmantošanu;
58.3. aizsegt satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, pasliktinot to redzamību un uztveršanu;
58.4. aizsegt elektroniskās kartes apkalpošanas ierīces skaidras naudas iemaksai vai izņemšanai, pakomātus, preču piegādes zonas un tamlīdzīgus objektus;
58.5. bez pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas īpašnieka vai tā pārstāvja iepriekšējas piekrišanas, aizsegt pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu, reklāmu stendus, stacionāros reklāmas objektus;
58.6. izvietot ar realizējamo produkciju nesaistītu reklāmu;
58.7. veikt ielu tirdzniecību ārpus atļaujā noteiktās vietas un laika, kā arī realizēt preču grupas, kuras nav norādītas atļaujā;
58.8. ielu tirdzniecībā pasākuma laikā:
58.8.1. pārdot dzērienus glāzēs, kurām nav nodrošināta atkārtota lietošana (jānodrošina vairākkārt lietojamo plastmasas glāžu depozīta sistēmas ieviešana);
58.8.2. pārdot dzērienus stikla glāzēs.
59. Tirdzniecības vietā tirdzniecību var veikt ielu tirdzniecības atļaujā norādītā persona vai tās pilnvarota persona.
60. Realizējamo preču grupas tirdzniecības vietās ir noteiktas atbilstoši ielu tirdzniecības veidam un zonām (2. pielikums).
61. Ielu tirdzniecības vietās, kurās atļauta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana, atļauts tirgot tikai pārtikas preces, kas paredzētas patērēšanai tirdzniecības vietā.
62. Fiziskām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, tirdzniecības vietās ir atļauts realizēt tikai ielu tirdzniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās preču grupas.
63. Personām, kuras ir reģistrējušas saimniecisko darbību, ielu tirdzniecības vietās papildus ielu tirdzniecības jomu reglamentējošos tiesību aktos noteiktajām preču grupām ir atļauts:
63.1. realizēt šādas preču grupas:
63.1.1. visa veida lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, zivkopības, biškopības) un tās pārstrādes produkciju;
63.1.2. saldējumu;
63.1.3. uzkodas no speciālām iekārtām;
63.1.4. bezalkoholiskos dzērienus;
63.1.5. pašu izgatavotus mākslas darinājumus un amatniecības preces;
63.1.6. citas pašu ražotas pārtikas un nepārtikas preces;
63.1.7. rūpnieciski ražotas pārtikas un nepārtikas preces, ja nav aizliegta šādu preču tirdzniecība;
63.1.8. alkoholiskos dzērienus (pasākuma laikā);
63.2. sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus:
63.2.1. bez alkoholisko dzērienu realizācijas;
63.2.2. ar alkoholisko dzērienu realizāciju.
64. Ielu tirdzniecībā ielu tirdzniecības vietā aizliegts tirgot:
64.1. Rožu laukuma zonā – zivis, gaļu un to produkciju, augļu koku un ogulāju stādus, dekoratīvo koku un krūmu stādmateriālu, meža reproduktīvo materiālu, lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvniekus, lietotas mantas, rūpnieciski ražotas pārtikas un nepārtikas preces;
64.2. Centra zonā – zivis, gaļu un to produkciju, meža reproduktīvo materiālu, lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvniekus, lietotas mantas;
64.3. Promenādes zonā – meža reproduktīvo materiālu, lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvniekus, lietotas mantas;
64.4. Parku zonā – lietotas mantas;
64.5. Pludmales un Jūrmalas parka zonā – lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvniekus, lietotas mantas;
64.6. Pārējā pašvaldības teritorijas zonā preču grupas netiek ierobežotas.
65. Ielu tirdzniecībā pasākuma laikā Rožu laukuma zonā un Centra zonā aizliegts tirgot lietotas mantas.
67. Ielu tirdzniecībā pašvaldības administratīvajā teritorijā aizliegts tirgot tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus.
68. Pašvaldības nodevas par ielu tirdzniecību publiskās vietās maksātāji ir fiziskas un juridiskas personas, kuras veic vai organizē ielu tirdzniecību publiskās vietās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
69. Realizējamās preču grupas un nodevas likme par tirdzniecības vietas izmantošanu noteiktas šo noteikumu 3. pielikumā.
70. Ja vienlaikus ielu tirdzniecībā vai pasākuma laikā tiek tirgotas vairākas 3. pielikumā norādītās preces, pašvaldības nodeva tiek iekasēta par tirdzniecību ar preci, kurai noteikta visaugstākā nodeva, izņemot gadījumus, ja tiek tirgots alkohols, par kuru pašvaldības nodeva tiek rēķināta papildus.
71. Ja pēc sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma (ar piesaisti pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai) sniegšanas perioda beigām netiek veikta vietas demontāža (atstājot to patstāvīgi nedemontētu), pašvaldības nodeva tiek iekasēta par visu tirdzniecības vietas izmantošanas periodu.
72. Tirdzniecības nodevas maksas atbrīvojums 100 % apmērā piemērojams:
72.1. ielu tirdzniecībai pašvaldības īpašumā, par kuru tiek maksāta nomas maksa;
72.2. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai ar piesaisti pastāvīgajai tirdzniecības vietai uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam piederošas vai citai privātpersonai piederošas zemes;
72.3. ielu tirdzniecībai izglītības iestādes mācību programmas satura ietvaros.
73. Nodevas maksāšanas kārtība:
73.1. nodeva pilnā apjomā samaksājama pirms attiecīgās ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanas;
73.2. neizmantotā nodeva netiek atgriezta, izņemot 18. punktā minētajos gadījumos.
74. Pašvaldības izpilddirektora norīkotās amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izpilddirektoram.
75. Pašvaldības izpilddirektora pieņemto lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
76. Atļauja ielu tirdzniecībai, ielu tirdzniecības organizēšanai, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai publiskā vietā, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz atļaujā norādītā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.
79. Atzīt par spēku zaudējušiem:
79.1. Liepājas pilsētas domes 2012. gada 16. februāra saistošos noteikumus Nr. 5 "Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Liepājas pilsētas pašvaldības teritorijā" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 45. nr.; 2013, 212. nr.; 2017, 101. nr.; 2020, 98. nr.).
79.2. Liepājas pilsētas domes 2016. gada 28. janvāra saistošos noteikumus Nr. 3 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota ielu tirdzniecība un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 33. nr.; 2016, 248. nr.; 2019, 19. nr.; 2020, 164. nr.; 2021, 247. nr.).
Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes
2024. gada 19. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 31
Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes
2024. gada 19. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 31
Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes
2024. gada 19. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 31
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Saistībā ar Pašvaldību likuma spēkā stāšanos 2023. gada 1. janvārī un ņemot vērā likuma Pārejas noteikumu 6. punktu, Liepājas valstspilsētas pašvaldība izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam, kā arī pārskata pašvaldības saistošo noteikumu aktualitāti un lietderību. Izvērtējot pašvaldībā spēkā esošos Liepājas pilsētas domes 2016. gada 28. janvāra saistošos noteikumus Nr. 3 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota ielu tirdzniecība un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana" un Liepājas pilsētas domes 2012. gada 16. februāra saistošos noteikumus Nr. 5 "Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Liepājas pilsētas pašvaldības teritorijā", izstrādāti jauni saistošie noteikumi "Par kārtību, kādā tiek saskaņota ielu tirdzniecība, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšana un noteikta pašvaldības nodeva par ielu tirdzniecību publiskās vietās Liepājas valstspilsētā" (turpmāk – saistošie noteikumi), apvienojot pašreiz spēkā esošos saistošos noteikumus, salāgojot prasības ielu tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā un vienlaikus pārskatot šo pakalpojumu sniegšanas un administrēšanas prasības. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir noteikt vienotas prasības ielu tirdzniecības vietu iekārtošanai, ielu tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, noteikt prasības, kas jāievēro, iekārtojot ielu tirdzniecības vietas, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, kā arī noteikt pašvaldības nodevas apmēru un tās piemērošanas nosacījumus. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Liepājas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek saskaņota ielu tirdzniecības vieta un izsniegta ielu tirdzniecības atļauja: 1) ielu tirdzniecībai: pašvaldības iekārtotā reģistrētā tirdzniecības vietā, pašvaldības neiekārtotā reģistrētā ielu tirdzniecības vietā, pašvaldības nereģistrētā ielu tirdzniecības vietā, pasākuma laikā, no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta (t.sk. no pašbraucoša pašapkalpošanās tirdzniecības automāta), no pašapkalpošanās tirdzniecības automāta; 2) ielu tirdzniecības organizēšanai: ielu tirdzniecības vietā, pasākuma laikā; 3) sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai: bez piesaistes pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai, ar piesaisti pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai, pasākuma laikā. Līdz šim saistošie noteikumi noteica: 1) ielu tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanai; 2) ielu tirdzniecības zonas; 3) ielu tirdzniecības vietās realizējamās preču grupas un atsevišķu preču grupu tirdzniecības ierobežojumus; 4) ielu tirdzniecības nodevas apmēru un tās samaksas kārtību; 5) izsniegtās atļaujas darbības apturēšanas vai anulēšanas kārtību. Esošajā regulējumā nav ietverti jautājumi par tirdzniecību no pašapkalpošanās tirdzniecības automātiem. Saistošie noteikumi paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra, lai veiktu preču pārdošanu uz ielas no pašapkalpošanās tirdzniecības automāta (ieskaitot kafijas automātu), ir jāsaņem tirdzniecības atļauja ielu tirdzniecībai, kuru izsniedz uz termiņu līdz 36 mēnešiem. Savukārt, lai veiktu preču pārdošanu uz ielas no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta, kas ir pašbraucošs pašapkalpošanās automāts, ir jāsaņem tirdzniecības atļauja ielu tirdzniecībai, kuru izsniedz uz termiņu līdz 12 mēnešiem. Ja tirdzniecības automātu darbība netiek īstenota pastāvīgā tirdzniecības vietā (t.i., tā nav uzskatāma par pastāvīgu tirdzniecības vietu uz doto brīdi spēkā esošo normatīvo aktu, kas regulē ielu tirdzniecību izpratnē), uz tiem ir attiecināms spēkā esošais ielu tirdzniecības regulējums. Ielu tirdzniecībai pašvaldības administratīvā teritorija tiek iedalīta zonās. Salīdzinoši ar līdzšinējo ielu tirdzniecības zonējumu, tas ir mainīts, lai tirdzniecības dalībniekiem paplašinātu iespēju tirgot vairāk preču veidus/ grupas: 1) līdzšinējā zona "Parku zona" ir sadalīta divās atsevišķās zonās "Parku zona" un "Pludmales un Jūrmalas parka zona", atdalot Jūrmalas parku no pārējiem pilsētas parkiem, tā radot iespēju tirgot plašāku preču sortimentu visos pilsētas parkos, kā arī veikt sabiedrisko ēdināšanu bez piesaistes pastāvīgai tirdzniecības vietai; 2) pagarināta "Promenādes zona", tā radot iespēju tirgoties plašākā pilsētas promenādes daļā; 3) izveidota zona "Pārējā pašvaldības teritorijas zona", tā radot iespēju neierobežot preču grupas. Saistošie noteikumi paredz, ka tirdzniecība no mehāniskā transportlīdzekļa ir atļauta visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot divās konkrētas zonās: 1) "Rožu laukuma zonā" tirdzniecības vietu izvietošana ir aizliegta, lai nodrošinātu ceļu satiksmes netraucētu norisi un gājēju pārvietošanās drošību; 2) "Pludmales un Jūrmalas parka zonā" ir aizliegts pārvietoties ar mehāniskiem transporta līdzekļiem bez pašvaldības izsniegtas atļaujas, lai nodrošinātu gājēju pārvietošanās drošību. Tirdzniecības vietas šajā zonā tiek izsolītas un ir stacionāras, lai saglabātu teritorijas estētisko un funkcionālo kārtību. Aizsargjoslu likuma 36. panta 3. daļas 6. punktā noteikts, ka Krasta kāpu aizsargjoslā un Pludmalē aizliegts ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties, apstāties un stāvēt ārpus autoceļiem, kā arī pārvietoties pa nobrauktuvēm pludmalē, izņemot gadījumus, kad pārvietošanās ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzību, vai cilvēku glābšanu un meklēšanu, vai ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanu, robežuzraudzību vai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, kā arī gadījumus, kad ir saņemta pašvaldības rakstveida atļauja rūpnieciskās zvejas vajadzībām vai ir saņemta jūras piekrastes joslas valdītāja rakstveida atļauja publisko pasākumu nodrošināšanai, ūdens sporta un kuģošanas līdzekļu pievešanai un tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā paredzētajās vietās un vides monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai. Tirdzniecība nav iekļauta izņēmuma gadījumos. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana bez piesaistes pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai ir atļauta: 1) Parku zonā; 2) vietās par kurām tiek rīkota zemes nomas tiesību izsole; 3) pasākuma laikā visā pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pārējā administratīvajā teritorijā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus var sniegt tikai ar nosacījumu, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta ir piesaistīta pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai. Pilsētas administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 80 pastāvīgu sabiedriskās ēdināšanas vietu, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu un stabilu ēdināšanas pakalpojumu piedāvājumu ikdienā gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem. Mobilās ēdināšanas vietas bieži vien nevar nodrošināt atbilstošu pakalpojumu kvalitāti un nespēj izpildīt visas Pārtikas un veterinārā dienesta prasības, piemēram, attiecībā uz ēdienu pagatavošanas vietām un sanitārajiem mezgliem. Ņemot vērā tabakas izstrādājumu kaitīgo ietekmi uz veselību un to, ka šīm precēm normatīvajos aktos, kas nosaka to apriti un tirdzniecību, tiek noteikti arvien vairāk ierobežojumi, saistošie noteikumi paredz būtisku aizliegumu, nosakot, ka ielu tirdzniecībā visā pašvaldības administratīvajā teritorijā no 2025. gada 1. janvāra tiks aizliegts tirgot tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus. Saistošie noteikumi paredz būtisku ierobežojumu attiecībā uz ielu tirdzniecību pasākuma laikā, nosakot, ka no 2026. gada 1. janvāra aizliegts pārdot: 1) dzērienus glāzēs, kurām nav nodrošināta atkārtota lietošana (jānodrošina vairākkārt lietojamo plastmasas glāžu depozīta sistēmas ieviešana); 2) dzērienus stikla glāzēs. Atvieglots ielu tirdzniecības vietas saskaņojumu process: 1) noteiktas prasības, kuras ievērojot, ielu tirdzniecības vietu nav jāskaņo ar Liepājas būvvaldi, nosakot, ka tirdzniecības vietai ir jābūt gan drošai, gan estētiskai, kas nedegradē pilsētvidi, bet to papildina; 2) noteikts, ka gadījumos, kad ielu tirdzniecības vieta iegūta pašvaldības organizētas izsoles rezultātā, atsevišķu tirdzniecības atļauju turpmāk nebūs jāsaņem; 3) tirdzniecības dalībniekam, kurš pasākuma laikā: • sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu, veic arī tirdzniecību ar alkoholiskajiem dzērieniem (mazumtirdzniecība), tiks izsniegta tikai viena atļauja, kura attieksies uz abiem tirdzniecības veidiem; • veic tirdzniecību ar saistošajos noteikumos noteiktajām precēm un tirdzniecību ar alkoholiskajiem dzērieniem (mazumtirdzniecība), tiks izsniegta tikai viena atļauja, kura attieksies uz abiem tirdzniecības veidiem vienlaikus. Lai pielāgotu nepieciešamo vietu platību atbilstoši reālajai situācijai, saistošie noteikumi paredz lielākas tirdzniecības vietu platības: 1) vienas ielu tirdzniecības vietas platība turpmāk būs ne vairāk kā 9 m2, nevis "1,5 m x 2 m", kā tas ir pašreiz. Ja vietas platība pārsniegs 9 m2, tā tiks uzskatīta par citu ielu tirdzniecības vietu; 2) pasākuma laikā tirdzniecības vietas platība netiek noteikta; 3) sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas izmērs nav noteikts. Saistošo noteikumu izstrādes laikā sabiedrībā notikušas plašas diskusijas par ielu tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas laikā radīto troksni (izklaides pasākumu troksni). Arī pirms saistošo noteikumu izstrādes pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības un priekšlikumus izklaides trokšņu ierobežošanai. Arī Latvijas Republikas Tiesībsargs ir raisījis diskusiju ar pašvaldībām par jautājumu, kas skar izklaides trokšņu ierobežošanu pilsētvidē, aicinot pašvaldības uz aktīvu rīcību problēmas risināšanai. Vērtējot minēto jautājumu, konstatējams, ka, lai gan normatīvie akti paredz vispārēju aizsardzības mehānismu pret trokšņiem, izklaides radītie trokšņi nav definēti kā atsevišķs trokšņa veids un interešu aizsardzības iespējas šajā jomā iedzīvotājiem ir neefektīvas, jo šāda trokšņa konstatēšanai, izmērīšanai un samērošanai ar komercdarbības un sabiedrības interesēm, kā arī pierādīšanai nav noteikti piemēroti instrumenti. Lai gan pašvaldībai nav noteikts tiešs deleģējums regulēt rīcību, kas saistīta ar dažādiem, tostarp izklaides trokšņiem, pašvaldība, respektējot sabiedrībā esošo problēmu un izvērtējot Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumos Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" tai noteikto kompetenci – noteikt tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai un saskaņot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu, uzskata par lietderīgu, nepieciešamu un samērīgu noteikt saistošajos noteikumos ierobežojumus, kas minētā pakalpojuma sniedzējiem paredz ierobežojumus radīt izklaides troksni pēc plkst. 23.00. Pašvaldība uzskata šo ierobežojumu par samērīgu, ņemot vērā to, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma mērķis pēc būtības ir nodrošināt patērētājiem maltīti, nevis izklaides pasākumu. Vispārpieņemts, ka patērētājs ēdināšanas pakalpojumu parasti neizmanto nakts laikā. Savukārt izklaides pakalpojumu saņemšanai, mūzikas, mākslas, deju un citu šāda veida pakalpojumu saņemšanai ir pieejamas citas, šim mērķim paredzētas vietas pilsētā, kuras parasti, ievērojot pilsētas apbūves nosacījumus, izvietotas šiem pakalpojumiem piemērotākās vietās, būvētas, ievērojot atbilstošus būvnormatīvus, tādējādi pēc iespējas nodrošinot sabiedrības un izklaides pasākumu apmeklētāju un pakalpojumu sniedzēju intereses. Ņemot vērā, ka nodevas apmērs par ielu tirdzniecību publiskās vietās nav pārskatīts kopš 2012. gada un ievērojot pēdējo divpadsmit gadu laikā inflācijas izraisīto naudas vērtības krišanos, kā arī faktu, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem inflācija 2023. gada decembrī, salīdzinot ar 2012. gada februāri, ir būtiski pieaugusi, nodevas apmēru ir pamats pārskatīt, nosakot to atbilstošu tirgus ekonomiskajiem apstākļiem un tendencēm. Noteiktās pašvaldības nodevas par ielu tirdzniecību publiskā vietā (izņemot pasākuma laikā) tiek diferencētas, ņemot vērā: 1) preču izcelsmes veidu/grupu (piemēram pašu audzēts, pašu ražots, savvaļā iegūts vai rūpnieciski ražots); 2) saimniecisko darbību reģistrējis vai nereģistrējis ielu tirdzniecības dalībnieks (izņemot pasākuma laikā) – zemākās nodevas likmes tiek piemērotas fiziskām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem atļauts nereģistrēt saimniecisko darbību un kas tirgo piemājas saimniecībā vai personīgā palīgsaimniecībā pašu audzētu, ražotu vai savvaļā iegūtu preci nelielos apjomos (ienākumi no tirdzniecības nepārsniedz 3000 euro gadā). Mainīta tirdzniecības nodevas aprēķināšanas kārtība, kā rezultātā vienkāršots nodevas apmēra aprēķins: 1) ielu tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā pasākuma laikā tirdzniecības nodeva tiek aprēķināta pēc tirdzniecības vietu skaita; 2) sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas tirdzniecības nodeva tiek aprēķināta pēc aizņemamās platības (m2), bet pasākuma laikā – pēc tirdzniecības vietu skaita. Mainīta nodevas piemērošanas kārtība sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem (ar piesaisti pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai), paredzot, ka, pašvaldības nodeva tiek iekasēta par visu tirdzniecības vietas izmantošanas periodu, kaut arī ielu tirdzniecība faktiski netiek veikta, ja pēc pakalpojuma sniegšanas perioda beigām netiek veikta izmantotās tirdzniecības vietas demontāža (piemēram, atstājot terases, puķu kastes, galdiņus u.tml.). Tādējādi tiks novērsta iespējamība izmantot pašvaldības zemi bez atlīdzības. Par saistošo noteikumu pārkāpšanu papildu administratīvā atbildība un soda apmērs netiks noteikts. Tas nozīmē, ka personas par ielu tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem pie atbildības var tikt saukti par pārkāpumiem, kas noteikti likumos. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Noteikumu īstenošanai nav būtiskas fiskālās ietekmes uz pašvaldības budžetu. Prognozējams, ka palielināsies ieņēmumu daļa, iekasējot nodevas par tirdzniecības atļauju izsniegšanu, ņemot vērā, ka tās ir pārskatītas un paaugstinātas. Papildu resursi, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi, nav nepieciešami. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Saistošie noteikumi paredz mazākas pašvaldības nodevas par ielu tirdzniecību publiskās vietās personām, kuras saskaņā ar nodokļu jomu reglamentējošiem normatīviem aktiem nav reģistrējušas saimniecisko darbību, salīdzinājumā ar tām personām, kuras ir reģistrējušas saimniecisko darbību. Lielākā daļa šo ielu tirdzniecības dalībnieku ir cilvēki, kas pieder sociāli mazaizsargāto personu grupai – pensionāri, maznodrošinātas vai trūcīgas personas. Ar saistošo noteikumu īstenošanu plānotas tiešas ilgtermiņa pārmaiņas vidē un uz cilvēku veselību: 1) sākot ar 2025. gada 1. janvāri, tiks aizliegta tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu tirdzniecība. Pozitīvi tiks ietekmēta cilvēku veselība, piemēram, samazinot tiešu iespēju iegādāties smēķēšanas ierīces publisku pasākumu laikā. Ilgtermiņā var mainīties cilvēku attieksme pret smēķēšanu un veicināt veselīgu dzīvesveidu; 2) tiks aizliegta balonu tirdzniecība. Latvijā 84 % no baloniem nonāk pie kopējiem sadzīves atkritumiem. Ap 16 % no baloniem nonāk vidē, veidojot vides piesārņojumu. Baltijas jūras piekrastē vides piesārņojumu veido dažādi atkritumi, un plastmasa ir visvairāk savāktais materiāls, kas konstatējams, veicot pludmales tīrīšanas pasākumus. Saskaņā ar 2022. gada jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa datiem Liepājas pludmalē, atkritumu kategorija RB01, kas ietver tādus atkritumu veidus, kuru sastāvā ir gumijas polimēri (tostarp balonos), ir viens no 10 biežāk sastopamajiem atkritumu veidiem; 3) sākot ar 2025. gada 1. janvāri uzstādītajiem pašapkalpošanās ielu tirdzniecības (kafijas) automātiem, būs jānodrošina patērētājiem iespēju dzērienu pildīt savās (līdzpaņemtajās) krūzēs; 4) sākot ar 2026. gada 1. janvāri būs aizliegts ielu tirdzniecībā pasākuma laikā pārdot dzērienus stikla glāzēs vai glāzēs, kurām nav nodrošināta atkārtota lietošana. Šajā gadījumā būs jānodrošina vairākkārt lietojamo plastmasas glāžu depozīta sistēmas ieviešana. Ar saistošo noteikumu īstenošanu plānotas netiešas ilgtermiņa pārmaiņas vidē, noteikumos paredzot, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā jānorāda vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu cena, nodrošinot iespēju klientam izmantot savus traukus saņemot pakalpojumu. Pamatojoties uz Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto mērķi par apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu, saistošajos noteikumos noteikti vienreizēji lietojamu plastmasas trauku aprites ierobežojumi, savukārt, sabiedrības drošības nolūkos, piemēram, lai nodrošinātu, ka personas publiskās vietās nesavainojas uz stikla lauskām, noteikts aizliegums tirgot dzērienus stikla glāzēs. Tāpat noteiktais ierobežojums būs preventīvs pasākums, kas nepieciešams Zilā karoga sertifikāta noteiktā kritērija Nr. 15 izpildei, kurā tiek vērtēti pašvaldības centieni ieviest pasākumus, kas samazina jūras un piekrastes piesārņojuma daudzumu. Tā tiek pievērsta uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē, kas ir viens no pašvaldības attīstības ilgtermiņa mērķiem. Visi iepriekš minētie nosacījumi kopumā veicinās sabiedrības izglītošanu par vides jautājumiem un atbalstīt cilvēkus apzināties savu ietekmi uz apkārtējo vidi. Tas veicinās ilgtspējīgu dzīvesveidu un ilgtermiņā radīs pozitīvu ietekmi uz vidi – samazināsies piesārņojums, atkritumu apjoms, vienreizlietojamo trauku izmantošana, tiks ietaupīti resursi. Ņemot vērā to, ka ielu tirdzniecība tiek pakļauta konkurences apstākļiem, saistošajos noteikumos paredzēta iespēja noteikt zonas vai vietas, par kurām tiek rīkota nomas tiesību izsole, tādējādi pozitīvi ietekmējot brīvu un godīgu konkurenci un nodrošinot vienlīdzīgas tiesības visiem uzņēmējiem. No Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumiem Nr. 440 "Noteikumi par ielu tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" secināms, ka pašapkalpošanās tirdzniecības automāti nav uzskatāmi par pastāvīgām tirdzniecības vietām, jo tie netiek reģistrēti atbilstoši nodokļus un nodevas reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, līdz ar to uz tiem ir attiecināms ielu tirdzniecības regulējums. Lai nodrošinātu vienādus konkurences noteikumus ielu tirdzniecībā, sākot ar 2025. gada 1. janvāri ielu tirdzniecības dalībniekiem būs jāsaņem tirdzniecības atļauja ielu tirdzniecībai arī no pašapkalpošanās tirdzniecības automātiem. Daļai tirdzniecības dalībnieku palielināsies administratīvās izmaksas par atļaujas ielu tirdzniecībai publiskā vietā saņemšanu saistībā ar pašvaldības nodevas palielināšanu. Saistošie noteikumi paredz tirdzniecības nodevas maksas atbrīvojumu 100 % apmērā: 1) ielu tirdzniecībai pašvaldības īpašumā, par kuru pašvaldībai tiek maksāta nomas maksa, lai neveidotos situācija, ka no tirdzniecības dalībnieka tiek prasīta dubulta samaksa – pašvaldības nodeva un nomas maksa; 2) sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai ar piesaisti pastāvīgajai tirdzniecības vietai uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam piederošas vai citai privātpersonai piederošas zemes. Tirdzniecības dalībnieks par saviem līdzekļiem nodrošina, ka attiecīgā tirdzniecības vieta ir iekārtota un uzturēta, radot tādu sabiedrisko vidi, kurā cilvēki var baudīt ēdināšanas pakalpojumus un sociālu mijiedarbību. Šāda pieeja veicina sabiedriskās dzīves un uzņēmējdarbības attīstību, sniedzot atvieglojumus uzņēmējdarbībai, atbalstot vietējo ekonomiku; 3) ielu tirdzniecībai izglītības iestādes mācību programmas satura ietvaros. Nosakot tirdzniecības nodevas atbrīvojumu izglītības iestādes skolniekiem/studentiem, tiek veicināta praktiskā pieredze un prasmju attīstība ielu tirdzniecības jomā, t.sk. uzņēmējdarbībā. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Institūcija, kura nodrošina saistošo noteikumu izpildi, kurā persona var vērsties par saistošo noteikumu piemērošanu, ir Liepājas Centrālā administrācija, kontaktinformācija: 63 404 779, pasts@liepaja.lv. Atļaujas saņemšanai persona klātienē pašvaldībā vai elektroniski iesniedz iesniegumu, kuru izskata piecu darbdienu laikā no visu noteikumos paredzēto nepieciešamo dokumentu saņemšanas un veic vienu no tālāk minētajām darbībām: 1) pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu; 2) aptur atļaujas izdošanas termiņu un nosaka termiņu trūkumu novēršanai, ja pašvaldība konstatē, ka tirdzniecības dalībnieks nav izpildījis kādu no noteikumu prasībām; 3) pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju. Saistošajos noteikumos ir noteikti gadījumi, kuros pašvaldība var pieprasīt, lai ielu tirdzniecības dalībnieks vai ielu tirdzniecības organizators pārtrauc darbību un atbrīvo tirdzniecības vietu uz laiku ierādot citu tirdzniecības vietu vai pagarinot izsniegtās atļaujas termiņu proporcionāli ielu tirdzniecības darbības pārtraukšanas ilgumam: 1) sakarā ar pilsētā veicamajiem remontdarbiem (ūdensvada remonts, ietves un ielas seguma remonts, ūdensvada remonts, ēkas fasādes, tai skaitā jumta remonts u.c.); 2) ja tas nepieciešams ar pašvaldību saskaņotu publisku pasākumu norisei; 3) ja tas nepieciešams saistībā ar pilsētas infrastruktūras attīstības vai citu ar pilsētvidi saistītu projektu īstenošanu; 4) ja tas nepieciešams, lai novērstu draudus apmeklētāju drošībai; 5) ārkārtas situācijās, kad tas ir objektīvi nepieciešams. Administratīvā atbildība un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā noteikta Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 37. pantā un 38. pantā. Par saistošo noteikumu pārkāpšanu papildus administratīvā atbildība un soda apmērs nav noteikts. Izpilddirektora norīkotās amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Liepājas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektoram. Liepājas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora pieņemto lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas, darba vietas. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanā netiek paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija. Saistošo noteikumu izpildi nodrošina Liepājas Centrālā administrācija, Liepājas Nekustamā īpašuma pārvalde, Liepājas būvvalde un Liepājas pašvaldības policija esošo funkciju un uzdevumu ietvaros. Izpildes nodrošināšana tiks veikta esošā budžeta ietvaros. Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 47. panta otro daļu, saistošie noteikumi un paskaidrojuma raksts tiks nosūtīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļvietnē www.liepaja.lv. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanai un paredz tikai to, kas tam ir vajadzīgs. Saistošo noteikumu prasības un to izpilde neradīs papildus izmaksas pašvaldībai. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstākstāvošiem normatīviem aktiem. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Saistošo noteikumu projektu izstrādājusi Liepājas valstspilsētas pašvaldības speciālistu darba grupa. Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajam, saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts sabiedrības viedokļa noskaidrošanai no 2024. gada 12. jūnija līdz 2024. gada 28. jūnijam tika publicēti pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.liepaja.lv, paredzot iespēju ikvienam interesentam iesniegt savus priekšlikumus un komentārus, kā arī informācija tika izvietota pašvaldības telpās Rožu ielā 6 apmeklētājiem pieejamā vietā. Noslēdzoties pieteikumu iesniegšanas termiņam, ir saņemti trīs priekšlikumi: 1. priekšlikums 49.21. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: "ja ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tiek izsniegta tirdzniecībai pie pastāvīgās tirdzniecības vietas, kas atrodas dzīvojamā mājā vai tās tuvumā, tirdzniecības dalībniekam ir jānodrošina sabiedriskā kārtība, t.sk. naktsmiera, trokšņu līmeņa un citu normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošana"; 2. priekšlikums: papildināt saistošos noteikumus ar papildus apakšpunktu: 49.24. Kafejnīcu āra terases, kas atrodas daudzdzīvokļu ēkās vai to tuvumā, kā dienas, tā nakts laikā nedrīkst radīt troksni/atskaņot mūziku/izmantot skaņu pastiprinošas ierīces, kas traucētu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Minētie priekšlikumi atbalstīti daļēji. Ņemot vērā, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas atrodas dažādas pilsētas apbūves teritorijās, nav iespējams noteikt optimālu attālumu, kā visos gadījumos būtu uzskatāms par "tuvumu". Ņemot vērā, ka tuvums ir nenosacīts attālums, šāds termins nav piemērots priekšlikumā minētā mērķa sasniegšanai. Izklaides trokšņu ierobežojumi noteikti saistošo noteikumu 49.17. apakšpunktā. Jēdziens kvartāls lietojams teritoriālās plānošanas dokumentos lietotajā nozīmē kopsakarā ar katra gadījuma raksturīgajiem apstākļiem dabā. 3. priekšlikums: papildināt saistošos noteikumus ar papildu punktu: 51. Ja par sabiedriskās ēdināšanas āra terasi sezonas laikā ienāk regulāras iedzīvotāju sūdzības Pašvaldības policijai vai domei, vispirms sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums tiek brīdināts, bet pie atkārtotām sūdzībām nākošajā sezonā licenci āra terases veidošanai netiek izsniegta/tiek apturēta uz gadu. Minētais priekšlikums nav atbalstāms, jo no priekšlikuma nav iespējams identificēt, par kāda veida satura sūdzībām un kāda veida pārkāpumiem sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējs būtu saucams pie atbildības. Administratīvā atbildība un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā, tajā skaitā arī par sabiedriskās kārtības ievērošanu, jau ir noteikta citos spēkā esošajos normatīvajos aktos. |
 |
 |
 |
 |