Darbības ar dokumentu

AUSTRIJAS REPUBLIKAS, BEĻĢIJAS KARALISTES, KANĀDAS, DĀNIJAS KARALISTES, DĀNIJAS KARALISTES, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS, ĪRIJAS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS, JAPĀNAS, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES, NĪDERLANDES KARALISTES, SPĀNIJAS, ZVIEDRIJAS KARALISTES, ŠVEICES KONFEDERĀCIJAS, TURCIJAS REPUBLIKAS, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES, UN AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU VALDĪBAS,

VĒLOTIES veicināt drošas naftas piegādes ar saprātīgiem un taisnīgiem noteikumiem,

APŅEMOTIES veikt kopīgus efektīvus pasākumus, lai risinātu naftas piegādes ārkārtas situācijas, attīstot naftas piegādes pašpietiekamību ārkārtas situācijās, ierobežojot pieprasījumu un taisnīgi sadalot pieejamo naftu starp savām valstīm,

VĒLOTIES veicināt sadarbības attiecības ar naftas ražotājvalstīm un citām naftas patērētājvalstīm, tostarp jaunattīstības valstīm, izmantojot mērķtiecīgu dialogu, kā arī citas sadarbības formas, lai veicinātu labākas sapratnes iespējas starp patērētājvalstīm un ražotājvalstīm,

PATUROT PRĀTĀ citu naftu patērējošo valstu, tostarp jaunattīstības valstu, intereses,

VĒLOTIES uzņemties aktīvāku lomu naftas nozarē, izveidojot visaptverošu starptautisku informācijas sistēmu un pastāvīgu sistēmu konsultācijām ar naftas uzņēmumiem,

APŅEMOTIES samazināt atkarību no importētās naftas, veicot ilgtermiņa sadarbības pasākumus enerģijas taupīšanas jomā, alternatīvu enerģijas avotu izstrādē, pētniecībā un attīstībā enerģētikas jomā un urāna bagātināšanā,

PĀRLIECĪBĀ, ka šos mērķus var sasniegt tikai ar nepārtrauktiem sadarbības centieniem efektīvās struktūrās,

PAUŽOT nodomu, ka šādas iestādes jāizveido Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ietvaros,

ATZĪSTOT, ka citas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstis var vēlēties pievienoties to centieniem,

ŅEMOT VĒRĀ valdību īpašo atbildību par energoapgādi,

NOLEMJ, ka ir jāizveido starptautiska enerģētikas programma, kas jāīsteno ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras starpniecību, un šajā nolūkā,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāk minēto:

1. pants

l. Iesaistītās valstis īsteno šajā Nolīgumā paredzēto Starptautisko enerģētikas programmu ar IX nodaļā aprakstītās Starptautiskās enerģētikas aģentūras (turpmāk tekstā - "Aģentūra") starpniecību.

2. Termins "Iesaistītās valstis" nozīmē valstis, uz kurām šis Nolīgums attiecas provizoriski, un valstis, attiecībā uz kurām Nolīgums ir stājies spēkā un paliek spēkā.

3. Termins "grupa" nozīmē Iesaistītās valstis kā grupu.

I NODAĻA
PAŠPIETIEKAMĪBA ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀS

2. pants

l. Iesaistītās valstis izveido kopēju naftas piegādes pašpietiekamību ārkārtas situācijās. Šim nolūkam katrai Iesaistītajai valstij ir jāuztur ārkārtas rezerves, kas ir pietiekamas, lai nodrošinātu patēriņu vismaz 60 dienas bez naftas neto importa. Gan patēriņu, gan naftas neto importu aprēķina pēc iepriekšējā kalendārā gada vidējā dienas līmeņa.

2. Valde ar īpašu balsu vairākumu ne vēlāk kā 1975. gada 1. jūlijā lemj par dienu, no kuras katras Iesaistītās valsts ārkārtas rezervju saistības 7. pantā minēto piegādes tiesību aprēķināšanas nolūkā uzskata par paaugstinātām līdz 90 dienu līmenim. Katra Iesaistītā valsts palielina savu faktisko ārkārtas rezervju līmeni līdz 90 dienām un cenšas to izdarīt līdz noteiktajam datumam.

3. Termins "ārkārtas rezervju saistības" ir ārkārtas rezerves, kas atbilst 60 dienu naftas neto importa apjomam, kā noteikts 1. punktā, un, sākot no dienas, kas jānosaka saskaņā ar 2. punktu, 90 dienu neto naftas importa apjomam, kā noteikts 2. punktā.

3. pants

1. Ārkārtas rezervju saistības, kas noteiktas 2. pantā, var izpildīt ar:

- naftas krājumiem,

- degvielas nomaiņas jaudas,

- rezerves naftas ieguve,

saskaņā ar Pielikuma noteikumiem, kas ir šā Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

2. Valde ne vēlāk kā 1975. gada 1. jūlijā ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, cik lielā mērā ārkārtas rezervju saistības var izpildīt ar 1. punktā minētajiem elementiem.

4. pants

1. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa pastāvīgi pārskata to pasākumu efektivitāti, ko katra iesaistītā valsts veikusi, lai izpildītu savas saistības attiecībā uz ārkārtas rezervēm.

2. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa ziņo Vadības komitejai, kas vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus Valdei. Valde ar balsu vairākumu var pieņemt ieteikumus Iesaistītajām valstīm.

II NODAĻA
PIEPRASĪJUMA IEROBEŽOŠANA

5. pants

1. Katrai Iesaistītajai valstij vienmēr jābūt gatavai naftas pieprasījuma ierobežošanas pasākumu programmai, kas ļauj tai samazināt galapatēriņa līmeni saskaņā ar IV nodaļu.

2. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa pastāvīgi pārskata un izvērtē:

- katras Iesaistītās valsts pieprasījuma ierobežošanas pasākumu programmu,

- katras Iesaistītās valsts faktiski veikto pasākumu efektivitāti.

3. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa ziņo Vadības komitejai, kas vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus Valdei. Valde ar balsu vairākumu var pieņemt ieteikumus Iesaistītajām valstīm.

III NODAĻA
SADALE

6. pants

l. Katra Iesaistītā valsts veic vajadzīgos pasākumus, lai naftas sadale notiktu saskaņā ar šo nodaļu un IV nodaļu.

2. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa pastāvīgi pārskata un izvērtē:

- katras Iesaistītās valsts pasākumus, lai naftas sadale tiktu veikta saskaņā ar šo nodaļu un IV nodaļu,

- katras Iesaistītās valsts faktiski veikto pasākumu efektivitāti.

4. Valde ar balsu vairākumu nekavējoties pieņem lēmumu par naftas sadales praktiskajām procedūrām un par naftas uzņēmumu dalības procedūrām un kārtību šajā sadalē šī Nolīguma ietvaros.

7. pants

1. Ja naftas sadali veic saskaņā ar 13., 14. vai 15. pantu, katrai Iesaistītajai valstij ir piegādes tiesības, kas ir vienādas ar tās pieļaujamo patēriņu, no kura atskaitīts tās ārkārtas rezerves izņemšanas pienākums.

2. Iesaistītajai valstij, kuras piegādes tiesības pārsniedz tās parastās iekšzemes produkcijas un faktiskā neto importa, kas pieejams ārkārtas situācijā, summu, ir piešķīruma tiesības, kas tai dod tiesības uz papildu neto importu, kas vienāds ar šo pārsniegumu.

3. Iesaistītajai valstij, kurā parastās iekšzemes ražošanas un faktiskā neto importa, kas pieejams ārkārtas situācijā, summa pārsniedz tās piegādes tiesības, ir sadales pienākums, kas paredz, ka tai ir tieši vai netieši jāpiegādā citām Iesaistītajām valstīm naftas daudzums, kas vienāds ar šo pārsniegumu. Tas neliedz nevienai Iesaistītajai valstij saglabāt naftas eksportu uz neiesaistītajām valstīm.

4. Termins "pieļaujamais patēriņš" ir dienas vidējā galapatēriņa norma, kas atļauta, kad ir aktivizēta ārkārtas pieprasījuma ierobežošana piemērojamā līmenī; iespējama turpmāka brīvprātīga pieprasījuma ierobežošana, ko veic kāda no Iesaistītajām valstīm, neietekmē tās tiesības vai saistības.

5. Termins "ārkārtas rezerves izņemšanas pienākums" ir jebkuras Iesaistītās valsts ārkārtas rezervju saistības, kas dalītas ar grupas kopējām ārkārtas rezervju saistībām un reizinātas ar grupas apgādes deficītu.

6. Termins "grupas apgādes deficīts" ir grupas apgādes deficīts, ko mēra, no grupas kopējā pieļaujamā patēriņa atņemot grupai pieejamo naftas krājumu dienas normu ārkārtas situācijā.

7. Termins "naftas krājumi, kas pieejami grupai" nozīmē

- visu grupai pieejamo jēlnaftu,

- visus naftas produktus, kas importēti ārpus grupas, un

- visus galaproduktus un pārstrādes rūpnīcu izejvielas, kas tiek ražoti saistībā ar dabasgāzi un jēlnaftu un ir pieejamas grupai.

8. Termins "galapatēriņš" nozīmē visu naftas galaproduktu kopējo iekšzemes patēriņu.

8. pants

1. Ja naftas piešķiršana kādai Iesaistītajai valstij tiek veikta saskaņā ar 17. pantu, šī Iesaistītā valsts

- no tās galapatēriņa sedz naftas piegāžu samazinājumu līdz līmenim, kas vienāds ar 7 % no tās galapatēriņa bāzes periodā,

- tai ir piešķīruma tiesības, kas ir vienādas ar tās naftas piegāžu samazinājumu, kura rezultātā samazinās tās galapatēriņš, pārsniedzot šo līmeni.

2. Pienākums sadalīt šo naftas daudzumu tiek sadalīts starp pārējām Iesaistītajām valstīm, pamatojoties uz to galapatēriņu bāzes periodā.

3. Iesaistītās valstis var izpildīt savas sadales saistības, izmantojot jebkurus pasākumus pēc savas izvēles, tostarp pieprasījuma ierobežošanas pasākumus vai ārkārtas rezervju izmantošanu.

9. pants

1. Lai izpildītu sadales tiesības un sadales saistības, tiks iekļauti šādi elementi:

- visa jēlnafta,

- visi naftas produkti,

- visas pārstrādes rūpnīcu izejvielas un

- visi galaprodukti, kas ražoti saistībā ar dabasgāzi un jēlnaftu.

2. Lai aprēķinātu Iesaistītās valsts piešķīruma tiesības, naftas produktus, ko šī Iesaistītā valsts parasti importē no citām iesaistītajām vai neiesaistītajām valstīm, izsaka jēlnaftas ekvivalentā un uzskata par jēlnaftas importu uz šo Iesaistīto valsti.

3. Ciktāl iespējams, tiks saglabāti normāli piegādes kanāli, kā arī normālas piegādes proporcijas starp jēlnaftu un produktiem un starp dažādām jēlnaftas un produktu kategorijām.

4. Kad notiek sadale, Programmas mērķis ir panākt, lai pieejamā jēlnafta un produkti, ciktāl iespējams, tiktu sadalīti starp pārstrādes un sadales nozarēm, kā arī starp pārstrādes un sadales uzņēmumiem saskaņā ar vēsturiskajiem piegādes modeļiem.

10. pants

1. Programmas mērķi ietver taisnīgas attieksmes nodrošināšanu pret visām Iesaistītajām valstīm un piešķirtās naftas cenas noteikšanu, pamatojoties uz cenu nosacījumiem, kas dominē salīdzināmos komercdarījumos.

2. Jautājumus, kas saistīti ar naftas cenu, kura piešķirta ārkārtas situācijā, izskata Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa.

11. pants

1. Programmas mērķis nav censties ārkārtas situācijā palielināt pasaules naftas piegādes daļu, kas grupai bija normālos tirgus apstākļos. Ciktāl tas ir saprātīgi, būtu jāsaglabā vēsturiskie naftas tirdzniecības modeļi, un būtu pienācīgi jāņem vērā atsevišķu neiesaistīto valstu stāvoklis.

2. Lai saglabātu 1. punktā izklāstītos principus, Vadības komiteja vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus Valdei, kas ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par šādiem priekšlikumiem.

IV NODAĻA
AKTIVIZĒŠANA

12. pants

Ja grupa kopumā vai kāda no Iesaistītajām valstīm cieš vai var pamatoti sagaidīt, ka cietīs no naftas piegāžu samazināšanās, saskaņā ar šo nodaļu tiek aktivizēti ārkārtas pasākumi, kas ir II nodaļā minētā obligātā pieprasījuma ierobežošana un III nodaļā minētā pieejamās naftas sadale.

13. pants

Ja grupa uztur vai var pamatoti sagaidīt, ka uzturēs naftas piegāžu samazinājumu dienā vismaz par 7% no tās galapatēriņa vidējās dienas normas bāzes periodā, katra iesaistītā valsts īsteno pieprasījuma ierobežošanas pasākumus, kas ir pietiekami, lai samazinātu tās galapatēriņu par daudzumu, kas ir vienāds ar 7% no tās galapatēriņa bāzes periodā, un pieejamās naftas sadale starp Iesaistītajām valstīm notiek saskaņā ar 7., 9., 10. un 11. pantu.

14. pants

Ja grupa uztur vai var pamatoti sagaidīt, ka uzturēs naftas piegāžu samazinājumu dienā, kas ir vismaz 12% no tās galapatēriņa vidējās dienas normas bāzes periodā, katra Iesaistītā valsts īsteno pieprasījuma ierobežošanas pasākumus, kas ir pietiekami, lai samazinātu tās galapatēriņu par daudzumu, kas ir 10% no tās galapatēriņa bāzes periodā, un pieejamās naftas sadale starp Iesaistītajām valstīm notiek saskaņā ar 7., 9., 10. un 11. pantu.

15. pants

Kad 7. pantā noteiktās kumulatīvās ikdienas ārkārtas rezervju izņemšanas saistības ir sasniegušas 50% no ārkārtas rezervju saistībām un ir pieņemts lēmums saskaņā ar 20. pantu, katra Iesaistītā valsts veic pasākumus, par kuriem ir pieņemts šāds lēmums, un pieejamās naftas sadale starp Iesaistītajām valstīm notiek saskaņā ar 7., 9., 10. un 11. pantu.

16. pants

Ja pieprasījuma ierobežošana tiek aktivizēta saskaņā ar šo nodaļu, Iesaistītā valsts var aizstāt pieprasījuma ierobežošanas pasākumus ar ārkārtas rezervju izmantošanu, kas pārsniedz tās ārkārtas rezervju saistības, kā paredzēts Programmā.

17. pants

1. Ja kādā Iesaistītajā valstī samazinās vai ir pamatoti sagaidāms, ka samazināsies tās naftas piegādes dienas norma, kā rezultātā tās galapatēriņa dienas norma samazinās par vairāk nekā 7% no tās galapatēriņa vidējās dienas normas bāzes periodā, pieejamās naftas sadale šai Iesaistītajai valstij notiek saskaņā ar 8. līdz 11. pantu.

2. Pieejamās naftas sadali veic arī tad, ja 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti tās Iesaistītās valsts lielākajā reģionā, kuras naftas tirgus nav pilnībā integrēts. Šādā gadījumā citu Iesaistīto valstu sadales saistības samazina par jebkuras citas attiecīgās Iesaistītās valsts galvenā reģiona vai reģionu teorētiskajām sadales saistībām.

18. pants

1. Termins "bāzes periods" nozīmē pēdējos četrus ceturkšņus ar viena ceturkšņa aizkavi, kas nepieciešama informācijas vākšanai. Kamēr grupai vai Iesaistītajai valstij piemēro ārkārtas pasākumus, bāzes periods paliek nemainīgs.

2. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa pārbauda 1. punktā noteikto bāzes periodu, jo īpaši ņemot vērā tādus faktorus kā izaugsme, patēriņa sezonālās svārstības un cikliskās izmaiņas, un ne vēlāk kā 1975. gada 1. aprīlī iesniedz ziņojumu Vadības komitejai. Vadības komiteja vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus Valdei, kas ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par šiem priekšlikumiem ne vēlāk kā 1975. gada 1. jūlijā.

19. pants

1. Sekretariāts konstatē, kad ir noticis vai var pamatoti sagaidīt 13., 14. vai 17. pantā minētais naftas piegāžu samazinājums, un nosaka samazinājuma vai sagaidāmā samazinājuma apjomu katrai Iesaistītajai valstij un grupai. Sekretariāts pastāvīgi informē Vadības komiteju par tās apspriedēm un nekavējoties ziņo par saviem secinājumiem Komitejas locekļiem, kā arī informē par tiem Iesaistītās valstis. Ziņojumā iekļauj informāciju par samazinājuma veidu.

2. 48 stundu laikā pēc tam, kad Sekretariāts ir paziņojis par konstatējumu, Komiteja tiekas, lai pārbaudītu apkopoto datu un sniegtās informācijas precizitāti. Komiteja ziņo Valdei vēl 48 stundu laikā. Ziņojumā izklāsta Komitejas locekļu izteiktos viedokļus, tostarp viedokļus par ārkārtas situācijas risināšanu.

3. Valde 48 stundu laikā pēc Vadības komitejas ziņojuma saņemšanas sanāk uz sanāksmi, lai pārskatītu Sekretariāta konstatējumus saskaņā ar minēto ziņojumu. Ārkārtas pasākumu aktivizēšanu uzskata par apstiprinātu, un Iesaistītās valstis īsteno šādus pasākumus 15 dienu laikā pēc šāda apstiprinājuma, ja vien Valde ar īpašu balsu vairākumu 48 stundu laikā nenolemj neaktivizēt ārkārtas pasākumus, aktivizēt tos tikai daļēji vai noteikt citu termiņu to īstenošanai.

4. Ja saskaņā ar Sekretariāta atzinumu ir izpildīti vairāk nekā viena no 14., 13. un 17. panta nosacījumi, lēmumu neaktivizēt ārkārtas pasākumus pieņem atsevišķi attiecībā uz katru pantu un minētajā secībā. Ja 17. panta nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz vairāk nekā vienu Iesaistīto valsti, lēmumu neaktivizēt sadali attiecībā uz katru valsti pieņem atsevišķi.

5. Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 3. un 4. punktu, Valde var atcelt jebkurā laikā ar balsu vairākumu.

6. Veicot šajā pantā minētos konstatējumus, Sekretariāts apspriežas ar naftas uzņēmumiem, lai noskaidrotu to viedokli par situāciju un veicamo pasākumu piemērotību.

7. Ne vēlāk kā līdz ārkārtas pasākumu aktivizēšanai sasauc starptautisku naftas nozares konsultatīvo padomi, lai palīdzētu Aģentūrai nodrošināt šādu pasākumu efektīvu darbību.

20. pants

1. Sekretariāts konstatē, kad kumulatīvās ikdienas ārkārtas rezervju izmantošanas saistības ir sasniegušas vai var pamatoti sagaidīt, ka sasniegs 50 % no ārkārtas rezervju saistībām. Sekretariāts nekavējoties ziņo par konstatēto Vadības komitejas locekļiem un informē par to Iesaistītās valstis. Ziņojumā iekļauj informāciju par stāvokli naftas jomā.

2. 72 stundu laikā pēc tam, kad Sekretariāts ir paziņojis par šādu konstatējumu, Vadības komiteja sanāk, lai pārskatītu apkopotos datus un sniegto informāciju. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komiteja turpmāko 48 stundu laikā ziņo Valdei, ierosinot pasākumus, kas nepieciešami, lai apmierinātu situācijas vajadzības, tostarp obligātā pieprasījuma ierobežošanas līmeņa palielināšanu, kas var būt nepieciešama. Ziņojumā izklāsta Komitejas locekļu izteiktos viedokļus.

3. Valde sanāk 48 stundu laikā pēc Komitejas ziņojuma un priekšlikuma saņemšanas. Valde izskata Sekretariāta konstatējumus un Vadības komitejas ziņojumu un turpmāko 48 stundu laikā ar īpašu balsu vairākumu pieņem lēmumu par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai apmierinātu situācijas vajadzības, tostarp par obligātā pieprasījuma ierobežošanas līmeņa palielināšanu, kas var būt nepieciešama.

21. pants

1. Jebkura Iesaistītā valsts var pieprasīt Sekretariātam veikt konstatējumu saskaņā ar 19. vai 20. pantu.

2. Ja 72 stundu laikā pēc šāda pieprasījuma Sekretariāts šādu konstatējumu neveic, iesaistītā valsts var lūgt Vadības komiteju sanākt un izskatīt situāciju saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem.

3. Vadības komiteja 48 stundu laikā pēc šāda pieprasījuma tiekas, lai izskatītu situāciju. Pēc jebkuras Iesaistītās valsts pieprasījuma tā ziņo Valdei vēl nākamo 48 stundu laikā. Ziņojumā izklāsta Komitejas locekļu un Sekretariāta paustos viedokļus, tostarp viedokļus par situācijas risināšanu.

4. Valde sanāk 48 stundu laikā pēc Vadības komitejas ziņojuma saņemšanas. Ja tā ar balsu vairākumu konstatē, ka ir izpildīti 13., 14., 15. vai 17. pantā izklāstītie nosacījumi, attiecīgi aktivizē ārkārtas pasākumus.

22. pants

Valde jebkurā laikā var vienprātīgi pieņemt lēmumu par jebkādu šajā Nolīgumā neparedzētu ārkārtas pasākumu īstenošanu, ja to pieprasa situācija.

DEAKTIVIZĒŠANA

23. pants

1. Sekretariāts veic konstatējumu, ja 13., 14. vai 17. pantā minētais piegāžu samazinājums ir samazinājies vai ir pamatoti sagaidāms, ka samazināsies zem attiecīgajā pantā minētā līmeņa. Sekretariāts pastāvīgi informē Vadības komiteju par tās apspriedēm un nekavējoties ziņo par saviem secinājumiem Komitejas locekļiem, kā arī informē par tiem Iesaistītās valstis.

2. 72 stundu laikā pēc tam, kad Sekretariāts ir paziņojis par konstatējumu, Vadības komiteja sanāk, lai pārskatītu apkopotos datus un sniegto informāciju. Tā ziņo Valdei vēl nākamo 48 stundu laikā. Ziņojumā izklāsta Komitejas locekļu izteiktos viedokļus, tostarp viedokļus par ārkārtas situācijas risināšanu.

3. Valde 48 stundu laikā pēc Komitejas ziņojuma saņemšanas sanāk uz sanāksmi, lai pārskatītu Sekretariāta konstatējumus saistībā ar Vadības komitejas ziņojumu. Ārkārtas pasākumu deaktivizēšanu vai piemērojamo pieprasījuma ierobežošanas līmeņa samazināšanu uzskata par apstiprinātu, ja vien Valde ar īpašu balsu vairākumu turpmāko 48 stundu laikā nenolemj saglabāt ārkārtas pasākumus vai deaktivizēt tos tikai daļēji.

4. Veicot šajā pantā minētos konstatējumus, Sekretariāts apspriežas ar 19. panta 7. punktā minēto starptautisko konsultatīvo padomi, lai noskaidrotu tās viedokli par situāciju un veicamo pasākumu piemērotību.

5. Jebkura Iesaistītā valsts var pieprasīt Sekretariātam izdarīt konstatējumus saskaņā ar šo pantu.

24. pants

Ja ir spēkā ārkārtas pasākumi un Sekretariāts nav izdarījis konstatējumus saskaņā ar 23. pantu, Valde ar īpašu balsu vairākumu jebkurā laikā var nolemt pilnībā vai daļēji deaktivizēt pasākumus.

V NODAĻA
STARPTAUTISKĀ NAFTAS TIRGUS INFORMĀCIJAS SISTĒMA

25. pants

l. Iesaistītās valstis izveido Informācijas sistēmu, kas sastāv no divām sadaļām:

- Galvenā sadaļa par situāciju starptautiskajā naftas tirgū un naftas uzņēmumu darbību,

- Īpašā sadaļa, kas paredzēta, lai nodrošinātu I līdz IV nodaļā aprakstīto pasākumu efektīvu darbību.

2. Sistēma darbojas pastāvīgi, gan parastos apstākļos, gan ārkārtas situācijās, un tādā veidā, kas nodrošina pieejamās informācijas konfidencialitāti.

3. Sekretariāts ir atbildīgs par Informācijas sistēmas darbību un nodrošina, ka apkopotā informācija ir pieejama Iesaistītajām valstīm.

26. pants

Termins "naftas uzņēmumi" nozīmē starptautiskus uzņēmumus, valstu uzņēmumus, neintegrētus uzņēmumus un citas struktūras, kam ir nozīmīga loma starptautiskajā naftas nozarē.

GALVENĀ SADAĻA

27. pants

1. Informācijas sistēmas Galvenajā sadaļā iesaistītās valstis regulāri dara Sekretariātam pieejamu informāciju par precīziem datiem, kas noteikti saskaņā ar 29. pantu, par šādiem tematiem saistībā ar naftas uzņēmumiem, kas darbojas to jurisdikcijā:

(a) Uzņēmuma struktūra;

(b) Finanšu struktūra, tostarp bilances, peļņas un zaudējumu aprēķini un samaksātie nodokļi;

(d) Noteikumi par piekļuvi galvenajiem jēlnaftas avotiem;

(e) Pašreizējie ražošanas apjomi un paredzamās izmaiņas tajos;

(f) Pieejamo jēlnaftas krājumu sadale saistītajiem uzņēmumiem un citiem klientiem (kritēriji un realizācija);

(g) Krājumi;

(h) Jēlnaftas un naftas produktu izmaksas;

(i) Cenas, tostarp transfertcenas saistītajiem uzņēmumiem;

(j) Citi jautājumi, par kuriem vienprātīgi lemj Valde.

2. Katra Iesaistītā valsts veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi naftas uzņēmumi, kas darbojas tās jurisdikcijā, dara tai pieejamu tādu informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu tās saistības saskaņā ar 1. punktu, ņemot vērā tādu attiecīgo informāciju, kas jau ir pieejama sabiedrībai vai valdībām.

3. Katra Iesaistītā valsts sniedz nepatentētu informāciju, kā arī, ja nepieciešams, par uzņēmumu un/vai valsti, un tādā veidā un apjomā, kas nekaitē konkurencei un nav pretrunā ar jebkuras Iesaistītās valsts tiesiskajām prasībām attiecībā uz konkurenci.

4. Nevienai Iesaistītajai valstij nav tiesību ar Galvenās sadaļas starpniecību iegūt jebkādu informāciju par tās jurisdikcijā esoša uzņēmuma darbību, ko tā nevarētu iegūt no šā uzņēmuma, piemērojot savus tiesību aktus vai izmantojot savas iestādes un paražas, ja šis uzņēmums darbotos tikai tās jurisdikcijā.

28. pants

"Nepatentēta informācija" ir informācija, kas nav patenti, preču zīmes, zinātniskie vai ražošanas procesi vai izstrādes, individuālie pārdošanas apjomi, nodokļu deklarācijas, klientu saraksti vai ģeoloģiskā un ģeofizikālā informācija, tostarp kartes, vai nav saistīta ar tiem.

29. pants

1. Sešdesmit dienu laikā pēc šā Nolīguma provizoriskas piemērošanas pirmās dienas un pēc tam, ja nepieciešams, Naftas tirgus pastāvīgā grupa iesniedz ziņojumu Vadības komitejai, norādot precīzus datus 27. panta 1. punktā minētajā sarakstā, kas vajadzīgi Galvenās sadaļas efektīvai darbībai, un precizējot procedūras šādu datu regulārai iegūšanai.

2. Vadības komiteja izskata ziņojumu un iesniedz priekšlikumus Valdei, kas 30 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Vadības komitejai ar balsu vairākumu pieņem lēmumus, kas nepieciešami Galvenās sadaļas izveidei un efektīvai darbībai.

30. pants

Sagatavojot ziņojumus saskaņā ar 29. pantu, Naftas tirgus pastāvīgā grupa

- konsultējas ar naftas uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka Sistēma ir saderīga ar nozares darbībām;

- nosaka konkrētas problēmas un jautājumus, kas skar iesaistītās valstis;

- nosaka konkrētus datus, kas ir noderīgi un nepieciešami šādu problēmu un jautājumu risināšanai;

- izstrādā precīzus standartus nepieciešamās informācijas saskaņošanai, lai nodrošinātu datu salīdzināmību;

- izstrādā procedūras, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti.

31. pants

1. Naftas tirgus pastāvīgā darba grupa pastāvīgi pārskata Galvenās sadaļas darbību.

2. Ja mainās starptautiskā naftas tirgus apstākļi, Naftas tirgus pastāvīgā grupa ziņo par to Vadības komitejai. Komiteja iesniedz priekšlikumus par attiecīgām izmaiņām Valdei, kas ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par šādiem priekšlikumiem.

ĪPAŠĀ SADAĻA

32. pants

1. Saskaņā ar Informācijas sistēmas Īpašo sadaļu, iesaistītās valstis dara Sekretariātam pieejamu visu informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ārkārtas pasākumu efektīvu darbību.

2. Katra Iesaistītā valsts veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi naftas uzņēmumi, kas darbojas tās jurisdikcijā, dara tai pieejamu informāciju, kas vajadzīga, lai tā varētu izpildīt savas saistības saskaņā ar 1. punktu un 33. pantu.

3. Pamatojoties uz šo informāciju un citu pieejamo informāciju, Sekretariāts pastāvīgi apseko naftas piegādi un patēriņu grupas un katras Iesaistītās valsts ietvaros.

33. pants

Saskaņā ar Īpašo sadaļu, Iesaistītās valstis regulāri dara Sekretariātam pieejamu informāciju par precīziem datiem, kas noteikti saskaņā ar 34. pantu, par šādiem jautājumiem:

(a) Naftas patēriņš un piegāde;

(b) Pieprasījuma ierobežošanas pasākumi;

(d) Transportēšanas iespēju pieejamība un izmantošana;

(e) Pašreizējais un prognozētais starptautiskā piedāvājuma un pieprasījuma līmenis;

(f) Citi jautājumi, par kuriem vienprātīgi lemj Valde.

34. pants

1. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa 30 dienu laikā pēc šā Nolīguma provizoriskas piemērošanas pirmās dienas iesniedz ziņojumu Vadības komitejai, norādot precīzus datus 33. pantā minētajā sarakstā, kas saskaņā ar Īpašo sadaļu ir vajadzīgi, lai nodrošinātu ārkārtas pasākumu efektīvu darbību, un precizējot procedūras šādu datu regulārai iegūšanai, tostarp paātrinātas procedūras ārkārtas situācijās.

2. Vadības komiteja izskata ziņojumu un iesniedz priekšlikumus Valdei, kas 30 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Vadības komitejai ar balsu vairākumu pieņem lēmumus, kas nepieciešami Īpašās sadaļas izveidei un efektīvai darbībai.

35. pants

Sagatavojot ziņojumu saskaņā ar 34. pantu, Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa:

- konsultējas ar naftas uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka Sistēma ir saderīga ar nozares darbībām;

- izstrādā precīzus standartus nepieciešamās informācijas harmonizācijai, lai nodrošinātu datu salīdzināmību;

- izstrādā procedūras, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti.

36. pants

Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa pastāvīgi pārskata Īpašās sadaļas darbību un vajadzības gadījumā ziņo par to Vadības komitejai. Komiteja iesniedz priekšlikumus par attiecīgām izmaiņām Valdei, kura ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par šādiem priekšlikumiem.

VI NODAĻA
KONSULTĀCIJU AR NAFTAS UZŅĒMUMIEM SISTĒMA

37. pants

1. Iesaistītās valstis Aģentūrā izveido pastāvīgu konsultāciju sistēmu, kurā viena vai vairākas Iesaistītās valstis var attiecīgā veidā konsultēties ar atsevišķiem naftas uzņēmumiem un pieprasīt no tiem informāciju par visiem svarīgiem naftas rūpniecības aspektiem un kurā Iesaistītās valstis var savstarpēji sadarbojoties dalīties ar šādu konsultāciju rezultātiem.

2. Konsultāciju sistēma tiek izveidota Naftas tirgus pastāvīgās grupas aizgādībā.

3. Sešdesmit dienu laikā pēc šā Nolīguma provizoriskas piemērošanas pirmās dienas un pēc tam attiecīgā gadījumā Naftas tirgus pastāvīgā grupa pēc apspriešanās ar naftas uzņēmumiem iesniedz ziņojumu Vadības komitejai par šādu konsultāciju procedūrām. Vadības komiteja izskata ziņojumu un iesniedz priekšlikumus Valdei, kas 30 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Vadības komitejai ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par šādām procedūrām.

38. pants

1. Naftas tirgus pastāvīgā grupa 30 dienu laikā iesniedz ziņojumu Vadības komitejai par konsultācijām, kas notikušas ar jebkuru naftas uzņēmumu.

2. Vadības komiteja izskata ziņojumu un var iesniegt priekšlikumus par atbilstošu sadarbību Valdei, kura pieņem lēmumu par šādiem priekšlikumiem.

39. pants

1. Naftas tirgus pastāvīgā grupa pastāvīgi izvērtē rezultātus, kas gūti, konsultējoties ar naftas uzņēmumiem un no tiem iegūto informāciju.

2. Pamatojoties uz šiem novērtējumiem, Pastāvīgā grupa var izskatīt un novērtēt starptautisko naftas situāciju un stāvokli naftas nozarē un ziņo par to Vadības komitejai.

3. Vadības komiteja izskata šādus ziņojumus un iesniedz priekšlikumus par atbilstošu sadarbību Valdei, kura pieņem lēmumu par šādiem priekšlikumiem.

40. pants

Naftas tirgus pastāvīgā grupa katru gadu iesniedz Vadības komitejai vispārēju ziņojumu par to, kā darbojas konsultāciju ar naftas uzņēmumiem sistēma.

VII NODAĻA
ILGTERMIŅA SADARBĪBA ENERĢĒTIKAS JOMĀ

41. pants

1. Iesaistītās valstis ir apņēmības pilnas ilgtermiņā samazināt savu atkarību no importētās naftas, lai apmierinātu savas kopējās enerģijas vajadzības.

2. Šim nolūkam Iesaistītās valstis īstenos valsts programmas un veicinās sadarbības programmu pieņemšanu, tostarp, vajadzības gadījumā, līdzekļu un pūliņu kopīgu izmantošanu attiecībā uz valsts politiku 42. pantā noteiktajās jomās.

42. pants

1. Ilgtermiņa sadarbības pastāvīgā grupa izskata un ziņo Vadības komitejai par sadarbības pasākumiem. Īpaši jāapsver šādas jomas:

(a) Enerģijas taupīšana, tostarp sadarbības programmas attiecībā uz

- valstu pieredzes un informācijas apmaiņu par enerģijas taupīšanu;

- veidi un līdzekļi, kā samazināt enerģijas patēriņa pieaugumu, taupot enerģiju.

(b) Alternatīvu enerģijas avotu, piemēram, vietējās naftas, ogļu, dabasgāzes, kodolenerģijas un hidroelektroenerģijas, attīstība, tostarp sadarbības programmas attiecībā uz

- informācijas apmaiņu par tādiem jautājumiem kā resursi, piedāvājums un pieprasījums, cenas un nodokļi;

- veidiem un līdzekļiem, kā samazināt importētās naftas patēriņa pieaugumu, attīstot alternatīvus enerģijas avotus;

- konkrētiem projektiem, tostarp kopīgi finansētiem projektiem;

- kritērijiem, kvalitātes mērķiem un vides aizsardzības standartiem.

- ogļu tehnoloģija;

- saules enerģija;

- radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana;

- kontrolēta kodolsintēze;

- ūdeņraža ražošana no ūdens;

- kodoldrošība;

- izlietotā siltuma izmantošana;

- enerģijas taupīšana;

- sadzīves un rūpniecības atkritumu izmantošana enerģijas taupīšanai;

- vispārēja energosistēmas analīze un vispārīgi pētījumi.

(d) Urāna bagātināšana, tostarp sadarbības programmas, lai

- uzraudzītu dabīgā un bagātinātā urāna piegādes attīstību;

- veicinātu dabiskā urāna resursu un bagātināšanas pakalpojumu attīstību;

- veicinātu konsultācijas, kas var būt vajadzīgas, lai risinātu starptautiskus jautājumus, kuri var rasties saistībā ar bagātinātā urāna piegādes paplašināšanu;

- organizētu nepieciešamo datu vākšanu, analīzi un izplatīšanu saistībā ar bagātināšanas pakalpojumu plānošanu.

2. Izskatot sadarbības jomas, Pastāvīgā grupa pienācīgi ņem vērā citur notiekošās darbības.

3. Saskaņā ar 1. punktu izstrādātās programmas var finansēt kopīgi. Šāda kopīga finansēšana var notikt saskaņā ar 64. panta 2. punktu.

43. pants

1. Vadības komiteja izskata Pastāvīgās grupas ziņojumus un iesniedz attiecīgus priekšlikumus Valdei, kas par šiem priekšlikumiem lemj ne vēlāk kā 1975. gada 1. jūlijā.

2. Valde ņem vērā sadarbības iespējas plašākā kontekstā.

VIII NODAĻA
ATTIECĪBAS AR RAŽOTĀJVALSTĪM UN CITĀM PATĒRĒTĀJVALSTĪM

44. pants

Iesaistītās valstis centīsies veicināt sadarbības attiecības ar naftas ražotājvalstīm un citām naftas patērētājvalstīm, tostarp jaunattīstības valstīm. Tās sekos līdzi notikumu attīstībai enerģētikas jomā, lai apzinātu iespējas un veicinātu mērķtiecīgu dialogu, kā arī citus sadarbības veidus ar ražotājvalstīm un citām patērētājvalstīm.

45. pants

Lai sasniegtu 44. pantā izklāstītos mērķus, iesaistītās valstis pilnībā ņems vērā citu naftas patērētāju valstu, jo īpaši jaunattīstības valstu, vajadzības un intereses.

46. pants

Programmas ietvaros Iesaistītās valstis apmainīsies viedokļiem par savām attiecībām ar naftas ražotājvalstīm. Šim nolūkam Iesaistītajām valstīm būtu savstarpēji jāinformē vienai otru par to sadarbības pasākumiem ar ražotājvalstīm, kas ir saistīti ar Programmas mērķiem.

47. pants

Iesaistītās valstis Programmas kontekstā apņemas:

- ņemot vērā nepārtrauktu starptautiskās enerģētikas situācijas attīstību un tās ietekmi uz pasaules ekonomiku, meklēt iespējas un līdzekļus, kā veicināt stabilu starptautisko tirdzniecību ar naftu un sekmēt drošas naftas piegādes ar saprātīgiem un taisnīgiem nosacījumiem katrai iesaistītajai valstij;

- ņemot vērā citās starptautiskās organizācijās notiekošo darbu, apsvērt citas iespējamās sadarbības jomas, tostarp sadarbības perspektīvas paātrinātas industrializācijas un sociālekonomiskās attīstības jomā galvenajos ražošanas apgabalos, kā arī tās ietekmi uz starptautisko tirdzniecību un ieguldījumiem;

- pārskatīt perspektīvas sadarbībai ar naftas ražotājvalstīm abpusēji interesējošos enerģētikas jautājumos, piemēram, enerģijas saglabāšanā, alternatīvu avotu attīstībā, kā arī pētniecībā un attīstībā.

48. pants

1. Attiecību ar ražotājvalstīm un citām patērētājvalstīm pastāvīgā grupa izskatīs un ziņos Vadības komitejai par šajā nodaļā aprakstītajiem jautājumiem.

2. Vadības komiteja var iesniegt priekšlikumus par atbilstošu sadarbību attiecībā uz šiem jautājumiem Valdei, kura pieņem lēmumu par šādiem priekšlikumiem.

IX NODAĻA
INSTITUCIONĀLIE UN VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

49. pants

1. Aģentūrai ir šādas struktūras:

- Valde

- Vadības komiteja

- Pastāvīgās grupas par:

- Ārkārtas jautājumiem

- Naftas tirgu

- Ilgtermiņa sadarbību

- Attiecībām ar ražotājvalstīm un citām patērētājvalstīm.

2. Valde vai Vadības komiteja ar balsu vairākumu var izveidot jebkuru citu struktūru, kas nepieciešama Programmas īstenošanai.

3. Aģentūrai ir Sekretariāts, kas palīdz 1. un 2. punktā minētajām struktūrām.

VALDE

50. pants

1. Valdes sastāvā ir viens vai vairāki ministri vai viņu pārstāvji no katras Iesaistītās valsts.

2. Valde ar balsu vairākumu pieņem savu reglamentu. Ja vien reglamentā nav noteikts citādi, šie noteikumi attiecas arī uz Vadības komiteju un Pastāvīgajām grupām.

3. Valde ar balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus.

51. pants

1. Valde pieņem lēmumus un sniedz ieteikumus, kas nepieciešami Programmas pienācīgai darbībai.

2. Valde periodiski pārskata un attiecīgi rīkojas attiecībā uz starptautiskās enerģētikas situācijas attīstību, tostarp problēmām, kas saistītas ar jebkuras Iesaistītās valsts vai valstu naftas piegādēm, un šo notikumu ekonomisko un monetāro ietekmi. Veicot pasākumus saistībā ar starptautiskās enerģētikas situācijas attīstības ietekmi uz ekonomiku un monetāro politiku, Valde ņem vērā to starptautisko iestāžu kompetenci un darbību, kas atbild par vispārējiem ekonomikas un monetārajiem jautājumiem.

3. Valde ar balsu vairākumu var deleģēt jebkuru no savām funkcijām jebkurai citai Aģentūras struktūrai.

52. pants

1. Ievērojot 61. panta 2. punktu un 65. pantu, lēmumi, ko saskaņā ar šo Nolīgumu pieņēmusi Valde vai jebkura cita iestāde, ko tai deleģējusi Valde, ir saistoši Iesaistītajām valstīm.

2. Ieteikumi nav saistoši.

VADĪBAS KOMITEJA

53. pants

1. Vadības komitejas sastāvā ir viens vai vairāki katras Iesaistītās valsts valdības augsta ranga pārstāvji.

2. Vadības komiteja veic šajā Nolīgumā tai uzticētās funkcijas un visas citas funkcijas, ko tai deleģējusi Valde.

3. Vadības komiteja var izskatīt un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumus Valdei par jebkuru jautājumu, kas ietilpst šā Nolīguma darbības jomā.

4. Vadības komiteju sasauc pēc jebkuras iesaistītās valsts pieprasījuma.

5. Vadības komiteja ar balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus.

PASTĀVĪGĀS GRUPAS

54. pants

1. Katrā Pastāvīgajā grupā ir viens vai vairāki katras iesaistītās valsts valdības pārstāvji.

2. Vadības komiteja ar balsu vairākumu ievēl Pastāvīgo grupu priekšsēdētājus un priekšsēdētāja vietniekus.

55. pants

1. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa veic I līdz V nodaļā un pielikumā tai uzticētās funkcijas, kā arī visas citas funkcijas, ko tai deleģējusi Valde.

2. Pastāvīgā grupa var izskatīt un ziņot Vadības komitejai par jebkuru jautājumu, kas ietilpst I līdz V nodaļas un Pielikuma darbības jomā.

3. Pastāvīgā grupa var konsultēties ar naftas uzņēmumiem par jebkuru tās kompetencē esošu jautājumu.

56. pants

1. Naftas tirgus pastāvīgā grupa veic V un VI nodaļā tai uzticētās funkcijas un visas citas funkcijas, ko tai deleģējusi Valde.

2. Pastāvīgā grupa var izskatīt un ziņot Vadības komitejai par jebkuru jautājumu, kas ietilpst V un VI nodaļas darbības jomā.

3. Pastāvīgā grupa var konsultēties ar naftas uzņēmumiem par jebkuru tās kompetencē esošu jautājumu.

57. pants

1. Ilgtermiņa sadarbības pastāvīgā grupa veic VII nodaļā tai uzticētās funkcijas un visas citas funkcijas, ko tai deleģējusi Valde.

2. Pastāvīgā grupa var izskatīt un ziņot Vadības komitejai par jebkuru jautājumu, kas ietilpst VII nodaļas darbības jomā.

58. pants

1. Attiecību ar ražotājvalstīm un citām patērētājvalstīm pastāvīgā grupa veic VIII nodaļā tai uzticētās funkcijas un visas citas funkcijas, ko tai deleģējusi Valde.

2. Pastāvīgā grupa var izskatīt un ziņot Vadības komitejai par jebkuru jautājumu, kas ietilpst VIII nodaļas darbības jomā.

3. Pastāvīgā grupa var konsultēties ar naftas uzņēmumiem par jebkuru tās kompetencē esošu jautājumu.

SEKRETARIĀTS

59. pants

1. Sekretariāts sastāv no izpilddirektora un nepieciešamā personāla.

2. Izpilddirektoru ieceļ Valde.

3. Veicot šajā Nolīgumā paredzētos pienākumus, izpilddirektors un personāls ir atbildīgs un atskaitās Aģentūras struktūrvienībām.

4. Valde ar balsu vairākumu pieņem visus lēmumus, kas vajadzīgi Sekretariāta izveidei un darbībai.

60. pants

Sekretariāts veic šajā Nolīgumā tam uzticētās funkcijas un visas citas funkcijas, ko tam uzticējusi Valde.

BALSOŠANA

61. pants

1. Valde pieņem lēmumus un ieteikumus, par kuriem šajā Nolīgumā nav skaidri noteikts balsošanas kārtība, šādā kārtībā:

(a) ar balsu vairākumu:

- lēmumi par Programmas pārvaldību, tostarp lēmumi, ar kuriem piemēro šā Nolīguma noteikumus, kas jau uzliek īpašus pienākumus Iesaistītajām valstīm

- lēmumi par procesuāliem jautājumiem

- ieteikumi

(b) vienprātīgi:

- visi citi lēmumi, tostarp jo īpaši lēmumi, ar kuriem Iesaistītajām valstīm uzliek jaunus pienākumus, kas vēl nav noteikti šajā Nolīgumā.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos lēmumos var paredzēt, ka:

(a) tie nav saistoši vienai vai vairākām Iesaistītajām valstīm;

(b) tie ir saistoši tikai ar zināmiem nosacījumiem.

62. pants

1. Lai panāktu vienprātību, ir vajadzīgas visas klātesošo un balsojošo Iesaistīto valstu balsis. Valstis, kas atturas, uzskata par neiesaistītām balsošanā.

2. Ja ir vajadzīgs vairākums vai kvalificēts balsu vairākums, Iesaistītajām valstīm ir šāds balsu svērums:

	Vispārējās svērtās balsis	Naftas patēriņa svērtās balsis	Apvienotās svērtās balsis
Austrālija	3	1	4
Austrija	3	1	4
Beļģija	3	1	4
Kanāda	3	4	7
Čehija	3	1	4
Dānija	3	1	4
Igaunija	3	0	3
Somija	3	1	4
Francija	3	6	9
Vācija	3	7	10
Grieķija	3	0	3
Ungārija	3	0	3
Īrija	3	0	3
Itālija	3	5	8
Japāna	3	14	17
Korejas Republika	3	1	4
Lietuva	3	0	3
Luksemburga	3	0	3
Meksika	3	2	5
Nīderlande	3	1	4
Jaunzēlande	3	0	3
Polija	3	1	4
Portugāle	3	0	3
Slovākijas Republika	3	0	3
Spānija	3	2	5
Zviedrija	3	2	5
Šveice	3	1	4
Turcijas Republika	3	1	4
Apvienotā Karaliste	3	5	8
Amerikas Savienotās Valstis	3	42	45
Kopā	90	100	190

3. Vairākumam ir vajadzīgi 60 procenti no kopējā svērto balsu skaita un 50 procenti no vispārējā svērto balsu skaita.

4. Īpašajam balsu vairākumam ir nepieciešams:

(a) 60 procenti no kopējā svērto balsu skaita un 68 procenti no vispārējā svērto balsu skaita, balsojot par:

- lēmumu saskaņā ar 2. panta 2. punktu attiecībā uz ārkārtas rezerves saistību palielinājumu;

- lēmumiem saskaņā ar 19. panta 3. punktu neaktivizēt 13. un 14. pantā minētos ārkārtas pasākumus;

- lēmumiem saskaņā ar 20. panta 3. punktu par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai apmierinātu situācijas vajadzības;

- lēmumiem saskaņā ar 23. panta 3. punktu, lai saglabātu 13. un 14. pantā minētos ārkārtas pasākumus;

- lēmumiem saskaņā ar 24. pantu par 13. un 14. pantā minēto ārkārtas pasākumu deaktivizēšanu.

(b) 81 vispārējās svērtās balsis, balsojot par:

- lēmumiem saskaņā ar 19. panta 3. punktu neaktivizēt 17. pantā minētos ārkārtas pasākumus;

- lēmumiem saskaņā ar 23. panta 3. punktu, lai saglabātu 17. pantā minētos ārkārtas pasākumus;

- lēmumiem saskaņā ar 24. pantu par 17. pantā minēto ārkārtas pasākumu deaktivizēšanu.

5. Valde ar vienprātīgu lēmumu lemj par 2. punktā minēto balsstiesību svērumu palielināšanu, samazināšanu un pārdali, kā arī par 3. un 4. punktā noteikto balsošanas prasību grozīšanu, ja

- valsts pievienojas šim Nolīgumam saskaņā ar 71. pantu vai

- valsts izstājas no šā Nolīguma saskaņā ar 68. panta 2. punktu vai 69. panta 2. punktu.

6. Valde katru gadu pārskata 2. punktā noteikto svērto balsu skaitu un sadalījumu un, pamatojoties uz šādu pārskatīšanu, vienprātīgi pieņem lēmumu par to, vai šo balsu svērums būtu jāpalielina vai jāsamazina, vai jāpārdala, vai arī abējādi, jo ir mainījusies kādas iesaistītās valsts daļa kopējā naftas patēriņā vai kāda cita iemesla dēļ.

7. Jebkuras izmaiņas 2., 3. vai 4. punktā pamatojas uz jēdzieniem, kas ir šo punktu un 6. punkta pamatā.

ATTIECĪBAS AR CITĀM STRUKTŪRĀM

63. pants

Lai sasniegtu Programmas mērķus, Aģentūra var nodibināt attiecīgas attiecības ar valstīm, kas nepiedalās Programmā, starptautiskām organizācijām, gan valsts, gan nevalstiskām, citām struktūrām un privātpersonām.

FINANŠU SADALE

64. pants

1. Sekretariāta izdevumus un visus citus kopējos izdevumus sadala starp visām Iesaistītajām valstīm saskaņā ar iemaksu skalu, kas izstrādāta atbilstoši principiem un noteikumiem, kuri izklāstīti 1963. gada 10. decembra "ESAO Padomes rezolūcijas par dalībvalstu iemaksu skalas noteikšanu Organizācijas budžetā" (OECD Resolution of the Council on Determination of the Scale of Contributions by Member Countries to the Budget of the Organisation) pielikumā. Pēc šā Nolīguma piemērošanas pirmā gada Valde pārskata šo iemaksu skalu un vienprātīgi lemj par attiecīgām izmaiņām saskaņā ar 73. pantu.

2. Īpašos izdevumus, kas radušies saistībā ar īpašiem pasākumiem, ko veic saskaņā ar 65. pantu, šajos īpašajos pasākumos Iesaistītās valstis sadala tādās proporcijās, kādas tās nosaka, vienprātīgi vienojoties.

3. Izpilddirektors saskaņā ar Valdes pieņemtajiem finanšu noteikumiem un ne vēlāk kā katra gada 1. oktobrī iesniedz Valdei budžeta projektu, tostarp personāla vajadzības. Valde ar balsu vairākumu pieņem budžetu.

4. Valde ar balsu vairākumu pieņem visus citus nepieciešamos lēmumus par Aģentūras finanšu pārvaldību.

5. Finanšu gads sākas katra gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī. Katra finanšu gada beigās ieņēmumus un izdevumus iesniedz revīzijai.

ĪPAŠI PASĀKUMI

65. pants

1. Jebkura no divām vai vairākām Iesaistītajām valstīm var nolemt šā Nolīguma darbības jomā veikt īpašus pasākumus, kas nav pasākumi, kas visām Iesaistītajām valstīm jāveic saskaņā ar I līdz V nodaļu. Iesaistītās valstis, kuras nevēlas piedalīties šādos īpašos pasākumos, atturas no dalības šādos lēmumos, un tie nav tām saistoši. Iesaistītās valstis, kas veic šādus pasākumus, par to informē Valdi.

2. Šādu īpašu pasākumu īstenošanai attiecīgās Iesaistītās valstis var vienoties par citām balsošanas procedūrām, kas nav paredzētas 61. un 62. pantā.

NOLĪGUMA ĪSTENOŠANA

66. pants

Katra Iesaistītā valsts veic nepieciešamos pasākumus, tostarp nepieciešamos likumdošanas pasākumus, lai īstenotu šo Nolīgumu un Valdes pieņemtos lēmumus.

X NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

67. pants

1. Katra parakstītājvalsts ne vēlāk kā 1975. gada 1. maijā paziņo Beļģijas valdībai, ka, izpildot savas konstitucionālās procedūras, tā piekrīt uzņemties šā Nolīguma saistības.

2. Desmitajā dienā pēc dienas, kad vismaz sešas valstis, kurām ir vismaz 60 % no 62. pantā minētā kopējā balsu skaita, ir iesniegušas paziņojumu par piekrišanu uzņemties saistības vai pievienošanās dokumentu, šis Nolīgums stājas spēkā attiecībā uz šīm valstīm.

3. Attiecībā uz katru parakstītājvalsti, kas pēc tam iesniedz savu paziņojumu, šis Nolīgums stājas spēkā desmitajā dienā pēc iesniegšanas dienas.

4. Valde ar balsu vairākumu pēc jebkuras parakstītājvalsts pieprasījuma var nolemt pagarināt paziņošanas termiņu attiecībā uz šo valsti pēc 1975. gada 1. maija.

68. pants

1. Neatkarīgi no 67. panta noteikumiem visas parakstītājvalstis piemēro šo Nolīgumu provizoriski, ciktāl tas nav pretrunā ar to tiesību aktiem, no 1974. gada 18. novembra pēc pirmās Valdes sanāksmes.

2. Nolīguma pagaidu piemērošana turpinās līdz:

- Nolīgums stājas spēkā attiecībā uz attiecīgo valsti saskaņā ar 67. pantu, vai

- 60 dienas pēc tam, kad Beļģijas valdība ir saņēmusi paziņojumu, ka attiecīgā valsts nepiekritīs uzņemties Nolīguma saistības, vai

- beidzas 67. pantā minētais termiņš, kurā attiecīgajai valstij jāpaziņo par piekrišanu.

69. pants

1. Šis Nolīgums ir spēkā desmit gadus no tā spēkā stāšanās dienas un ir spēkā arī pēc tam, ja vien un kamēr Valde ar balsu vairākumu nepieņem lēmumu par tā izbeigšanu.

2. Jebkura Iesaistītā valsts var izbeigt šā Nolīguma piemērošanu attiecībā uz savu daļu, par to divpadsmit mēnešus iepriekš rakstiski paziņojot Beļģijas valdībai, ar nosacījumu, ka ir pagājuši ne mazāk kā trīs gadi pēc šā Nolīguma provizoriskās piemērošanas pirmās dienas.

70. pants

1. Jebkura valsts, parakstot Nolīgumu, paziņojot par piekrišanu uzņemties saistības saskaņā ar 67. pantu, pievienojoties vai jebkurā vēlākā datumā, ar Beļģijas valdībai adresētu paziņojumu var paziņot, ka šis Nolīgums attiecas uz visām vai jebkuru no teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, vai uz jebkuru teritoriju tās robežās, par kuras naftas piegādēm tā ir juridiski atbildīga.

2. Jebkuru paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minēto teritoriju var atsaukt saskaņā ar 69. panta 2. punkta noteikumiem.

71. pants

1. Šim Nolīgumam var pievienoties jebkura Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, kas spēj un vēlas izpildīt Programmas prasības. Valde ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par jebkuru pievienošanās pieprasījumu.

2. Šis Nolīgums stājas spēkā attiecībā uz jebkuru valsti, kuras pievienošanās pieprasījums ir apmierināts, desmitajā dienā pēc tās pievienošanās instrumenta iesniegšanas Beļģijas valdībai vai dienā, kad Nolīgums stājas spēkā saskaņā ar 67. panta 2. punktu, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk.

3. Pievienošanās var notikt provizoriski saskaņā ar 68. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, ievērojot termiņus, ko Valde ar balsu vairākumu var noteikt pievienošanās valstij, lai tā iesniegtu paziņojumu par piekrišanu uzņemties saistības.

72. pants

1. Eiropas Kopienas var pievienoties šim Nolīgumam.

2. Šis Nolīgums nekādā veidā nekavē Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu turpmāku īstenošanu.

73. pants

Valde ar vienprātīgu lēmumu jebkurā laikā var grozīt šo Nolīgumu. Šādi grozījumi stājas spēkā tādā veidā, kā to nosaka Valde, pieņemot vienprātīgu lēmumu un paredzot, ka Iesaistītajām valstīm jāievēro to attiecīgās konstitucionālās procedūras.

74. pants

Šo Nolīgumu vispārīgi pārskata pēc 1980. gada 1. maija.

75. pants

Beļģijas valdība paziņo visām Iesaistītajām valstīm par katra paziņojuma par piekrišanu uzņemties saistības saskaņā ar 67. pantu un katra pievienošanās instrumenta iesniegšanu, par šā Nolīguma vai tā grozījumu stāšanos spēkā, par tā denonsēšanu, kā arī par jebkuru citu saņemtu deklarāciju vai paziņojumu.

76. pants

Šā Nolīguma oriģināleksemplāru, kura teksts angļu, franču un vācu valodā ir vienlīdz autentisks, iesniedz Beļģijas valdībai, un Beļģijas valdība izsniedz tā apliecinātu kopiju visām pārējām Iesaistītajām valstīm.

PIELIKUMS
ĀRKĀRTAS REZERVES

1. pants

1. Kopējos naftas krājumus mēra saskaņā ar ESAO un EEK definīcijām, kas pārskatītas šādi:

A. Iekļautie krājumi:

jēlnafta, galvenie produkti un nepabeigtā nafta

- rafinēšanas tvertnēs

- beramkravu termināļos

- cauruļvadu tvertnēs

- baržās

- kabotāžas tankkuģos

- naftas tankkuģos ostā

- iekšzemes kuģu bunkuros

- uzglabāšanas tvertņu dibenos

- apgrozībā esošajos krājumos

- pie lielajiem patērētājiem, kā to nosaka likums vai kā citādi kontrolē valdības.

B. Neiekļautie krājumi:

(a) jēlnafta, kas vēl nav iegūta

(b) jēlnafta, galvenie produkti un nepabeigtie naftas produkti

- cauruļvados

- dzelzceļa cisternās

- kravas automobiļu cisternās

- jūras kuģu bunkuros

- degvielas uzpildes stacijās un mazumtirdzniecības veikalos

- pie citiem patērētājiem

- tankkuģos jūrā

- kas turēta kā militārie krājumi.

2. Naftas krājumu daļa, ko var ieskaitīt katras Iesaistītās valsts ārkārtas rezervju saistībās, ir tās kopējās naftas rezerves saskaņā ar iepriekš minēto definīciju, no kurām atņemtas tās rezerves, kuras tehniski var noteikt kā pilnīgi nepieejamas pat vissmagākajā ārkārtas situācijā. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa izskata šo koncepciju un ziņo par kritērijiem, pēc kuriem novērtē absolūti nepieejamus krājumus.

3. Kamēr nav pieņemts lēmums šajā jautājumā, katra Iesaistītā valsts, novērtējot savas rezerves ārkārtas situācijām, no kopējiem krājumiem atskaita 10 procentus.

4. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa izskata un ziņo Vadības komitejai par:

(a) veidu, kā patēriņā, pēc kura mēra krājumus, iekļaut ligroīnu, ko izmanto citiem mērķiem, nevis motorbenzīnam un aviācijas benzīnam,

(b) iespēju izstrādāt kopīgus noteikumus par rīcību ar kuģu bunkuriem ārkārtas situācijās un iekļaut kuģu bunkurus patēriņā, pēc kura novērtē krājumus,

(d) iespēju ieskaitīt ārkārtas rezerves saistībās daļu naftas, kas atrodas jūrā avārijas pasākumu aktivizēšanas laikā,

(e) iespēja palielināt ārkārtas situācijā pieejamo piegādi, veicot ietaupījumus sadales sistēmā.

2. pants

1. Degvielas nomaiņas kapacitāte ir definēta kā normāls naftas patēriņš, ko ārkārtas situācijā var aizstāt ar citu degvielu, ar nosacījumu, ka šo kapacitāti ārkārtas situācijā var kontrolēt valdība, ka to var iedarbināt viena mēneša laikā un ka ir pieejamas drošas alternatīvās degvielas piegādes.

2. Alternatīvās degvielas piegādi izsaka naftas ekvivalenta izteiksmē.

3. Alternatīvās degvielas krājumus, kas rezervēti degvielas maiņas vajadzībām, var ieskaitīt ārkārtas rezervju saistībās, ciktāl tos var izmantot pašpietiekamības periodā.

4. Rezerves alternatīvās degvielas ieguvi, kas rezervēta degvielas maiņas vajadzībām, ieskaita ārkārtas rezervju saistībās tādā pašā veidā kā rezerves naftas ieguvi, ievērojot šā pielikuma 4. panta noteikumus.

5. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa izskata un ziņo Vadības komitejai par:

(a) 1. punktā minētā viena mēneša termiņa atbilstību,

(b) degvielas maiņas kapacitātes uzskaites bāzi, pamatojoties uz alternatīvās degvielas krājumiem, ievērojot 3. punkta noteikumus.

3. pants

Iesaistītā valsts var ieskaitīt savas saistības attiecībā uz naftas rezervēm ārkārtas situācijā citā valstī, ja šīs citas valsts valdība ir vienojusies ar Iesaistītās valsts valdību, ka tā neradīs šķēršļus šo rezervju nodošanai Iesaistītajai valstij ārkārtas situācijā.

4. pants

1. Rezerves naftas ieguve ir definēta kā Iesaistītās valsts potenciālā naftas ieguve, kas pārsniedz parasto naftas ieguvi tās jurisdikcijā

- kas ir pakļauta valdības kontrolei, un

- ko var sākt izmantot ārkārtas situācijā pašpietiekamības periodā.

2. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa izskata un ziņo Vadības komitejai par:

(a) rezerves naftas ieguves jēdzienu un mērīšanas metodes, kā minēts 1. punktā,

(b) "pašpietiekamības perioda" kā laika ierobežojuma piemērotību,

(c) jautājumu par to, vai dotais rezerves naftas ieguves daudzums ir vērtīgāks, lai nodrošinātu pašpietiekamību ārkārtas situācijās, nekā tāds pats naftas krājumu daudzums, iespējamo rezerves ieguves kredīta summu un tās aprēķināšanas metodi.

5. pants

Citas valsts jurisdikcijā esošajai iesaistītajai valstij pieejamo rezerves naftas ieguvi, kas ir tās rīcībā, var ieskaitīt tās ārkārtas rezervju saistībās, pamatojoties uz tādiem pašiem nosacījumiem kā rezerves naftas ieguvi, kas ir tās jurisdikcijā, ievērojot šā Pielikuma 4. panta noteikumus, ar noteikumu, ka šīs citas valsts valdība ir vienojusies ar Iesaistītās valsts valdību, ka tā neradīs šķēršļus naftas piegādei no šīs rezerves kapacitātes Iesaistītajai valstij ārkārtas situācijā.

6. pants

Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa izskata un ziņo Vadības komitejai par iespēju ieskaitīt Nolīguma 2. panta 2. punktā minētajās iesaistītās valsts ārkārtas rezervju saistībās ilgtermiņa ieguldījumus, kas samazina Iesaistīto valstu atkarību no naftas importa.

7. pants

1. Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa pārbauda un ziņo Vadības komitejai par Nolīguma 2. panta 1. punktā noteikto pārskata periodu, jo īpaši ņemot vērā tādus faktorus kā izaugsme, patēriņa sezonālās svārstības un cikliskās izmaiņas.

2. Valde lēmumu mainīt 1. punktā minētā pārskata perioda definīciju pieņem vienprātīgi.

8. pants

Ārkārtas jautājumu pastāvīgā grupa pārbauda un ziņo Vadības komitejai par visiem Nolīguma I līdz IV nodaļas elementiem, lai novērstu iespējamās matemātiskās un statistiskās anomālijas.

9. pants

Ārkārtas jautājumu pastāvīgās grupas ziņojumus par šajā pielikumā minētajiem jautājumiem iesniedz Vadības komitejai līdz 1975. gada 1. aprīlim. Vadības komiteja vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus Valdei, kas ar balsu vairākumu ne vēlāk kā 1975. gada 1. jūlijā pieņem lēmumu par šiem priekšlikumiem, izņemot šā pielikuma 7. panta 2. punktā paredzētos gadījumus.

Darbības ar dokumentu

NOLĪGUMS PAR STARPTAUTISKO ENERĢĒTIKAS PROGRAMMU (Ar grozījumiem, kas izdarīti 2022. gada 20. februārī)

NOLĪGUMS
PAR STARPTAUTISKO ENERĢĒTIKAS PROGRAMMU
(Ar grozījumiem, kas izdarīti 2022. gada 20. februārī)