Darbības ar dokumentu

Talsu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 21

2024. gada 29. augustā (prot. Nr. 27, 4. p., lēmums Nr. 280)

Lokālplānojuma vēja parka "Valpene" ierīkošanai, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi
par pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentiem" 91. punktu

Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas lokālplānojuma vēja parka "Valpene" ierīkošanai, saistošās daļas:

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);

2. Grafiskā daļa - karte "Funkcionālais zonējums" (2. pielikums), kas ir pieejama valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portālā ar unikālo identifikatoru https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_30484 un ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Āboliņš

 

1. pielikums
Talsu novada pašvaldības domes
2024. gada 29. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 21

Talsu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90009113532
Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201
pasts@talsi.lv http://www.talsunovads.lv

Lokālplānojums vēja parka "Valpene" ierīkošanai

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības dabas aizsardzībai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. Lokālplānojuma teritorijā iekļautās zemes vienības

2. pielikums. Kārtība, kādā aprēķina vēja elektrostaciju radīto zemas frekvences troksni

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Šie noteikumi nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" attēlotajām un šo noteikumu 1. Pielikumā uzskaitītajām 112 zemes vienībām Talsu novada Dundagas un Īves pagastos (turpmāk - Lokālplānojuma teritorija).

2. Lokālplānojuma teritorijas attīstības priekšlikuma, kas paredz ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma "Vēja parka "Valpene" būvniecība Talsu novada Dundagas un Īves pagastos" vēja parka būvniecību lokālplānojuma teritorijā, īstenošanai nepieciešamās papildus izpētes, šajās izpētēs un Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu ietverto prasību attiecībā uz paredzētās darbības īstenošanas vietu, apjomu un tehnoloģiju veidu, kā arī ietekmes novēršanu, samazināšanu, kompensēšanu un monitoringu īstenošanu nodrošina attīstības priekšlikuma virzītājs.

1.2. Definīcijas

3. Zemas frekvences troksnis - A-izsvarotā skaņas spiediena līmeņa summārā vērtība (dB(A)) 1/3 oktāvu frekvenču joslu diapazonā no 10 līdz 160 Hz.

4. Mirgošana - vēja elektrostacijas rota lāpstiņu kustības radīts periodisks noēnojums uz zemes un dažādu objektu virsmas.

5. Energoapgādes komersants - licencēts vai reģistrēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

6. Piekļuvi pie vēja elektrostacijām organizē izmantojot esošos pievienojumus valsts autoceļiem un veidojot jaunus pievienojumus pie valsts autoceļiem, saskaņā ar paskaidrojuma raksta 8. pielikumu "Plānotā transporta un elektroapgādes shēma" un 9. pielikumu "Potenciālās pievienojuma vietas valsts un pašvaldības autoceļiem", risinājumus precizējot būvprojektā. Jaunus pievienojumus atļauts veidot pie šādiem autoceļiem saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu "Vēja parka "Valpene" būvniecība Talsu novada Dundagas un Īves pagastos":

6.1. Valsts vietējam autoceļam V1363 "Ārlava-Tiņģere-Plintiņi";

6.2. Valsts vietējam autoceļam V1368 "Dundaga-Tiņģere-Tiltiņi";

6.3. Pašvaldības autoceļam "Mazās darbnīcas-Būdeni" (inženierbūve ar kadastra apzīmējumu 88500210161001);

6.4. Pašvaldības autoceļam "Ceļš Kubele-Stirniņi" ar (inženierbūve kadastra apzīmējumu 88500270116001).

7. Jauna ceļa pievienojuma izveidošanas gadījumā valsts autoceļam, būvprojektam nepieciešams pievienot izvērtējumu, ko veic ceļu projektēšanas jomā sertificēta persona (sertifikāts attiecībā uz laukumu, stāvvietu, autoceļu un ielu projektēšanu), izvērtējot katra ceļa pievienojuma radītās satiksmes režīma izmaiņas un satiksmes negadījuma risku pieaugumu, salīdzinot ar risinājumiem, kad ceļa pievienojumu pievieno citam - zemākas šķiras valsts autoceļam, pašvaldības, komersanta vai māju ceļam, nodibinot servitūtu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā (un ceļa pievienojumu pievienojot tuvumā esošam ceļa pievienojumam).

8. Izstrādājot vēja parka būvniecības projektu, jāizvērtē vēja elektrostaciju komplektējošo daļu transportēšanas maršruti un tie jāsaskaņo pašvaldībā, ņemot vērā nosacījumus smagsvara un lielgabarīta kravu pārvadāšanā.

9. Vēja parka būvprojekta ietvaros novērtē esošo ceļu klātnes stiprību un, ja tā ir neatbilstoša, projektē ceļa pastiprināšanas pasākumus, kā arī veic autoceļa posma pārbūvi.

10. Nav atļauta vēja elektrostaciju lielgabarīta un smagsvara komplektējošo daļu transportēšana pa pašvaldības autoceļa ar kadastra apzīmējumu 88500270116001 posmu no autoceļa P125 līdz Kubalu skolai - muzejam (zemes vienība ar kadastra 88500270053 ieskaitot).

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

11. Būvdarbiem ar celšanas un citiem mehānismiem tuvāk par 30 metriem no 110kV un 330 kV elektrolīniju malējiem vadiem izstrādājams un ar AS "Augstsprieguma tīkls" saskaņojams darbu izpildes projekts.

12. Plānoto piebraucamo ceļu, laukumu, ēku un citu būvju būvprojektēšanas stadijā jāveic esošās meliorācijas sistēmas tehniskā izpēte, kas jāpievieno būvprojektam.

13. Vēja elektrostaciju būvniecības ietekmē nav pieļaujama melioratīvā un hidroloģiskā stāvokļa pasliktināšana tai piegulošās platībās.

14. Izbūvējot vēja elektrostacijas vidēja sprieguma un augstsprieguma elektrolīnijas ir jāierīko kā pazemes kabeļi.

3.3. Prasības apbūvei

15. Vēja elektrostaciju būvniecība funkcionālajā zonā "Lauksaimniecības teritorija" (L) un funkcionālajā apakšzonā "Mežu teritorija" (M2) pieļaujama, ja vēja parka "Valpene" paredzētai darbībai ir veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vēja elektrostaciju atrašanās vietas precizē būvprojektā.

16. Vēja elektrostacijas izvieto ne tuvāk kā trīs rotora diametru attālumā vienu no otras.

17. Vēja elektrostaciju un to uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamo infrastruktūras, labiekārtojuma un inženiertīklu elementu teritorijas atļauts iežogot.

18. Vēja elektrostaciju būvdarbu laikā jāveic arheoloģiskā uzraudzība būvobjektā.

19. Lai mazinātu vēja elektrostaciju ietekmi uz Kubalu skolu - muzeju, vēja elektrostaciju būvprojektēšanas laikā jāpiesaista ainavu eksperts/ainavu arhitekts un jāsagatavo risinājumi vizuālo korektīvo darbību veikšanai, atbilstoši kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanas prasībām. Risinājumi īstenojami, ja tiek saņemts zemes īpašnieka saskaņojums.

20. Vēja elektrostacijas, kas plānotas 800 m zonā no esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas, izbūve ir pieļaujama tikai pēc būvvaldes akta saņemšanas par dzīvojamās vai publiskās ēkas neesamību dabā un attiecīgo ierakstu dzēšanas kadastrā un zemesgrāmatā vai pēc publiskās vai dzīvojamās funkcijas pārtraukšanas un ēkas tiesiskā statusa maiņas, nosakot un reģistrējot to par nedzīvojamu būvi.

21. Ja vēja elektrostacijas tiek izvietotas 250 m un tuvāk no valsts vietējiem autoceļiem un pašvaldības ceļiem, tad tās aprīkojamas ar pretapledošanas sistēmām.

22. Vēja elektrostacijas aprīkojamas ar ledus detektēšanas sistēmām, kas nodrošina stacijas darbības apturēšanu apledošanas gadījumā.

23. Gaisa kuģu lidojumu drošībai diennakts tumšajā laikā visas vēja elektrostacijas aprīko ar vienas krāsas aizsarggaismām.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

Nenosaka

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

24. Vides risku samazināšanas pasākumi jāīsteno atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā "Vēja parka "Valpene" būvniecība Talsu novada Dundagas un Īves pagastos" ietvertajām prasībām attiecībā uz paredzētās darbības īstenošanas vietu, apjomu un tehnoloģiju veidu, kā arī ietekmes novēršanu, samazināšanu un monitoringu.

25. Ja nepieciešams, pirms vēja parka ekspluatācijas uzsākšanas tā operators izstrādā vēja parka civilās aizsardzības plānu, kuru saskaņo ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un pašvaldību, un pēc plāna apstiprināšanas iesniedz to pašvaldībai.

26. Vēja elektrostacijas plāno un ekspluatē tā, lai to radītā mirgošanas efekta ietekmes laiks dzīvojamajās un publiskajās ēkās nepārsniegtu šādus rādītājus:

26.1. 30 stundas gadā, ja mirgošanas efekta ietekmes uzraudzībai netiek izmantotas iekārtas faktiskā saules spīdēšanas laika noteikšanai;

26.2. 8 stundas gadā, ja mirgošanas efekta ietekmes uzraudzībai tiek izmantotas iekārtas faktiskā saules spīdēšanas laika noteikšanai;

26.3. 30 minūtes diennaktī.

27. Vēja parka būvprojektēšanas laikā veic mirgošanas efekta ietekmes laika aprēķinus, nosakot ietekmētās apbūves teritorijas un prognozē mirgošanas efekta ietekmes laiku.

28. Mirgošanas efekta ietekmes laiku vērtē visās dzīvojamajās un publiskajās ēkās, kas atrodas tuvāk nekā 3 km attālumā no vēja elektrostacijas.

29. Ja mirgošanas efektu var izraisīt vairākas vēja elektrostacijas, tad tiek aprēķināts summārais visu vēja elektrostaciju radītais mirgošanas efekta ietekmes laiks un vērtēta tā atbilstība šo noteikumu 26. punktā norādītajiem rādītājiem.

30. Ja tiek prognozēta šo noteikumu 26. punktā noteikto rādītāju pārsniegšana, Energoapgādes komersants paredz un īsteno pasākumus mirgošanas efekta ietekmes laika samazināšanai līdz šo noteikumu 26. punktā noteiktajiem rādītājiem.

31. Energoapgādes komersants būvniecības būvprojektam pievieno mirgošanas efekta ietekmes laika aprēķinu, kas apliecina plānotā vēja parka atbilstību šo noteikumu 26. punktā noteiktajiem rādītājiem.

32. Ja vēja parka ekspluatācijas laikā tiek izbūvētas jaunas dzīvojamās vai publiskās ēkas, kas atrodas tuvāk nekā 3 km attālumā no vēja elektrostacijas, energoapgādes komersants pēc pieprasījuma saņemšanas no pašvaldības veic mirgošanas efekta ietekmes laika aprēķinus jaunbūvējamajai ēkai, un, ja tiek prognozēta šo noteikumu 26. punktā noteikto rādītāju pārsniegšana, energoapgādes komersants paredz un īsteno pasākumus mirgošanas efekta ietekmes laika samazināšanai līdz šo noteikumu 26. punktā noteiktajiem rādītājiem.

33. Energoapgādes komersants ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 20. janvārim iesniedz pašvaldībā pārskatu par īstenotajiem mirgošanas efekta ietekmes laika ierobežošanas pasākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā.

34. Vēja elektrostacijas izvieto tā, lai to ekspluatācijas laikā radītais zemas frekvences trokšņa līmenis dzīvojamo ēku, vasarnīcu, sociālās aprūpes iestāžu, veselības aprūpes iestāžu, kultūras iestāžu, tūrisma un atpūtas būvju iekštelpās nepārsniegtu 20 dB (A).

35. Vēja elektrostaciju radītā zemas frekvences trokšņa līmeņa prognozēšanai un novērtēšanai izmanto aprēķinu metodi, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

36. Ja ēkas telpās zemas frekvences trokšņa piesārņojumu var radīt vairākas vēja elektrostacijas, tad, veicot aprēķinu, nosaka un vērtē summāro vēja elektrostaciju radīto zemas frekvences trokšņa līmeni ēkas iekštelpās.

37. Projektējot un būvējot jaunas šo noteikumu 32. punktā norādītās ēkas tuvāk nekā 1 km attālumā no vēja elektrostacijas, prognozē zemas frekvences trokšņa piesārņojuma līmeni būves iekštelpās, un, ja nepieciešams, būvniecības ierosinātājs izmanto materiālus ar augstāku skaņas izolācijas līmeni, lai nodrošinātu šo noteikumu 34. punktā norādītā robežlieluma ievērošanu.

3.6. Prasības dabas aizsardzībai

38. Dabas aizsardzības pasākumi jāīsteno Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā "Vēja parka "Valpene" būvniecība Talsu novada Dundagas un Īves pagastos" ietvertajām prasībām attiecībā uz paredzētās darbības īstenošanas vietu, apjomu un tehnoloģiju veidu, kā arī ietekmes novēršanu, samazināšanu, kompensēšanu un monitoringu.

39. Ja teritorija, kur veikta koku cirte elektrostaciju konstrukciju transportēšanai un uzstādīšanai, nav funkcionāli nepieciešama vēja elektrostaciju ekspluatācijai, tajā ne vēlāk kā 2 gadu laikā pēc vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā veic meža atjaunošanu.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

40. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

41. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

42. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

43. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

44. Biroju ēku apbūve (12001).

45. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

46. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

47. Noliktavu apbūve (14004): Apbūve, ko veido noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot jebkādu preču ražošanu vai pārstrādāšanu un rūpniecības uzņēmumu teritorijā esošās noliktavas), iepakojumu un videi nekaitīgu atkritumu (kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai) uzglabāšanai.

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

48. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

49. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

50. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

51. Labiekārtota ārtelpa (24001).

52. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

53. Viensētu apbūve (11004): ja vienas viensētas izveidei paredzētās zemes vienības platība nav mazāka par 2 ha un vidi un dabas aizsardzību vai meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

54. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

55. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

56. Sporta būvju apbūve (12005).

57. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

58. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

59. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

60. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): Augkopība, dārzeņkopība (ietverot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus ar būvēm to darbības nodrošināšanai), dārzkopība (tai skaitā sakņu un augļu dārzi bez apbūves), dīķsaimniecība un cita lauksaimnieciskā darbība, kā arī alternatīvie saimniekošanas veidi (piemēram, sēņu audzēšana, akvakultūru audzēšana, enerģētisko kultūru audzēšana, lauku tūrisms un viensētas lauku teritorijā).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
61.	2 ha 1	2	6	līdz 10 3	līdz 3 4	5

4.10.1.5. Citi noteikumi

62. Viensētu apbūve pilsētas vai ciema teritorijā atļauta, ja zemes vienības platība nav mazāka par 5000 m² .

63. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā - viena dzīvojamā māja. Publiskās apbūves ēku un palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.

4.10.2. Mežu teritorija (M2)

4.10.2.1. Pamatinformācija

64. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošana un kurā ir atļauta vēja elektrostaciju un vēja parku apbūve.

4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

65. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

66. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, mežaparki, kapsētas (neietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas, laukumi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

67. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

68. Viensētu apbūve (11004): ja vienas viensētas izveidei paredzētās zemes vienības platība nav mazāka par 2 ha un vidi un dabas aizsardzību vai meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

69. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

70. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes un pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli, elektroenerģijas, elektronisko sakaru, ūdens, un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

71. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

72. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.10.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
73.	2 ha 7	8	9	līdz 10 10	līdz 3 11	12

4.10.2.5. Citi noteikumi

74. Dzīvojamo un publisko apbūvi projektē ne tuvāk par 800m no vēja elektrostaciju torņa.

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

75. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

76. Viensētu apbūve (11004).

77. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

78. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

79. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

80. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

81. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

82. Vasarnīcu apbūve (11002).

83. Dārza māju apbūve (11003).

84. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

85. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

86. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

87. Sporta būvju apbūve (12005).

88. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

89. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

90. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

91. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

92. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

93. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

94. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

95. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

96. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

97. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

98. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

99. Noliktavu apbūve (14004).

100. Lidostu un ostu apbūve (14005).

101. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

102. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

103. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
104.	Viensētu apbūve	2 ha 13	14	15	līdz 10 16	līdz 3 17	21
105.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	2 ha 13	14	15	16	19	21
106.	Lauksaimnieciska izmantošana	2 ha 13	14	15	16	20	21
107.	Labiekārtota ārtelpa	2 ha 13	14	15	16	20	21
108.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	2 ha 13	14	15	16	20	21
109.	Ūdens telpas publiskā izmantošana	2 ha 13	14	15	16	19	21
110.	Vasarnīcu apbūve	2 ha 13	14	15	līdz 10 16	līdz 3 17	21
111.	Dārza māju apbūve	2 ha 13	14	15	līdz 10 16	līdz 2	21
112.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2 ha 13	14	15	16	18	21
113.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2 ha 13	14	15	16	18	21
114.	Kultūras iestāžu apbūve	2 ha 13	14	15	16	18	21
115.	Sporta būvju apbūve	2 ha 13	14	15	16	18	21
116.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2 ha 13	14	15	16	18	21
117.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2 ha 13	14	15	16	18	21
118.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	2 ha 13	14	15	16	18	21
119.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	2 ha 13	14	15	16	18	21
120.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	2 ha 13	14	15	16	18	21
121.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	2 ha 13	14	15	16	19	21
122.	Derīgo izrakteņu ieguve	2 ha 13	14	15	16	19	21
123.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	2 ha 13	14	15	16	19	21
124.	Inženiertehniskā infrastruktūra	2 ha 13	14	15	16	19	21
125.	Transporta lineārā infrastruktūra	2 ha 13	14	15	16	20	21
126.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	2 ha 13	14	15	16	19	21
127.	Noliktavu apbūve	2 ha 13	14	15	16	19	21
128.	Lidostu un ostu apbūve	2 ha 13	14	15	16	20	21
129.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	2 ha 13	14	15	16	19	21
130.	Mežsaimnieciska izmantošana	2 ha 13	14	15	16	20	21
131.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	2 ha 13	14	15	16	20	21

4.11.1.5. Citi noteikumi

132. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

132.1. divas dzīvojamās ēkas, ja tiek saglabātas zemes vienības sadales iespējas, ievērojot jaunveidojamas zemes vienības minimālo platību un atļautos apbūves parametrus;

132.2. pārējām ēkām - ievērojot atļautos apbūves parametrus.

133. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju lietošanas kategoriju maiņu veic zem ēkām, būvēm, pagalmiem un ceļiem, ievērojot atbilstošos normatīvos aktus.

134. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņai prioritāri paredz teritorijās:

134.1. ar zemāko zemes kvalitātes novērtējumu;

134.2. kas novietojuma un konfigurācijas dēļ nav piemērotas izmantošanai lauksaimniecībā;

134.3. kurām nav nodrošināta piekļuve;

134.4. kurām ir starpgabala statuss.

135. Meža ieaudzēšana nav atļauta:

135.1. ja lauksaimniecības zeme atrodas pilsētas vai ciema teritorijā;

135.2. ja meliorācijas sistēmu uzturētājs nesaskaņo meliorēto zemju apmežošanu;

135.3. ja visapkārt esošās lauksaimniecības zemes plānotajam apmežošanas nogabalam tiek apsaimniekotas un izmantotas lauksaimniecībā.

136. Lauksaimniecības zemē kokaugu stādījumu ierīkošana nav atļauta:

136.1. ja lauksaimniecības zeme atrodas pilsētas vai ciema teritorijā;

136.2. ja meliorācijas sistēmu uzturētājs nesaskaņo meliorēto zemju apmežošanu;

137. Jaunveidojamās zemes vienības minimālā fronte - 30 m.

138. Ja zemes vienība, kurā plānota Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001) un Lauksaimnieciskās izmantošanas (22001) teritorijas izmantošanas veids specializēts lopkopības komplekss robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti, bet ne mazāku kā 5 m.

139. Plānojot Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (13001) un Lauksaimnieciskā izmantošana (22001) ar teritorijas izmantošanas veidu specializēts lopkopības komplekss vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauj pamatojumu, kurā izvērtē tuvējā apkārtnē esošo dabas un apstādījumu teritoriju un stādījumu pietiekamību. Pamatojumu saskaņo būvvaldē.

140. Dzīvojamo un publisko apbūvi projektē ne tuvāk par 800m no vēja elektrostaciju torņa.

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

141. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

142. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes un pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli, elektroenerģijas, elektronisko sakaru, un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

143. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): Tilti, gājēju tilti, estakādes un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

144. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai.

145. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Hidroelektrostacijas.

146. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

147. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

148. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007): atļauta tikai privātajos ūdensobjektos.

149. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

150. Nav atļauta patvaļīga dabīgi veidojušos ūdensobjektu iztaisnošana, aizbēršana, gultnes padziļināšana, mākslīgu salu veidošana.

151. Ūdensobjekta krasta līnijai jābūt brīvi pieejamai, bez žogiem un citām būvēm, nodrošinot piekrastes tauvas joslu 10 m platumā, bet gar privāto ūdeņu krastiem - 4 m.

152. Ūdensobjektu krastu un ēku, būvju aizsardzībai pret eroziju atļauts veikt krastu nostiprināšanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

153. Krasta stiprināšanas inženiertehniskos pasākumus veic kompleksi, būvniecības ieceres dokumentācijā izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām.

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

154. Vēja parka būvniecība un ekspluatācija ir veicama, īstenojot Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā par ietekmes uz vidi novērtējuma "Vēja elektrostaciju parka "Valpene" būvniecība" noteiktos pasākumus ietekmes uz vidi mazināšanai.

155. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību, atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām un risinājumiem.

156. Lokālplānojums nenosaka teritorijas izbūves kārtas. Vēja elektrostaciju un tām nepieciešamo transporta teritoriju un inženierkomunikāciju būvniecību īsteno būvprojektā noteiktā secībā.

157. Lokālplānojuma teritorijā inženiertīklu izbūves secību precizē būvprojektēšanas stadijā.

7. Citi nosacījumi/prasības

158. Izbūvēto inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam, saskaņā ar būvprojektu un izpilduzmērījumiem.

Pielikumi

1. pielikums. Lokālplānojuma teritorijā iekļautās zemes vienības

2. pielikums. Kārtība, kādā aprēķina vēja elektrostaciju radīto zemas frekvences troksni