Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 583

Rīgā 2024. gada 3. septembrī (prot. Nr. 35 8. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 667 "Adopcijas kārtība"

Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību
aizsardzības likuma 31. panta otro daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 667 "Adopcijas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 220. nr.; 2020, 247. nr.; 2023, 184. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Adoptējamā bērna deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā bāriņtiesa noskaidro visu adopcijā iesaistīto personu viedokli par bērna adopciju un nodrošina šo noteikumu 6. un 7. punktā norādītās dokumentācijas sagatavošanu par viņu piekrišanu adopcijai.";

1.2. izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Ja adoptētājs ir izteicis vēlmi adoptēt bērnu, bāriņtiesa bērna atrašanās vietā veic pārrunas ar adoptējamo bērnu, noskaidro viņa viedokli un noformē sarunas protokolu. Ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, bāriņtiesa bērna piekrišanu adopcijai noformē atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.";

1.3. svītrot 8. punktu;

1.4. papildināt ar 8.¹ punktu šādā redakcijā:

"8.¹ Ja bērns kļuvis adoptējams, bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ir ievietots ārpusģimenes aprūpē, 15 darbdienu laikā noskaidro adoptējamā bērna viedokli par adopciju un noformē sarunas protokolu. Ja bērnam ir iecelts aizbildnis, bērna viedokli noskaidro 15 darbdienu laikā pēc tam, kad aizbildnis ir piekritis bērna adopcijai citā ģimenē. Ja bērns atrodas bērnu aprūpes iestādē, sarunas protokola norakstu nekavējoties nosūta tās vadītājam.";

1.5. izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Bērnu aprūpes iestāde un bāriņtiesa informāciju par adoptējamo bērnu ministrijai sniedz, aizpildot noteikta parauga adoptējamā bērna uzskaites lapu (turpmāk - bērna uzskaites lapa) un pievienojot tai lēmuma norakstu par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos, ja šāds lēmums ir pieņemts. Ja minētais lēmums ir pieņemts pēc bērna uzskaites lapas iesniegšanas ministrijai, bāriņtiesa 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta ministrijai tā norakstu.";

1.6. papildināt ar 9.¹ punktu šādā redakcijā:

"9.¹ Bāriņtiesa, bērnu aprūpes iestāde vai aizbildnis nekavējoties informē ministriju par jebkurām izmaiņām, kas saistītas ar adoptējamo bērnu.";

1.7. izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15. Ja bērns atrodas audžuģimenē vai specializētā audžuģimenē (turpmāk - audžuģimene), bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, divu mēnešu laikā no dienas, kad bērns kļuvis adoptējams, noskaidro, vai audžuģimene vēlas adoptēt audžuģimenē esošo bērnu, un nosūta bērna uzskaites lapu ministrijai.";

1.8. izteikt 21. punktu šādā redakcijā:

"21. Adoptētājs pieteikumu nākamā bērna adopcijai var iesniegt bāriņtiesā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad stājies spēkā spriedums par adopcijas apstiprināšanu, izņemot gadījumu, ja adoptētājs vēlas adoptēt adoptētā bērna bioloģisko brāli (pusbrāli) vai bioloģisko māsu (pusmāsu), vai bērnu, kurš dzīvo ar adoptētāju nedalītā saimniecībā, un adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa ir atzinusi, ka nākamā bērna adopcija šajā ģimenē atbilst adoptējamā, adoptētā vai cita ar adoptētāju nedalītā saimniecībā dzīvojoša bērna interesēm.";

1.9. izteikt 23. punktu šādā redakcijā:

"23. Sešu mēnešu laikā pēc adopcijas pieteikuma saņemšanas bāriņtiesa izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam. Izvērtēšanas laikā:
23.1. novērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu, tai skaitā noskaidro visu nedalītā saimniecībā dzīvojošo personu viedokli par bērna adopciju;
23.2. noskaidro ģimenes dzīves apstākļus, sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu un izvērtē ģimenes materiālo stāvokli;
23.3. pieprasa informāciju no Sodu reģistra par personu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;
23.4. izvērtē šo noteikumu 17.6. apakšpunktā un 23.¹ punktā ​​​​​​​ minētos dokumentus un informāciju;
23.5. ja persona pēdējo divu gadu laikā pastāvīgi (ilgāk par vienu gadu) ir dzīvojusi ārvalstīs, bāriņtiesa pieprasa personai iesniegt attiecīgās valsts sodu reģistrā iekļautās ziņas par personu;
23.6. noskaidro, vai personai nav ierobežota rīcībspēja;
23.7. nosūta personu pie psihologa ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā (turpmāk - atbalsta centrs) vai bāriņtiesā, lai saņemtu atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par personas piemērotību adoptētāja statusam;
23.8. nosūta personu apgūt adoptētāja mācību programmu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam. Adoptētāja mācību programma nav jāapgūst, ja persona ir sekmīgi apguvusi adoptētāja, aizbildņa vai audžuģimenes mācību programmu, izņemot gadījumu, ja bāriņtiesa, uzsākot personas izvērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 23. un 26. punktam, ir atzinusi, ka personai nepieciešams apgūt adoptētāja mācību programmu;
23.9. (Svītrots)
23.10. noskaidro personas viedokli par bērna tiesībām zināt savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērnam.";

1.10. papildināt ar 23.¹ punktu šādā redakcijā:

"23.¹ Pēc tam, kad persona ir apguvusi šo noteikumu 23.8. apakšpunktā minēto mācību programmu, atbalsta centrs iesniedz bāriņtiesai informāciju par mācību programmas apguvi, personas raksturojumu un tās sniegto kompetenču pašvērtējumu, psihologa atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par personas piemērotību adoptētāja statusam, kā arī attiecīgu apliecību, ja persona sekmīgi apguvusi mācību programmu.";

1.11. izteikt 25. punktu šādā redakcijā:

"25. Bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju ir spēkā piecus gadus no tā pieņemšanas dienas. Bāriņtiesa triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to informē ministriju un 10 darbdienu laikā tai nosūta lēmuma norakstu. Bāriņtiesa lēmuma spēkā esības laikā reizi gadā pārbauda šo noteikumu 23.2. un 23.3. apakšpunktā norādīto un citu būtisku informāciju par adoptētāju. Ja persona piecu gadu laikā nav adoptējusi bērnu, bāriņtiesa pēc jauna adopcijas pieteikuma saņemšanas izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam atbilstoši šo noteikumu 23. punktam.";

1.12. papildināt ar 25.¹ punktu šādā redakcijā:

"25.¹ Persona, kura bāriņtiesā iesniegusi adopcijas pieteikumu, un adoptētājs triju darbdienu laikā informē bāriņtiesu, kuras darbības teritorijā ir deklarēta personas dzīvesvieta, par:
25.¹1. laulības šķiršanu;
25.¹2. stāšanos laulībā;
25.¹3. spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru personai vai otram laulātajam ir ierobežota rīcībspēja;
25.¹4. spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru otrs laulātais ir izsludināts par mirušu;
25.¹5. laulātā nāvi;
25.¹6. laulātā izsludināšanu meklēšanā;
25.¹7. Civillikuma 163. panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu iestāšanos;
25.¹8. citu būtisku informāciju, kas var būt šķērslis bērna adopcijai.";

1.13. izteikt 28. punktu šādā redakcijā:

"28. Ja bērns dzīvo personas ģimenē, bāriņtiesa, izvērtējot personas piemērotību adoptētāja statusam, vienlaikus noskaidro un izvērtē šo noteikumu 46. punktā minēto informāciju un lemj par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm.";

1.14. izteikt 31. punktu šādā redakcijā:

"31. Adoptētājs piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par adoptējamo bērnu informē ministriju par to, vai vēlas vai nevēlas personīgi iepazīties ar bērnu. Ja adoptētājs piecu darbdienu laikā neinformē ministriju par vēlmi personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz citam adoptētājam.";

1.15. izteikt 32. punktu šādā redakcijā:

"32. Ja adoptētājs vēlas personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, ministrija divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 31. punktā minētā termiņa notecējuma sagatavo atļauju adoptētājam personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu. Atļauju izsniedz adoptētājam, aizbildnim, bērnu aprūpes iestādei, bāriņtiesai, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un bāriņtiesai, kura pieņēmusi lēmumu par personas atzīšanu par adoptētāju.";

1.16. izteikt 33. punktu šādā redakcijā:

"33. Bērnu aprūpes iestādes vadītājs pēc šo noteikumu 32. punktā minētās atļaujas un personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas iepazīstina adoptētāju ar adoptējamo bērnu un viņa lietu, kā arī, neatklājot personas identitāti, sniedz informāciju par bērna bioloģisko ģimeni, tostarp veselības datus. Ja adoptējamais bērns atrodas audžuģimenē vai aizbildnībā, bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai aizbildņa iecelšanu bērnam, adoptētāju iepazīstina ar adoptējamā bērna lietu, kā arī, neatklājot personas identitāti, sniedz informāciju par bērna bioloģisko ģimeni, tostarp veselības datus, bet audžuģimene vai aizbildnis iepazīstina ar adoptējamo bērnu.";

1.17. izteikt 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Ja adoptējamais bērns atrodas audžuģimenē vai aizbildnībā, bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, piedalās vismaz vienā adoptējamā bērna un adoptētāja tikšanās reizē.";

1.18. izteikt 36. punktu šādā redakcijā:

"36. Ja adoptētājs vēlas ņemt adoptējamo bērnu pirmsadopcijas aprūpē, viņš 15 darbdienu laikā pēc tam, kad reģistrēta atļauja adoptētājam personīgi iepazīties ar adoptējamo, par to informē ministriju.";

1.19. izteikt 38. punktu šādā redakcijā:

"38. Ja adoptētājs 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 32. punktā minētās atļaujas saņemšanas neinformē ministriju par vēlmi turpināt adopcijas procesu vai nav iesniedzis bāriņtiesā iesniegumu, ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz citam adoptētājam.";

1.20. izteikt 39. punktu šādā redakcijā:

"39. Adoptētāja deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā bāriņtiesa pirms lēmuma pieņemšanas par adoptējamā bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē:
39.1. izskaidro bērnam veicamās darbības un noskaidro bērna viedokli par viņa nodošanu pirmsadopcijas aprūpē, ja bērns spēj to formulēt, kā arī sniedz informāciju par atbalsta saņemšanas iespējām. Bāriņtiesa var lūgt minētās darbības veikt citai bāriņtiesai;
39.2. sazinās ar bērna likumisko pārstāvi un noskaidro, vai adoptējamā bērna nodošana pirmsadopcijas aprūpē atbilst bērna interesēm;
39.3. izvērtē, vai adoptētāja ģimene spēj nodrošināt bērna vajadzības, pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam.";

1.21. izteikt 43. punktu šādā redakcijā:

"43. Bāriņtiesa informē adoptētāju par atbalsta saņemšanas iespējām, tostarp adoptējamam bērnam, un pieņem lēmumu par bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē adoptētāja dzīvesvietā Latvijā uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Bāriņtiesa 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta ministrijai un adoptējamā likumiskajam pārstāvim lēmuma norakstu.";

1.22. izteikt 44. punktu šādā redakcijā:

"44. Bērnu aprūpes iestāde vai bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par adoptējamā bērna ievietošanu audžuģimenē vai aizbildņa iecelšanu, adoptējamā bērna personas lietā izdara atzīmi par viņa nodošanu pirmsadopcijas aprūpē un izsniedz adoptētājam apliecinātu adoptējamā bērna dzimšanas apliecības kopiju un bērnu aprūpes iestādes vai bāriņtiesas rīcībā esošu informāciju par viņa veselības stāvokli, attīstību, ikdienas vajadzībām un citiem apstākļiem, kas adoptētājam jāņem vērā, nodrošinot adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpi.";

1.23. izteikt 45. punktu šādā redakcijā:

"45. Adoptētāja deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā bāriņtiesa pēc adoptējamā bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptējamo bērnu izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības. Bāriņtiesa izpētes laikā:
45.1. apmeklē ģimeni vismaz trīs reizes, kā arī noskaidro bērna un adoptētāja viedokli;
45.2. ja nepieciešams, pieprasa ziņas no citām valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām vai piesaista citus speciālistus;
45.3. pārrunā ar adoptētāju aprūpē nodotā bērna tiesības zināt savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērna labvēlīgai attīstībai.";

1.24. izteikt 46. punktu šādā redakcijā:

"46. Bāriņtiesa, veicot ģimenes izpēti pirmsadopcijas aprūpes laikā:
46.1. noskaidro un izvērtē:
46.1.1. adoptētāja un adoptējamā bērna personības iezīmes, saderību un savstarpējās attiecības;
46.1.2. adoptējamā bērna attiecības ar citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;
46.1.3. adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības;
46.1.4. adoptētāja spēju izaudzināt adoptējamo bērnu;
46.1.5. adoptētāja un adoptējamā bērna savstarpējo piemērotību;
46.2. izvērtē no adoptētāja, atbalsta centra un valsts un pašvaldību iestādēm saņemto informāciju par adoptētājam un adoptējamam bērnam sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstu, ja attiecināms.";

1.25. papildināt ar 46.¹ punktu šādā redakcijā:

"46.¹ Ja adoptējamam bērnam vai adoptētāja ģimenei pirmsadopcijas aprūpes laikā ir nepieciešams atbalsts, bāriņtiesa un atbalsta centrs informē adoptētāju par tā saņemšanas iespējām.";

1.26. papildināt ar 46.² punktu šādā redakcijā:

"46.² Adoptētājs nekavējoties ziņo savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai un bērna likumiskajam pārstāvim, ja pirmsadopcijas aprūpes laikā:
46.²1. ir izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un adoptētāju vai citu nedalītā saimniecībā dzīvojošu personu;
46.²2. ir plānota bērna izceļošana no valsts;
46.²3. bērnam ir pasliktinājusies veselība vai ir konstatēti būtiski veselības traucējumi;
46.²4. bērns ir cietis nelaimes gadījumā;
46.²5. bērns nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas;
46.²6. bērns patvaļīgi aizgājis no ģimenes;
46.²7. bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;
46.²8. bērns ir miris;
46.²9. adoptētāja rīcībā ir cita informācija, kas var būtiski ietekmēt turpmāko bērna pirmsadopcijas aprūpi.";

1.27. izteikt 48. punktu šādā redakcijā:

"48. Ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu adoptētāja ģimenē, tā izvērtē arī nepieciešamību adoptētājam saņemt psihologa atzinumu, lai turpinātu adopcijas procesu ar nākamo bērnu. Bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta ministrijai lēmuma norakstu.";

1.28. izteikt 51. punktu šādā redakcijā:

"51. Adoptētājs triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm, iesniedz tiesā pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. Ja pieteikums noteiktajā termiņā tiesā nav iesniegts, bāriņtiesa, uzklausot adoptētāju un noskaidrojot adoptējamā bērna viedokli, izvērtē nepieciešamību atkārtoti lemt par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm.";

1.29. papildināt ar 52.¹ punktu šādā redakcijā:

"52.¹ Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā tiesa sprieduma norakstu nekavējoties nosūta ministrijai.";

1.30. izteikt 53. punktu šādā redakcijā:

"53. Lai pārliecinātos par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos ģimenē pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas ne retāk kā divas reizes gadā vērtē bērna aprūpi ģimenē, tostarp:
53.1. veic dzīves apstākļu pārbaudi un pārrunas ar adoptētājiem, bērnu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošajām personām, sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu un noformē sarunas protokolu;
53.2. ja nepieciešams, pieprasa ziņas no citām valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām vai piesaista citus speciālistus;
53.3. ja adoptētajam bērnam vai adoptētāja ģimenei ir nepieciešams atbalsts, informē adoptētāju par tā saņemšanas iespējām;
53.4. ja nepieciešams, pārrunā ar adoptētāju adoptētā bērna tiesības zināt savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērna labvēlīgai attīstībai.";

1.31. izteikt 64.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"64.4. dokumentu, kas apliecina, ka adoptētājs ir apguvis mācību programmu, kas atbilst šo noteikumu 3. pielikumā minētajai programmai, un pievieno dokumentu, kurā norādīts apgūtās mācību programmas saturs un stundu skaits;";

1.32. izteikt 73. punktu šādā redakcijā:

"73. Ja ārvalsts adoptētājs vēlas personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, ministrija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 71. punktā minētā termiņa notecējuma sagatavo atļauju adoptētājam personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu. Kompetentā iestāde nodrošina, ka ārvalsts adoptētājs 30 dienu laikā pēc minētās atļaujas reģistrācijas ierodas personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu un viņa lietu, kā arī informāciju par bērna bioloģisko ģimeni, kas neatklāj personas identitāti, tostarp veselības datiem. Izņēmuma gadījumā, ja tam ir pamatoti iemesli, šo termiņu var pagarināt līdz 30 dienām, iepriekš saskaņojot ar ministriju.";

1.33. izteikt 80. punktu šādā redakcijā:

"80. Ārvalsts adoptētājs atbilstoši šo noteikumu 51. punktam adopcijas apstiprināšanai iesniedz pieteikumu tiesā un dokumentiem pievieno labklājības ministra izsniegto adopcijas atļauju.";

1.34. izteikt 82.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"82.1. līdz adoptētā bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai iesniedz ministrijā un bāriņtiesā, kas lēmusi par bērna ārpusģimenes aprūpi, vismaz vienu bērna fotogrāfiju un pēcadopcijas ziņojumu atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam un pievieno tam notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība. Pirmos divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā pēcadopcijas ziņojumus iesniedz divas reizes gadā, turpmāk - reizi gadā;";

1.35. papildināt ar 93. punktu šādā redakcijā:

"93. Šo noteikumu 23.8. apakšpunktā noteiktais pienākums apgūt adoptētāja mācību programmu nav attiecināms uz audžuģimeni, kura vēlas adoptēt savā audžuģimenē ievietoto bērnu, un adoptētāju, kurš ir apguvis šo programmu un atkārtoti vēlas adoptēt bērnu, ja persona adopcijas pieteikumu bāriņtiesā ir iesniegusi līdz 2024. gada 9. septembrim. Ja persona izsaka vēlmi apgūt adoptētāju mācību programmu, bāriņtiesa nodrošina viņam šo iespēju.";

1.36. papildināt ar 94. punktu šādā redakcijā:

"94. Šo noteikumu 82.1. apakšpunktā noteiktā prasība pievienot pēcadopcijas ziņojumam notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā nav attiecināma uz ārvalsts adoptētāju, ja tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu ir stājies spēkā līdz 2024. gada 9. septembrim.";

1.37. izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).

2. Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 10. septembrī.

Ministru prezidente E. Siliņa

Labklājības ministrs U. Augulis

 

Pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 583

"3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 30. oktobra
noteikumiem Nr. 667

Prasības adoptētāju mācību programmas saturam un kritēriji mācību programmas izstrādei

Pielikums nosaka prasības ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem un kompetentajai iestādei potenciālo adoptētāju mācību programmas izstrādei, kā arī mācību programmas kvalitātes novērtēšanas procesa un mācību programmas īstenotāju - lektoru - kvalifikācijas prasības. Apmācību programmas īstenotāji, izstrādājot mācību programmu, ievēro šīs prasības un ir tiesīgi noteikt katras mācību tēmas ilgumu, to sadalījumu un secību, kā arī izmantojamās metodes, tai skaitā piemērojot modulāro apmācības sistēmu.

1. Mācību programmas mērķis - sniegt potenciālajiem adoptētājiem zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas pilnvērtīgai bērna aprūpei un audzināšanai.

2. Mācību programmas uzdevumi - mācību programma ietver izglītošanos mācību grupā, saistot to ar praktisku darbību. Mācību programma virzīta uz kompetenču attīstību: bērna aprūpe un aizsardzība; bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana; bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana; drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana; sadarbība jeb darbs profesionālā komandā.

3. Mācību programmas ilgums - vismaz 40 akadēmiskās stundas (teorētiskās un praktiskās nodarbības) un vismaz 16 akadēmiskās stundas (prakse - pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, piemēram, brīvprātīgais darbs bērnu aprūpes iestādē, krīzes centrā, dienas centrā, bērnu nometnēs trenera pavadībā). Prakses daļa tiek organizēta individuāli katrai ģimenei. Mācību programmas prakses daļas apguve 16 stundu apjomā nav nepieciešama, ja personai ir iepriekšēja pieredze ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpē un audzināšanā (aizbildnība, audžuģimene, viesģimene, adopcija, brīvprātīgais vai profesionālais darbs bērnu aprūpes iestādē vai krīzes centrā) vai persona vēlas adoptēt otra laulātā bērnu, izņemot gadījumu, ja persona ir izteikusi vēlmi to apgūt.

4. Mācību programmas forma - kombinēti klātienē un attālināti, ar uzsvaru uz klātienes nodarbībām un aktīvu iesaistīšanos grupas darba procesā. Mācības attālinātā formā pieļaujamas ne vairāk kā 30 % no teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām paredzētā akadēmisko stundu skaita. Mācību programmas prakse - pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem - ir organizējama klātienē. Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru - personu, kam ir pieredze bērnu ārpusģimenes aprūpē un audzināšanā, vai speciālistu darbā ar šādām ģimenēm. Lai mācību procesā varētu īstenot atbalsta komponenti un veidot grupas savstarpēju mijiedarbību, vēlamais dalībnieku skaits grupā 7-15 personas.

5. Mācību programmas metodes - lekcijas, videomateriāli vai mācību filmu demonstrēšana, darbs grupā, darbs pāros, lomu spēles, sociālo situāciju izspēle, diskusijas, refleksijas u. c.

6. Mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšana - apmācāmie, kuri apguvuši mācību programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju novērtējumu, kārto noslēguma pārbaudījumu, kas ietver daudzpakāpju novērtēšanu:

6.1. potenciālā adoptētāja kompetenču pašvērtējums;

6.2. lektora un mentora atgriezeniskā saite - novērtējums;

6.3. grupas atgriezeniskā saite;

6.4. teorētisko un praktisko zināšanu novērtēšana - zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;

6.5. vismaz 90 % apmeklējums un dalība grupas procesā.

Apliecību par mācību programmas apguvi saņem persona, kura teorētisko un praktisko zināšanu novērtējumā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās noslēguma pārbaudījuma pozīcijās.

7. Dokuments, kas apliecina sekmīgu mācību programmas apguvi, - apliecība.

8. Mācību programma:

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm	Mācību programmas rezultāts	Kvalifikācijas prasības lektoram
1. Bērna aprūpe un aizsardzība: 1.1. Bērna ienākšana ģimenē, mājas vide, drošība 1.2. Drošību apdraudošie riski un bērnu iepazīstināšana ar tiem 1.3. Veselības aprūpe, veselības veicināšana un slimību profilakse, tai skaitā higiēna un uzturs 1.4. Fiziskās, emocionālās, seksuālās vardarbības un pamešanas novārtā riski, faktori un pazīmes	Izpratne par bērna fiziskajām un emocionālajām pamatvajadzībām. Prasme nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
2. Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana: 2.1. Bērna augšanas un attīstības stadijas, vajadzības, vecumposmu īpatnības atbilstoši attīstības jomām 2.1.1 Bērnu un jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība 2.2. Bērna pozitīvā disciplinēšana 2.3. Traumatiskas pieredzes (tai skaitā šķiršanās, zaudējuma, vardarbības un pamešanas novārtā) ietekme uz bērnu attīstību, uzvedību un piesaisti 2.4. Traumatiskas pieredzes pārvarēšanas stratēģijas un metodes 2.5. Kavētas attīstības cēloņi un risinājumi 2.6. Bērna pašaprūpes prasmju attīstīšana 2.7. Bērna identitāte un tās atklāšanas nozīmīgums bērna labvēlīgai attīstībai, dzīves gājums, kultūra un pieredze 2.8. Piesaiste: piesaistes loma, veidošanās, piesaistes attīstības problemātiskie aspekti 2.9. Zaudējums, sērošana, ar to saistītie izaicinājumi, reakcijas, vajadzības	Izpratne par bērna attīstības vajadzībām,vecumposmu attīstības īpatnībām, spēja novērot un atpazīt kavētas attīstības pazīmes. Spēja saprast pārdzīvotās traumas un to ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību. Prasme atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām un nodrošināt tās. Veicināta izpratne par bērna kavētas attīstības novēršanu. Spēja veidot saikni ar bērnu un sniegt drošības sajūtu	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
3. Bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana: 3.1. Cieņpilna attieksme pret bērna izcelsmes ģimeni un citām piesaistes personām 3.2. Bērnam nozīmīgu attiecību atbalstīšana un turpināšana 3.3. Bērna saskarsmes ar izcelsmes ģimeni nodrošināšana, ar to saistītās bērnu reakcijas 3.4. Ģimenes nozīmīgums, māsu un brāļu savstarpējās saiknes nozīmīgums	Izpratne par bērnam nozīmīgu saikņu ietekmi. Prasme stiprināt bērna saiknes un veicināt attiecību uzturēšanu ar bērna izcelsmes ģimeni un citām bērnam nozīmīgām personām	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
4. Drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana*: 4.1. Ilglaicīgu un pastāvīgu attiecību nozīme, plānošana 4.2. Ģimenes atkalapvienošanās kā primārais bērna labklājības mērķis 4.3. Pārejas process ģimeņu maiņas gadījumā 4.4. Sagatavošana patstāvīgai dzīvei	Izpratne par drošas piesaistes nozīmi un ietekmi uz bērna attīstību. Prasme radīt bērnam drošu ģimenisku vidi un spēja veidot atbalstošas mūžilgas attiecības	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā
5. Sadarbība jeb darbs profesionālā komandā: 5.1. Bērnu tiesību aizsardzības tiesiskais regulējums, normatīvie akti 5.2. Bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pakalpojumi un pilnvaras 5.3. Atbalsta centru darbība, pakalpojumi 5.4. Uzņemošo ģimeņu formu atšķirīgās lomas, tiesības, pienākumi, vēsture 5.5. Ētikas un komunikācijas principi profesionāļu sadarbībā 5.6. Sadarbība, līdzdalība profesionālajās interešu grupās 5.7. Savu stipro pušu un vajadzību apzināšanās, apmierināšana 5.8. Profesionālās komandas definīcija un nepieciešamās prasmes, komandas darba vadlīnijas, nozīme bērna vajadzību nodrošināšanā 5.9. Bērna aprūpes plānošanas pamatprincipi	Izpratne par komandas darba principiem. Spēja darboties komandā un sadarboties ar speciālistiem un organizācijām bērna labklājības nodrošināšanai	Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā, karitatīvajā sociālajā darbā vai jurisprudencē un pieredze bērnu tiesību aizsardzības jomā