Ministru kabineta noteikumi Nr. 583
Rīgā 2024. gada 3. septembrī (prot. Nr. 35 8. §)
Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību
aizsardzības likuma 31. panta otro daļu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 667 "Adopcijas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 220. nr.; 2020, 247. nr.; 2023, 184. nr.) šādus grozījumus:
1.1. izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
"4. Adoptējamā bērna deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā
bāriņtiesa noskaidro visu adopcijā iesaistīto personu viedokli
par bērna adopciju un nodrošina šo noteikumu 6. un 7. punktā
norādītās dokumentācijas sagatavošanu par viņu piekrišanu
adopcijai.";
1.2. izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Ja adoptētājs ir izteicis vēlmi adoptēt bērnu, bāriņtiesa
bērna atrašanās vietā veic pārrunas ar adoptējamo bērnu,
noskaidro viņa viedokli un noformē sarunas protokolu. Ja bērns ir
sasniedzis 12 gadu vecumu, bāriņtiesa bērna piekrišanu adopcijai
noformē atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.";
1.3. svītrot 8. punktu;
1.4. papildināt ar 8.1 punktu šādā
redakcijā:
"8.1 Ja bērns kļuvis adoptējams, bāriņtiesa, ar kuras
lēmumu bērns ir ievietots ārpusģimenes aprūpē, 15 darbdienu laikā
noskaidro adoptējamā bērna viedokli par adopciju un noformē
sarunas protokolu. Ja bērnam ir iecelts aizbildnis, bērna
viedokli noskaidro 15 darbdienu laikā pēc tam, kad aizbildnis ir
piekritis bērna adopcijai citā ģimenē. Ja bērns atrodas bērnu
aprūpes iestādē, sarunas protokola norakstu nekavējoties nosūta
tās vadītājam.";
1.5. izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Bērnu aprūpes iestāde un bāriņtiesa informāciju par
adoptējamo bērnu ministrijai sniedz, aizpildot noteikta parauga
adoptējamā bērna uzskaites lapu (turpmāk - bērna uzskaites lapa)
un pievienojot tai lēmuma norakstu par brāļu (pusbrāļu) un māsu
(pusmāsu) šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos, ja šāds
lēmums ir pieņemts. Ja minētais lēmums ir pieņemts pēc bērna
uzskaites lapas iesniegšanas ministrijai, bāriņtiesa 10 darbdienu
laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta ministrijai tā
norakstu.";
1.6. papildināt ar 9.1 punktu šādā
redakcijā:
"9.1 Bāriņtiesa, bērnu aprūpes iestāde vai aizbildnis
nekavējoties informē ministriju par jebkurām izmaiņām, kas
saistītas ar adoptējamo bērnu.";
1.7. izteikt 15. punktu šādā redakcijā:
"15. Ja bērns atrodas audžuģimenē vai specializētā audžuģimenē
(turpmāk - audžuģimene), bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par
bērna ievietošanu audžuģimenē, divu mēnešu laikā no dienas, kad
bērns kļuvis adoptējams, noskaidro, vai audžuģimene vēlas adoptēt
audžuģimenē esošo bērnu, un nosūta bērna uzskaites lapu
ministrijai.";
1.8. izteikt 21. punktu šādā redakcijā:
"21. Adoptētājs pieteikumu nākamā bērna adopcijai var iesniegt
bāriņtiesā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad stājies spēkā
spriedums par adopcijas apstiprināšanu, izņemot gadījumu, ja
adoptētājs vēlas adoptēt adoptētā bērna bioloģisko brāli
(pusbrāli) vai bioloģisko māsu (pusmāsu), vai bērnu, kurš dzīvo
ar adoptētāju nedalītā saimniecībā, un adoptētāja dzīvesvietas
bāriņtiesa ir atzinusi, ka nākamā bērna adopcija šajā ģimenē
atbilst adoptējamā, adoptētā vai cita ar adoptētāju nedalītā
saimniecībā dzīvojoša bērna interesēm.";
1.9. izteikt 23. punktu šādā redakcijā:
"23. Sešu mēnešu laikā pēc adopcijas pieteikuma saņemšanas
bāriņtiesa izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam.
Izvērtēšanas laikā:
23.1. novērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās
attiecības un spējas izaudzināt bērnu, tai skaitā noskaidro visu
nedalītā saimniecībā dzīvojošo personu viedokli par bērna
adopciju;
23.2. noskaidro ģimenes dzīves apstākļus, sastāda dzīves apstākļu
pārbaudes aktu un izvērtē ģimenes materiālo stāvokli;
23.3. pieprasa informāciju no Sodu reģistra par personu un citām
nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;
23.4. izvērtē šo noteikumu 17.6. apakšpunktā un 23.1
punktā minētos dokumentus un informāciju;
23.5. ja persona pēdējo divu gadu laikā pastāvīgi (ilgāk par
vienu gadu) ir dzīvojusi ārvalstīs, bāriņtiesa pieprasa personai
iesniegt attiecīgās valsts sodu reģistrā iekļautās ziņas par
personu;
23.6. noskaidro, vai personai nav ierobežota rīcībspēja;
23.7. nosūta personu pie psihologa ārpusģimenes aprūpes atbalsta
centrā (turpmāk - atbalsta centrs) vai bāriņtiesā, lai saņemtu
atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par personas
piemērotību adoptētāja statusam;
23.8. nosūta personu apgūt adoptētāja mācību programmu atbilstoši
šo noteikumu 3. pielikumam. Adoptētāja mācību programma nav
jāapgūst, ja persona ir sekmīgi apguvusi adoptētāja, aizbildņa
vai audžuģimenes mācību programmu, izņemot gadījumu, ja
bāriņtiesa, uzsākot personas izvērtēšanu atbilstoši šo noteikumu
23. un 26. punktam, ir atzinusi, ka personai nepieciešams apgūt
adoptētāja mācību programmu;
23.9. (Svītrots)
23.10. noskaidro personas viedokli par bērna tiesībām zināt savu
izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērnam.";
1.10. papildināt ar 23.1 punktu šādā
redakcijā:
"23.1 Pēc tam, kad persona ir apguvusi šo noteikumu
23.8. apakšpunktā minēto mācību programmu, atbalsta centrs
iesniedz bāriņtiesai informāciju par mācību programmas apguvi,
personas raksturojumu un tās sniegto kompetenču pašvērtējumu,
psihologa atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par
personas piemērotību adoptētāja statusam, kā arī attiecīgu
apliecību, ja persona sekmīgi apguvusi mācību programmu.";
1.11. izteikt 25. punktu šādā redakcijā:
"25. Bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju ir
spēkā piecus gadus no tā pieņemšanas dienas. Bāriņtiesa triju
darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to informē ministriju
un 10 darbdienu laikā tai nosūta lēmuma norakstu. Bāriņtiesa
lēmuma spēkā esības laikā reizi gadā pārbauda šo noteikumu 23.2.
un 23.3. apakšpunktā norādīto un citu būtisku informāciju par
adoptētāju. Ja persona piecu gadu laikā nav adoptējusi bērnu,
bāriņtiesa pēc jauna adopcijas pieteikuma saņemšanas izvērtē
personas piemērotību adoptētāja statusam atbilstoši šo noteikumu
23. punktam.";
1.12. papildināt ar 25.1 punktu šādā
redakcijā:
"25.1 Persona, kura bāriņtiesā iesniegusi adopcijas
pieteikumu, un adoptētājs triju darbdienu laikā informē
bāriņtiesu, kuras darbības teritorijā ir deklarēta personas
dzīvesvieta, par:
25.11. laulības šķiršanu;
25.12. stāšanos laulībā;
25.13. spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru
personai vai otram laulātajam ir ierobežota rīcībspēja;
25.14. spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru otrs
laulātais ir izsludināts par mirušu;
25.15. laulātā nāvi;
25.16. laulātā izsludināšanu meklēšanā;
25.17. Civillikuma 163. panta ceturtajā daļā noteikto
ierobežojumu iestāšanos;
25.18. citu būtisku informāciju, kas var būt šķērslis
bērna adopcijai.";
1.13. izteikt 28. punktu šādā redakcijā:
"28. Ja bērns dzīvo personas ģimenē, bāriņtiesa, izvērtējot
personas piemērotību adoptētāja statusam, vienlaikus noskaidro un
izvērtē šo noteikumu 46. punktā minēto informāciju un lemj par
adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm.";
1.14. izteikt 31. punktu šādā redakcijā:
"31. Adoptētājs piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas
par adoptējamo bērnu informē ministriju par to, vai vēlas vai
nevēlas personīgi iepazīties ar bērnu. Ja adoptētājs piecu
darbdienu laikā neinformē ministriju par vēlmi personīgi
iepazīties ar adoptējamo bērnu, ministrija informāciju par
adoptējamo bērnu sniedz citam adoptētājam.";
1.15. izteikt 32. punktu šādā redakcijā:
"32. Ja adoptētājs vēlas personīgi iepazīties ar adoptējamo
bērnu, ministrija divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 31.
punktā minētā termiņa notecējuma sagatavo atļauju adoptētājam
personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu. Atļauju izsniedz
adoptētājam, aizbildnim, bērnu aprūpes iestādei, bāriņtiesai,
kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, un
bāriņtiesai, kura pieņēmusi lēmumu par personas atzīšanu par
adoptētāju.";
1.16. izteikt 33. punktu šādā redakcijā:
"33. Bērnu aprūpes iestādes vadītājs pēc šo noteikumu 32. punktā
minētās atļaujas un personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas
iepazīstina adoptētāju ar adoptējamo bērnu un viņa lietu, kā arī,
neatklājot personas identitāti, sniedz informāciju par bērna
bioloģisko ģimeni, tostarp veselības datus. Ja adoptējamais bērns
atrodas audžuģimenē vai aizbildnībā, bāriņtiesa, kura pieņēmusi
lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai aizbildņa iecelšanu
bērnam, adoptētāju iepazīstina ar adoptējamā bērna lietu, kā arī,
neatklājot personas identitāti, sniedz informāciju par bērna
bioloģisko ģimeni, tostarp veselības datus, bet audžuģimene vai
aizbildnis iepazīstina ar adoptējamo bērnu.";
1.17. izteikt 34. punktu šādā redakcijā:
"34. Ja adoptējamais bērns atrodas audžuģimenē vai aizbildnībā,
bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi,
piedalās vismaz vienā adoptējamā bērna un adoptētāja tikšanās
reizē.";
1.18. izteikt 36. punktu šādā redakcijā:
"36. Ja adoptētājs vēlas ņemt adoptējamo bērnu pirmsadopcijas
aprūpē, viņš 15 darbdienu laikā pēc tam, kad reģistrēta atļauja
adoptētājam personīgi iepazīties ar adoptējamo, par to informē
ministriju.";
1.19. izteikt 38. punktu šādā redakcijā:
"38. Ja adoptētājs 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 32. punktā
minētās atļaujas saņemšanas neinformē ministriju par vēlmi
turpināt adopcijas procesu vai nav iesniedzis bāriņtiesā
iesniegumu, ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz
citam adoptētājam.";
1.20. izteikt 39. punktu šādā redakcijā:
"39. Adoptētāja deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā bāriņtiesa
pirms lēmuma pieņemšanas par adoptējamā bērna nodošanu
pirmsadopcijas aprūpē:
39.1. izskaidro bērnam veicamās darbības un noskaidro bērna
viedokli par viņa nodošanu pirmsadopcijas aprūpē, ja bērns spēj
to formulēt, kā arī sniedz informāciju par atbalsta saņemšanas
iespējām. Bāriņtiesa var lūgt minētās darbības veikt citai
bāriņtiesai;
39.2. sazinās ar bērna likumisko pārstāvi un noskaidro, vai
adoptējamā bērna nodošana pirmsadopcijas aprūpē atbilst bērna
interesēm;
39.3. izvērtē, vai adoptētāja ģimene spēj nodrošināt bērna
vajadzības, pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam.";
1.21. izteikt 43. punktu šādā redakcijā:
"43. Bāriņtiesa informē adoptētāju par atbalsta saņemšanas
iespējām, tostarp adoptējamam bērnam, un pieņem lēmumu par bērna
nodošanu pirmsadopcijas aprūpē adoptētāja dzīvesvietā Latvijā uz
laiku līdz sešiem mēnešiem. Bāriņtiesa 10 darbdienu laikā pēc
lēmuma pieņemšanas nosūta ministrijai un adoptējamā likumiskajam
pārstāvim lēmuma norakstu.";
1.22. izteikt 44. punktu šādā redakcijā:
"44. Bērnu aprūpes iestāde vai bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu
par adoptējamā bērna ievietošanu audžuģimenē vai aizbildņa
iecelšanu, adoptējamā bērna personas lietā izdara atzīmi par viņa
nodošanu pirmsadopcijas aprūpē un izsniedz adoptētājam
apliecinātu adoptējamā bērna dzimšanas apliecības kopiju un bērnu
aprūpes iestādes vai bāriņtiesas rīcībā esošu informāciju par
viņa veselības stāvokli, attīstību, ikdienas vajadzībām un citiem
apstākļiem, kas adoptētājam jāņem vērā, nodrošinot adoptējamā
bērna pirmsadopcijas aprūpi.";
1.23. izteikt 45. punktu šādā redakcijā:
"45. Adoptētāja deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā bāriņtiesa
pēc adoptējamā bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē veic ģimenes
izpēti, lai konstatētu, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas
starp adoptētāju un adoptējamo bērnu izveidosies patiesas vecāku
un bērna attiecības. Bāriņtiesa izpētes laikā:
45.1. apmeklē ģimeni vismaz trīs reizes, kā arī noskaidro bērna
un adoptētāja viedokli;
45.2. ja nepieciešams, pieprasa ziņas no citām valsts vai
pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām vai
piesaista citus speciālistus;
45.3. pārrunā ar adoptētāju aprūpē nodotā bērna tiesības zināt
savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērna
labvēlīgai attīstībai.";
1.24. izteikt 46. punktu šādā redakcijā:
"46. Bāriņtiesa, veicot ģimenes izpēti pirmsadopcijas aprūpes
laikā:
46.1. noskaidro un izvērtē:
46.1.1. adoptētāja un adoptējamā bērna personības iezīmes,
saderību un savstarpējās attiecības;
46.1.2. adoptējamā bērna attiecības ar citām nedalītā saimniecībā
dzīvojošām personām;
46.1.3. adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības;
46.1.4. adoptētāja spēju izaudzināt adoptējamo bērnu;
46.1.5. adoptētāja un adoptējamā bērna savstarpējo
piemērotību;
46.2. izvērtē no adoptētāja, atbalsta centra un valsts un
pašvaldību iestādēm saņemto informāciju par adoptētājam un
adoptējamam bērnam sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstu, ja
attiecināms.";
1.25. papildināt ar 46.1 punktu šādā
redakcijā:
"46.1 Ja adoptējamam bērnam vai adoptētāja ģimenei
pirmsadopcijas aprūpes laikā ir nepieciešams atbalsts, bāriņtiesa
un atbalsta centrs informē adoptētāju par tā saņemšanas
iespējām.";
1.26. papildināt ar 46.2 punktu šādā
redakcijā:
"46.2 Adoptētājs nekavējoties ziņo savas deklarētās
dzīvesvietas bāriņtiesai un bērna likumiskajam pārstāvim, ja
pirmsadopcijas aprūpes laikā:
46.21. ir izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu
un adoptētāju vai citu nedalītā saimniecībā dzīvojošu
personu;
46.22. ir plānota bērna izceļošana no valsts;
46.23. bērnam ir pasliktinājusies veselība vai ir
konstatēti būtiski veselības traucējumi;
46.24. bērns ir cietis nelaimes gadījumā;
46.25. bērns nopietni apdraud savu veselību vai
attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās
vielas;
46.26. bērns patvaļīgi aizgājis no ģimenes;
46.27. bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;
46.28. bērns ir miris;
46.29. adoptētāja rīcībā ir cita informācija, kas var
būtiski ietekmēt turpmāko bērna pirmsadopcijas aprūpi.";
1.27. izteikt 48. punktu šādā redakcijā:
"48. Ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par adoptējamā bērna
pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu adoptētāja ģimenē, tā izvērtē
arī nepieciešamību adoptētājam saņemt psihologa atzinumu, lai
turpinātu adopcijas procesu ar nākamo bērnu. Bāriņtiesa 10
darbdienu laikā nosūta ministrijai lēmuma norakstu.";
1.28. izteikt 51. punktu šādā redakcijā:
"51. Adoptētājs triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts
bāriņtiesas lēmums par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna
interesēm, iesniedz tiesā pieteikumu par adopcijas
apstiprināšanu. Ja pieteikums noteiktajā termiņā tiesā nav
iesniegts, bāriņtiesa, uzklausot adoptētāju un noskaidrojot
adoptējamā bērna viedokli, izvērtē nepieciešamību atkārtoti lemt
par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm.";
1.29. papildināt ar 52.1 punktu šādā
redakcijā:
"52.1 Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā tiesa
sprieduma norakstu nekavējoties nosūta ministrijai.";
1.30. izteikt 53. punktu šādā redakcijā:
"53. Lai pārliecinātos par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos
ģimenē pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, adoptētāja
dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas
ne retāk kā divas reizes gadā vērtē bērna aprūpi ģimenē,
tostarp:
53.1. veic dzīves apstākļu pārbaudi un pārrunas ar adoptētājiem,
bērnu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošajām personām,
sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu un noformē sarunas
protokolu;
53.2. ja nepieciešams, pieprasa ziņas no citām valsts vai
pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām vai
piesaista citus speciālistus;
53.3. ja adoptētajam bērnam vai adoptētāja ģimenei ir
nepieciešams atbalsts, informē adoptētāju par tā saņemšanas
iespējām;
53.4. ja nepieciešams, pārrunā ar adoptētāju adoptētā bērna
tiesības zināt savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas
nozīmīgumu bērna labvēlīgai attīstībai.";
1.31. izteikt 64.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"64.4. dokumentu, kas apliecina, ka adoptētājs ir apguvis mācību
programmu, kas atbilst šo noteikumu 3. pielikumā minētajai
programmai, un pievieno dokumentu, kurā norādīts apgūtās mācību
programmas saturs un stundu skaits;";
1.32. izteikt 73. punktu šādā redakcijā:
"73. Ja ārvalsts adoptētājs vēlas personīgi iepazīties ar
adoptējamo bērnu, ministrija piecu darbdienu laikā pēc šo
noteikumu 71. punktā minētā termiņa notecējuma sagatavo atļauju
adoptētājam personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu. Kompetentā
iestāde nodrošina, ka ārvalsts adoptētājs 30 dienu laikā pēc
minētās atļaujas reģistrācijas ierodas personīgi iepazīties ar
adoptējamo bērnu un viņa lietu, kā arī informāciju par bērna
bioloģisko ģimeni, kas neatklāj personas identitāti, tostarp
veselības datiem. Izņēmuma gadījumā, ja tam ir pamatoti iemesli,
šo termiņu var pagarināt līdz 30 dienām, iepriekš saskaņojot ar
ministriju.";
1.33. izteikt 80. punktu šādā redakcijā:
"80. Ārvalsts adoptētājs atbilstoši šo noteikumu 51. punktam
adopcijas apstiprināšanai iesniedz pieteikumu tiesā un
dokumentiem pievieno labklājības ministra izsniegto adopcijas
atļauju.";
1.34. izteikt 82.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"82.1. līdz adoptētā bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai iesniedz
ministrijā un bāriņtiesā, kas lēmusi par bērna ārpusģimenes
aprūpi, vismaz vienu bērna fotogrāfiju un pēcadopcijas ziņojumu
atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam un pievieno tam notariāli
apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem
dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.
gada 5. oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu
legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas Republikai
saistošajos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.
Pirmos divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā
pēcadopcijas ziņojumus iesniedz divas reizes gadā, turpmāk -
reizi gadā;";
1.35. papildināt ar 93. punktu šādā redakcijā:
"93. Šo noteikumu 23.8. apakšpunktā noteiktais pienākums apgūt
adoptētāja mācību programmu nav attiecināms uz audžuģimeni, kura
vēlas adoptēt savā audžuģimenē ievietoto bērnu, un adoptētāju,
kurš ir apguvis šo programmu un atkārtoti vēlas adoptēt bērnu, ja
persona adopcijas pieteikumu bāriņtiesā ir iesniegusi līdz 2024.
gada 9. septembrim. Ja persona izsaka vēlmi apgūt adoptētāju
mācību programmu, bāriņtiesa nodrošina viņam šo iespēju.";
1.36. papildināt ar 94. punktu šādā redakcijā:
"94. Šo noteikumu 82.1. apakšpunktā noteiktā prasība pievienot
pēcadopcijas ziņojumam notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu
valodā nav attiecināma uz ārvalsts adoptētāju, ja tiesas
spriedums par adopcijas apstiprināšanu ir stājies spēkā līdz
2024. gada 9. septembrim.";
1.37. izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).
2. Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 10. septembrī.
Ministru prezidente E. Siliņa
Labklājības ministrs U. Augulis
Pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 583
"3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 30. oktobra
noteikumiem Nr. 667
Pielikums nosaka prasības ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem un kompetentajai iestādei potenciālo adoptētāju mācību programmas izstrādei, kā arī mācību programmas kvalitātes novērtēšanas procesa un mācību programmas īstenotāju - lektoru - kvalifikācijas prasības. Apmācību programmas īstenotāji, izstrādājot mācību programmu, ievēro šīs prasības un ir tiesīgi noteikt katras mācību tēmas ilgumu, to sadalījumu un secību, kā arī izmantojamās metodes, tai skaitā piemērojot modulāro apmācības sistēmu.
1. Mācību programmas mērķis - sniegt potenciālajiem adoptētājiem zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas pilnvērtīgai bērna aprūpei un audzināšanai.
2. Mācību programmas uzdevumi - mācību programma ietver izglītošanos mācību grupā, saistot to ar praktisku darbību. Mācību programma virzīta uz kompetenču attīstību: bērna aprūpe un aizsardzība; bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana; bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana; drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana; sadarbība jeb darbs profesionālā komandā.
3. Mācību programmas ilgums - vismaz 40 akadēmiskās stundas (teorētiskās un praktiskās nodarbības) un vismaz 16 akadēmiskās stundas (prakse - pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, piemēram, brīvprātīgais darbs bērnu aprūpes iestādē, krīzes centrā, dienas centrā, bērnu nometnēs trenera pavadībā). Prakses daļa tiek organizēta individuāli katrai ģimenei. Mācību programmas prakses daļas apguve 16 stundu apjomā nav nepieciešama, ja personai ir iepriekšēja pieredze ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpē un audzināšanā (aizbildnība, audžuģimene, viesģimene, adopcija, brīvprātīgais vai profesionālais darbs bērnu aprūpes iestādē vai krīzes centrā) vai persona vēlas adoptēt otra laulātā bērnu, izņemot gadījumu, ja persona ir izteikusi vēlmi to apgūt.
4. Mācību programmas forma - kombinēti klātienē un attālināti, ar uzsvaru uz klātienes nodarbībām un aktīvu iesaistīšanos grupas darba procesā. Mācības attālinātā formā pieļaujamas ne vairāk kā 30 % no teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām paredzētā akadēmisko stundu skaita. Mācību programmas prakse - pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem - ir organizējama klātienē. Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru - personu, kam ir pieredze bērnu ārpusģimenes aprūpē un audzināšanā, vai speciālistu darbā ar šādām ģimenēm. Lai mācību procesā varētu īstenot atbalsta komponenti un veidot grupas savstarpēju mijiedarbību, vēlamais dalībnieku skaits grupā 7-15 personas.
5. Mācību programmas metodes - lekcijas, videomateriāli vai mācību filmu demonstrēšana, darbs grupā, darbs pāros, lomu spēles, sociālo situāciju izspēle, diskusijas, refleksijas u. c.
6. Mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšana - apmācāmie, kuri apguvuši mācību programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju novērtējumu, kārto noslēguma pārbaudījumu, kas ietver daudzpakāpju novērtēšanu:
6.1. potenciālā adoptētāja kompetenču pašvērtējums;
6.2. lektora un mentora atgriezeniskā saite - novērtējums;
6.3. grupas atgriezeniskā saite;
6.4. teorētisko un praktisko zināšanu novērtēšana - zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;
6.5. vismaz 90 % apmeklējums un dalība grupas procesā.
Apliecību par mācību programmas apguvi saņem persona, kura teorētisko un praktisko zināšanu novērtējumā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās noslēguma pārbaudījuma pozīcijās.
7. Dokuments, kas apliecina sekmīgu mācību programmas apguvi, - apliecība.
8. Mācību programma:
Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm |
Mācību programmas rezultāts | Kvalifikācijas prasības lektoram |
1. Bērna aprūpe un aizsardzība: 1.1. Bērna ienākšana ģimenē, mājas vide, drošība 1.2. Drošību apdraudošie riski un bērnu iepazīstināšana ar tiem 1.3. Veselības aprūpe, veselības veicināšana un slimību profilakse, tai skaitā higiēna un uzturs 1.4. Fiziskās, emocionālās, seksuālās vardarbības un pamešanas novārtā riski, faktori un pazīmes |
Izpratne par bērna fiziskajām un emocionālajām pamatvajadzībām. Prasme nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
2. Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana: 2.1. Bērna augšanas un attīstības stadijas, vajadzības, vecumposmu īpatnības atbilstoši attīstības jomām 2.1.1 Bērnu un jauniešu seksuālā un reproduktīvā veselība 2.2. Bērna pozitīvā disciplinēšana 2.3. Traumatiskas pieredzes (tai skaitā šķiršanās, zaudējuma, vardarbības un pamešanas novārtā) ietekme uz bērnu attīstību, uzvedību un piesaisti 2.4. Traumatiskas pieredzes pārvarēšanas stratēģijas un metodes 2.5. Kavētas attīstības cēloņi un risinājumi 2.6. Bērna pašaprūpes prasmju attīstīšana 2.7. Bērna identitāte un tās atklāšanas nozīmīgums bērna labvēlīgai attīstībai, dzīves gājums, kultūra un pieredze 2.8. Piesaiste: piesaistes loma, veidošanās, piesaistes attīstības problemātiskie aspekti 2.9. Zaudējums, sērošana, ar to saistītie izaicinājumi, reakcijas, vajadzības |
Izpratne par bērna attīstības vajadzībām,vecumposmu attīstības īpatnībām, spēja novērot un atpazīt kavētas attīstības pazīmes. Spēja saprast pārdzīvotās traumas un to ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību. Prasme atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām un nodrošināt tās. Veicināta izpratne par bērna kavētas attīstības novēršanu. Spēja veidot saikni ar bērnu un sniegt drošības sajūtu | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
3. Bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana: 3.1. Cieņpilna attieksme pret bērna izcelsmes ģimeni un citām piesaistes personām 3.2. Bērnam nozīmīgu attiecību atbalstīšana un turpināšana 3.3. Bērna saskarsmes ar izcelsmes ģimeni nodrošināšana, ar to saistītās bērnu reakcijas 3.4. Ģimenes nozīmīgums, māsu un brāļu savstarpējās saiknes nozīmīgums |
Izpratne par bērnam nozīmīgu saikņu ietekmi. Prasme stiprināt bērna saiknes un veicināt attiecību uzturēšanu ar bērna izcelsmes ģimeni un citām bērnam nozīmīgām personām | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
4. Drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana*: 4.1. Ilglaicīgu un pastāvīgu attiecību nozīme, plānošana 4.2. Ģimenes atkalapvienošanās kā primārais bērna labklājības mērķis 4.3. Pārejas process ģimeņu maiņas gadījumā 4.4. Sagatavošana patstāvīgai dzīvei |
Izpratne par drošas piesaistes nozīmi un ietekmi uz bērna attīstību. Prasme radīt bērnam drošu ģimenisku vidi un spēja veidot atbalstošas mūžilgas attiecības | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
5. Sadarbība jeb darbs profesionālā komandā: 5.1. Bērnu tiesību aizsardzības tiesiskais regulējums, normatīvie akti 5.2. Bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pakalpojumi un pilnvaras 5.3. Atbalsta centru darbība, pakalpojumi 5.4. Uzņemošo ģimeņu formu atšķirīgās lomas, tiesības, pienākumi, vēsture 5.5. Ētikas un komunikācijas principi profesionāļu sadarbībā 5.6. Sadarbība, līdzdalība profesionālajās interešu grupās 5.7. Savu stipro pušu un vajadzību apzināšanās, apmierināšana 5.8. Profesionālās komandas definīcija un nepieciešamās prasmes, komandas darba vadlīnijas, nozīme bērna vajadzību nodrošināšanā 5.9. Bērna aprūpes plānošanas pamatprincipi |
Izpratne par komandas darba principiem. Spēja darboties komandā un sadarboties ar speciālistiem un organizācijām bērna labklājības nodrošināšanai | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā, karitatīvajā sociālajā darbā vai jurisprudencē un pieredze bērnu tiesību aizsardzības jomā |
Piezīme. * Adoptētāju mācību programmā tiek akcentēta mūžilgu attiecību veidošana ar adoptētāju ģimeni."