Darbības ar dokumentu
Rīgā 2024. gada 28. augustā (prot. Nr. 126, 10. §)
un likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
27.2 panta otrās daļas 2., 4., 5., 6. punktu un piekto daļu
1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) sniedz palīdzību, daļēji kompensējot naudas līdzekļu izdevumus (turpmāk – līdzfinansējums) par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo ēku ar galveno lietošanas veidu "triju vai vairāku dzīvokļu māja" (turpmāk – mājoklis) uzturēšanu un modernizēšanu:
1.1. mājoklim, kurā ir seši vai vairāk dzīvokļi un vienam kopīpašniekam, ja mājoklis nav sadalīts dzīvokļu īpašumos, pieder ne vairāk kā viena ceturtā domājamā daļa no mājokļa vai kurā katram dzīvokļa īpašuma īpašniekam pieder ne vairāk kā viena ceturtā daļa no mājoklī esošajiem dzīvokļu īpašumiem, bet ja mājoklī ir trīs līdz pieci dzīvokļi, katram kopīpašniekam pieder ne vairāk kā viena trešā daļa no mājokļa, ja tas nav sadalīts dzīvokļu īpašumos, vai viens dzīvoklis, ja mājoklis ir sadalīts dzīvokļu īpašumos;
1.2. mājoklim, kurā ne mazāk kā 70 % telpu grupu ar lietošanas veidu "triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa" ir izīrētas nepārtraukti vismaz uz vienu kalendāro gadu;
1.3. pārējiem mājokļiem.
2. Saistošo noteikumu ietvaros atbalsta projektus – darbību kopumu, kuru īstenošanas rezultātā līdzfinansējuma saņēmējs plāno:
2.1. saskaņā ar būvvaldes funkcijas pildošas institūcijas saskaņoto būvniecības dokumentāciju:
2.1.1. atjaunot mājokļa tehniskās apsekošanas atzinumā norādītās bīstamā stāvoklī esošās nesošās būvkonstrukcijas (turpmāk – bīstamības novēršanas projekts);
2.1.2. panākt mājokļa energoefektivitātes pieaugumu (turpmāk – siltināšanas projekts);
2.1.3. atjaunot mājokļa uz publisko ārtelpu vērstu fasādi un jumta iesegumu (turpmāk – fasādes (jumta) projekts);
2.2. īstenot saistošo noteikumu:
2.2.1. 11. punktā norādītās atbalstāmās darbības (turpmāk – mazais labiekārtošanas projekts);
2.2.2. 12. punktā norādītās atbalstāmās darbības (turpmāk – lielais labiekārtošanas projekts).
3. Saistībā ar vienu mājokli viena saimnieciskā gada ietvaros saskaņā ar šiem vai citiem pašvaldības saistošajiem noteikumiem var iesniegt vienu projektu.
4. Prasības, kas ir saistītas ar projekta pieļaujamības atzīšanu un apstiprināšanas kārtību, kā arī tā īstenošanas fakta atzīšanas nosacījumiem, nosaka konkursa nolikumā (turpmāk – nolikums). Nolikumu apstiprina Rīgas domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisija (turpmāk – komisija).
5. Līdzfinansējuma saņēmējs ir persona, kurai nav pasludināts maksātnespējas process, netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, kā arī ir mājokļa īpašnieks vai mājokļa dzīvokļu īpašnieku kopības (kopīpašnieku) pilnvarota persona.
6. Ja mājokļa īpašnieks ir komercsabiedrība, tad neatkarīgi no mājokļa izmantošanas komercdarbībā, lemjot par projekta apstiprināšanu, piemēro Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas Nr. 2023/2831 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam" 3. panta 2. punktu.
7. Līdzfinansējuma maksimālā intensitāte ir 50 % no apstiprinātā projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, bet ne vairāk kā:
7.1. 30 000 euro bīstamības novēršanas projekta būvdarbu izdevumu kompensācijai;
7.2. 5000 euro bīstamības novēršanas projekta būvniecības dokumentācijas izstrādes izdevumu kompensācijai;
7.3. 50 000 euro siltināšanas projekta būvdarbu izdevumu kompensācijai;
7.4. 1000 euro siltināšanas projekta būvniecības dokumentācijas izstrādes izdevumu kompensācijai;
7.5. 10 000 euro mazā labiekārtošanas projekta atbalstāmo darbību izdevumu kompensācijai;
7.6. 30 000 euro lielā labiekārtošanas projekta atbalstāmo darbību izdevumu kompensācijai;
7.7. 3000 euro mazā labiekārtošanas projekta vai lielā labiekārtošanas projekta tehniskās dokumentācijas izstrādes izdevumu kompensācijai;
7.8. fasādes (jumta) projekta būvdarbu izdevumu kompensācijai:
7.8.1. 30 000 euro – mājoklim, kurā ir 16 vai vairāk dzīvokļu;
7.8.2. 25 000 euro – mājoklim, kurā ir no sešiem līdz 15 dzīvokļiem;
7.8.3. 21 000 euro – mājoklim, kurā ir no trīs līdz pieciem dzīvokļiem;
7.9. 1000 euro fasādes (jumta) projekta būvniecības dokumentācijas izstrādes izdevumu kompensācijai.
8. Papildus saistošo noteikumu 7. punktā minētajam, ja pašvaldības Īpašuma departaments (turpmāk – departaments) ir atzinis projekta īstenošanas faktu, līdzfinansējuma saņēmējam pilnā apmērā (izņemot pievienotās vērtības nodokli), bet ne vairāk kā 1500 euro, kompensē nomas maksu par ceļa elementa, kas ir tieši nepieciešams projekta īstenošanai, lietošanu.
9. Ja mazais labiekārtošanas projekts vai lielais labiekārtošanas projekts ir iesniegts par vairākiem mājokļiem, saistošo noteikumu 7.5. vai 7.6. apakšpunktā norādītais līdzfinansējuma apmērs ir pieejams par katru mājokli. Līdzfinansējuma apmēru par projektu aprēķina šādi:
9.1. reizina mājokļu skaitu ar saistošo noteikumu 7.5. vai 7.6. apakšpunktā norādīto līdzfinansējuma apmēru;
9.2. attiecināmo izmaksu kopsummu, kas ir aprēķināta atbilstoši saistošo noteikumu 15. punktam, dala ar skaitli "2";
9.3. salīdzina rezultātus, kas ir iegūti, izpildot saistošo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā norādītos aprēķinus. Mazākais rezultāts ir projekta līdzfinansējuma summa.
10. Īstenojot bīstamības novēršanas projektu, siltināšanas projektu vai fasādes (jumta) projektu, līdzfinansējumu attiecina uz būvniecības dokumentācijas izstrādi un veiktajiem būvdarbiem.
11. Īstenojot mazo labiekārtošanas projektu, līdzfinansējumu attiecina uz šādām darbībām mājoklim piesaistītajā zemesgabalā:
11.1. atkritumu savākšanas un dalītās atkritumu (piemēram, papīra, metāla, plastmasas, stikla un bioloģisko atkritumu) savākšanas vietu atjaunošanai;
11.2. degradācijas novēršanai (tai skaitā pamesto vai nepilnīgi izmantoto būvju, kuras fiziskā nolietojuma dēļ apdraud cilvēku veselību vai dzīvību, degradē vidi, kā arī nolietoto labiekārtojuma elementu nojaukšana);
11.3. ārējo inženiertīklu atjaunošanai;
11.4. atsevišķu labiekārtojuma elementu (piemēram, soliņi, celiņi, bērnu rotaļu ierīces, sporta aprīkojums, atsevišķas laternas un apgaismes ķermeņi, brīvi stāvošas atkritumu tvertnes, velonovietnes, veļas žāvētāji) izbūvei vai atjaunošanai;
11.5. piebraucamo ceļu, gājēju ietvju vai veloceliņu, kā arī transportlīdzekļu novietņu atjaunošanai;
11.6. jaunu daudzgadīgo augu klāsta izveidošanai vai esošo daudzgadīgo augu pārveidošanai.
12. Īstenojot lielo labiekārtošanas projektu, līdzfinansējumu attiecina uz šādām darbībām mājoklim piesaistītajā zemesgabalā:
12.1. atkritumu savākšanas un dalītās atkritumu (papīra, metāla, plastmasas, stikla un bioloģisko atkritumu) savākšanas vietu izveidošanai;
12.2. jaunu ārējo inženiertīklu izveidošanai;
12.3. piebraucamo ceļu, gājēju ietvju, veloceliņu, kā arī transportlīdzekļu novietņu izveidošanai;
12.4. kompleksai teritorijas labiekārtošanai, kuras ietvaros tiek īstenota vismaz viena jauna saistošo noteikumu 12.1.–12.3. apakšpunktā minētā būvniecība kopā ar vismaz vienu saistošo noteikumu 11. punktā norādīto darbību.
13. Attiecināmās izmaksas ir būvprojekta izstrādes, būvdarbu tiešās izmaksas, kā arī projekta īstenošanai nepieciešamo sastatņu (vai līdzīgo mehānismu) montāžas, demontāžas, nomas (vai ekspluatācijas un nolietojuma) un transporta izmaksas (bez pievienotās vērtības nodokļa), kas aprēķinātas saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu par būvizmaksu noteikšanas kārtību, kā arī tehniskās dokumentācijas izstrādes un darbu veikšanas tiešās izmaksas (bez pievienotās vērtības nodokļa) mazā labiekārtošanas projekta vai lielā labiekārtošanas projekta ietvaros.
14. Attiecināmo izmaksu apmēru samazina proporcionāli mājokļa kopīpašniekiem – valstij, pašvaldībai, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, komercsabiedrībai, kurai sniedzamais de minimis atbalsts pārsniegtu Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas Nr. 2023/2831 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam" 3. panta 2. punktā norādīto kopsummu viena vienota uzņēmuma līmenī vai kura neiesniedza de minimis atbalsta piešķiršanai nepieciešamo informāciju Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apjomā, piederošo dzīvokļu īpašumu (telpu grupu) skaitam. Pašvaldība nelīdzfinansē projektu, kas pieder tikai iepriekšminētām personām.
15. Attiecināmo izmaksu apmēru par mazo labiekārtošanas projektu vai lielo labiekārtošanas projektu, kas ir iesniegts par vairākiem mājokļiem samazina, aprēķinot šādi:
15.1. noskaidro dzīvokļu īpašumu (telpu grupu) skaitu visos projekta mājokļos;
15.2. saskaņā ar saistošo noteikumu 15.1. apakšpunktu noskaidroto dzīvokļu īpašumu (telpu grupu) skaitu samazina atbilstoši valsts, pašvaldības, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības, komercsabiedrības, kurai sniedzamais de minimis atbalsts pārsniegtu Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas Nr. 2023/2831 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam" 3. panta 2. punktā norādīto kopsummu viena vienota uzņēmuma līmenī vai kura neiesniedza de minimis atbalsta piešķiršanai nepieciešamo informāciju Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apjomā, dzīvokļu īpašumu (telpu grupu) skaitam visos konkrētā projekta mājokļos. Pašvaldība nelīdzfinansē projektu, kas pieder tikai iepriekšminētām personām;
15.3. attiecina saistošo noteikumu 15.2. apakšpunktā konstatēto dzīvokļu īpašumu (telpu grupu) skaitu pret saistošo noteikumu 15.1. apakšpunktā konstatēto dzīvokļu īpašumu (telpu grupu) skaitu;
15.4. saistošo noteikumu 15.3. apakšpunktā aprēķināto attiecību reizina ar projekta attiecināmo izmaksu kopsummu.
16. Nolikums nosaka:
16.1. projekta saturu, tā noformēšanas un iesniegšanas kārtību;
16.2. atbalstāmās darbības atbilstoši saistošo noteikumu 10., 11. un 12. punktam;
16.3. kārtējā gadā pieejamo pašvaldības naudas līdzekļu sadali starp saistošo noteikumu 1. punktā minētajām objektu grupām;
16.4. projekta iesniegšanas termiņu;
16.5. periodu, kurā atzīst atbalstāmās darbības un attiecināmo izmaksu veikšanai taisītos izdevumus;
16.6. projekta pieļaujamības un apstiprināšanas kritērijus;
16.7. apstiprināmo projektu skaitu atbilstoši departamenta administrēšanas kapacitātei;
16.8. prasības mājoklim piesaistītajam zemesgabalam;
16.9. komisijas lēmuma pieņemšanas procesā departamenta veicamās procesuālās darbības un to izpildes termiņus;
16.10. līguma par bīstamības novēršanas projekta, siltināšanas projekta, fasādes (jumta) projekta, lielā labiekārtošanas projekta vai mazā labiekārtošanas projekta īstenošanas kārtību (turpmāk – līgums) paraugu;
16.11. nomas maksas par ceļa elementa lietošanu kompensēšanas kārtību un nosacījumus;
16.12. īres līgumu iesniegšanas pienākumu;
16.13. prasības īres līgumu objektam un termiņam;
16.14. de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumus;
16.15. citus noteikumus, kas sekmē mājokļa atjaunošanu, siltināšanu un piesaistītā zemesgabala labiekārtošanu.
17. Nolikumu publicē tīmekļvietnē www.atjauno.riga.lv ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc tā apstiprināšanas.
18. Komisija atstāj bez izskatīšanas tos projektus, kuri neatbilst nolikumā noteiktajiem pieļaujamības kritērijiem.
19. Komisija apstiprina pieļaujamo bīstamības novēršanas projektu, siltināšanas projektu un lielo labiekārtošanas projektu sarakstu, norādot to finansēšanai nepieciešamos naudas līdzekļus. Atbilstoši komisijas lēmumam departaments iesniedz pieprasījumu nākamā gada budžetam.
20. Komisija apstiprina pieļaujamos fasādes (jumta) projektus un mazos labiekārtošanas projektus, kuru atbalstam to iesniegšanas gadā pašvaldības budžetā ir pieejami naudas līdzekļi departamenta administrēšanas kapacitātes ietvaros. Pārējos pieļaujamos fasādes (jumta) projektus un mazos labiekārtošanas projektus noraida.
21. Komisija apstiprina iepriekšējā gadā iesniegtos pieļaujamos bīstamības novēršanas projektus, siltināšanas projektus un lielos labiekārtošanas projektus, kuru atbalstam kārtējā gada pašvaldības budžetā ir pieejami naudas līdzekļi departamenta administrēšanas kapacitātes ietvaros. Pārējos pieļaujamos atjaunošanas projektus, siltināšanas projektus un lielos labiekārtošanas projektus noraida.
22. Par de minimis atbalsta piešķiršanas brīdi ir uzskatāma diena, kad komisija apstiprinājusi projektu. Piešķirot de minimis atbalstu, komisija pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trīs gados, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas Nr. 2023/2831 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam" 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru, kā arī pārbauda tā mājokļa īpašnieka, kas ir komercsabiedrība, atbilstību de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.
24. Apstiprināto projektu sarakstu publicē tīmekļvietnē www.atjauno.riga.lv, norādot līdzfinansējuma saņēmēju un mājokļa adresi.
25. Pamatojoties uz komisijas lēmumu par projekta apstiprināšanu, departaments slēdz līgumu, atzīst projekta īstenošanas faktu un izmaksā līdzfinansējumu.
26. Apstiprināto projektu īsteno un līdzfinansējumu izmaksā saskaņā ar līgumu, ievērojot, ka projekts ir īstenojams līguma noslēgšanas saimnieciskajā gadā un projekta noslēdzošās aktivitātes termiņš nevar pārsniegt 15. novembri. Apstiprināto bīstamības novēršanas projektu mājoklim, kura ekspluatācija aizliegta ar būvvaldes funkcijas pildošas institūcijas lēmumu, var īstenot projekta iesniegšanas gadā.
27. Līgumā jāiekļauj vismaz šādi noteikumi:
27.1. apstiprinātā projekta īstenošanas sākuma un noslēdzošās aktivitātes termiņš;
27.2. līguma izpildi apliecinošie dokumenti, to iesniegšanas kārtība un termiņš;
27.3. līguma izpildes kontroles kārtība;
27.4. apstiprinātā projekta nosacījumu iespējamo grozījumu apjoms un to veikšanas kārtība;
27.5. līdzfinansējuma neizmaksāšanas vai samazināšanas gadījumi un nosacījumi līguma daļējas izpildes gadījumā;
27.6. līguma pirmstermiņa izbeigšanas nosacījumi;
27.7. departamenta tiesības vienpusēji atkāpties no līguma;
27.8. apstākļi, kad līdzfinansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt līdzfinansējumu.
28. Departaments izmaksā līdzfinansējumu pēc apstiprinātā projekta īstenošanas fakta atzīšanas, tas ir, pēc apstiprinātajā projektā paredzēto mājokļa atjaunošanas, siltināšanas vai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanas darbu pabeigšanas, ieskaitot darbu pabeigšanas fakta saskaņošanu valsts un pašvaldības iestādēs ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā, pilna norēķina veikšanas ar darbu veicējiem un piegādātājiem, kā arī līdzfinansējuma maksājuma saņemšanai noteikto dokumentu iesniegšanas departamentam līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā.
29. Departaments samazina izmaksājamo līdzfinansējumu par izdevumiem, kuri:
29.1. ir radušies ārpus līgumā noteiktā izdevumu veikšanas termiņa;
29.2. ir radušies tādu izmaksu, kuras netika atzītas par attiecināmām izmaksām, segšanai;
29.3. konstatējot projekta īstenošanas faktu, ir mazāki par komisijas lēmumā par projekta apstiprināšanu noteiktajiem;
29.4. ir radušies, neievērojot līgumā noteikto izdevumu veikšanas kārtību un nosacījumus.
30. Departaments neizmaksā līdzfinansējumu, ja:
30.1. apstiprinātais projekts nav īstenots līgumā noteiktajā kārtībā vai termiņā;
30.2. līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā līdzfinansējuma saņēmējs nav iesniedzis departamentam līgumā noteiktos līdzfinansējuma maksājuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus;
30.3. līdzfinansējuma saņēmēja iesniegtie dokumenti līdzfinansējuma maksājuma saņemšanai neatbilst līguma prasībām;
30.4. visi līdzfinansējuma saņemšanai iesniegtajos dokumentos norādītie izdevumi saskaņā ar līguma noteikumiem atzīti par neatbilstoši veiktiem;
30.5. līdzfinansējuma saņēmējs nav novērsis departamenta norādītos apstiprinātā projekta īstenošanā konstatētos normatīvo aktu un līguma saistību pārkāpumus.
31. Lēmumu par līgumā noteiktā apstiprinātā projekta īstenošanas termiņa grozījumiem pieņem departaments. Lēmumu par izmaiņām apstiprinātajā projektā paredzēto darbu apjomā pieņem:
31.1. departaments – ja šo darbu apjoma izmaiņas nepārsniedz 30 % no projektā paredzēto darbu apjoma un to izmaksas nepārsniedz 30 % no apstiprinātā projekta izmaksu kopsummas;
31.2. komisija – pārējos gadījumos.
32. Ja līdzfinansējums nav izlietots atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai ir pārkāpti līguma noteikumi, līdzfinansējumu atgūst normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
33. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2023. gada 14. jūnija saistošos noteikumus Nr. RD-23-204-sn "Par pašvaldības palīdzību bīstamības novēršanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai dzīvojamās mājās, kā arī tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Rīgā" (Latvijas Vēstnesis, 2023, Nr. 117; 2024, Nr. 96).
Rīgas domes 2024. gada 28. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-294-sn "Par līdzfinansējumu dzīvojamo māju uzturēšanai un modernizēšanai Rīgā"
| 1. Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā norādītā autonomā funkcija ir izpildāma, tajā skaitā veicinot dzīvojamā fonda uzturēšanu un modernizēšanu. Juridiskajā literatūrā minēts, ka "šī funkcija (pašvaldību) likumā īpaši iekļauta tādēļ, lai radītu pašvaldībām nepārprotamu tiesisko pamatu veikt arī dzīvojamā fonda palielināšanai nepieciešamās darbības. Līdz šim šāda veida pašvaldību projekti tika īstenoti kā brīvprātīga iniciatīva, dažkārt raisot šaubas, vai pašvaldības iejaukšanās mājokļu tirgū ir pieļaujama. Šo šaubu novēršanai likumā ietverta arī šī funkcija. Pati par sevi tā neprasa papildu finanšu līdzekļus, taču rada jaunu tiesisku pamatu pašvaldībai tādus piešķirt" ( Danovskis E. Administratīvās tiesības. Raksti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022., 343. lpp.). Rīgas domes 2023. gada 14. jūnija saistošie noteikumi Nr. RD-23-204-sn "Par pašvaldības palīdzību bīstamības novēršanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai dzīvojamās mājās, kā arī tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai Rīgā" (turpmāk – atceļamie saistošie noteikumi) ir izdoti, pamatojoties uz likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" tiesību normām, tātad ir piemērojami tikai attiecībā uz fiziskām personām. Pašvaldību likuma 4. panta otrās daļas 10. punkts ļauj paplašināt to tvērumu arī uz privāto tiesību juridiskām personām, jo akcents ir liekams nevis uz subjektu, bet gan uz objektu, tas ir, dzīvojamo māju. Normatīvo aktu piemērošanas vienkāršošanai uz saistošajiem noteikumiem no Rīgas domes 2023. gada 30. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-233-sn "Par pašvaldības atbalstu publiskai apskatei pieejamo kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju fasāžu saglabāšanai Rīgā" (turpmāk – pieminekļu saistošie noteikumi) ir pārceltās tiesību normas, kas ir paredzētas ēku ar galveno lietošanas veidu "triju vai vairāku dzīvokļu mājas" (turpmāk – mājoklis) uzturēšanas un modernizēšanas projektu līdzfinansēšanai. Tādējādi turpmāk visu mājokļu, neatkarīgi no to piederības un kultūrvēsturiskās nozīmes, uzturēšanai un modernizēšanai paredzētās līdzfinansējuma programmas tiks īstenotas, pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktu noteikumu grozījumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu. Tādēļ ir sagatavoti saistošie noteikumi, nevis atceļamo saistošo noteikumu grozījumi. Saistošo noteikumu ietvaros mājokļi ir sadalīti trīs kategorijās. Pamatojoties uz Rīgas domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisijas (turpmāk arī – komisija) lēmumu, katras mājokļu kategorijas projektu īstenošanai tiks iedalīta noteikta naudas līdzekļu summa. Tādējādi konkursu ietvaros līdzfinansējuma saņēmēji konkurēs tikai savas kopas ietvaros. Turpretī konkursos, kas norisinājās atbilstoši atceļamajiem saistošajiem noteikumiem, priekšroka tikt pie projekta apstiprināšanas vienmēr piekrita tā mājokļa projektam, kur katram kopīpašniekam piederēja mazāk par 1/4 domājamo daļu, ja mājoklī bija seši un vairāk dzīvokļi. Vienā no šādām kategorijām ietilpst mājokļi, kuros ne mazāk kā 70 % telpu grupu ar lietošanas veidu "triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa" ir izīrētas nepārtraukti vismaz uz vienu kalendāro gadu. Šādus mājokļus mēdz saukt par īres namiem, un, tos modernizējot, tiks palielināts īres dzīvokļu piedāvājums, ar to kāpinot Rīgas konkurētspēju salīdzinājumā ar citām pašvaldībām. Līdzfinansējamo projektu veidu kopa, atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas un prasības nolikuma saturam pilnā apmērā ir pārņemtas no atceļamajiem saistošajiem noteikumiem, papildinot projektu veidu kopu ar fasādes (jumta) projektiem, kas "pārcelti" no pieminekļu saistošajiem noteikumiem . Tāpat no pieminekļu saistošajiem noteikumiem ir "pārcelts" priekšraksts par līdzfinansējuma apmēru un intensitāti fasādes (jumta) projektiem. Saistošo noteikumu uzbūve paredz iespēju papildināt projektu veidu kopu ar papildu projektu veidiem, paredzot individuālus līdzfinansējuma apmērus (un to intensitāti), kurus būs iespējams administrēt dažādām Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk arī – pašvaldība) iestādēm, ar to pilnvērtīgāk realizējot Pašvaldību likuma 4. panta otrās daļas 10. punktā norādīto autonomo funkciju. Konkursa nolikumos tika detalizēti norādītas prasības projekta īstenošanai nepieciešamo atsevišķo mehānismu – sastatņu, pacēlāju, torņu vai līdzīgo mehānismu – izmaksu kategoriju atspoguļošanai projekta konkursa tāmēs. Pārskatāmībai sastatņu (vai līdzīgo mehānismu) montāžas, demontāžas, nomas (vai ekspluatācijas un nolietojuma) un transporta izmaksas ir saistošajos noteikumos attiecināmo izmaksu sastāvā. Analoģiski būvprojekta izstrādes un būvdarbu tiešajam izmaksām tāpat ar sastatnēm saistītajās izmaksās neieskaita pievienotās vērtības nodokli. Līdzfinansējuma summas aprēķināšanas kārtība ir noteikta šādi: attiecināmo izmaksu kopsumma tiek proporcionāli samazināta par to kopīpašuma daļu, kas pieder valstij, pašvaldībai, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām. No šīs attiecināmo izmaksu kopsummas aprēķina līdzfinansējuma summu atbilstoši sasitošajos noteikumos noteiktajam līdzfinansējuma apmēram un intensitātei. Gadījumos, kad mazais labiekārtošanas projekts vai lielais labiekārtošanas projekts ir iesniegts par vairākiem mājokļiem, līdzfinansējuma summu aprēķina atbilstoši saistošo noteikumu 9. un 15. punktam. No attiecināmo izmaksu samazinošiem faktoriem ir svītrota mājokļa kopīpašnieku nekustamā īpašuma nodokļa parāda esība. Mājokļu projektu ietvaros ir īstenota kopīpašuma esošās daļas elementu (piemēram, mājokļa fasādes, jumta iesegums, pagraba pārsegumi, u. c.) atjaunošana, un to finansē no iemaksām uzkrājumu fondā, kas nepieder atsevišķiem dzīvokļu īpašumu īpašniekiem, bet, kā kopš 2022. gada 13. aprīļa noteic Dzīvokļa īpašuma likuma 15.2 panta pirmās daļas 2. punkts, ir dzīvokļu īpašnieku kopības manta. Līdzfinansējums kompensē tos izdevumus, kas ir veikti no kopības mantas. Tāpat pašvaldības līdzfinansējuma maksājums ir ieskaitāms dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvja (parasti pārvaldnieka) norēķinu kontā. Konkrētais dzīvokļa īpašuma īpašnieks jebkurā gadījumā nesaņems no pašvaldības tiešo naudas līdzekļu maksājumu. Vēl jo vairāk, periodā starp dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma dienu un līdzfinansējuma izmaksas dienu zemesgrāmatās var būt reģistrētas pat vairāku dzīvokļu īpašumu īpašnieku maiņas. Savukārt saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. panta pirmās daļas 2. punktu un likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9. panta pirmo daļu savlaicīga un pilnīga nekustamā īpašuma nodokļa nomaksa ir dzīvokļa īpašuma īpašnieka individuālā likumiskā saistība un pienākums. Turklāt, pamatojoties uz likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9. panta trešo daļu, īpašuma tiesību maiņas reģistrācija zemesgrāmatās ir iespējama tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa. Proti, pašvaldības rīcība jebkurā gadījumā ir efektīvs nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņas rīks. Tādējādi konkrēta dzīvokļa īpašuma īpašnieka fiskālā disciplīna tieši nav saistāma ar dzīvokļa īpašnieku kopību, un pašvaldība, ievērojot tiesisko apstākļu maiņu (sk. iepriekšminēto Dzīvokļa īpašuma likuma 15.2 pantu), turpmāk nevar pamatot dzīvokļu īpašnieku kopībai nelabvēlīgāko lēmumu ar faktisko apstākli, kuru dzīvokļu īpašnieku kopība objektīvi nevar ietekmēt. Ar 2024. gada 1. janvāri ir spēkā Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula Nr. 2023/2831 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam" (turpmāk – Regula Nr. 2023/2831). Ar Regulas Nr. 2023/2831 stāšanos spēkā ir zaudējusi spēku Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula Nr. 1407/2013 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam", kura radīja tiesisko pamatojumu atceļamo saistošo noteikumu ietvaros atbalstāmo projektu apstiprināšanai, ja līdzfinansējuma saņēmējs ir saimnieciskās darbības veicējs. Regulas Nr. 2023/2831 preambulas vienpadsmitā daļa un 3. panta 2. punkts noteic, ka de minimis atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz 300 000 euro. Trīs gadu laikposms šīs Regulas vajadzībām būtu jāvērtē kā slīdošs periods. Attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados. Saistošo noteikumu 6., 14., 15. un 22. punkta, kā arī 16.14. apakšpunkta redakcija saskaņota pēc būtības ar Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamentu on-line konsultāciju laikā. Mērķa sasniegšanai nav piemērojamas alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, jo šāds risinājums būtu pretrunā ar likuma atrunas principu. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus Projekti tiks līdzfinansēti, ja Rīgas dome atbalstīs to īstenošanai nepieciešamo naudas līdzekļu piešķiršanu, apstiprinot pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžetu. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) Ņemot vērā notikušās izmaiņas normatīvajos aktos, saistošie noteikumi vienkāršo pakalpojuma administrēšanas procedūras un paplašina to personu loku (īpašnieki un lietotāji), kurām Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā būs videi draudzīgs un drošs mājoklis. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām Saistošo noteikumu piemērošanos jautājumos kompetentās iestādes ir pašvaldības Īpašuma departaments (turpmāk – departaments) un Rīgas domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisija. Saistošo noteikumu ietvaros īstenojamās procedūras galvenie posmi ir: - konkursa nolikuma projekta sagatavošana, apstiprināšana un publicēšana; - privātpersonu sagatavotu konkursa projektu iesniegšana iestādē nolikumā noteiktajā termiņā; - projektu pieļaujamības novērtēšana un atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem kritērijiem nepieļaujamo projektu noraidīšana ar komisijas lēmumu; - pieejama budžeta ietvaros un atbilstoši departamenta administratīvai kapacitātei pieļaujamo projektu apstiprināšana ar komisijas lēmumu; - līguma par līdzfinansētu (apstiprinātu) projektu noslēgšana un projekta īstenošana atbilstoši tā nosacījumiem; - līguma par līdzfinansētu (apstiprinātu) projektu izpildes dokumentācijas iesniegšana un tās novērtēšana departamentā un akcepta gadījumā līdzfinansējuma maksājuma saņemšana. Kā privātpersonu, tā arī pašvaldību izmaksas ir saistītas ar līdzfinansējuma konkursu ietvaros iesniegto projektu administrēšanu. Privātpersonu gadījumā tās ir nebūtiskas, jo projekta saturu pamatā veido projektēšanas ietvaros sagatavoti dokumenti, kuru sagatavošanas pienākums izriet no būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Pašvaldības izmaksas ir atkarīgas no konkursa ietvaros iesniegto un pēc apstiprināšanas administrējamo projektu skaita. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem Saistošie noteikumi ir vērsti uz Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā minētās pašvaldības autonomās funkcijas izpildi. Šajos saistošajos noteikumos paredzētie pakalpojumi tiek administrēti kopīgas budžeta programmas, kas nodrošina finansējumu arī sakrālā mantojuma objektu un atsevišķu vēsturisko būvju saglabāšanai Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, ietvaros. Ņemot vērā minēto, pakalpojuma administrēšanai nepieciešamo personālu nosaka atbilstoši programmā piešķirtā budžeta finansējuma apmēram un noteiktajām prioritātēm. |
| 6. Izpildes nodrošināšana Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās departaments un komisija. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana Saistošajos noteikumos izvirzītās prasības atbilst augstāka juridiskā spēka normatīvajam aktam. Saistošie noteikumi neparedz papildu ierobežojumus privātpersonām, tādējādi nav nepieciešams veikt samērīguma pārbaudi. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācija Par saistošo noteikumu projekta saturu notika on-line konsultācijas ar Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamentu. Saistošo noteikumu projekts tika apspriests komisijas 2024. gada 19. jūlija sēdē. Saistošo noteikumu projekts no 2024. gada 26. jūlija līdz 2024. gada 9. augustam tika nodots sabiedrības viedokļa noskaidrošanai pašvaldības tīmekļvietnes sadaļā https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti. Viedokļi par saistošo noteikumu projektu nav sniegti. |
 |
 |
 |
 |