1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Ventspils novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) nodrošinātos sociālos pakalpojumus (turpmāk – pakalpojumi), to apjomu, piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
2. Pašvaldība sniedz pakalpojumus vai organizē to sniegšanu dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijās, vai pērk no cita pakalpojuma sniedzēja.
3. Tiesības saņemt pakalpojumus ir personām, kuras savu pamata dzīvesvietu deklarējušas Ventspils novadā un dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, kā arī citām normatīvajos aktos noteiktajām personām.
4. Par pakalpojumu sniegšanu un organizēšanu pašvaldībā atbild Ventspils novada pašvaldības iestāde "Ventspils novada Sociālais dienests" (turpmāk – Dienests).
5. Pakalpojumu saņēmējam vai pakalpojuma saņēmēja apgādniekam ir pienākums norēķināties par saņemto pakalpojumu, atbilstoši šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.
6. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dienests izvērtē personas statusa atbilstību valsts finansētu pakalpojumu saņemšanai.
7. Dienests sniedz vai organizē šādus pakalpojumus:
7.1. aprūpe mājās;
7.2. drošības poga;
7.3. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām;
7.4. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām;
7.5. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;
7.6. atbalsta un pašpalīdzības grupas;
7.7. atbalsta un izglītojošas nodarbības vecākiem;
7.8. dienas aprūpes centra pakalpojums;
7.9. specializētās darbnīcas;
7.10. ģimenes asistents;
7.11. asistents un pavadonis pilngadīgām personām ar invaliditāti;
7.12. asistents un pavadonis bērniem ar invaliditāti;
7.13. atelpas brīža pakalpojums;
7.14. aprūpe mājās nepilngadīgām personām ar invaliditāti;
7.15. mentora pakalpojums;
7.16. speciālista pakalpojums;
7.17. sociālā rehabilitētāja pakalpojums;
7.18. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbīgas uzvedības mazināšanai;
7.19. sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā no prettiesiskām darbībām un vardarbības cietušām personām;
7.20. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā no prettiesiskām darbībām un vardarbības cietušām personām;
7.21. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pilngadīgām personām;
7.22. bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā;
7.23. bērnu aprūpes pakalpojums pie ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēja;
7.24. sociālā rehabilitācija institūcijā personām ar funkcionāliem traucējumiem;
7.25. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;
7.26. higiēnas pakalpojums;
7.27. patversmes un naktspatversmes pakalpojums;
7.28. krīzes dzīvokļa pakalpojums.
8. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj to nodrošināt pati (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).
9. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:
9.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai nodrošināt savu personisko aprūpi un, kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;
9.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un, kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.
10. Pakalpojumu piešķir nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem:
10.1. 1. aprūpes līmenis – līdz 16 stundām mēnesī;
10.2. 2. aprūpes līmenis – līdz 24 stundām mēnesī.
11. Pakalpojuma pieprasīšanai papildus iesniegumam persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:
11.1. iztikas līdzekļu deklarāciju;
11.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;
11.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
12. Noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā noteiktajām personām var piešķirt pastāvīgu vai pagaidu aprūpi, pamatojoties uz sociālās rehabilitācijas plānu un individuālo vajadzību izvērtēšanu.
13. Pašvaldība pilnā apmērā sedz Pakalpojumu personai, kurai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, un tai nav apgādnieki.
14. Pamatojoties uz Dienesta lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu, tiek slēgts līgums par Pakalpojuma saņemšanu starp pakalpojuma saņēmēju un pakalpojuma sniedzēju. Līgums nosaka Pakalpojuma saņemšanas un samaksas kārtību, pušu pienākumus.
15. Drošības pogas pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu attālinātu personas diennakts uzraudzību, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ var nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī, izmantojot speciālu aprīkojumu saziņai ar operatoru zvanu centrā.
16. Pašvaldības apmaksātu Drošības pogas pakalpojumu ir tiesības saņemt atsevišķi dzīvojošai personai ar funkcionāliem traucējumiem vai ar invaliditāti, kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.
17. Pakalpojumu nepiešķir personai, kura noslēgusi uztura līgumu (tiek vērtēts uztura līguma saturs saskaņā ar saistošo noteikumu 120.10. apakšpunktu) vai kura saņem pakalpojumu "Aprūpe mājās".
18. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām tiek sniegta, lai nodrošinātu pastāvīgu sociālo aprūpi un rehabilitāciju gadījumos, kad sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi dzīvesvietā nav pietiekami vai neatbilst personas vajadzībām.
19. Pakalpojumu piešķir personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu vai personai ar funkcionāliem traucējumiem, nosakot personas vajadzībām atbilstošāko pakalpojuma sniedzēju, ja personai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu", noteikts 3. vai 4. aprūpes līmenis.
20. Tiesības saņemt pašvaldības finansētu pakalpojumu ir personai:
20.1. kurai nav likumisko apgādnieku vai apgādnieks ir persona ar invaliditāti, persona, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, trūcīga vai maznodrošināta persona;
20.2. kura pati vai kuras likumiskie apgādnieki, pamatojoties uz Dienesta sociālā darbinieka izvērtējumu, un, ņemot vērā normatīvo aktu nosacījumus, nav spējīgi nodrošināt samaksu par pakalpojumu vai pašu spēkiem veikt personas pamatvajadzību un aprūpes nodrošināšanu;
20.3. kura nav noslēgusi uztura līgumu (tiek vērtēts uztura līguma saturs saskaņā ar saistošo noteikumu 120.10. apakšpunktu);
20.4. kura, ņemot vērā normatīvo aktu nosacījumus, nav spējīga pilnā apmērā nodrošināt samaksu par pakalpojumu.
21. Par pakalpojumu maksā pakalpojuma saņēmējs un pakalpojuma saņēmēja likumiskie apgādnieki, kā arī pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta".
22. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pilngadīgai personai (turpmāk – Īslaicīgas aprūpes pakalpojums) ietver terminētu diennakts sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju un pagaidu dzīvesvietu attiecīgajā sociālajā institūcijā laika periodā līdz 3 mēnešiem:
22.1. personai, kuras ģimenes locekļi vai apgādnieki vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesvietas attāluma vai nodarbinātības dēļ nespēj nodrošināt personas aprūpi;
22.2. personai atveseļošanās periodā;
22.3. personai krīzes situācijā;
22.4. personai, kura līdz Īslaicīgas aprūpes pakalpojuma saņemšanai ir atradusies ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
23. Īslaicīgas aprūpes pakalpojumu piešķir personām, kurām ir Dienesta sociālā darbinieka veikts personas vajadzību pēc pakalpojumiem novērtējums, atbilstoši piemērojamo Ministru kabineta noteikumu Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" prasībām.
24. Ja Īslaicīga aprūpes pakalpojuma izmaksas sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem, minēto pakalpojumu personai nodrošina līdz 30 dienām kalendārā gadā.
25. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) ir pakalpojums, kas nodrošina terminētu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju bērniem, kuru ģimenēs krīzes situācijas rezultātā ir bērna attīstībai, audzināšanai un aprūpei nelabvēlīgi apstākļi.
26. Pakalpojums nodrošina bērnu izmitināšanu institūcijā 24 stundas diennaktī, sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju un psiholoģisko palīdzību.
27. Atbalsta un pašpalīdzības grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanai, lai uzlabotu savu sociālo funkcionēšanu un dzīves kvalitāti.
28. Tiesības saņemt atbalsta un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir ikvienai personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties, un Dienests ir veicis personas individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu.
29. Atbalsta un izglītojošas nodarbības vecākiem tiek sniegtas ar preventīvu mērķi, lai vecākiem sniegtu nepieciešamās zināšanas un prasmes bērna audzināšanā.
33. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz personas iesniegumu un sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu.
34. Dienas aprūpes centra pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu personām ar garīga rakstura traucējumiem un/vai funkcionāliem traucējumiem sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, veicinātu iekļaušanos sabiedrībā, sociālo prasmju attīstīšanu, nodrošinot personas kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas, psihosociālo atbalstu un atbalstu pašaprūpē.
35. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz personas iesniegumu, Dienesta sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību izvērtējumu, kas saskaņā ar sociālās rehabilitācijas plānu atbilst dienas aprūpes centrā piedāvātajam pakalpojumu klāstam.
36. Pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem, gadā nepārsniedzot 800 euro personai.
37. Specializētās darbnīcas pakalpojums tiek sniegts personām darbspējīgā vecumā ar garīga rakstura traucējumiem un funkcionāliem traucējumiem, lai attīstītu sociālās un funkcionālās prasmes darbnīcā ar speciāli pielāgotām darba vietām un nodrošinātu speciālistu atbalstu ikdienā.
38. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu personas vajadzību un resursu izvērtējumu un sociālās rehabilitācijas plānā, kas izstrādāts pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un sagaidāmo rezultātu īstenošanai.
39. Ģimenes asistenta pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) nodrošina, lai sniegtu atbalstu riska vai augsta riska ģimenēm sociālo prasmju uzlabošanai gadījumos, kad vecāki nepietiekami nodrošina bērna vajadzības un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.
42. Pakalpojumu par pašvaldības līdzekļiem piešķir:
42.1. ģimenēm, kurām ir nepietiekamas prasmes bērna audzināšanai;
42.2. ģimenēm, kurās aug bērns ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
42.3. ģimenēm, kurām sociālais darbinieks konstatējis krīzes situāciju;
42.4. personām ar garīga rakstura traucējumiem un nepietiekamām sociālām prasmēm.
44. Asistenta pakalpojumu pilngadīgām personām ar invaliditāti (turpmāk – Asistenta pakalpojums) sniedz pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Dienests ir pieņēmis lēmumu par Asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.
45. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts personai ar invaliditāti, kura funkcionālo traucējumu dēļ nevar patstāvīgi pārvietoties un izsniegts VDEĀVK atzinums par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību.
47. Asistenta un pavadoņa pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti".
48. Asistenta pakalpojumu (turpmāk – Asistenta pakalpojums bērniem) sniedz bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.
49. Pavadoņa pakalpojumu (turpmāk – Pavadoņa pakalpojums bērniem) sniedz bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.
50. Asistenta pakalpojuma bērniem un Pavadoņa pakalpojuma bērniem pieprasīšanai papildus iesniegumam persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz Ministru kabineta noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" norādītos dokumentus.
51. Noteikumu 47. un 48. punktā minēto pakalpojumu piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti".
52. Atelpas brīža pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu īslaicīgu bērna ar funkcionāliem traucējumiem diennakts uzraudzību un sociālo aprūpi, aizstājot bērna aprūpes personu.
53. Pakalpojumu piešķir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram noteikta invaliditāte un izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašo kopšanu sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
56. Aprūpes mājās pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti tiek sniegts Ventspils novada administratīvajā teritorijā deklarētai personai (turpmāk – persona), kurai VDEĀVK izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja personai pēc pilngadības ir noteikta invaliditāte.
57. Pakalpojums ietver personas aprūpi (palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanā, palīdzība apģērbties un noģērbties, ēdiena pagatavošana un pasniegšana, palīdzība ēšanas procesa nodrošināšanā, palīdzība iekļūt un izkļūt no gultas, pozicionēšana, pārvietošana, ārstniecības personu izsaukšana, medikamentu lietošanas nodrošināšana) pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu, ja personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības, izglītības programmas apguves, dalības nodarbinātības pasākumos, vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un konstatēta šādas aprūpes nepieciešamība.
58. Dienests novērtē aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamību un nosaka aprūpes pakalpojuma apjomu:
58.1. līdz 40 stundām mēnesī, ja persona klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbināta nepilnu darba laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā;
58.2. līdz 60 stundām mēnesī, ja persona klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbināta pilnu darba laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā;
58.3. līdz 80 stundām mēnesī, ja persona iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, neapmeklējot izglītības iestādi klātienē vai persona ieguvusi valstī noteikto obligāto pamatizglītību un mācības neturpina veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa dēļ, un personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbināta nepilnu darba laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā;
58.4. līdz 160 stundām mēnesī, ja persona iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, neapmeklējot izglītības iestādi klātienē vai persona ieguvusi valstī noteikto obligāto pamatizglītību un mācības neturpina veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa dēļ, un personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbināta pilnu darbu laiku vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā.
59. Pakalpojumu piešķir Dienests Ministru kabineta noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" noteiktajā kārtībā, ja personai veikts aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtējums un apjoma noteikšana, un iesniegti šādi dokumenti:
59.1. iesniegums, kurā norādīts personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, kurā nepieciešams sniegt aprūpes pakalpojumu, aprūpes pakalpojuma pieprasīšanas mērķis, vēlamā aprūpētāja vārdu un uzvārdu un kontaktinformāciju, ja tas ir zināms;
59.2. personas pārstāvības tiesības apliecinošs dokuments;
59.3. VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;
59.4. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izsniegta izziņa par personas veselības stāvokli un medicīnisku kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai;
59.5. darba devēja apliecinājums, ja personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene ir darba ņēmējs, norādot darba pienākumu veikšanai izmantotās darba stundas kalendāra nedēļā;
59.6. saimnieciskās darbības veicēja pašapliecinājums par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene ir pašnodarbināta persona vai individuālais komersants;
59.7. izglītības iestādes apliecinājums, ja personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene apgūst izglītības programmu konkrētajā izglītības iestādē;
59.8. informācija par personas izglītības ieguvi;
59.9. dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājumu, ja personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene izmanto attiecīgus pakalpojumus, norādot tajos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā.
60. Personas likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes pienākums ir nekavējoties informēt Dienestu par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt piešķirtā pakalpojuma stundu skaitu.
61. Aprūpe mājās pakalpojumu ir tiesīga sniegt fiziska vai juridiska persona, kurai ir atbilstoša izglītība vai apliecinājums par sociālās aprūpes kvalifikāciju (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs).
62. Pēc lēmuma pieņemšanas par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu, Dienests slēdz līgumu ar personas likumisko pārstāvi vai audžuģimeni un pakalpojuma sniedzēju vai pakalpojuma sniedzēju, kas ir juridiska persona. Līgumā nosaka pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas periodu un kārtību, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kuri saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, kā arī līguma izbeigšanas nosacījumus.
63. Aprūpe mājās pakalpojuma vienas stundas izmaksa, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu, ir 5,24 euro stundā.
64. Pakalpojuma sniedzējs vai pakalpojuma sniedzējs, kas ir juridiska persona, šo noteikumu 61. punktā minētajā līgumā noteiktajā kārtībā reizi mēnesī iesniedz Dienestā apliecinājumu par iepriekšējā mēnesī sniegto aprūpes mājās pakalpojumu, un Dienests kontrolē minētā līguma saistību izpildi. Apliecinājumā norāda aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas dienas un tajās nostrādāto stundu skaitu un līdzēju apliecinājumus par sniegto un saņemto pakalpojumu.
65. Pakalpojumu personai pārtrauc uz laika periodu, kamēr persona atrodas stacionārā ārstniecības iestādē, vai izbeidz, ja:
65.1. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes pārstāvis iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;
65.2. personas dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;
65.3. persona atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā vai ieslodzījuma vietā;
65.4. Dienestā konstatē, ka persona neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par pakalpojuma saņemšanu.
66. Pakalpojumu nepiešķir, ja bērns saņem sociālās aprūpes pakalpojumu vai aprūpes pakalpojumu, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros tādā apjomā, ka bērna aprūpe un uzraudzība bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes locekļa prombūtnes laikā sakarā ar nodarbinātību, izglītības iegūšanu vai citiem objektīviem apstākļiem, atbilstoši šo noteikumu noteiktajiem kritērijiem, tiek nodrošināta pilnā apmērā.
67. Noteikumu 59.3., 59.7. un 59.9. apakšpunktā norādītie dokumenti jāiesniedz tikai gadījumā, ja pašvaldība vai tās iestāde tos objektīvu iemeslu dēļ nevar iegūt pati.
68. Mentora pakalpojumu sniedz, lai nodrošinātu atbalstu personai, kura sava dzīvesveida, nepietiekamu sociālo prasmju vai tuvinieku atbalsta trūkuma dēļ nespēj nodrošināt sociālo funkcionēšanu sabiedrībā.
71. Mentora pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz Dienesta sociālā darbinieka veiktu personas vajadzību un resursu izvērtējumu un sociālās rehabilitācijas plānā, kas izstrādāts pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un īstenojamo pasākumu sagaidāmo rezultātu.
72. Speciālista pakalpojums tiek sniegts, lai saskaņā ar sociālās rehabilitācijas plānu vai uzvedības korekcijas programmu, nodrošinātu speciālista (psihologs, fizioterapeits, logopēds, jurists u.c. speciālists) konsultācijas, kas veicina personas sociālo funkcionēšanu.
74. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz personas iesniegumu, sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu un sociālās rehabilitācijas plānā vai uzvedības sociālās korekcijas programmā, kas izstrādāti pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un sagaidāmo rezultātu īstenošanai.
75. Sociālā rehabilitētāja pakalpojums tiek sniegts, lai saglabātu un atjaunotu personas sociālās funkcionēšanas spējas, palīdzētu personai mainīt, papildināt un apgūt jaunas sociālās prasmes, atbilstoši pārmaiņām personas dzīves situācijā.
78. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz Dienesta sociālā darbinieka veiktu ģimenes vajadzību un resursu izvērtējumu un sociālās rehabilitācijas plānā, kas izstrādāts pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un sagaidāmo rezultātu īstenošanai.
79. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām personām tiek sniegts, lai novērstu vai mazinātu turpmākas vardarbības riskus, sniedzot psihosociālu un izglītojošu atbalstu vardarbību veikušai personai.
80. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ietver individuālās psihologa konsultācijas vai grupu nodarbības.
81. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķir pilngadīgai personai, kura izturējusies vai baidās izturēties vardarbīgi, ir izteikusi draudus pielietot vardarbību vai pienākumu saņemt pakalpojumu ir uzlikusi tiesa vai tiesnesis.
82. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbību cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām".
83. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā no prettiesiskām darbībām un vardarbības cietušām personām tiek sniegts, lai no prettiesiskām darbībām cietis bērns un no vardarbības cietusi pilngadīga persona atjaunotu sociālās funkcionēšanas spējas un integrētos sabiedrībā.
84. Pakalpojums ietver individuālas psihologa vai sociālā darbinieka konsultācijas bērnam, individuālas psihologa vai sociālā darbinieka, vai jurista konsultācijas pilngadīgajai personai.
85. Pakalpojumu piešķir:
85.1. bērnam, kurš ir prettiesisku darbību – noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības upuris;
85.2. pilngadīgai personai, kura cietusi no vardarbības – fiziskas, seksuālas, ekonomiskas vai emocionālas vardarbības vai fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem, vai vardarbīgas kontroles.
86. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbību cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām".
87. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā no prettiesiskām darbībām un vardarbības cietušām personām tiek sniegts, lai no prettiesiskām darbībām cietis bērns un no vardarbības cietusi pilngadīga persona atjaunotu sociālās funkcionēšanas spējas un integrētos sabiedrībā.
Pakalpojumu piešķir:
87.1. bērnam, kurš ir prettiesisku darbību – noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības upuris;
87.2. pilngadīgai personai, kura cietusi no vardarbības – fiziskas, seksuālas, ekonomiskas vai emocionālas vardarbības vai fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem, vai vardarbīgas kontroles.
88. Pakalpojums ietver:
88.1. bērnam sociālās rehabilitācijas kursu līdz 30 dienām vai kompleksu sociālās rehabilitācijas kursu līdz 60 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā;
88.2. pilngadīgai personai sociālās rehabilitācijas kursu līdz 30 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā ar izmitināšanu.
89. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbību cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām".
90. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pilngadīgām personām tiek sniegts, lai nodrošinātu sociālo rehabilitāciju pilngadīgai personai vai bērnam, kuram ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, kā arī bērnam, kuram ir radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ.
92. Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā tiek sniegts, lai bērnam bārenim, bez vecāku gādības palikušam bērnam un bērnam ar invaliditāti nodrošinātu mājokli, diennakts aprūpi, sociālo rehabilitāciju bērnu aprūpes institūcijā, ja bērna aprūpi un audzināšanu nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar bērnu aprūpēt.
93. Pakalpojumu piešķir:
93.1. bērnam, kuru vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības;
93.2. ģimenei, kurā ir bērns ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuram nepieciešama diennakts uzraudzība un medicīniskā aprūpe.
94. Bērnu aprūpes pakalpojums pie ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēja tiek sniegts, lai nodrošinātu bērnam diennakts uzraudzību, aprūpi, rehabilitāciju un audzināšanu, ja vecāki savas veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt vai bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar viņu aprūpēt.
95. Pakalpojumu piešķir pēc vecāku lūguma uz laiku bērnam:
95.1. kura vecāki veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt;
95.2. ja bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar viņu aprūpēt.
96. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz personas iesniegumu, sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu, un vecāka vai bērna veselības stāvokli apliecinošiem dokumentiem.
97. Sociālā rehabilitācija institūcijā personām ar funkcionāliem traucējumiem tiek sniegta personai ar funkcionālajiem traucējumiem pēc individuāla sociālās rehabilitācijas plāna, nodrošinot kompleksu pasākumu kopumu, lai veicinātu zaudēto prasmju apgūšanu vai atjaunošanu, palīdzot personai integrēties sabiedrībā un darba tirgū.
98. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 578 "Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā".
99. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums tiek sniegts personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai nodrošinātu mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu mājā (dzīvoklī).
100. Pakalpojumu piešķir pilngadīgām personām darbspējīgā vecumā ar garīga rakstura traucējumiem, pamatojoties uz Dienesta sociālā darbinieka veiktu personas vajadzību un resursu izvērtējumu un sociālās rehabilitācijas plānā, kas izstrādāts pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un sagaidāmo rezultātu īstenošanai.
101. Pakalpojumu piešķir personai:
101.1. kura patstāvīgi nespēj un/vai kurai ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi;
101.2. pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā saņemšanas, ja personas vajadzībām atbilstošākais ir grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums.
102. Pamatojoties uz Dienesta lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, tiek slēgts līgums starp personu vai tās likumisko pārstāvi un pakalpojuma sniedzēju par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma nodrošināšanu.
103. Pakalpojumu piešķir rindas kārtībā, pirmkārt personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Ventspils novada administratīvajā teritorijā vai, kuru dzīvesvieta pirms ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā saņemšanas bijusi Ventspils novada administratīvajā teritorijā.
104. Higiēnas pakalpojumu sniedz trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām Dienesta telpās un attālinātajās pieņemšanas vietās Ventspils novadā esošo pagastu administratīvajā teritorijā.
105. Pakalpojums ietver:
105.1. dušas apmeklējumu 1 reizi nedēļā;
105.2. veļas mazgāšanu 2 reizes mēnesī.
107. Lai saņemtu higiēnas pakalpojumu, jāuzrāda izziņa par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas (mājsaimniecības) statusam, ja šī informācija nav Dienesta darbinieka rīcībā.
108. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz personas iesniegumu un Dienesta sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu un sociālās rehabilitācijas plānā, kas izstrādāts pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un sagaidāmo rezultātu īstenošanai.
110. Patversmes un naktspatversmes pakalpojumu sniedz, lai nodrošinātu īslaicīgu izmitināšanu pilngadīgai personai bez pastāvīgas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušai personai.
111. Patversmes un nakts patversmes pakalpojums ietver personas pamatvajadzību nodrošināšanu, personiskās higiēnas iespēju nodrošināšanu un gadījuma risināšanu.
112. Noteikumu šajā nodaļā noteikto pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz personas iesniegumu un sniegto paskaidrojumu par tā nepieciešamību, Dienesta sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību, resursu un ienākumu izvērtējumu saskaņā ar sociālās rehabilitācijas plānu, kas izstrādāts pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un īstenojamo pasākumu sagaidāmo rezultātu.
113. Krīzes dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts vardarbībā cietušām pilngadīgām personām augsta vardarbības riska novēršanai, kad cilvēka dzīvība un veselība ir apdraudēta, un to apliecina Dienesta vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja speciālista veikts novērtējums.
114. Pakalpojums ietver:
114.1. izmitināšanu droša patvēruma veidā līdz 30 dienām, ar iespēju pagarināt pakalpojuma saņemšanas laiku līdz 180 dienām;
114.2. izmitināšanu kopā ar saviem nepilngadīgajiem bērniem un citām personām, ar kurām pirms pakalpojuma saņemšanas bijusi kopdzīve nedalītā mājsaimniecībā.
115. Pakalpojuma sniegšanas laikā, ja nepieciešams, krīzes dzīvokļa pakalpojuma saņēmējam ir tiesības saņemt:
115.1. šo noteikumu XVIII nodaļā noteikto speciālista pakalpojumu;
115.2. atbalstu no pakalpojuma saņēmēja brīvi izvēlētas personas, kurai tā uzticas ar ikdienas dzīves jautājumiem saistītu problēmu risināšanā – ne vairāk par 50 stundām, ja pakalpojuma saņēmējs nesaņem šo noteikumu XVIII nodaļā noteikto speciālista pakalpojumu.
116. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz Dienesta sociālā darbinieka vai speciālista veiktu veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējumu, kas norāda uz augstu vardarbības risku un novērtējumā konstatēts vismaz viens augsts risks.
117. Pakalpojumu piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām".
118. Pieprasot pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas dzīvesvietas Dienestā, iesniedz iesniegumu, norādot problēmu un tās risināšanai vēlamo pakalpojuma veidu, iztikas līdzekļu deklarāciju, ja pakalpojuma saņemšanai nepieciešams materiālo resursu novērtējums un iztikas līdzekļu deklarācijas sagatavošana, kā arī citus dokumentus (izziņa par personas veselības stāvokli, funkcionālajām spējām vai invaliditāti, pilnvara, uztura līgums, psihologa atzinums u.c.), atbilstoši normatīvo aktu prasībām un attiecīgā pakalpojuma veidam.
119. Dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā pakalpojuma un pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.
120. Pakalpojumu nepiešķir, piešķirto pakalpojumu atceļ, pārtrauc vai samazina tā apjomu, ja:
120.1. persona neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem;
120.2. personas vajadzības vai statuss neatbilst normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, vai izvēlētajam pakalpojumu veidam;
120.3. persona vai tās likumiskais pārstāvis, atsakās no pakalpojuma saņemšanas vai lūdz pārtraukt, vai izbeigt pakalpojuma sniegšanu;
120.4. persona atsakās vai neatļauj novērtēt savas vajadzības, nepilda sociālās rehabilitācijas plānu vai neveic Dienesta sociālā darbinieka noteiktos līdzdarbības pienākumus;
120.5. pamatojoties uz Dienesta sociālā darba speciālista izvērtējumu, ir nepieciešams cits, personas vajadzībām atbilstošāks pakalpojums vai nepieciešama pakalpojuma veida, apjoma vai līmeņa maiņa;
120.6. persona neievēro pakalpojuma sniedzēja iekšējās kārtības noteikumus vai līguma par pakalpojumu saņemšanu nosacījumus;
120.7. ir saņemta pakalpojuma sniedzēja ziņojums par to, ka personai pakalpojums vairs nav nepieciešams vai personas vajadzībām piemērots (atgūtas pašaprūpes spējas, novērsti sociālie riski, zuduši iemesli, kuru dēļ pakalpojums bija nepieciešams u.c.);
120.8. piešķirts pakalpojums ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
120.9. persona maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;
120.10. pakalpojuma saņemšanas laikā tiek noslēgts uztura līgums, kas paredz uztura devējam nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, pamatvajadzību nodrošināšanai, pienākumu aprūpēt personu vai apmaksāt izdevumus, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu personai;
120.11. pakalpojuma saņemšanas laikā persona var radīt savu vai citu pakalpojuma saņēmēju drošības apdraudējumu;
120.12. personas funkcionālie traucējumi ierobežo spēju iekļauties rehabilitācijas procesā;
120.13. piešķirtais pakalpojums netiek izmantots ilgāk par 30 kalendāra dienām.
121. Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, lai saņemtu pakalpojumus, personai ir tiesības vērsties tieši pie pakalpojuma sniedzēja.
122. Piemērojot noteikumu 118. punktā noteikto, tiek ņemti vērā tie saistošo noteikumu nosacījumi, kas ir noteikti attiecībā uz katru pakalpojumu veidu.
123. Pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldības budžeta līdzekļiem, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.
124. Šo noteikumu XIII, XIV, XX, XXI, XXII, XXIII, XXVI nodaļā noteikto pakalpojumu nodrošināšanai pieejams valsts finansējums.
125. Samaksu par pakalpojumu veic arī pakalpojuma saņēmējs un pakalpojuma saņēmēja likumiskie apgādnieki, ja tā noteikts šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos. Šajā gadījumā samaksa par pakalpojumu veicama Ministru kabineta noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" noteiktajā kārībā un apmērā.
126. Dienesta lēmumu var apstrīdēt Ventspils novada domes Administratīvo aktu strīdu komisijā (turpmāk – Komisija), iesniedzot iesniegumu pašvaldībā, sūtot pa pastu uz adresi: Skolas iela 4, Ventspils, LV-3601, vai iesūtot parakstītu ar drošu elektronisko parakstu elektroniskā pasta adresē: info@ventspilsnd.lv.
127. Komisijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot pieteikumu Administratīvā rajona tiesā.
128. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ventspils novada pašvaldības 2022. gada 26. maija saistošie noteikumi Nr. 8 "Par sociālajiem pakalpojumiem Ventspils novadā".
129. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Paskaidrojuma raksta sadaļas | Norādāmā informācija |
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punkts nosaka pašvaldības autonomo funkciju – nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu, kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos. Ventspils novada pašvaldībā ir spēkā 2022. gada 26. maija saistošie noteikumi Nr. 8 "Par Ventspils novada pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem", taču ņemot vērā, ka noslēdzas valsts finansētās programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros saņemamais atbalsts, kā arī pārskatot pašvaldības finansēto sociālo pakalpojumu loku, lai pilnveidotu sociālo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem Ventspils novadā, nepieciešams papildināt saistošos noteikumus ar papildu no pašvaldības budžeta finansētiem sociālo pakalpojumu veidiem, tādiem kā krīzes dzīvokļa pakalpojums, aprūpe mājās nepilngadīgām personām ar invaliditāti pakalpojums, atelpas brīža pakalpojums, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, dienas aprūpes centra pakalpojums, specializētās darbnīcas pakalpojums. Ievērojot augstāk minēto un Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" regulējumu, nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus "Par Ventspils novada pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem", jo grozījumu apjoms esošajos saistošajos noteikumos pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Turklāt, atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktam, pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu. Jauni saistošie noteikumi izstrādāti ar mērķi noteikt saistošajos noteikumos Ventspils novada pašvaldības finansēto, līdzfinansēto sociālo pakalpojumu veidus, to piešķiršanas, atteikšanas, saņemšanas, pārtraukšanas un samaksas kārtību. |
2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Ieņēmumu (pašvaldības dotācija) un izdevumu daļas palielinātas par 68000 euro, jo līdz 2023. gada beigām rehabilitācijas pakalpojumu izdevumi tika segti Eiropas Sociālā fonda finansējuma projekta "Deinstitucionalizācija" īstenošanas ietvaros. |
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Saistošo noteikumu tiesiskais regulējums rada tiešu, labvēlīgu ietekmi uz pašvaldības iedzīvotāju veselību un sociālo nodrošinātību. Saistošo noteikumu tiesiskais regulējums nerada ietekmi uz vidi. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – nav paredzēta. Ietekme uz konkurenci – nav paredzēta. |
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Ietekmes uz administratīvo procedūru izmaksām nav. |
5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Administrēšanu turpinās nodrošināt Ventspils novada pašvaldības iestāde "Ventspils novada Sociālais dienests", kura ir atbildīga par noteikumu izpildes ievērošanu un privātpersonu iesniegumu izskatīšanu. Noteikumi neskar administratīvās procedūras un nemaina privātpersonām veicamo darbību līdzšinējo kārtību. Noteikumi neparedz administratīvo procedūru izmaksas. |
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija, reorganizācija, vai jaunu darba vietu izveide. |
7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. Izdevumi, kas nepieciešami saistošajos noteikumos noteikto sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, kuru finansēšana veicama no Ventspils novada pašvaldības budžeta līdzekļiem, ir iekļauti kārtējā saimnieciskā gadā apstiprinātajā budžetā. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi, un rīcība ir atbilstoša augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. |
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Ievērojot Pašvaldību likuma 46. panta trešās daļas nosacījumus, saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts 2024. gada 17. jūnijā tika publicēts Ventspils novada pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.ventspilsnovads.lv (Par mums → Dome → Saistošo noteikumu projekti) sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Termiņš, kādā bija iespējams iesniegt sabiedrības viedokli – no 2024. gada 17. jūnija līdz 2024. gada 1. jūlijam. Šajā laika periodā viedokļi, priekšlikumi, ierosinājumi vai iebildumi saistībā ar attiecīgā normatīvā akta projektu netika saņemti. |