Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 560

Rīgā 2024. gada 20. augustā (prot. Nr. 32 38. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
11. panta otrās daļas 3. un 12. punktu
un 18. panta otrās daļas 2. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 3. nr.; 2018, 201. nr.; 2021, 155. nr.; 2023, 90. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt ar 2.11. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.11. izkliedēšana - mēslošanas līdzekļa vienmērīga izkaisīšana uz augsnes virskārtas pirms tā iestrādes vai bez iestrādes, lai uzlabotu augsnes īpašības un veicinātu augu augšanu vai attīstību."

2. Izteikt 3.3.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.3.5. dokumentē un trīs gadus uzglabā informāciju par izkliedēto un iestrādāto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, devu, izkliedes un iestrādes datumu, lauka identifikāciju, lauka platību, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, iegādes, pārdošanas vai citādas izmantošanas datumu un fizisko vai juridisko personu, no kuras iegādāti vai kurai pārdoti kūtsmēsli un fermentācijas atliekas;".

3. Izteikt 3.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.5. slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lieto iespējami īsā laikā pirms sējas vai stādīšanas. Izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), to iestrādā augsnē. Atjaunojoties veģetācijai, karbamīdu var neiestrādāt pirmajā ziemāju papildmēslojuma reizē;".

4. Izteikt 6.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.4. operators, kas apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi vismaz 20 hektāru platībā vai audzē dārzeņus, kartupeļus, augļu kokus vai ogulājus vismaz trīs hektāru platībā, dokumentē lauka vēsturi par katru lauku un lauku vēstures dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus vai lauku vēsturi dokumentē Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā (turpmāk - pārvaldības sistēma), vai importē lauku vēsturi pārvaldības sistēmā no citām privātajām sistēmām, kā arī ja lieto mēslošanas līdzekļus:

6.4.1. katru gadu pārvaldības sistēmā vai saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma I nodaļu sagatavo katra lauka kultūraugu mēslošanas plānu ne vēlāk kā līdz kultūraugu sējai vai stādīšanai, ilggadīgiem sējumiem un stādījumiem - līdz veģetācijas sākumam;

6.4.2. sagatavojot kultūraugu mēslošanas plānu:

6.4.2.1. izmanto augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) datus vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus vai ņem augšņu paraugus no saimniecībā apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Augsnes agroķīmiskās analīzes veic akreditētā laboratorijā. Izmantotie augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) dati un augšņu analīžu rezultāti nedrīkst būt vecāki par pieciem gadiem, un tos uzglabā vismaz piecus gadus. Vienu augsnes paraugu ņem no platības (lauka), kas nepārsniedz sešus hektārus, un analīžu rezultātos norāda attiecīgā lauka numuru vai nosaukumu;

6.4.2.2. nosaka kultūrauga vajadzību pēc slāpekļa, ņemot vērā plānoto ražu un tās kvalitāti, slāpekļa (barības elementu) iznesi attiecīgajam kultūraugam, augsnes organiskās vielas saturu augsnē, izmantošanas koeficientus no iepriekšējā gadā izmantotajiem kūtsmēsliem, iestrādātajām pēcpļaujas atliekām un zaļmēslojuma, kā arī priekšauga (tauriņziežu) pēcietekmi un datus par minerālā slāpekļa saturu augsnē, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, ja šādi dati ir lauksaimnieka rīcībā;

6.4.3. uzskaita un dokumentē visus saimniecībā iegādātos minerālmēslus, norādot minerālmēslu nosaukumu, pamatsastāvu un daudzumu;

6.4.4. ja mēslošanas plānu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma I nodaļu un lauku vēsture nav pieejama pārvaldības sistēmā, katru gadu līdz 5. novembrim elektroniski iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu par kārtējo ražas gadu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļu;".

5. Izteikt 10.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"10.2. sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šajos noteikumos minēto apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti, veicot nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos, kā arī pārbaužu laikā iegūto informāciju par šo noteikumu prasību izpildi;".

6. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Valsts augu aizsardzības dienests Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā par īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām norāda šādu informāciju:

12.1. juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārdu un uzvārdu;

12.2. faktisko saimniecības (zemes) adresi;

12.3. kopējo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību;

12.4. lauksaimniecības dzīvnieku skaitu pa dzīvnieku grupām un to turēšanas veidiem;

12.5. ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām iestrādātā slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu;

12.6. ar minerālmēsliem iestrādātā slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu;

12.7. audzēto kultūraugu platību un iegūto ražu."

7. Izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Klimata un enerģētikas ministrija:

14.1. vismaz reizi četros gados pārskata īpaši jutīgo teritoriju robežas, ņemot vērā datus, kas iegūti, īstenojot nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos, un minēto datu atbilstību šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem un, ja piesārņojums ar nitrātiem ir pārsniedzis šo noteikumu 5. punktā minētos kritērijus, iesniedz Ministru kabinetā atbilstošus priekšlikumus par īpaši jutīgo teritoriju robežu maiņu, kā arī sadarbībā ar Zemkopības ministriju - par papildu pasākumiem piesārņojuma novēršanai;

14.2. nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu:

14.2.1. par noteiktajām īpaši jutīgajām teritorijām - reizi četros gados;

14.2.2. par īpaši jutīgo teritoriju robežu maiņu - sešu mēnešu laikā pēc robežu maiņas apstiprināšanas dienas."

8. Izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15. Valsts vides dienests kontrolē šo noteikumu 3.2., 3.3.1. un 3.3.8. apakšpunktā minēto prasību ievērošanu."

9. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Centrs triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētā pārskata perioda beigām sagatavo ziņojumu un nosūta to izvērtēšanai Klimata un enerģētikas ministrijai un Zemkopības ministrijai."

10. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Zemkopības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 18. punktā minētā ziņojuma saņemšanas sniedz atzinumu par to. Centrs atbilstoši atzinumam precizē ziņojumu un sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētā pārskata perioda beigām nosūta to Eiropas Komisijai, kā arī ievieto centra tīmekļvietnē un Eiropas Vides aģentūras elektroniskajā ziņošanas platformā."

11. Svītrot 21. punktu.

Ministru prezidente E. Siliņa

Zemkopības ministrs A. Krauze