Darbības ar dokumentu
Rīgā 2024. gada 23. jūlijā (prot. Nr. 30 23. §)
1. Noteikumi nosaka valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā (turpmāk – profesionālās ievirzes izglītības standarts).
2. Profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu (turpmāk – izglītības programma) stratēģiskie mērķi ir:
2.1. attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā sporta veidā;
2.2. nodrošināt iespēju izglītojamam iegūt profesionālās kompetences tālākai izglītības turpināšanai augstākā pakāpē atbilstoši apgūtajai profesionālās ievirzes izglītībai vai izglītības turpināšanai mūža garumā.
3. Izglītības programmu galvenie uzdevumi ir:
3.1. nodrošināt profesionālo zināšanu un prasmju apguvi izvēlētajā sporta veidā;
3.2. veidot izpratni par veselīgu dzīvesveidu un izvēlēto sporta veidu, radīt motivāciju spēju izkopšanai, veicināt vispusīgu fizisko un speciālo sagatavotību, rosināt individuālās izaugsmes motivāciju augstiem sasniegumiem sportā;
3.3. nostiprināt zināšanas un prasmes izvēlētajā profesionālajā jomā izglītības turpināšanai augstākā pakāpē atbilstoši savām interesēm un tālākai profesionālās kompetences ieguvei;
3.4. veicināt izziņas prasmju attīstību, pilnveidojot izglītojamā radošās spējas, profesionālās iemaņas un talantus izvēlētajā sporta veidā, kā arī sekmējot izcilību veidošanos;
3.5. veidot daudzveidīgas profesionālās un vērtējošās darbības pieredzi;
3.6. veidot pamatu, lai saglabātu un attīstītu sporta kā cilvēka kultūrvides neatņemamas sastāvdaļas vērtības, tai skaitā saglabātu un attīstītu sacensību sistēmas tradīcijas;
3.7. sekmēt pozitīvas attieksmes veidošanos pret līdzcilvēkiem un valsti, attīstīt izglītojamā pašapziņu un spēju uzņemties pilsonisko atbildību;
3.8. veicināt vispārīgo spēju attīstību, sekmēt vispusīgu un padziļinātu izpratni par sabiedrībā balstītām ētikas un morāles vērtībām.
4. Profesionālās ievirzes izglītību sportā nodrošina līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, īstenojot profesionālās ievirzes izglītības programmu ar kodu 20V 813 00 1 (turpmāk – izglītības programma 20V) vai profesionālās ievirzes izglītības programmu ar kodu 30V 813 00 1 (turpmāk – izglītības programma 30V). Profesionālās ievirzes izglītības obligāto saturu sportā veido atbilstoši šo noteikumu 2. un 3. punktā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem un ietver izglītības programmas pamatdaļā un mainīgajā daļā.
5. Izglītības programmas 20V pamatdaļa ir 90 procenti no kopējā izglītības programmas apjoma un mainīgā daļa ir 10 procenti no kopējā apjoma, kuras pamatā ir individualizētais saturs atbilstoši sporta veida specifikai.
6. Izglītības programmas 30V pamatdaļa ir 85 procenti no kopējā izglītības programmas apjoma un mainīgā daļa ir 15 procenti no kopējā apjoma, kuras pamatā ir individualizētais saturs atbilstoši sporta veida specifikai.
7. Izglītības programmas 20V un izglītības programmas 30V pamatdaļā iekļauj teorētisko un praktisko sagatavotību, ko veido šāds saturs: drošības noteikumi nodarbībā un sacensībās, sporta veida noteikumi, sporta veida vēsture, aktualitātes, sporta veida tehnikas un taktikas teorija, medicīniskie jautājumi (anatomija, fizioloģija, higiēna, uzturs, dopings, traumu profilakse), izvēlētā sporta veida disciplīna (ja tāda ir), vispārējā fiziskā sagatavotība, speciālā fiziskā sagatavotība, tehniskā sagatavotība, taktiskā sagatavotība, integrālā sagatavotība, kontrolnormatīvi, dalība sacensībās, mācību treniņu nometnes, tiesnešu prakse, rehabilitācija, psiholoģiskā sagatavotība.
8. Profesionālās ievirzes izglītības saturā integrēti iekļaujamas normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām noteiktās vērtības un tikumi.
9. Izglītības programmas apguves forma ir klātiene. Attālinātās mācības izglītības iestāde ir tiesīga organizēt atbilstoši normatīvajam aktam par attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību.
10. Izglītības iestāde izglītības programmas obligātā satura īstenošanā ņem vērā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās vadlīnijas izglītības programmas izstrādē un noformēšanā.
11. Izglītības programmas īstenošanas ilgums un apjoms:
11.1. izglītības programmu 20V īsteno astoņus gadus 4312 mācību stundās;
11.2. izglītības programmu 30V īsteno četrus gadus 3696 mācību stundās, paredzot attiecīgā sporta veida programmas satura padziļinātu apguvi;
11.3. izglītības programmu 30V īsteno trīs gadus 2684 mācību stundās.
12. Izglītības iestādes vadītājs apstiprina mācību plānu ar kopējo mācību stundu skaitu mēnesī un mācību gadā.
13. Izglītības programmas plānotās aktivitātes "Dalība sacensībās" un "Mācību treniņu nometne" ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu var tikt īstenotas ārpus profesionālās ievirzes izglītības programmā noteiktā mācību gada ilguma.
14. Valsts dibināta vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga izstrādāt un īstenot izglītības programmas, kurās prasības attiecībā uz izglītojamo vecumu un skaitu un kontaktstundu skaitu mācību treniņu grupās nosaka Izglītības un zinātnes ministrija un kas atšķiras no šo noteikumu 4., 5., 6. un 7. punktā minētajām prasībām un Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 885 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" minētajām prasībām attiecībā uz izglītojamo vecumu un skaitu un kontaktstundu skaitu mācību treniņu grupās.
15. Profesionālās kompetences vērtēšana ir informācijas iegūšana par izglītojamā sniegumu vai sasniegto mācīšanās rezultātu.
16. Profesionālās ievirzes izglītības programmas saturā iekļautās profesionālās kompetences apguves vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
16.1. atklātības un skaidrības princips – plānotie sasniedzamie rezultāti un mācību snieguma vērtēšanas kritēriji izglītojamam ir zināmi un saprotami;
16.2. prasmju vai praktiskuma princips – prioritāri kompetences vērtēt to praktiskā demonstrācijā;
16.3. sistēmiskuma princips – mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu, noteiktā secībā veidotu darbību kopums:
16.3.1. iestāde nosaka formatīvās vērtēšanas regularitātes nosacījumus;
16.3.2. pedagogs atbilstoši konkrētā sporta veida specifikai un izglītojamo vecumam izstrādā uzdevumus, kritērijus un sasniedzamos mērķus (tai skaitā sacensībām un nometnēm), kas tiks vērtēti formatīvi atbilstoši izglītības programmas īstenošanas plānojumam;
16.3.3. izsakot mācību gada noslēguma vērtējumu, pedagogs ņem vērā izglītojamā iegūtos formatīvos vērtējumus gada ietvaros;
16.3.4. ja pedagogam nav iespējams novērtēt izglītojamā sniegumu, tad izglītības iestādes dokumentācijā šādu gadījumu fiksēšanai tiek lietots apzīmējums "nv" (nav vērtējuma);
16.4. metodiskās daudzveidības princips – mācību snieguma vērtēšanai izmanto dažādus vērtēšanas veidus, formas un metodiskos paņēmienus;
16.5. objektivitātes princips – mācību snieguma vērtējums atspoguļo izglītojamā sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena izglītojamā sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus:
16.5.1. izglītības iestāde papildus mācību snieguma vērtēšanai var vērtēt izglītojamo mācīšanās ieradumus un attieksmes;
16.5.2. vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma noslēgumā, piemēram, mācību gada, profesionālās ievirzes izglītības programmas noslēgumā, ja tas tieši ietekmē izglītojamā tiesības un intereses;
16.6. obligātuma princips – izglītojamam nepieciešams iegūt vērtējumu attiecīgajā izglītības programmā;
16.7. izaugsmes princips – mācību snieguma vērtēšanā, īpaši mācību posma noslēgumā, tiek ņemta vērā individuālā mācību snieguma attīstība.
17. Izglītības programmās izglītojamo sasniedzamo mācīšanās rezultātu apguves vērtēšanā izmanto šādus vērtēšanas veidus:
17.1. formatīvā vērtēšana – nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa, kas nodrošina izglītojamam un pedagogam atgriezenisko saiti par izglītojamā tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvajā vērtēšanā profesionālās ievirzes sporta izglītībā netiek pielietota 10 (desmit) ballu skala;
17.2. diagnosticējošā vērtēšana – lai izvērtētu izglītojamā mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu izglītojamā mācīšanās vajadzības un nepieciešamo atbalstu. Diagnosticējošo vērtēšanu īsteno:
17.2.1. pedagogs, lai noteiktu izglītojamā mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;
17.2.2. izglītības iestādes vadība, lai pilnveidotu profesionālās ievirzes izglītības mācību saturu un sniegtu metodisko atbalstu izglītības iestādes pedagogiem mācību procesa nodrošināšanā.
18. Formatīvajā vērtēšanā ar vērtējumu "ieskaitīts" ("i") vai "neieskaitīts" ("ni") izsaka mācību sasniegumus, kuri novērtē izglītojamo iesaisti mācību procesā vai paveiktā apjomu atbilstoši izvirzīto mācību mērķu sasniegšanai atkarībā no tā, vai izglītojamā uzrādītie mācību rezultāti kontrolnormatīvu un rezultativitātes kritēriju izpildē atbilst vai neatbilst normatīvā akta prasībām par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas.
19. Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 16. punktā minētajiem vērtēšanas pamatprincipiem, 17. punktā minētajiem vērtēšanas veidiem un 18. punktam, tai skaitā nosakot vērtēšanas mērķi, tā vietu mācību procesā, pārbaudījumu (kontrolnormatīvi, rezultativitātes kritēriji) apjomu un skaitu, vērtējuma izteikšanas veidu, izglītojamā vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību, kā arī "nav vērtējuma" ("nv") izmantošanas gadījumus.
20. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu sporta veida programmā atbilstoši šiem noteikumiem, izglītojamam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī sporta veida profesionālās ievirzes izglītības programmai konkrētā mācību treniņu grupas līmenī detalizētāk nosaka sporta veida profesionālās ievirzes izglītības programmas pedagogs.
21. Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2024. gada 31. augustam izstrādā šo noteikumu 10. punktā minētās vadlīnijas.
22. Izglītības iestāde līdz 2025. gada 31. augustam nodrošina izglītības programmu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša
 |
 |
 |
 |