Darbības ar dokumentu
Ventspils novadā 2017. gada 26. maijā (prot. Nr. 96, 8. §)
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:
1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;
1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;
1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojumu līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;
1.4. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.
2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.
3. Lietoto terminu skaidrojums:
3.1. Pakalpojumu līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;
3.2. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja parakstīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Pakalpojumu līguma puse (pusēm vienojoties tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);
3.3. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam 6,08 m3/mēn., kuriem nav uzstādīti ūdens patēriņa uzskaitītājs;
3.4. Pakalpojumu sniedzējs – komersants, kuram piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus noteiktā Ventspils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā;
3.5. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks, apsaimniekotājs, īpašnieku pilnvarota persona vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgto Pakalpojumu līgumu;
3.6. Cauruļvada pievads/izvads – Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esoša ūdenssaimniecības sistēmas daļa, kas nodrošina ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju ar ūdensapgādi no centralizētās ūdensapgādes sistēmas vai notekūdeņu novadīšanu uz centralizēto kanalizācijas sistēmu;
3.7. Apakšskaitītāji – mēraparāti, kuri uzskaita to ūdens un/vai notekūdeņu daudzumu, kas netiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā, vai tiek iegūts no lokālām ūdens ieguves vietām.
(Grozīts ar Ventspils novada domes 28.03.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 7)
4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Ventspils novada administratīvajā teritorijā un dabas resursu racionālu izmantošanu.
5. Noteikumi saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Ventspils novada administratīvajā teritorijā.
6. Noteikumi neattiecas uz lietus ūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.
7. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.
8. Lai nekustamo īpašumu pievienotu centralizētai ūdensapgādes un centralizētai kanalizācijas sistēmai, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs iesniedz Pakalpojuma sniedzējam iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai, norādot tehnisko noteikumu sagatavošanai nepieciešamo informāciju par objekta plānoto ūdens patēriņu un novadāmo notekūdeņu daudzumu.
(Ventspils novada domes 28.03.2024. saistošo noteikumu Nr. 7 redakcijā)
9. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.
11. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes vienībām jaunas apbūves teritorijās, ja pieguļošajā ielā (ceļā) atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija noteikta kā apbūves teritorija, kurā ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas.
12. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), tām ir jābūt savstarpēji atdalītām, tas ir, nav pieļaujama iespēja ēkas ūdensapgādei vienlaicīgi izmantot abas sistēmas.
13. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.
14. Pēc ievada un/vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:
14.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā un digitālā formā;
14.2. aktu par komercuzskaites mēraparāta mezgla pieņemšanu;
14.3. kanalizācijas pašteces tīkliem CCTV inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru DN≥200 mm.
15. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas (notekūdeņu krājtvertnes, nosēdakas u.c.), kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.
16. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam kā blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam Tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un Pakalpojumu lietotāju.
17. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojuma sniedzēja noteiktajā vietā:
17.1. ēkas telpā (pagrabā) tiešā ūdensvada ievada tuvumā;
17.2. ēkas ārpusē (ēkām, kurām nav pagrabs) akā.
17.1 Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojuma sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojuma sniedzēja īpašums.
(Ventspils novada domes 28.03.2024. saistošo noteikumu Nr. 7 redakcijā)
18. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:
18.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;
18.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;
18.3. pievadi līdz zemes gabala robežai vai ēkas ārējai sienai, ja tā sakrīt ar zemes gabala robežu un ja tur ir uzstādīta noslēgarmatūra un ir sastādīts Tīklu apkalpošanas robežu akts;
18.4. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli;
18.5. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;
18.6. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;
18.7. komercuzskaites mēraparāti.
19. Pēc saskaņošanas ar Pakalpojumu lietotāju Pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot Pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.
20. Gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.
21. Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā, komercuzskaites mēraparāta mezgls un kanalizācijas kontrolakas) tiek izbūvētas, ekspluatētas un remontētas par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem.
21.1 Apakšskaitītāji, to uzskaites mezgli tiek izbūvēti, uzstādīti, ekspluatēti un remontēti par Pakalpojuma lietotāja, klienta līdzekļiem un ir Pakalpojuma lietotāja, klienta īpašums, un tiem tiek piemērotas tādas pašas prasības, kādas tās ir noteiktas komercuzskaites mēraparātiem.
(Ventspils novada domes 28.03.2024. saistošo noteikumu Nr. 7 redakcijā)
21.2 Apakšskaitītāju uzstādīšanas un nomaiņas pakalpojumu ir tiesīgs veikt Pakalpojumu sniedzējs vai jebkurš cits komersants, kurš ir tiesīgs sniegt šāda veida pakalpojumu.
(Ventspils novada domes 28.03.2024. saistošo noteikumu Nr. 7 redakcijā)
22. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā un atbildībā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatē un remontē Pakalpojumu sniedzējs par saviem līdzekļiem.
23. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā un atbildības esošajiem tīkliem ir ekspluatācijas aizsargjoslas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, kurām ir spēkā vispārīgie aprobežojumi.
24. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:
24.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;
24.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;
24.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos Tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;
24.4. kuru temperatūra nepārsniedz +55°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 7,5;
24.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (tauki);
24.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz Pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.
25. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz Pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad Pakalpojumu lietotāja ražošanas notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegta piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas Pielikumā.
(Ventspils novada domes 28.03.2024. saistošo noteikumu Nr. 7 redakcijā)
25.1 Ja Pakalpojuma lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu daudzums neatbilst Pakalpojumu līgumā noteiktajam ražošanas notekūdeņu novadīšanas režīmam un diennakts laikā izmainās tādā apjomā, ka ietekmē centralizētās kanalizācijas sistēmas normālu darbību, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Pakalpojumu lietotājam veikt pasākumus, lai Pakalpojumu lietotāja ražošanas notekūdeņu novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā notiktu vienmērīgi.
(Ventspils novada domes 28.03.2024. saistošo noteikumu Nr. 7 redakcijā)
26. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.
27. Gadījumos, ja noteikumu 25. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojuma līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.
28. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:
28.1. prioritārās vielas kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;
28.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;
28.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);
28.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;
28.5. radioaktīvas vielas;
28.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;
28.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.
29. Jebkurai nepiederošai personai ir aizliegts:
29.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;
29.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;
29.3. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;
29.4. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus;
29.5. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.
30. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.
31. Ja Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.
31.1 Ja Pakalpojumu lietotājs ūdensapgādei izmanto arī vietējo ūdens ieguves avotu, to aizliegts savienot ar Pakalpojumu sniedzēja centralizēto ūdensapgādes sistēmu.
(Ventspils novada domes 28.03.2024. saistošo noteikumu Nr. 7 redakcijā)
32. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.
33. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu ņemšanu un tīklu apsekošanu Pakalpojuma lietotāja īpašumā, ja tiek konstatēts Pakalpojuma sniedzēja kanalizācijas sistēmā paaugstināts piesārņojums salīdzinot ar Pielikumā noteikto. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.
34. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības un iekšējo hidrantu un iekšējo ugunsdzēsības krānu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.
35. Noņemt noteikumu 34. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.
36. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.
37. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Pakalpojuma sniedzēja veikto aprēķinu.
38. Pakalpojumu līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju slēdz:
38.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;
38.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;
38.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;
38.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;
38.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā.
39. Pakalpojuma līguma sagatavošanai, Pakalpojuma līguma slēdzējs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās Pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot sekojošo:
39.1. dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, ja ir attiecināms uz attiecīgo Pakalpojumu lietotāju (zemesgrāmatas akts, pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);
39.2. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;
39.3. ja Pakalpojuma līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona un šis pilnvarojums neizriet no likuma – dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt Pakalpojuma līgumu;
39.4. tehnisko informāciju (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguvi un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja Pakalpojumu līguma slēdzējam tādas ir;
39.5. dzīvojamās mājas īpašnieka (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopības) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par Pakalpojuma līguma slēgšanu;
39.6. dzīvojamās mājas īpašnieka (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopības) lēmumu gadījumā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopība) ir nolēmis nodibināt tiešo maksājumu sistēmu par saņemtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.
40. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams Pakalpojuma līguma noslēgšanai, apsekot Pakalpojumu lietotāja iekšējos un ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama Pakalpojuma līguma noslēgšanai.
41. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzsākt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu Pakalpojuma līguma slēdzējam pirms Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanas, bet ne ilgāk kā 1 (vienu) mēnesi, skaitot no rakstveida iesnieguma saņemšanas no pakalpojumu saņēmēja par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un Pakalpojuma līguma slēgšanu.
42. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot Pakalpojuma līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējs:
42.1. 1 (viena) mēneša laikā no Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām;
42.2. nav veicis vai nav vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi;
42.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām.
43. Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pārtraukšanas gadījumā, Pakalpojumu sniedzējs nosūtītajā rakstveida paziņojumā norāda datumu un laiku, kādā tiks pārtraukta ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana Pakalpojuma līguma slēdzēja nekustamajam īpašumam un pievieno aprēķinu par Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kas 1 (viena) mēneša laikā jāapmaksā Pakalpojuma līguma slēdzējam uz Pakalpojumu sniedzēja rakstveida paziņojumā norādīto bankas kontu.
44. Pakalpojuma līgums tiek sagatavots 1 (viena) mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad Pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis no Pakalpojuma līguma slēdzēja visus nepieciešamos dokumentus Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanai.
45. Pakalpojuma līgumā papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:
45.1. informācija par līdzējiem;
45.2. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;
45.3. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;
45.4. Pakalpojuma līguma un pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);
45.5. maksa par sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu/-iem;
45.6. pakalpojumu uzskaites kārtība.
46. Pakalpojuma līgumam pievienojams Pakalpojumu sniedzēja sagatavots Tīklu apkalpošanas robežu akts, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas). Akts ir neatņemama Pakalpojuma līguma sastāvdaļa.
47. Iebildumi par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Pakalpojumu lietotājam jāiesniedz rakstiskā veidā 5 dienu laikā. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā Pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu.
48. Pakalpojuma līguma noteikumu izpildes kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt Pakalpojumu lietotāja īpašumā esošās iekšējās un ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojumu sniedzējs par to informē Pakalpojumu lietotāju, kurš nav tiesīgs aizliegt Pakalpojumu sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi Pakalpojuma līguma noteikumos, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad Pakalpojumu lietotājs ir novērsis konstatētos pārkāpumus vai vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem.
49. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt Pakalpojumu lietotāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus par Pakalpojumu lietotājam sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu daudzumu un, ja tiek konstatēta neatbilstība Pakalpojumu lietotāja iesniegtajiem datiem, Pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu, un Pakalpojumu lietotājs veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.
50. Ja personai ir parādi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tā saņem no Pakalpojumu sniedzēja tās īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos un šī persona vēlas ar Pakalpojumu sniedzēju noslēgt līgumu par pakalpojumu saņemšanu citā īpašumā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.) vai atteikties slēgt jauno Pakalpojuma līgumu, kamēr šī persona nav nokārtojusi parādus vai nav noslēgusi ar Pakalpojumu sniedzēju vienošanos par minēto parādu nokārtošanas kārtību.
51. Sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolmēraparātus, rakstiski paziņojot par to Pakalpojumu lietotājam vai, ja kontrolmēraparāts tiek uzstādīts Pakalpojuma lietotāja atbildības robežās, saskaņojot ar Pakalpojumu lietotāju. Pakalpojumu lietotājs nav tiesīgs traucēt Pakalpojumu sniedzējam veikt kontrolmērījumus.
52. Pakalpojumu sniedzējs nosaka kontroles mērījumu periodu. Ja starpība starp patērētā ūdens daudzumu pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem un kontroles mēraparāta rādījumiem ir lielāka par 20 %, turpmākos norēķinus, bet ne ilgāk kā 3 (trīs) mēnešus, veic pēc kontroles mēraparāta. Minētajā laika periodā Pakalpojumu sniedzējs un Pakalpojumu lietotājs vienojas par patērētā ūdens daudzuma uzskaites turpmāko kārtību un izdara grozījumus Pakalpojuma līgumā.
54. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza Pakalpojuma līguma noteikumus, Pakalpojuma līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu.
55. Gadījumā, ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina Pakalpojuma līgumā iekļauto Tīklu apkalpošanas robežu aktu, Pakalpojumu sniedzējs sagatavo aktuālo Tīklu apkalpošanas robežu aktu un tā oriģināleksemplāru nosūta Pakalpojumu lietotājam. Aktuālais Tīklu apkalpošanas robežu akts stājas spēkā 1 (viena) mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas Pakalpojumu lietotājam.
56. Pakalpojuma līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:
56.1. puses Pakalpojuma līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;
56.2. Pakalpojuma līgums, 30 dienu iepriekš rakstiski brīdinot, tiek izbeigts pēc Pakalpojumu lietotāja pieprasījuma;
56.3. Pakalpojuma līgumu noteikumu 55. punktā paredzētajā kārtībā izbeidz Pakalpojumu sniedzējs;
56.4. beidzas Pakalpojuma līguma termiņš;
56.5. ir atsavināts nekustamais īpašums un jaunais īpašnieks 3 (trīs) mēnešu laikā no nekustamā īpašuma atsavināšanas brīža nav nodrošinājis jauna Pakalpojuma līguma noslēgšanu.
57. Pakalpojumu sniedzējs var vienpusēji izbeigt Pakalpojuma līgumu:
57.1. ja mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, jaunais īpašnieks vai valdītājs iesniegumu Pakalpojuma līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet Pakalpojumu lietotājs paziņojumu par Pakalpojuma līguma izbeigšanu nav iesniedzis;
57.2. Pakalpojumu lietotājam izbeidzas valdījuma tiesības;
57.3. pilnvarotās personas maiņas gadījumā;
57.4. ja Pakalpojumu lietotājs ir mainījis Pakalpojuma līgumā noteikto ūdensapgādes izmantošanas mērķi;
57.5. ja Pakalpojumu lietotājs vairāk kā 3 (trīs) mēnešus Pakalpojumu sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietoto pakalpojumu apjomu, nav informējis par ūdenssaimniecības pakalpojumu nelietošanu un nav atbildējis uz Pakalpojumu sniedzēja rakstisko brīdinājumu par Pakalpojuma līguma laušanu.
58. Izbeidzot Pakalpojuma līgumu, Pakalpojumu sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus.
59. Ja Pakalpojuma līgums tiek izbeigts, Pakalpojumu lietotājs līgumā norādītajā termiņā veic pilnu norēķinu par tiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tas ir saņēmis līdz Pakalpojuma līguma izbeigšanai.
60. Par noteikumu 26., 27., 28., 29., 32., 36. punktā minēto prasību pārkāpumiem fiziskām personām var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz 100 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām līdz 300 naudas soda vienībām.
(Ventspils novada domes 28.03.2024. saistošo noteikumu Nr. 7 redakcijā)
61. Noteikumu izpildi savas kompetences robežās ir tiesīgs kontrolēt Pakalpojuma sniedzējs un Ventspils novada pašvaldības policijas amatpersonas.
(Ventspils novada domes 28.03.2024. saistošo noteikumu Nr. 7 redakcijā)
61.1 Administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvās pārkāpumu lietas izskatīšanai veic Ventspils novada pašvaldības policijas amatpersonas.
(Ventspils novada domes 28.03.2024. saistošo noteikumu Nr. 7 redakcijā)
63. Administratīvais sods šo noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī no pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.
(Ventspils novada domes 28.03.2024. saistošo noteikumu Nr. 7 redakcijā)
64. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā Latvijas Republikas izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(Ventspils novada domes 28.03.2024. saistošo noteikumu Nr. 7 redakcijā)
65. Nekustamajos īpašumos, kuros nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu, un kuru kanalizācijas tīklā līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai nav ierīkoti tauku uztvērēji, tie ir ierīkojami 5 (pieci) mēnešu laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas.
66. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgto Pakalpojuma līgumu noteikumi ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma regulējumu, tā saistīto normatīvo aktu regulējumu un šiem noteikumiem. Pretrunu konstatēšanas gadījumā, Pakalpojuma lietotājam un Pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt Pakalpojuma līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā. Līdz Pakalpojuma līguma pārslēgšanas jaunā redakcijā, pretrunu gadījumos ir piemērojami Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturtās daļas 3. punktā minētie sabiedriskā ūdenssaimniecības Pakalpojuma līguma noteikumi un šie noteikumi.
1. Ances ciema NAI Q=100 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 220 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 400 |
| Kopējās suspendētās vielas | 220 |
| Kopējais fosfors | 8 |
| Kopējais slāpeklis | 40 |
| Tauki | 10 |
2. Jūrkalnes ciema NAI Q=30 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 150 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 210 |
| Kopējās suspendētās vielas | 120 |
| Kopējais fosfors | 6 |
| Kopējais slāpeklis | 20 |
| Tauki | 8 |
3. Piltenes pilsētas NAI Q=400 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 300 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 500 |
| Kopējās suspendētās vielas | 300 |
| Kopējais fosfors | 12 |
| Kopējais slāpeklis | 60 |
| Tauki | 20 |
4. Popes ciema NAI Q=100 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 220 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 400 |
| Kopējās suspendētās vielas | 220 |
| Kopējais fosfors | 8 |
| Kopējais slāpeklis | 40 |
| Tauki | 10 |
5. Blāzmas ciema NAI Q=100 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 220 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 400 |
| Kopējās suspendētās vielas | 220 |
| Kopējais fosfors | 8 |
| Kopējais slāpeklis | 40 |
| Tauki | 10 |
6. Blāzmas ciema NAI Q=20 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 150 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 210 |
| Kopējās suspendētās vielas | 120 |
| Kopējais fosfors | 6 |
| Kopējais slāpeklis | 20 |
| Tauki | 8 |
7. Stiklu ciema NAI Q=25 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 150 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 210 |
| Kopējās suspendētās vielas | 120 |
| Kopējais fosfors | 6 |
| Kopējais slāpeklis | 20 |
| Tauki | 8 |
8. Tārgales ciema NAI Q=80 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 220 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 400 |
| Kopējās suspendētās vielas | 220 |
| Kopējais fosfors | 8 |
| Kopējais slāpeklis | 40 |
| Tauki | 10 |
9. Ugāles ciema NAI Q=300 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 300 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 500 |
| Kopējās suspendētās vielas | 300 |
| Kopējais fosfors | 12 |
| Kopējais slāpeklis | 60 |
| Tauki | 20 |
10. Usmas ciema NAI Q=45 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 200 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 400 |
| Kopējās suspendētās vielas | 200 |
| Kopējais fosfors | 10 |
| Kopējais slāpeklis | 30 |
| Tauki | 8 |
11. Užavas ciema NAI Q=100 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 220 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 400 |
| Kopējās suspendētās vielas | 220 |
| Kopējais fosfors | 8 |
| Kopējais slāpeklis | 40 |
| Tauki | 10 |
12. Vārves ciema NAI Q=75 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 220 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 400 |
| Kopējās suspendētās vielas | 220 |
| Kopējais fosfors | 8 |
| Kopējais slāpeklis | 40 |
| Tauki | 10 |
13. Zūru ciema NAI Q=55 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 200 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 400 |
| Kopējās suspendētās vielas | 200 |
| Kopējais fosfors | 10 |
| Kopējais slāpeklis | 30 |
| Tauki | 8 |
14. Ventavas ciema NAI Q=85 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 220 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 400 |
| Kopējās suspendētās vielas | 220 |
| Kopējais fosfors | 8 |
| Kopējais slāpeklis | 40 |
| Tauki | 10 |
15. Ziru ciema NAI Q=50 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 200 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 400 |
| Kopējās suspendētās vielas | 200 |
| Kopējais fosfors | 10 |
| Kopējais slāpeklis | 30 |
| Tauki | 8 |
16. Zlēku ciema NAI Q=40 m3/dn
| Piesārņojošā viela | Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 200 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 400 |
| Kopējās suspendētās vielas | 200 |
| Kopējais fosfors | 10 |
| Kopējais slāpeklis | 30 |
| Tauki | 8 |
 |
 |
 |
 |