Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Enerģētikas likumā

Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr.; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.; 2005, 8., 13. nr.; 2008, 14. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 106. nr.; 2011, 36., 161. nr.; 2012, 186. nr.; 2014, 60. nr.; 2016, 37., 52. nr.; 2018, 76. nr.; 2019, 212., 214., 240. nr.; 2021, 22. nr.; 2022, 78.A, 137.A, 144. nr.; 2023, 231., 247. nr.; 2024, 67. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "republikas pilsētas" ar vārdu "valstspilsētas", vārdus "atjaunojamās enerģijas" - ar vārdiem "atjaunīgās enerģijas" un vārdus "atjaunojamie energoresursi" (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem "atjaunīgie energoresursi" (attiecīgā locījumā).

2. 1. pantā:

pirmajā daļā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) atbalsta shēma - instruments vai mehānisms komercdarbības atbalsta ietvaros, ko piemēro, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai iegādes apjomu;";

papildināt daļu ar 1.1, 1.2, 1.3, 1.4 un 1.5 punktu šādā redakcijā:

"11) atjaunīgā enerģija - no atjaunīgajiem energoresursiem ražota enerģija;

12) atjaunīgie energoresursi - tādi nefosilas izcelsmes energoresursi kā:

a) vēja enerģija,

b) saules enerģija,

c) ģeotermālā enerģija (zemes dzīļu siltuma enerģija),

d) hidrotermālā enerģija - siltumenerģija, kura atrodas virszemes ūdeņos vai pazemes ūdeņos,

e) osmozes enerģija - enerģija, ko dabiski rada sāls koncentrācijas atšķirība starp diviem šķidrumiem (parasti starp saldūdeni un sālsūdeni),

f) apkārtējās vides enerģija - dabā sastopama siltumenerģija, siltumenerģija, kas uzkrājas gaisā, kā arī norobežotā vidē uzkrāta enerģija, kas var uzkrāties apkārtējā gaisā (izņemot izplūdes gāzes), virszemes ūdeņos vai notekūdeņos,

g) plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija,

h) hidroenerģija,

i) ķīmiskās sintēzes procesā iegūts nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgais kurināmais,

j) biometāns - no atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas stacijas gāzes vai no citas biogāzes iegūts biomasas kurināmais, kura sastāvā ir vismaz 90 procenti (masas procenti) no biomasas ražota metāna,

k) biomasa (arī atkritumu biomasas frakcija),

l) notekūdeņu organiskās vielas;

13) atlikumi - materiāls, kas nav ražošanas procesā tieši iegūts vēlamais galaprodukts. To ieguve nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts to ražošanai;

14) atlikumaukstums - aukstums, kas kā blakusprodukts nenovēršami radies rūpnieciskās iekārtās, elektrostacijās vai terciārajā sektorā (komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā) izmantotajās iekārtās, kurās tiek vai tiks izmantots koģenerācijas process (arī ja koģenerācijas procesa izmantošana nav iespējama vai koģenerācijas iekārtu uzstādīšanas izmaksas pārsniedz koģenerācijas iekārtas izmantošanas ieguvumus), un kas bez pieejas centralizētas aukstumapgādes sistēmai neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;

15) atlikumsiltums - siltumenerģija, kas kā blakusprodukts nenovēršami radies rūpnieciskās iekārtās, elektrostacijās vai terciārajā sektorā (komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā) izmantotajās iekārtās, vai ja tiek vai tiks izmantots koģenerācijas process (arī ja koģenerācijas procesa izmantošana nav iespējama vai koģenerācijas iekārtu uzstādīšanas izmaksas pārsniedz koģenerācijas iekārtas izmantošanas ieguvumus), un kas bez pieejas centralizētas siltumapgādes sistēmai neizmantota zustu gaisā vai ūdenī;";

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2) autonomais ražotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas nav energoapgādes komersants un ražo siltumenerģiju vai dzesēšanai nepieciešamo enerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām vai individuālajā siltumapgādē;";

papildināt daļu ar 3.1, 3.2, 3.3 un 3.4 punktu šādā redakcijā:

"31) biogāze - no biomasas ražots gāzveida kurināmais, tai skaitā atkritumu poligonu gāze un notekūdeņu dūņu gāze;

32) biomasa - lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tai skaitā augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī ražošanas un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmā frakcija;

33) biomasas kurināmais - gāzveida vai cietais kurināmais, kas saražots no biomasas;

34) brīvprātīgā shēma - shēma, kuras ietvaros tiek apliecināta bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā vai biogāzes atbilstība ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem un attiecībā uz kuru Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par tās atbilstību ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, kā arī tās ietvaros izmantotās metodikas atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem;";

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4) bioloģiskais šķidrais kurināmais - no biomasas iegūts šķidrais kurināmais, ko izmanto elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanai;";

izteikt 4.3 punktu šādā redakcijā:

"43) centralizētā siltumapgādes sistēma - vienotā sistēmā savstarpēji savienotu siltumavotu, pārvades un sadales siltumtīklu un tiem pieslēgto ēku siltummezglu sistēma, kas saskaņoti ražo, pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju;";

izteikt 5.1 punktu šādā redakcijā:

"51) dabasgāzes ražotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kura iegūst dabasgāzi, izņemot sašķidrināto dabasgāzi, lai to ievadītu nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, izmantojot pieslēgumu sistēmai vai dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā (tostarp ūdeņraža) ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā;";

papildināt daļu ar 5.2 punktu šādā redakcijā:

"52) dabasgāzes stratēģiskās rezerves - dabasgāzes daudzums, ko Latvija uztur noteiktā apjomā saskaņā ar šā likuma 64. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto kārtību;";

papildināt daļu ar 6.1, 6.2 un 6.3 punktu šādā redakcijā:

"61) efektīva aukstumapgāde - aukstumapgādes risinājums, kas salīdzinājumā ar esošo aukstumapgādes darbību izmaksu efektīvā veidā izmērāmi samazina primārās enerģijas daudzumu, kas nepieciešams vienas enerģijas vienības piegādei attiecīgās aukstumapgādes sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju;

62) efektīva siltumapgāde - siltumapgādes risinājums, kas salīdzinājumā ar esošo siltumapgādes darbību izmaksu efektīvā veidā izmērāmi samazina primārās enerģijas daudzumu, kas nepieciešams vienas enerģijas vienības piegādei attiecīgās siltumapgādes sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju;

63) ekonomiski pamatots pieprasījums - pieprasījums, kas nepārsniedz siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzības un ko pretējā gadījumā atbilstoši tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot enerģijas ražošanas metodes (izņemot koģenerāciju);";

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7) energoapgāde - enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kuru nepieciešams licencēt vai reģistrēt un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, dabasgāzes ieguvi, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību;";

izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11) enerģija - prece ar noteiktu vērtību:

a) iegūtā elektroenerģija,

b) iegūtā siltumenerģija,

c) iegūtā aukstumenerģija,

d) dabasgāze (arī sašķidrinātā dabasgāze un cita veida gāzveida kurināmais, tostarp no atjaunīgajiem energoresursiem saražots vai iegūts, ciktāl attiecīgo gāzveida kurināmo var droši ievadīt nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā vai uzglabāt dabasgāzes krātuvē);";

papildināt daļu ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

"111) enerģijas bruto galapatēriņš:

a) energoresursi, ko enerģijas izmantošanas vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei,

b) elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš enerģētikas nozarē elektroenerģijas, siltumenerģijas un degvielu ražošanai,

c) elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;";

izteikt 23. punktu šādā redakcijā:

"23) kurināmais - no fosilajiem vai atjaunīgajiem energoresursiem iegūts ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls, kuru izmanto enerģijas iegūšanai;";

papildināt daļu ar 24.1 punktu šādā redakcijā:

"241) kurināmā piegādātājs - komersants, kurš realizē enerģijas ražošanai kurināmo, par ko maksā akcīzes nodokli, vai kuram piemēro akcīzes nodokļa atvieglojumu vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktajā kārtībā;";

izslēgt 27. un 28. punktu;

papildināt daļu ar 29.1 punktu šādā redakcijā:

"291) nacionālā dabasgāzes ieejas-izejas sistēma - savstarpēji savienotas Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas un dabasgāzes sadales sistēmas kopums, kurā komerciālās plūsmas nav piesaistītas konkrētam fiziskās plūsmas maršrutam un kurā ietilpst ieejas punkti, izejas punkti un virtuālais tirdzniecības punkts;";

papildināt daļu ar 30.1 punktu šādā redakcijā:

"301) nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgais kurināmais - šķidrais vai gāzveida kurināmais, kura enerģijas saturu veido tādi atjaunīgie energoresursi, kas nav biomasa;";

papildināt daļu ar 31.1 punktu šādā redakcijā:

"311) pārstrādāts oglekļa kurināmais - šķidrais vai gāzveida kurināmais, kuru ražo no fosilas izcelsmes šķidrajiem vai cietajiem atkritumiem, kas nav piemēroti materiālu reģenerācijai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteikto atkritumu apsaimniekošanas darbību prioritāro secību, vai no atkritumu apstrādes fosilas izcelsmes gāzes un atgāzes, kas nenovēršami un netīši rodas ražošanas procesā no rūpnieciskām iekārtām;";

izslēgt 41. punktu;

papildināt daļu ar jaunu 50.1 punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā:

"501) triģenerācija - tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo elektroenerģiju, siltumenerģiju un aukstumenerģiju;";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šajā likumā termins "atkritumi" lietots Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē (izņemot vielas, kas tīši pārveidotas vai piesārņotas, lai tās uzskatītu par atkritumiem)."

3. Papildināt 2. pantu ar vārdiem "kā arī pētījumus enerģētikas jomā par sabiedrības interesēm atbilstošu nozares attīstību".

4. 3. pantā:

papildināt pantu ar jaunu 1. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā:

"1) veicināt ilgtspējīgas, modernas, konkurētspējīgas un sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas attīstību Latvijā;";

papildināt pantu ar 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

"9) veicināt pētījumus enerģētikas jomā un sadarbību tādos pētījumos, kuri sniedz ieguldījumu jaunu tehnoloģiju un risinājumu, kā arī lietotājorientētu produktu radīšanā un pakalpojumu attīstīšanā;

10) reglamentēt Latvijas kopējo un detalizēto atjaunīgās enerģijas datu aprēķinu veikšanas kārtību un rīcību ar atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu;

11) noteikt komercdarbības atbalsta piešķiršanas pamatprincipus atjaunīgās enerģijas jomā."

5. Aizstāt 6. panta 3.1 daļā skaitļus un vārdus "49. panta pirmajā un 1.1 daļā" ar skaitļiem un vārdiem "48. panta ceturtajā daļā un 49. panta pirmajā daļā".

6. 7. pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Regulators minētajā reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētu komersantu.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Dabasgāzes ražotājam vai tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", ir tiesības uzsākt dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts dabasgāzes ražotāju vai tirgotāju reģistrā. Regulators minētajā reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētu komersantu."

7. Izslēgt 8. panta 4. punktā vārdus "(izņemot licenci enerģijas tirdzniecībai)".

8. 9. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "regulatora" ar vārdiem "normatīvajos aktos";

aizstāt otrajā daļā vārdu "apkopi" ar vārdiem "uzturēšanu tehniski atbilstošā un drošā stāvoklī".

9. Papildināt 9.2 panta pirmās daļas 1. un 2. punktu pēc vārda "licences" ar vārdu "darbības".

10. Papildināt 17.1 panta devīto daļu ar vārdiem "un tiem netiek noteikti nepamatoti vai diskriminējoši nosacījumi vai procedūras, kas nepieļauj enerģijas galalietotāju līdzdalību energokopienā".

11. 19. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "objektu" ar vārdiem "(izņemot enerģijas ražotāju un tirgotāju objektus)";

aizstāt 1.1 daļas 2. punktā vārdus "esošās aizsargjoslas robežās" ar vārdiem "šā paša energoapgādes komersanta objekta esošajā aizsargjoslā".

12. Aizstāt 20.3 panta ceturtajā daļā vārdus "Drošības policija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts drošības dienests" (attiecīgā locījumā).

13. Izteikt 24. panta 1.1 daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) īpašumu izmanto tāda jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai, kas nav paredzēts attiecīgā nekustamā īpašuma energoapgādei;".

14. Izteikt 44. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) nodrošina Eiropas Savienības dalībvalstu dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoriem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem, dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem un dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju, lai dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu varētu veikt, neapdraudot dalībvalstu savstarpēji savienotu dabasgāzes apgādes sistēmu drošu un efektīvu darbību;".

15. Aizstāt 45.2 panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "savstarpēji savienota sistēma" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "nacionālā dabasgāzes ieejas-izejas sistēma" (attiecīgā locījumā).

16. Papildināt VIII nodaļu ar 45.4 un 45.5 pantu šādā redakcijā:

"45.4 pants

Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā Latvijas preventīvās rīcības plānu un Latvijas ārkārtas rīcības plānu apgādei ar dabasgāzi un atjauno šos plānus reizi četros gados vai biežāk, ja tas nepieciešams vai to pieprasa Eiropas Komisija.

45.5 pants

Šā likuma 45.4 pantā minētajos plānos norādītie dabasgāzes apgādes komersanti, kompetentās iestādes un citas institūcijas ievēro plānos noteiktās prasības dabasgāzes piegādes traucējumu risku novēršanai vai mazināšanai, kā arī dabasgāzes piegādes traucējumu seku novēršanai vai mazināšanai attiecīgajā izsludinātajā krīzes līmenī."

17. 46. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Siltumapgādi vai aukstumapgādi var nodrošināt, izmantojot centralizēto siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu vai individuālo siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu.";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Centralizētās siltumapgādes sistēmas operatori savā tīmekļvietnē reizi gadā publicē informāciju par atjaunīgās enerģijas īpatsvaru centralizētajā siltumapgādes vai centralizētajā aukstumapgādes sistēmā, par veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un sasniegtajiem enerģijas ietaupījumiem. Informāciju par atjaunīgās enerģijas īpatsvaru izsaka vismaz procentos no siltumapgādes enerģijas galapatēriņa, kas nodots konkrētās centralizētās siltumapgādes sistēmas lietotājiem, norādot arī to, kāds enerģijas daudzums izmantots, lai lietotājiem nodotu vienu siltumapgādes vienību.

(7) Centralizētās siltumapgādes sistēmas operatori savā tīmekļvietnē reizi mēnesī publicē informāciju par centralizētajai siltumapgādes vai centralizētajai aukstumapgādes sistēmai pieslēgto ēku siltumenerģijas ikmēneša patēriņu megavatstundās iepriekšējā mēnesī."

18. Papildināt likumu ar 47.1 pantu šādā redakcijā:

"47.1 pants

Siltumenerģijas pārvades un sadales sistēma ir siltumenerģijas sistēmas operatora īpašums vai atrodas tā valdījumā."

19. Izteikt 48. pantu šādā redakcijā:

"48. pants

(1) Siltumapgādes sistēmas operators savā licences darbības zonā iepērk siltumenerģiju, tostarp atlikumsiltumu, no siltumenerģijas ražotājiem, tai skaitā no neatkarīgajiem ražotājiem, un nodrošina siltumenerģijas lietotājiem drošu un kvalitatīvu siltumapgādi. Šim mērķim sistēmas operators izveido optimālu sistēmas operatīvās vadības struktūru.

(2) Centralizētās siltumapgādes sistēmas operatora licences darbības zonā darbojas viens centralizētās siltumapgādes sistēmas operators.

(3) Siltumapgādes sistēmas operators, ja to pieļauj siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas tehniskās iespējas, savā licences darbības zonā nodrošina siltumenerģijas ražotājam pieeju siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmai atbilstoši siltumenerģijas sistēmas operatora izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.

(4) Siltumapgādes sistēmas operators, ja to pieļauj siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas tehniskās iespējas, savā licences darbības zonā nodrošina komersantam, kura darbības rezultātā rodas atlikumsiltums, pieeju siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmai atbilstoši siltumenerģijas sistēmas operatora izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem un, ievērojot šā likuma 49. panta otrajā daļā noteiktos ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijus, iegādājas atlikumsiltumu par vienošanās cenu."

20. 49. pantā:

izslēgt 1.1 daļu;

papildināt pantu ar 1.2, 1.3 un 1.4 daļu šādā redakcijā:

"(12) Ja siltumapgādes sistēmas operatora licences darbības zonā darbojas vairāk nekā viens siltumenerģijas ražotājs un komersanti, kuru darbības rezultātā veidojas atlikumsiltums, un tiem ir nodrošināta pieeja siltumapgādes sadales un pārvades sistēmai, siltumapgādes sistēmas operatoram ir pienākums organizēt siltumenerģijas iepirkumu par visu tā licences darbības zonā pieprasīto konkurējošo siltumenerģijas apjomu. Iepirkuma prasības nosaka siltumapgādes sistēmas operators, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

(13) Siltumenerģijas ražotājam ir pienākums samazināt siltumenerģijas ražošanas apjomu pēc siltumapgādes sistēmas operatora rīkojuma, ja siltumapgādes sistēmas operatora licences darbības zonā ir pieejams atlikumsiltums par ekonomiski izdevīgāku cenu. Siltumapgādes sistēmas operators iepirkuma prasībās nosaka kārtību, kādā tiek samazināts siltumenerģijas ražošanas apjoms.

(14) Siltumapgādes sistēmas operatoram, ja tā licences darbības zonā ir pieejams atlikumsiltums par ekonomiski izdevīgāku cenu, ir tiesības piemērot siltumenerģijas ražotājam maksu par siltumenerģijas ražošanas apjoma samazināšanu atbilstoši šā panta 1.3 daļā noteiktajam rīkojumam. Siltumapgādes sistēmas operators izstrādā un publicē savā tīmekļvietnē metodiku par maksas par siltumenerģijas ražošanas apjoma samazināšanu siltumenerģijas ražotājam apmēra noteikšanai. Tāda siltumapgādes sistēmas operatora izstrādāto metodiku, kura triju gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 megavatstundas gadā, saskaņo regulators."

21. Papildināt likumu ar 49.1 pantu šādā redakcijā:

"49.1 pants

(1) Ministru kabinets nosaka efektīvas centralizētās siltumapgādes un efektīvas centralizētās aukstumapgādes kritērijus, tajā izmantojamos enerģijas veidus un to īpatsvaru.

(2) Centralizētās siltumapgādes sistēmas operatori un centralizētās aukstumapgādes sistēmas operatori, kas neatbilst efektīvas centralizētās siltumapgādes un centralizētās aukstumapgādes kritērijiem, sagatavo plānu primārās enerģijas efektīvāka patēriņa nodrošināšanai, siltumenerģijas un aukstumenerģijas sadales zudumu samazināšanai un atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanai siltumapgādē un aukstumapgādē.

(3) Ministru kabinets nosaka šā panta otrajā daļā minēto centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru un centralizētās aukstumapgādes sistēmas operatoru noteikšanas kārtību, sagatavojamā plāna saturu, atjaunošanas biežumu un kompetento institūciju, kas izskata un apstiprina plānu."

22. Izteikt 50. un 51. pantu šādā redakcijā:

"50. pants

Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, ciktāl šo izvēli neierobežo šā likuma 51. un 52. panta noteikumi vai normatīvie akti gaisa aizsardzības jomā.

51. pants

(1) Pašvaldības, pildot Pašvaldību likumā noteikto autonomo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos efektīvas siltumapgādes sistēmas un efektīvas aukstumapgādes sistēmas kritērijus, kā arī veicina energoefektivitāti un konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.

(2) Pašvaldības, organizējot siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, ievēro vides un kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, bet, plānojot piegādājamo siltumenerģijas apjomu un nepieciešamo siltumenerģijas ražošanas jaudu, izvērtē arī vietējo energoresursu, koģenerācijas un triģenerācijas izmantošanas iespējas un siltumapgādes drošību, nepārtrauktību un ilgtspēju.

(3) Pašvaldības, organizējot siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, ievēro visus šādus mērķus:

1) Latvijai noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus 2030. gadam un Latvijas klimatneitralitātes mērķi 2050. gadam;

2) Latvijai noteiktos gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus;

3) Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvara mērķus siltumapgādē, centralizētajā siltumapgādē un ēkās;

4) Latvijas importēto vai ievesto energoresursu (izņemot atjaunīgos energoresursus) apjoma samazināšanas mērķi;

5) enerģētiskās nabadzības skarto Latvijas mājsaimniecību skaita samazināšanas mērķi.

(4) Lai samazinātu siltumapgādes radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru siltumapgādē un ēkās, kā arī samazinātu importēto vai ievesto energoresursu apjomu, pašvaldība ir tiesīga saistošajos noteikumos paredzēt siltumapgādes veidus savā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Pašvaldība var noteikt:

1) pienākumu pieslēgties efektīvai centralizētai siltumapgādes sistēmai tur, kur tas ir ekonomiski un tehniski pamatoti, šo prasību attiecinot uz jaunām triju vai vairāku dzīvokļu mājām un nedzīvojamām ēkām, kā arī uz šo ēku renovācijas procesu, ja tiek renovēta arī ēku siltumapgādes sistēma;

2) attiecībā uz jaunām viena dzīvokļa mājām vai uz šādu māju renovācijas procesu, ja citstarp tiek renovēta arī šādas mājas siltumapgādes sistēma, pienākumu izmantot efektīvu bezemisiju siltumapgādes tehnoloģiju, kas savā darbībā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas vai gaisu piesārņojošo vielu emisijas, vai efektīvu tehnoloģiju, kurā tiek izmantoti atjaunīgie energoresursi;

3) citus siltumapgādes veida izvēles ierobežojumus atbilstoši gaisa aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

(5) Pašvaldības dome saistošos noteikumus, kas attiecas uz šā panta ceturtajā daļā minētajiem pienākumiem vai ierobežojumiem, triju darbdienu laikā pēc parakstīšanas un pirms izsludināšanas rakstveidā nosūta atzinuma sniegšanai Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas sniedz atzinumu attiecībā uz gaisa kvalitātes nosacījumiem."

23. Papildināt 52. pantu pēc vārda "būvju" ar vārdiem "siltumapgādes sistēmu".

24. Papildināt likumu ar X1 nodaļu šādā redakcijā:

"X1 nodaļa
Atjaunīgās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšana

58.1 pants

(1) Atjaunīgo energoresursu izmantošanas un atjaunīgās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanas politiku, lai citstarp izpildītu no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izrietošos Latvijas mērķus un saistības, sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādā Klimata un enerģētikas ministrija un apstiprina Ministru kabinets.

(2) Saistību izpildi atjaunīgās enerģijas jomā novērtē šā likuma 122. panta otrajā daļā minētajā progresa ziņojumā, sagatavojot kopējos un detalizētos atjaunīgās enerģijas datus enerģijas kopējam patēriņam un enerģijas bruto galapatēriņam.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību un nosacījumus atjaunīgās enerģijas datu aprēķināšanai un kopējā atjaunīgās enerģijas apjoma noteikšanai.

58.2 pants

(1) Atjaunīgās enerģijas apjoms, kas pārsniedz Latvijas saistību izpildei nepieciešamo atjaunīgās enerģijas apjomu (turpmāk - atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegums), ir valsts īpašums, un tā tiesiskais valdītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija.

(2) Atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegums var tikt atsavināts Eiropas Savienības dalībvalstīm šajā likumā noteiktajā kārtībā.

58.3 pants

(1) Ja, gatavojot šā likuma 122. panta otrajā daļā minēto progresa ziņojumu, tiek secināts, ka šā likuma 58.1 panta pirmajā daļā minētās saistības kādā no saistību perioda gadiem nav izpildītas, Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo ziņojumu, kurā:

1) aktualizē šā likuma 58.1 panta pirmajā daļā minēto politiku, lai noteiktu papildu pasākumus atjaunīgo energoresursu izmantošanas un atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanai;

2) izvērtē iespēju piedalīties Eiropas Savienības atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismā, kas izveidots ar Eiropas Komisijas 2020. gada 15. septembra īstenošanas regulu (ES) 2020/1294 par Savienības atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismu (turpmāk - Atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānisms);

3) izvērtē iespēju īstenot šā likuma 58.4 pantā minētos kopprojektus atjaunīgās enerģijas ražošanai;

4) izvērtē iespēju veikt citu Eiropas Savienības dalībvalstu atjaunīgās enerģijas saistību pārsnieguma iegādes darījumus, lai nodrošinātu Latvijas saistību izpildi atjaunīgās enerģijas jomā.

(2) Ja, gatavojot šā likuma 122. panta otrajā daļā minēto progresa ziņojumu, tiek secināts, ka šā likuma 58.1 panta pirmajā daļā minētās saistības kādā no saistību perioda gadiem tiek pārpildītas, Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē iespēju atsavināt Latvijas atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu citai Eiropas Savienības dalībvalstij.

(3) Klimata un enerģētikas ministrija var veikt pārrunas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm par darījumiem ar atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu un sagatavot līguma projektu, kurā iekļauj nosacījumus par atsavināmā atjaunīgās enerģijas saistību pārsnieguma apjomu, cenu, finansējuma avotu un maksāšanas kārtību.

(4) Pēc Klimata un enerģētikas ministrijas priekšlikuma lēmumu par atjaunīgās enerģijas saistību pārsnieguma atsavināšanu pieņem, kā arī līguma projektu par darījumu ar atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu apstiprina Ministru kabinets.

(5) Klimata un enerģētikas ministrija šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto ziņojumu iesniedz Ministru kabinetam sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 122. panta otrajā daļā minētā progresa ziņojuma sagatavošanas. Ministru kabinets, apstiprinot iesniegto ziņojumu, var pieņemt lēmumu par Latvijas dalību Atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismā vai lēmumu par šā panta pirmās daļas 4. punktā vai šā panta otrajā daļā minēto darījumu ar atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par Latvijas dalību Atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismā, un kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu, kā arī no darījumiem ar atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu iegūto finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību un nosacījumus.

58.4 pants

(1) Elektroenerģijas, gāzveida kurināmā, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem Latvija var sadarboties ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti, tai skaitā ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts komersantiem, kopīgi īstenojot attiecīgu kopprojektu.

(2) Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē Latvijas iespējas sadarboties ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti, tai skaitā ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts komersantiem, un šādas sadarbības ietvaros nodrošināmo šā panta pirmajā daļā minētās atjaunīgās enerģijas apjomu. Šo ziņojumu iesniedz Ministru kabinetam.

(3) Ministru kabinets, apstiprinot šā panta otrajā daļā minēto ziņojumu, var pieņemt lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētā kopprojekta īstenošanu.

(4) Kopprojektu no Latvijas puses īsteno šā panta trešajā daļā minētajā lēmumā noteiktā atbildīgā ministrija sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām. Atbildīgā ministrija izstrādā un Ministru kabinets apstiprina katra kopprojekta nosacījumus.

(5) Ministru kabinets nosaka kopprojektu īstenošanas, uzraudzības un ar tiem saistītās informācijas aprites kārtību, kā arī nosacījumus atjaunīgās enerģijas apjoma ieskaitīšanai atjaunīgās enerģijas statistikā.

58.5 pants

(1) Latvija var apvienot Latvijā īstenotu atbalsta shēmu ar vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs īstenotajām atbalsta shēmām. Tāpat Latvijā īstenotās atbalsta shēmas nosacījumus var pielāgot vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs īstenoto atbalsta shēmu nosacījumiem.

(2) Atbalsta shēmu atjaunīgās enerģijas ražošanas vai izmantošanas veicināšanai Latvijā var īstenot, izmantojot atjaunīgās enerģijas pienākumu (atbalsta shēma, kurā enerģijas ražotājiem ir pienākums nodrošināt, ka konkrēta saražotās enerģijas daļa ir atjaunīgā enerģija, kurināmā piegādātājiem vai tirgotājam ir pienākums nodrošināt, ka konkrēta piegādātā kurināmā daļa ir no atjaunīgajiem energoresursiem ražots vai iegūts kurināmais, vai enerģijas lietotājam ir pienākums nodrošināt, ka konkrēta patērētās enerģijas daļa ir atjaunīgā enerģija) vai izmantojot citus veidus, tai skaitā atbalstu investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, tiešo cenu atbalstu, tai skaitā regulētos tarifus un mainīgās vai fiksētās piemaksas.

(3) Klimata un enerģētikas ministrija var sagatavot ziņojumu, kurā izvērtē iespējas apvienot Latvijā īstenoto atbalsta shēmu ar vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs īstenotām atbalsta shēmām vai saskaņot Latvijā īstenotās atbalsta shēmas nosacījumus ar vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs īstenoto atbalsta shēmu nosacījumiem. Šo ziņojumu iesniedz Ministru kabinetam.

(4) Ministru kabinets izvērtē šā panta trešajā daļā minēto ziņojumu un iesniedz to Saeimai.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā Saeimai iesniegto ziņojumu izvērtē attiecīgā Saeimas komisija, kura var ierosināt Ministru kabinetam pārskatīt un precizēt ziņojumu vai sagatavot atsevišķu Saeimas lēmuma projektu par grozījumu izdarīšanu šajā ziņojumā.

(6) Pēc ziņojuma izvērtēšanas Saeimā Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā un Ministru kabinets apstiprina katras šādas atbalsta shēmas nosacījumus.

(7) Ministru kabinets nosaka atbalsta shēmu apvienošanas, koordinēšanas un ar tām saistītās informācijas aprites un publicēšanas kārtību, kā arī nosacījumus atjaunīgās enerģijas apjoma ieskaitīšanai atjaunīgās enerģijas statistikā.

58.6 pants

(1) Kurināmā piegādātājs šā panta ceturtajā daļā minētajām iekārtām drīkst piegādāt tikai tādu biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo un biomasas degvielu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem.

(2) Ilgtspējas kritēriji un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji ir piemērojami neatkarīgi no biomasas ģeogrāfiskās izcelsmes.

(3) Bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, biogāzei un biomasas kurināmajam, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, kā arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos, biogāzē un biomasas kurināmajos, ir jāatbilst tikai siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.

(4) Ilgtspējas kritēriji un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji attiecas uz šādām iekārtām:

1) elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots cietais biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 7,5 megavati vai lielāka;

2) elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma jauda ir divi megavati vai lielāka;

3) iekārtām, kurās ražo gāzveida biomasas kurināmos vai degvielas ar vidējo biometāna caurplūdumu, lielāku par 200 kubikmetriem metāna ekvivalenta stundā, ja mēra temperatūras un spiediena standartapstākļos, kas ir nulle grādos Celsija un vienu bāru lielā atmosfēras spiedienā, bet, ja biogāze ir metāna un nedegošas citas gāzes maisījums, tad metāna caurplūdums var būt mazāks proporcionāli metāna tilpumdaļai maisījumā;

4) elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas ražošanas iekārtām vai degvielu ražošanas iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.

(5) Elektroenerģijai, siltumenerģijai un aukstumenerģijai, kas ražota no normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu definētajiem sadzīves atkritumiem, nav piemērojami siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji.

(6) Biomasas kurināmā, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes, pārstrādātā oglekļa kurināmā, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā atbilstība ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem, ja attiecināms, ir apliecināma:

1) brīvprātīgās shēmas ietvaros;

2) tādas nacionālās shēmas ietvaros, kuru izveidojusi cita Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) tādas nacionālās shēmas ietvaros, kuru izveidojusi Latvija;

4) komersanta shēmas ietvaros;

5) biomasas biržas ietvaros attiecībā uz cieto biomasas kurināmo.

58.7 pants

(1) Lai pamatotu to, ka visā piegādes ķēdē, sākot no izejvielu iegūšanas līdz šā likuma 58.6 panta pirmajā daļā minētā kurināmā realizēšanai, ir ievēroti ilgtspējas kritēriji un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji, visā piegādes ķēdē iesaistītās personas ar neatkarīgu un pārredzamu revīziju atbilstoši Komisijas 2022. gada 14. jūnija īstenošanas regulas (ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk - regula Nr. 2022/996) III nodaļai pierāda šā likuma 58.6 panta pirmajā daļā minēto kurināmā veidu atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem.

(2) Visā piegādes ķēdē iesaistītās personas izmanto masas bilances sistēmu, kas visā piegādes ķēdē nodrošina informācijas nodošanu par šā likuma 58.6 panta pirmajā daļā minēto kurināmā veidu atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem. Masas bilances sistēmā ir iekļauta informācija par to, vai izejvielu ražošanai ir sniegts jebkāda veida finansiāls atbalsts, tai skaitā komercdarbības atbalsts, un, ja tā ir, par atbalsta shēmas veidu.

(3) Piegādes ķēdē iesaistītās personas regulas Nr. 2022/996 2. panta 28. punktā minētajā Eiropas Savienības datubāzē ievada datus atbilstoši minētās regulas 18. pantam. Brīvprātīgās shēmas nodrošina, ka piegādes ķēdē iesaistītās personas pareizi ievada datus Eiropas Savienības datubāzē.

(4) Regulas Nr. 2022/996 2. panta 14. punktā minētās brīvprātīgo shēmu sertifikācijas institūcijas (turpmāk - sertifikācijas institūcijas) nodrošina regulas Nr. 2022/996 2. panta 28. punktā minētajā Eiropas Savienības datubāzē ievadīto datu verifikāciju un datu precizitātes pārbaudi. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators pārbauda Eiropas Savienības datubāzē ievadīto informāciju attiecībā uz gāzveida kurināmā izcelsmes apliecinājumiem.

58.8 pants

(1) Regulas Nr. 2022/996 III nodaļā minētās revīzijas brīvprātīgās shēmas ietvaros veic sertifikācijas institūcijas, kuras ir akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā vai saskaņā ar minēto regulu akreditētas vai atzītas citās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

(2) Sertifikācijas institūcijas, kuras akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā, pēc nacionālās akreditācijas institūcijas pieprasījuma iesniedz tai visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama minēto sertifikācijas institūciju uzraudzībai, tostarp norādot revīzijas dienu, laiku un vietu.

(3) Ja nacionālā akreditācijas institūcija, veicot uzraudzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu un normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, konstatē neatbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī nacionālās akreditācijas institūcijas noteiktajām prasībām, tā nekavējoties informē brīvprātīgo shēmu, kuras ietvaros darbojas attiecīgā sertifikācijas institūcija.

(4) Brīvprātīgo shēmu tīmekļvietnēs vismaz reizi gadā tiek publicēts to sertifikācijas institūciju saraksts, kuras brīvprātīgās shēmas ietvaros izmanto neatkarīgas revīzijas veikšanai, par katru šādu struktūru norādot, kura valsts un kura tās iestāde ir akreditējusi attiecīgo iestādi un kura veic tās darbības uzraudzību.

58.9 pants

(1) Ministru kabinets nosaka:

1) bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību;

2) bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biogāzes ilgtspējas kritērijus;

3) bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā, biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā un pārstrādāta oglekļa kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijus;

4) no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamos kritērijus;

5) komersanta shēmas, Latvijas izveidotās nacionālās shēmas un biomasas biržas tvērumu un darbības nosacījumus atbilstības apliecināšanai;

6) atbilstības ilgtspējas kritērijiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem un elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem pārbaudes un uzraudzības procedūru;

7) atbilstības pamatošanas un ar to saistītās informācijas aprites kārtību un nosacījumus;

8) kārtību, kādā šā likuma 58.7 panta trešajā daļā minētā informācija tiek ievadīta energoresursu informācijas sistēmā;

9) šā likuma 58.7 panta trešajā daļā minētajā Eiropas Savienības datubāzē ievadāmo informāciju un tās ievades, uzraudzības un pārbaudes nosacījumus.

(2) Komercdarbības atbalstu piešķir tikai par tādu no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem un biomasas degvielām iegūto enerģiju vai elektroenerģiju, kas ražota no normatīvajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem atbilstoša biomasas kurināmā.

(3) Ja atbalsta shēmas ietvaros tiek piešķirtas tiesības saņemt komercdarbības atbalstu par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo un biomasas degvielu patēriņu, Ministru kabinets nosaka komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts tiek sniegts tikai par tādu biodegvielu, bioloģisku šķidro kurināmo, biomasas kurināmo vai biomasas degvielu, kas atbilst šajā likumā un transporta enerģijas normatīvajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem.

58.10 pants

(1) Klimata un enerģētikas ministrija informāciju par pieejamiem atbalsta veidiem un atbalsta pasākumiem atjaunīgās enerģijas ražošanai vai izmantošanai publicē savā tīmekļvietnē. Pašvaldība nodrošina, ka aizsargātajiem lietotājiem ir pieejama informācija par atbalsta pasākumiem.

(2) Atjaunīgās siltumenerģijas, aukstumenerģijas un elektroenerģijas izmantošanas aprīkojuma vai sistēmu tirgotāji un uzstādītāji savā tīmekļvietnē publicē informāciju par aprīkojuma un sistēmu sniegtajiem ieguvumiem, izmaksu efektivitāti un energoefektivitāti.

(3) Iestādes, kas veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību elektroenerģētikas jomā, būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros pārliecinās, ka rūpniecisko, komerciālo vai dzīvojamo ēku elektroenerģijas un siltumenerģijas sistēmu plānošanas, projektēšanas un būvniecības procesā iesaistītās personas ir kompetentas jautājumos par optimālām atjaunīgās enerģijas, augstas efektivitātes tehnoloģiju, centralizētās siltumapgādes sistēmas un centralizētās aukstumapgādes sistēmas kombinācijām.

58.11 pants

(1) Ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības, atjaunīgās enerģijas projektiem atbalsta shēmas ietvaros piešķirtā atbalsta līmeni un ar atbalstu saistītos nosacījumus negroza tā, ka tiktu negatīvi ietekmētas šādi piešķirtās tiesības un apdraudēta jau atbalstīto projektu ekonomiskā dzīvotspēja.

(2) Atbalsta shēmas ietvaros piešķirtā atbalsta līmeni var grozīt, ja sākotnējā atjaunīgās enerģijas atbalsta shēmā tika paredzēti šādu grozījumu izdarīšanas nosacījumi un kritēriji.

(3) Klimata un enerģētikas ministrija:

1) pieprasa informāciju no iestādēm, kas pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu atjaunīgās enerģijas projektiem, vai iestādēm, kas ierosina minētā komercdarbības atbalsta piešķiršanu;

2) apkopo saņemto informāciju un savā tīmekļvietnē publicē ilgtermiņa grafiku par plānoto komercdarbības atbalsta piešķīrumu atjaunīgās enerģijas projektiem vismaz trim turpmākajiem kalendāra gadiem pēc konkrētā atbalsta veida piešķiršanas, tostarp publicē informāciju par atbalsta periodu un atbalsta piešķīruma aptuveno grafiku, iepirkuma procedūru rīkošanas biežumu, paredzamo jaudu, kopējo atbalsta apmēru, paredzamā maksimālā vienotā atbalsta apmēru, kā arī par paredzamajām atbalstāmajām tehnoloģijām;

3) katru gadu izvērtē publicēto ilgtermiņa grafiku, lai noteiktu, vai tajā ir nepieciešams atspoguļot jaunākās tirgus norises vai veikt paredzamā atbalsta piešķīruma izmaiņas.

(4) Iestādes, kas pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu atjaunīgās enerģijas projektiem, vai iestādes, kas ierosina minētā komercdarbības atbalsta piešķiršanu, katrus piecus gadus pēc atbalsta shēmas izveidošanas un atbalsta piešķiršanas novērtē minētās atbalsta shēmas efektivitāti un šā atbalsta būtiskāko ietekmi uz sadali starp dažādām patērētāju grupām un ieguldījumiem, novērtējumā iekļaujot iespējamo atbalsta nosacījumu izmaiņu ietekmi uz atbalsta shēmu.

(5) Plānojot un izstrādājot jaunas atjaunīgās enerģijas atbalsta shēmas, kā arī plānojot atbalsta shēmu ilgtermiņā, ņem vērā šā panta ceturtajā daļā minēto novērtējumu.

58.12 pants

(1) Atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu ieviesējs var izmantot vienoto kontaktpunktu, lai centralizēti saņemtu visu nepieciešamo informāciju par enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamajām atļaujām un tehniskajām prasībām.

(2) Vienotais kontaktpunkts atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu virs 500 kilovatiem ieviesējiem ir Būvniecības valsts kontroles birojs.

(3) Būvniecības valsts kontroles birojs izstrādā un savā tīmekļvietnē publicē vadlīnijas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu virs 500 kilovatiem ieviesējiem. Vadlīnijās citstarp iekļauj nosacījumus no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētāju projektiem, norādot pieprasījuma iesniegšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī iestādi, no kuras var pieprasīt enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamo atļauju vai tehniskās prasības.

(4) Vienotais kontaktpunkts atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu līdz 500 kilovatiem ieviesējiem ir elektroenerģijas sadales sistēmas operators vai tā izraudzīts pakalpojuma sniedzējs, kā arī ikviens elektroenerģijas tirgotājs, kas piedāvā šādu pakalpojumu. Šāds vienotais kontaktpunkts var izstrādāt vadlīnijas nelielas jaudas atjaunīgās elektroenerģijas ieviesējiem un publicēt šīs vadlīnijas savā tīmekļvietnē.

58.13 pants

(1) Par šā likuma 58.12 pantā minētā vienotā kontaktpunkta izmantošanu var tikt piemērota pakalpojuma maksa.

(2) Ministru kabinets apstiprina Būvniecības valsts kontroles biroja sniegtā pakalpojuma maksas noteikšanas metodiku."

25. 59. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Dabasgāzes apgādē krīze, tai skaitā enerģētiskā krīze, ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra regulas (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ regulu (ES) Nr. 994/2010 (turpmāk - regula Nr. 2017/1938) 11. panta pirmo daļu izsludināti periodi, kad dabasgāzes piegāde ir apdraudēta vai traucēta.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

26. 60. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts enerģētisko krīzi var izsludināt gadījumā, ja enerģijas piegāde ir traucēta tik lielā mērā, ka var tikt apdraudēta iedzīvotāju drošība, veselība un tautsaimniecības nozaru darbība, un traucējumi skar valstspilsētas vai ir plašāki par vienas pašvaldības teritoriju.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Valsts enerģētisko krīzi dabasgāzes apgādē izsludina regulas Nr. 2017/1938 11. pantā un saskaņā ar šā likuma 45.4 pantu izstrādātajā Latvijas ārkārtas rīcības plānā apgādei ar dabasgāzi noteiktajos gadījumos."

27. Papildināt 64. panta pirmās daļas 1. punktu ar vārdiem "vai atsevišķiem enerģijas lietotājiem, ja tādi nepieciešami".

28. Papildināt 67. pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Priekšnoteikumi enerģētiskās krīzes dabasgāzes apgādē atcelšanai ir noteikti saskaņā ar šā likuma 45.4 pantu izstrādātajā Latvijas ārkārtas rīcības plānā apgādei ar dabasgāzi."

29. Izteikt 69. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) elektroenerģijas, siltumenerģijas un sašķidrinātās naftas gāzes patēriņa ierobežojumus un prioritātes, ja tādi nepieciešami, atsevišķām enerģijas lietotāju grupām, atsevišķiem enerģijas lietotājiem vai ģeogrāfiskām teritorijām attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;".

30. Papildināt 72.2 pantu pēc vārdiem "sniedz informāciju" ar vārdiem "energoresursu informācijas sistēmā".

31. Izslēgt 76. panta otro daļu.

32. Papildināt likumu ar 103.1 pantu šādā redakcijā:

"103.1 pants

Regulators ir tiesīgs dabasgāzes ražotājam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no dabasgāzes ražotāja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro apmērā, ja dabasgāzes ražotājs:

1) ražo dabasgāzi bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;

2) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju."

33. Papildināt likumu ar 107.2 pantu šādā redakcijā:

"107.2 pants

(1) Regulators nosaka dabasgāzes ražošanas vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem dabasgāzes ražotājiem, kuru darbību regulē saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

(2) Regulators veido dabasgāzes ražotāju reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību.

(3) Regulators nosaka dabasgāzes ražotāju reģistrā iekļaujamās ziņas, dabasgāzes ražotāju reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā dabasgāzes ražotājs nosūta reģistrācijas paziņojumu vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā dabasgāzes ražotāju izslēdz no dabasgāzes ražotāju reģistra un atkārtoti reģistrē.

(4) Ja dabasgāzes ražošanas vispārējās atļaujas noteikumi ir pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt dabasgāzes ražotāju no dabasgāzes ražotāju reģistra. Dabasgāzes ražotājam ir tiesības atsākt dabasgāzes ražošanu ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no dienas, kad tas izslēgts no dabasgāzes ražotāju reģistra, ja dabasgāzes ražotājs novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no dabasgāzes ražotāju reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts dabasgāzes ražotāju reģistrā.

(5) Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka dabasgāzes ražotājs ir reģistrēts.

(6) Reģistrācijas paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Ja iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā.

(7) Dabasgāzes ražotājs var izbeigt dabasgāzes ražošanu, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no dabasgāzes ražotāju reģistra."

34. 110. pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ministru kabinets nosaka prasības gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes, no atjaunīgajiem energoresursiem saražota vai iegūta gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā, tostarp ūdeņraža, ievadīšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā, kā arī ievadāmās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus.";

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Neatkarīgi no tā, vai dabasgāzi ievada dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmā, uzskatāms, ka dabasgāze ir ievadīta nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, un dabasgāzes ievadīšanai ir piemērojami šā likuma 15. panta septītajā daļā minētie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi vai šā likuma 117. panta trešās daļas 1. un 2. punktā minētie vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas lietošanas noteikumi un balansēšanas noteikumi, ja atbilstoši šā likuma 117. panta pirmajai daļai ir izveidota vienotā dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēma, kā arī dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram piemērojami saskaņā ar šā likuma 15. panta 1.1 daļu noteiktie tarifi.

(8) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators plāno un attīsta dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktus no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā. Pamatotās izmaksas, kuras saistītas ar šajā daļā minētajām darbībām un kuras sedz vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, iekļauj dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos."

35. 112. pantā:

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7) sniegt Eiropas Savienības dalībvalstu dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoriem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju, lai dabasgāzes transportēšanu un uzglabāšanu varētu veikt, neapdraudot dalībvalstu savstarpēji savienoto dabasgāzes apgādes sistēmu drošu un efektīvu darbību;";

izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19) veikt nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, tostarp pieslēgumā ar dabasgāzes ražotāja un sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatora sistēmu, ievadāmās dabasgāzes uzskaiti, kvalitātes kontroli un odorizāciju, ja dabasgāzi paredzēts piegādāt galalietotājiem, un nodrošināt tam nepieciešamo iekārtu kopuma ierīkošanu;";

papildināt pantu ar 21. punktu šādā redakcijā:

"21) attīstīt dabasgāzes pārvades sistēmu un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā, tostarp ūdeņraža, drošai ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā un krātuvē."

36. 113. pantā:

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5) sniegt Eiropas Savienības dalībvalstu dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoriem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju, lai dabasgāzes transportēšanu un uzglabāšanu varētu veikt, neapdraudot dalībvalstu savstarpēji savienoto dabasgāzes apgādes sistēmu drošu un efektīvu darbību;";

izteikt 16. punktu šādā redakcijā:

"16) veikt dabasgāzes pārvades sistēmā, tostarp pieslēgumā ar dabasgāzes ražotāja un sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatora sistēmu, ievadāmās dabasgāzes uzskaiti, kvalitātes kontroli un odorizāciju, ja dabasgāzi paredzēts piegādāt galalietotājiem, un nodrošināt tam nepieciešamo iekārtu kopuma ierīkošanu;";

papildināt pantu ar 17. punktu šādā redakcijā:

"17) attīstīt dabasgāzes pārvades sistēmu no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā, tostarp ūdeņraža, drošai ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā."

37. Izteikt 117. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators var vienoties ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru par vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas izveidi. Vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas izveides gadījumā nacionālā dabasgāzes ieejas-izejas sistēma ir vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas daļa."

38. Aizstāt 117.2 panta otrajā daļā vārdu "pievieno" ar vārdiem "var pievienot".

39. 117.3 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Gāzes izcelsmes apliecinājumus izsniedz un pārvalda vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators atbilstoši Eiropas Enerģijas sertifikātu sistēmas prasībām par gāzes izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu un atcelšanu, kā arī publicē savā tīmekļvietnē informāciju par izpildāmajām prasībām un iesniedzamajiem dokumentiem gāzes izcelsmes apliecinājuma saņemšanai.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators veic arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Šveicē izsniegtu Eiropas Enerģijas sertifikātu sistēmas gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators var slēgt līgumu ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts izraudzīto kompetento gāzes izcelsmes apliecinājumu izdevējiestādi, kura nav Eiropas Enerģijas sertifikātu sistēmas biedrs, par izraudzītās kompetentās iestādes izsniegto gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu."

40. Aizstāt 117.4 pantā vārdus "savstarpēji savienotajā sistēmā" ar vārdiem "nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā".

41. Papildināt likumu ar XVIII nodaļu šādā redakcijā:

"XVIII nodaļa
Papildu noteikumi

122. pants

(1) Klimata un enerģētikas ministrija koordinē Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādi, kuru tā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk - regula Nr. 2018/1999), atbilstoši savai kompetencei izstrādā sadarbībā ar nozaru ministrijām, Valsts kanceleju, plānošanas reģioniem un pašvaldībām.

(2) Klimata un enerģētikas ministrija koordinē divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma (turpmāk - progresa ziņojums) sagatavošanu, kuru tā, ievērojot regulu Nr. 2018/1999 un Komisijas 2022. gada 15. novembra īstenošanas regulu (ES) 2022/2299, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu (turpmāk - regula Nr. 2022/2299), atbilstoši savai kompetencei izstrādā sadarbībā ar nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem, pašvaldībām un komersantiem.

(3) Energoresursu informācijas sistēmā iekļaujamo Enerģētikas savienības enerģētikas dimensiju informāciju, datus un to analīzi progresa ziņojumā saskaņā ar regulas Nr. 2018/1999 un regulas Nr. 2022/2299 noteikumiem sagatavo Būvniecības valsts kontroles birojs sadarbībā ar nozaru ministrijām un iestādēm, plānošanas reģioniem, pašvaldībām un komersantiem.

123. pants

(1) Lai nodrošinātu ekonomiski un sociāli pamatotāko enerģētikas politikas pasākumu noteikšanu, efektīvu un savlaicīgu plānošanu, ieviešanu un īstenošanu, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un Ministru kabineta noteiktajām institūcijām izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju enerģētikas modelēšanas sistēmu enerģētikas nozares prognožu datu sagatavošanai. Sistēmas pārzinis ir Klimata un enerģētikas ministrija.

(2) Enerģētikas modelēšanas sistēmas ietvaros Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina enerģētikas modelēšanai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādi un darbību.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) nacionālo sistēmu progresa ziņojumu sagatavošanai, izskatīšanai, saskaņošanai un iesniegšanai Eiropas Komisijā;

2) progresa ziņojuma sagatavošanā nacionālajā sistēmā iesaistītās iestādes un to pienākumus;

3) kārtību progresa ziņojuma sagatavošanai energoresursu informācijas sistēmā;

4) energoresursu informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas un datu apjomu un iesniegšanas kārtību, kā arī sistēmā iekļautās informācijas aprites kārtību;

5) kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta enerģētikas modelēšanas sistēma, un minētās sistēmas darbības nosacījumus, kā arī šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas un to atbildību un pienākumus.

124. pants

(1) Klimata un enerģētikas ministrija veicina pētījumus tādās jomās kā enerģētiskā drošība, energoefektivitāte, enerģijas infrastruktūra un tirgus, vietējo un atjaunīgo energoresursu potenciāls un tā apguve, izveidojot programmu, kas Latvijas enerģētikas nozarē stiprina saikni starp pētniekiem un komersantiem, nodrošina Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanu un rada jaunas zināšanas un tehnoloģijas enerģētikas sistēmas ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanai.

(2) Programma ietver skaidrus mērķus un darbības to sasniegšanai, tostarp to paredzamās izmaksas, kā arī konkrētus rezultātus, ko komersanti var izmantot savā saimnieciskajā darbībā enerģētikas jomā.

(3) Programmas mērķa grupa ir zinātniskās institūcijas un Komercreģistrā reģistrēti komersanti.

(4) Programmas uzdevumi ir šādi:

1) izveidot, uzturēt un attīstīt zināšanu bāzi, kas nepieciešama ilgtermiņa nacionālās enerģētikas stratēģisko mērķu sasniegšanai atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes, energoapgādes, enerģijas infrastruktūras un tirgus attīstības jomās;

2) veicināt pilotprojektu īstenošanu šīs daļas 1. punktā minētajās jomās pētniecības rezultātu aprobēšanai un komercializācijai;

3) veicināt komersantu sadarbību ar zinātniskajām institūcijām enerģētikas pētniecības jomā, lai risinātu ilgtermiņa enerģētikas problēmas un uzdevumus un veidotu uz pētniecību un efektivitāti balstītu ilgtspējīgu enerģētikas nozari.

(5) Ministru kabinets nosaka programmas projektu pieteikšanas, ekspertīzes, īstenošanas un finansēšanas kārtību un komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, kā arī finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles kārtību.

(6) Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanu un kontroli šajā pantā minētās programmas ietvaros."

42. Papildināt pārejas noteikumus ar 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 91., 92., 93., 94. un 95. punktu šādā redakcijā:

"84. Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. augustam izdod šā likuma 58.13 panta otrajā daļā minētos noteikumus. Šā likuma 58.12 panta otrajā daļā minētais vienotais kontaktpunkts uzsāk darbu sešu mēnešu laikā pēc Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

85. Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. decembrim izdod šā likuma 58.1 panta trešajā daļā, 58.3 panta sestajā daļā un 58.9 panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

86. Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. maijam izdod šā likuma 123. panta trešajā daļā minētos noteikumus.

87. Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. decembrim izdod šā likuma 58.4 panta piektajā daļā, 58.5 panta septītajā daļā un 124. panta piektajā daļā minētos noteikumus.

88. Līdz 2030. gada 31. decembrim komercdarbības atbalstu var piešķirt par tādu no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas kurināmajiem un biomasas degvielām iegūto enerģiju vai elektroenerģiju, kas ražota no normatīvajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem atbilstoša kurināmā, ja tiek izpildīti abi šādi nosacījumi:

1) lēmums par komercdarbības atbalsta piešķiršanu, kas pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijus, kas bija spēkā līdz 2022. gada 2. novembrim, ir stājies spēkā līdz 2023. gada 19. novembrim;

2) komercdarbības atbalsts tiek piešķirts ilgtermiņa atbalsta veidā, attiecīgajā lēmumā par šā komercdarbības atbalsta piešķiršanu ir noteikts fiksēts atbalsts, un ar to ir ieviests korekcijas mehānisms, kas nodrošina pārmērīgas kompensācijas neesību.

89. Šā likuma 110. panta sestajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2025. gada 14. janvārim. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 13. janvārim piemērojami Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumi Nr. 567 "Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā".

90. Šā likuma 47.1 panta nosacījumi attiecas uz visiem tiem siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas objektiem, kas tiek nodoti ekspluatācijā, sākot ar 2024. gada 15. jūliju.

91. Šā likuma 48. panta otrās daļas nosacījums attiecas uz visiem tiem centralizētās siltumapgādes sistēmas objektiem, kas tiek nodoti ekspluatācijā, sākot ar 2024. gada 15. jūliju.

92. Šā likuma 49. panta 1.2, 1.3 un 1.4 daļa stājas spēkā 2024. gada 1. oktobrī.

93. Ministru kabinets līdz 2025. gada 14. janvārim izdod šā likuma 49.1 panta trešajā daļā minētos noteikumus.

94. Šā likuma 112. panta 19. punkts piemērojams pieslēgumiem dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmai biometāna ievadīšanai nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, kuri ierīkoti līdz 2024. gada 14. jūlijam. Vienotais dabasgāzes pārvades uzglabāšanas sistēmas operators kompensē attiecīgajam biometāna ražotājam dabasgāzes uzskaitei, kvalitātes kontrolei un odorizācijai nepieciešamo iekārtu kopuma ierīkošanas pamatotās izmaksas, ja biometānu paredzēts piegādāt galalietotājiem. Vienotā dabasgāzes pārvades uzglabāšanas sistēmas operatora veiktās kompensācijas izmaksas iekļaujamas dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifos.

95. Siltumapgādes sistēmas operators, kura triju gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 megavatstundu gadā, līdz 2024. gada 31. augustam izstrādā šā likuma 49. panta 1.4 daļā minēto metodiku."

43. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

"10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza direktīvu (ES) 2018/2001, regulu (ES) 2018/1999 un direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes direktīvu (ES) 2015/652;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza regulu (ES) 2023/955."

Likums stājas spēkā 2024. gada 15. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 13. jūnijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2024. gada 28. jūnijā

15.07.2024