Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 412

Rīgā 2024. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 26 48. §)

Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.¹ panta trešo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dzīvnieku patversmes (turpmāk – patversme) reģistrācijas un apstiprināšanas, darbības apturēšanas, kā arī reģistrācijas un apstiprināšanas anulēšanas kārtību;

1.2. dzīvnieku viesnīcas (turpmāk – viesnīca) reģistrācijas, darbības apturēšanas, kā arī reģistrācijas anulēšanas kārtību;

1.3. prasības personālam, kā arī telpām, aprīkojumam un inventāram;

1.4. dzīvnieku uzņemšanas, apzīmēšanas un reģistrācijas prasības;

1.5. labturības prasības attiecībā uz dzīvnieku turēšanu, tostarp barošanu, dzirdināšanu un fizisko aktivitāti;

1.6. dzīvnieku atsavināšanas prasības un kārtību;

1.7. dzīvnieku aprites pārskatu sagatavošanas kārtību;

1.8. veterinārmedicīniskās aprūpes prasības un praktizējoša veterinārārsta pienākumus;

1.9. prasības attiecībā uz blakusproduktu savākšanu un uzglabāšanu;

1.10. dezinfekcijas kārtību.

2. Papildus šajos noteikumos noteiktajām prasībām patversmē un viesnīcā ievēro dzīvnieku veselības, labturības un aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos attiecīgajai dzīvnieku sugai noteiktās labturības prasības un pilda dzīvnieku īpašniekam un turētājam noteiktos pienākumus. Patversmē nodrošina nobeigušos dzīvnieku uzglabāšanu un iznīcināšanu, blakusproduktu savākšanu un uzglabāšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.

3. Lai reģistrētu vai apstiprinātu patversmi vai viesnīcu, kā arī izdarītu izmaiņas dienesta uzraudzības objektu reģistrā un sazinātos ar patversmi vai viesnīcu, Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) apstrādā fiziskas personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, oficiālo elektronisko adresi un elektroniskā pasta adresi. Fizisku un juridisku personu (patversmes īpašnieka, viesnīcas īpašnieka, tā nekustamā īpašuma īpašnieka, kurā reģistrēta patversme vai viesnīca, dzīvnieka īpašnieka un turētāja) datus uzglabā piecus gadus pēc patversmes vai viesnīcas svītrošanas no dienesta uzraudzības objektu reģistra.

2. Patversmes un viesnīcas reģistrācija, apstiprināšana, darbības apturēšana un anulēšana

4. Persona pirms patversmes vai viesnīcas darbības uzsākšanas iesniedz dienestā iesniegumu patversmes vai viesnīcas reģistrēšanai, norādot šādu informāciju:

4.1. fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru;

4.2. juridiskai personai – nosaukumu, reģistrācijas kodu, juridisko adresi, tālruņa numuru;

4.3. oficiālo elektronisko adresi, ja aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, vai elektroniskā pasta adresi;

4.4. iesnieguma iesniedzēja un kontaktpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, ja aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts;

4.5. maksimālo dzīvnieku skaitu un dzīvnieku sugas, kuras ir iespējams izmitināt patversmē vai viesnīcā, ievērojot dzīvnieku labturību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto dzīvniekam nepieciešamo minimālo turēšanas platību;

4.6. patversmes vai viesnīcas ierīkošanai paredzētā nekustamā īpašuma adresi, kadastra numuru un objekta kadastra apzīmējumu zemes vienībai, būvei vai telpu grupai.

5. Šo noteikumu ​4. punktā minētajam iesniegumam pievieno:

5.1. patversmes vai viesnīcas darbībai paredzētās telpas vai teritorijas īpašnieka rakstveida atļauju par šādas vietas ierīkošanu, ja tā nav patversmes vai viesnīcas īpašnieka īpašums, kā arī dokumenta kopiju, kas apliecina personas tiesības ierīkot patversmi vai viesnīcu attiecīgajā nekustamajā īpašumā, ja īpašuma vai lietošanas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda;

5.2. vietējās pašvaldības saskaņojumu patversmes vai viesnīcas darbībai norādītajā adresē;

5.3. patversmes vai viesnīcas teritorijas un telpu plānu;

5.4. ar praktizējošu veterinārārstu noslēgtu līgumu par patversmē vai viesnīcā esošo dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi.

6. Dienests Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pārbauda, vai reģistrētais attiecīgās būves vai telpu grupas lietošanas veids atbilst patversmes vai viesnīcas darbībai.

7. Ja šo noteikumu 6. punktā minētais lietošanas veids atbilst veicamajai darbībai, dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 4. punktā minētā iesnieguma saņemšanas pārbauda patversmi vai viesnīcu. 

8. Ja patversme vai viesnīca atbilst šo noteikumu prasībām, dienests to reģistrē un šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3. un 4.6. apakšpunktā noteiktos datus ievada dienesta uzraudzības objektu reģistrā, un informē par to vietējo pašvaldību.

9. Dienests patversmi apstiprina atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.¹ panta ceturtajā daļā noteiktajai kārtībai.

10. Ja patversme vai viesnīca izbeidz savu darbību vai ja mainās šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3., 4.4. un 4.6. apakšpunktā minētā informācija, septiņu darbdienu laikā pēc notikuma to paziņo dienestam. Dienests izdara izmaiņas dienesta uzraudzības objektu reģistrā triju darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas.

11. Dienests patversmes vai viesnīcas darbību var apturēt atbilstoši Veterinārmedicīnas likuma XII nodaļā noteiktajai kārtībai.

12. Dienests var anulēt patversmes reģistrāciju vai apstiprināšanu vai viesnīcas reģistrāciju un to svītrot no dienesta uzraudzības objektu reģistra, ja:

12.1. saņem paziņojumu par patversmes vai viesnīcas darbības pārtraukšanu;

12.2. pieņemts lēmums par patversmes vai viesnīcas darbības apturēšanu un dienesta noteiktajā termiņā nav novērstas konstatētās neatbilstības vai ja darbība ir apturēta atkārtoti;

12.3. konstatē, ka patversmes vai viesnīcas sniegtā informācija dienestam ir nepilnīga vai nepatiesa.

3. Labturības prasības dzīvnieku turēšanai, prasības personālam, telpām, aprīkojumam un inventāram

3.1. Vispārīgās prasības 

13. Patversme vai viesnīca nodrošina:

13.1. attiecīgās sugas dzīvnieku fizioloģiskajām un zoopsiholoģiskajām vajadzībām atbilstošus turēšanas apstākļus un aizsardzību pret dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos;

13.2. veterinārmedicīnisko aprūpi, nepieļaujot dzīvnieka ciešanas;

13.3. veterinārārsta sniegtu apmācību dzīvnieku kopējiem higiēnas, dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā. Dzīvnieku kopējs ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar dzīvnieku labturības prasībām;

13.4. vismaz vienu dzīvnieku kopēju 20 suņiem un vismaz vienu dzīvnieku kopēju 30 kaķiem;

13.5. dzīvnieku barošanu ar nebojātu barību atbilstoši sugai, svaram un fizioloģiskajām vajadzībām un dzirdināšanu ar svaigu dzeramo ūdeni;

13.6. iekšējās darba kārtības noteikumu izstrādi un ievērošanu.

14. Patversmē un viesnīcā iekārto:

14.1. dzīvnieku turēšanas telpas vai citas vietas, piemēram, voljērus, aplokus;

14.2. telpu vai atsevišķu vietu telpā dzīvnieku barības glabāšanai un barības gatavošanai;

14.3. telpu vai nodalītu vietu telpā pakaišu (ja dzīvniekiem izmanto pakaišus), dezinfekcijas līdzekļu un inventāra glabāšanai;

14.4. sanitāro mezglu.

15. Šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētās dzīvnieku turēšanas telpas:

15.1. sienas, starpsienas un virsmas ir gludas, tīrāmas, mazgājamas un dezinficējamas;

15.2. grīdas un seguma virsmas ir līdzenas, neslīdošas, izturīgas pret mehāniskiem bojājumiem, tīrāmas, mazgājamas, dezinficējamas;

15.3. durvis un logi ir aprīkoti tā, lai nepieļautu dzīvnieku patvaļīgu izkļūšanu no telpas.

16. Dzīvnieku kopšanai un aprūpei izmantojamais aprīkojums ir viegli tīrāms un dezinficējams.

17. Šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētā dzīvnieka turēšanas telpa vai vieta ir:

17.1. aprīkota ar guļamvietu;

17.2. numurēta;

17.3. izturīga pret mehāniskiem un ķīmiskiem bojājumiem, izgatavota no nerūsoša un dzīvnieku veselībai nekaitīga materiāla;

17.4. aprīkota ar plāksnīti, kurā par dzīvnieku norādīta šo noteikumu 52.3., 52.4. un 52.5. apakšpunktā noteiktā informācija, kā arī aprīkota ar norādi par bīstamu suni, ja tas atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasībām bīstama suņa turēšanai.

18. Šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz viesnīcām.

19. Dzīvniekam iekārto ērtu, tīru un sausu guļamvietu. Izmantotie paklāji un citi materiāli ir tīri, sausi un apstrādāti ar pretparazītu līdzekli.

20. Traukus, ko izmanto dzīvnieku dzirdināšanai un barošanai, mazgā katru dienu. Ja dzīvnieku barošanai nelieto sauso barību, traukus, ko izmanto dzīvnieku barošanai, mazgā pēc katras ēdienreizes.

21. Barības glabāšanas un gatavošanas telpas vai vietu telpā nodrošina pret dzīvnieku iekļūšanu tajās un pret mitrumu. Minētajās telpās nodrošina arī barības uzglabāšanai atbilstošu temperatūru.

22. Šo noteikumu ​14.1. apakšpunktā minēto dzīvnieku turēšanas telpu vai vietu tīra ne retāk kā reizi dienā, uzturot tīrību visas dienas laikā.

23. Dzīvnieku turēšanas telpu vai vietu, kuru atbrīvos, lai uzņemtu citu dzīvnieku, kā arī attiecīgo inventāru pirms tā izmantošanas citam dzīvniekam tīra, mazgā un dezinficē.

24. Patversmē papildus šo noteikumu 14. punktā minētajām telpām iekārto:

24.1. karantīnas telpu ar atsevišķu ieeju, pie kuras ir brīdinājuma uzraksts "Karantīna";

24.2. dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes telpu.

25. Karantīnas telpu izmanto slimo vai tādu dzīvnieku turēšanai, par kuru saslimšanu ir radušās aizdomas.

26. Karantīnas telpu uzkopj tikai ar šai telpai paredzēto inventāru.

27. Karantīnas telpā drīkst uzturēties tikai apkalpojošais personāls.

28. Karantīnas ilgumu un pārvietošanas ierobežojumus nosaka praktizējošs veterinārārsts.

29. Dzīvnieku kopējs katru dienu pārbauda dzīvniekus un informē patversmes vai viesnīcas īpašnieku un praktizējošu veterinārārstu par pārmaiņām dzīvnieka uzvedībā un veselībā.

30. Patversmē atsevišķi izvieto:

30.1. dažādu sugu un psiholoģiski nesaderīgus dzīvniekus;

30.2. agresīvos dzīvniekus;

30.3. sieviešu kārtas dzīvniekus un vīriešu kārtas dzīvniekus, ja tie nav sterilizēti;

30.4. dzīvnieku mazuļus un pieaugušos dzīvniekus, ja vien dzīvnieku mazuļus nebaro māte;

30.5. barojošās mātes ar viņu mazuļiem;

30.6. dzīvniekus, kuru turēšanu atsevišķi ir noteicis praktizējošs veterinārārsts;

30.7. katru patversmē uzņemto dzīvnieku, kamēr to nav klīniski izmeklējis praktizējošs veterinārārsts, izņemot šo noteikumu 30.5. apakšpunktā minētos dzīvniekus un dzīvniekus, kas līdz uzņemšanai patversmē turēti kopā.

3.2. Īpašās prasības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai patversmē

31. Patversme pēc savvaļas medījamā dzīvnieka uzņemšanas par to informē Valsts meža dienestu, bet par savvaļas nemedījamā dzīvnieka uzņemšanu – Dabas aizsardzības pārvaldi. Par savvaļas sugas dzīvnieku turēšanu patversmē konsultējas ar Valsts meža dienestu vai Dabas aizsardzības pārvaldi.

32. Patversmē patur tikai tos savvaļas dzīvniekus, kas pēc rehabilitācijas perioda vai pārziemošanas spēs adaptēties dabiskos apstākļos vai turēšanai nebrīvē saskaņā ar dabas aizsardzību un medības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

33. Praktizējošais veterinārārsts sniedz atzinumu par savvaļas dzīvnieka veselības stāvokļa atbilstību izlaišanai savvaļā un savvaļas plēsēju kārtas dzīvnieku vakcinē pret trakumsērgu, ja ir attiecīgajai savvaļas dzīvnieku plēsēju kārtai paredzēta vakcīna. Kad vakcinētajam dzīvniekam atbilstoši zāļu lietošanas instrukcijai ir iestājusies imunitāte, to atlaiž savvaļā.

3.3. Īpašās prasības suņu un kaķu turēšanai patversmē un viesnīcā

34. Suni drīkst turēt tādā telpā vai vietā, kurā starp dzīvniekiem nodrošināts pietiekams attālums un izveidota starpsiena vai dzīvnieki ir nodalīti tā, lai tie nenonāktu savstarpējā kontaktā.

35. Suņa turēšanas telpā vai vietā nodrošina minimālo platību, ņemot vērā suņa lielumu un svaru (​pielikums).

36. Suņa turēšanas telpas vai vietas augstums ir vismaz divas reizes lielāks par tajā turamā suņa garumu no krūtīm līdz astes sākumam.

37. Turot suni voljērā vai aplokā, nodrošina viņa fizioloģijai atbilstošu teritoriju, kā arī fizisko aktivitāti.

38. Individuālā konteinerā suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku var turēt tikai transportēšanas vai karantīnas nolūkā.

39. Kaķi drīkst turēt tikai telpā, nodrošinot:

39.1. platību, kas nav mazāka par 4,5 kvadrātmetriem, un katram nākamajam telpā pievienotajam kaķim nodrošina vismaz 2 kvadrātmetrus papildu platības; 

39.2. guļamvietu vismaz 60 līdz 90 centimetru augstumā no zemes;

39.3. vismaz 1,8 metrus augstus griestus.

40. Kaķim nodrošina piemērotus priekšmetus nagu asināšanai.

41. Kaķa tualeti tīra un mazgā vismaz reizi dienā, ja vien tajā nelieto īpašas smiltis.

4. Prasības veterinārmedicīniskai aprūpei, praktizējoša veterinārārsta pienākumi, dzīvnieku uzņemšana, apzīmēšana un dzīvnieku atsavināšana patversmē

42. Par dzīvnieka uzņemšanu patversmē ziņo praktizējošam veterinārārstam un 72 stundu laikā pēc uzņemšanas patversmē nodrošina dzīvnieka klīnisku izmeklēšanu.

43. Praktizējošs veterinārārsts:

43.1. veic dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu pēc dzīvnieka uzņemšanas patversmē un nekavējoties sniedz palīdzību dzīvniekam ar redzamām slimības vai veselības traucējumu pazīmēm;

43.2. nodrošina slima dzīvnieka veterinārmedicīnisko aprūpi un, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos eitanazē dzīvnieku;

43.3. saskaņā ar veterinārmedicīnas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem pret trakumsērgu vakcinē suņus, kaķus, mājas (istabas) seskus un savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekus, ja ir pieejama vakcīna, kas paredzēta attiecīgās savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekiem;

43.4. veic dzīvnieku apstrādi pret ārējiem un iekšējiem parazītiem;

43.5. ja nepieciešams, nosaka dzīvniekam individuālu diētu.

44. Patversme nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas stundas laikā pēc dzīvnieka uzņemšanas patversmē pārbauda mājas (istabas) dzīvnieka identifikācijas un reģistrācijas datus mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē (turpmāk – datubāze) un pēc tam rīkojas šādi:

44.1. ja pēc mājas (istabas) dzīvnieka identifikācijas un reģistrācijas datiem ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, nekavējoties paziņo dzīvnieka īpašniekam par mājas (istabas) dzīvnieka saņemšanas laiku un vietu;

44.2. ja pēc mājas (istabas) dzīvnieka identifikācijas un reģistrācijas datiem ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, bet nav iespējams ar viņu sazināties, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo par mājas (istabas) dzīvnieku pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā tas reģistrēts un kura rīkojas saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā;

44.3. ja 24 stundu laikā pēc paziņošanas īpašnieks neierodas pēc mājas (istabas) dzīvnieka, praktizējošs veterinārārsts datubāzē reģistrē mājas (istabas) dzīvnieka atrašanās vietu, nemainot tā turēšanas vietu, un norāda patversmes adresi, datumu un laiku, kad dzīvnieks uzņemts patversmē;

44.4. ja pēc mājas (istabas) dzīvnieka identifikācijas un reģistrācijas datiem nav iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, nodrošina patversmē uzņemtā mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai turētāja meklēšanu;

44.5. ja suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks nav apzīmēts ar mikroshēmu un nav reģistrēts datubāzē, praktizējošs veterinārārsts 72 stundu laikā, izvērtējot dzīvnieka vecumu un veselības stāvokli, to apzīmē ar mikroshēmu, vakcinē pret trakumsērgu, reģistrē datubāzē, norādot patversmi kā dzīvnieka turētāju, un noformē tam mājas (istabas) dzīvnieka pasi;

44.6. ja Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir nodevusi glabāšanā patversmē suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku, kurš nav apzīmēts ar mikroshēmu un nav reģistrēts datubāzē, praktizējošs veterinārārsts 72 stundu laikā, izvērtējot dzīvnieka vecumu un veselības stāvokli, to apzīmē ar mikroshēmu, vakcinē pret trakumsērgu un reģistrē datubāzē, norādot patversmi kā dzīvnieka glabāšanas vietu līdz turpmākā lēmuma pieņemšanai par dzīvnieku;

44.7. ja aģentūra nodevusi glabāšanā patversmē suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku, kas ir apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts datubāzē, praktizējošs veterinārārsts 72 stundu laikā datubāzē norāda patversmi kā dzīvnieka glabāšanas vietu līdz turpmākā lēmuma pieņemšanai par dzīvnieku.

45. Patversme drīkst atdot suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku līdzšinējam īpašniekam, atsavināt to citai personai vai citai dienestā reģistrētai patversmei tikai tad, ja dzīvnieks ir apzīmēts ar mikroshēmu, vakcinēts pret trakumsērgu, reģistrēts datubāzē un tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase vai vakcinācijas apliecība.

46. Patversme atsavina mājas (istabas) dzīvnieku kopā ar praktizējoša veterinārārsta izsniegtu izziņu par tā veselības stāvokli un nepieciešamo ārstēšanu normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanu noteiktajā kārtībā. 

47. Patversme tur un atsavina suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku citai personai vai citai dienestā reģistrētai patversmei tikai tad, ja dzīvnieks ir sterilizēts un šis notikums ir reģistrēts datubāzē. Sterilizāciju neveic, ja ir attiecīgs praktizējoša veterinārārsta atzinums (piemēram, dzīvnieka vecuma vai veselības stāvokļa dēļ). Praktizējošais veterinārārsts sterilizācijas atteikuma iemeslu norāda datubāzē.

48. Praktizējošs veterinārārsts, apzīmējot ar mikroshēmu un reģistrējot suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku, kā arī datubāzē reģistrējot mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vietas maiņu, ievēro normatīvos aktus par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.

49. Praktizējošs veterinārārsts nekavējoties reģistrē datubāzē notikumu ar dzīvnieku, ja saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu reģistrētajam mājas (istabas) dzīvniekam 14 dienu laikā ir atradies īpašnieks vai turētājs.

50. Ja 14 dienu laikā sunim, kaķim vai mājas (istabas) seskam nav atradies īpašnieks vai turētājs, to sterilizē, šo notikumu reģistrē datubāzē un kā īpašnieku norāda patversmi, izņemot šo noteikumu 44.6. un 44.7. apakšpunktā minēto gadījumu.

51. Persona, kurai mājas (istabas) dzīvnieks ir atdots vai atsavināts, vai dienestā reģistrēta patversme, kurai tas nodots turēšanā, nodrošina patiesas un aktuālas informācijas reģistrēšanu datubāzē.

5. Patversmē uzņemto dzīvnieku reģistrācija un dzīvnieku aprites pārskatu sagatavošanas kārtība

52. Patversmē iekārto un uztur vienotu dzīvnieku reģistru. Informāciju par dzīvnieku un šajā punktā minētos fiziskās un juridiskās personas datus reģistrā glabā trīs gadus pēc dzīvnieka uzņemšanas patversmē. Reģistrā iekļaujama vismaz šāda informācija:

52.1. dzīvnieka uzņemšanas datums un laiks;

52.2. ziņas par apstākļiem, kādos dzīvnieks ir atrasts un pieņemts (piemēram, vieta, datums, situācijas raksturojums);

52.3. dzīvniekam piešķirtais kārtas numurs patversmē;

52.4. dzīvnieka suga;

52.5. dzīvnieka vārds un mikroshēmā, tetovējumā vai gredzenā (putniem) norādītais identitātes numurs (ja ir);

52.6. dzīvnieka apraksts (dzimums, vecums, šķirne, krāsa un īpašās pazīmes);

52.7. dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas datums un rezultāti;

52.8. dzīvniekam izdarītā ārstēšana un lietotās zāles;

52.9. dzīvniekam veiktā vakcinācija, apstrāde pret iekšējiem un ārējiem parazītiem;

52.10. dzīvniekam izdarītās ķirurģiskās manipulācijas (arī sterilizācija);

52.11. dzīvnieka eitanāzijas pamatojums un datums;

52.12. papildus šo noteikumu 52.7., 52.8., 52.9., 52.10. un 52.11. apakšpunktā minētajai informācijai – attiecīgā praktizējošā veterinārārsta vārds un uzvārds;

52.13. ziņas par personu, kurai dzīvnieks atdots:

52.13.1. fiziskās personas vārds, uzvārds, deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs;

52.13.2. juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un tālruņa numurs;

52.14. atdotajam sunim, kaķim vai mājas (istabas) seskam implantētajā mikroshēmā norādītais identitātes numurs.

53. Patversmes īpašnieks, norādot patversmes nosaukumu un adresi, reizi gadā līdz 15. februārim sniedz dienestam informāciju par:

53.1. uzņemto dzīvnieku sugu un skaitu;

53.2. atdoto dzīvnieku sugu un skaitu, atsevišķi norādot:

53.2.1. dzīvnieka īpašniekam vai turētājam atdotos dzīvniekus;

53.2.2. citas personas īpašumā atdotos dzīvniekus;

53.2.3. turēšanā citai patversmei nodotos dzīvniekus;

53.3. eitanazēto un mirušo dzīvnieku sugu un skaitu;

53.4. savvaļā atlaisto dzīvnieku sugu un skaitu;

53.5. sterilizēto dzīvnieku sugu un skaitu.

6. Prasības dzīvnieku uzņemšanai un turēšanai viesnīcā

54. Nododot dzīvnieku turēšanai viesnīcā, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzrāda:

54.1. mājas (istabas) dzīvnieka:

54.1.1. pasi vai vakcinācijas apliecību, ja dzīvnieka pastāvīgā turēšanas vieta ir Eiropas Savienības dalībvalstī;

54.1.2. veterināro (veselības) sertifikātu, valsts pilnvarota veterinārārsta izdotu apliecinošu dokumentu par dzīvnieka veselības stāvokli vai Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasi, ja dzīvnieka pastāvīgā turēšanas vieta ir valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

54.2. savvaļas sugas dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu un sniedz rakstveida informāciju par turēšanas apstākļiem. Viesnīcas īpašnieks nodrošina turēšanas apstākļus, kas atbilst dzīvnieka īpašnieka vai turētāja norādītajiem turēšanas apstākļiem.

55. Suni, kaķi un mājas (istabas) sesku viesnīcā uzņem, ja:

55.1. tas ir apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts datubāzē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību;

55.2. tas ir vakcinēts pret trakumsērgu saskaņā ar veterinārmedicīnas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

56. Viesnīcā iekārto un uztur vienotu dzīvnieku reģistru. Informāciju par dzīvnieku un šajā punktā minētos fiziskās un juridiskās personas datus reģistrā glabā gadu pēc dzīvnieka uzņemšanas viesnīcā. Reģistrā iekļaujama šāda informācija:

56.1. dzīvnieka īpašnieka vai turētāja vārds, uzvārds, deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs;

56.2. dzīvnieka uzņemšanas datums un laiks;

56.3. dzīvnieka suga, šķirne un dzimums;

56.4. dzīvnieka vārds un mikroshēmā, tetovējumā vai gredzenā (putniem) norādītais identitātes numurs (ja ir);

56.5. dzīvnieka īpašās pazīmes (ja tādas ir konstatētas);

56.6. datums, kad dzīvnieks atdots tā īpašniekam vai turētājam.

57. 14 dienu laikā pēc tam, kad beidzies līgumā noteiktais termiņš dzīvnieka turēšanai viesnīcā, viesnīcas īpašnieks rakstveidā informē dzīvnieka īpašnieku par nodomu neizņemto dzīvnieku atdot patversmē vai citai personai vai paturēt dzīvnieku viesnīcā, vai to eitanazēt. Ja viesnīcas īpašnieks saņem rakstveida atteikumu no pašvaldības patversmes pieņemt dzīvnieku, tad viesnīcas īpašniekam ne agrāk kā pēc 14 dienām, kad beidzies līgumā noteiktais termiņš dzīvnieka turēšanai viesnīcā, ir tiesības paturēt dzīvnieku viesnīcā, atdot citai personai vai eitanazēt.

7. Noslēguma jautājumi

58. Pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas reģistrētas patversmes vai viesnīcas īpašnieks, kas darbojas būvē vai telpu grupā, kurai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts būves vai telpu grupas lietošanas veids vai tas norādīts neatbilstoši īstenotajai darbībai, līdz 2025. gada 31. decembrim aktualizē datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

59. Dienests pieņem lēmumu par patversmes vai viesnīcas reģistrācijas anulēšanu dienesta uzraudzības objektu reģistrā, ja šo noteikumu 58. punktā minētie dati nav aktualizēti līdz noteiktajam termiņam.

60. Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

61. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumus Nr. 407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 83., 148. nr.; 2008, 179. nr.; 2010, 42. nr.; 2011, 99. nr.; 2022, 10. nr.).

Ministru prezidente E. Siliņa

Zemkopības ministrs A. Krauze