Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-24-275-sn

Rīgā 2024. gada 12. jūnijā (prot. Nr. 121, 86. §)

Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
44. panta otro daļu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas kārtību vēsturiskām būvēm, kas nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ārpus Rīgas vēsturiskā centra (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekts Nr. 852) un tā aizsardzības zonas teritorijas, un vēsturiskiem apstādījumiem ārpus kultūras pieminekļu teritorijām (turpmāk – mantojuma objekti).

2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

2.1. kultūrvēsturiskā vērtība – pazīmju kopums, kas piemīt konkrētiem arhitektūras objektiem un pilsētas plānojuma elementiem ar izteiktu vēsturisko, māksliniecisko un kultūras nozīmi;

2.2. arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija – objekta (teritorijas un būvju) būvvēstures un vizuālā izpēte un fotofiksācija, kas tiek veikta, lai noskaidrotu objekta, kā arī atsevišķu tā daļu kultūrvēsturisko vērtību un nozīmi.

3. Noteikumu uzdevums ir nodrošināt objektīvu, profesionālu un vispusīgu mantojuma objektu kultūrvēsturiskās vērtības izvērtēšanu un kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšanu ar mērķi aizsargāt esošo kultūrvēsturisko mantojumu no būtiskiem pārveidojumiem.

4. Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu mantojuma objektiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā atbild Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – departaments).

5. Aizliegts pārveidot mantojuma objektu pirms nav noteikta tā kultūrvēsturiskā vērtība atbilstoši šiem noteikumiem.

6. Kultūrvēsturiskā vērtība mantojuma objektam tiek noteikta, pamatojoties uz:

6.1. departamentā saņemtu mantojuma objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegumu ar lūgumu noteikt mantojuma objekta kultūrvēsturisko vērtību;

6.2. departamentā saņemtu būvniecības ieceri par mantojuma objektu (izņemot sērijveida daudzdzīvokļu ēkas, veicot to iekštelpu atjaunošanu vai pārbūvi, neskarot ārējo veidolu), kuram iepriekš nav bijis noteikts kultūrvēsturiskās vērtības līmenis;

6.3. departamentā saņemtu iesniegumu par koku ciršanu mantojuma objekta teritorijā;

6.4. departamenta plānveida rīcību.

7. Iesniedzējs noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā noteiktajos gadījumos dokumentācijai pievieno arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas dokumentāciju vai arī fotofiksāciju ar pamatojumu, kāpēc arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija nav nepieciešama, būves tehniskās apsekošanas atzinumu vai pamatojumu, kāpēc tas nav nepieciešams, un būves kadastrālās uzmērīšanas lietu. Arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas dokumentācijai pievienojams apliecinājums par inventarizācijas veicēja kompetenci (izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, informācija par dalību līdzvērtīgu dokumentu izstrādē vai to izstrādes vadīšanā, rekomendācijas u. c.).

8. Iesniedzējs noteikumu 6.3. apakšpunktā noteiktajos gadījumos iesniegumam pievieno koku kopšanas tehniķa, sertificēta sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta vai dendrologa veiktu apstādījumu inventarizācijas vai arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas dokumentāciju, vai arī fotofiksāciju ar pamatojumu, kāpēc apstādījumu inventarizācija vai arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija nav nepieciešama. Arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas dokumentācijai pievienojams apliecinājums par inventarizācijas veicēja kompetenci (izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, informācija par dalību līdzvērtīgu dokumentu izstrādē vai to izstrādes vadīšanā, rekomendācijas u. c.).

9. Vēsturiskas būves kultūrvēsturiskā vērtība tiek noteikta, ņemot vērā šādus kritērijus:

9.1. būvniecības periods (vecums) un stilistika;

9.2. autorība;

9.3. arhitektoniskā un mākslinieciskā unikalitāte, atbilstība konkrētā stila iezīmēm, stilistiskā tīrība;

9.4. oriģinālās substances saglabātības pakāpe;

9.5. kultūrvēsturiskā, sabiedriskā un sociālā vērtība;

9.6. pilsētbūvnieciskā iederība;

9.7. tehniskais stāvoklis.

10. Vēsturisko apstādījumu kultūrvēsturiskā vērtība tiek noteikta, ņemot vērā šādus kritērijus:

10.1. ierīkošanas periods (vecums) un stilistika;

10.2. autorība;

10.3. kokaugu savdabība un retums;

10.4. kultūrvēsturiskā, sabiedriskā un sociālā vērtība;

10.5. kompozīcijas principi un celiņu struktūra;

10.6. iederība pilsētas ainavā un vēsturiskā plānojuma sasaiste ar apkārtējo telpu;

10.7. kokaugu novērtējums un fiziskais stāvoklis;

10.8. labiekārtojuma elementu saglabātības pakāpe.

11. Departaments izdod lēmumu par mantojuma objekta kultūrvēsturisko vērtību, kurā tiek noteikts:

11.1. mantojuma objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmenis;

11.2. kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa pamatojums;

11.3. kultūrvēsturisko vērtību veidojošie elementi;

11.4. mantojuma objekta saglabājamās vērtības, ja tādas ir;

11.5. vispārīgas prasības rīcībai ar mantojuma objektu;

11.6. būvniecības ieceres iesniegšanas gadījumā – konkrētas prasības ieceres realizēšanai.

12. Noteiktie mantojuma objektu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņi tiek attēloti Rīgas valstspilsētas pašvaldības ģeotelpisko datu publicēšanas platformā “GeoRīga” ģeotelpisko datu formātā.

13. Mantojuma objektiem, kuriem ir noteikts kultūrvēsturiskās vērtības līmenis, pārvērtēšanu ir iespējams veikt pēc pieciem gadiem vai ātrāk, ja būtiski mainījušies faktiskie apstākļi.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2024. gada 12. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-275-sn "Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem"

1. Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi

Saskaņā ar Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai kultūras mantojums sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemts mantojumā no pagātnes un neatkarīgi no piederības indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīts par vērtību, pārliecības, zināšanu, tradīciju atspoguļotāju un paudēju. Tas ietver arī vidi, kas, laikam ejot, izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā.

Kā atzīts jau Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskajā plānojumā (2017. gads), virkne kultūrvēsturiski vērtīgu objektu un teritoriju atrodas ārpus apbūves aizsardzības zonu robežām, to aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai.

Tieši tāpēc, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajai teritorijai trūka atbilstoša aizsardzības mehānisma rīcībai ar vēsturisko apbūvi un vēsturiskajiem apstādījumiem, kam nav noteikts īpašs aizsardzības statuss, ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" apstiprinātajos Rīgas teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk – TIAN) tika noteiktas prasības kultūras mantojuma saglabāšanai, tostarp noteikts, ka vēsturisko būvju un vēsturisko apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību nosaka pašvaldība, pamatojoties uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu būvēm un apstādījumiem. Saskaņā ar TIAN 4.72. un 4.73. apakšpunktu vēsturiskā būve ir būve, kas ir būvēta pirms vairāk nekā 50 gadiem, savukārt vēsturiskie apstādījumi ir mežaparki, parki, dārzi, kapsētu apstādījumi, alejas un citi ainavu arhitektūras un dārzu mākslas objekti, kas ierīkoti vairāk nekā pirms 50 gadiem un kam pietiekami saglabājusies oriģinālā plānojuma, stādījumu un labiekārtojuma struktūra vai ir iespējams un nepieciešams to atjaunot un pilnveidot.

Izstrādātie saistošie noteikumi "Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem" (turpmāk – noteikumi) nosaka kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas kārtību vēsturiskām būvēm, kas nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ārpus Rīgas vēsturiskā centra (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekts (aizsardzības Nr. 852)) un tā aizsardzības zonas teritorijas, kā arī vēsturiskajiem apstādījumiem ārpus kultūras pieminekļu teritorijām (turpmāk – mantojuma objekti).

Tādējādi noteikumi risina praksē identificēto problēmu par tādu vēsturiskās apbūves un vēsturisko apstādījumu apzināšanu un saglabāšanu, kam nav noteikts nekāds aizsardzības statuss un kas līdz TIAN piemērošanas uzsākšanai tika pakļauti iznīcināšanai, kā rezultātā jau daļa vēsturisko objektu ir zaudēta.

Vērtēšanu veic Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – departaments), un tās rezultātu nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāņem vērā, izstrādājot attīstības priekšlikumus un būvju pārveidošanas dokumentāciju. Mantojuma objektu vērtēšana jāuzsāk visos gadījumos pirms būvniecības uzsākšanas vai koku ciršanas, izņemot gadījumus, kad padomju laika sērijveida daudzdzīvokļu ēkām netiek skarts ārējais veidols. Vērtēšana var tikt uzsākta gan pirms attīstības priekšlikuma izstrādes, gan tad, kad departamentā jau ir iesniegta būvniecības iecere vai iesniegums par koku ciršanu. Otrajā gadījumā nekustamā īpašuma īpašniekam ir jārēķinās ar situāciju, ka identificēto kultūrvēsturisko vērtību un noteiktā kultūrvēsturiskā līmeņa dēļ, iespējams, ir jāmaina izstrādātie risinājumi. Tādējādi ieteicams vērsties departamentā ar lūgumu noteikt mantojuma objekta kultūrvēsturisko vērtību vēl pirms konkrēta attīstības priekšlikuma izstrādes, kas var ietvert arī koku ciršanu, lai nekustamā īpašuma īpašnieks savlaicīgi var uzzināt pašvaldības prasības vēsturiskās apbūves un apstādījumu saglabāšanai un teritorijas attīstībai.

Noteikumi paredz iespēju veikt mantojuma objekta vērtēšanu arī pēc departamenta iniciatīvas, tā tiks veikta atbilstoši resursu iespējām un ietvers nepieciešamās informācijas iegūšanu un apkopošanu. Taču jāņem vērā vērtējamo objektu skaita apjoms un tas, lai netiktu ierobežotas nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības attīstīt savu īpašumu pirms pašvaldība ir veikusi vērtēšanu, tāpēc primāri īpašnieks pats var vērsties departamentā ar šādu lūgumu.

Lūgumam noteikt mantojuma objekta kultūrvēsturisko vērtību pievienojamie dokumenti ir arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas dokumentācija, būves tehniskās apsekošanas atzinums un būves kadastrālās uzmērīšanas lieta (ja objekts ir būve) vai apstādījumu inventarizācijas, vai arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas dokumentācija (ja objekts ir apstādījumi). Arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija vai apstādījumu inventarizācija var tikt aizstāta ar vispusīgi un detalizēti veiktu fotofiksāciju, ja tas tiek pamatots, piemēram, objekta acīmredzamās vizuālās pazīmes liecina par vērtības neesību, ir iepriekš veikti objekta pārbūves darbi, kuru rezultātā nav saglabājusies oriģinālā substance, darbi paredzēti ēkas daļā (dzīvoklī) u. c. Ja departaments konstatēs apstākļus, kas nosaka inventarizācijas nepieciešamību (piemēram, acīmredzamas vērtības, kuras paredzēts pārveidot), tad to, pamatojot lēmumā, pieprasīs iesniedzējam. Jāņem vērā, ka arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija ir instruments, ar kura palīdzību vēsturiskiem objektiem padziļinātas izpētes rezultātā var noteikt saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības un dokumentēt tās.

Saņemot būvniecības ieceri vai iesniegumu par koku ciršanu, departaments konstatēs, vai tiek skarts mantojuma objekts un, ja tiek, vai ir noteikta mantojuma objekta kultūrvēsturiskā vērtība. Ja vēsturiskai būvei vai vēsturiskiem apstādījumiem nebūs noteikts kultūrvēsturiskās vērtības līmenis, departamentam nebūs pamata pieņemt lēmumu par būvniecības ieceres akceptu vai lēmumu par koku ciršanu.

Vērtēšanas rezultātā nekustamā īpašuma īpašniekam tiek izdots administratīvais akts, kurā noteikts mantojuma objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmenis, līmeņa pamatojums, vērtību veidojošie elementi, saglabājamās vērtības un prasības/nosacījumi rīcībai ar objektu.

Gadījumos, kad mantojuma objekta vērtēšana notiek saistībā ar būvniecību, departamenta izdotais administratīvais akts pēc būtības atbilst Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" minētajiem teniskajiem un īpašajiem noteikumiem, kad iestāde izvirza prasības projektēšanai un pēc tam pārbauda, kā šīs prasības tiek iestrādātas būvniecības ieceres dokumentācijā. Šādos gadījumos departaments rekomendē iesnieguma iesniegšanai izmantot Būvniecības informācijas sistēmu. Departamenta izdotajā administratīvajā aktā norādāms, vai nepieciešams saņemt būvniecības ieceres papildu saskaņojumu par to, kā aktā norādītais ir ievērots iecerē.

Lai netiktu nelietderīgi ierosināts mantojuma objekta pārvērtēšanas process, noteikumos noteikts piecu gadu termiņš pārvērtēšanas uzsākšanai, kas ļauj nekustamā īpašuma īpašniekam paļauties, ka šajā termiņā netiks mainīti nosacījumi īpašuma attīstībai. Kā būtiski apstākļi, kuru dēļ būtu iespējama ātrāka mantojuma objekta pārvērtēšana, minami faktiskā objekta stāvokļa pasliktināšanās ārēju apstākļu dēļ, piemēram, ugunsgrēka izcelšanās.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus

Tūlītējas ietekmes uz pašvaldības budžetu nav, jo netiek paredzēts ieviest maksas pakalpojumus. Taču noteikumi var ietekmēt pašvaldības budžetu, paredzot izdevumus, kas ir saistīti ar mantojuma objektu plānveida apsekošanu un vērtēšanu.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei)

Mantojuma objektu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšana pirms būvniecības ieceres izstrādāšanas rada skaidrus priekšnosacījumus nekustamā īpašuma attīstībai, savukārt mantojuma objektu apzināšana, saglabāšana un integrēšana saglabā pagātnes liecības, vairo pilsētvides daudzveidību un uzlabo vides kvalitāti.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām

Mantojuma objekta kultūrvēsturiskās vērtības noteikšana pirms būvniecības ieceres akceptēšanas vai koku ciršanas vērtējama kā papildu procedūra kopējā teritorijas attīstības procesā. Taču jau šobrīd atbilstoši TIAN 1156.8. apakšpunktam (par pārejas posmu) un līdz noteikumi stāsies spēkā vērtēšanas process notiek. Noteikumi detalizē kārtību un nosaka skaidru rīcību.

Mantojuma objekta vērtēšanas procesā nekustamā īpašuma īpašniekam ir jānodrošina mantojuma objekta inventarizācijas vai fotofiksācijas veikšana un būves tehniskās apsekošanas veikšana, kas rada papildu izmaksas. Gadījumos, kad mantojuma objektu plānveida vērtēšanu veiks departaments, tas notiks atbilstoši departamenta budžeta iespējām.

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem.

Ar šiem noteikumiem tiek izpildīta Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 5. punktā noteiktā pašvaldības autonomā funkcija, proti, noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar pilsētvides ainavas saglabāšanu, un sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu.

Noteikumu izpildei nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci. Šī brīža kārtību, īstenojot TIAN noteikto rīcību ar mantojuma objektiem, noteikumos paredzēts saglabāt, to detalizējot, proti, līdzvērtīgas darbības noteikumos paredzētajām jau šobrīd tiek realizētas atbilstoši TIAN pārejas regulējumā norādītajam.

6. Izpildes nodrošināšana

Noteikumu izpildi nodrošina departaments.

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana

Noteikumi ir atbilstoši iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai – Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo mantojuma objektu apzināšana ar mērķi attīstīt kvalitatīvu pilsētvidi, kas respektētu vēsturisko un vienlaicīgi dotu iespēju attīstīt mūsdienīgo, izvirzot skaidrus nosacījumus esošā neapzinātā kutūrvēsturiskā mantojuma pārveidošanai. Tādējādi tiks sasniegts Rīgas teritorijas plānojumā, Eiropas Padomes Vispārējā konvencijā par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai, Konvencijā Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai, Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā, Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktais par vēsturisko liecību saglabāšanu.

Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi, un rīcība ir atbilstoša augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Noteikumi ļauj nekustamā īpašuma īpašniekam ierosināt vērtēšanas procesu vai arī gaidīt, kad vērtēšanu uzsāks departaments. Pēc būtības noteikumos noteiktais ir līdzvērtīgs esošajai TIAN pārejas posmā noteiktajai kārtībai.

8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācija

Noteikumu projekts laikā no 2023. gada 22. novembra līdz 2023. gada 22. decembrim (četras nedēļas) bija publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē (www.riga.lv) sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Departaments 2023. gada 30. novembrī organizēja tiešsaistes tikšanos ar Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, nekustamā īpašuma attīstītājiem, īpašniekiem, apsaimniekotājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Saņemtie rakstiskie priekšlikumi (apkopoti un pievienoti paskaidrojuma rakstam) tika izskatīti, un noteikumu projekts precizēts atbilstoši paskaidrojuma rakstam pievienotajā datnē norādītajam.

Pielikumā: Saņemtie rakstiskie priekšlikumi.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

Priekšlikums	Atbalstīt/Neatbalstīt	Komentārs
Noteikt vēsturiskajiem bruģa akmeņiem kultūrvēsturisku statusu, pilsētbūvniecības elementa – vēsturiska pieminekļa statusu kā ēkām, tiltiem, mazās arhitektūras formām – varbūtēji – žogiem, strūklakām utt. Noteikt kategorisku liegumu bruģa akmeņus iestrādat savstarpēji sacementējot, lai arī mūsdienās iestrādātais bruģa segums (kur tas nepieciešams vai vēsturiski atbilstošs) vizuāli priecētu kā senajās fotogrāfijās.	Neatbalstīts.	Aizsardzības statusa noteikšanu nerisina saistošo noteikumu projekts. Atbilstoši saistošo noteikumu projektam būvēm un to daļām var noteikt kultūrvēsturiskās vērtības līmeni, no kura izrietēs prasības tālākai izmantošanai un saglabāšanai.
Definēt uzdevumu – ne tikai saglabāt un atjaunot ēkas, bet arī atgriezt cilvēkus un dzīvību – iedzīvotājus, darbiniekus un apmeklētājus Rīgas vēsturiskajās ēkās un atvieglot to praktisku izmantošanu un apdzīvošanu, un kopumā izprast kā to sekmēt ar šo noteikumu palīdzību.	Neatbalstīts.	Saistošie noteikumi risina kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas kārtību. Minētais ir kultūras mantojuma politikas jautājumus.
Noteikumu projekta 15. punktā noteiktais piecu gadu termiņš objekta pārvērtēšanai ir ilgs laiks un šāds ierobežojums varētu kavēt pilsētas attīstību. Savukārt kritērijs – būtiski mainījušies faktiskie apstākļi – neraksturo visas situācijas, kad pārvērtēšanu būtu nepieciešams veikt. Proti, būtu nosakāms īsāks trīs gadu termiņš objektu pārvērtēšanai, kā arī būtu nosakāms, ka pārvērtēšana veicama ātrāk, ja (1) pirmo reizi vērtējot objektu netika iesniegts un vērtēts attīstības priekšlikums, (2) ir izstrādāts jauns attīstības priekšlikums (apbūves iecere).	Neatbalstīts.	Piecu gadu termiņš ir noteikts zemesgabala īpašnieka interesēs, lai ilgāku laika posmu būtu zināms īpašuma attīstības virziens un vērtības līmenis netiktu paaugstināts. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība nav atkarīga no attīstības priekšlikuma.
Attiecībā uz terminu "Vēsturiska būve" no saistošo noteikumu redakcijas netop skaidrs, vai šie noteikumu tostarp ir attiecināmi, piemēram, uz pazemes inženierbūvēm (inženierkomunikācijām), kas vecākas par 50 gadiem, vai tomēr uz ēkām vai virszemes inženierbūvēm, vai arī tikai uz ēkām.	Neatbalstīts.	Saistošie noteikumi nosaka, ka tie attiecas uz būvēm, kas atbilstoši būvniecības regulējumam ietver gan ēkas, gan inženierbūves neatkarīgi no to atrašanās novietojuma – pazemē vai virszemē. Arī Rīgas teritorijas plānojums paredz pazemes mantojuma aizsardzību, nosakot, ka inženierbūves un arheoloģiskais kultūrslānis var būt aizsargājams elements.
Formulējums ēkām "vecākas par 50 gadiem" ir nepiemērots un novecojis. Pēc šādas sistēmas vadoties visas, piemēram, "Purvciema blokmājas", okupantu būvētās rūpnīcas kļūs par vēsturiskām būvēm, kuras būs jāvērtē. Ir jāizvērtē, vai šo saistošo noteikumu jēgpilns uzdevums ir nākošos gadus nodarboties arvien vairāk ar padomju/komunisma laika būvju izvērtēšanu, un kāda būtu tā pievienotā vērtība Rīgas tēlam, turklāt noslogojot gan pašvaldības darbiniekus, gan arī ieceru īstenotājus. Jānosaka konkrēts laiks, no kura būves un stādījumi ir vēsturiski – piemēram, līdz 1940. gadam, kad tika realizēta Latvijas okupācija. Ja arī kāda no būvēm, kas būvēta padomju gados ir arhitektoniski vērtīga (Dailes teātris, Kongresa nams utt.), tās ir jāizdala atsevišķi. Tas pats attiektos uz stādījumiem. Priekšlikums grozīt attiecīgi 2.2 un 2.3. punktus – "Būvētas pirms 1940. gada" un "ierīkoti pirms 1940. gada."	Neatbalstīts.	50 gadu slieksnis ir noteikts Rīgas teritorijas plānojumā un atbilst starptautiskai praksei. Jāņem vērā, ka citi normatīvie akti paredz vēl mazāku vecuma slieksni, piemēram, Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" nosaka, ka ēkām, kas vecākas par 40 gadiem, ir iesniedzama papildu fotofiksācija, ja paredzēta to nojaukšana. Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" nosaka, ka atsevišķiem objektiem jau 25 gadu vecuma slieksnis ir kritērijs iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Attiecībā uz terminu "Dārzi" nav definējums nedz spēkā esošajā RTIAN, nedz šajos saistošajos noteikumos. Lai mazinātu iespējamās diskusijas un interpretācijas, piemērojot šos saistošos noteikumus dzīvē, būtu ieteicams šajos saistošajos noteikumos iekļaut termina "Dārzi" definējumu, lai izslēgtu gadījumus, ka šobrīd neapbūvētas zemes vienības, iekšpagalmos esošas zaļās zonas, apstādījumi vai mazdārziņi tiek klasificēti kā vēsturiski apstādījumi.	Neatbalstīts.	No saistošo noteikumu projekta svītrota definīcija "vēsturiskie apstādījumi". Netiek dublēta Rīgas teritorijas plānojumā noteiktā definīcija. Ar terminu "dārzs" ainavu arhitektūrā tiek apzīmēti apstādījumi, kas domāti utilitārām vajadzībām vai zinātniskiem pētījumiem, apstādījumi mikrorajonos, kā arī parki, kas nesasniedz 10 ha platību (I. Dāvidsona "Rīgas dārzi un parki"), kā arī pielietojamas Florences hartā norādītās definīcijas. Latvija ekspertu līmenī pievienojas ICOMOS-IFLA 1981. gada 21. maija Florences hartai, kas reģistrētā kā Venēcijas hartas pielikums par vēsturisko dārzu saglabāšanu.
Attiecībā uz terminu "Vēsturiskie apstādījumi" būtiski mainīta tā saturiskā nozīme, salīdzinot to ar spēkā esošajā RTIAN iekļauto definējumu. Vienas pašvaldības ietvaros divos dažādos saistošajos noteikumos iekļauto termina definējumu ar atšķirīgu tā nozīmi nebūtu korekti pielietot. Turklāt spēkā esošajā RTIAN daudz precīzāk nodefinēts, kas uzskatāmi par "Vēsturiskajiem apstādījumiem". Proti, ne vien jebkurš vēsturisks apstādījums, kas ierīkots pirms 50 gadiem, bet gan tāds apstādījums, kas ierīkots pirms vairāk nekā 50 gadiem un kam pietiekami saglabājusies oriģinālā plānojuma, stādījumu un labiekārtojuma struktūra vai ir iespējams un nepieciešams to atjaunot un pilnveidot. Ņemot vērā minēto, būtu nepieciešams termina "Vēsturiskie apstādījumi" jēgu un būtību pielīdzināt ar RTIAN iekļauto definējumu.	Atbalstīts.	No saistošo noteikumu projekta svītrota definīcija "vēsturiskie apstādījumi". Netiek dublēta Rīgas teritorijas plānojumā noteiktā definīcija.
Saistošo noteikumu 7. punkts attiecībā par tehniskās apsekošanas atzinuma (TAA) nepieciešamību. Šobrīd no saistošo noteikumu redakcijas izriet, ka TAA faktiski ir kā obligātā sastāvdaļa, lai noteiktu ēkas kultūrvēsturisko līmeni. Piedāvājums būtu precizēt šo nosacījumu, nosakot, ka TAA veicams gadījumos un situācijās, kad tas ir nepieciešams un lietderīgi. Proti, lai izvairītos no TAA gatavošanas tādiem objektiem, piemēram, par kuriem jau sākotnēji ir pilna skaidrība, ka objekts ir bez jebkādas kultūrvēsturiskās vērtības.	Atbalstīts.	Precizēts saistošo noteikumu projekts, nosakot, ka tehniskās apsekošanas atzinumu var aizstāt ar pamatojumu, kāpēc apsekošana nav nepieciešama.
Saistošo noteikumu 9. punkts – būtu nepieciešams noteikt ekspertu komisijas sastāvu, locekļu skaitu, profesionālo sfēru, kā arī komisijas locekļu kompetences savstarpējo sadalījumu un lēmumu pieņemšanas kārtību. Proti, gala lēmums tiek pieņemts komisijas locekļiem balsojot vai kā savādāk.	Neatbalstīts.	No saistošo noteikumu projekta svītrots šis punkts. Lēmumu par objekta kultūrvēsturisko vērtību pieņem Pilsētas attīstības departaments.
Saistošo noteikumu 14. punkts – būtu vērtējama lietderība, vai tiešām nepieciešams saņemt departamenta prasības konkrētās ieceres realizācijai, ja tiek paredzēta 12.4. punktā norādītā objekta (objekts ar nelielu kultūrvēsturisko vērtību) demontāža.	Neatbalstīts.	No saistošo noteikumu projekta svītrots šis punkts. Papildus norādāms, ka Rīgas teritorijas plānojums nosaka prasības būvēm ar nelielu kultūrvēsturisko vērtību, proti, prasību rāmi (būvi ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību atļauts nojaukt, izvērtējot tās nojaukšanas ietekmi uz teritorijas kultūrvēsturisko vidi un tās vietā ceļot jaunus, vidē iederīgus objektus), savukārt saistošo noteikumu projekts paredz kārtību, kādā tiek noteikta kultūrvēsturiskā vērtība un Pilsētas attīstības departaments savā lēmumā detalizē plānojumā noteiktās prasības. Jāņem vērā, ka atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam arī būvju ar nelielu kultūrvēsturisko vērtību nojaukšana ir jāvērtē. Vienlaikus pastāv iespēja lēmumā par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu iekļaut norādi, ka nav nepieciešams tālāka procesa gaitā saņemt detalizētas prasības un/vai saņemt skaņojumu.
No saistošo noteikumu projekta netop skaidrs vai 50 + gadus vecas būves novērtējums veicams tikai no tās ārpuses vai arī obligāti ir jāveic iekštelpu novērtējums. Proti, vai šo noteikumu prasības arī attieksies uz telpu grupu atjaunošanu vai pārbūvi, ja tās izvietotas ēkā, kas vecāka par 50 gadiem, bet netiks skarts būves ārējais veidols. Aizsardzībai jāaprobežojas ar daļām, kas redzamas no publiskās ārtelpas (fasādes, iespējams, ieejas vestibils), bet iekštelpās un no pagalma puses īpašnieka būtu dodama rīcības brīvības pārbūvēt ēkas atbilstoši modernām prasībām (gan energoefektivitātes ziņā, gan telpu plānojuma ziņā). Nav racionāli iespējams izīrēt vai pārdot vēsturiskos 200 un vairāk kvm.	Daļēji atbalstīts.	Saistošo noteikumu projektā norādīts izņēmums, ka kultūrvēsturiskās vērtības noteikšana netiek attiecināta uz sērijveida daudzdzīvokļu ēkām, veicot to iekštelpu pārbūvi un atjaunošanu, neskarot ārējo veidolu.
Vai ēkas novērtēšanas process būs attiecināms arī uz ēkām (vai to telpu grupām), kas, piemēram, ir vecākas par 50 gadiem, bet pēdējo 15 – 20 gadu periodā veikta to konceptuāla pārbūve, faktiski iegūstot jauna objekta raksturu.	Neatbalstīts.	Minētais var būt pamatojums neveikt arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju.
Ņemot vērā, ka Rīgas teritorijā ir ievērojams skaits objektu, kas būvēti vairāk nekā pirms 50 gadiem, turklāt no šiem objektiem ir pietiekami daudz tādas būves, kuru kultūrvēsturiskais vērtības līmenis vispār nav (piemēram, palīgēkas, tehniskas būves un līdzīga rakstura objekti), vai nebūtu šādu objektu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšanai paredzēt kādu atvieglotu un saīsinātu līmeņa noteikšanas procedūru, tādējādi ekonomējot gan iestādes, gan attiecīgo objektu īpašnieku resursus. Turklāt būtu lietderīgi apsvērt iespēju pirmsšķietami noteikt būves vai apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību, nevecot uzreiz pilnu novērtēšanas procesu – proti, piemēram, situācijās, kad vēl tiek sākotnēji vērtēta īpašuma iegāde vai tā attīstība, īpašniekam neinvestējot būtisku finanšu un laika resursus, varētu iegūt sākotnējo departamenta viedokli, attiecīgi, lai tālākajos soļos varētu pilnvērtīgi sagatavot un departamentā iesniegt nepieciešamos dokumentus pilnā izvērtējuma veikšanai. Proti, varbūt nepieciešams paredzēt iespēju veikt divpakāpju novērtēšanu – t. i., 1. solī iegūt vispārīgi indikatīvu viedokli, vai īpašumā vispār ir kāda saglabājama vēsturiskā vērtība, savukārt 2. solī jau veikt papildu izpētes, ja tiešām 1. solī ir identificētas kādas saglabājamas vērtības, secīgi veicot pilnvērtīgu būves kultūrvēsturiskā līmeņa noteikšanas procesu.	Daļēji atbalstīts.	Saistošo noteikumu projekts jau šobrīd neizslēdz divpakāpju novērtēšanu. Projekts precizēts, nosakot, ka tehniskās apsekošanas atzinumu var aizstāt ar pamatojumu, kāpēc apsekošana nav nepieciešama, kas nozīmē, ka sākotnēji iesniegt iespējams samazinātu dokumentu paketi. Pilsētas attīstības departaments iesaka nekustamā īpašuma iegādes procesā izmantot Administratīvā procesa likumā noteikto uzziņas institūtu.
Saistošajos noteikumos nosakāms termiņš, kādā departamentam jāveic pilnais kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšanas process. Proti, ne ilgāk kā 1 mēnesis no nepieciešamo dokumentu saņemšanas, atsevišķos gadījumos, to pamatojot un argumentējot, ar iespēju šo termiņu pagarināt.	Neatbalstīts.	Termiņu regulē Administratīvā procesa likums un nav pamata to dublēt saistošajos noteikumos.
Ņemot vērā, ka ir būvniecības ieceres, kas iesāktas, cita starpā, saņemot būvatļaujas, gan pirms šobrīd spēkā esošā RTIAN spēkā stāšanās, gan arī pirms šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās, ir nepieciešams skaidri noteikt, uz kurām būvniecības iecerēm šie saistošie noteikumi ir attiecināmi, lai izvairītos no situācijas, kad jaunie saistošie noteikumi tiek piemēroti ar atpakaļejošo datumu.	Atbalstīts.	Saistošajos noteikumos nav paredzēts pārejas regulējums, proti, normas būs piemērojamas uzreiz bez atpakaļejoša spēka.
Starp 10. punktā uzskaitītajiem kritērijiem nav objekta racionāla funkcionāla izmantojamība mūsdienu kontekstā. Var, piemēram, pastāvēt kāds milzīgs vēsturisks rūpniecisks angārs, kuram pie labās gribas nav iespējams atrast racionālu pielietojumu mūsdienās. Ja šādas būves nojaukšana tiks aizliegta, tā tik un tā stāvēs un bojāsies, kamēr sabruks atmosfēras apstākļu ietekmē.	Neatbalstīts.	Objekta izmantojamība mūsdienu kontekstā nav kultūrvēsturiskā kvalitāte un vērtība. Izmantojamība mūsdienu kontekstā var ietekmēt pieļaujamās darbības ar objektu, ne objekta vērtību.
Lai nodrošinātu tiesību normu praktiskās piemērošanas viendabību, kā arī tiesisko skaidrību vienas administratīvās teritorijas dažāda juridiskā tvēruma teritoriju objektiem, un ņemot vērā normatīvo aktu hierarhiju, izskatīt iespēju terminu "kultūrvēsturiskās vērtības līmenis" aizstāt ar "kultūrvēsturiskās vērtības pakāpe vai kategorija", vai papildinot terminu ar norādi, ka "pašvaldības kultūrvēsturiskās vērtības pakāpe vai kategorija".	Neatbalstīts.	Saistošie noteikumi regulē kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, līdz ar to vienāda termina lietošana gan Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumos Nr. 127 "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi", gan šajos saistošajos noteikumos atvieglo, nevis apgrūtina tiesību normu piemērošanu, proti, visām vēsturiskajām ēkām var tikt noteikta kultūrvēsturiskā vērtība, tikai atšķiras kārtība dažādās teritorijās atkarībā no piekritības. Tāpat jāņem vērā, ka termins ņemts no Rīgas teritorijas plānojuma.