Darbības ar dokumentu
Ministru kabineta informatīvais ziņojums
Informatīvais
ziņojums
"Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2023.
gadā"
Saturs
Ievads
1. Tiesiskais regulējums un politiskās plānošanas dokumenti
2. Pārskats par zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu Latvijā
2.1. Pārskats par Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem
2.2. Pārskats par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem
2.3. Pārskats par Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem
3. Kopsavilkums
Ievads
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2023. gadā" (turpmāk - informatīvais ziņojums). Informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 353) 14.5. apakšpunktu, kas uzdod VARAM nodrošināt zaļā iepirkuma īstenošanas gadskārtēju novērtējumu:
• (14.5.1.) nosakot zaļā iepirkuma īpatsvaru finansiālā izteiksmē kopējā publisko iepirkumu apjomā;
• (14.5.2.) apkopojot datus par zaļajā iepirkumā iegādātajām preču un pakalpojumu grupām atsevišķi valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām;
• (14.5.3.) reizi gadā līdz 1. maijam sagatavojot un iesniedzot Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē.
Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija, apkopojot Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk - IUB) un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk - VRAA), kas pārvalda Elektroniskās iepirkumu sistēmas preču un pakalpojumu katalogus (turpmāk - EIS), sniegtos datus par veiktajiem publiskajiem iepirkumiem, kuros izmanto vides kritērijus - zaļais publiskais iepirkums (turpmāk - ZPI). Informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju ilustrē 15 attēli un 16 tabulas.
Informatīvajā ziņojumā tiek identificētas tās preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kas atstāj visbūtiskāko ietekmi uz ZPI īpatsvara izmaiņām. Papildus tiek vērtēts ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 pielikumos noteiktajās preču un pakalpojumu grupās, lai nodrošinātu atbilstošāku īpatsvara izmaiņu raksturojumu un attīstības tendenču prognozējamību. Informatīvajā ziņojumā tematiskajās sadaļās ir apkopota informācija un veikta datu analīze, kas detalizētāk raksturo ZPI īpatsvara izmaiņu tendences.
1. Tiesiskais regulējums un politiskās plānošanas dokumenti
Eiropas Savienībā īsteno politiku publisko iepirkumu jomā, pastāvīgi pilnveidojot tiesisko ietvaru publisko iepirkumu jomā un paredzot tajā vides aizsardzības un energoefektivitātes prasības. Informatīvā ziņojuma sagatavošanas brīdī aktuālās direktīvas:
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīva Nr. 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīva Nr. 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK.
Uz minēto direktīvu pamata ir izstrādāts un pastāvīgi tiek aktualizēts publisko iepirkumu regulējums Latvijā, t.sk.:
• Publisko iepirkumu likums (turpmāk - PIL), kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā;
• Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (turpmāk - SPSIL), kas stājās spēkā 2017. gada 1. aprīlī;
• Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums (turpmāk - ADJIL), kas stājās spēkā 2011. gada 16. novembrī;
• PIL un SPSIL noteiktā deleģējuma ietvaros izstrādātie MK noteikumi Nr. 353 stājās spēkā 2017. gada 1. jūlijā (ar grozījumiem MK 2020. gada 8. septembra noteikumu Nr. 568 redakcijā, kas stājās spēkā 2021. gada 12. septembrī un grozījumiem MK 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 369 redakcijā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. augustā).
ZPI nostādnes iekļautas Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam.
ZPI kā prioritārs pasākums Nr. 27.5. ietverts Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta rīcības plānā.
2. Pārskats par zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu Latvijā
Latvijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā bija 40 384 miljoni euro (Centrālās statistikas pārvaldes dati - 40 384 048 euro). Līdzekļu apjoms, kas pielīdzināms 15,3 % (2022. gadā - 11,7 %) no IKP, izlietots pielietojot publisko iepirkumu. Publisko iepirkumu apjoms ar ZPI prasībām veido 2,3 % no IKP. Skatīt 1. attēlu.
1. attēls
IKP, publiskais iepirkums un ZPI 2023. gadā
Avots: CSP; IUB; VRAA dati
Informatīvā ziņojuma sagatavošanā nozīmīgākie dati ir par PIL ietvaros veiktajiem iepirkumiem, jo šie iepirkumi veido lielāko daļu no iepirkumiem, t.sk. arī iepirkumus, kuros tiek piemēroti ZPI principi. Dati par 2023. gadā veiktajiem iepirkumiem PIL, SPSIL, EIS ietvarā atainoti 1. tabulā. (Šeit un turpmāk ziņojumā termins "iepirkumu skaits" lietots vienkāršojot un vispārinot terminus "iepirkumu rezultātu publikāciju skaits" jeb "paziņojumu par iepirkumu rezultātiem skaits".)
1. tabula
PIL (t.sk. EIS) un SPSIL iepirkumi 2023. gadā
|
|
Kopējais iepirkumu skaits |
ZPI iepirkumu skaits |
Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) |
Kopējā ZPI līgumcena (milj. euro bez PVN) |
| PIL |
12 072 |
1 437 |
5 404 |
848 |
|
(t.sk. EIS) |
* |
* |
(157) |
(35) |
| SPSIL |
282 |
38 |
611 |
79 |
| ADJIL |
57 |
0 |
164 |
|
| Kopā |
12 411 |
1 475 |
6 178 |
926 |
* dati nav kontekstā salīdzināmi
Avots: IUB un VRAA dati
Lai gan EIS gūst arvien plašāku pielietojumu iepirkumos, un 2023. gadā EIS iegādāto preču un pakalpojumu apjoms pieaudzis par 22 milj. euro (2021. gadā - 135 milj. euro), tomēr EIS izmantošana, salīdzinot ar kopējo iepirkumu līgumcenas apjomu, proporcionāli vēl joprojām ir ļoti neliela (2,5 %) un rādītāja procentuālā attiecība pret kopējo iepirkumu apjomu salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem nav būtiski mainījusies. Savukārt SPSIL ietvaros veiktās iegādes 2023. gadā finanšu īpatsvarā ir samazinājušās līdz 9,9 % (2022. gadā -15 %) kopējā iepirkumu apjomā. ADJIL īpatsvars 2023. gadā bijis 2,6 % kopējā iepirkumu apjomā.
Salīdzinošie rādītāji parādīti 2. tabulā un 2. attēlā.
2. tabula
PIL, EIS, SPSIL un ADJIL iepirkumu kopējās līgumcenas un īpatsvars 2016.-2023. gadā
|
Gads |
PIL (bez EIS) |
EIS* |
SPSIL |
ADJIL |
|||||
|
milj. euro (bez PVN) |
% |
milj. euro (bez PVN) |
% |
milj. euro (bez PVN) |
% |
milj. euro (bez PVN) |
% |
||
|
2016. |
1 823 |
72,0 |
53 |
2,1 |
655 |
25,9 |
- |
- |
|
|
2017. |
2 241 |
88,4 |
57 |
2,3 |
238 |
9,4 |
- |
- |
|
|
2018. |
2 900 |
85,1 |
77 |
2,3 |
431 |
12,7 |
- |
- |
|
|
2019. |
2 889 |
80,8 |
98 |
2,7 |
590 |
16,5 |
- |
- |
|
|
2020. |
2 820 |
87,9 |
106 |
3,3 |
284 |
8,8 |
- |
- |
|
|
2021. |
3 902 |
89,4 |
132 |
3,0 |
332 |
7,6 |
- |
- |
|
|
2022. |
3 748 |
82,0 |
135 |
3,0 |
685 |
15,0 |
- |
- |
|
|
2023. |
5 246 |
84,9 |
157 |
2,5 |
611 |
9,9 |
164 |
2,6 |
|
* procedūra veikta atbilstoši PIL
Avots: VRAA un IUB dati
2. attēls
Iepirkumu sadalījums pēc kopējās līgumcenas 2023. gadā
Avots: VRAA un IUB dati
Absolūtos skaitļos ZPI iepirkumi PIL ietvarā pret iepriekšējiem gadiem ir sarukuši, bet EIS un SPSIL apjoms palicis nemainīgs. Proporcionālais sadalījums starp PIL, EIS un SPSIL iegādēm ir saglabājies līdzvērtīgs iepriekšējam gadam. ADJIL ietvarā ZPI nav veikti. Salīdzinošie rādītāji parādīti 3. tabulā un 3. attēlā.
3. tabula
PIL, EIS un SPSIL iepirkumu ZPI līgumcenas un īpatsvars 2016.-2023. gadā
|
Gads |
PIL (bez EIS) |
EIS* |
|
SPSIL |
||
|
milj. euro (bez PVN) |
% |
milj. euro (bez PVN) |
% |
milj. euro (bez PVN) |
% |
|
|
2016. |
228 |
62,6 |
5 |
1,3 |
131 |
36,0 |
|
2017. |
262 |
94,8 |
10 |
3,5 |
5 |
1,7 |
|
2018. |
528 |
81,1 |
16 |
2,5 |
107 |
16,4 |
|
2019. |
496 |
85,5 |
19 |
3,3 |
65 |
11,2 |
|
2020. |
833 |
96,0 |
17 |
2,0 |
17 |
2,0 |
|
2021. |
1 120 |
95,9 |
28 |
2,4 |
21 |
1,8 |
|
2022. |
1 250 |
91,6 |
34 |
2,5 |
80 |
5,9 |
|
2023. |
813 |
87,7 |
35 |
3,8 |
79 |
8,5 |
* procedūra veikta atbilstoši PIL
Avots: VRAA un IUB dati
3. attēls
Iepirkumu sadalījums pēc ZPI līgumcenas 2023. gadā
Avots: VRAA un IUB dati
2.1. Pārskats par Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem
Aplūkojot datus laika posmā no MK noteikumu Nr. 353 stāšanās spēkā (2017. gada 1. jūlijs), var secināt, ka MK noteikumi Nr. 353 kopā ar citiem ZPI veicinošiem faktoriem, veicinājuši rādītāju pieaugumu, lai gan ar svārstībām, tomēr saglabājot pozitīvu kopējo tendenci. Pēc 2022. gada, kad ZPI sasniedza rekordapjomu PIL kopējā līgumcenu apjomā gan finanšu, gan procentu izteiksmē, 2023. gadā piedzīvots samazinājums līdz 15,7 %. 2023. gadā ZPI procedūru skaits ir 11,9 % no kopējā iepirkumu skaita (2022. gadā - 14,8 %). Finansiālā īpatsvara un iepirkumu skaita attīstības dinamika parādīta 4. un 5. attēlā.
4. attēls
ZPI līgumcenu dinamika
salīdzinājumā ar kopējo līgumcenu dinamiku
PIL ietvarā 2016.-2023. gadā (milj. euro un %)
Avots: IUB dati
5. attēls
ZPI skaita dinamika salīdzinājumā
ar kopējo iepirkumu skaita dinamiku
PIL ietvarā 2016.-2023. gadā (skaits un %)
Avots: IUB dati
Izvērtējot ZPI finansiālo īpatsvaru pēc iepirkumu veida (preces, pakalpojumi, būvdarbi), iepirkumos, kas veikti PIL ietvarā, konstatējams, ka lielāko īpatsvaru ZPI iepirkumu skaita - 46 % - veido piegādes, bet pēc līgumcenas - 53 % - būvdarbu iepirkumi. Skatīt 6. attēlu.
6. attēls
ZPI sadalījums (%) pa iepirkumu veidiem 2023. gadā
Avots: IUB dati
Dalījumā pēc iepirkumu veida īpatsvars saglabājies svārstīgs, bez noturīgas tendences. Būvniecība vēl aizvien ir iepirkumu veids ar augstāko īpatsvaru, ZPI īpatsvars tajā bija 31,7 % no visiem iepirkumiem PIL ietvarā. ZPI daļa preču piegādēm saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, bet pakalpojumiem samazinājusies līdz 8,2 %, kas ir zemākais līmenis pēdējo sešu gadu laikā. Iepirkumu, t.sk. arī ZPI salīdzinošais sadalījums pēc iepirkumu veida ir apskatāms 4. tabulā, 7. attēlā.
4. tabula
PIL ietvaros veiktās iegādes pēc
iepirkumu veida
2016.-2023. gadā
|
Gads |
Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) |
|||
|
Būvdarbi |
Piegāde |
Pakalpojumi |
Kopā |
|
|
2016. |
713 |
600 |
563 |
1 876 |
|
2017. |
797 |
584 |
918 |
2 298 |
|
2018. |
1 106 |
680 |
1 191 |
2 977 |
|
2019. |
1 182 |
871 |
933 |
2 986 |
|
2020. |
1 033 |
830 |
1 062 |
2 926 |
|
2021. |
1 511 |
944 |
1 578 |
4 033 |
|
2022. |
1 183 |
1 264 |
1 436 |
3 883 |
|
2023. |
1 429 |
1 106 |
2 869 |
5 404 |
|
Gads |
ZPI kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) |
|||
|
Būvdarbi |
Piegāde |
Pakalpojumi |
Kopā |
|
|
2016. |
89 |
63 |
81 |
233 |
|
2017. |
81 |
113 |
77 |
271 |
|
2018. |
234 |
91 |
218 |
544 |
|
2019. |
273 |
122 |
121 |
515 |
|
2020. |
413 |
324 |
114 |
850 |
|
2021. |
704 |
200 |
244 |
1 147 |
|
2022. |
393 |
220 |
670 |
1 284 |
|
2023. |
453 |
159 |
236 |
848 |
|
Gads |
ZPI īpatsvars (%) pēc kopējās līgumcenas |
|||
|
Būvdarbi |
Piegāde |
Pakalpojumi |
Vidēji |
|
|
2016. |
12,5 |
10,5 |
14,3 |
12,4 |
|
2017. |
10,2 |
19,5 |
8,4 |
11,8 |
|
2018. |
21,2 |
13,4 |
18,3 |
18,3 |
|
2019. |
23,0 |
14,0 |
13,0 |
17,3 |
|
2020. |
40,0 |
39,0 |
10,7 |
29,1 |
|
2021. |
46,6 |
21,2 |
15,4 |
28,4 |
|
2022. |
33,3 |
17,4 |
46,6 |
33,1 |
|
2023. |
31,7 |
14,4 |
8,2 |
15,7 |
Avots: IUB dati
7. attēls
ZPI īpatsvars pret kopējo iepirkumu
apjomu finansiālā izteiksmē
pēc iepirkuma veida 2016.-2023. gadā
Avots: IUB dati
Analizējot iepirkumu veidu dinamiku pa MK noteikumu Nr. 353 regulētajām grupām, var secināt, ka 2023. gadā ZPI pieaugums ir apstājies gan finanšu izteiksmē, gan procentuāli. Atsevišķās iepirkumu grupās samazinājies gan finanšu, gan procentuālais apjoms, kas saistīts gan ar izmaiņām ZPI normatīvajā regulējumā, gan tirgus piedāvājuma izmaiņām. Nemainīgi pozitīva tendence ir būvniecības jomā. Skatīt 5. un 6. tabulu.
Kritums ZPI apjomā 2023. gadā novērots tādās grupās kā: biroja tehnika un drukas iekārtas, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums mēbeles. Pieaugums vērojams Biroja tehnikai, pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem, dārzkopības produktiem un pakalpojumiem, Veselības aprūpes iekārtām.
5. tabula
ZPI līgumcenas pa preču un pakalpojumu grupām 2016.-2023. gadā
|
ZPI kopējā līgumcena |
||||||||
|
Preču un pakalpojumu grupas |
2016. |
2017. |
2018. |
2019. |
2020. |
2021. |
2022. |
2023. |
| Biroja papīrs un drukas iekārtas (biroja tehnika) |
6 278 |
12 067 911 |
259 071 |
211 302 |
5 677 694 |
28 614 507 |
11 317 655 |
20 888 735 |
| Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra |
69 173 |
24 856 284 |
3 443 217 |
2 999 257 |
47 666 590 |
13 972 818 |
37 230 367 |
5 041 647 |
| Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi |
81 121 991 |
52 798 374 |
116 647 198 |
125 918 677 |
114 100 242 |
116 492 639 |
199 461 863 |
209 679 823 |
| Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi |
1 990 972 |
3 885 113 |
11 532 414 |
18 829 771 |
22 771 359 |
17 512 708 |
34 593 129 |
28 960 921 |
| Iekštelpu apgaismojums |
26 391 |
36 690 |
138 715 |
28 492 |
1 260 133 |
186 196 |
991 068 |
320 385 |
| Ielu apgaismojums un satiksmes signāli |
10 151 |
125 986 |
1 210 042 |
1 277 250 |
250 807 |
2 287 660 |
1 556 692 |
1 807 133 |
| Kopā ZPI obligātās grupas |
83 224 956 |
93 770 358 |
133 230 657 |
149 264 749 |
191 726 825 |
179 066 528 |
285 150 774 |
266 698 644 |
| Būvdarbi |
95 934 241 |
80 908 286 |
234 055 174 |
272 546 091 |
412 794 809 |
703 526 251 |
393 468 955 |
452 554 208 |
| Dārzkopības produkti un pakalpojumi |
623 146 |
957 555 |
1 104 537 |
1 251 483 |
191 240 |
0 |
30 006 |
697 728 |
| Elektroenerģija |
1 100 000 |
412 974 |
3 428 610 |
309 424 |
10 608 505 |
1 394 954 |
181 391 |
313 555 |
| Mēbeles |
18 819 |
103 924 |
785 964 |
545 971 |
989 970 |
4 590 623 |
716 948 |
307 118 |
| Transports |
16 361 719 |
50 235 717 |
30 399 959 |
17 617 278 |
29 315 178 |
45 670 604 |
104 386 257 |
45 259 371 |
| Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas |
69 173 |
16 131 |
97 958 |
365 707 |
219 524 |
351 944 |
102 658 |
627 942 |
| Inženiertehniskā projektēšana |
10 387 049 |
545 233 |
427 536 |
412 336 |
55 849 |
241 763 |
4 762 487 |
3 893 169 |
| Mežsaimniecība |
5 249 539 |
16 945 094 |
18 261 649 |
6 024 758 |
24 990 159 |
14 463 109 |
46 713 842 |
35 550 291 |
| Kopā ZPI brīvprātīgās grupas |
129 743 686 |
150 124 914 |
288 561 387 |
299 073 048 |
479 165 234 |
770 239 248 |
550 362 544 |
539 255 898 |
| KOPĀ |
212 968 642 |
243 895 272 |
421 792 044 |
448 337 797 |
670 892 059 |
949 305 776 |
835 513 318 |
805 954 542 |
Avots: IUB dati
6. tabula
PIL iepirkumu skaits un
līgumcenas
pa preču un pakalpojumu grupām 2023. gadā
|
Preču un pakalpojumu grupas |
Iepirkumu skaits |
Kopējā līgumcena (euro bez PVN) |
||||
|
kopā |
t.sk. ZPI |
% |
kopā |
t.sk. ZPI |
% |
|
| Biroja tehnika un drukas iekārtas |
70 |
15 |
21,4 |
22 786 059 |
20 888 735 |
91,7 |
| Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra |
90 |
31 |
34,4 |
20 579 189 |
5 041 647 |
24,5 |
| Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi |
466 |
357 |
76,6 |
220 926 131 |
209 679 823 |
94,9 |
| Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi |
231 |
119 |
51,5 |
37 608 852 |
28 960 921 |
77,0 |
| Iekštelpu apgaismojums |
51 |
13 |
25,5 |
3 834 766 |
320 385 |
8,4 |
| Ielu apgaismojums un satiksmes signāli |
22 |
16 |
72,7 |
2 621 166 |
1 807 133 |
68,9 |
| Kopā ZPI obligātās grupas |
930 |
551 |
59,2 |
308 356 163 |
266 698 644 |
86,5 |
| Būvdarbi |
1 988 |
315 |
15,8 |
1 428 768 187 |
452 554 208 |
31,7 |
| Dārzkopības produkti un pakalpojumi |
136 |
5 |
3,7 |
21 449 492 |
697 728 |
3,3 |
| Elektroenerģija |
117 |
4 |
3,4 |
209 049 439 |
313 555 |
0,1 |
| Mēbeles |
235 |
5 |
2,1 |
13 373 165 |
307 118 |
2,3 |
| Notekūdeņu infrastruktūra |
7 |
0 |
0,0 |
2 255 811 |
0 |
0,0 |
| Tekstilpreces |
76 |
2 |
2,6 |
3 326 154 |
52 516 |
1,6 |
| Transports |
251 |
171 |
68,1 |
58 976 650 |
45 259 371 |
76,7 |
| Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas |
539 |
8 |
1,5 |
91 466 688 |
627 942 |
0,7 |
| Inženiertehniskā projektēšana |
159 |
23 |
14,5 |
13 791 985 |
3 893 169 |
28,2 |
| Mežsaimniecība |
79 |
37 |
46,8 |
45 891 675 |
35 550 291 |
77,5 |
| Kopā ZPI brīvprātīgās grupas |
3 587 |
570 |
15,9 |
1 888 349 246 |
539 255 898 |
28,6 |
| KOPĀ |
4 517 |
1 121 |
24,8 |
2 196 705 409 |
805 954 542 |
36,7 |
Avots: IUB dati
Tomēr, skatoties uz iepirkumiem, kuros ir piemērots ZPI, un kopējo iepirkumu apjomu atbilstošā preču vai pakalpojumu grupā, tas bijis zems ZPI obligāti piemērojamā grupā "iekštelpu apgaismojums" - 8,4 %.
8. attēlā ir ilustrēts ZPI īpatsvars tām preču un pakalpojumu kategorijām, kurās 2023. gadā iepirkumi veikti ievērojot ZPI principus, parādot atbilstošo preču, pakalpojumu un būvdarbu grupu ZPI īpatsvaru no kopējiem ZPI iepirkumiem. Salīdzinot šo informāciju ar iepriekšējo gadu datiem ar svārstīgu īpatsvaru, bet nemainīgs līderis ir būvdarbu iepirkumi. Pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu īpatsvara saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Transporta, mežsaimniecības, tīrīšanas pakalpojumi tradicionāli ir starp lielākajām grupām kur piemērots ZPI PIL ietvarā. 2023. gadā no lielāko grupu saraksta izkrituši datortehnikas un IKT iepirkumi samazinoties īpatsvaram līdz 0,6 % (2022. gadā - 4,5 %) (skatīt 8. attēlu).
8. attēls
ZPI līgumcenu īpatsvars kopējā ZPI apjomā 2023. gadā
Avots: IUB dati
Papildus, 9. un 10. attēlos vizualizēta informācija par ZPI piemērošanu MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, dalījumā pa iepirkumu veidiem un pēc piederības MK noteikumu Nr. 353 pielikumiem (1. pielikums - obligāti piemērojami; 2. pielikums - brīvprātīgi piemērojami).
9. attēls
ZPI dinamika preču, pakalpojumu un būvdarbu grupām 2016.-2023. gadā (milj. euro bez PVN)
Avots: IUB dati
10. attēls
MK noteikumu Nr. 353 obligātu un
brīvprātīgi piemērojamo grupu ZPI dinamika
2016.-2023. gadā (milj. euro bez PVN)
Avots: IUB dati
Skatot ZPI piemērošanas progresu no piegādātāju puses, nav iespējams precīzi izvērtēt tos piegādātājus, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumos (tai skaitā ar ZPI principiem), jo paziņojumos par iepirkumu rezultātiem, kur uzvarētājs ir personu apvienība, tiek norādīti visi apvienības dalībnieki, bet ir zināma tikai iepirkuma kopējā līgumsumma. Līdz ar to dati par uzņēmumiem, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumus, ir neprecīzi, jo katram apvienības dalībniekam tiek atlasīta šī iepirkuma kopējā līgumsumma. Tā pat vispārīgās vienošanās gadījumā pretendents kā uzvarētājs tiek norādīts pie visa kopējā iepirkuma apjoma, bet faktiski pasūtījums līguma ietvaros nav garantēts pilnā līguma apjomā un faktiskā izpilde var būtiski atšķirties no līgumsummas.
Izvērtējot uzņēmumus pēc iepirkumu daļu skaita, var redzēt, ka pēc iepirkumu daļu skaita nozīmīgākie uzņēmumi ir pārtikas produktu izplatītāji. To parāda 7. tabula.
7. tabula
"TOP 10" uzņēmumi, kas
uzvarējuši pēc iepirkumu daļu skaita
2023. gadā (iepirkumi ar ZPI principiem)
|
Uzvarējušā uzņēmuma nosaukums |
Iepirkumu daļu skaits 2023. gadā |
Uzņēmums bijis arī 2022. g. "TOP 10" un iepirkumu daļu skaits |
| SIA Lanekss |
181 |
177 |
| SIA Sanitex |
177 |
102 |
| SIA Laki Fruit |
94 |
171 |
| SIA Marijas centrs |
62 |
96 |
| SIA Rēzeknes gaļas kombināts |
62 |
82 |
| SIA Kurzemes Gaļsaimnieks |
54 |
53 |
| SIA S.A.V |
52 |
48 |
| AS Latgales piens |
45 |
57 |
| SIA Valks |
42 |
75 |
| SIA Futurus Food |
28 |
|
| SIA Concord Service Group |
27 |
|
| SIA "Domos" |
27 |
Avots: IUB dati
Izskatot valsts institūciju iepirkumu struktūru pēc iepirkumu skaita un līgumcenām, būtisku iepirkumu daļu sastāda būvniecības darbi, galvenokārt valsts lielo kapitālsabiedrību iepirkumi. Lielāko iepircēju galvgalī tradicionāli atrodas VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un AS "Latvijas valsts meži". VRAA, kas nodrošina centralizēto iepirkumu funkciju, ikgadēji ir starp lielākajiem iepirkumu veicējiem valstī. Valsts institūciju un kapitālsabiedrību uzskaitījums, kas 2023. gadā visvairāk veikušas iepirkumus ar iekļautiem ZPI principiem finansiālā izteiksmē ir apkopots 8. tabulā un pēc iepirkumu skaita 9. tabulā.
8. tabula
"TOP 10" valsts
institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras 2023. gadā rīkojušas
iepirkumus, ievērojot ZPI
(pēc kopējās līgumcenas)
|
Valsts institūcijas nosaukums |
Kopējā līgumcena 2023. gadā euro, bez PVN |
Institūcija bijusi arī 2022. g. "TOP 10" un kopējā līgumcena euro, bez PVN |
| VSIA Latvijas Valsts ceļi |
258 249 235 |
51 796 440 |
| Valsts reģionālās attīstības aģentūra |
38 895 160* |
30 215 000* |
| AS "Latvijas valsts meži" |
37 336 698 |
238 973 008 |
| SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" |
27 248 261 |
|
| Sabiedrības integrācijas fonds |
26 697 911 |
|
| SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" |
20 502 127 |
|
| Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" |
15 598 261 |
19 328 686 |
| Nodrošinājuma valsts aģentūra |
14 381 509 |
55 015 689 |
| Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs |
10 734 116 |
280 902 692 |
| Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale" |
6 096 201 |
* Centralizēto iepirkumu procedūru paredzēto līgumcenu summa. Faktisko iegāžu apjoms ir mazāks un tiek sadalīts pa gadiem (kataloga darbības laiks 3-4 gadi).
Avots: IUB dati
9. tabula
"TOP 10" valsts
institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras 2023. gadā rīkojušas
iepirkumus, ievērojot ZPI
(pēc iepirkumu skaita)
|
Valsts institūcijas nosaukums |
Iepirkumu skaits 2023. gadā |
Institūcija bijusi arī 2022. g. "TOP 10" un iepirkumu skaits |
| AS "Latvijas valsts meži" |
54 |
62 |
| VSIA Latvijas Valsts ceļi |
35 |
41 |
| Rīgas Tehniskā universitāte |
29 |
29 |
| Latvijas Banka |
19 |
|
| Nodrošinājuma valsts aģentūra |
19 |
19 |
| Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" |
14 |
19 |
| Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" |
11 |
37 |
| Valsts ieņēmumu dienests |
10 |
12 |
| Rīgas Stradiņa universitāte |
9 |
20 |
| LR Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvalde |
8 |
|
| SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs" |
8 |
|
| Tiesu administrācija |
8 |
|
| Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
7 |
|
| Latvijas Universitāte |
7 |
|
| Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs |
7 |
25 |
| Valsts sociālās aprūpes centrs "Latgale" |
7 |
|
| Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale" |
7 |
|
| VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" |
7 |
|
| VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" |
7 |
12 |
Avots: IUB dati
Saskaņā ar IUB sniegto informāciju attiecībā par pašvaldību un pašvaldību institūciju veiktajiem iepirkumiem pašvaldību sektorā lielāko daļu iepirkumu gan pēc skaita, gan līgumcenām sastāda pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu jomas iepirkumi, kā arī būvniecības un infrastruktūras attīstības iepirkumi. Minētā informācija pēc līgumcenām un iepirkumu skaita ir apkopota 10. un 11. tabulā.
10. tabula
"TOP 10" pašvaldības un
pašvaldību institūcijas,
kuras visvairāk 2023. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot
ZPI
(pēc līgumcenas)
|
Pašvaldības iestādes nosaukums/gads |
Kopējā līgumcena 2023. gadā euro, bez PVN |
Iestāde bijusi arī 2022. g. "TOP 10" un kopējā līgumcena euro, bez PVN |
| Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde |
44 647 333 |
|
| Jelgavas valstspilsētas pašvaldība |
32 308 991 |
16 286 754 |
| Valmieras novada pašvaldība |
26 227 398 |
12 036 823 |
| Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |
25 774 156 |
34 974 265 |
| Rīgas domes Īpašuma departaments |
20 191 677 |
|
| Liepājas valstspilsētas pašvaldība |
12 757 073 |
|
| Cēsu novada pašvaldība |
12 174 715 |
|
| Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība |
9 098 742 |
|
| Ogres novada pašvaldība |
8 552 020 |
14 670 873 |
| Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde "Ventspils Komunālā pārvalde" |
8 388 118 |
Avots: IUB dati
11. tabula
"TOP 10" pašvaldības un
pašvaldību institūcijas,
kuras visvairāk 2023. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot
ZPI
(pēc iepirkumu skaita)
|
Pašvaldības iestādes nosaukums/gads |
Iepirkumu skaits 2023. gadā |
Iestāde bijusi arī 2020.g. "TOP 10" un iepirkumu skaits |
| Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |
46 |
63 |
| Valmieras novada pašvaldība |
46 |
33 |
| Jūrmalas valstspilsētas administrācija |
37 |
28 |
| Liepājas valstspilsētas pašvaldība |
32 |
62 |
| Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība |
30 |
28 |
| Dobeles novada pašvaldība |
29 |
|
| Jelgavas valstspilsētas pašvaldība |
27 |
|
| Rīgas domes Īpašuma departaments |
27 |
27 |
| Dienvidkurzemes novada pašvaldība |
26 |
|
| Jēkabpils novada pašvaldība |
25 |
28 |
| Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde |
24 |
|
| Gulbenes novada pašvaldība |
21 |
Avots: IUB dati
2.2. Pārskats par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem
Dati par SPSIL ietvaros veiktajiem ZPI ir pieejami kopš 2016. gada. Taču gadījumu skaits ir mazs, tādēļ katra atsevišķa gadījuma raksturlielumi būtiski ietekmē kopējo, statistisko ainu, kas apgrūtina vispārīgu secinājumu izdarīšanu. 2023. gadā SPSIL ietvarā turpinājis augt ZPI iepirkumu apjoms gan pēc iepirkumu skaita, gan finanšu izteiksmē, tomēr procentuālais īpatsvars saglabājies zems, attiecīgi 13,5 % un 12,9 % līmenī. (skatīt 12. tabulu un 11 . attēlu).
12. tabula
ZPI dinamika salīdzinājumā ar
kopējo iepirkumu dinamiku
SPSIL ietvarā 2016.-2023. gadā
|
Gads |
Iepirkumu skaits |
Līgumcena (milj. euro bez PVN) |
||||
|
Kopā |
ZPI |
ZPI īpatsvars (%) |
Kopā |
ZPI |
ZPI īpatsvars (%) |
|
|
2016 |
121 |
10 |
8,3 |
655 |
131 |
20,0 |
|
2017 |
118 |
8 |
6,8 |
238 |
5 |
2,0 |
|
2018 |
164 |
17 |
10,4 |
431 |
107 |
24,8 |
|
2019 |
138 |
16 |
11,6 |
590 |
65 |
11,1 |
|
2020 |
104 |
12 |
11,5 |
284 |
17 |
6,1 |
|
2021 |
144 |
13 |
9,0 |
332 |
21 |
6,2 |
|
2022 |
240 |
28 |
11,7 |
685 |
80 |
11,7 |
|
2023 |
282 |
38 |
13,5 |
611 |
79 |
12,9 |
Avots: IUB dati
11. attēls
ZPI dinamika salīdzinājumā ar
kopējo iepirkumu dinamiku
SPSIL ietvarā 2016.-2023. gadā (skaits un %; milj. euro un
%)
Avots: IUB dati
Apskatot SPSIL ietvaros veikto iepirkumu datus sadalījumā pa iepirkumu veidiem (skatīt 13. tabulu) var secināt, ka rādījumi pa gadiem ir ļoti mainīgi arī izdalīto grupu ietvaros. Mazais statistisko gadījumu skaits kombinācijā ar katra atsevišķā gadījuma lielo finansiālo ietilpību veicina rezultātu augstu svārstīgumu.
13. tabula
SPSIL ietvaros veiktās iegādes pēc
iepirkumu veida
2016.-2023. gadā
|
Gads |
Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) |
|||
|
Būvdarbi |
Piegāde |
Pakalpojumi |
Kopā |
|
|
2016 |
132,5 |
353,0 |
169,8 |
655,2 |
|
2017 |
51,6 |
147,5 |
39,0 |
238,1 |
|
2018 |
181,5 |
118,8 |
131,0 |
431,3 |
|
2019 |
108,1 |
420,3 |
62,0 |
590,3 |
|
2020 |
123,5 |
122,4 |
38,2 |
284,0 |
|
2021 |
124,5 |
151,5 |
56,0 |
331,9 |
|
2022 |
176,8 |
467,9 |
40,7 |
685,4 |
|
2023 |
231,8 |
281,2 |
97,5 |
610,5 |
|
Gads |
ZPI kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) |
|||
|
Būvdarbi |
Piegāde |
Pakalpojumi |
Kopā |
|
|
2016 |
121,9 |
9,2 |
0,0 |
131,1 |
|
2017 |
0,0 |
2,8 |
1,9 |
4,7 |
|
2018 |
90,0 |
16,1 |
0,8 |
106,9 |
|
2019 |
43,9 |
15,7 |
5,7 |
65,3 |
|
2020 |
0,7 |
8,1 |
8,5 |
17,3 |
|
2021 |
0,8 |
18,2 |
1,5 |
20,5 |
|
2022 |
21,4 |
53,6 |
5,2 |
80,2 |
|
2023 |
31,0 |
40,7 |
6,9 |
78,7 |
|
Gads |
ZPI īpatsvars (%) |
|||
|
Būvdarbi |
Piegāde |
Pakalpojumi |
Kopā |
|
|
2016 |
92,0 |
2,6 |
0,0 |
20,0 |
|
2017 |
0,0 |
1,9 |
4,9 |
2,0 |
|
2018 |
49,6 |
13,5 |
0,6 |
24,8 |
|
2019 |
40,6 |
3,7 |
9,2 |
11,1 |
|
2020 |
0,6 |
6,6 |
22,2 |
6,1 |
|
2021 |
0,6 |
12,0 |
2,8 |
6,2 |
|
2022 |
12,1 |
11,4 |
12,9 |
11,7 |
|
2023 |
13,4 |
14,5 |
7,1 |
12,9 |
Avots: IUB dati
SPSIL ietvarā pēc līgumcenas 2023. gadā ir uzlabojušies rādītāji par būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu (projektēšana, inženiertehniskās pārbaudes, infrastruktūras iekārtu piegāde) ZPI iepirkumiem, sasniedzot 13,4 %, jeb 31 milj. euro no kopējā apjoma 232 milj. euro. ZPI īpatsvars preču grupā saglabājies relatīvi nemainīgs, pieaugot procentuāli, bet samazinoties finanšu izteiksmē, bet pakalpojumu grupā samazinājies no 12,9 % uz 7,1 %.
SPSIL ietvarā pēc iepirkumu skaita 2023. gadā, pieaugot kopējam iepirkumu skaitam līdz 38 no kopējiem 284, ZPI īpatsvars (2022. gadā - 11,7 %) sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni - 13,5 %. Skatīt 11. attēlu.
2.3. Pārskats par Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem
Paralēli PIL un SPSIL noteiktajai kārtībai valsts un pašvaldību iestādes veic iepirkumus EIS. EIS darbību no 2009. gada 1. jūnija nodrošina VRAA saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 1. aprīļa rīkojumu Nr. 220 "Par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizāciju". VRAA slēdz vispārīgās vienošanās ar piegādātājiem ar mērķi nodrošināt publisku standartizētu preču un pakalpojumu iepirkuma procedūru rīkošanu un iepirkuma līgumu (vispārīgo vienošanos) slēgšanu par preču un pakalpojumu piegādi EIS e-katalogu apakšsistēmas lietotājiem. Atbilstoši centralizēto iepirkumu procedūru rezultātiem EIS nodrošina piegādātājiem iespēju vienā vai vairākos Latvijas Republikas piegādes reģionos piedāvāt preces EIS reģistrētajiem pircējiem par cenām, kas nepārsniedz attiecīgo centralizēto konkursu piedāvājumos norādīto. EIS paredz arī vairākus mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt arī šaura profila uzņēmumiem iespējas veiksmīgi piedāvāt savas preces un pakalpojumus, piemēram, iespēja EIS piedāvāt preces tikai kādā atsevišķā iepirkuma priekšmeta daļā, vai tikai vienu preci vienā iepirkuma priekšmeta daļā.
Attiecība starp ZPI un kopējo iepirkumu līgumcenu EIS atainota 14. tabulā un 12. attēlā, kas parāda, ka pirkumu apjoms EIS 2023. gadā turpinājis augt, sasniedzot 157 milj. euro bez PVN (2022. gadā - 135 milj. euro). ZPI īpatsvars EIS pirkumos saglabājas relatīvi nemainīgs, 2023. gadā 22,3 %.
14. tabula
ZPI attiecība pret kopējiem
veiktiem pirkumiem EIS
2016.-2023. gadā
|
Gads |
Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN) |
ZPI līgumcena (milj. euro bez PVN) |
ZPI līgumcenas īpatsvars (%) |
|
2016 |
53 |
5 |
9,2 |
|
2017 |
57 |
10 |
16,9 |
|
2018 |
77 |
16 |
20,9 |
|
2019 |
98 |
19 |
19,6 |
|
2020 |
106 |
17 |
16,5 |
|
2021 |
132 |
28 |
21,1 |
|
2022 |
135 |
34 |
25,2 |
|
2023 |
157 |
35 |
22,3 |
Avots: VRAA dati
12. attēls
ZPI attiecība pret kopējiem veiktiem pirkumiem EIS 2023. gadā
Avots: VRAA dati
Vienlaicīgi ir jāatzīmē, ka prasību kopums EIS zaļajos katalogos iekļautajām precēm ir augstāks, nekā noteiktie vides aizsardzības kritēriji iepirkumos MK noteikumu Nr. 353 ietvaros. Piemēram, saimniecības preču katalogā ir noteiktas prasības higiēnas papīram līdzīgi kā biroja papīram, attiecībā uz ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikātu izejvielu ieguvē, kas nosaka augstākas prasības nekā MK noteikumu Nr. 353 prasības. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts 15. tabulā un 13. attēlā.
Salīdzinoši ar 2022. gadu 2023. gadā ZPI preču katalogu īpatsvari kopējā apjomā tradicionāli ir svārstīgi.
Būtiskākais samazinājums procentuālā izteiksmē ir bijis saimniecības preču grupā (-75,1 %), kur iepirkuma apjoms nokrities no 2,6 milj. euro 2022. gadā uz 0,6 milj. eiro 2023. gadā. Procentuāli iespaidīgu pieaugums ir grupās demonstrācijas iekārtas (+56,1 %) un drukas iekārtas (+54,3 %), lai gan finansiālā izteiksmē apgrozījums šajās grupās bijis salīdzinoši neliels. Apjoma pieauguma potenciāls minētajās grupās ir augsts. Svārstības ir būtiski mazākas kā iepriekšējos divos gados, kad Covid-19 radītā ietekme uz darba organizāciju (klātienes - neklātienes darbs) ietekmēja EIS iegādāto preču klāstu un apjomus. Pozitīvi vērtējams, ka 2023. gadā turpina pieaugt iepirkumu apjoms finanšu izteiksmē visās EIS preču grupās. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts 15. tabulā un 13. attēlā.
ZPI iepirkumu līgumcenas pa preču
grupām EIS
2022. un 2023. gados
|
Preču grupa |
ZPI summa (milj. euro bez PVN) |
Īpatsvars (%) |
2022/2023 |
||
|
2022. |
2023. |
2022. |
2023. |
Pieaugums (%) |
|
| Datortehnika |
28,2 |
30,3 |
82,7 |
86,2 |
7,3 |
| Demonstrācijas iekārtas |
0,7 |
1,1 |
2,1 |
3,1 |
56,1 |
| Drukas iekārtas |
0,6 |
0,9 |
1,8 |
2,6 |
54,3 |
| Kancelejas preces un biroja papīrs |
1,6 |
1,7 |
4,7 |
5,0 |
9,0 |
| Medicīnas preces |
0,1 |
0,1 |
0,3 |
0,3 |
-6,8 |
| Pārtikas preces |
0,3 |
0,3 |
0,9 |
1,0 |
13,1 |
| Saimniecības preces |
2,6 |
0,6 |
7,6 |
1,8 |
-75,1 |
| KOPĀ |
34,1 |
35,1 |
100 |
100 |
2,9 |
Avots: VRAA dati
13. attēls
ZPI iepirkumi EIS 2023. gadā pa
preču grupām
(preču grupu īpatsvars % pēc līgumcenas euro)
Avots: VRAA dati
Lai gan EIS ir izveidota un tiek uzturēta ar mērķi nodrošināt vienkāršu un ērtu iespēju pasūtītājiem iegādāties standartizētas preces neveicot publisko iepirkumu procedūras, tomēr pirkumu apjoms EIS ir nemainīgi zems un 2023. gadā samazinājies līdz 2,5 % no kopējā iepirkumu apjoma, kas ir zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā (skatīt 2. tabulu un 2. attēlu). Jāatzīmē, ka EIS nevar iegādāties būvdarbu, projektēšanas darbus un citus pakalpojumus (izņemot atsevišķus programmēšanas darbus), jo EIS tiek nodrošinātas Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi" 1. pielikumā noteiktās preču un pakalpojumu grupas. EIS tiek piedāvāta arī kā platforma citām centralizētu iepirkumu institūcijām e-katalogu izvietošanai, ko izmanto, piemēram, Nacionālais veselības dienests, Tieslietu ministrija, Izglītības ministrija un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs. Tomēr arī standartizēto preču segmentā, kur EIS katalogi nodrošina plašu preču klāstu, pasūtītāji bieži izvēlas paši veikt publiskās iepirkumu procedūras. Šīs rīcības iemeslu izpēte ir ārpus šā ziņojuma uzdevuma tvēruma.
3. Kopsavilkums
Pēc salīdzinoši stabila ZPI īpatsvara kopējā iepirkumu apjomā iepriekšējos trīs gados (2020. gadā - 27,0 %, 2021. gadā - 26,7 %, 2022. gadā - 29,9 %) 2023. gadā piedzīvots ievērojams kritums līdz 15,0 %, kas ir zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Galvenokārt tas saistīts ar ZPI īpatsvara kritumu (2022. gads - 33,1 %, 2023.gads - 15,7 %) PIL regulētajos iepirkumos, kas ir finansiāli ietilpīgākais iepirkumu sektors, ar lielāko ietekmi kopējā rezultatīvajā rādītājā.
SPSIL ietvarā veiktie ZPI iepirkumi 2023. gadā ir 12,9 %, kas ir par 1,2 procentu punktiem augstāk kā iepriekšējā gadā (2022. gadā - 11,7 %). ADJIL ietvarā ZPI nav paredzēts, taču ikgadēji pieaugot iepirkumu apjomam, ko veic aizsardzības un drošības jomas vajadzībām (2023. gadā - 163,7 milj. euro), un ko ieskaita kopējos valsts izdevumos par iepirkumiem, ADJIL iepirkumi pasliktina arī kopējos ZPI statistikas rādītājus.
MK noteikumu Nr. 353 1. pielikuma - "ZPI obligātajās" - grupās vidējais ZPI īpatsvars 2023. gadā bijis 86,5 % (2022. gadā - 93,2 %). MK noteikumu Nr. 353 2. pielikuma - "ZPI brīvprātīgi piemērojamās" - grupās vidējais ZPI īpatsvars 2023. gadā bija 28,6 % (2022. gadā - 30,5 %).
Ilustrācijai 14. attēlā ir parādītas ZPI īpatsvara izmaiņu tendences tajās preču un pakalpojumu grupās, kurās ar MK noteikumiem Nr. 353 ZPI ir noteikts obligāti.
14. attēls
ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353
grupās, kur ZPI piemērojams obligāti
(MK noteikumu Nr. 353 1. pielikums) 2016.-2023. gadā
(pēc līgumcenas)
Avots: IUB dati
Lai gan teorētiski obligāti piemērojamās ZPI prasības būtu jāpiemēro 100 % gadījumu, tomēr ne vienmēr tās vēl aizvien tiek ievērotas. Tomēr, kopš MK noteikumu Nr. 353 pieņemšanas 2017. gadā, līdz 2022. gadam bija vērojama pakāpeniska izaugsme. Ņemot vērā, ka gan 2020. gada septembrī, gan 2023. gada 1. augustā tika pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 353., tos padarot stingrākus un konkrētākus, statistisko rādītāju samazinājums ir saprotams. Pasūtītāji pierod un iemācās lietot ZPI prasības, ko veicina arī VARAM un sadarbības organizāciju veiktie informēšanas un izglītošanas pasākumi.
2023. gada 1. augustā stājās spēka MK noteikumu Nr. 353 grozījumi, kas mainīja prasības piecās obligātajās grupās, kur būtiskākie grozījumi bija obligātu ZPI prasību noteikšana divām jaunām grupām: trešās grupas ēku būvniecība un vieglais pasažieru un komerctransports. Auto iepirkumiem jaunais regulējums stājās spēkā 2023. gada 1. augustā, bet būvniecībai 2024. gada 1. janvārī (ar atliktu spēkā stāšanās termiņu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projektiem - 2024. gada 1. maijs). Minētās grupas ir ar lielu finansiālo ietilpību un to pārcelšana no brīvprātīga pielietojuma uz obligātu, atstās ietekmi uz nākamo gadu statistiskajiem rādītājiem.
Kopš 2017. gada, kad stājās spēkā MK noteikumu Nr. 353, bija lēns, bet nepārtraukts ZPI pieaugums brīvprātīgi piemērojamās grupās, sasniedzot augstāko vērtību 2021. gadā - 44 %. Kopš 2022. gada ZPI pielietojums brīvprātīgi piemērojamās grupās samazinājies, noslīdot līdz 28,6 % 2023. gadā (skatīt 15. attēlu). Tāpat, ZPI brīvprātīgi piemērojamās grupās vides prasību piemērošana aizvien ir kūtra, ko nereti nosaka citi ārējie apstākļi, nevis pasūtītāja tieša vēlme rīkoties "zaļi". Piemēram, apgaismojuma un elektropreču jomās preču ražošanas standarti un Eiropas Savienības tirgus regulējums nosaka augstas vispārējās vides prasības un legāla videi nedraudzīgu preču aprite nav iespējama. Atsevišķos gadījumos, piemēram kokapstrāde, "zaļā" komponente ir konkurētspējas elements, jo "zaļā" sertifikāta esamība būtiski palielina produkta konkurētspēju. Tādos gadījumos valsts un pašvaldību uzņēmumi ZPI izmanto pamatojoties uz biznesa apsvērumiem, neatkarīgi no MK noteikumu Nr. 353 prasībām. Turpretī, vairākās brīvprātīgi piemērojamās ZPI grupās 2023. gadā atbilstoši ZPI prasībām veikto iepirkumu apjoms ir mazāks par 1 % (skatīt 6. tabulu).
15. attēls
ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353
grupās, kur ZPI piemērojams brīvprātīgi
(MK noteikumu Nr. 353 2. pielikums) 2016.-2023. gadā
(pēc līgumcenas).
Avots: IUB dati
2022. gadā tika sasniegts "Zaļā iepirkuma veicināšanas plānā 2015.-2017. gadam" nospraustais mērķis - sasniegt ZPI īpatsvaru kopējā publisko iepirkumu apjomā ir vismaz 30 % (skatīt 16. tabulu), diemžēl 2023. gadā piedzīvots dramatisks samazinājums līdz 15 %.
Ziņojumā tiek turpināta ziņojumā par 2019. gadu aizsāktā pieeja, nodalot MK noteikumu Nr. 353 "obligātās" grupas un "brīvprātīgās" grupas, jo vidējais ZPI īpatsvara rādītājs nepietiekami korekti raksturo situāciju.
MK noteikumu Nr. 353 brīvprātīgi piemērojamās grupās ZPI īpatsvara apmērs nav primārs mērķis, lai gan ir vērtīgs blakus rādītājs. Arī turpmāk šajās grupās ieteicams veikt ZPI prasību aprobāciju, ar mērķi šīs grupas turpmāk iekļaut obligātajās grupās. Šāds pārejas mehānisms dotu iespēju tirgus dalībniekiem savlaicīgi sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, bet pasūtītājiem iemācīties lietot jaunās prasības.
Lai gan ziņojuma izklāsts parāda, ka ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā (kopējais-kopējais: 2023. gadā 15 %) ir salīdzinoši zems, tieši šis rādītājs tiek lietots vispārējos, starpvalstu salīdzinājumos. ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā ir primārs, reprezentatīvs rādītājs, kam jāpievērš adekvāta uzmanība. Kopējā ZPI īpatsvara dinamika pēc iepirkumu skaita un pēc līgumcenas atainota 16. tabulā, kur salīdzinājumam pievienoti arī dati par ZPI īpatsvaru MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, obligātajās grupās, brīvprātīgi piemērojamās grupās.
16. tabula
ZPI īpatsvara dinamika 2016.-2023. gadā
|
Gads / ZPI īpatsvars (%) |
||||||||
|
Pēc līgumcenas |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
2022 |
2023 |
| ZPI kopējā iepirkumu apjomā |
14,3 |
11,0 |
19,1 |
16,3 |
27,0 |
26,7 |
29,9 |
15,0 |
| ZPI visās MK noteikumu Nr. 353 grupās kopā |
19,0 |
21,3 |
28,5 |
30,0 |
46,0 |
48,8 |
39,5 |
36,7 |
| ZPI obligātajās MK noteikumu Nr. 353 grupās |
57,6 |
46,1 |
74,3 |
83,1 |
86,2 |
92,5 |
93,2 |
86,5 |
| ZPI brīvprātīgi piemērojamās MK noteikumu Nr. 353 grupās |
13,3 |
15,9 |
22,2 |
22,7 |
38,7 |
44,0 |
30,5 |
28,6 |
|
Pēc iepirkumu skaita |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
2022 |
2023 |
| ZPI kopējā iepirkumu apjomā |
5,9 |
9,0 |
11,4 |
13,2 |
15,4 |
14,4 |
14,7 |
11,9 |
| ZPI visās MK noteikumu Nr. 353 grupās kopā |
12,8 |
14,4 |
18,8 |
24,1 |
27,4 |
26,5 |
30,6 |
24,8 |
| ZPI obligātajās MK noteikumu Nr. 353 grupās |
21,2 |
33,2 |
51,2 |
61,1 |
62,8 |
66,2 |
70,7 |
59,2 |
| ZPI brīvprātīgi piemērojamās MK noteikumu Nr. 353 grupās |
10,6 |
9,5 |
12,1 |
15,0 |
19,3 |
18,1 |
19,4 |
15,9 |
Avots: IUB dati
VARAM ir izvērtējis arī veikto ZPI iepirkumu skaita izmaiņas, kas lēni pieauga, līdz 2020. gadam. Tomēr kopš 2021. gada rādītājs samazinājies, sasniedzot 2023. gadā 11,9 %.
Pozitīvās vispārējās tendences ZPI statistikā norāda uz VARAM veikto ZPI veicināšanas pasākumu efektivitāti. Pastāvīgi pieaugošā interese un apmeklējums VARAM rīkotajās, ikgadējās ZPI konferencēs, kas kopš 2020. gada tiek organizētas tiešsaistes režīmā, un pieaugošais konsultāciju pieprasījums uz informatīvo e-pastu zpi@varam.gov.lv liecina par sabiedrības pieaugošo interesi par ZPI jautājumiem.
Dinamiskā tirgus vide un straujā tehnoloģiju attīstība pieprasa nemitīgu vides monitoringu un regulāru normatīvo aktu aktualizēšanu. 2023. gadā plānoti MK noteikumu Nr. 353 grozījumi, aktualizējot prasības ceļu būves un auto iepirkumiem. Eiropas Zaļais kurss un vispārējais ietekmes uz vidi regulējums kļūst aizvien "horizontālāks". Vides prasību nacionālais regulējums, tai skaitā zaļā publiskā iepirkuma regulējums, vairs nav vienas ministrijas iniciatīvas jautājums. ZPI, jeb zaļajai komponentei plašākā izpratnē jākļūst par klātesošu dimensiju visās nozarēs, ne vien VARAM.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa
 |
 |
 |
 |