Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta informatīvais ziņojums

Informatīvais ziņojums
"Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2023. gadā"

Saturs

Ievads

1. Tiesiskais regulējums un politiskās plānošanas dokumenti

2. Pārskats par zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu Latvijā

2.1. Pārskats par Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem

2.2. Pārskats par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem

2.3. Pārskats par Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem

3. Kopsavilkums

Ievads

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2023. gadā" (turpmāk - informatīvais ziņojums). Informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 353) 14.5. apakšpunktu, kas uzdod VARAM nodrošināt zaļā iepirkuma īstenošanas gadskārtēju novērtējumu:

• (14.5.1.) nosakot zaļā iepirkuma īpatsvaru finansiālā izteiksmē kopējā publisko iepirkumu apjomā;

• (14.5.2.) apkopojot datus par zaļajā iepirkumā iegādātajām preču un pakalpojumu grupām atsevišķi valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām;

• (14.5.3.) reizi gadā līdz 1. maijam sagatavojot un iesniedzot Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē.

Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija, apkopojot Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk - IUB) un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk - VRAA), kas pārvalda Elektroniskās iepirkumu sistēmas preču un pakalpojumu katalogus (turpmāk - EIS), sniegtos datus par veiktajiem publiskajiem iepirkumiem, kuros izmanto vides kritērijus - zaļais publiskais iepirkums (turpmāk - ZPI). Informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju ilustrē 15 attēli un 16 tabulas.

Informatīvajā ziņojumā tiek identificētas tās preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kas atstāj visbūtiskāko ietekmi uz ZPI īpatsvara izmaiņām. Papildus tiek vērtēts ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 pielikumos noteiktajās preču un pakalpojumu grupās, lai nodrošinātu atbilstošāku īpatsvara izmaiņu raksturojumu un attīstības tendenču prognozējamību. Informatīvajā ziņojumā tematiskajās sadaļās ir apkopota informācija un veikta datu analīze, kas detalizētāk raksturo ZPI īpatsvara izmaiņu tendences.

1. Tiesiskais regulējums un politiskās plānošanas dokumenti

Eiropas Savienībā īsteno politiku publisko iepirkumu jomā, pastāvīgi pilnveidojot tiesisko ietvaru publisko iepirkumu jomā un paredzot tajā vides aizsardzības un energoefektivitātes prasības. Informatīvā ziņojuma sagatavošanas brīdī aktuālās direktīvas:

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīva Nr. 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK;

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīva Nr. 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK.

Uz minēto direktīvu pamata ir izstrādāts un pastāvīgi tiek aktualizēts publisko iepirkumu regulējums Latvijā, t.sk.:

Publisko iepirkumu likums (turpmāk - PIL), kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā;

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (turpmāk - SPSIL), kas stājās spēkā 2017. gada 1. aprīlī;

Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums (turpmāk - ADJIL), kas stājās spēkā 2011. gada 16. novembrī;

• PIL un SPSIL noteiktā deleģējuma ietvaros izstrādātie MK noteikumi Nr. 353 stājās spēkā 2017. gada 1. jūlijā (ar grozījumiem MK 2020. gada 8. septembra noteikumu Nr. 568 redakcijā, kas stājās spēkā 2021. gada 12. septembrī un grozījumiem MK 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 369 redakcijā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. augustā).

ZPI nostādnes iekļautas Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam.

ZPI kā prioritārs pasākums Nr. 27.5. ietverts Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta rīcības plānā.

2. Pārskats par zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu Latvijā

Latvijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā bija 40 384 miljoni euro (Centrālās statistikas pārvaldes dati - 40 384 048 euro). Līdzekļu apjoms, kas pielīdzināms 15,3 % (2022. gadā - 11,7 %) no IKP, izlietots pielietojot publisko iepirkumu. Publisko iepirkumu apjoms ar ZPI prasībām veido 2,3 % no IKP. Skatīt 1. attēlu.

1. attēls

IKP, publiskais iepirkums un ZPI 2023. gadā

Avots: CSP; IUB; VRAA dati

Informatīvā ziņojuma sagatavošanā nozīmīgākie dati ir par PIL ietvaros veiktajiem iepirkumiem, jo šie iepirkumi veido lielāko daļu no iepirkumiem, t.sk. arī iepirkumus, kuros tiek piemēroti ZPI principi. Dati par 2023. gadā veiktajiem iepirkumiem PIL, SPSIL, EIS ietvarā atainoti 1. tabulā. (Šeit un turpmāk ziņojumā termins "iepirkumu skaits" lietots vienkāršojot un vispārinot terminus "iepirkumu rezultātu publikāciju skaits" jeb "paziņojumu par iepirkumu rezultātiem skaits".)

1. tabula

PIL (t.sk. EIS) un SPSIL iepirkumi 2023. gadā

 

Kopējais iepirkumu skaits

ZPI iepirkumu skaits

Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN)

Kopējā ZPI līgumcena (milj. euro bez PVN)

PIL

12 072

1 437

5 404

848

(t.sk. EIS)

(157)

(35)

SPSIL

282

38

611

79

ADJIL

57

0

164

 
Kopā

12 411

1 475

6 178

926

* dati nav kontekstā salīdzināmi

Avots: IUB un VRAA dati

Lai gan EIS gūst arvien plašāku pielietojumu iepirkumos, un 2023. gadā EIS iegādāto preču un pakalpojumu apjoms pieaudzis par 22 milj. euro (2021. gadā - 135 milj. euro), tomēr EIS izmantošana, salīdzinot ar kopējo iepirkumu līgumcenas apjomu, proporcionāli vēl joprojām ir ļoti neliela (2,5 %) un rādītāja procentuālā attiecība pret kopējo iepirkumu apjomu salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem nav būtiski mainījusies. Savukārt SPSIL ietvaros veiktās iegādes 2023. gadā finanšu īpatsvarā ir samazinājušās līdz 9,9 % (2022. gadā -15 %) kopējā iepirkumu apjomā. ADJIL īpatsvars 2023. gadā bijis 2,6 % kopējā iepirkumu apjomā.

Salīdzinošie rādītāji parādīti 2. tabulā un 2. attēlā.

2. tabula

PIL, EIS, SPSIL un ADJIL iepirkumu kopējās līgumcenas un īpatsvars 2016.-2023. gadā

Gads

PIL (bez EIS)

EIS*

 

SPSIL

ADJIL

milj. euro (bez PVN)

%

milj. euro (bez PVN)

%

 

milj. euro (bez PVN)

%

milj. euro (bez PVN)

%

2016.

1 823

72,0

53

2,1

 

655

25,9

2017.

2 241

88,4

57

2,3

 

238

9,4

2018.

2 900

85,1

77

2,3

 

431

12,7

2019.

2 889

80,8

98

2,7

 

590

16,5

2020.

2 820

87,9

106

3,3

 

284

8,8

2021.

3 902

89,4

132

3,0

 

332

7,6

2022.

3 748

82,0

135

3,0

 

685

15,0

2023.

5 246

84,9

157

2,5

 

611

9,9

164

2,6

* procedūra veikta atbilstoši PIL

Avots: VRAA un IUB dati

2. attēls

Iepirkumu sadalījums pēc kopējās līgumcenas 2023. gadā

Avots: VRAA un IUB dati

Absolūtos skaitļos ZPI iepirkumi PIL ietvarā pret iepriekšējiem gadiem ir sarukuši, bet EIS un SPSIL apjoms palicis nemainīgs. Proporcionālais sadalījums starp PIL, EIS un SPSIL iegādēm ir saglabājies līdzvērtīgs iepriekšējam gadam. ADJIL ietvarā ZPI nav veikti. Salīdzinošie rādītāji parādīti 3. tabulā un 3. attēlā.

3. tabula

PIL, EIS un SPSIL iepirkumu ZPI līgumcenas un īpatsvars 2016.-2023. gadā

Gads

PIL (bez EIS)

EIS*

 

SPSIL

milj. euro (bez PVN)

%

milj. euro (bez PVN)

%

milj. euro (bez PVN)

%

2016.

228

62,6

5

1,3

131

36,0

2017.

262

94,8

10

3,5

5

1,7

2018.

528

81,1

16

2,5

107

16,4

2019.

496

85,5

19

3,3

65

11,2

2020.

833

96,0

17

2,0

17

2,0

2021.

1 120

95,9

28

2,4

21

1,8

2022.

1 250

91,6

34

2,5

80

5,9

2023.

813

87,7

35

3,8

79

8,5

* procedūra veikta atbilstoši PIL

Avots: VRAA un IUB dati

3. attēls

Iepirkumu sadalījums pēc ZPI līgumcenas 2023. gadā

Avots: VRAA un IUB dati

2.1. Pārskats par Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem

Aplūkojot datus laika posmā no MK noteikumu Nr. 353 stāšanās spēkā (2017. gada 1. jūlijs), var secināt, ka MK noteikumi Nr. 353 kopā ar citiem ZPI veicinošiem faktoriem, veicinājuši rādītāju pieaugumu, lai gan ar svārstībām, tomēr saglabājot pozitīvu kopējo tendenci. Pēc 2022. gada, kad ZPI sasniedza rekordapjomu PIL kopējā līgumcenu apjomā gan finanšu, gan procentu izteiksmē, 2023. gadā piedzīvots samazinājums līdz 15,7 %. 2023. gadā ZPI procedūru skaits ir 11,9 % no kopējā iepirkumu skaita (2022. gadā - 14,8 %). Finansiālā īpatsvara un iepirkumu skaita attīstības dinamika parādīta 4. un 5. attēlā.

4. attēls

ZPI līgumcenu dinamika salīdzinājumā ar kopējo līgumcenu dinamiku
PIL ietvarā 2016.-2023. gadā (milj. euro un %)

Avots: IUB dati

5. attēls

ZPI skaita dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu skaita dinamiku
PIL ietvarā 2016.-2023. gadā (skaits un %)

Avots: IUB dati

Izvērtējot ZPI finansiālo īpatsvaru pēc iepirkumu veida (preces, pakalpojumi, būvdarbi), iepirkumos, kas veikti PIL ietvarā, konstatējams, ka lielāko īpatsvaru ZPI iepirkumu skaita - 46 % - veido piegādes, bet pēc līgumcenas - 53 % - būvdarbu iepirkumi. Skatīt 6. attēlu.

6. attēls

ZPI sadalījums (%) pa iepirkumu veidiem 2023. gadā

Avots: IUB dati

Dalījumā pēc iepirkumu veida īpatsvars saglabājies svārstīgs, bez noturīgas tendences. Būvniecība vēl aizvien ir iepirkumu veids ar augstāko īpatsvaru, ZPI īpatsvars tajā bija 31,7 % no visiem iepirkumiem PIL ietvarā. ZPI daļa preču piegādēm saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, bet pakalpojumiem samazinājusies līdz 8,2 %, kas ir zemākais līmenis pēdējo sešu gadu laikā. Iepirkumu, t.sk. arī ZPI salīdzinošais sadalījums pēc iepirkumu veida ir apskatāms 4. tabulā, 7. attēlā.

4. tabula

PIL ietvaros veiktās iegādes pēc iepirkumu veida
2016.-2023. gadā

Gads

Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016.

713

600

563

1 876

2017.

797

584

918

2 298

2018.

1 106

680

1 191

2 977

2019.

1 182

871

933

2 986

2020.

1 033

830

1 062

2 926

2021.

1 511

944

1 578

4 033

2022.

1 183

1 264

1 436

3 883

2023.

1 429

1 106

2 869

5 404

Gads

ZPI kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016.

89

63

81

233

2017.

81

113

77

271

2018.

234

91

218

544

2019.

273

122

121

515

2020.

413

324

114

850

2021.

704

200

244

1 147

2022.

393

220

670

1 284

2023.

453

159

236

848

Gads

ZPI īpatsvars (%) pēc kopējās līgumcenas

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Vidēji

2016.

12,5

10,5

14,3

12,4

2017.

10,2

19,5

8,4

11,8

2018.

21,2

13,4

18,3

18,3

2019.

23,0

14,0

13,0

17,3

2020.

40,0

39,0

10,7

29,1

2021.

46,6

21,2

15,4

28,4

2022.

33,3

17,4

46,6

33,1

2023.

31,7

14,4

8,2

15,7


Avots: IUB dati

7. attēls

ZPI īpatsvars pret kopējo iepirkumu apjomu finansiālā izteiksmē
pēc iepirkuma veida 2016.-2023. gadā

Avots: IUB dati

Analizējot iepirkumu veidu dinamiku pa MK noteikumu Nr. 353 regulētajām grupām, var secināt, ka 2023. gadā ZPI pieaugums ir apstājies gan finanšu izteiksmē, gan procentuāli. Atsevišķās iepirkumu grupās samazinājies gan finanšu, gan procentuālais apjoms, kas saistīts gan ar izmaiņām ZPI normatīvajā regulējumā, gan tirgus piedāvājuma izmaiņām. Nemainīgi pozitīva tendence ir būvniecības jomā. Skatīt 5. un 6. tabulu.

Kritums ZPI apjomā 2023. gadā novērots tādās grupās kā: biroja tehnika un drukas iekārtas, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums mēbeles. Pieaugums vērojams Biroja tehnikai, pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem, dārzkopības produktiem un pakalpojumiem, Veselības aprūpes iekārtām.

5. tabula

ZPI līgumcenas pa preču un pakalpojumu grupām 2016.-2023. gadā

 

ZPI kopējā līgumcena

Preču un pakalpojumu grupas

2016.

2017.

2018.

2019.

2020.

2021.

2022.

2023.

Biroja papīrs un drukas iekārtas (biroja tehnika)

6 278

12 067 911

259 071

211 302

5 677 694

28 614 507

11 317 655

20 888 735

Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra

69 173

24 856 284

3 443 217

2 999 257

47 666 590

13 972 818

37 230 367

5 041 647

Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi

81 121 991

52 798 374

116 647 198

125 918 677

114 100 242

116 492 639

199 461 863

209 679 823

Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi

1 990 972

3 885 113

11 532 414

18 829 771

22 771 359

17 512 708

34 593 129

28 960 921

Iekštelpu apgaismojums

26 391

36 690

138 715

28 492

1 260 133

186 196

991 068

320 385

Ielu apgaismojums un satiksmes signāli

10 151

125 986

1 210 042

1 277 250

250 807

2 287 660

1 556 692

1 807 133

Kopā ZPI obligātās grupas

83 224 956

93 770 358

133 230 657

149 264 749

191 726 825

179 066 528

285 150 774

266 698 644

Būvdarbi

95 934 241

80 908 286

234 055 174

272 546 091

412 794 809

703 526 251

393 468 955

452 554 208

Dārzkopības produkti un pakalpojumi

623 146

957 555

1 104 537

1 251 483

191 240

0

30 006

697 728

Elektroenerģija

1 100 000

412 974

3 428 610

309 424

10 608 505

1 394 954

181 391

313 555

Mēbeles

18 819

103 924

785 964

545 971

989 970

4 590 623

716 948

307 118

Transports

16 361 719

50 235 717

30 399 959

17 617 278

29 315 178

45 670 604

104 386 257

45 259 371

Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas

69 173

16 131

97 958

365 707

219 524

351 944

102 658

627 942

Inženiertehniskā projektēšana

10 387 049

545 233

427 536

412 336

55 849

241 763

4 762 487

3 893 169

Mežsaimniecība

5 249 539

16 945 094

18 261 649

6 024 758

24 990 159

14 463 109

46 713 842

35 550 291

Kopā ZPI brīvprātīgās grupas

129 743 686

150 124 914

288 561 387

299 073 048

479 165 234

770 239 248

550 362 544

539 255 898

KOPĀ

212 968 642

243 895 272

421 792 044

448 337 797

670 892 059

949 305 776

835 513 318

805 954 542

Avots: IUB dati

6. tabula

PIL iepirkumu skaits un līgumcenas
pa preču un pakalpojumu grupām 2023. gadā

Preču un pakalpojumu grupas

Iepirkumu skaits

Kopējā līgumcena (euro bez PVN)

kopā

t.sk. ZPI

%

kopā

t.sk. ZPI

%

Biroja tehnika un drukas iekārtas

70

15

21,4

22 786 059

20 888 735

91,7

Datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra

90

31

34,4

20 579 189

5 041 647

24,5

Pārtika un ēdināšanas pakalpojumi

466

357

76,6

220 926 131

209 679 823

94,9

Tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi

231

119

51,5

37 608 852

28 960 921

77,0

Iekštelpu apgaismojums

51

13

25,5

3 834 766

320 385

8,4

Ielu apgaismojums un satiksmes signāli

22

16

72,7

2 621 166

1 807 133

68,9

Kopā ZPI obligātās grupas

930

551

59,2

308 356 163

266 698 644

86,5

Būvdarbi

1 988

315

15,8

1 428 768 187

452 554 208

31,7

Dārzkopības produkti un pakalpojumi

136

5

3,7

21 449 492

697 728

3,3

Elektroenerģija

117

4

3,4

209 049 439

313 555

0,1

Mēbeles

235

5

2,1

13 373 165

307 118

2,3

Notekūdeņu infrastruktūra

7

0

0,0

2 255 811

0

0,0

Tekstilpreces

76

2

2,6

3 326 154

52 516

1,6

Transports

251

171

68,1

58 976 650

45 259 371

76,7

Veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas

539

8

1,5

91 466 688

627 942

0,7

Inženiertehniskā projektēšana

159

23

14,5

13 791 985

3 893 169

28,2

Mežsaimniecība

79

37

46,8

45 891 675

35 550 291

77,5

Kopā ZPI brīvprātīgās grupas

3 587

570

15,9

1 888 349 246

539 255 898

28,6

KOPĀ

4 517

1 121

24,8

2 196 705 409

805 954 542

36,7

Avots: IUB dati

Tomēr, skatoties uz iepirkumiem, kuros ir piemērots ZPI, un kopējo iepirkumu apjomu atbilstošā preču vai pakalpojumu grupā, tas bijis zems ZPI obligāti piemērojamā grupā "iekštelpu apgaismojums" - 8,4 %.

8. attēlā ir ilustrēts ZPI īpatsvars tām preču un pakalpojumu kategorijām, kurās 2023. gadā iepirkumi veikti ievērojot ZPI principus, parādot atbilstošo preču, pakalpojumu un būvdarbu grupu ZPI īpatsvaru no kopējiem ZPI iepirkumiem. Salīdzinot šo informāciju ar iepriekšējo gadu datiem ar svārstīgu īpatsvaru, bet nemainīgs līderis ir būvdarbu iepirkumi. Pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu īpatsvara saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Transporta, mežsaimniecības, tīrīšanas pakalpojumi tradicionāli ir starp lielākajām grupām kur piemērots ZPI PIL ietvarā. 2023. gadā no lielāko grupu saraksta izkrituši datortehnikas un IKT iepirkumi samazinoties īpatsvaram līdz 0,6 % (2022. gadā - 4,5 %) (skatīt 8. attēlu).

8. attēls

ZPI līgumcenu īpatsvars kopējā ZPI apjomā 2023. gadā

Avots: IUB dati

Papildus, 9. un 10. attēlos vizualizēta informācija par ZPI piemērošanu MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, dalījumā pa iepirkumu veidiem un pēc piederības MK noteikumu Nr. 353 pielikumiem (1. pielikums - obligāti piemērojami; 2. pielikums - brīvprātīgi piemērojami).

9. attēls

ZPI dinamika preču, pakalpojumu un būvdarbu grupām 2016.-2023. gadā (milj. euro bez PVN)

Avots: IUB dati

10. attēls

MK noteikumu Nr. 353 obligātu un brīvprātīgi piemērojamo grupu ZPI dinamika
2016.-2023. gadā (milj. euro bez PVN)

Avots: IUB dati

Skatot ZPI piemērošanas progresu no piegādātāju puses, nav iespējams precīzi izvērtēt tos piegādātājus, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumos (tai skaitā ar ZPI principiem), jo paziņojumos par iepirkumu rezultātiem, kur uzvarētājs ir personu apvienība, tiek norādīti visi apvienības dalībnieki, bet ir zināma tikai iepirkuma kopējā līgumsumma. Līdz ar to dati par uzņēmumiem, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumus, ir neprecīzi, jo katram apvienības dalībniekam tiek atlasīta šī iepirkuma kopējā līgumsumma. Tā pat vispārīgās vienošanās gadījumā pretendents kā uzvarētājs tiek norādīts pie visa kopējā iepirkuma apjoma, bet faktiski pasūtījums līguma ietvaros nav garantēts pilnā līguma apjomā un faktiskā izpilde var būtiski atšķirties no līgumsummas.

Izvērtējot uzņēmumus pēc iepirkumu daļu skaita, var redzēt, ka pēc iepirkumu daļu skaita nozīmīgākie uzņēmumi ir pārtikas produktu izplatītāji. To parāda 7. tabula.

7. tabula

"TOP 10" uzņēmumi, kas uzvarējuši pēc iepirkumu daļu skaita
2023. gadā (iepirkumi ar ZPI principiem)

Uzvarējušā uzņēmuma nosaukums

Iepirkumu daļu skaits 2023. gadā

Uzņēmums bijis arī 2022. g. "TOP 10" un iepirkumu daļu skaits

SIA Lanekss

181

177

SIA Sanitex

177

102

SIA Laki Fruit

94

171

SIA Marijas centrs

62

96

SIA Rēzeknes gaļas kombināts

62

82

SIA Kurzemes Gaļsaimnieks

54

53

SIA S.A.V

52

48

AS Latgales piens

45

57

SIA Valks

42

75

SIA Futurus Food

28

 
SIA Concord Service Group

27

 
SIA "Domos"

27

 

Avots: IUB dati

Izskatot valsts institūciju iepirkumu struktūru pēc iepirkumu skaita un līgumcenām, būtisku iepirkumu daļu sastāda būvniecības darbi, galvenokārt valsts lielo kapitālsabiedrību iepirkumi. Lielāko iepircēju galvgalī tradicionāli atrodas VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un AS "Latvijas valsts meži". VRAA, kas nodrošina centralizēto iepirkumu funkciju, ikgadēji ir starp lielākajiem iepirkumu veicējiem valstī. Valsts institūciju un kapitālsabiedrību uzskaitījums, kas 2023. gadā visvairāk veikušas iepirkumus ar iekļautiem ZPI principiem finansiālā izteiksmē ir apkopots 8. tabulā un pēc iepirkumu skaita 9. tabulā.

8. tabula

"TOP 10" valsts institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras 2023. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI
(pēc kopējās līgumcenas)

Valsts institūcijas nosaukums

Kopējā līgumcena 2023. gadā euro, bez PVN

Institūcija bijusi arī 2022. g. "TOP 10" un kopējā līgumcena euro, bez PVN

VSIA Latvijas Valsts ceļi

258 249 235

51 796 440

Valsts reģionālās attīstības aģentūra

38 895 160*

30 215 000*

AS "Latvijas valsts meži"

37 336 698

238 973 008

SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs"

27 248 261

 
Sabiedrības integrācijas fonds

26 697 911

 
SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"

20 502 127

 
Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"

15 598 261

19 328 686

Nodrošinājuma valsts aģentūra

14 381 509

55 015 689

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs

10 734 116

280 902 692

Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale"

6 096 201

 

* Centralizēto iepirkumu procedūru paredzēto līgumcenu summa. Faktisko iegāžu apjoms ir mazāks un tiek sadalīts pa gadiem (kataloga darbības laiks 3-4 gadi).

Avots: IUB dati

9. tabula

"TOP 10" valsts institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras 2023. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI
(pēc iepirkumu skaita)

Valsts institūcijas nosaukums

Iepirkumu skaits 2023. gadā

Institūcija bijusi arī 2022. g. "TOP 10"

un iepirkumu skaits

AS "Latvijas valsts meži"

54

62

VSIA Latvijas Valsts ceļi

35

41

Rīgas Tehniskā universitāte

29

29

Latvijas Banka

19

 
Nodrošinājuma valsts aģentūra

19

19

Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"

14

19

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

11

37

Valsts ieņēmumu dienests

10

12

Rīgas Stradiņa universitāte

9

20

LR Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvalde

8

 
SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs"

8

 
Tiesu administrācija

8

 
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

7

 
Latvijas Universitāte

7

 
Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs

7

25

Valsts sociālās aprūpes centrs "Latgale"

7

 
Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale"

7

 
VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"

7

 
VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca"

7

12

Avots: IUB dati

Saskaņā ar IUB sniegto informāciju attiecībā par pašvaldību un pašvaldību institūciju veiktajiem iepirkumiem pašvaldību sektorā lielāko daļu iepirkumu gan pēc skaita, gan līgumcenām sastāda pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu jomas iepirkumi, kā arī būvniecības un infrastruktūras attīstības iepirkumi. Minētā informācija pēc līgumcenām un iepirkumu skaita ir apkopota 10. un 11. tabulā.

10. tabula

"TOP 10" pašvaldības un pašvaldību institūcijas,
kuras visvairāk 2023. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI
(pēc līgumcenas)

Pašvaldības iestādes nosaukums/gads

Kopējā līgumcena 2023. gadā euro, bez PVN

Iestāde bijusi arī 2022. g. "TOP 10" un kopējā līgumcena euro, bez PVN

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde

44 647 333

 
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība

32 308 991

16 286 754

Valmieras novada pašvaldība

26 227 398

12 036 823

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība

25 774 156

34 974 265

Rīgas domes Īpašuma departaments

20 191 677

 
Liepājas valstspilsētas pašvaldība

12 757 073

 
Cēsu novada pašvaldība

12 174 715

 
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība

9 098 742

 
Ogres novada pašvaldība

8 552 020

14 670 873

Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde "Ventspils Komunālā pārvalde"

8 388 118

 

Avots: IUB dati

11. tabula

"TOP 10" pašvaldības un pašvaldību institūcijas,
kuras visvairāk 2023. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI
(pēc iepirkumu skaita)

Pašvaldības iestādes nosaukums/gads

Iepirkumu skaits 2023. gadā

Iestāde bijusi arī 2020.g. "TOP 10" un iepirkumu skaits

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība

46

63

Valmieras novada pašvaldība

46

33

Jūrmalas valstspilsētas administrācija

37

28

Liepājas valstspilsētas pašvaldība

32

62

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība

30

28

Dobeles novada pašvaldība

29

 
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība

27

 
Rīgas domes Īpašuma departaments

27

27

Dienvidkurzemes novada pašvaldība

26

 
Jēkabpils novada pašvaldība

25

28

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde

24

 
Gulbenes novada pašvaldība

21

 

Avots: IUB dati

2.2. Pārskats par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem

Dati par SPSIL ietvaros veiktajiem ZPI ir pieejami kopš 2016. gada. Taču gadījumu skaits ir mazs, tādēļ katra atsevišķa gadījuma raksturlielumi būtiski ietekmē kopējo, statistisko ainu, kas apgrūtina vispārīgu secinājumu izdarīšanu. 2023. gadā SPSIL ietvarā turpinājis augt ZPI iepirkumu apjoms gan pēc iepirkumu skaita, gan finanšu izteiksmē, tomēr procentuālais īpatsvars saglabājies zems, attiecīgi 13,5 % un 12,9 % līmenī. (skatīt 12. tabulu un 11 . attēlu).

12. tabula

ZPI dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu dinamiku
SPSIL ietvarā 2016.-2023. gadā

Gads

Iepirkumu skaits

Līgumcena (milj. euro bez PVN)

Kopā

ZPI

ZPI īpatsvars (%)

Kopā

ZPI

ZPI īpatsvars (%)

2016

121

10

8,3

655

131

20,0

2017

118

8

6,8

238

5

2,0

2018

164

17

10,4

431

107

24,8

2019

138

16

11,6

590

65

11,1

2020

104

12

11,5

284

17

6,1

2021

144

13

9,0

332

21

6,2

2022

240

28

11,7

685

80

11,7

2023

282

38

13,5

611

79

12,9

Avots: IUB dati

11. attēls

ZPI dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu dinamiku
SPSIL ietvarā 2016.-2023. gadā (skaits un %; milj. euro un %)

 

Avots: IUB dati

Apskatot SPSIL ietvaros veikto iepirkumu datus sadalījumā pa iepirkumu veidiem (skatīt 13. tabulu) var secināt, ka rādījumi pa gadiem ir ļoti mainīgi arī izdalīto grupu ietvaros. Mazais statistisko gadījumu skaits kombinācijā ar katra atsevišķā gadījuma lielo finansiālo ietilpību veicina rezultātu augstu svārstīgumu.

13. tabula

SPSIL ietvaros veiktās iegādes pēc iepirkumu veida
2016.-2023. gadā

Gads

Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016

132,5

353,0

169,8

655,2

2017

51,6

147,5

39,0

238,1

2018

181,5

118,8

131,0

431,3

2019

108,1

420,3

62,0

590,3

2020

123,5

122,4

38,2

284,0

2021

124,5

151,5

56,0

331,9

2022

176,8

467,9

40,7

685,4

2023

231,8

281,2

97,5

610,5

Gads

ZPI kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016

121,9

9,2

0,0

131,1

2017

0,0

2,8

1,9

4,7

2018

90,0

16,1

0,8

106,9

2019

43,9

15,7

5,7

65,3

2020

0,7

8,1

8,5

17,3

2021

0,8

18,2

1,5

20,5

2022

21,4

53,6

5,2

80,2

2023

31,0

40,7

6,9

78,7

Gads

ZPI īpatsvars (%)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016

92,0

2,6

0,0

20,0

2017

0,0

1,9

4,9

2,0

2018

49,6

13,5

0,6

24,8

2019

40,6

3,7

9,2

11,1

2020

0,6

6,6

22,2

6,1

2021

0,6

12,0

2,8

6,2

2022

12,1

11,4

12,9

11,7

2023

13,4

14,5

7,1

12,9

Avots: IUB dati

SPSIL ietvarā pēc līgumcenas 2023. gadā ir uzlabojušies rādītāji par būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu (projektēšana, inženiertehniskās pārbaudes, infrastruktūras iekārtu piegāde) ZPI iepirkumiem, sasniedzot 13,4 %, jeb 31 milj. euro no kopējā apjoma 232 milj. euro. ZPI īpatsvars preču grupā saglabājies relatīvi nemainīgs, pieaugot procentuāli, bet samazinoties finanšu izteiksmē, bet pakalpojumu grupā samazinājies no 12,9 % uz 7,1 %.

SPSIL ietvarā pēc iepirkumu skaita 2023. gadā, pieaugot kopējam iepirkumu skaitam līdz 38 no kopējiem 284, ZPI īpatsvars (2022. gadā - 11,7 %) sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni - 13,5 %. Skatīt 11. attēlu.

2.3. Pārskats par Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem

Paralēli PIL un SPSIL noteiktajai kārtībai valsts un pašvaldību iestādes veic iepirkumus EIS. EIS darbību no 2009. gada 1. jūnija nodrošina VRAA saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 1. aprīļa rīkojumu Nr. 220 "Par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizāciju". VRAA slēdz vispārīgās vienošanās ar piegādātājiem ar mērķi nodrošināt publisku standartizētu preču un pakalpojumu iepirkuma procedūru rīkošanu un iepirkuma līgumu (vispārīgo vienošanos) slēgšanu par preču un pakalpojumu piegādi EIS e-katalogu apakšsistēmas lietotājiem. Atbilstoši centralizēto iepirkumu procedūru rezultātiem EIS nodrošina piegādātājiem iespēju vienā vai vairākos Latvijas Republikas piegādes reģionos piedāvāt preces EIS reģistrētajiem pircējiem par cenām, kas nepārsniedz attiecīgo centralizēto konkursu piedāvājumos norādīto. EIS paredz arī vairākus mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt arī šaura profila uzņēmumiem iespējas veiksmīgi piedāvāt savas preces un pakalpojumus, piemēram, iespēja EIS piedāvāt preces tikai kādā atsevišķā iepirkuma priekšmeta daļā, vai tikai vienu preci vienā iepirkuma priekšmeta daļā.

Attiecība starp ZPI un kopējo iepirkumu līgumcenu EIS atainota 14. tabulā un 12. attēlā, kas parāda, ka pirkumu apjoms EIS 2023. gadā turpinājis augt, sasniedzot 157 milj. euro bez PVN (2022. gadā - 135 milj. euro). ZPI īpatsvars EIS pirkumos saglabājas relatīvi nemainīgs, 2023. gadā 22,3 %.

14. tabula

ZPI attiecība pret kopējiem veiktiem pirkumiem EIS
2016.-2023. gadā

Gads

Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN)

ZPI līgumcena (milj. euro bez PVN)

ZPI līgumcenas īpatsvars (%)

2016

53

5

9,2

2017

57

10

16,9

2018

77

16

20,9

2019

98

19

19,6

2020

106

17

16,5

2021

132

28

21,1

2022

135

34

25,2

2023

157

35

22,3

Avots: VRAA dati

12. attēls

ZPI attiecība pret kopējiem veiktiem pirkumiem EIS 2023. gadā

Avots: VRAA dati

Vienlaicīgi ir jāatzīmē, ka prasību kopums EIS zaļajos katalogos iekļautajām precēm ir augstāks, nekā noteiktie vides aizsardzības kritēriji iepirkumos MK noteikumu Nr. 353 ietvaros. Piemēram, saimniecības preču katalogā ir noteiktas prasības higiēnas papīram līdzīgi kā biroja papīram, attiecībā uz ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikātu izejvielu ieguvē, kas nosaka augstākas prasības nekā MK noteikumu Nr. 353 prasības. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts 15. tabulā un 13. attēlā.

Salīdzinoši ar 2022. gadu 2023. gadā ZPI preču katalogu īpatsvari kopējā apjomā tradicionāli ir svārstīgi.

Būtiskākais samazinājums procentuālā izteiksmē ir bijis saimniecības preču grupā (-75,1 %), kur iepirkuma apjoms nokrities no 2,6 milj. euro 2022. gadā uz 0,6 milj. eiro 2023. gadā. Procentuāli iespaidīgu pieaugums ir grupās demonstrācijas iekārtas (+56,1 %) un drukas iekārtas (+54,3 %), lai gan finansiālā izteiksmē apgrozījums šajās grupās bijis salīdzinoši neliels. Apjoma pieauguma potenciāls minētajās grupās ir augsts. Svārstības ir būtiski mazākas kā iepriekšējos divos gados, kad Covid-19 radītā ietekme uz darba organizāciju (klātienes - neklātienes darbs) ietekmēja EIS iegādāto preču klāstu un apjomus. Pozitīvi vērtējams, ka 2023. gadā turpina pieaugt iepirkumu apjoms finanšu izteiksmē visās EIS preču grupās. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts 15. tabulā un 13. attēlā.

ZPI iepirkumu līgumcenas pa preču grupām EIS
2022. un 2023. gados

Preču grupa

ZPI summa (milj. euro bez PVN)

Īpatsvars (%)

2022/2023

2022.

2023.

2022.

2023.

Pieaugums (%)

Datortehnika

28,2

30,3

82,7

86,2

7,3

Demonstrācijas iekārtas

0,7

1,1

2,1

3,1

56,1

Drukas iekārtas

0,6

0,9

1,8

2,6

54,3

Kancelejas preces un biroja papīrs

1,6

1,7

4,7

5,0

9,0

Medicīnas preces

0,1

0,1

0,3

0,3

-6,8

Pārtikas preces

0,3

0,3

0,9

1,0

13,1

Saimniecības preces

2,6

0,6

7,6

1,8

-75,1

KOPĀ

34,1

35,1

100

100

2,9

Avots: VRAA dati

13. attēls

ZPI iepirkumi EIS 2023. gadā pa preču grupām
(preču grupu īpatsvars % pēc līgumcenas euro)

Avots: VRAA dati

Lai gan EIS ir izveidota un tiek uzturēta ar mērķi nodrošināt vienkāršu un ērtu iespēju pasūtītājiem iegādāties standartizētas preces neveicot publisko iepirkumu procedūras, tomēr pirkumu apjoms EIS ir nemainīgi zems un 2023. gadā samazinājies līdz 2,5 % no kopējā iepirkumu apjoma, kas ir zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā (skatīt 2. tabulu un 2. attēlu). Jāatzīmē, ka EIS nevar iegādāties būvdarbu, projektēšanas darbus un citus pakalpojumus (izņemot atsevišķus programmēšanas darbus), jo EIS tiek nodrošinātas Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi" 1. pielikumā noteiktās preču un pakalpojumu grupas. EIS tiek piedāvāta arī kā platforma citām centralizētu iepirkumu institūcijām e-katalogu izvietošanai, ko izmanto, piemēram, Nacionālais veselības dienests, Tieslietu ministrija, Izglītības ministrija un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs. Tomēr arī standartizēto preču segmentā, kur EIS katalogi nodrošina plašu preču klāstu, pasūtītāji bieži izvēlas paši veikt publiskās iepirkumu procedūras. Šīs rīcības iemeslu izpēte ir ārpus šā ziņojuma uzdevuma tvēruma.

3. Kopsavilkums

Pēc salīdzinoši stabila ZPI īpatsvara kopējā iepirkumu apjomā iepriekšējos trīs gados (2020. gadā - 27,0 %, 2021. gadā - 26,7 %, 2022. gadā - 29,9 %) 2023. gadā piedzīvots ievērojams kritums līdz 15,0 %, kas ir zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Galvenokārt tas saistīts ar ZPI īpatsvara kritumu (2022. gads - 33,1 %, 2023.gads - 15,7 %) PIL regulētajos iepirkumos, kas ir finansiāli ietilpīgākais iepirkumu sektors, ar lielāko ietekmi kopējā rezultatīvajā rādītājā.

SPSIL ietvarā veiktie ZPI iepirkumi 2023. gadā ir 12,9 %, kas ir par 1,2 procentu punktiem augstāk kā iepriekšējā gadā (2022. gadā - 11,7 %). ADJIL ietvarā ZPI nav paredzēts, taču ikgadēji pieaugot iepirkumu apjomam, ko veic aizsardzības un drošības jomas vajadzībām (2023. gadā - 163,7 milj. euro), un ko ieskaita kopējos valsts izdevumos par iepirkumiem, ADJIL iepirkumi pasliktina arī kopējos ZPI statistikas rādītājus.

MK noteikumu Nr. 353 1. pielikuma - "ZPI obligātajās" - grupās vidējais ZPI īpatsvars 2023. gadā bijis 86,5 % (2022. gadā - 93,2 %). MK noteikumu Nr. 353 2. pielikuma - "ZPI brīvprātīgi piemērojamās" - grupās vidējais ZPI īpatsvars 2023. gadā bija 28,6 % (2022. gadā - 30,5 %).

Ilustrācijai 14. attēlā ir parādītas ZPI īpatsvara izmaiņu tendences tajās preču un pakalpojumu grupās, kurās ar MK noteikumiem Nr. 353 ZPI ir noteikts obligāti.

14. attēls

ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 grupās, kur ZPI piemērojams obligāti
(MK noteikumu Nr. 353 1. pielikums) 2016.-2023. gadā
(pēc līgumcenas)

Avots: IUB dati

Lai gan teorētiski obligāti piemērojamās ZPI prasības būtu jāpiemēro 100 % gadījumu, tomēr ne vienmēr tās vēl aizvien tiek ievērotas. Tomēr, kopš MK noteikumu Nr. 353 pieņemšanas 2017. gadā, līdz 2022. gadam bija vērojama pakāpeniska izaugsme. Ņemot vērā, ka gan 2020. gada septembrī, gan 2023. gada 1. augustā tika pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 353., tos padarot stingrākus un konkrētākus, statistisko rādītāju samazinājums ir saprotams. Pasūtītāji pierod un iemācās lietot ZPI prasības, ko veicina arī VARAM un sadarbības organizāciju veiktie informēšanas un izglītošanas pasākumi.

2023. gada 1. augustā stājās spēka MK noteikumu Nr. 353 grozījumi, kas mainīja prasības piecās obligātajās grupās, kur būtiskākie grozījumi bija obligātu ZPI prasību noteikšana divām jaunām grupām: trešās grupas ēku būvniecība un vieglais pasažieru un komerctransports. Auto iepirkumiem jaunais regulējums stājās spēkā 2023. gada 1. augustā, bet būvniecībai 2024. gada 1. janvārī (ar atliktu spēkā stāšanās termiņu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projektiem - 2024. gada 1. maijs). Minētās grupas ir ar lielu finansiālo ietilpību un to pārcelšana no brīvprātīga pielietojuma uz obligātu, atstās ietekmi uz nākamo gadu statistiskajiem rādītājiem.

Kopš 2017. gada, kad stājās spēkā MK noteikumu Nr. 353, bija lēns, bet nepārtraukts ZPI pieaugums brīvprātīgi piemērojamās grupās, sasniedzot augstāko vērtību 2021. gadā - 44 %. Kopš 2022. gada ZPI pielietojums brīvprātīgi piemērojamās grupās samazinājies, noslīdot līdz 28,6 % 2023. gadā (skatīt 15. attēlu). Tāpat, ZPI brīvprātīgi piemērojamās grupās vides prasību piemērošana aizvien ir kūtra, ko nereti nosaka citi ārējie apstākļi, nevis pasūtītāja tieša vēlme rīkoties "zaļi". Piemēram, apgaismojuma un elektropreču jomās preču ražošanas standarti un Eiropas Savienības tirgus regulējums nosaka augstas vispārējās vides prasības un legāla videi nedraudzīgu preču aprite nav iespējama. Atsevišķos gadījumos, piemēram kokapstrāde, "zaļā" komponente ir konkurētspējas elements, jo "zaļā" sertifikāta esamība būtiski palielina produkta konkurētspēju. Tādos gadījumos valsts un pašvaldību uzņēmumi ZPI izmanto pamatojoties uz biznesa apsvērumiem, neatkarīgi no MK noteikumu Nr. 353 prasībām. Turpretī, vairākās brīvprātīgi piemērojamās ZPI grupās 2023. gadā atbilstoši ZPI prasībām veikto iepirkumu apjoms ir mazāks par 1 % (skatīt 6. tabulu).

15. attēls

ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 grupās, kur ZPI piemērojams brīvprātīgi
(MK noteikumu Nr. 353 2. pielikums) 2016.-2023. gadā
(pēc līgumcenas).

Avots: IUB dati

2022. gadā tika sasniegts "Zaļā iepirkuma veicināšanas plānā 2015.-2017. gadam" nospraustais mērķis - sasniegt ZPI īpatsvaru kopējā publisko iepirkumu apjomā ir vismaz 30 % (skatīt 16. tabulu), diemžēl 2023. gadā piedzīvots dramatisks samazinājums līdz 15 %.

Ziņojumā tiek turpināta ziņojumā par 2019. gadu aizsāktā pieeja, nodalot MK noteikumu Nr. 353 "obligātās" grupas un "brīvprātīgās" grupas, jo vidējais ZPI īpatsvara rādītājs nepietiekami korekti raksturo situāciju.

MK noteikumu Nr. 353 brīvprātīgi piemērojamās grupās ZPI īpatsvara apmērs nav primārs mērķis, lai gan ir vērtīgs blakus rādītājs. Arī turpmāk šajās grupās ieteicams veikt ZPI prasību aprobāciju, ar mērķi šīs grupas turpmāk iekļaut obligātajās grupās. Šāds pārejas mehānisms dotu iespēju tirgus dalībniekiem savlaicīgi sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, bet pasūtītājiem iemācīties lietot jaunās prasības.

Lai gan ziņojuma izklāsts parāda, ka ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā (kopējais-kopējais: 2023. gadā 15 %) ir salīdzinoši zems, tieši šis rādītājs tiek lietots vispārējos, starpvalstu salīdzinājumos. ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā ir primārs, reprezentatīvs rādītājs, kam jāpievērš adekvāta uzmanība. Kopējā ZPI īpatsvara dinamika pēc iepirkumu skaita un pēc līgumcenas atainota 16. tabulā, kur salīdzinājumam pievienoti arī dati par ZPI īpatsvaru MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, obligātajās grupās, brīvprātīgi piemērojamās grupās.

16. tabula

ZPI īpatsvara dinamika 2016.-2023. gadā

 

Gads / ZPI īpatsvars (%)

Pēc līgumcenas

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

ZPI kopējā iepirkumu apjomā

14,3

11,0

19,1

16,3

27,0

26,7

29,9

15,0

ZPI visās MK noteikumu Nr. 353 grupās kopā

19,0

21,3

28,5

30,0

46,0

48,8

39,5

36,7

ZPI obligātajās MK noteikumu Nr. 353 grupās

57,6

46,1

74,3

83,1

86,2

92,5

93,2

86,5

ZPI brīvprātīgi piemērojamās MK noteikumu Nr. 353 grupās

13,3

15,9

22,2

22,7

38,7

44,0

30,5

28,6

                 

Pēc iepirkumu skaita

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

ZPI kopējā iepirkumu apjomā

5,9

9,0

11,4

13,2

15,4

14,4

14,7

11,9

ZPI visās MK noteikumu Nr. 353 grupās kopā

12,8

14,4

18,8

24,1

27,4

26,5

30,6

24,8

ZPI obligātajās MK noteikumu Nr. 353 grupās

21,2

33,2

51,2

61,1

62,8

66,2

70,7

59,2

ZPI brīvprātīgi piemērojamās MK noteikumu Nr. 353 grupās

10,6

9,5

12,1

15,0

19,3

18,1

19,4

15,9

Avots: IUB dati

VARAM ir izvērtējis arī veikto ZPI iepirkumu skaita izmaiņas, kas lēni pieauga, līdz 2020. gadam. Tomēr kopš 2021. gada rādītājs samazinājies, sasniedzot 2023. gadā 11,9 %.

Pozitīvās vispārējās tendences ZPI statistikā norāda uz VARAM veikto ZPI veicināšanas pasākumu efektivitāti. Pastāvīgi pieaugošā interese un apmeklējums VARAM rīkotajās, ikgadējās ZPI konferencēs, kas kopš 2020. gada tiek organizētas tiešsaistes režīmā, un pieaugošais konsultāciju pieprasījums uz informatīvo e-pastu zpi@varam.gov.lv liecina par sabiedrības pieaugošo interesi par ZPI jautājumiem.

Dinamiskā tirgus vide un straujā tehnoloģiju attīstība pieprasa nemitīgu vides monitoringu un regulāru normatīvo aktu aktualizēšanu. 2023. gadā plānoti MK noteikumu Nr. 353 grozījumi, aktualizējot prasības ceļu būves un auto iepirkumiem. Eiropas Zaļais kurss un vispārējais ietekmes uz vidi regulējums kļūst aizvien "horizontālāks". Vides prasību nacionālais regulējums, tai skaitā zaļā publiskā iepirkuma regulējums, vairs nav vienas ministrijas iniciatīvas jautājums. ZPI, jeb zaļajai komponentei plašākā izpratnē jākļūst par klātesošu dimensiju visās nozarēs, ne vien VARAM.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa