1. Šie saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:
1.1. sadzīves atkritumu (turpmāk – atkritumi), tajā skaitā, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, sadzīvē radušos liela izmēra, bioloģisko un mājsaimniecībās radušos būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas un atkritumu dalītās savākšanas kārtību Ventspils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā;
1.2. prasības atkritumu savākšanai, tajā skaitā, arī minimālo sadzīves atkritumu savākšanas biežumu, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas kārtību;
1.3. kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;
1.4. sadzīves atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto personu tiesības un pienākumus.
2. Noteikumu mērķi ir šādi:
2.1. nodrošināt Ventspils novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) autonomās funkcijas – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana pašvaldības iedzīvotāju interesēs neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds – izpildi;
2.2. noteikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību pašvaldības teritorijā, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī trešo personu mantu;
2.3. veicināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā, atkritumu rašanās samazināšanu, atkritumu dalītu vākšanu un šķirošanu, dabas resursu efektīvu izmantošanu un atkārtoti lietojamu materiālu atgriešanu apritē, lai samazinātu cieto sadzīves atkritumu poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu.
5. Atkritumu savākšanu nodrošina atkritumu apsaimniekotājs saskaņā ar pašvaldību noslēgto atkritumu apsaimniekošanas līgumu un šo noteikumu prasībām.
6. Noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kuri noteikti atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošos normatīvajos aktos.
7. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem, noteikumos lietoti šādi termini:
7.1. Atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī dalītās atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas infrastruktūras objektu uzturēšanu;
7.2. Klients – atkritumu radītājs vai valdītājs, kurš ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanu;
7.3. Pilnvarotā persona – dzīvojamās mājas kopīpašnieku vai dzīvokļu īpašumu mājā dzīvokļu īpašnieku, pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu īpašnieku lēmumu, pilnvarota persona, kura slēdz pakalpojuma līgumu visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā;
7.4. Atkritumu konteiners – īpaša tvertne ar paceļamu vāku, kas paredzēta nešķirotu sadzīves vai dalīti vākto atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai;
7.5. Atkritumu savākšanas maiss – atkritumu apsaimniekotāja piedāvāts speciāli marķēts maiss sadzīves vai dalīti vākto atkritumu (stikls, plastmasa, papīrs, metāla iepakojums un cita veida atkritumi) savākšanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas līguma noteikumiem;
7.6. Atkritumu poligons – cieto sadzīves atkritumu poligons "Pentuļi", kas ir speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta Ventspils novadā, Vārves pagastā, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi, tajā skaitā, tiek veikta sadzīves atkritumu sagatavošana apglabāšanai un atkritumu apglabāšana;
7.7. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs (AARC) – atkritumu apsaimniekošanas Ziemeļkurzemes reģionā ietilpstošo pašvaldību izveidots AARC, kas veic atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus;
7.8. Liela izmēra atkritumi – tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēra vai sastāva dēļ nevar un nedrīkst ievietot klientu lietošanā nodotajā sadzīves atkritumu konteinerā (mēbeles, matrači, sadzīves priekšmeti un cita veida atkritumi);
7.9. Dalīti savācamo atkritumu veidi – atbilstoši to atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju;
7.10. Dalīti vākto atkritumu savākšana – atkritumu savākšana, kas tiek veikta, atsevišķi nodalot atkritumus pēc to veida un īpašībām speciālos konteineros un savākšanas maisos, kuru marķējums atbilst valstī noteiktajām vadlīnijām un noteikumiem;
7.11. Mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi – būvdarbu veikšanas procesā radušies atkritumi, uz kuriem neattiecas normatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību;
7.12. Daudzdzīvokļu māja – dzīvojamā māja, kurā ir vairāk kā seši dzīvokļi vai neapdzīvojamās telpas.
8. Pašvaldība organizē un savas kompetences ietvaros kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar Pašvaldību likumu, normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, šiem saistošajiem noteikumiem.
9. Pašvaldībai papildus normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas un administratīvās atbildības jomā noteiktajiem pienākumiem ir šādi pienākumi:
9.1. informēt atkritumu radītājus un valdītājus par atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, publicējot informāciju pašvaldības tīmekļa vietnē www.ventspilsnovads.lv, norādot noslēgtā līguma darbības termiņu;
9.2. sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, informēt atkritumu radītājus un valdītājus par Pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidoto infrastruktūru sadzīves atkritumu apsaimniekošanai, par izmaiņām un aktualitātēm sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, organizē sabiedrības izglītošanas pasākumus;
9.3. plānot, organizēt un kontrolēt ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistītās darbības pašvaldības administratīvajā teritorijā;
9.4. savas kompetences ietvaros izskatīt iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā un par atkritumu apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu kvalitāti.
10. Atkritumu savākšana pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek nodrošināta, izmantojot šādu atkritumu savākšanas infrastruktūru:
10.1. nešķirotu sadzīves atkritumu konteineru novietnes vai konteineru laukumi;
10.2. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkti;
10.3. šķiroto atkritumu savākšanas laukumi;
10.4. marķēti priekšapmaksas atkritumu maisi.
11. Atkritumu savākšanas veidu un atkritumu savākšanai izmantojamo infrastruktūru nosaka līgumā, ko atkritumu apsaimniekotājs noslēdz ar klientu vai pilnvaroto personu.
12. Atkritumu savākšana tiek veikta, izmantojot atkritumu konteinerus, atkritumu urnas un marķētus priekšapmaksas maisus. Marķēti priekšapmaksas maisi atkritumu apsaimniekošanai izmantojami kā papildus atkritumu savākšanas veids. Teritorijās un vietās, kurās nav iespējama atkritumu konteineru uzstādīšana, sadzīves atkritumu regulāra savākšana tiek veikta, izmantojot priekšapmaksas marķētos maisus.
13. Atkritumu apsaimniekotājs, saskaņojot plānotās darbības ar pašvaldību, var izveidot infrastruktūru atsevišķu sadzīves atkritumu veidu/plūsmu (tekstila atkritumiem, sadzīvē radītajiem bīstamajiem atkritumiem, bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem un pārtikas atkritumiem) savākšanai, savākšanā izmantojot īpaši marķētus maisus, konteinerus vai citus atkritumu apsaimniekotāja izvēlētus savākšanas veidus.
14. Liela izmēra atkritumi, mājsaimniecībā radītie būvniecības atkritumi un būvju nojaukšanas atkritumi savācami atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem, savākšanā izmantojot:
14.1. īpaši šim nolūkam paredzētus atkritumu konteinerus;
14.2. ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņotus citus atkritumu savākšanas veidus;
14.3. ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu un ar pašvaldību saskaņotu vietu, kas nodrošina to apsaimniekošanu videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.
15. Pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves atkritumi, kuri nav izmantojami pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai, nogādājami un apglabājami cieto sadzīves atkritumu poligonā.
16. Pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs neatbild par atkritumos pazudušajiem priekšmetiem, kā arī neuzņemas atbildību par to personu veselību, kuras nodarbojas ar šo priekšmetu meklēšanu.
17. Ikviena atkritumu radītāja vai valdītāja pienākums ir:
17.1. iekļauties pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par regulāru sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku vārdā līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu noslēdz pilnvarotā persona;
17.2. nodrošināt, ka nešķirotie sadzīves atkritumi un dalīti savākti atkritumi tiek ievietoti tiem paredzētajos atkritumu konteineros vai maisos, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju paredzēta konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai;
17.3. nodrošināt, ka nešķirotie sadzīves atkritumi pirms ievietošanas atkritumu konteineros ir ievietoti atkritumu maisos un maisi ir aizsieti. Asos priekšmetus ievietot atkritumu maisos tādā veidā, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem;
17.4. neatkarīgi no rakstveida līguma ar atkritumu apsaimniekotāju noslēgšanas fakta un tā spēkā esamības, norēķināties par sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem atbilstoši pašvaldībā noteiktajai maksai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;
17.5. piedalīties atkritumu dalītā savākšanā un veikt atkritumu šķirošanu vietās, kur ir izvietoti konteineri atkritumu dalītai savākšanai – savākšanas punktos vai savākšanas laukumos, vai noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par dalīti vākto sadzīves atkritumu individuālu savākšanu, ņemot vērā atkritumu apsaimniekotāja norādījumus.
18. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu radītājam vai valdītājam ir pienākums ievērot prasības sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanai kārtību un prasības, kas noteikta Atkritumu apsaimniekošanas likumā un citos normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī segt izmaksas par šo atkritumu apsaimniekošanu. Sadzīvē radušos bīstamos atkritumus atkritumu radītāji vai valdītāji var nodot atkritumu apsaimniekotāja savākšanas laukumā(-os), ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā.
19. Atkritumu radītājiem un valdītājiem ir aizliegts:
19.1. novietot jebkura veida atkritumus pie atkritumu konteineriem, izmest atkritumus nesaskaņotās, nepiemērotās un tam neparedzētās vietās;
19.2. ierīkot patvaļīgas atkritumu izgāztuves, apglabāt atkritumus, piegružot vai ar atkritumiem aizbērt grāvjus, ūdenstilpnes un citas teritorijas;
19.3. nesaskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, izvest vai iznest ārpus sava nekustamā īpašuma visa veida sadzīves atkritumu konteinerus, kā arī marķētos atkritumu maisus, tajā skaitā, bioloģiskos atkritumus, kā arī novietot tos ceļa, ielas braucamās daļas malā;
19.4. jebkādā veidā sadedzināt sadzīves atkritumus;
19.5. ievietot nešķirotus vai neatbilstošus atkritumus konteineros, kas paredzēti atkritumu dalītai savākšanai;
19.6. novietot (pastāvīgi) atkritumu konteinerus uz ceļa, ielas braucamās daļas vai braucamās daļas malā (izņemot vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums un ir saskaņots ar pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju);
19.7. ievietot sadzīves atkritumu konteineros kvēlojošus, degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus, mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus, ražošanas atkritumus, atkritumus, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem klasificējami kā bīstamie atkritumi, kā arī videi kaitīgos atkritumus;
19.8. ievietot nešķirotos sadzīves atkritumus un bioloģiskos atkritumus konteineros, kas paredzēti cita nekustamā īpašuma apkalpošanai, kā arī ievietot atkritumus konteineros, kas ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem, vai kas ir citu personu īpašumā;
19.9. cieši sablīvēt, iesaldēt vai sadedzināt atkritumus atkritumu konteineros. Par šādu atkritumu konteineru iztukšošanu var tikt noteikta paaugstināta samaksa;
19.10. jebkādā veidā bojāt atkritumu konteinerus un atkritumu urnas;
19.11. veikt darbības ar atkritumiem, kas jau ir ievietoti atkritumu konteineros;
19.12. veikt darbības, kas ir pretrunā ar noteikumos un citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un vides piesārņojumu.
20. Nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam, lietotājam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai papildus noteikumos norādītajiem vispārīgajiem atkritumu radītāju un valdītāju pienākumiem ir noteikti šādi pienākumi:
20.1. slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par katrā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot regulāru nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu, ņemot vērā īpašumā faktiski radīto sadzīves atkritumu daudzumu (apjomu), bet ne retāk kā:
20.1.1. Piltenes pilsētā un Ances, Jūrkalnes, Popes, Blāzmas, Stiklu, Tārgales, Dokupes, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Zūru, Ventavas, Ziru, Zlēku ciemu administratīvajā teritorijā:
20.1.1.1. individuālās dzīvojamās mājās – 6 (sešas) reizes gadā;
20.1.1.2. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās – 1 (vienu) reizi mēnesī;
20.1.1.3. juridiskām personām – 1 (vienu) reizi mēnesī;
20.1.2. pārējā pašvaldības administratīvajā teritorijā:
20.1.2.1. individuālās dzīvojamās mājās – 4 (četras) reizes gadā;
20.1.2.2. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās – 1 (vienu) reizi mēnesī;
20.1.2.3. juridiskām personām – 1 (vienu) reizi mēnesī;
20.2. nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas šo saistošo noteikumu 20.1. punktā minētajā līgumā, nodrošinot sistemātisku atkritumu izvešanu, lai pie atkritumu konteineriem un nekustamā īpašuma teritorijā neveidojas atkritumu kaudzes. Noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par iesaistīšanos atkritumu dalītās savākšanas sistēmā un nodrošinot, ka īpašumā radītie sadzīves atkritumi (bioloģiskie atkritumi, plastmasa, papīra, metāla un stikla iepakojums) saskaņā ar šo saistošo noteikumu prasībām tiek savākti dalīti, atkritumu apsaimniekotājs var samazināt šo noteikumu 20.1. punktā noteikto nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas biežumu, nosakot divas reizes mazāku atkritumu izvešanas biežumu attiecībā pret minētajā punktā norādīto;
20.3. ja nekustamā īpašuma lietošana ir ar pārtraukumiem (nekustamā īpašuma lietošanai sezonāls raksturs, sezona no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim), informējot par to atkritumu apsaimniekotāju un vienojoties par šo noteikumu 20.1. punktā minētā līguma noteikumu izmaiņām, paredzēt radītājam sadzīves atkritumu daudzumam atbilstošu atkritumu izvešanas grafiku, bet ne retāk kā 1 (vienu) reizi gadā;
20.4. būt atbildīgam par tā nekustamajā īpašumā radīto atkritumu, t.sk., dalīti savākto atkritumu (bioloģiskie atkritumi, plastmasa, papīra, metāla un stikla iepakojums, tekstils ) savākšanu, šķirošanu un nogādāšanu līdz atkritumu konteineram, par kura izvešanu tam ar atkritumu apsaimniekotāju ir noslēgts līgums, vai līdz atkritumu dalītās savākšanas punktam, vai atkritumu savākšanas laukumam;
20.5. nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja specializētā transportlīdzekļa piekļuvi atkritumu konteineru novietnes punktiem vai vietām, novietojot atkritumu konteinerus piebraucamā ceļa vai ielas malā. Ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, atkritumu konteineru iztukšošanas dienās līdz pulksten 7:00 atkritumu konteinerus no īpašumu pagalmiem jāpārvieto specializētajiem transportlīdzekļiem vai to apkalpei pieejamā vietā, kur tie netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī jānodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas atkritumu konteineri tiktu novietoti atpakaļ to patstāvīgā atrašanās vietā, vai jāvienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par citu kārtību, lai nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem;
20.6. pēc pašvaldības vai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotāju pieprasījuma sniegt ziņas par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, nomniekiem, komersantiem un citām personām, kuras veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, kā arī par radītajiem atkritumu veidiem un daudzumu;
20.7. segt visas izmaksas, kas saistītas ar sev piederošajā, lietojumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošajā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu, tajā skaitā, mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, ietverot dalīti savākto sadzīves atkritumu (bioloģiskie atkritumi, plastmasa, papīra, metāla un stikla iepakojums) apsaimniekošanas izmaksas. Pienākums veikt maksājumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu sākas ar nekustamā īpašuma īpašumtiesību, valdījuma vai lietošanas tiesību iegūšanas brīdi un beidzas ar minēto tiesību izbeigšanās brīdi;
20.8. vienoties ar nekustamajā īpašumā esošajiem atkritumu radītājiem par kārtību, kādā veicami norēķini par atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumiem;
20.9. pēc saskaņošanas ar Pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju norādīt piemērotu vietu atkritumu konteineru izvietošanai, kā arī nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja transporta netraucētu piekļuvi tai un uzturēt kārtību un tīrību šajā vietā. Atkritumu konteineru izvietojumam un novietnes laukumiem ir jāatbilst normatīvajos aktos par teritorijas apbūvi ietvertajām prasībām. Ja pie vairākām daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām ir speciāli ierīkots (betonēts, asfaltēts vai tml.) laukums atkritumu konteineru novietošanai, tad atkritumu konteineri novietojami šajā laukumā;
20.10. organizēt visu nekustamajā īpašumā radīto atkritumu savākšanu un atkritumu dalītu vākšanu, informējot un brīdinot atkritumu radītājus par pieejamo pakalpojumu, tostarp, informējot, ka nešķirotie sadzīves atkritumi un dalīti savāktie atkritumi (bioloģiskie atkritumi, plastmasa, papīra, metāla un stikla iepakojums) jāievieto tikai tajā atkritumu konteinerā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju ir paredzēts konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai un, ka atkritumu konteineros drīkst ievietot tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzētos atkritumus;
20.11. izvietot atkritumu urnas pie tirdzniecības vietām, sabiedriskā transporta pieturu vietās, publiskās atpūtas vietās un pie publiskas lietošanas ēkām (piemēram, izglītības iestādes, bibliotēkas, ārstniecības iestādes utt.). Šajā punktā norādīto urnu izvietošanu veic nekustamā īpašuma īpašnieks;
20.12. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotāji, pilnvarotās personas, garāžu vai dārzkopības kooperatīvās sabiedrības ir atbildīgas par līguma slēgšanu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu no to apsaimniekošanā nodotajiem īpašumiem;
20.13. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem, pilnvarotajām personām slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par attiecīgajā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nosakot sadzīves atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamo konteineru skaitu, tajā skaitā bioloģisko atkritumu un pēc izvēles citu sadzīves atkritumu veidu dalītai vākšanai un šo konteineru izvešanas biežumu, ņemot vērā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā faktiski radīto sadzīves atkritumu daudzumu (apjomu). Ja attiecīgos sadzīves atkritumu konteinerus izmanto vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas – māju grupa, konteineru skaitu un izvešanas biežumu nosaka pēc faktiski radītā sadzīves atkritumu daudzuma attiecīgajā māju grupā šo māju pilnvarotajām personām savstarpēji vienojoties;
20.14. dzīvokļa īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurām nav izvēlēts apsaimniekotājs, pilnvarotā persona un dārza māju (vasarnīcu) vai garāžu īpašnieki, kas nav kooperatīvās sabiedrības biedri, savstarpēji vienojas par sadzīves atkritumu savākšanu no to iepriekš norādīto personu īpašumos radītajiem sadzīves atkritumiem ar noteikumu, ka maksājumus atkritumu apsaimniekotājam par sadzīves atkritumu savākšanu no iepriekš norādītajiem īpašumiem veic viena persona, ar kuru atkritumu apsaimniekotājs slēdz līgumu par sadzīves atkritumu izvešanu un pārējie īpašnieki norēķinās ar šo personu. Gadījumā, ja dzīvokļa īpašniekiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurām nav izvēlēts apsaimniekotājs, pilnvarotā persona un dārza māju (vasarnīcu) vai garāžu īpašniekiem, kas nav kooperatīvās sabiedrības biedri, nav iespējams savstarpēji vienoties par sadzīves atkritumu savākšanu, tad šajā punktā norādītajiem nekustamā īpašuma īpašniekiem ir pienākums patstāvīgi slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu un patstāvīgi norēķināties ar atkritumu apsaimniekotāju par sniegtajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem;
20.15. nodrošināt noteiktu sadzīves atkritumu veidu (piemēram, liela izmēra atkritumi, mājsaimniecībā radītos būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, sadzīvē radušies bīstamie atkritumi) apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu jomas normatīvajos aktos un noteikumos minētajai kārtībai;
20.16. uzturēt kārtībā atkritumu konteinerus, to atrašanās vietas un pievedceļus specializētā transporta piekļuvei atkritumu konteineriem.
21. Publisko pasākumu organizētājam Pašvaldības administratīvajā teritorijā pirms publiska pasākuma rīkošanas atļaujas saņemšanas ir pienākums noslēgt līgumu par publiskā pasākuma laikā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu konteineru izvietošanu pasākuma vietā un pasākuma laikā radīto sadzīves atkritumu (nepieciešamības gadījumā – arī dalīti savākto) savākšanu no izvietotajiem atkritumu konteineriem un nodrošināt:
21.1. atkritumu konteineru pasūtīšanu no atkritumu apsaimniekotāja pietiekamā daudzumā, nodrošinot, lai tie tiktu savlaicīgi iztukšoti un nebūtu pārpildīti;
21.2. attiecīgās teritorijas sakopšanu pēc pasākuma noslēguma:
21.2.1. ja pasākums tiek organizēts dienas laikā – piecu stundu laikā;
21.2.2. ja pasākums tiek organizēts dienas laikā vietā, kur ir intensīva gājēju vai satiksmes kustība – vienas stundas laikā;
21.2.3. ja pasākums tiek organizēts nakts laikā – līdz nākamās dienas pulksten 12.00;
21.2.4. ja pasākums tiek organizēts nakts laikā vietā, kur ir intensīva gājēju vai satiksmes kustība – līdz nākamās dienas pulksten 7.00.
22. Atkritumu konteineru uzstādīšanas un noņemšanas izmaksas sedz publiskā pasākuma organizators, vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju. Maksa par atkritumu konteineru uzstādīšanu un noņemšanu tiek noteikta saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāja noslēgtajā līgumā ar pašvaldību apstiprināto atkritumu apsaimniekošanas tarifu.
23. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina, koordinē un savas kompetences ietvaros uzrauga atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, kā arī šiem noteikumiem un noslēgto līgumu starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, par konstatētajiem pārkāpumiem informējot pašvaldību un Valsts vides dienestu.
24. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums:
24.1. pirms savas darbības uzsākšanas saņemt Atkritumu apsaimniekošanas likumā un citos atkritumu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas atkritumu apsaimniekošanā;
24.2. slēgt līgumus ar atkritumu radītājiem vai valdītājiem vai pilnvarotām personām par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, piemērojot normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātu maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši faktiski izvestajam atkritumu apjomam uz termiņu, kas nav garāks par līguma termiņu, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un Pašvaldību;
24.3. saskaņā ar iepriekš saskaņotu sadzīves atkritumu izvešanas grafiku veikt pašvaldības administratīvajā teritorijā visu radīto nešķiroto sadzīves atkritumu, bioloģisko atkritumu vai dalīti vākto sadzīves atkritumu izvešanu no konteineriem, savākšanas punktiem un savākšanas laukumiem un citām atkritumu savākšanai paredzētām vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ar pašvaldību un atkritumu radītāju vai valdītāju noslēgto līgumu noteikumiem;
24.4. slēgt līgumus ar publisko pasākumu organizētājiem par publisko pasākumu laikā radušos sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ja publiskā pasākuma organizētājam nav parādu pret atkritumu apsaimniekotāju;
24.5. nodrošināt regulāru sadzīves atkritumu (nešķirotu un dalīti vākto atkritumu) savākšanu no Klientiem atbilstoši šo saistošo noteikumu un noslēgto līgumu prasībām;
24.6. nodrošināt Klientus ar to vajadzībām atbilstoša tilpuma marķētiem atkritumu konteineriem vai priekšapmaksas atkritumu maisiem nepieciešamā daudzumā. Ja atkritumu apsaimniekotājs izveido papildu infrastruktūru atsevišķu sadzīves atkritumu dalītai vākšanai, nodrošināt ar atkritumu uzkrāšanai paredzēto aprīkojumu nepieciešamā daudzumā;
24.7. saskaņot atkritumu konteineru novietošanas vietu ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu;
24.8. bez papildu maksas nodrošināt atkritumu konteineru labošanu un nomaiņu, ja bojājums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ, vai pakalpojuma sniegšanas rezultātā (nolietojies);
24.9. nodrošināt atkritumu konteineru novietošanas vietu sakopšanu pēc atkritumu savākšanas, ja atkritumi ir novietoti tikai atkritumu konteineru novietošanas vietās novietotajos atkritumu konteineros un, ja piesārņojums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ;
24.10. pēc atkritumu valdītāju pieprasījuma nodrošināt atkritumu konteineru mazgāšanu/dezinfekciju saskaņā ar atkritumu apsaimniekotāja noteikto izcenojumu;
24.11. ņemot vērā noslēgto līgumu ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu, nodrošināt dalīti savāktu atkritumu savākšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz atkritumu dalīto savākšanu;
24.12. nogādāt savāktos nešķirotos sadzīves atkritumus cieto sadzīves atkritumu poligonā ar šim nolūkam paredzētiem specializētiem transportlīdzekļiem;
24.13. transportēt dalīti savāktos sadzīves atkritumus uz šķirošanas, pārstrādes vietām;
24.14. nodrošināt noteikta veida sadzīves atkritumu izvešanu atbilstoši ar pašvaldību un ar klientu, pilnvaroto personu noslēgtā līguma noteikumiem;
24.15. sniegt pašvaldībai informāciju, kas nepieciešama tās funkciju izpildei atbilstoši normatīvo aktu un noslēgtā līguma par atkritumu apsaimniekošanu prasībām;
24.16. izvietot savā tīmekļa vietnē informāciju par savākšanas punktu un savākšanas laukumu adresēm un citu aktuālo informāciju par atkritumu apsaimniekošanu;
24.17. piedalīties reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna un pašvaldības attīstības plānošanas dokumentu izstrādē un nodrošināt šajos plānošanas dokumentos noteikto atkritumu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu savā apsaimniekojamajā teritorijā;
24.18. saskaņot pilnvarotās personas sagatavoto grafiku liela izmēra atkritumu izvešanai un nepieciešamības gadījumā par to informēt pašvaldību;
24.19. izskatīt sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma kvalitāti;
24.20. ziņot attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm par konstatētajiem atkritumu radītāju vai valdītāju pārkāpumiem;
24.21. nolūkā sekmēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp, dalītās savākšanas, attīstību, sadarbībā ar pašvaldību vai citiem sadarbības partneriem organizēt sabiedrības izglītošanas un vides apziņas celšanas pasākumus, veikt iedzīvotāju informēšanu un apmācību, piedalīties informatīvo materiālu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu izveidē;
24.22. periodiski informēt pašvaldību par sadzīves atkritumu dalītās savākšanas sistēmas darbību un attīstību, tajā skaitā, par atkritumu konteineru novietošanas vietām;
24.23. sadarbībā ar pašvaldību un/vai citiem sadarbības partneriem vismaz reizi gadā organizēt liela izmēra atkritumu, videi kaitīgo un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu (neizjauktas elektropreces, dienasgaismas lampas, akumulatori, baterijas u.c.) savākšanas akcijas. Lai veicinātu atsevišķu atkritumu veidu dalītu savākšanu, atkritumu apsaimniekotājs var organizēt arī citu atkritumu veidu savākšanas akcijas.
25. Atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumu konteineru novietošanas vietās esošos sadzīves atkritumus, par to informējot klientu un/vai pilnvaroto personu un normatīvajos aktos par administratīvo atbildību noteiktās personas, kuras ir tiesīgas uzsākt administratīvo pārkāpumu procesu par atkritumu apsaimniekošanas pārkāpumiem, ja:
25.1. klients vai pilnvarotā persona nav veikusi samaksu par atkritumu apsaimniekotāja iepriekš sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un par samaksas kavējumu ir brīdināts līgumā noteiktajā kārtībā;
25.2. atkritumu konteineros ievietoti konkrētajam atkritumu konteineram neatbilstoši atkritumi. Šajā gadījumā jāvienojas par papildmaksas noteikšanu atkritumu konteineru iztukšošanai, kuras apmēru nosaka atkritumu apsaimniekotājs atkarībā no atkritumu veida;
25.3. atkritumu apsaimniekotājs konstatē, ka vairāk kā divas reizes pēc kārtas nešķiroti sadzīves atkritumi vai bioloģiskie atkritumi tiek novietoti ārpus atkritumu konteineriem vai pārsniedz atkritumu konteineru tilpumu. Šajā gadījumā atkritumu apsaimniekotājam un atkritumu radītājam vai valdītājam jāvienojas par papildmaksas noteikšanu par papildus savācamajiem sadzīves atkritumiem un turpmāk savācamo nešķiroto sadzīves atkritumu vai bioloģisko atkritumu apjoma palielināšanu (papildu atkritumu konteineru uzstādīšana vai izmaiņu veikšana atkritumu konteineru iztukšošanas grafikā);
25.4. ceļa seguma stāvokļa vai transporta kustības ierobežojumu dēļ atkritumu apsaimniekotājs nevar piekļūt atkritumu konteineriem. Šādā gadījumā atkritumu konteineri tiek iztukšoti tuvākajā iespējamajā laikā, par to savstarpēji vienojoties ar atkritumu valdītāju.
26. Sadzīves atkritumi pēc to nodošanas atkritumu apsaimniekotājam pāriet atkritumu apsaimniekotāja īpašumā, un atkritumu apsaimniekotājam pieder tiesības brīvi rīkoties ar savāktajiem atkritumiem.
27. Atkritumu apsaimniekotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam par atkritumu apsaimniekošanu ar pašvaldību, tās administratīvajā teritorijā nodrošina ikvienam atkritumu radītājam vai atkritumu valdītājam iespēju iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, savukārt ikvienam atkritumu radītājam vai atkritumu valdītājam tiek nodrošināta iespēja iesaistīties sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, kas sastāv no:
27.1. publiskiem atkritumu savākšanas punktiem (plastmasa, stikla iepakojums, metāla iepakojums, papīrs, tekstils, ja tekstila atkritumu pieņemšanu konkrētajā atkritumu dalītās savākšanas punktā ir paredzēta);
27.2. savākšanas laukumiem (plastmasa, stikla iepakojums, metāla iepakojums, papīrs, tekstils, bioloģiskie atkritumi, sadzīvē radušies bīstamie atkritumi, liela izmēra atkritumi, mājsaimniecībās radušies būvniecības vai būvju nojaukšanas atkritumi, videi kaitīgie atkritumi);
27.3. pie individuālām dzīvojamām mājām izvietotajiem sadzīves atkritumu dalītai vākšanai paredzētajiem konteineriem mājsaimniecībām (plastmasa, stikla iepakojums, metāla iepakojums, papīrs, bioloģiskie atkritumi);
27.4. pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām izveidotajiem atkritumu dalītās savākšanas punktiem (plastmasa, stikla iepakojums, metāla iepakojums, papīrs, bioloģiskie atkritumi, tekstils, ja tā savākšana konkrētajā savākšanas punktā paredzēta).
28. Šo saistošo noteikumu 20.1.1. punkta apakšapakšpunktā noteikto pilsētas un ciemu administratīvajā teritorijā individuālo māju īpašnieki, valdītāji vai lietotāji, sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, var iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, nodrošinot, ka pie ēkas tiek izvietoti sadzīves atkritumu (bioloģiskie atkritumi, ja netiek veikta mājkompostēšana uz vietas, kā arī pēc brīvas izvēles plastmasa, stikla iepakojums, metāla iepakojums, papīrs) dalītai vākšanai paredzētie konteineri.
29. Šo saistošo noteikumu 20.1.1. punkta apakšapakšpunktā noteikto pilsētas un ciemu administratīvajā teritorijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (līdz sešiem dzīvokļiem ieskaitot) īpašnieks, valdītājs, apsaimniekotājs vai pilnvarotā persona, sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju var iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, nodrošinot, ka pie ēkas tiek izvietoti sadzīves atkritumu (bioloģiskie atkritumi, ja netiek veikta mājkompostēšana uz vietas, kā arī pēc brīvas izvēles plastmasa, stikla iepakojums, metāla iepakojums, papīrs) dalītai vākšanai paredzētie konteineri.
30. Šo saistošo noteikumu 20.1.1. punkta apakšapakšpunktā noteikto pilsētas un ciemu administratīvajā teritorijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieks, valdītājs, apsaimniekotājs vai pilnvarotā persona, sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, var iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, nodrošinot, ka pie ēkas tiek izvietoti sadzīves atkritumu (bioloģiskie atkritumi, kā arī pēc brīvas izvēles plastmasa, stikla iepakojums, metāla iepakojums, papīrs) dalītai vākšanai paredzētie konteineri, ja daudzdzīvokļu māju iekšpagalma teritorijā nav izvietoti atkritumu dalītās vākšanas punkti.
31. Šo saistošo noteikumu 20.1.1. punkta apakšapakšpunktā noteikto pilsētas un ciemu administratīvajā teritorijā esošās juridiskās personas var iesaistīties atkritumu dalītajā savākšanas sistēmā, sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot, ka pie ēkas tiek izvietoti sadzīves atkritumu (pēc brīvas izvēles plastmasa, stikla iepakojums, metāla iepakojums, papīrs) dalītai vākšanai paredzētie konteineri. Attiecībā uz šajā punktā minēto juridisko personu pienākumu iesaistīties bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, tiek noteikts, ka juridiskā persona iesaistās bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, ja bioloģisko atkritumu apjoms nedēļā ir līdz 120 litri vai vairāk, nodrošinot, ka pie ēkas tiek izvietoti bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai paredzēti konteineri.
32. Šo noteikumu 20.1.1. punkta apakšapakšpunktā neminētajās Ventspils novada ciemu teritorijās esošās juridiskās personas iesaistās bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, ja bioloģisko atkritumu apjoms nedēļā ir 240 litri vai vairāk, nodrošinot, ka pie ēkas tiek izvietoti bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai paredzēti konteineri.
33. Šo noteikumu 28., 29., 30., 31. punktos neminētie atkritumu radītāji un valdītāji iesaistās atkritumu dalītajā atkritumu savākšanas sistēmā, izmantojot šim nolūkam paredzētos publiskos atkritumu dalītās savākšanas punktus (nododama plastmasa, papīra, metāla iepakojums, stikls un tekstils, ja tekstila atkritumu pieņemšanu konkrētajā atkritumu dalītās savākšanas punktā paredz starp atkritumu apsaimniekotāju un pašvaldību noslēgtais līgums, bet netiek pieņemti bioloģiskie atkritumi) un šķiroto atkritumu savākšanas laukumus.
34. Bioloģiskos atkritumus individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem atļauts kompostēt savas mājsaimniecības teritorijā (mājkompostēšana) gadījumā, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī personu mantai. Individuālo dzīvojamo māju īpašnieki, valdītāji vai lietotāji par mājkompostēšanas esamību informē pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, kas savukārt attiecīgos datus regulāri (ne retāk kā vienu reizi trijos mēnešos) iesniedz AARC. AARC veido un uztur mājkompostēšanas reģistru, kurā tiek atspoguļoti dati par nekustamajiem īpašumiem, kuros tiek veikta mājkompostēšana. Ja individuālo dzīvojamo māju īpašnieki, valdītāji vai lietotāji ir ieviesuši savā mājsaimniecības teritorijā mājkompostēšanu, kas ir reģistrēta atbilstoši šī punkta kārtībai, minētās personas var neizvietot pie ēkas bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai paredzētos konteinerus, kā to paredz šo saistošo noteikumu 28. punkts ja radīto bioloģisko atkritumu apjoms atbilst mājkompostēšanas kapacitātei.
35. Šo noteikumu 20.1.1. punkta apakšapakšpunktā neminētajās Ventspils novada ciemu teritorijās un pārējā pašvaldības administratīvajā teritorijā bioloģiskos atkritumus individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem atļauts kompostēt savas mājsaimniecības teritorijā (mājkompostēšana) gadījumā, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī personu mantai. Individuālo dzīvojamo māju īpašnieki, valdītāji vai lietotāji par mājkompostēšanas esamību informē pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, kas savukārt attiecīgos datus regulāri (ne retāk kā vienu reizi trijos mēnešos) iesniedz AARC. AARC veido un uztur mājkompostēšanas reģistru, kurā tiek atspoguļoti dati par nekustamajiem īpašumiem, kuros tiek veikta mājkompostēšana.
36. Nekustamā īpašuma īpašnieks, lietotājs, valdītājs, apsaimniekotājs vai pilnvarotā persona, ņemot vērā saistošo noteikumu 28.–31. punktā noteikto, slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par katrā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot regulāru dalīti vākto sadzīves atkritumu (bioloģiskie atkritumi, plastmasa, papīra, metāla iepakojums, stikls) izvešanu, ņemot vērā īpašumā faktiski radīto sadzīves atkritumu daudzumu (apjomu), ievērojot, ka bioloģisko atkritumu izvešana nevar tikt noteikta retāk par šo saistošo noteikumu 20.1. punktā norādīto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu. Dalīti vākto sadzīves atkritumu (plastmasa, papīra, metāla iepakojums, stikls) izvešanas biežums ne retāk kā 2 (divas) reizes gadā.
37. Publiskajās vietās, apstādījumu teritorijās ir pieļaujama bioloģiski noārdāmu dārzu vai parku atkritumu, kompostēšana ar pašvaldību saskaņotās vietās. Bioloģiski noārdāmo dārzu vai parku atkritumu kompostēšana veicama saskaņā ar normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteikto.
38. Par bioloģisko atkritumu savākšanu, kas rodas pārtikas tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas vietās, ir jānoslēdz atsevišķs līgums ar atkritumu apsaimniekotāju.
39. Atkritumu apsaimniekotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam par atkritumu apsaimniekošanu ar pašvaldību nosaka prasības atkritumu dalītai savākšanai un informē par tām atkritumu radītājus un valdītājus, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.
40. Atkritumu radītājiem tiek nodrošināta iespēja iesaistīties atkritumu apsaimniekotāja rīkotajās akcijās vai izmantot citus atkritumu apsaimniekotāja piedāvātos pakalpojumus.
41. Ja atkritumu radītājs vai valdītājs iesaistās atkritumu dalītajā vākšanā, atkritumu radītājam un valdītājam ir pienākums ievērot atkritumu apsaimniekotāja noteiktās prasības atkritumu dalītai savākšanai.
42. Atkritumu apsaimniekotājs uz dalīti savākto atkritumu konteineriem vai atkritumu savākšanas punktos nodrošina informāciju par dalīti savākto atkritumu veidu un atkritumu apsaimniekotāja kontaktinformāciju.
43. Atkritumu dalīta savākšana tiek nodrošināta atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu pārstrādi. Atkritumu apsaimniekotājs, saskaņojot ar pašvaldību, vienu mēnesi iepriekš, informē atkritumu radītājus un valdītājus par jauna dalīti savācamu atkritumu savākšanas veida ieviešanu un attiecīgo atkritumu konteineru krāsojumu vai apzīmējumu, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.
44. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču radītājs vai valdītājs:
44.1. atdala šos atkritumu veidus no citu veidu atkritumiem;
44.2. uzglabā tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī trešo personu mantu;
44.3. nogādā tos speciāli paredzētās bīstamo atkritumu apsaimniekošanas vietās vai slēdz līgumu ar personu, kura ir saņēmusi attiecīgu atļauju veikt bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu;
44.4. sedz visas ar sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saistītās izmaksas, ja tādas paredzētas, tas ir, ja to apsaimniekošana netiek segta ražotāja atbildības sistēmas ietvaros.
45. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu un liela izmēra atkritumi jānodala atsevišķi no citiem atkritumiem, izvešanu individuāli saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju.
46. Par mājsaimniecībās radīto būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ir atbildīgs dzīvokļa īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, nodrošinot šo atkritumu nodošanu atkritumu apsaimniekotājam, kurš normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir saņēmis atļauju attiecīgo atkritumu apsaimniekošanai un ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību par šo atkritumu apsaimniekošanu, vai ar savu transportu, transportējot uz savākšanas laukumu, ņemot vērā laukumos noteiktos nosacījumus šo atkritumu pieņemšanā, vai cieto sadzīves atkritumu poligonu.
47. Par būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu un liela izmēra atkritumu apsaimniekošanu individuālās dzīvojamās mājās ir atbildīgs attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, nodrošinot šo atkritumu nodošanu atkritumu apsaimniekotājam, kurš normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir saņēmis atbilstošu atļauju atkritumu apsaimniekošanai un ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību par šo atkritumu apsaimniekošanu, vai ar savu transportu, transportējot uz savākšanas laukumu, ņemot vērā laukumos noteiktos nosacījumus šo atkritumu pieņemšanā, vai cieto sadzīves atkritumu poligonu.
48. Pirms būvdarbu uzsākšanas, tajā skaitā, pirms ēku un būvju renovācijas, rekonstrukcijas vai nojaukšanas, būvniecības ierosinātājam vai būvniecības veicējam jānodrošina būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu, tajā skaitā, bīstamo atkritumu, apsaimniekošana, tas ir, jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par atbilstošu konteineru vai speciālu maisu izvietošanu un izvešanu, vai arī jānodrošina būvdarbu rezultātā radušos atkritumu nogādāšana atbilstošā atkritumu pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas vietā.
49. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu un liela izmēra atkritumu apsaimniekošanai paredzētie konteineri novietojami tā, lai netraucētu gājēju un transportlīdzekļu kustībai.
50. Maksu par atkritumu apsaimniekošanu, kurā tiek ietvertas visas izmaksas par nešķiroto un dalīti savākto atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic pirms atkritumu pārstrādes un, kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu, nosaka Ventspils novada dome, pieņemot attiecīgu lēmumu.
51. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu par vienādu maksu visiem sadzīves atkritumu radītājiem attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā atbilstoši noslēgtajam līgumam ar pašvaldību.
52. Kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nosaka normatīvie akti un līgums, kas noslēgts starp atkritumu radītāju vai valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju.
53. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs ierosināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņas ne biežāk kā 1 (vienu) reizi gadā, ja mainās atkritumu apsaimniekotāja atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un apsaimniekotājs izmaiņu pieprasījumu var pamatot ar attiecīgu maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu aprēķinu. Gadījumos, kad maksa mainās saskaņā ar grozījumiem atkritumu apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos, attiecīgās izmaiņas tiek piemērotas izmaiņu spēkā stāšanās dienā.
54. Pašvaldība 1 (viena) mēneša laikā pēc saistošo noteikumu 52. punktā minētā atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķina saņemšanas pieņem lēmumu par atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanu un lēmumu 3 (trīs) darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē pašvaldības tīmekļvietnē www.ventspilsnovads.lv .
55. Apstiprinātā atkritumu apsaimniekošanas maksa stājas spēkā ne vēlāk kā trīsdesmitajā dienā pēc saistošo noteikumu 53. punktā minētā lēmuma publicēšanas pašvaldības tīmekļvietnē, ja lēmumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
56. Atkritumu apsaimniekotājs vismaz 30 (trīsdesmit) dienas iepriekš informē atkritumu radītājus vai valdītājus par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām.
57. Noteikumos ietvertās prasības attiecībā uz pienākumu veikt un nodrošināt bioloģisko atkritumu dalītu savākšanu atkritumu dalītu savākšanu jānodrošina atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam un ar to saistītajiem normatīvajiem aktiem.
58. Līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgtie līgumi starp atkritumu radītāju un/vai valdītāju vai pilnvaroto personu un atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējumam, ar to saistīto normatīvo aktu regulējumam un šiem noteikumiem. Pretrunu gadījumā pusēm ir pienākums nodrošināt līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
59. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ventspils novada domes 2013. gada 25. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 9 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Ventspils novadā".
Paskaidrojuma raksta sadaļas | Norādāmā informācija |
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka pašvaldībai ir autonoma funkcija – organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Pašvaldību likuma 44. panta pirmā daļa un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta trešā daļa nosaka nepieciešamību izdot saistošos noteikumus atkritumu apsaimniekošanas jomā. Ņemot vērā izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas regulējošajos normatīvajos aktos Ventspils novada domes 2013. gada 25. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 9 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Ventspils novadā" ir nepilnīgi un neatbilst aktuālajam normatīvajam regulējumam atkritumu apsaimniekošanas jomā, līdz ar to ir nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus. Sagatavoto saistošo noteikumu mērķis ir noteikt sadzīves atkritumu, tai skaitā, dalīti vākto sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, liela izmēra atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas kārtību, prasības atkritumu savākšanai, tai skaitā, arī minimālo sadzīves atkritumu savākšanas biežumu, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas, atkritumu apsaimniekošanas maksas veikšanas kārtību, kā arī atbildību par šo noteikumu neievērošanu Ventspils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumiem Nr. 301 "Par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem" Ventspils novads iekļaujas Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Ventspils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā ir noteikta viena atkritumu apsaimniekošanas zona. Saistošajos noteikumos ir norādīti pašvaldības, atkritumu radītāja, valdītāja, nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja, lietotāja, kā arī šo personu pilnvaroto apsaimniekotāju, publisko pasākumu organizētāju un atkritumu apsaimniekotāja pienākumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanā. Saistošie noteikumi paredz prasības atkritumu savākšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā, norādot, ka sadzīves atkritumu savākšana tiek veikta, izmantojot nešķiroto atkritumu konteinerus (gadījumā, ja konteinera izvietošana nav iespējama – atkritumu priekšapmaksas maisus), saistošajos noteikumos noteiktos paņēmienus dalīti savākto atkritumu uzkrāšanai un apsaimniekošanai. Saistošajos noteikumos izvirzītas prasības sadzīves atkritumu dalītai vākšanai un šķirošanai, nosakot, ka ikvienam atkritumu radītājam vai atkritumu valdītājam tiek nodrošināta iespēja iesaistīties sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmā (tai skaitā bioloģiskie atkritumi), kas sastāv no: - publiskiem atkritumu savākšanas punktiem (plastmasa, stikla iepakojums, metāla iepakojums, papīrs, tekstils, ja tekstila atkritumu pieņemšanu konkrētajā atkritumu dalītās savākšanas punktā ir paredzēta); - savākšanas laukumiem (plastmasa, stikla iepakojums, metāla iepakojums, papīrs, tekstils, bioloģiskie atkritumi, sadzīvē radušies bīstamie atkritumi, liela izmēra atkritumi, mājsaimniecībās radušies būvniecības vai būvju nojaukšanas atkritumi, videi kaitīgie atkritumi); - pie individuālām dzīvojamām mājām izvietotajiem sadzīves atkritumu dalītai vākšanai paredzētajiem konteineriem mājsaimniecībām (plastmasa, stikla iepakojums, metāla iepakojums, papīrs, bioloģiskie atkritumi); - pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām izveidotajiem atkritumu dalītās savākšanas punktiem (plastmasa, stikla iepakojums, metāla iepakojums, papīrs, bioloģiskie atkritumi, tekstils, ja tā savākšana konkrētajā savākšanas punktā paredzēta). Saistošie noteikumi nosaka minimālo sadzīves atkritumu savākšanas biežumu, vienlaikus paredzot izņēmumu no vispārīgā saistošajos noteikumos norādītā sadzīves atkritumu izvešanas grafika, ņemot vērā konkrētajā īpašumā veiktos pasākumus saistībā ar iesaistīšanos atkritumu dalītās savākšanas sistēmā un kompostēšanā, kā arī nekustamā īpašuma lietošanas veidu. Izņēmumi ir ietverti, lai nodrošinātu regulāru sadzīves atkritumu izvešanu, tajā pašā laikā nodrošinot, lai iedzīvotājiem sadzīves atkritumu izvešana tiktu sniegta atbilstoši radītajam sadzīves atkritumu apjomam. Nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam, vai šo personu pilnvarotam apsaimniekotājam ir pienākums noslēgt ar atkritumu apsaimniekotāju līgumu par katrā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot regulāru atkritumu izvešanu. Norādītajām personām ir pienākums noslēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu nekavējoties pēc tiesību lietot, valdīt vai apsaimniekot nekustamo īpašumu iegūšanas. Saistošajos noteikumos ir paredzēta iespēja noteiktu Pašvaldības administratīvo teritoriju individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem bioloģiskos atkritumus kompostēt savas mājsaimniecības teritorijā (mājkompostēšana). Šādā gadījumā minētajām personām ir nepieciešams informēt atkritumu apsaimniekotāju par mājkompostēšanas esamību. Atkritumu apsaimniekotājs informāciju par nekustamajiem īpašumiem, kuros tiek veikta mājkompostēšana, iesniedz AARC, kas savukārt veido un uztur mājkompostēšanas reģistru. Reģistra esamība nodrošinātu informāciju par esošajām mājsaimniecībām, kuras veic mājkompostēšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā gan atkritumu apsaimniekotājam, gan AARC, kā arī pašvaldībai, plānojot un koordinējot bioloģisko atkritumu konteineru nepieciešamību un izvietošanu. |
2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Noteikumu īstenošanai nav fiskālās ietekmes uz pašvaldības budžetu. |
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Saistošo noteikumu īstenošana un ievērošana veicinās sadzīves atkritumu dalītu vākšanu, tādējādi samazinot atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu apjomu un uzlabojot vides kvalitāti kopumā. Saistošie noteikumi nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas atkritumu radītājiem un valdītājiem, un uzlabos atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma kvalitāti un pieejamību. Ievērojot saistošo noteikumu prasības, tiek nodrošināta droša atkritumu apsaimniekošana, līdz ar to nav tiešas ietekmes uz iedzīvotāju veselību. Ņemot vērā, ka atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējs tiek izraudzīts publiskos iepirkumus reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, to ievērošana un prasību izpilde ir saistoša visām juridiskajām personām, saistošo noteikumu īstenošanai nav tiešas ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi kopumā. Saistošo noteikumu tiesiskā regulējuma mērķgrupa ir atkritumu radītāji un valdītāji, nekustamo īpašumu īpašnieki, valdītāji, lietotāji, pārvaldnieki, kā arī šo personu pilnvarotie apsaimniekotāji, publisko pasākumu organizētāji un atkritumu apsaimniekotāji. Sabiedrības mērķa grupām noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kas noteiktas speciālajās tiesību normās. |
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bezmaksas izdevumā "Ventspils Novadnieks" un Ventspils novada pašvaldības tīmekļa vietnē: www.ventspilsnovads.lv Persona par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem var vērsties Ventspils novada pašvaldībā, kā arī pie sava atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēja. Par atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem personas ir saucamas pie administratīvās atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā – par sadzīves atkritumu radītāja vai valdītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā un noteikumu pārkāpšanu administratīvā pārkāpuma procesu virza normatīvajos aktos par administratīvo atbildību norādītās institūcijas un personas. |
5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Pašvaldību funkcijas, kuru izpildei tiek izstrādāti šie saistošie noteikumi – pašvaldības autonomās funkcijas izpildes nodrošināšana saskaņā ar Pašvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu. Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci. |
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija, reorganizācija, vai jaunu darba vietu izveide. |
7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. Saistošo noteikumu prasības un to izpilde neradīs papildu izmaksas pašvaldībai. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. |
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Ievērojot Pašvaldību likuma 46. panta trešās daļas nosacījumus, saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts 2024. gada 2. februārī tika publicēts Ventspils novada pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.ventspilsnovads.lv (Par mums → Dome → Saistošo noteikumu projekti) sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Termiņš, kādā bija iespējams iesniegt sabiedrības viedokli – no 2024. gada 2. februāra līdz 2024. gada 16. februārim. Šajā laika periodā viedokļi, priekšlikumi, ierosinājumi vai iebildumi saistībā ar attiecīgā normatīvā akta projektu nav saņemti. |