Darbības ar dokumentu

Saturs

1. Kopsavilkums

2. Pašreizējās situācijas apraksts

2.1. Spēkā esošais regulējums

2.2. Bērnu ar invaliditāti statistiskais portrets

2.3. Starptautiskā prakse invaliditātes noteikšanā bērniem

Igaunijas Republikas prakse

Lietuvas Republikas prakse

2.4. Identificētie trūkumi esošajā invaliditātes noteikšanas sistēmā bērniem

Slimības jeb medicīniskās diagnozes izvirzīšana priekšplānā

Invaliditātes statusa noteikšanas pieeja

Atšķirīga pieeja invaliditātes novērtēšanā, sasniedzot pilngadību

3. ESF projekts "Bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide"

4. Piedāvātie risinājuma varianti

4.1. Pirmais risinājuma variants – invaliditātes noteikšanas sistēma paliek nemainīga

4.2. Otrais risinājuma variants – pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, nemainot atbalsta sistēmu invaliditātes seku mazināšanai

Invaliditātes termiņu pilnveide

Invaliditātes vērtēšana trīs vecuma posmos

Invaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 0–6 gadiem

Invaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 7–14 gadiem

Invaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 15–17 gadiem (ieskaitot)

Īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšana

Invaliditātes ekspertīze klātienē

Invaliditātes informatīvās sistēmas un Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā nodrošināto e-pakalpojumu pilnveide

Citu iestāžu informācijas sistēmu pilnveide

4.3. Trešais risinājuma variants – pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai

Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti pabalsta pilnveide

Asistenta un pavadoņa pakalpojuma pilnveide

Asistenta pakalpojuma izglītības iestādē pilnveide

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojuma piemērošana personām ar invaliditāti

5. Piedāvāto risinājuma variantu ieviešana

6. Sabiedrības viedoklis

7. Tiesību aktu uzskaitījums, kuros veicami grozījumi

Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos pirmā risinājuma varianta īstenošanai

Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos otrā risinājuma varianta īstenošanai

Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos trešā risinājuma varianta īstenošanai

Pielikumi

Saīsinājumu saraksts

Izmantotie termini

1. Kopsavilkums

Latvija, 2010. gada 1. martā ratificējot ANO Konvenciju, ir apņēmusies veicināt, aizsargāt un nodrošināt visu personu ar invaliditāti, tostarp bērnu ar invaliditāti, pilnīgu un vienlīdzīgu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Invaliditātes politikas virsmērķis ir pakārtots ANO Konvencijā noteiktajam mērķim, proti, veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. Invaliditātes politikas pamatprincipi izriet no ANO Konvencijas galvenajiem principiem.

ANO Konvencijas 7. pants – Bērni ar invaliditāti – nosaka, ka visos lēmumos, kas attiecas uz bērniem ar invaliditāti, galvenajam apsvērumam jābūt bērna vislabākajām interesēm.

LM Ziņojumu ir izstrādājusi, pamatojoties uz:

- NAP2027¹, ko Latvijas Republikas Saeima apstiprināja 2020. gada 2. jūlijā. NAP2027 balstīts uz sešām galvenajām prioritātēm, kas cita starpā vērsts arī uz sociālā atbalsta pasākumu kopuma attīstību, kas atbilst katra cilvēka vajadzībām, un ir priekšnosacījums ilgākam, iekļaujošākam un aktīvākam mūžam. NAP2027 prioritātes izvirza arī tādus rīcības virzienus un uzdevumus, kas caurvij stipras, iekļaujošas, atvērtas sabiedrības veidošanu, tostarp nosakot, ka jāveido uz individuālām vajadzībām vērstu sociālo pakalpojumu pieejamība un sociālās inovācijas pakalpojumu nodrošināšana prioritārajām grupām, īpaši personām ar invaliditāti, paliatīvās aprūpes pacientiem un senioriem, sekmējot neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu, kā arī uz klienta vajadzībām balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana, pilnveidošana un pieejamības nodrošināšana reģionos.

- SADT pamatnostādnes², apstiprinātas ar Ministru kabineta rīkojumu 2021. gada 1. septembrī. SADT pamatnostādņu viens no mērķiem ir sekmēt atbilstošu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī veicināt sociālo iekļaušanu. SADT pamatnostādņu rīcības virziena "Ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību" 1.2. uzdevums paredz pārskatīt sociālo pabalstu izmaksu mērķētību un uzlabot saņēmēju pārklājumu.

- BJĢA pamatnostādnes³, apstiprinātas ar Ministru kabineta rīkojumu 2022. gada 21. decembrī. BJĢA pamatnostādņu mērķis ir sekmēt ģimeņu labklājības nodrošināšanu, tostarp paredzot bērnu un jauniešu ar invaliditāti sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgu iespēju stiprināšanu.

- Plāns⁴, kas paredz vairākus pasākumus personu ar invaliditāti, t.sk. bērnu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu. Plāna 1.2. pasākums paredz invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanu, t.i., pārskatīt invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, nodrošinot invaliditātes statusa sasaisti ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu, pilnveidot VDEĀVK ārstu zināšanas par efektīvu invaliditātes ekspertīzes procesa organizēšanu. Plāna 2.10. pasākums paredz uz personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem vajadzībām mērķētas atbalsta pasākumu sistēmas attīstību, t.i., pilnveidot un attīstīt atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, lai sekmētu personu ar invaliditāti iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.

ANO Konvencijā noteiktie principi nostiprina pāreju no medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no citiem, uz cilvēktiesību jeb biopsihosociālo modeli, kurā uzsvars tiek likts uz personas ar invaliditāti tiesībām uz patstāvīgu dzīvi, iespējām pilnībā attīstīt savu potenciālu un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos (attēls Nr. 1).

Attēls Nr. 1

Invaliditātes noteikšanas pieejas maiņa

PB ziņojumā "Invaliditātes politika un invaliditātes noteikšanas sistēma Latvijā"⁵ uzsvērts, ka invaliditātes noteikšanas kritēriji atspoguļo dominējošo izpratni par invaliditāti. Līdz šīs tūkstošgades sākumam invaliditātes noteikšanas kritēriji balstījās tikai uz medicīnisko pieeju invaliditātei: "nespējas" (angl. disability) esamību un pakāpi noteica, tikai pamatojoties uz medicīniskajiem datiem par veselības stāvokli, slimībām un/vai izraisītajiem traucējumiem. Tā ir vecākā un daudzās valstīs joprojām visplašāk izmantotā stratēģija. Savukārt PVO SFK 2001. gadā tika formulēta jauna pieeja invaliditātes noteikšanā – biopsihosociālā, jeb interaktīvā pieeja invaliditātei. Tieši ANO Konvencijas pieņemšana ir mudinājusi daudzas valstis atspoguļot šo jauno pieeju savos invaliditātes noteikšanas procesos.

VDEĀVK no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim īstenoja Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto projektu "Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" (projekta ID Nr. 1DP/1.4.1.2.1/08/IPIA/NVA/001). Projekta mērķis bija pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu, izveidojot uz darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstītu invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas būtu ērtāka klientiem un invaliditātes noteikšanas ekspertīzē iesaistītajiem speciālistiem. Jaunā invaliditātes noteikšanas kārtība stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, paredzot, ka invaliditātes noteikšanā tiek piemērota SFK, kas nozīmē, ka pilngadīgām personām invaliditātes statuss saistāms ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu un nevis ar konkrētu diagnozi. Tā ir vērtējama kā svarīga paradigmas maiņa, kas atbilst ANO Konvencijas prasībām par pieeju invaliditātei.

Viens no uzdevumiem invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanai ir piemērotākā risinājumu izvēle, lai salāgotu pieaugušā un bērna invaliditātes noteikšanas kritērijus, nodrošinot vienotu pieeju funkcionēšanas izvērtēšanā un neradītu pretrunas laikā, kad bērns sasniedz pilngadību un tiek pielietota atšķirīga pieeja invaliditātes noteikšanā.

Ziņojuma mērķis ir sniegt priekšlikumus invaliditātes novērtēšanas kritēriju maiņai bērniem, nostiprinot funkcionēšanas novērtēšanu kā vienu no pamatprincipiem invaliditātes noteikšanā un harmonizējot pārejas posmu no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu.

Ziņojuma izstrādes laikā LM regulāri tikās gan ar jomas ekspertiem invaliditātes noteikšanā, gan nozaru ministriju pārstāvjiem, kuru kompetencē tostarp ir atbalsta pakalpojumu nodrošināšana bērniem ar invaliditāti, kā arī dažādām NVO un bērnu ar invaliditāti vecākiem u.c., skaidrojot Ziņojumā ietverto piedāvājumu un tā ietekmi uz mērķa grupu⁶. Tikšanās laikā tika uzklausīts iesaistīto pušu viedoklis, pēc iespējas to ņemot vērā izstrādājot piedāvātos risinājumus.

Ziņojumā izklāstīta esošā invaliditātes novērtēšanas pieeja bērniem Latvijā, vēršot uzmanību uz atšķirīgo pieeju bērnu un pilngadīgu personu invaliditātes noteikšanā, kā arī sniegti trīs iespējamie risinājuma varianti turpmākajai invaliditātes noteikšanas bērniem sistēmas pilnveidei.

2. Pašreizējās situācijas apraksts

2.1. Spēkā esošais regulējums

Invaliditātes noteikšanas kārtību valstī, tostarp bērniem, reglamentē Invaliditātes likums un MK noteikumi Nr. 805.

Invaliditātes likuma 5. pants nosaka, ka invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic VDEĀVK, kura sava lēmuma pieņemšanā ir neatkarīga.

Bērniem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) invaliditāte tiek noteikta, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 805 4. pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Visiem bērniem, nosakot invaliditāti, tiek noteikts "bērns ar invaliditāti" statuss, bez iedalījuma smaguma pakāpēs⁷. Invaliditātes ekspertīze gan pirmreizēji, gan atkārtoti gan tiek veikta bez personas klātbūtnes, pamatojoties uz personas (vai personas likumiskā pārstāvja vai pilnvarotās personas) iesniegtajiem medicīniskajiem dokumentiem. Atsevišķos gadījumos, ja VDEĀVK rīcībā nav pietiekama informācija vai tā ir pretrunīga, invaliditātes ekspertīzi veic personas klātbūtnē⁸.

Invaliditāte bērniem tiek noteikta uz sešiem mēneši, vienu, diviem, pieciem gadiem, vai līdz 18 gadu vecumam, ja bērnam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi noteikta nepārtraukti vismaz vienu gadu, vai bērnam ir MK noteikumu Nr. 805 7. pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi⁹.

Nosakot invaliditāti, bērnam var tikt noteiktas arī medicīniskās indikācijas, kas sniedz iespēju saņemt kādu no atzinumiem – īpašas kopšanas nepieciešamībai; medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai vai pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai¹⁰.

2.2. Bērnu ar invaliditāti statistiskais portrets

Bērnu ar invaliditāti skaitam Latvijā ik gadu ir neliela tendence pieaugt un, ņemot vērā kopējo bērnu skaita samazinājumu valstī, bērnu ar invaliditāti īpatsvars pret kopējo bērnu skaitu valstī ar katru gadu nedaudz pieaug (tabula Nr. 1 un Nr. 2).

Tabula Nr. 1

Tabula Nr. 2

Bērniem ar invaliditāti, kuriem ir smagi funkcionēšanas ierobežojumi, VDEĀVK vienlaikus ar lēmuma par invaliditātes noteikšanas pieņemšanu vai pēc tā pieņemšanas var izsniegt kādu no atzinumiem:

1) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, kas dod tiesības uz bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu 313,42 euro/mēnesī apmērā un bērniem no 5 gadu vecuma sniedz iespēju pretendēt uz pavadoņa pakalpojumu pašvaldībā un izglītības iestādē;

2) transporta atzinumu, kas dod tiesības uz transporta pabalstu 105 euro apmērā par katru pilnu sešu mēnešu periodu;

3) atzinumu par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai bērniem no 5 gadu vecuma.

2022. gadā tika izsniegti 5 373 atzinumi īpašas kopšanas, transporta un pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai, kas atbilst gandrīz 60 % no kopējā bērnu ar invaliditāti skaita, tomēr jāņem vērā, ka vienam bērnam vienlaikus var būt izsniegti arī vairāki atzinumi¹² (tabula Nr. 3).

Tabula Nr. 3

No 2013. gada saskaņā ar Invaliditātes likumā noteikto bērniem ar invaliditāti no 5–18 gadu vecumam, kuriem VDEĀVK ir sniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ir tiesības saņemt valsts apmaksātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā¹³. Savukārt bērniem, kuriem nav indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, bet ir būtiski pārvietošanās traucējumi, no 2021. gada 1. jūlija ir tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu pavadoņa pakalpojumu, pamatojoties uz VDEĀVK sniegto atzinumu par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību¹⁴ (tabula Nr. 4).

Tabula Nr. 4

No 2012. gada bērniem no 5–18 gadu vecumam, kuriem VDEĀVK ir sniedzis atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, saskaņā ar Invaliditātes likumā noteikto ir tiesības arī uz asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, kas bērnam sniedz pārvietošanās un pašaprūpes atbalstu izglītības iestādē¹⁵ (tabula Nr. 5).

Tabula Nr. 5

2.3. Starptautiskā prakse invaliditātes noteikšanā bērniem

Igaunijas Republikas prakse

Igaunijā invaliditātes noteikšanas pamatā ir ilgstoši veselības traucējumi, t.i., neatgriezenisks veselības stāvoklis, kuru ietekmē personai ir ierobežotas spējas tikt galā parastās situācijās (funkcionēšanas ierobežojumi), ir nepieciešams papildu atbalsts no malas vai palīglīdzekļi¹⁶.

Invaliditātes noteikšanas pamati bērniem, darbspējas vecuma un pensijas vecuma personām Igaunijā atšķiras.

Igaunijā invaliditāti personām vērtē dažādos vecuma posmos – bērna vecumā, invaliditāti nosakot uz termiņu, kas nepārsniedz 16 gadu vecumu (darbspējas vecums Igaunijā); darbspējas vecumā – invaliditāti nosakot uz termiņu, kas nepārsniedz pensijas vecumu; pensijas vecumā – invaliditāti var noteikt arī uz mūžu.

Bērnam invaliditāti nosaka, ja viņam ir ilgstoši un pastāvīgi ierobežojumi dalībai dažādās aktivitātēs, kā arī ir grūtības veikt ikdienas darbības, neskatoties uz veikto ārstēšanu un palīgierīču lietošanu.

Nosakot invaliditāti, ārsts eksperts vērtē – bērna veselības stāvokli, aktivitātes spējas, nepieciešamību pēc papildu atbalsta un nepieciešamā papildu atbalsta sniegšanas biežumu, kā arī prognozējamo dzīvildzi. Igaunijā invaliditātes smagums tiek noteikts pēc viena vai vairākiem funkcionālajiem traucējumiem (kustība, redze, dzirde, valoda un runa, garīga rakstura traucējumi, intelektuālās attīstības traucējumi (garīgā atpalicība), cita invaliditāte (piemēram, manuālas darbības)).

Ārsts eksperts invaliditāti nosaka, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem (iesniegumu, elektroniskajā veselības informācijas sistēmā ievadītajiem veselības datiem u.c.) par bērna veselību (tostarp ārpusskolas konsultatīvās grupas novērtējumu un vietējās pašvaldības sastādītu rīcības plānu), novērtē, kāda veida invaliditāte un cik smaga invaliditāte bērnam nosakāma. Pie viegliem veselības un funkcionēšanas traucējumiem Igaunijā invaliditāti nenosaka.

Lai noteiktu invaliditātes smaguma pakāpi bērnam, ārsts eksperts izvērtē ierobežojumus dalībai, kā arī nepieciešamo atbalstu sekojošu aktivitāšu veikšanā – ēšana, higiēnas aktivitātes, ģērbšanās, pārvietošanās un komunikācijas prasmes.

Invaliditāte bērniem tiek noteikta uz laiku no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem, un stabilu un/vai iespējamu veselības pasliktināšanās gadījumā – ne ilgāk kā līdz 16 gadu vecumam. Invaliditātes smaguma pakāpes ilgumu nosaka ārsts eksperts, pamatojoties uz bērna veselības stāvokli, iepriekšējo šī stāvokļa pasliktināšanos un tā izmaiņu prognozi.

Lietuvas Republikas prakse

Lietuvā Invaliditāte tiek definēta kā "ilgtermiņa veselības pasliktināšanās, samazināta dalība sociālajās aktivitātēs un spējā iesaistīties, kas saistīts ar ķermeņa funkciju un struktūru traucējumiem un nelabvēlīgu vides faktoru mijiedarbību". Šī definīcija attiecas gan uz bērniem, gan pilngadīgām personām, gan uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Invaliditāti nosaka bērniem līdz 18 gadu vecumam, vērtējot bērna 1) veselības traucējumus (invaliditātes pamatlīmenis¹⁷), bērna 2) patstāvību, spēju piedalīties ikdienas fiziskajās, sociālālajās un izglītības aktivitātēs (spēja līdzdarboties), ņemot vērā bērna vecuma grupu un 3) speciālās izglītības vajadzības¹⁸.

Personas atbilstība invaliditātes kritērijiem tiek vērtēta klātienē, tostarp bērniem. Atsevišķos gadījumos, personas atbilstības izvērtēšana, t.sk. bērna izvērtēšana var tikt veikta mājās vai slimnīcā, ja personai ir ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi. Atkārtotas invaliditātes noteikšanas gadījumā ir pieļaujams, ka invaliditātes noteikšanu veic tikai ar bērna likumiskā pārstāvja klātbūtni, ja bērnam ir ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi, kā dēļ bērns nespēj ierasties uz klātienes novērtēšanu un nav nekādu šaubu invaliditātes smaguma noteikšanai, balstoties uz iesniegto medicīnisko un cita veida dokumentāciju¹⁹.

Atkarībā no bērna vecuma, papildus iesniegtajiem dokumentiem invaliditātes ekspertīzei bērnam (bērna likumiskajam pārstāvim) ir jāaizpilda "Anketa par personas aktivitātēm un spēju līdzdarboties", kurā tiek vērtētas personas kognitīvās spējas, spēja iesaistīties uzdevumu veikšanā, komunikācija, mobilitāte, pašaprūpe u.c. veikšanas spējas. Anketā izstrādātie jautājumi un spēju novērtējums ir pielāgots atbilstoši bērna vecumposma spējām un prasmēm un atkarībā no bērna vecuma ir jāaizpilda un jāiesniedz attiecīga anketa (no 4–6 gadiem; no 7–13 gadiem, no 14–17 gadiem)²⁰.

Izvērtējot abu valstu (Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas) praksi invaliditātes noteikšanā bērniem, var secināt, ka viens no invaliditātes noteikšanas pamata kritērijiem ir bērna funkcionēšanas jeb spēju līdzdarboties izvērtējums, nevis diagnozes automātiska saistīšana ar invaliditātes statusu.

2.4. Identificētie trūkumi esošajā invaliditātes noteikšanas sistēmā bērniem

Šobrīd bērniem, vērtējot atbilstību invaliditātes statusam kā kritērijs ir dominējis un turpina dominēt veselības traucējums un tā izpausmes orgānu sistēmu līmenī. LM esošajā invaliditātes novērtēšanas pieejā bērniem ir identificējusi vairākus trūkumus, kas saistās gan ar piemēroto kritēriju kopu, gan ar pašu invaliditātes ekspertīzes procesu.

Slimības jeb medicīniskās diagnozes izvirzīšana priekšplānā

Bērniem visā tā bērnības posmā no dzimšanas līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) invaliditāte tiek noteikta, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 805 4. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kur dominē bērnam noteiktā medicīniskā diagnoze, kas ir par pamatu invaliditātes noteikšanai. Bērnam augot un attīstoties, dažādos vecuma posmos mainās gan slimības izpausmes, gan tās izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi un smaguma pakāpes, tāpat arī slimība pati par sevi neliecina par esošiem funkcionēšanas ierobežojumiem vai to smaguma pakāpi. Turklāt pie vienas un tās pašas diagnozes funkcionēšanas ierobežojumi un to smaguma pakāpes var atšķirties, ņemot vērā katra bērna vecumu, individuālo situāciju un spēju sadzīvot/pieņemt radušos veselības traucējumus.

Taču, invaliditātes jēdzienam attīstoties, tiek atzīts, ka invaliditāte (nespēja jeb "dis-ability") rodas, cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem saskaroties ar sabiedrības attieksmes un apkārtējās vides šķēršļiem, kas ierobežo cilvēka spējas patstāvīgi, pilnvērtīgi un efektīvi līdzdarboties sabiedrības dzīvē. Tieši ANO Konvencijas pieņemšana ir mudinājusi daudzas valstis atspoguļot šo jauno pieeju savos invaliditātes novērtēšanas procesos.

Kopš 2015. gada 1. janvāra invaliditātes noteikšanā pilngadīgām personām tiek piemērota SFK, kas nozīmē, ka invaliditātes statuss saistāms ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu un nevis ar konkrētu diagnozi, kā tas joprojām ir bērniem.

Līdz ar to, turpinot virzīties uz ANO Konvencijā noteikto mērķu sasniegšanu, arī bērniem invaliditātes noteikšanā ir jāvirzās uz funkcionēšanas spēju novērtēšanu, kas ļaus invaliditāti bērniem noteikt pamatotāk un atbilstošāk katram individuālajam gadījumam (neprezumējot kādas medicīniskās diagnozes esību kā pamatnosacījumu invaliditātes statusam). Vienlaikus tiks veidots pamats/bāze mērķētas atbalsta sistēmas pilnveidei nākotnē, ko var dot funkcionēšanas vērtēšana pēc iespējas agrīnā vecumā.

Invaliditātes statusa noteikšanas pieeja

Visiem bērniem, nosakot invaliditāti, tiek noteikts bērns ar invaliditāti statuss, nevērtējot funkcionēšanas ierobežojumu vai tā smaguma pakāpi. Arī atbilstību invaliditātes kritērijiem visā bērna vecuma posmā vērtē vienādi, t.i., pamatojoties uz noteikto medicīnisko diagnozi. Tomēr, bērnam augot, dažādos vecuma posmos var mainīties gan slimības izpausmes, gan tās izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi un smaguma pakāpe.

Līdz ar to, paredzot, ka bērna vecumā invaliditāte vērtējama noteiktos vecuma posmos, pielietojot atbilstošus vērtēšanas kritērijus attiecīgajam vecuma posmam, tiktu panākts, ka invaliditāte tiks noteikta atbilstošāk un mērķētāk katram vecuma posmam, kā rezultātā atbalsta pakalpojumus varēs veidot pēc iespējas individualizētākus.

Atšķirīga pieeja invaliditātes novērtēšanā, sasniedzot pilngadību

Sasniedzot pilngadību, būtiski mainās invaliditātes noteikšanas kritēriji, no veselības traucējumiem (diagnozes) invaliditātes noteikšanā bērniem uz funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanu pilngadīgām personām.

Līdz ar to neilgi pirms pilngadības sasniegšanas gan bērnam, gan arī viņa likumiskajiem pārstāvjiem rodas neizpratne gan par pašu invaliditātes noteikšanas kārtību, gan arī par turpmāk pieejamo atbalstu un tā apjomu invaliditātes seku mazināšanai.

Līdz ar to, nepilnveidojot invaliditātes novērtēšanas kritērijus, pastāv bērnu invaliditātes novērtēšanas sistēmas stagnācijas risks, jo joprojām pastāvēs atšķirīgas pieejas invaliditātes novērtēšanā (bērniem – medicīniskā, pieaugušajiem – biopsihosociālā), kavējot mērķētas atbalsta sistēmas izveidi invaliditātes seku mazināšanai jebkurā vecuma posmā.

3. ESF projekts "Bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide"

Apzinoties trūkumus invaliditātes novērtēšanas sistēmā bērniem, 2017. gada sākumā tika uzsākts un 2019. gadā pabeigts ESF projekts Nr.9.1.4.3/16/I/001 atbilstoši SFK–BJ principiem. Lai pilnveidotu invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, projekta ietvaros iesaistītie ārsti eksperti izstrādāja mūsdienīgu, starptautiskajai praksei atbilstošu invaliditātes noteikšanas Metodiku, balstoties uz SFK–BJ konceptuālajā pamatsistēmā noteiktajiem principiem.

Izstrādājot Metodiku SFK–BJ principu piemērošanā invaliditātes noteikšanā bērniem, tā tika analizēta korelācijā starp bērna vecumu un slimību, lai noteiktu bērna invaliditātes statusu.

Metodika tika aprobēta izmēģinājumprojektā, kurā tika izvērtēti 50 bērni, iesaistot 6 ģimenes ārstus un pediatrus, kuri saņēma konsultācijas un tika apmācīti Metodikas piemērošanā, un aicināja bērna likumiskos pārstāvjus dalībai izmēģinājumprojektā.

Izmēģinājumprojekta laikā atbilstība invaliditātes noteikšanas kritērijiem bērniem tika vērtēta noteiktos vecuma posmos:

- 0–6 gadu vecumā, pamatojot to ar ļoti strauju bērna fizisko un garīgo attīstību, un ņemot vērā, ka šajā vecuma posmā nav daudz tādu absolūtu novērtēšanas testu un standarta pārbaudes tabulu, kas palīdzētu izvērtēt fizisko un psihisko ierobežojumu smagumu, tāpēc šajā vecumā bērniem, nosakot invaliditāti, joprojām tiks vērtēti veselības traucējumi;

- 7–13 gadu vecumā, pamatojot to ar joprojām strauju fizisko augšanu un attīstību šajā vecumā, bet tā kā šajā vecumā bērna psihiskā attīstība ir pilnveidojusies, un bērns ir socializējies (uzsācis skolas gaitas) un ņemot vērā, ka šajā vecuma posmā jau ir pieejami standartizēti novērtēšanas testi, tabulas un mērījumi, ir iespējams vērtēt bērna fiziskos gan psihiskos ierobežojumus, respektīvi, galvenās funkcionēšanas kategorijas (spējas), līdz ar to nosakot invaliditāti var tikt novērtēti bērna funkcionēšanas ierobežojumi;

- 14–18 gadu vecumā, pamatojot ar to, ka šajā periodā bērns attīstības ziņā jau pielīdzināms pieaugušai personai, patstāvīgi aktīvi integrējas sabiedrībā, spēj izpildīt visus spēka, izturības un ātruma vingrinājumus, un ņemot vērā, ka šajā vecuma posmā, izmantojot visas pieejamās novērtēšanas skalas, tabulas, testus un mērījumus, ir iespējams vērtēt galvenās funkcionēšanas kategorijas (spējas), to fizisko un psihisko ierobežojumu smagumu, līdz ar to funkcionēšanas ierobežojumi šajā vecuma posmā var tikt gradēti smaguma pakāpēs.

Kopā ar Metodiku tika izstrādāti arī desmit pielikumi:

1) Iesniegums VDEĀVK;

2) Bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketa vecumā no 7 līdz 13 gadiem – paredzēta papildu informācijas iegūšanai par bērna funkcionēšanu attiecīgajā vecuma posmā;

3) Bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketa vecumā no 14 līdz 18 gadiem (neieskaitot) – paredzēta papildu informācijas iegūšanai par bērna funkcionēšanu attiecīgajā vecuma posmā;

4) Veselības traucējumu novērtēšanas kritēriji – paredzēts bērna veselības traucējumu novērtēšanai;

5) Funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanas kritēriji – paredzēts bērna slimības izraisīto funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanai, pielietošanai no 7 gadu vecuma;

6) Bērna ikdienā veicamo darbību un vides novērtējuma anketa – paredzēts bērna funkcionālo spēju novērtēšanai pašaprūpē;

7) Ekspertīzes akts – paredzēts ārsta novērtējumam un secinājumiem par bērna veselības traucējumiem un funkcionēšanas ierobežojumiem;

8) Anatomisko defektu un veselības traucējumu saraksts invaliditātes termiņa noteikšanai līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) – slimības/diagnozes, kurām esot invaliditāti uz ilgāku periodu var noteikt jau pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes laikā;

9) Kritēriji atzinuma sniegšanai par asistenta pakalpojumu nepieciešamības noteikšanu un par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot);

10) Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot).

Ar izstrādāto Metodiku tika paredzēts pilnveidot bērnu veselības stāvokļu izvērtēšanu, vērtējot to kontekstā ar veselības traucējumu radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Pilnveidotā invaliditātes noteikšanas sistēma neparedz mainīt principu, ka tiek vērtēti veselības traucējumi, bet paredz to papildināt un pilnveidot, veselības traucējumus vērtējot kontekstā ar funkcionēšanas ierobežojumiem, ar ko būtu iespējams noteikt, kādos domēnos, kādās kategorijās bērnam ir ierobežojumi, ko savukārt būtu iespējams izmantot un pielietot mērķēta atbalsta sistēmas pilnveidei.

Invaliditātes noteikšanas mērķis ir sniegt piemērotu, individualizētu un atbilstošu atbalstu, nevis noteikt tikai statusu.

Atbilstoši izstrādātajai Metodikai funkcionēšana bērniem tiktu novērtēta, balstoties uz SFK–BJ. Šī SFK–BJ versija ir īpaši izstrādāta bērnu un jauniešu funkcionēšanas izvērtēšanai, nodrošinot specifisku saturu un tādu detalizācijas pakāpi, lai vēl pilnīgāk skaidrotu zīdaiņu, bērnu un pusaudžu ķermeņa uzbūvi un funkcijas, aktivitātes, līdzdalību un vides ietekmi uz bērnu. Kā arī vērtējot tieši bērna funkcionēšanu, tiek ievērots ANO Konvencijā noteiktais princips par cieņu pret bērnu ar invaliditāti spēju attīstību un pret bērnu ar invaliditāti tiesībām saglabāt savu identitāti, jo, vērtējot bērna spējas un konstatējot ierobežojumus kādās no funkcionēšanas kategorijām, iezīmējas arī tās funkcionēšanas kategorijas, kurās ierobežojumi nav būtiski vai to nav. Savukārt konstatējot ierobežojumus kādās no SFK–BJ funkcionēšanas kategorijām, attiecīgajām institūcijām ir iespēja tālāk plānot, kā veicināt bērna funkcionēšanu un sekmēt bērnu ar invaliditāti spēju attīstību.

Starptautiskajās PVO klasifikācijās veselības stāvokļu (slimību, traucējumu, ievainojumu, utt.) grupējumu pamatā nodrošina SSK, kas nodrošina etioloģisko (slimības iemesla vai iedzimtā stāvokļa pamatojums) konstrukciju. Funkcionēšana un nespēja saistībā ar veselības stāvokļiem ir klasificēta SFK. Tāpēc SSK un SFK papildina viena otru, un to lietotāji tiek mudināti izmantot šīs divas PVO starptautisko klasifikāciju kopas locekles kopā:

1. SSK nodrošina slimības, traucējuma vai cita veselības stāvokļa "diagnozi" klasifikāciju;

2. SFK sniedz papildu informāciju par funkcionēšanu.

Abi klasifikatori kopā sniedz informāciju gan par diagnozi, gan funkcionēšanu un nodrošina plašāku un daudzpusīgāku skatījumu uz cilvēka vai populācijas veselību, kas var tikt lietota lēmumu pieņemšanas gaitā.

Ieviešot invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, kas balstīta funkcionēšanas novērtēšanā (SFK–BJ), tika paredzēts panākt noteiktu korelāciju invaliditātes noteikšanā starp bērnam esošo slimību, vecumu un funkcionēšanas ierobežojumiem, kā rezultātā:

- samazinātos funkcionālo spēju un veselības stāvokļa atšķirības, t.i., invaliditāte tiktu noteikta atbilstoši bērna veselības stāvoklim korelācijā ar funkcionēšanas ierobežojumiem;

- domēni (veiktspēja un dotumi) tiktu noteikti atbilstoši bērnu un jauniešu versijā SFK–BJ ietvertajām kategorijām, t.i., saturēs informāciju par veselības stāvokļiem, funkcionēšanas kategorijām un vides faktoriem;

- invaliditāte tiktu vērtēta trīs vecuma posmos (0–6; 7–13; 14–17 gadiem (ieskaitot));

- bērniem vecumā no 14–17 gadiem (ieskaitot) funkcionēšanas ierobežojumi tiktu gradēti smaguma pakāpēs (mēreni, smagi, ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi);

- tiktu novērstas atšķirības, izvērtējot invaliditāti un īpašas kopšanas nepieciešamību bērniem un pilngadīgām personām ar invaliditāti;

- tiktu novērstas atšķirības, nosakot asistenta pakalpojuma nepieciešamību bērniem no 15 gadu vecuma (pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību) un pilngadīgām personām (veicot izvērtējumu ar asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu).

Tāpat veselības traucējumu vērtēšana kontekstā ar to radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem sniegtu pamatojumu invaliditātes noteikšanai gan Invaliditātes likuma, gan ANO Konvencijas kontekstā, kā arī tādējādi var tikt veidots pamats/bāze mērķētas atbalsta sistēmas pilnveidei nākotnē.

Ieviešot izstrādāto Metodiku bērnu invaliditātes novērtēšanā tiks veidotas vienota izpratne par vienotu kritēriju piemērošanu, invaliditātes ekspertīzes veikšanu un lēmumu pieņemšanu gan bērniem, gan pilngadīgām personām. Pieaugs vispārējā izpratne par kvalitatīva lēmuma pieņemšanu un mērķēta pakalpojuma sniegšanu, kas nodrošina tiešu un pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju iespējām saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu iestājoties invaliditātes riskam, sekmēta kvalitatīva klientu apkalpošana, nodrošināta pēctecīga invaliditātes rīcībpolitikas pilnveidošana valstiskā līmenī.

4. Piedāvātie risinājuma varianti

LM ir izvērtējusi līdz šim paveikto, pieredzi un atsauksmes un piedāvā trīs risinājumu variantus.

Ratificējot ANO Konvenciju, Latvija ir apņēmusies veicināt, aizsargāt un nodrošināt visu personu ar invaliditāti, tostarp bērnu ar invaliditāti, pilnīgu un vienlīdzīgu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Tāpat ANO Konvencija nosaka pāreju no medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no citiem, uz cilvēktiesību jeb sociālo modeli, kurā uzsvars tiek likts uz personas ar invaliditāti tiesībām uz patstāvīgu dzīvi, iespējām pilnībā attīstīt savu potenciālu un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos.

LM piedāvā sekojošus risinājuma variantus bērnu ar invaliditāti invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidei.

4.1. Pirmais risinājuma variants – invaliditātes noteikšanas sistēma paliek nemainīga

Neskatoties uz to, ka Plāna 1.2. pasākums paredz ieviest funkcionēšanas novērtēšanā balstītu invaliditātes noteikšanu bērniem, viens no LM piedāvātajiem risinājumiem ir saglabāt esošo invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem.

Invaliditātes noteikšanas sistēmai bērniem paliekot nemainīgai, tā neradīs neskaidrības un neizpratni sabiedrībā par izmaiņām invaliditātes izvērtēšanā bērniem, un bērna ar invaliditāti vecākiem saglabāsies zināma stabilitātes sajūta, ka nekas nemainīsies.

Tomēr, nemainot kritērijus bērnu invaliditātes noteikšanai un nepārvērtējot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, pastāv invaliditātes sistēmas stagnācijas risks, jo atšķirīgas pieejas invaliditāte novērtēšanas sistēmā (bērniem – medicīniskā, pieaugušajiem – biopsihosociālā) kavē mērķētas atbalsta sistēmas izveidi invaliditātes seku mazināšanai, un tādējādi joprojām:

- invaliditātes noteikšana bērniem joprojām tiks balstīta, pamatojoties uz medicīnisko diagnozi, un netiks ņemts vērā apstāklis, ka pie vienas un tās pašas diagnozes var būt dažādi funkcionēšanas ierobežojumi un to smaguma pakāpes;

- invaliditātes noteikšana visā bērna vecuma posmā paliks nemainīga, kaut gan, bērnam augot un attīstoties, dažādos vecuma posmos mainās gan slimības izpausmes, gan tās izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi un smaguma pakāpes;

- atbalsta pakalpojumi tiks piešķirti, pamatojoties uz noteikto invaliditāti, nevis atbilstoši faktiskajai vajadzībai;

- atbalsta pakalpojumi tiks piešķirti, pamatojoties uz noteikto invaliditāti vai atzinumu, kas izsniegts, pamatojoties uz bērnam noteikto diagnozi, nevis atbilstošiem funkcionēšanas ierobežojumiem;

- būs neskaidrs pārejas posms no bērna uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu – būtiski mainās novērtēšanas kritēriji un atbalsta sistēma;

- atšķirīgs atbalsta klāsts un pieeja atbalsta pakalpojumu noteikšanai, sasniedzot pilngadību.

Saglabājot esošo invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem nemainīgu, LM saskata sekojošas priekšrocības un trūkumus.

Ņemot vērā minēto, saglabājot esošo invaliditātes noteikšanas sistēmu, paaugstinās risks, ka bērni ar invaliditāti (funkcionēšanas ierobežojumiem) nesaņems atbilstošu, individualizētu un uz vajadzībām mērķētu atbalstu, kas paaugstinās risku, ka bērniem ar atšķirīgām funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpēm var netikt nodrošināts nepieciešamais atbalsts, kas var rezultēties ar būtiski lielākiem līdzekļiem sociālā atbalsta pasākumu nodrošināšanai, pazemināt publiskā finansējuma izmantošanas efektivitāti un lietderību (paaugstinās iespēja, ka personai būs jānodrošina atbalsts visas dzīves garumā) – pretstatā – savlaicīgi sniegtai mērķētai palīdzībai, kuras rezultātā sekmētos integrācija (tai skaitā izglītībā/darbā u.c.), kas noteiktā skaitā gadījumu samazinātu nākotnes atbalsta pasākumu nepieciešamību.

Līdztekus adekvātam finansiālam atbalstam ir jāattīsta un jāpilnveido arī atbalsta pakalpojumi kā bērnam, tā arī viņa ģimenes locekļiem, sniedzot kompleksu atbalstu ar regulāri izmantojamiem pakalpojumiem, tādējādi sekmējot bērna iespējas iekļauties sabiedrībā.

Finansiālā ietekme: papildu finansējums 1. risinājuma varianta izvēlē nav nepieciešams (pielikums Nr. 1).

4.2. Otrais risinājuma variants – pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, nemainot atbalsta sistēmu invaliditātes seku mazināšanai

Invaliditātes noteikšanas kritēriju pilnveide bērniem ir viens no Plānā paredzētajiem pasākumiem²¹. Risinājuma ietvaros tiek aprakstīta invaliditātes novērtēšanas pieejas pilnveide, nemainot invaliditātes atbalsta sistēmu.

Invaliditātes termiņu pilnveide

Metodikas ietvaros invaliditātes termiņus pilnveidot netika paredzēts. Tomēr Ziņojuma izstrādes gaitā, tika secināts, ka, pilnveidojot invaliditātes novērtēšanas pieeju, tuvinot to pilngadīgu personu invaliditātes novērtēšanas pieejai, nepieciešams salāgot normas, kas paredz invaliditāti noteikt uz ilgāku periodu, kā arī atteikties no sešu mēnešu invaliditātes perioda.

Pilnveidojot invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem (visos vecuma posmos), ir vērtējama iniciatīva attiekties no šobrīd spēkā esošā minimālā invaliditātes termiņa (seši mēneši), jo šāds periods ir pārāk īss, lai objektīvi novērtētu veselības traucējumu un funkcionēšanas ierobežojumu izmaiņas dinamikā, kā arī sešu mēnešu invaliditātes periods bērniem tiek piemērots reti (attēls Nr. 2). Līdz ar to ir vērtējama iniciatīva kā īsāko invaliditātes termiņu noteikt – viens gads, kas iedzīvotājiem potenciāli varētu mazināt administratīvo slogu atkārtoti vērsties VDEĀVK pēc sešiem mēnešiem. Veicot grozījumus normatīvajā regulējumā, minimālie invaliditātes termiņi tiks salāgoti kā bērniem, tā arī pilngadīgām personām ar invaliditāti.

Attēls Nr. 2

Tāpat ir vērtējama iniciatīva salāgot tiesību normas bērniem un pilngadīgām personām, kas dod tiesības VDEĀVK noteikt invaliditāti uz ilgāku periodu stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu dēļ.

Šobrīd bērniem stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu dēļ invaliditāti uz ilgāku termiņu var noteikt, ja invaliditāte ir bijusi noteikta nepārtraukti vismaz vienu gadu²².

Savukārt pilngadīgām personām – ja invaliditāte iepriekš ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā piecus gadus, vai VDEĀVK ir pamats uzskatīt, ka invaliditāte varētu tikt nepārtraukti noteikta vairāk nekā uz pieciem gadiem²³.

Līdz ar to invaliditātes noteikšana uz ilgāku periodu stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā bērniem un pilngadīgām personām atšķiras, jo pilngadīgām personām invaliditāti uz mūžu var noteikt arī pirmreizējas ekspertīzes laikā, ja VDEĀVK ārsts no iesniegtajiem dokumentiem var secināt, ka personas veselības traucējumi un funkcionēšanas ierobežojumi ir stabili un neatgriezeniski, kamēr bērnam stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, invaliditāti līdz pilngadībai var noteikt tad, ja invaliditāte iepriekš ir bijusi noteikta nepārtraukti vismaz vienu gadu.

Lai veidotu vienotu pieeju bērnu un pilngadīgu personu invaliditātes statusa noteikšanā uz ilgāku periodu stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, ir vērtējama iniciatīva salāgot normas paredzot, ka arī bērniem, līdzīgi kā pilngadīgām personām, invaliditāti stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā varēs noteikt uz termiņu, kas pārsniedz piecus gadus jau pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes laikā, ja: invaliditāte iepriekš ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā piecus gadus, vai VDEĀVK ir pamats uzskatīt, ka invaliditāte varētu tikt nepārtraukti noteikta vairāk nekā uz pieciem gadiem.

Salāgojot normas, kas ļaus VDEĀVK noteikt invaliditāti uz ilgāku periodu stabilu un neatgriezenisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, vienlaikus ir vērtējama arī iespēja atteikties no anatomisko defektu un veselības traucējumu saraksta²⁴, kas pamatā balstīts medicīniskā modeļa piemērošanā invaliditātes noteikšanā kā bērniem, tā arī pilngadīgām personām, kas neatbilst ANO Konvencijas mērķiem.

Invaliditātes vērtēšana trīs vecuma posmos

Izvirzot funkcionēšanas novērtēšanu kā priekšnosacījumu invaliditātes noteikšanā, invaliditāti iespējams noteikt pamatotāk, jo tiek vērtētas bērna spējas veikt noteiktus uzdevumus atbilstošā vecumā. Tāpat var tikt mazinātas neskaidrības pārejas posmā uz pilngadīgas personas statusu, kā arī iespējams atvieglot šo pārejas posmu, ja funkcionēšanas ierobežojumi tiks novērtēti līdzvērtīgi pilngadīgu personu invaliditātes vērtēšanas kritērijiem.

Metodika paredz bērniem invaliditāti vērtēt trīs vecuma posmos: no 0–6 gadiem, no 7–13 gadiem un no 14–17 gadiem (ieskaitot), nodrošinot bērna veselības stāvokļa izvērtēšanu atbilstoši attiecīgā vecuma posma attīstības stadijām, to vērtējot kontekstā ar veselības traucējumu radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas nodrošinās bērna individuālo vajadzību izvērtēšanu.

Metodikā izpētītajās bērnu vecuma posmu attīstības īpatnībās tika secināts, ka bērniem no 15–17 gadiem (ieskaitot) šis ir vecākais skolas periods, kas vienlaikus ir arī noslēdzošais posms bērna (jaunieša) attīstībai un pārejai uz pieaugušu personu. Tāpat Metodikā tika secināts, ka bērniem vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot) funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšana un funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpe būtu pamats invaliditātes noteikšanai līdzvērtīgi kā pilngadīgām personām, tādējādi salāgojot invaliditātes noteikšanas kritērijus ar pilngadīgu personu kritērijiem attiecīgajā vecuma posmā. Vienlaikus arī lēmuma par īpašas kopšanas nepieciešamību noteikšanā bērniem vecumā no 15–17 gadiem, būtu jāpiemēro līdzvērtīgi principi kā pilngadīgām personām. Tāpat arī likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nosaka, ka jaunieši no 15 gadu vecuma tiek uzskatīti par sociālajai apdrošināšanai obligāti pakļaujamām personām, kas nozīmē, ka no 15 gadu vecuma jaunieši var uzsākt darba tiesiskās attiecības.

Ņemot vērā minēto, risinājuma ietvaros piedāvāts atkāpties no Metodikas piedāvājuma, un bērniem invaliditāti vērtēt šādos vecuma posmos: no 0–6 gadiem, no 7–14 gadiem un no 15–17 gadiem (ieskaitot).

Invaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 0 – 6 gadiem

Šajā vecuma posmā, kā to paredz Metodika, invaliditāte tiks noteikta, pamatā balstoties uz bērna veselības traucējumiem (medicīniskā diagnoze) saskaņā ar Metodikā izstrādātajiem veselības traucējumu novērtēšanas kritērijiem²⁵, t.i., saglabājot līdzšinējo pieeju.

Izmēģinājumprojekta laikā, veicot invaliditātes ekspertīzi šajā vecuma posmā, atšķirībā no esošās sistēmas pielietojuma, liela nozīme bija bērna klātbūtnei, nosakot īpašās kopšanas nepieciešamības un transporta atzinuma saņemšanai.

Šim vecuma posmam šāda pieeja tiek pielietota, jo šajā periodā bērnam ir strauja, dažāda tempa ziņā, gan fiziskā, gan psihiskā attīstība, galvenās funkcionēšanas kategorijas, (spējas) kurās pamatā ir ierobežojumi, smagumu pakāpe vērtējama dinamikā. Ņemot vērā, ka katra bērna attīstība ir individuāla, ko pielīdzina vidējām vecuma normām, bet šajā vecumā bērniem nav daudz tādu absolūtu novērtēšanas testu un standarta pārbaudes tabulu, kas palīdzētu izvērtēt fizisko un psihisko ierobežojumu smagumu, tāpēc šajā vecuma posmā bērniem, nosakot invaliditāti, pamatā paredzēts vērtēt veselības traucējumus, daļēji tos saistot ar funkcionēšanas ierobežojumiem.

Tā kā šajā vecuma posmā invaliditātes noteikšanā tiek saglabāta līdzšinējā pieeja, tad arī invaliditātes ekspertīzei iesniedzamo dokumentu klāsts saglabāsies tādā pašā apmērā, t.i., VDEĀVK jāiesniedz:

- iesniegums invaliditātes ekspertīzes veikšanai;

- ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījums uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u);

- citi dokumenti, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie nepieciešami ekspertīzes veikšanai, piemēram, bērnudārza/skolas raksturojums, psihologa atzinums u.c.

Nosūtījumu uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u), tāpat kā līdz šim, sagatavos bērna ģimenes vai ārstējošais ārsts, atbilstoši MK noteikumu Nr. 265 30. pielikumam, ietverot tajā informāciju par bērnam noteiktām diagnozēm, veselības traucējumu aprakstu, izmeklējumus, atzinumus un fizikālās/psihiskās izmeklēšanas datus, ķermeņa funkciju traucējumu un aktivitāšu ierobežojuma novērtējums.

Nosakot invaliditāti šajā vecuma posmā tiks noteikts "bērns ar invaliditāti" statuss bez iedalījuma smaguma pakāpēs, ar termiņu uz 1, 2 vai 5 gadiem, vai līdz attiecīgā vecuma posma beigām, t.i., līdz 6 gadu vecumam.

Ja līdz 7 gadu vecumam būs palicis mazāk kā viens gads un ja jau būs iespējams izvērtēt funkcionēšanas novērtējumus, invaliditāti varēs noteikt uz termiņu, kas pārsniedz attiecīgo vecuma posmu. Atsevišķos gadījumos, ja bērnam tiks konstatēti stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, invaliditāti varēs noteikt līdz 14 gadu vecumam.

Shēmā Nr. 1 attēlota invaliditātes noteikšana bērniem vecumā no 0–6 gadiem.

Shēma Nr. 1

Invaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 7–14 gadiem

Šajā vecuma posmā, nosakot invaliditāti, tāpat kā to paredz Metodika vecuma posmā no 7 – 13 gadiem, papildus veselības traucējumiem VDEĀVK vērtēs arī slimības izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus saskaņā ar Metodikā izstrādātajiem veselības traucējumu un funkcionēšanas novērtēšanas kritērijiem 4. un 5. pielikums²⁶, t.i., tiks izvērtēts veselības stāvoklis (diagnoze) korelācijā ar slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, piemērojot SFK-BJ, un invaliditāte tiks noteikta, ja funkcionēšanas ierobežojumi būs vismaz mēreni.

Izmēģinājumprojekta laikā, veicot invaliditātes ekspertīzi šajā vecuma posmā, būtiski bija pielietot pašnovērtējuma anketu, kas palīdzēja vērtēšanā, ja bērnam bija kombinēta slimība, kas izraisījusi dažādas smaguma pakāpes funkcionēšanas ierobežojumus atšķirīgās funkcionēšanas kategorijās (piemēram, Posthemorāģiska hidrocefālija pēc ventrikuloperitoneālas šuntēšanas) ar redzes (viegliem), mobilitātes (mēreniem), psihiskiem (viegliem) un fiziskās funkcionēšanas ierobežojumiem.

Šāda pieeja šim vecuma posmam tiek pielietota, jo šajā periodā jau ir iespējams vērtēt veselības traucējumu ietekmi uz funkcionēšanu, piemēram, vai bērnam ar x diagnozi ir traucēta runas vai mobilitātes (staigāšanas) funkcija. Kā rezultātā bērnam, kuram ir traucēta runas funkcija, būs nepieciešams savādāks atbalsts nekā bērnam, kuram ir mobilitātes traucējumi. Lai arī šajā vecuma posmā joprojām turpinās aktīva bērna fiziskā augšana, tomēr šajā vecuma posmā psihiskā attīstība ir pilnveidojusies, bērns ir socializējies – uzsācis skolas gaitas – un šajā periodā jau ir iespējams vērtēt gan fiziskos gan psihiskos ierobežojumus, t.i., galvenās funkcionēšanas kategorijas (spējas), jo ir pieejami standartizēti novērtēšanas testi, tabulas un mērījumi.

Šajā vecuma posmā invaliditātes ekspertīzei iesniedzami šādi dokumenti:

- iesniegums invaliditātes ekspertīzes veikšanai;

- ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījums uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u);

- bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketa vecumā no 7 līdz 13 gadiem²⁷;

- citi dokumenti, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie nepieciešami ekspertīzes veikšanai, piemēram, bērnudārza/skolas raksturojums, psihologa atzinums u.c.

Nosūtījumu uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u), tāpat kā līdz šim, sagatavos bērna ģimenes vai ārstējošais ārsts, atbilstoši MK noteikumu Nr. 265 30. pielikumam, ietverot tajā informāciju par bērnam noteiktām diagnozēm, veselības traucējumu aprakstu, izmeklējumus, atzinumus un fizikālās/psihiskās izmeklēšanas datus, ķermeņa funkciju traucējumu un aktivitāšu ierobežojuma novērtējums.

Bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketu aizpilda bērna likumiskais pārstāvis, novērtējot sava bērna spējas.

Nosakot invaliditāti šajā vecuma posmā, tāpat kā vecuma posmā no 0–6 gadiem, tiks noteikts "bērns ar invaliditāti" statuss bez iedalījuma smaguma pakāpēs, ar termiņu uz 1, 2 vai 5 gadiem, vai līdz attiecīgā vecuma posma beigām, t.i., līdz 14 gadu vecumam.

Ja līdz 15 gadu vecumam būs palicis mazāk kā viens gads un, ja jau būs iespējams izvērtēt funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpes, invaliditāti varēs noteikt uz termiņu, kas pārsniedz attiecīgo vecuma posmu.

Shēmā Nr. 2 attēlota invaliditātes noteikšana bērniem no 7–14 gadu vecumam.

Shēma Nr. 2

Invaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 15–17 gadiem (ieskaitot)

Šajā vecuma posmā, nosakot invaliditāti, tāpat kā to paredz Metodika vecuma posmā no 7–14 gadiem, VDEĀVK vērtēs bērna veselības traucējumu un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumi saskaņā ar Metodikā izstrādātajiem veselības traucējumu un funkcionēšanas novērtēšanas kritērijiem²⁸, piemērojot SFK-BJ. Papildus funkcionēšanas ierobežojumu izvērtējumam tie tiks gradēti trīs smaguma pakāpēs (mēreni, smagi, ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi), kas ir ekvivalents pilngadīgu personu invaliditātes smaguma pakāpēm (III, II vai I invaliditātes grupa).

Šāda pieeja priekšplānā izvirza funkcionēšanas ierobežojumus ne tikai invaliditātes statusa piešķiršanai, bet arī citu ar invaliditāte saistītu lēmumu pieņemšanai (piemēram, īpašas kopšanas nepieciešamības izvērtēšana, asistenta pakalpojuma nepieciešamības noteikšana, kā arī piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti apmēra noteikšana), kas ietekmē bērnu ar invaliditāti ikdienu invaliditātes seku mazināšanai.

Izmēģinājumprojekta laikā, veicot invaliditātes ekspertīzi šajā vecuma posmā, būtiska bija gan bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketas pielietošana, gan klātbūtne (vecāku un paša bērna ar invaliditāti viedoklis, problēmas), jo vērtējuma salīdzināšanai bija nozīme veselības traucējumu un funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpes izvērtēšanā.

Šajā vecuma posmā invaliditātes ekspertīzei iesniedzami šādi dokumenti:

- iesniegums invaliditātes ekspertīzes veikšanai;

- ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījums uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u);

- bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketa vecumā no 15 līdz 17 gadiem (ieskaitot)²⁹;

- citi dokumenti, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie nepieciešami ekspertīzes veikšanai, piemēram, bērnudārza/skolas raksturojums, psihologa atzinums u.c.

Nosūtījumu uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u), tāpat kā līdz šim, sagatavos bērna ģimenes vai ārstējošais ārsts, atbilstoši MK noteikumu Nr. 265 30. pielikumam, ietverot tajā informāciju par bērnam noteiktām diagnozēm, veselības traucējumu aprakstu, izmeklējumus, atzinumus un fizikālās/psihiskās izmeklēšanas datus, ķermeņa funkciju traucējumu un aktivitāšu ierobežojuma novērtējums.

Bērna funkcionālo spēju novērtējuma anketu aizpilda bērna likumiskais pārstāvis, novērtējot sava bērna spējas.

Nosakot invaliditāti šajā vecuma posmā, tāpat kā vecuma posmā no 7–14 gadiem, tiks noteikts "bērns ar invaliditāti" statuss, papildus funkcionēšanas ierobežojumi tiks gradēti smaguma pakāpēs. Invaliditāte tiks noteikta uz termiņu uz 1, 2 vai 5 gadi, vai līdz attiecīgā vecuma posma beigām, t.i., līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot).

Shēmā Nr. 3 attēlota invaliditātes noteikšana bērniem no 15–17 gadu vecumam (ieskaitot).

Shēma Nr. 3

Šis vecuma posms ir noslēdzošais posms bērna (jaunieša) attīstībai un būtiskākais pārejai uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu, kad bērnu invaliditātes novērtēšanas kritēriji ir līdzvērtīgi pilngadīgu personu invaliditātes vērtēšanas kritērijiem. Novērtējot invaliditāti līdzvērtīgi pilngadīgām personām, jau šajā vecuma posmā ir iespējams atbalsta pakalpojumus un to apjomu gradēt atbilstoši noteiktajai funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpei, kā arī atsevišķos gadījumos atvieglot atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanu, sasniedzot pilngadību (skatīt shēmu Nr. 4).

Risinājums tostarp paredz, ka gadījumā, ja šajā vecuma posmā VDEĀVK bērnam konstatēs stabilus un neatgriezeniskus funkcionēšanas ierobežojumus (jebkurā funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpē), kas varētu būt par pamatu invaliditātes noteikšanai uz mūžu pilngadīgā vecumā, invaliditātes ekspertīzes veikšanai pilngadīgā vecumā VDEĀVK būs jāiesniedz tikai 1) iesniegums invaliditātes ekspertīzes veikšanai un 2) pilngadīgas personas pašnovērtējuma anketa, t.i., nebūs jāveic atkārtoti izmeklējumi, jāsaņem speciālistu slēdzieni u.tml., kā arī ģimenes vai ārstējošam ārstam nebūs jāsagatavo nosūtījums (veidlapa 088/u). Šādā gadījumā VDEĀVK lēmumu par invaliditātes noteikšanu uz mūžu pilngadīgā vecumā pieņems pamatojoties uz tās rīcībā jau esošajiem dokumentiem, kas iesniegti veicot invaliditātes ekspertīzi 15–17 gadu vecumā (ieskaitot).

Minētais (atvieglota invaliditātes ekspertīze pilngadīgā vecumā) neattieksies uz bērniem, kuriem pirms pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas spēkā stāšanās jau būs noteikta invaliditāte līdz pilngadībai. Šādā gadījumā, sasniedzot pilngadību, invaliditātes ekspertīze veicama vispārējā kārtībā, t.i., iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus invaliditātes ekspertīzes veikšanai.

Gadījumā, ja bērnam, kuram invaliditātes ekspertīze veikta atbilstoši pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai, veselības stāvoklis līdz pilngadībai būs pasliktinājies (ko, konstatējis bērna ģimenes vai ārstējošais ārsts), invaliditātes ekspertīzi pilngadīgā vecumā var tikt veikta atbilstoši faktiskajam veselības stāvoklim. Tādā gadījumā invaliditātes ekspertīzes veikšanai jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti, t.i., iesniegums invaliditātes ekspertīzes veikšanai, pilngadīgas personas funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa, ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījums uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u), citi dokumenti, ja nepieciešams.

Nepieciešamība iesniegt iesniegumu un pilngadīgas personas funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu saglabājas, jo:

- pilngadīgā vecumā tiek veikta atkārtota invaliditātes ekspertīze, kas ir jauns administratīvais process, ko VDEĀVK var uzsākt uz iesnieguma pamata³⁰;

- ar pilngadības sasniegšanu bērns kļūst rīcībspējīgs, un viņam pašam jāsāk risināt jautājumi, kas saistīti ar invaliditātes noteikšanu, līdz ar to bērna likumiskajam pārstāvim vairs nav tiesību rīkoties sava nu jau pilngadīgā vecumā esošā bērna vietā;

- mainās invaliditātes smaguma pakāpju gradācija no funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpēm (mēreni, smagi vai ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi) uz invaliditātes grupām (I, II vai III), un VDEĀVK ir jānovērtē, vai 15–17 gadu vecumā (ieskaitot) noteiktā funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpe atbilst attiecīgajai invaliditātes grupai pilngadīgā vecumā;

- pilngadīgā vecumā mainās atbalsta klāsts un apjoms;

- VDEĀVK nepieciešams saņemt aktuālo personas kontaktinformāciju uz kuru VDEĀVK IS var sūtīt informatīvos paziņojumus, piemēram, par lietas izskatīšanu, kā arī informāciju par faktisko dzīvesvietu uz kurieni pēc lēmuma pieņemšanas nosūtīt lēmumu par invaliditātes noteikšanu un invaliditātes apliecību, jo nereti personas deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo.

Shēma Nr. 4

Atvieglojot invaliditātes ekspertīzes veikšanas kārtību, sasniedzot pilngadību, netiks veikta "automātiska" ar invaliditāti saistīto pabalstu aprēķināšana un izmaksa, jo līdz ar pilngadības sasniegšanu persona kļūst rīcībspējīga un bērna likumiskajiem pārstāvjiem vairs nav tiesību saņemt pabalstus nu jau pilngadīgas personas vietā.

LM, apzinoties, ka ir gadījumi, kad nu jau pilngadīgā persona savu smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ pati nespēj paust savu gribu un veikt nepieciešamās darbības pabalstu pieprasīšanai pilngadīgā vecumā, ir sagatavojusi grozījumus VSPL (2024. gada 15. februārī izskatīti 2. lasījumā³¹), ar mērķi nodrošināt pilngadību sasniegušas personas ar ļoti smagu invaliditāti interešu aizstāvību valsts sociālo pabalstu saņemšanā, lai netiktu negatīvi ietekmēta personas finansiālā situācija, kas var radīt pēctecīgu ietekmi uz personas spējām saņemt nepieciešamo aprūpi un atbalstu invaliditātes seku mazināšanai.

Minētie grozījumi paredz noteikt speciālu regulējumu VSPL, nosakot, ka tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus par pilngadību sasniegušu jaunieti, kuram VDEĀVK ir noteikusi invaliditāti ar cēloni slimība no bērnības, ir personai, kura bija pilngadību sasniegušā jaunieša ar invaliditāti likumiskais pārstāvis dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti, ja tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušās personas ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ. Šādā gadījumā valsts sociālie pabalsti tiks izmaksāti līdz dienai, kad bāriņtiesa pieņems lēmumu par aizgādņa iecelšanu, vai kad spēkā stāsies tiesas spriedums, ar kuru pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu noraidīts, vai tiesvedība lietā tiks izbeigta, vai pati pilngadību sasniegusī persona iesniedz iesniegumu VSAA minēto pabalstu piešķiršanai.

Invaliditātes vērtēšana trīs vecuma posmos skars visus bērnus ar invaliditāti, kuriem invaliditāte līdz pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai jau būs noteikta, un pēc tās ieviešanas būs nepieciešams veikt atkārtotu invaliditātes ekspertīzi, kā arī bērnus, kuru likumiskie pārstāvji vēlēsies novērtēt bērna funkcionēšanas ierobežojumus atbilstoši pilnveidotajai sistēmai, un bērnus, kuri invaliditātes sistēmā ienāks no jauna.

Īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšana

Īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanas kritēriji bērniem šobrīd ir balstīti uz veselības traucējumu jeb medicīnisko diagnožu sarakstu³². Tādu pašu pieeju bērniem līdz 14 gadu vecumam paredz saglabāt arī Metodika, t.i., joprojām balstot to uz veselības traucējumu jeb diagnožu sarakstu³³, ņemot vērā, ka līdz 14 gadu vecumam Metodika neparedz bērniem funkcionēšanas ierobežojumus dalīt smaguma pakāpēs un īpašas kopšanas nepieciešamības sasaiste ar funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpi šādas pieejas ietvaros nav uzskatāma par piemērotu.

Savukārt bērniem no 15 gadu vecuma līdz pilngadībai Metodikas principu piemērošanā invaliditātes noteikšanā bērniem tika secināts, ka funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšana un funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpe būtu pamats ne tikai invaliditātes statusa piešķiršanai, bet arī lēmuma par īpašas kopšanas nepieciešamības pieņemšanai³⁴. Tādējādi bērniem minētajā vecuma posmā Metodika paredz piemērot tādus pašus īpašas kopšanas nepieciešamības vērtēšanas principus, kas tiek piemēroti pilngadīgu personu īpašās kopšanas novērtēšanā. Šobrīd pilngadīgām personām ar I invaliditātes grupu īpašas kopšanas nepieciešamība tiek noteikta, ja persona atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem³⁵:

- nepieciešama 24 stundu palīdzība un uzraudzība garīgo spēju ierobežojuma dēļ, ja ārstējošais psihiatrs ir konstatējis stabilus, ar ārstēšanu nekoriģējamus uzvedības traucējumus, kuru dēļ persona apdraud savu vai citu personu veselību, drošību vai dzīvību;

- pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums ir zemāks par 7 punktiem.

Ņemot vērā, ka vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot) ir objektīvi iespējams novērtēt piemītošo funkcionālo traucējumu ietekmi uz personas funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpi, arī īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšana ir balstāma nevis tikai uz piemītošo veselības traucējumu (diagnozi), bet uz pašaprūpes novērtēšanas pieeju (Metodikas 6. pielikums³⁶), tādējādi vēl jo vairāk 15–17 gadu vecumā nostiprinot funkcionēšanas ierobežojumu izvērtējamu kā prevalējošo invaliditātes ekspertīzes procesā un atbilstošu atbalsta pakalpojumu nodrošinošā invaliditātes seku mazināšanai, vienlaikus neradot pretrunas invaliditātes un īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanā, sasniedzot pilngadību. Tāpat saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumiem Nr. 578 "Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā" personas pašaprūpes novērtējums tiek veikts personām ar funkcionēšanas traucējumiem darbspējīgā vecumā, t.i., no 15 gadu vecuma, kuru nepieciešamības gadījumā veic pašvaldības SD. Līdz ar to gadījumā, ja bērnam no 15 gadu vecuma nepieciešams saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pašaprūpes novērtējumu SD veic jau šobrīd.

LM, vērtējot iespēju bērniem no 15–17 gadiem (ieskaitot) piemērot tos pašus īpašas kopšanas nepieciešamības vērtēšanas principus, kādi tiek piemēroti pilngadīgu personu īpašās kopšanas novērtēšanā, t.i., veicot bērna pašaprūpes novērtējumu, 2023. gada 28. februārī tikās ar pašvaldību SD pārstāvjiem, ņemot vērā, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 805 7. punktam SD sociālais darbinieks vai pašvaldības SD ergoterapeits pēc VDEĀVK pieprasījuma veic pašaprūpes novērtējumu (kuri ir galvenie pašaprūpes novērtējuma veicēji), lai pārrunātu iespēju arī bērniem no 15 gadu vecuma veikt minēto novērtējumu. Pašvaldību SD pārstāvji pauda viedokli, ka šādas pieejas ieviešanai varētu būt šķēršļi, jo bērna vietā atbildes sniegtu un izvērtējuma procesā pārāk iesaistītos bērna likumiskais pārstāvis, kā dēļ pašaprūpes novērtējums nebūtu objektīvs.

LM ieskatā arī tikko pilngadību sasnieguša jaunieša ar ļoti smagu invaliditāti iepriekšējo likumisko pārstāvju (vai aizgādņu, ja ir tiesas lēmums par rīcībspējas ierobežošanu un bāriņtiesas lēmums par aizgādņa iecelšanu) klātbūtne pašaprūpes novērtējuma veikšanas brīdī nav izslēdzoša, jo faktiskā situācija tikko pilngadību sasniegušajam jaunietim nav mainījusies – proti, funkcionēšanas ierobežojumi ir saglabājušies ļoti smagi un nereti patstāvīga savas situācijas skaidrošana, komentāru vai viedokļa sniegšana nav iespējama bez līdzcilvēku atbalsta.

Tāpat arī Metodikā izpētītajās bērnu vecuma posmu attīstības īpatnībās tika secināts, ka 15–17 gadu vecums (ieskaitot) šis ir noslēdzošais posms bērna (jaunieša) attīstībai un pārejai uz pieaugušu personu, līdz ar to jaunietis no 15 gadu vecuma jau ir pielīdzināms pilngadību (18 gadu vecumu) sasniegušai personai, un pašaprūpes novērtējums var tikt veikts tāpat kā tikko pilngadību sasniegušam jaunietim.

Vienlaikus no 2024. gada 1. janvāra³⁷ valsts nodrošina pašvaldībām līdzfinansējumu (50 % apmērā) aprūpei mājās bērniem ar invaliditāti, kuriem ir VDEĀVK izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Līdzfinansējums par bērnu tiek turpināts arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz bērna 24 gadu vecumam. Atbilstoši risinājuma variantā piedāvātajam SD, pašam veicot pašaprūpes novērtējumu jauniešiem no 15–17 gadu vecumam (ieskaitot), tiek sekmēta SD iespēja apzināt mērķa grupu, kurai nodrošināms aprūpe mājās pakalpojums, jau preventīvi nosakot bērna vajadzības un nepieciešamo atbalsta saturu, tādējādi virzoties uz mērķētu un bērna individuālajām vajadzībām atbilstošu pakalpojuma nodrošināšanu.

Ņemot vērā minēto, un to, ka, ar pilnveidoto invaliditātes noteikšanas sistēmu, bērniem jau no 7 gadu vecuma tiks uzsākta funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšana un no 15 gadu vecuma funkcionēšanas ierobežojumus gradēs smaguma pakāpēs, kas ir līdzvērtīgi invaliditātes noteikšanas kritērijiem pilngadīgām personām, nav pamata īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanā saglabāt medicīniskās diagnozes pieeju, ja pārējā invaliditātes novērtēšanas sistēma bērniem tiks balstīta funkcionēšanas novērtēšanā.

Ņemot vērā minēto, stājoties spēkā pilnveidotajai invaliditātes novērtēšanas sistēmai, pašaprūpes novērtējumu bērniem no 15–17 gadu vecumam (ieskaitot) veiks pašvaldības SD sociālais darbinieks vai pašvaldības SD ergoterapeits, piemērojot tādu pašu kārtību, kāda tā ir šobrīd vērtējot īpašas kopšanas nepieciešamību pilngadīgām personām. Līdz ar to, ja, nosakot medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai bērnam no 15–17 gadu vecumam (ieskaitot), būs nepieciešams veikt pašaprūpes novērtējumu, pēc VDEĀVK pieprasījuma to veiks pašvaldības SD sociālais darbinieks vai pašvaldības SD ergoterapeits.

Savukārt īpašas kopšanas nepieciešamība GRT gadījumā tiks noteikta, ja bērnam būs nepieciešama 24 stundu palīdzība un uzraudzība garīgo spēju ierobežojuma dēļ, ja ārstējošais psihiatrs būs konstatējis stabilus, ar ārstēšanu nekoriģējamus uzvedības traucējumus, kuru dēļ ir apdraudēta bērna vai citu personu veselība, drošība vai dzīvība. Arī šobrīd bērniem īpašas kopšanas nepieciešamība GRT gadījumā tiek noteikta atbilstoši MK noteikumu Nr. 805 4. pielikuma II. sadaļai, paredzot, ka sertificēts bērnu psihiatrs apstiprina noteiktas diagnozes, tādējādi papildu slogs uz psihiatru noslodzi neveidosies, ņemot vērā, ka jau šobrīd bērna psihiatrs ir līdziesaistīts nosūtījuma uz invaliditātes ekspertīzi sagatavošanā, t.sk., aprakstot psihiatrijas anamnēzi, kas ir par pamatu lēmuma pieņemšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Vienlaikus jāņem vērā, ka bērniem ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kuriem objektīvi (ļoti smago veselības traucējumu dēļ) būs sarežģīti ierasties VDEĀVK telpās invaliditātes ekspertīzes veikšanai klātienē (skatīt "Invaliditātes ekspertīze klātienē"), tā joprojām tiks veikta bez bērna klātbūtnes. Tādējādi bērnu ar invaliditāti likumiskajiem pārstāvjiem nebūs bērnu ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem jāved uz klātienes invaliditātes ekspertīzi. Līdz ar to, veicot pašaprūpes novērtējumu, SD sociālais darbinieks vai SD ergoterapeits būs persona, kas klātienē būs novērtējusi bērna funkcionēšanu, kas sniegs VDEĀVK nepieciešamo papildu informāciju par bērna faktisko veselības stāvokli un viņa funkcionēšanas ierobežojumiem.

Tāpat arī, ja, nosakot invaliditāti 15–17 gadu vecumā (ieskaitot), bērnam tiks konstatēti stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kas varētu būt par pamatu invaliditātes noteikšanai uz mūžu pilngadīgā vecumā, tad atkārtots pašaprūpes novērtējums pilngadīgā vecumā vairs nebūs jāveic, kā arī atkārtoti nebūs jāiesniedz psihiatra atzinums (skatīt "Invaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 15–17 gadiem (ieskaitot)").

Līdz ar to atsevišķos gadījumos iespējama pat SD sociālo darbinieku vai ergoterapeitu un psihiatru noslodzes samazināšanās, jo pašaprūpes novērtējums būs jau veikts 15–17 gadu vecumā (ieskaitot), un pilngadīgā vecumā tas atkārtoti nebūs jāveic, tāpat arī nebūs jāvēršas pie psihiatra pilngadīgā vecumā, jo psihiatra atzinums būs iesniegts veicot invaliditātes ekspertīzi 15–17 gadu vecumā (ieskaitot).

Veicot īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanu bērniem no 15 gadu vecuma līdzvērtīgi pilngadīgām personām, LM saskata sekojošas priekšrocības un trūkumus.

Savukārt saglabājot īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanā bērniem no 15 gadu vecuma līdzšinējo medicīniskās diagnozes pieeju, LM saskata sekojošas priekšrocības un trūkumus.

Ņemot vērā minēto, īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanas kritēriji, bērniem ar invaliditāti no 15–17 gadu vecumam (ieskaitot) ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, nosakāmi līdzvērtīgi pilngadīgu personu ar invaliditāti īpašas kopšanas novērtēšanas kritērijiem, t.i., pamatojoties uz pašaprūpes novērtējumu vai psihiatra atzinumu.

Prognozējamais bērnu ar invaliditāti skaits (vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot)), kuriem (veicot pirmreizēju/atkārtotu invaliditātes ekspertīzi) varētu būt nepieciešams veikt pašaprūpes novērtējumu ir ~60 bērni gadā. Minētās aplēses veiktas ņemot vērā, šādus apsvērumus³⁸:

- 2 082 bērnu ar invaliditāti skaits 15–17 gadu vecumā (ieskaitot), no tiem 550 (~30 %) ir izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

- 2022. gadā veiktas 317 pirmreizējas un atkārtotas invaliditātes ekspertīzes bērniem no 15–17 gadu vecumam (ieskaitot);

- ~100 bērniem gadā (317*30 %=95) varētu tikt noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība (skaits noapaļots uz augšu ņemot vērā, ka bērnu ar invaliditāti skaits ar katru gadu nedaudz pieaug);

- ~40 bērniem gadā (100*40%=40) īpašas kopšanas nepieciešamība varētu tikt noteikta GRT dēļ (pamatojoties uz psihiatra atzinumu);

- ~60 bērniem gadā (100*60 %=60) īpašas kopšanas nepieciešamība varētu tikt noteikta veicot pašaprūpes novērtējumu.

Papildus jāņem vērā arī fakts, ka atsevišķos gadījumos bērna ar invaliditāti (kuram invaliditāte noteikta pirms pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas spēkā stāšanās un turpinās pēc tās spēkā stāšanās) likumiskais pārstāvis varētu vēlēties veikt atkārtotu invaliditātes ekspertīzi, lai bērna (vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot)) funkcionēšanas ierobežojumi tiktu novērtēti atbilstoši pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai, tādējādi potenciāli pretendējot uz lielāku atbalstu invaliditātes seku mazināšanai.

Pieņemot, ka atkārtotu invaliditātes ekspertīzi varētu vēlēties veikt ~125 bērni mēnesī 2025. gadā, un ~10 bērni mēnesī 2026. gadā (aplēses skatīt sadaļā "Invaliditātes ekspertīze klātienē"), un to, ka lielākā daļa (~90 %) no šiem bērniem iespējams būs ar mēreniem vai smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, t.i., neatbildīs kritērijiem īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanai, tad papildus pašaprūpes novērtējumu varētu būt nepieciešams veikt ~12 bērniem mēnesī 2025. gadā, un 1 bērnam mēnesī 2026. gadā.

Vienlaikus nav paredzams straujš bērnu, kuriem būs nepieciešams veikt pašaprūpes novērtējumu, skaita pieaugums līdz ar pilnveidotās invaliditātes novērtēšanas sistēmas spēkā stāšanos, bet tas veidosies pakāpeniski 2025. gada beigās un 2026. gada pirmajā pusē, pēc tam pakāpeniski samazinoties.

Atbilstoši bērnu ar invaliditāti sadalījumam pa administratīvām teritorijām, 30 %³⁹ bērni ar invaliditāti dzīvo Rīgā, pārējie 70 % citos Latvijas novados. Pieņemot, ka bērnu ar invaliditāti proporcionālais dalījums pa novadiem ir līdzīgs, tad pašaprūpes novērtējumu varētu būt nepieciešams veikt ~22 Rīgā un ~8 pārējos novados dzīvojošiem bērniem ar invaliditāti. Tādējādi nav prognozējama būtiska SD sociālo darbinieku vai ergoterapeitu noslodzes palielināšanās.

Līdz ar to risinājums paredz īpašas kopšanas nepieciešamību bērniem līdz 14 gadu vecumam joprojām balstīt uz bērnam noteiktajiem veselības traucējumiem jeb diagnozēm, savukārt bērniem no 15 gadu vecuma ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem īpašas kopšanas nepieciešamību vērtēt līdzvērtīgi pilngadīgām personām, t.i., ja bērnam ir nepieciešama 24 stundu palīdzība un uzraudzība garīgo spēju ierobežojuma dēļ, vai pašaprūpes novērtējums ir zemāks par 7 punktiem (shēma Nr. 5).

Shēma Nr. 5

Ņemot vērā, ka risinājums paredz salāgot īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanas kritērijus bērniem no 15 gadu vecuma un pilngadīgām personām, un to, ka 2023. gada 9. decembrī Saeima apstiprinot 2024. gada valsts budžetu⁴⁰ lēma ar 2024. gada 1. janvāri paaugstināt pabalstu īpašas kopšanas nepieciešamībai pilngadīgām personām ar invaliditāti, kurām invaliditāte ir kopš bērnības, nosakot to 413,43 euro/mēn. apmērā, tad 2025. gada valsts budžeta veidošanas procesā LM plāno virzīt PP bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta paaugstināšanai, paredzot pabalsta apmēru noteikt tādā pašā apmērā kā pilngadīgām personām, kurām invaliditāte ir kopš bērnības, t.i., no 313,43 euro/mēn. līdz 413,43 euro/mēn., lai nodrošinātu, ka piemērojot vienādus kritērijus īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanā pilngadīgām personām un bērniem no 15 gadu vecuma, tiktu nodrošināts tāds pats materiālais atbalsts.

Detalizēts papildu nepieciešamā finansējuma aprēķins bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta paaugstināšanai no 2025. gada 1. janvāra pielikumā Nr. 2.

Vienlaikus, lai nodrošinātu bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta paaugstināšanu no 313,43 euro/mēn. līdz 413,43 euro/mēn., būs nepieciešams veikt izmaiņas VSAA SAIS pielāgošanai, ko veic ārpakalpojuma sniedzējs. Sistēmas pielāgošana ir novērtēta ar 25 c/d, līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums SAIS pielāgošanai būs nepieciešams 13 915 euro apmērā (25c/d x 460 euro (vidējā 1c/d izstrādes cena bez PVN) x 1,21 (PVN) = 13 915 euro).

Finansējums LM plānotajam PP bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta paaugstināšanai nav iekļauts 1. pielikumā "Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu", jo tas tiešā veidā neskar Ziņojumā iekļauto pasākumu īstenošanu un, neatkarīgi no pieņemtā lēmuma par Ziņojumā iekļautajiem risinājuma variantiem, tiks virzīts uz LM PP likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā, atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam.

Vienlaikus, 2024. gadā LM plāno sagatavot piedāvājumu īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanas kritēriju pilnveidei pilngadīgām personām, paredzot īpašas kopšanas nepieciešamību saistīt ar personai nepieciešamo aprūpes intensitātes līmeni, nevis cēlonību (invaliditāte iegūta no bērnības vai pilngadīgā vecumā), kā tas ir šobrīd. Piedāvājumā tiks sniegti priekšlikumi arī īpašas kopšanas nepieciešamības pabalsta apmēra gradācijai atkarībā no personai noteiktās aprūpes intensitātes vajadzības, t.i., jo intensīvāka aprūpe personai nepieciešama, jo pabalsts lielāks.

Piedāvājumu īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanas kritēriju pilnveidei un īpašas kopšanas pabalsta apmēra gradācijai LM plāno virzīt kā vienu no PP 2026. gada budžeta veidošanas procesā, paredzot tā īstenošanu uzsākt ar 2026. gada 1. jūliju.

Ņemot vērā, ka Ziņojumā ir nostiprināta pieeja, ka bērniem no 15 gadu vecuma īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanā tiek pielietoti tādi paši īpašas kopšanas nepieciešamības vērtēšanas principi kā pilngadīgām personām, tad atkarībā no piedāvātā risinājuma īpašas kopšanas nepieciešamības kritēriju pilnveidei pilngadīgām personām, tie tiks piemēroti arī bērniem no 15 gadu vecuma, tādejādi neradot pretrunas invaliditātes un īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanā sasniedzot pilngadību, vienlaikus veidojot harmonisku pāreju no bērna uz pilngadīgas personas statusu.

Par piedāvājumu īpašas kopšanas nepieciešamības kritēriju pilnveidei pilngadīgām personām, tostarp bērniem no 15 gadu vecuma, tiks diskutēts ar sadarbības partneriem tā izstrādes gaitā.

Invaliditātes ekspertīze klātienē

Aprobējot Metodiku izmēģinājumprojektā, tika secināts, ka, nosakot invaliditāti, visos vecuma posmos būtiska nozīme bija klātienes ekspertīzei, tādējādi nodrošinot gan veselības traucējumu, gan funkcionēšanas ierobežojumu objektīvu novērtēšanu. Piemēram, bērniem vecuma posmā no 0–6 gadiem klātienes ekspertīze bija nozīmīga, sniedzot atzinumus īpašas kopšanas un transporta atzinuma nepieciešamībai. Savukārt bērniem no 7–14 gadiem invaliditātes ekspertīzes veikšanai nozīmīgi bija pielietot pašnovērtējuma anketu, kas palīdzēja vērtēšanā, ja bērnam bija kombinēta slimība, kas izraisījusi dažādas smaguma pakāpes funkcionēšanas ierobežojumus atšķirīgās funkcionēšanas kategorijās (piem., Posthemorāģiska hidrocefālija pēc ventrikuloperitoneālas šuntēšanas) ar redzes (viegliem) un mobilitātes (mēreniem), psihiskiem (viegliem) fiziskās funkcionēšanas ierobežojumiem. Arī bērniem no 15–17 gadiem (ieskaitot) būtiska nozīme invaliditātes ekspertīzes veikšanai klātienē, kā arī pašnovērtējuma anketas izmantošana, lai novērtētu veselības traucējumu un funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpes.

Arī PB eksperti savā ziņojumā⁴¹ norāda, ka tā kā invaliditāte ir komplekss cilvēka stāvokļa invertējums (veselības traucējumu tieša ietekme uz sociālo funkcionēšanu – biopsihosociāla pieeja), VDEĀVK saskarsmei ar klientu klātienē ir būtiska nozīme, lai invaliditātes novērtēšana būtu objektīva un iespējami atbilstoša katram individuālajam gadījumam.

Līdz ar to, pilnveidojot invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, vienlaikus ir jāvērtē iespēja mainīt pieeju invaliditātes ekspertīzes veikšanai klātienē.

Ņemot vērā, ka ar pilnveidoto invaliditātes noteikšanas sistēmu jaunākajā vecuma grupā (0–6 gadiem) netiek ieviestas būtiskas izmaiņas invaliditātes noteikšanā, un atbilstība invaliditātei joprojām pamatā tiks noteikta, balstoties uz bērna veselības traucējumiem (diagnoze), tad šajā vecuma posmā invaliditātes ekspertīzes veikšanas kārtība saglabājama tādā pašā kārtībā, t.i., attālināti bez bērna klātbūtnes. Atsevišķos gadījumos, ja VDEĀVK rīcībā nebūs pietiekamas informācijas vai tā būs pretrunīga, invaliditātes ekspertīze tiks veikta klātienē, t.i., saglabājot tādu pašu kārtību, kāda tā ir šobrīd.

Ņemot vērā, ka no 7 gadu vecuma invaliditātes noteikšanas kritēriju pilnveide bērniem paredz sākt vērtēt funkcionēšanas ierobežojumus, pielietojot pašnovērtējuma anketu, kas ir palīdzoša funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanā, tad risinājums paredz, ka invaliditātes ekspertīzes bērniem no 7–14 gadu vecumam veikt gan bez bērna klātbūtnes, t.i., pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, gan klātienē. Nepieciešamība invaliditātes ekspertīžu veikšanai klātienē ir, jo atsevišķos gadījumos, kad bērnam ir dažādi funkcionēšanas ierobežojumi atšķirīgās funkcionēšanas kategorijās, un no iesniegtajiem dokumentiem un pašnovērtējuma anketas viennozīmīgi nav iespējams novērtēt funkcionēšanas ierobežojumus, VDEĀVK var būt nepieciešamība invaliditātes ekspertīzi veikt klātienē (~50 % gadījumu). Bērniem, kuriem būs indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, kad objektīvi ir sarežģīti ierasties klātienē VDEĀVK telpās, invaliditātes ekspertīze tiks veikta bez bērna klātbūtnes.

Nepieciešamība veikt pirmreizēju/atkārtotu invaliditātes ekspertīzi klātienē varētu būt 75 bērniem mēnesī vecumā no 7 līdz 17 gadiem (ieskaitot), pamatojoties uz zemāk esošajiem aprēķiniem.

7–14 gadu vecumā – 56 bērniem mēnesī, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem⁴²:

- 2022. gadā veiktas 384 pirmreizējas un 962 atkārtotas invaliditātes ekspertīzes, kas atbilst 32 pirmreizējām (384/12=32), un 80 atkārtotām (962/12=80) invaliditātes ekspertīzēm mēnesī;

- pieņemot, ka klātienes ekspertīzes tiks veikta apmēram 50 % gadījumu, tad vidēji mēnesī tās būs 16 pirmreizējas (32*50 %=16), un 40 atkārtotas (80*50 %=40) invaliditātes ekspertīzes mēnesī.

Bērniem no 15 gadu vecuma, kad invaliditātes noteikšanas kritēriju pilnveide bērniem paredz funkcionēšanas ierobežojumus gradēt jau smaguma pakāpēs, kas ir ekvivalents pilngadīgu personu invaliditātes smaguma pakāpēm, līdz ar to tieši šis vecuma posms ir kā pārejas posms uz pilngadīgas personas invaliditātes statusu, tad risinājums paredz, ka invaliditātes ekspertīzes (gan pirmreizēji, gan atkārtoti) šajā vecuma posmā būtu veicamas klātienē. Tādējādi tiktu novērtēti bērna funkcionēšanas ierobežojumi un spējas klātienē, atbilstoši bērna faktiskajai situācijai, kā arī vecākiem būs mazāk neskaidrības par noteikto invaliditāti sasniedzot pilngadību. Bērniem ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kuriem būs indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, kad būs objektīvi sarežģīti ierasties klātienē VDEĀVK telpās, invaliditātes ekspertīze tiks veikta bez bērna klātbūtnes. Paredzams, ka apmēram 70 % gadījumu invaliditātes ekspertīze bērniem šajā vecuma posmā tiks veikta klātienē.

15–17 gadu vecumā – 19 bērniem mēnesī, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem⁴³:

- 2022. gada decembrī 550 bērniem bija izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, kas atbilst apmēram 30 % no kopējā bērnu ar invaliditāti skaita attiecīgajā vecuma posmā, līdz ar to tiek pieņemts, ka klātienes ekspertīze tiks veikta apmēram 70 % gadījumu;

- 2022. gadā veiktas 115 pirmreizējas un 202 atkārtotas invaliditātes ekspertīzes bērniem vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot), kas atbilst 10 pirmreizējām (115/12=10), un 17 atkārtotām (202/12=17) invaliditātes ekspertīzēm mēnesī;

- pieņemot, ka klātienes invaliditātes ekspertīzes tiks veiktas apmēram 70 % gadījumu, tad vidēji mēnesī tiks veiktas 7 pirmreizējas (10*70 %=7), un 12 atkārtotas (17*70 %=12) invaliditātes ekspertīzes mēnesī.

Papildus jāņem vērā arī fakts, ka atsevišķos gadījumos bērna ar invaliditāti (kuram invaliditāte noteikta pirms invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveides un turpinās pēc tās spēkā stāšanās) likumiskie pārstāvji varētu vēlēties veikt atkārtotu invaliditātes ekspertīzi, lai bērna (vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot)) funkcionēšanas ierobežojumi tiktu novērtēti atbilstoši pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai, tādējādi potenciāli pretendējot uz lielāku atbalstu invaliditātes seku mazināšanai.

Ņemot vērā, ka pilnveidotā invaliditātes novērtēšanas sistēma stāsies spēkā 2025. gada III ceturksnī, tad lielāks pieplūdums papildus invaliditātes ekspertīžu veikšanai varētu veidoties 2025. gada beigās un 2026. gada pirmajā pusē, vēlāk pakāpeniski samazinoties, jo samazināsies bērnu ar invaliditāti skaits attiecīgajā vecuma posmā, kuriem invaliditāte būs noteikta pirms invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveides un turpināsies pēc tās spēkā stāšanās.

Atbilstoši LM aplēsēm papildu bērnu ar invaliditāti skaits (vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot)), kuru likumiskie pārstāvi varētu vēlēties veikt atkārtotu invaliditātes ekspertīzi, varētu būt ~125 bērni mēnesī 2025. gadā, 2026. gadā ~10 bērni mēnesī. Minētās aplēses veiktas ņemot vērā, zemāk minētos apsvērumus⁴⁴.

Aplēses 2025. gadam:

- 1 286 – bērnu ar invaliditāti skaits (2022. gadā bija 13–15 gadi, 2025. gadā būs 15 vai vairāk gadu), kuriem invaliditāte noteikta līdz pilngadībai;

- 582 – bērnu ar invaliditāti skaits, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums īpašas kopšanas nepieciešamībai, t.sk. 364 bērni, kuriem atzinuma termiņš ir līdz pilngadībai.

Ņemot vērā, ka risinājums paredz, ka bērniem, kuriem invaliditāte un īpašas kopšanas atzinums būs izsniegts pirms pilnveidotās invaliditātes sistēmas spēkā stāšanās, un būs spēkā arī pēc tās spēkā stāšanās, piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti tiks noteikta paaugstinātā apmērā, (skatīt sadaļu "Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti pabalsta pilnveide"), kā arī asistenta pakalpojums pašvaldībā tiks nodrošināts uz tiem pašiem nosacījumiem (ja bija piešķirts) (skatīt sadaļu "Asistenta un pavadoņa pakalpojuma pilnveide"), tiek pieņemts, ka atkārtotu invaliditātes ekspertīzi pirms izsniegtā atzinuma īpašas kopšanas nepieciešamībai termiņa beigām neveiks, jo atbalsts invaliditātes seku mazināšanai tiks noteikts paaugstinātā apmērā. Tātad atkārtotu invaliditātes ekspertīzi, lai bērna (vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot)) funkcionēšanas ierobežojumi tiktu novērtēti atbilstoši pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai, tādējādi potenciāli pretendējot uz lielāku atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, varētu vēlēties veikt tikai tiem bērniem, kuriem potenciāli varētu būt smagi funkcionēšanas ierobežojumi, t.i., nav indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai;

- līdz ar to papildu atkārtotu invaliditātes ekspertīzi varētu vēlēties veikt ~125 bērniem mēnesī (1 286–582=704*70%⁴⁵=500/4=125), kuriem 2025. gadā būs 15 vai vairāk gadu un kuriem invaliditātes termiņš ir līdz pilngadībai, bet nav noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība, lai pretendētu uz lielāku atbalstu invaliditātes seku mazināšanai smagu funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā (piemēram, pretendējot uz lielāku piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti un uz asistenta pakalpojumu pašvaldībā). Vienlaikus nav paredzams straujš papildu invaliditātes ekspertīžu veikšanas pieplūdums līdz ar pilnveidotās invaliditātes novērtēšanas sistēmas spēkā stāšanās brīdi, bet tas veidotos pakāpeniski 2025. gada beigās un 2026. gada pirmajā pusē;

Aplēses 2026. gadam:

- 229 – bērnu ar invaliditāti skaits (2022. gadā bija 12 gadi, 2025. gadā būs 15 gadi), kuriem invaliditāte noteikta līdz pilngadībai;

- 72 – bērnu ar invaliditāti skaits, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums īpašas kopšanas nepieciešamībai ar termiņu ir līdz pilngadībai;

- līdz ar to papildu atkārtotu invaliditātes ekspertīzi varētu vēlēties veikt ~10 bērni mēnesī 2026. gadā (229–72=157*70%=110/12=10).

Šādos gadījumos, kad atkārtota invaliditātes ekspertīze tiks veikta, lai bērna (vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot)) funkcionēšanas ierobežojumi tiktu novērtēti atbilstoši pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai, tādējādi potenciāli pretendējot uz lielāku atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, VDEĀVK lēmumu varēs pieņemt ilgākā periodā – līdz četriem mēnešiem, t.i., atkāpjoties no Administratīvā procesa likumā noteiktā viena mēneša termiņa, tādējādi mazinot VDEĀVK noslodzi, ja atkārtotu invaliditātes ekspertīzi īsā laika periodā vēlēsies veikt liels bērnu ar invaliditāti skaits, vienlaikus lēmums būs spēkā no iesnieguma iesniegšanas dienas VDEĀVK.

Ņemot vērā iepriekš minētos aprēķinus un aplēses, vidēji mēnesī tiks veiktas 238⁴⁶ neklātienes, un 75 klātienes invaliditātes ekspertīzes (pirmreizējas/atkārotas invaliditātes ekspertīzes), un ~125 papildus invaliditātes ekspertīzes mēnesī 2025. gadā.

Šobrīd invaliditātes ekspertīzes bērniem tiek veiktas tikai vienā VDEĀVK nodaļā – Rīgas apvienotajā nodaļā. Lai vecākiem ar bērnu ar invaliditāti no attālākajiem Latvijas reģioniem nebūtu jābrauc uz Rīgas apvienoto nodaļu klātienes invaliditātes ekspertīzes veikšanai, paredzēts tās veikt piecās VDEĀVK reģionālajās nodaļās (Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Kuldīgā, Valmierā).

Atbilstoši bērnu ar invaliditāti dalījumam pa administratīvām teritorijām, 30 %⁴⁷ bērni ar invaliditāti dzīvo Rīgā, pārējie 70 % citos Latvijas novados (pieņemot, ka proporcionālais dalījums pa novadiem ir līdzīgs), tad klātienes invaliditātes ekspertīzes Rīgā tiks veiktas ~60 bērniem mēnesī (200*30 %=60), reģionālajās nodaļās līdz ~35 bērniem mēnesī katrā nodaļā (200-60=140/4⁴⁸=35).

Šobrīd invaliditātes ekspertīzes process ir vienkāršotāks (invaliditātes ekspertīzes pamatā tiek veiktas uz iesniegto dokumentu pamata bez bērna klātbūtnes). Ar izmaiņām invaliditātes noteikšanas kritērijos bērniem, VDEĀVK ārstiem vienas invaliditātes ekspertīzes veikšanai bērniem būs nepieciešams veltīt vairāk laika (veicot ne tikai veselības traucējumu izvērtējumu, bet arī funkcionēšanas ierobežojumu izvērtējumu, kā arī veicot invaliditātes ekspertīzes klātienē), kas VDEĀVK radīs papildu administratīvo slogu.

Līdz ar to VDEĀVK nepieciešams piesaistīt papildu ārstus, kuri veiks invaliditātes ekspertīzes bērniem klātienē.

Atbilstoši prognozētajam invaliditātes ekspertīžu skaitam mēnesī (60 Rīgā un 35 katrā reģionālajā nodaļā), VDEĀVK nepieciešamas papildus viena konsultanta, trīs vecāko ārstu ekspertu un sešas ārstu ekspertu amata vietas. Minētās aplēses veiktas ņemot vērā, šādus apsvērumus:

- 1 konsultants (1 slodze) – sniegs konsultācijas klientiem: 1) piedāvās un vienosies ar klientu par laiku klātienes invaliditātes ekspertīzes veikšanai; 2) izskatīs informācijas pieprasījumus un sagatavos atbildes; 3) sagatavos atbildes uz klientu iesniegumiem; 4) atbilstoši kompetencei konsultēs fiziskas un juridiskas personas; 5) sagatavos izziņas, reģistrācijas lietu un citu dokumentu kopijas un izrakstus;

- 4 ārsti eksperti reģionālajās nodaļās, katrs uz 0,5 amata slodzēm⁴⁹ – invaliditātes ekspertīžu veikšanai klātienē reģionos (35 ekspertīzes mēnesī/4 nedēļas = ~9 ekspertīzes nedēļā; 1 klātienes ekspertīze = 1h x 4 bērni = 4 h; 1 ekspertīzes sagatavošana = 45 min x 9 ekspertīzes = 405 min = ~7 h; 1 lēmuma pieņemšana = 30 min x 9 lēmumi = 270 min = ~5 h). Līdz ar to atbilstoši aprēķiniem katrā reģionā būtu nepieciešamas 0,5 ārsta slodzes;

- 3 vecākie ārsti eksperti (pa 1 slodzei katram) un 2 ārsti eksperti (pa 0,5 slodzei katram) Rīgā – invaliditātes ekspertīžu veikšanai klātienē Rīgā (60 ekspertīzes mēnesī/4 nedēļas = 15 ekspertīzes nedēļā; 1 klātienes ekspertīze = 1 h x 15 bērni = 15 h; 1 ekspertīzes sagatavošana = 45 min x 15 ekspertīzes = 675 min = ~11 h; 1 lēmuma sagatavošana = 30 min x 15 lēmumi = 450 min = 8 h. Ņemot vērā, ka, tiks izveidota atsevišķa struktūrvienība, lai organizētu "bērnu lietu" apriti, papildus nepieciešami gan ārsti eksperti, gan vecākie ārsti eksperti. Amata ietvaros ārsts eksperts varēs veikt invaliditātes ekspertīzes bērniem, bet vecākais ārsts eksperts amata pienākumos var novērtēt veikto ekspertīzes aktu kvalitāti, pamatojoties uz funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu, izdot administratīvos aktus, kā arī plānot un organizēt nodaļas darbu, tādējādi tiks nodrošināta darbības nepārtrauktība pakalpojuma sniegšanā gadījumos, kad papildus atkārtotu invaliditātes ekspertīzi vienlaikus vēlēsies veikt liels bērnu ar invaliditāti skaits.

10 amata vietas (kopumā ar 7 slodzēm) tiks nodrošinātas labklājības nozares ietvaros, veicot ilgstoši vakanto amata vietu pārdali no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" uz pamatbudžeta apakšprogrammu 05.62.00 "Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana", kopumā neveidojot jaunas amata vietas valsts pārvaldē, vienlaikus nepārdalot finansējumu un to novirzot VSAA nodarbināto atlīdzības palielināšanai.

Kopējais papildu nepieciešamais finansējums VDEĀVK atlīdzību nodrošināšanai minētajām amatu vietām 2025. gadā ir 104 392 euro (no 01.09.2025.) un 2026. gadā 331 270 euro apmērā, 2027. gadā un turpmāk ik gadu 343 461 euro apmērā.

Papildus nepieciešamie izdevumi atlīdzībām nepārsniedz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 22. punktam paredzēto vadlīniju tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā Tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā sadaļā "Amata vietu izmaksu aprēķināšana" noteiktos ierobežojumus. Detalizēts aprēķins izdevumiem VDEĀVK atlīdzībām pielikumā Nr. 8.

Papildus 2025. gadā nepieciešams finansējums jaunu darba vietu iekārtošanai (vienreizējie izdevumi):

Vienas darba vietas iekārtošana sevī ietver:

1) portatīvā datora iegāde 1 750 euro (dators 1 500 euro un 250 euro Microsoft Office licence). Kopā 10 amata vietas x 1 750 euro = 17 500 euro;

2) Biroja mēbeles (galds ar atvilktņu bloku, skapis, biroja krēsls = 1 200 euro). Kopā 10 darba vietas x 1 200 euro = 12 000 euro.

Kopā nepieciešamais finansējums 2025. gadā darba vietu iekārtošanai 29 500 euro.

Vienlaikus VDEĀVK nepieciešams papildu finansējums telpu nomas nodrošināšanai.

Piesaistot papildu ārstus ekspertus reģionālajās nodaļās invaliditātes ekspertīžu veikšanai bērniem nepieciešams nodrošināt papildu telpas, lai nodrošinātu klātienes invaliditātes ekspertīžu laikā personu datu aizsardzību, personas privātumu un atbilstošu funkcionēšanas ierobežojumu novērtēšanu. Katrā no reģionālajām nodaļām tiek plānots iznomāt papildu telpas vidēji 15 m² platībā x 5 reģionālās nodaļās = 75 m². Telpu nomas maksas reģionālajās nodaļās vidējā cena par 1 m² ir 10,60 euro m². Papildu telpu nomas nodrošināšanai nepieciešamais finansējums 2025. gadā ir 3 180 euro (75 x 10,60 x 4 = 3 180 euro), 2026. gadā un turpmāk ik gadu 9 540 euro gadā (75 x 10,60 x 12 = 9 540 euro).

Detalizēts nepieciešamo izdevumu aprēķins papildu administratīvā sloga nodrošināšanai VDEĀVK pielikumā Nr. 8.

Invaliditātes informatīvās sistēmas un Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā nodrošināto e-pakalpojumu pilnveide

Līdz ar izmaiņām bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmā būs nepieciešams pilnveidot IIS funkcionalitāti.

Ar 2022. gada 9. jūniju VDEĀVK ir uzsākta ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 īstenošana. ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 ietvaros viena no īstenojamajām darbībām (aktivitātēm) ir VDEĀVK procesu un analītiskās funkcijas attīstība, tai skaitā analītiskās funkcionalitātes pilnveidošana informatīvajā sistēmā un tās pilnveide atbilstoši plānotajām izmaiņām bērnu invaliditātes noteikšanas tiesiskajā regulējumā, tai skaitā, darbība attiecībā uz IIS ietver: (1) IIS analītiskās funkcionalitātes pilnveidošanu, tai skaitā izveidojot datu analītikas moduli; (2) IIS pilnveidošanu atbilstoši normatīvajam regulējumam par pilnveidoto bērnu invaliditātes noteikšanas kārtību, ievērojot noteiktos digitālās piekļūstamības standartus; (3) IIS lietotāju mācību nodrošināšana par pilnveidoto funkcionalitāti. Atbilstoši ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 īstenošanas noteikumiem⁵⁰, ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 nacionālais iznākuma rādītājs ir 1 (viena) pilnveidota informācijas sistēma (ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 līmeņa rādītājs), ko iespējams sasniegt realizējot iepriekš minēto darbību (aktivitāti). Plānotās kopējās izmaksas darbību (aktivitāšu) īstenošanai sasniedz 31 % (311 500 euro ieskaitot PVN) no visām ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 plānotajām izmaksām (kopējais ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 attiecināmais finansējums 1 000 000 euro, t.sk. ESF+ finansējums – 850 000 euro un valsts budžeta finansējums – 150 000 euro). ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 īstenošanas laiks ir līdz 2025. gada 31. decembrim.

Paralēli uzsāktajam ESF+ projektam Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 (līdz 2023. gada 6. decembrim) tika īstenots ERAF projekts⁵¹, kura ietvaros tika pilnveidota IIS (faktiski IIS tika izstrādāta no jauna), kā arī tika pilnveidoti VDEĀVK seši pamatdarbības procesi.

ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 darbības (aktivitātes) īstenošana (biznesa procesu un biznesa prasību IIS pilnveidojumiem izstrāde, IIS pilnveidojumu izstrādes (programmēšanas) izmaksas, un pilnveidojumu ieviešana produktīvajā darbībā IIS) un ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 nacionālā iznākuma rādītāju sasniegšana daļēji ir atkarīga no Ministru kabinetā pieņemtā lēmuma atbalstīt kādu no Ziņojumā piedāvātajiem risinājuma variantiem.

IIS pilnveides darbietilpība būs atkarīga no normatīvā regulējuma ietvara, t.i., vai tiks skarti arī saistītie pakalpojumi, kas var radīt nepieciešamību pilnveidot datu apmaiņu ar sadarbības iestādēm. Nepieciešamo pilnveidojumu detalizēta definēšana un darbietilpības novērtēšana var tikt uzsākta pēc tam, kad ir zināms plānotā normatīvā regulējuma saturs/rāmis. Indikatīvi nepieciešamais finansējums IIS pilnveidei saistībā ar izmaiņām invaliditātes noteikšanās sistēmā bērniem ir 170 000 euro, izmaksas pilnveidojumiem paredzētas ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 ietvaros.

Papildus no valsts budžeta līdzekļiem nepieciešams nodrošināt pilnveidotās IIS uzturēšanu, provizoriski 10 % apmērā no IIS pilnveidei nepieciešamā finansējuma, t.i., 17 000 euro.

IIS funkcionalitātes pilnveidošanai (ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001 (2) aktivitāte), saistībā ar grozījumiem normatīvajā regulējumā indikatīvi, nepieciešami ne mazāk kā seši mēneši. Ja grozījumi normatīvajā regulējumā skars datu apmaiņu ar sadarbības iestādēm, iespējams būs nepieciešams papildu laiks atbilstošu pielāgojumu izstrādei un pielāgošanai.

Pilnveidojot IIS, nepieciešama arī Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv VDEĀVK nodrošināto e-pakalpojumu (EP62; EP64 un EP67) funkcionalitātes pilnveide:

- EP62 "Iesniegums VDEĀVK par invaliditātes ekspertīzes veikšanu" – jāiestrādā:

o automātiska iesnieguma atlase pēc bērna vecuma – tiek piedāvāta atbilstoša iesnieguma veidlapa atkarībā no bērna vecuma;

o strukturētas pašnovērtējuma anketas – divu veidu anketas bērniem, atbilstoši vecumam un viena anketa – pieaugušai personai, ko lietotājs aizpilda uznirstošā logā, ko iespējams lejupielādēt, pabeidzot e-pakalpojumu.

- EP64 "Mani dati VDEĀVK" – jāiestrādā:

o pazīme par bērniem no 15–17 gadu vecumam (ieskaitot) noteikto funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi (mēreni, smagi vai ļoti smagi);

o pazīme, ka 18 gadu vecumā nav jāiesniedz pilna dokumentu pakete, ja vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot) konstatēti stabili un/vai neatgriezeniskus funkcionēšanas ierobežojumus (jebkurā funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpē), kas varētu būt par pamatu invaliditātes noteikšanai uz mūžu pilngadīgā vecumā;

o informatīvs teksts pie lēmuma bērniem no 15–17 gadu vecumam (ieskaitot), kuriem IIS ir speciālā pazīme (ķeksis), ka invaliditāte 18 gados nosakāma atvieglotā kārtībā, t.i., jāiesniedz tikai iesniegums un pašnovērtējuma anketa;

o brīdinājums (uznirstošs logs, katru reizi, kad tiek skatīti dati par bērnu), piemēram, 3 mēnešus pirms lēmuma beigām:

• ka tuvojas noteiktās invaliditātes termiņš un datums līdz kuram jāiesniedz dokumenti atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai (visos vecuma posmos);

• bērniem no 15–17 gadu vecumam (ieskaitot), kuriem ir speciālā pazīme IIS, ka tuvojas noteiktās invaliditātes termiņš un, ka invaliditāte 18 gados nosakāma atvieglotā kārtībā, t.i., iesniedzams tikai iesniegums un datums līdz kuram jāiesniedz dokumenti atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai;

- EP67 "Universālais pakalpojums invaliditātes statusa pārbaudei" – jāiestrādā pazīme par bērniem no 15–17 gadu vecumam (ieskaitot) noteikto funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi (mēreni, smagi vai ļoti smagi).

Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv e-pakalpojumi EP62 "Iesniegums VDEĀVK par invaliditātes ekspertīzes veikšanu" un EP64 "Mani dati VDEĀVK" šobrīd tehnisku iemeslu dēļ nav pieejami, jo personām, izmantojot e-pakalpojumu, atgrieza kļūdainu/nekorektu informāciju, kā arī no 2023. gada 6. decembra VDEĀVK ir uzsācis darbu jaunajā IIS produktīvajā vidē, kas savienota ar e-pakalpojumu jauno versiju. Minētie e-pakalpojumi izstrādāti jaunā versijā. VRAA veikusi visu VDEĀVK e-pakalpojumu jaunās versijas akcepttestēšanu, izteikti priekšlikumi trūkumu novēršanai. E-pakalpojumi personām būs pieejami no 2024. gada 1. aprīļa.

Laika periodā, kamēr atsevišķi VDEĀVK e-pakalpojumi nedarbojas, cilvēki saziņai ar VDEĀVK, tostarp, iesniegumu iesniegšanai, var izmantot e-adresi.

Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā VDEĀVK nodrošināto e-pakalpojumu (EP62; EP64 un EP67) funkcionalitātes pilnveidei nepieciešams papildu finansējums 39 204 euro apmērā 2025. gadā un 2026. gadā un turpmāk ik gadu sistēmas uzturēšanas izdevumiem 19 239 euro apmērā. Detalizētu nepieciešamā papildu finansējuma aprēķinu skatīt pielikumā Nr. 1.

Citu iestāžu informācijas sistēmu pilnveide

Vienlaikus pilnveidotā invaliditātes noteikšanas sistēma ietekmēs arī citu nozaru ministriju un iestāžu, kuras nodrošina pakalpojumus bērniem, tostarp bērniem ar invaliditāti. Invaliditātes politikas īstenošana un atbalsts personām ar invaliditāti, tostarp bērniem, ir komplekss un horizontālā atbildībā īstenojams pasākumu kopums, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, vides un pakalpojumu piekļūstamību un atbalstu visās dzīves jomās.

Minētais nozīmē, ka pilnveidojot invaliditātes noteikšanas sistēmu, arī citu nozaru ministrijas un iestādes savus atbalsta pakalpojumus varēs veidot mērķētāk, ar individuālu pieeju u.tml.

Lai iestādes, kuras jau šobrīd saņem informāciju no IIS par bērnu ar invaliditāti, izvērtētu, vai to funkciju īstenošanai nākotnē būtu nepieciešams saņemt informāciju atbilstoši pilnveidotajiem invaliditātes novērtēšanas kritērijiem, t.i., funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi bērniem 15–17 gadu vecumā (ieskaitot), LM 2023. gada 27. martā aicināja iestādes izvērtēt, un sniegt informāciju, vai to funkciju īstenošanai būs nepieciešams saņemt informāciju par bērniem noteikto funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpi 15–17 gadu vecumā (ieskaitot).

Nepieciešamību saņemt informāciju par bērniem noteikto funkcionēšanas ierobežojuma smaguma pakāpi 15–17 gadu vecumā (ieskaitot) izteica:

- IZM, lai novērtētu nepieciešamo atbalsta apjomu izglītojamajiem, kuri saņem rehabilitācijas pasākumus profesionālās izglītības iestādēs⁵² nepieciešams pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu (VIIS);

- VID, lai salāgotu papildu IIN papildu atvieglojuma piemērošanu gadījumos, kad bērns ar invaliditāti uzsāk darba tiesiskās attiecības līdz 18 gadu vecumam, nepieciešams pilnveidot Maksājumu apstrādes sistēmu (MAIS);

- VPD, lai ievērotu soda izpildes individualizācijas principu, ņemtu vērā probācijas klienta invaliditāti un funkcionālo traucējumu veidu, un smaguma pakāpi, nepieciešams pilnveidot VPD informācijas sistēmu;

- sociālās politikas monitoringa sistēmai (SPOLIS), lai nodrošinātu izmaiņas VDEĀVK servisa datu saņemšanā, un sistēmas pielāgošana atbilstoši asistenta un pavadoņa pakalpojuma izmaiņām;

- pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammai (SOPA (LM īpašumā esošās licences Nr. S-127/2018 ietvaros)), lai nodrošinātu asistenta pakalpojumu atbilstoši pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai bērniem.

Ministru kabinetam atbalstot kādu no Ziņojumā piedāvātajiem risinājuma variantiem, IS pilnveidošanai 2025. gadā nepieciešams sekojošs papildu finansējums:

- VIIS pilnveidei – 21 296 euro, atbalstot 2. vai 3. risinājuma variantu;

- MAIS pilnveidei – 35 272 euro, atbalstot 2. vai 3. risinājuma variantu;

- VPD IS pilnveidei – 2 469 euro, atbalstot 2. vai 3. risinājuma variantu;

- SPOLIS pilnveidei – 14 520 euro, atbalstot 2. risinājuma variantu, vai 33 880 euro atbalstot 3. risinājuma variantu;

- SOPA pilnveidei – 17 787 euro, atbalstot 2. risinājuma variantu, vai 56 749 euro atbalstot 3. risinājuma variantu.

Detalizētu IS pielāgošanai nepieciešamo papildu finansējuma aprēķinu skatīt pielikumā Nr. 1.

Minēto iestāžu IS pielāgošanai nepieciešamais laiks ir no diviem līdz sešiem mēnešiem.

Īstenojot otro risinājuma variantu, t.i., pilnveidojot invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, bet neveicot atbalsta pakalpojumu pilnveidi, LM saskata sekojošas priekšrocības un trūkumus.

Finansiālā ietekme: papildu nepieciešamais finansējums 2. risinājuma varianta izvēlē ir – 267 620 euro ieviešanas gadā (09.2025.), 2026. gadā 377 049 euro, 2027. gadā un turpmāk ik gadu 389 240 euro (pielikums Nr. 1)

4.3. Trešais risinājuma variants – pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai

Šajā nodaļā aprakstīts, kā tiks pilnveidoti atbalsta pakalpojumi bērniem ar invaliditāti, saistot tos ar Ziņojuma otrajā risinājumā aprakstīto invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidi.

Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti pabalsta pilnveide

Bērnam nosakot invaliditāti, bērna likumiskais pārstāvis, papildus citiem ar bērna aprūpi saistītajiem pabalstiem, var saņemt arī piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti.

Piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti ir viens no valsts sociālo pabalstu veidiem, kuru finansē no valsts pamatbudžeta, t.i., no vispārējiem nodokļiem, un tā apmērs ir atkarīgs no valsts budžeta finansiālajām iespējām. Piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti nav piesaistīts ne vienam sociāli ekonomiskajam rādītājam. Piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti, līdz 2024. gadam, pēdējo reizi tika paaugstināta 2009. gada 1. janvārī līdz 75,00 latiem (106,72 euro)⁵³.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdes prot. Nr. 47 43.§ "Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam" 2. punktu tika atbalstīts LM virzītais PP "Atbalsta pasākumi ģimenēm un bērniem", kas paredz no 2024. gada 1. janvāra piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti paaugstināt līdz 160 euro mēnesī. Līdz ar to finansējums minētajam pasākumam ir iestrādāts arī likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam".

Piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti mērķis primāri ir sniegt atbalstu vecākiem bērna ar invaliditāti aprūpes nodrošināšanā un nav saistāms ar vecāku ienākumu aizvietošanu darba nespējas gadījumā. Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 864 "Kārtība, kāda piešķir un izmaksā ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti" noteiktajam, piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti tiek izmaksāta līdz bērna ar invaliditāti 18 gadu vecumam, neatkarīgi no bērnam noteiktās invaliditātes smaguma pakāpes. Tiesības uz piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti rodas no dienas, kad bērnam noteikta invaliditāte, savukārt tā izmaksu izbeidz, kad beidzas bērnam noteiktais invaliditātes termiņš.

Viens no LM politikas mērķiem ir veicināt ģimeņu, kurās aug bērns ar invaliditāti, stabilitāti, labklājību, kā arī aizsargāt un nodrošināt to, lai bērni ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. Plāna 2.10. pasākums paredz pārskatīt personām ar invaliditāti virzītā finansiālā atbalsta mērķētību, tostarp, piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti apmēru.

Piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti vēsturiski ir saistīts kā papildu maksājums ĢVP ģimenei, kurā aug bērns ar invaliditāti, tomēr abu minēto pabalstu mērķa grupas, pabalstu apmēri un izmaksu termiņi ir dažādi (tabula Nr. 6).

Tabula Nr. 6

Ņemot vērā, ka ar Plāna 2.10. pasākumu LM ir apņēmusies pārskatīt personām ar invaliditāti virzītā finansiālā atbalsta mērķētību, vērtējot atbalsta veida metodoloģisko pamatotību (saturs un mērķis), risinājums paredz piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti:

1. noteikt kā atsevišķu neatkarīgu valsts sociālo pabalstu, piemēram, "pabalsts par bērnu ar invaliditāti", jo tas tiek izmaksāts tikai bērniem ar invaliditāti līdz bērna pilngadībai. Savukārt piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti nosaukums maldīgi norāda uz to, ka šie abi pabalsti ir saistīti un ir izrietoši viens no otra;

2. gradēt atbilstoši bērna ar invaliditāti noteiktajai funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpei no 15 gadu vecuma (mēreni, smagi, ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi), tādējādi nodrošinot mērķētāku atbalstu atbilstoši bērnam konstatētajai funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpei;

3. regulāri (reizi trīs gados) pārskatīt atbilstoši sociālekonomiskai situācijai valstī.

Piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti apmēra izmaiņas skars visus bērnus ar invaliditāti, par kuriem pabalsts tiek izmaksāts.

Vērtējot piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti metodoloģisko pamatotību un iespējamo apmēru, tika vērtēta iespēja pabalsta apmēru piesaistīt kādam sociāli ekonomiskajam rādītājam, piemēram, minimālajam ienākumu līmenim (MIL). Tomēr, tā kā piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti ir papildu finansiālais atbalsts ģimenei, kurā aug bērns ar invaliditāti un tam nav noteikts konkrēts mērķis segt noteiktas bērna vajadzības, kā arī tas nav ienākumu aizvietojošs pabalsts, nav pamata to piesaistīt MIL, kas ir ienākumu aizvietotājs sociāli ekonomiskam rādītājam, kas saistīts ar mājsaimniecību ienākumiem.

Līdz ar to risinājums paredz bērniem ar invaliditāti vecumā no 0–14 gadiem piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti noteikt bāzes, t.i., šobrīd 160 euro/mēn. apmērā, jo šajā vecuma posmā bērniem joprojām tiks noteikts "bērns ar invaliditāti" statuss bez iedalījuma smaguma pakāpēs.

Savukārt bērniem ar invaliditāti no 15 gadu vecuma, lai sniegtu mērķētāku atbalstu bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kuriem tas ir nepieciešams visvairāk, risinājums paredz piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmēram piemērot koeficientus 1.1 un 1.2, atkarībā no bērnam noteiktās funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpes (shēma Nr. 6). Tādējādi radot sabalansētu un mērķtiecīgu atbalstu bērniem ar smagākiem funkcionēšanas ierobežojumiem, vienlaikus veidojot līdzvērtīgu atbalsta sistēmu pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti pārejas posmā uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu.

Shēma Nr. 6

Vienlaikus risinājums paredz piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti apmēru un tā regulāru (reizi trīs gados) pārskatīšanu saistīt ar gada vidējo PCI⁵⁴. Jautājumu par papildus nepieciešamā finansējuma piešķiršanu piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmēra regulārai pārskatīšanai LM, ik pēc trīs gadiem, virzīs izskatīšanai kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu PP pieprasījumiem valsts budžeta veidošanas procesā.

Ņemot vērā, ka piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti ar 2024. gada 1. janvāra ir paaugstināta līdz 160 euro mēnesī, tad pilnveidojot invaliditātes noteikšanas sistēmu atbilstoši otrajā risinājuma variantā piedāvātajam, 2025. gada 1. septembrī tiks ieviesta piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti apmēra gradācija ņemot vērā funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi bērniem no 15 gadu vecuma, bet pabalsta bāzes apmērs tiks pārskatīts ar 2027. gada 1. janvāri (trīs gadi no pēdējās pabalsta paaugstināšanas reizes 2024. gada 1. janvārī).

Stājoties spēkā pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai, bērniem, kuriem invaliditāte jau būs noteikta, piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti tiks noteikta bāzes, jeb 160 euro/mēn. apmērā, t.sk. bērniem no 15–17 gadiem (ieskaitot), kuriem nav izsniegts īpašas kopšanas nepieciešamības atzinums.

Savukārt bērniem no 15–17 gadiem (ieskaitot), kuriem stājoties spēkā pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai būs spēkā esošs īpašas kopšanas nepieciešamības atzinums, līdz atzinuma termiņa beigām, piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti tiks noteikta apmērā, kāda tā paredzēta bērniem ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, t.i., piemērojot koeficientu 1.2., tādējādi nodrošinot lielāku finansiālu atbalstu bērniem ar iespējams ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kā arī bērna ar invaliditāti likumiskajam pārstāvim nebūs nepieciešamība veikt atkārtotu invaliditātes ekspertīzi, lai iespējams pretendētu uz lielāku finansiālo atbalstu invaliditātes gadījumā.

Bērna ar invaliditāti likumiskais pārstāvis, kurš vēlēsies veikt atkārotu invaliditātes ekspertīzi, lai bērna (vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot)) funkcionēšanas ierobežojumi tiktu novērtēti atbilstoši pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai, tādējādi potenciāli pretendējot uz lielāku piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti, kāda paredzēta bērniem ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai būs jāiesniedz visi invaliditātes ekspertīzei nepieciešamie dokumenti, t.i., iesniegums invaliditātes ekspertīzes veikšanai, funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa bērnam no 15–17 gadiem (ieskaitot), ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījums uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u), citi dokumenti, ja nepieciešams. Gadījumā, ja no iepriekšējās invaliditātes ekspertīzes veikšanas dienas būs pagājis mazāk kā gads pirms atkārtota iesnieguma iesniegšanas dienas VDEĀVK un bērna veselības traucējumi nav mainījušies (pasliktinājušies vai uzlabojušies), invaliditātes ekspertīzes veikšanai VDEĀVK jāiesniedz tikai iesniegums un funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa bērnam no 15–17 gadiem (ieskaitot).

Piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti pabalsta apmēra gradācijai no 2025. gada 1. septembra papildu nepieciešamais finansējums 2025. gadā ir 97 920 euro, 2026. gadā 293 760 euro. 2027. gadā, lai pārskatītu pabalsta bāzes apmēru papildu nepieciešams finansējums 2 688 060 euro apmērā.

Detalizēts piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmēra aprēķins un papildu nepieciešamais finansējums pabalsta apmēra gradācijai no 2025. gada 1. septembra pielikumā Nr. 3. Pielikumā Nr. 6 detalizēts aprēķins ietekmei uz valsts budžetu pārskatot piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmēru no 2027.gada. Lai pielikumā Nr. 3 atspoguļotu iespējamo bērnu ar invaliditāti 15–17 gadu vecumā (ieskaitot) skaita sadalījumu pa funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpēm un veiktu indikatīvu nepieciešamā papildu finansējuma aprēķinu, piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti saņēmēju proporcionālais sadalījums veidots pēc līdzīgas pieejas, kāds ir proporcionālais sadalījums pilngadīgām personām ar invaliditāti, kurām 2022. gadā sasniedza pilngadību un atkārtoti noteica invaliditāti (tabula Nr. 7), jo šobrīd bērniem invaliditāte tiek noteikta bez iedalījuma smaguma pakāpēs, un nav iespējams precīzi noteikt bērnu ar invaliditāti skaitu katrā no paredzētajām funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpēm.

Tabula Nr. 7

Avots: LabIS dati par 2022. gadu

Vienlaikus, lai nākotnē neveidotos situācija, ka piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti ilgstoši netiek pārskatīta, risinājums tostarp paredz, ka LM regulāri (reizi trīs gados), sagatavos PP pieteikumu un virzīs izskatīšanai kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu PP pieprasījumiem valsts budžeta veidošanas procesā.

Ņemot vērā, ka piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti no 2024. gada 1. janvāra ir paaugstināta līdz 160 euro mēnesī, tad pabalsta bāzes apmērs tiks pārskatīts pēc trīs gadiem, t.i., 2027. gadā atbilstoši faktiskajam gada vidējam PCI, ņemot vērā gada vidējo PCI periodā par 2023., 2024. un 2025. gadu, tad 2030. gadā, ņemot vērā gada vidējo PCI periodā par 2026., 2027. un 2028. gadu, (shēma Nr. 7). Piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmērs (160 euro) tiks indeksēts ar katra gada vidējo PCI (pielikums Nr. 5).

Ņemot vērā, ka ministrijas PP pieteikumus kārtējā gada valsts budžetam sagatavo un iesniedz FM un Valsts kancelejā atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam (parasti līdz iepriekšējā budžeta gada 30. jūnijam), tad gada vidējais PCI rādītājs tiks piemērots salīdzinot par gadu pirms tā gada, kad piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti paaugstināta pēdējo reizi, tādējādi nodrošinot faktiskā gada vidējā PCI rādītāja piemērošanu.

Piemērs:

Piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti paaugstināta no 2024. gada 1. janvāra.

Nākamais piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmēra pārskatīšanas gads – 2027. gada 1. janvāris (trīs gadi kopš pēdējās pabalsta paaugstināšanas reizes).

Atbilstoši risinājumā paredzētajam, LM 2026. gadā sagatavos un iesniegs MK PP pieteikumu piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmēra pārskatīšanai no 2027. gada 1. janvāra, līdz ar to faktiskais gada vidējais PCI rādītājs par 2026. gadu vēl nav zināms.

Lai piemērotu faktisko gada vidējo PCI rādītāju, tas tiks piemērots salīdzinot tā gada vidējo PCI par gadu pirms gada, kad piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti paaugstināta pēdējo reizi, t.i., par 2023., 2024. un 2025. gada vidējo PCI, lai aptvertu faktisko gada vidējo PCI rādītāju par pilnu trīs gadu periodu.

Piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmērs (160 euro) tiks indeksēts ar katra gada vidējo PCI (pielikums Nr. 5). Prognozējamais piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmērs no 2027. gada 1. janvāra ir 183 euro, no 2030. gada 1. janvāra – 194 euro (shēma Nr. 7).

Tādējādi tiks nodrošināts, ka piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmērs tiek regulāri pārskatīts balstoties uz sociālekonomisko situāciju (gada vidējo PCI) valstī, nodrošinot, ka pieaugot cenām netiek negatīvi ietekmēta mērķa grupas finansiālā situācija.

Regulārā piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmēra pārskatīšana, reizi trijos gados, pamatota ar to, ka atbilstoši FM prognozēm⁵⁵ (pie vidējiem (normāliem) sociālekonomiskiem rādītājiem) gada vidējais PCI ir 2 %. Līdz ar to pārskatot piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmēru ik pēc trim gadiem, tā bāzes apmērs tiks paaugstināts vidēji par 6 %, kas pārsniedz vidējo, pieņemamo cenu pieauguma standartu, radot samērīgu un regulāru atbalstu mērķa grupai papildu vajadzību nodrošināšanai bērna invaliditātes dēļ pie negatīvām sociāli ekonomiskajām izmaiņām (deflācijas gadījumā pabalsta bāzes apmērs netiek pārskatīts).

Detalizēts piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmēra aprēķins un nepieciešamais papildu finansējums pabalsta apmēra pārskatīšanai no 2027. gada pielikumā Nr. 6.

Shēma Nr. 7

Šādai regulārai piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti pārskatīšanai LM saskata šādas priekšrocības un trūkumus.

Vienlaikus piedāvātais risinājuma variants paredz VSAA SAIS sistēmas pielāgošanu, kam kopā 2025. gadā nepaciešams papildu finansējums 267 725 euro apmērā (aprēķins pielikumā Nr. 1), lai nodrošinātu:

1) piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti kā jaunu neatkarīgu pabalstu (156 405 euro);

2) piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti diferencēšanu atbilstoši bērna funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpei (111 320 euro).

Piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti apmēra izmaiņas ietekmē arī bērnus, kuri saņem valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, jo atbilstoši MK noteikumiem Nr. 261, tā apmērs ir piesaistīts piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti apmēram, līdz ar to risinājuma ietvaros valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem tiks noteikts (saglabāts) 160 euro apmērā neatkarīgi no vecuma, t.i., tādā pašā apmērā kā piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti no 2024. gada 1. janvāra. Ja bērnam ar celiakiju tiek noteikta invaliditāte, tad papildus valsts atbalstam ar celiakiju slimam bērnam tiek piešķirta piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti attiecīgajā apmērā.

Vienlaikus risinājums paredz atsaistīt valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem apmēru no piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti apmēra, jo valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem nav saistīts ar bērnam noteikto invaliditāti, kā tas ir piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti gadījumā.

Tāpat kā piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti gadījumā, risinājums paredz arī valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem regulāru (reizi trīs gados) pārskatīšanu ņemot vērā gada vidējo PCI (regulārās pārskatīšanas kārtība paredzēta tāda pati kā piemaksai pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti).

Lai nodrošinātu valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem izmaksu atbilstoši risinājumā ietvertajam, jāveic grozījumi MK noteikumos Nr. 261, atsaistot to no piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti apmēra un paredzot valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem regulāru pārskatīšanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdes prot. Nr. 47 43. § "Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam" 2. punktu tika atbalstīts LM virzītais PP "Atbalsta pasākumi ģimenēm un bērniem", kas paredz no 2024. gada 1. janvāra valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem paaugstināt no 106,72 euro līdz 160 euro mēnesī. Līdz ar to finansējums minētajam pasākumam ir iestrādāts arī likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam". Īstenojot minēto risinājumu, papildu finansējums valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem nodrošināšanai no 2025. gada 1. septembra nav nepieciešams. Papildu finansējums (148 212 euro apmērā) būs nepieciešams pārskatot valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem apmēru 2027. gadā un turpmāk atbilstoši faktiskajam gada vidējam PCI rādītājam par 2023., 2024. un 2025. gadu.

Detalizēts valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem apmēra aprēķins un nepieciešamais papildu finansējums valsts atbalsta pārskatīšanai no 2027. gada pielikumā Nr. 7.

Pārskatot piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti apmēru, ir jāņem vērā arī VSNP apmēri, ko piešķir pilngadību sasniegušai personai ar invaliditāti, lai bērnam/jaunietim sasniedzot pilngadību netiktu pasliktināts tā materiālais stāvoklis.

Ņemot vērā, ka personām, kurām invaliditātes cēlonis ir "slimība no bērnības", VSNP aprēķina bāze ir noteikta 25 % apmērā no aktuālās ienākumu mediānas⁵⁶, un to, ka piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmēru plānots sākt gradēt no 2025. gada 1. septembra, tad personām ar invaliditātes cēloni "slimība no bērnības" VSNP aprēķina bāze 2025. gadā tiek prognozēta 205 euro⁵⁷, kas ir augstāka par prognozēto piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmēru.

Līdz ar to prognozējams, ka piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti apmēri nepārsniegs VSNP apmēru un jaunietim ar invaliditāti sasniedzot pilngadību netiks pasliktināta tā finansiālā situācija.

Asistenta un pavadoņa pakalpojuma pilnveide

Asistenta pakalpojums pašvaldībā tika ieviests 2013. gadā ar mērķi sniegt atbalstu personu ar invaliditāti nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, kā arī lai sniegtu atbalstu personu ar invaliditāti ģimenes locekļiem un veicinātu to iesaisti darba tirgū.

Asistenta un pavadoņa pakalpojumu pašvaldībā reglamentē Invaliditātes likums un MK noteikumi Nr. 316.

Asistenta pakalpojumu pašvaldībā ir tiesības saņemt bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, savukārt pavadoņa pakalpojumu ir tiesības saņemt bērni ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ir VDEĀVK atzinums pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai⁵⁸.

Pilngadīgām personām ar I un II invaliditātes grupu tiesības uz asistenta pakalpojumu pašvaldībā pārvietošanās atbalsta nodrošināšanai, tostarp atbalsta nodrošināšanai, lai apgūtu izglītību augstskolās un koledžās ir tiesības, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu.

Ar 2021. gada 1. jūliju, kad spēkā stājās MK noteikumi Nr. 316, tika ieviestas būtiskas izmaiņas asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanā, t.sk. bērniem ar invaliditāti no 5–17 gadu vecumam (ieskaitot).

Būtiskākās izmaiņas asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti saistītas ar to, ka:

- asistentam vairs nav jāiesniedz detalizētas atskaites (čeki, kvītis, apliecinājumi) par dažādu vietu apmeklējumiem;

- asistenta pakalpojums tiek piešķirts konstantā apjomā – 80 h/mēn. vispārējā gadījumā, – 100 h/mēn., ja asistenta pakalpojums nepieciešams regulāru (ne retāk kā 1x nedēļā) medicīnisko procedūru vai rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;

- ieviests jauns pavadoņa pakalpojums, uz kuru ir tiesības bērniem ar invaliditāti no 5–17 gadu vecumam (ieskaitot), kuriem VDEĀVK izsniegusi atzinumu par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību atbilstoši MK noteikumu Nr. 805 10. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, pavadoņa pakalpojuma apjoms ir 60 h/mēn.

Bērna ar invaliditāti ģimene piešķirtās asistenta un pavadoņa pakalpojuma pašvaldībā stundas ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem, organizējot asistenta piesaisti, vienlaikus nesniedzot detalizētas atskaites par apmeklētajām vietām, bet tikai sociālajā dienestā iesniedzot pārskatu, ka piešķirtās pakalpojuma stundas ir izmantotas noteiktā laikā un apmērā, kuru ar parakstiem apliecina asistents un bērna ar invaliditāti vecāks vai likumiskais pārstāvis.

Lai pilnveidotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas nosacījumus un ieviestu iepriekš minētās izmaiņas, 2018. gada jūlijā un augustā tika veikts izmēģinājmprojekts, kura laikā vairāku pašvaldību sociālie dienesti izmēģināja LM un biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" kopīgi izstrādātās Anketas piemērotību asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai.

Izmēģinājumprojekta laikā kopumā tika novērtētas 72 personas ar invaliditāti, tostarp 7 bērni, no tiem 6 bērni vecumā no 5–13 gadiem, bet 1 vecumā no 16–17 gadiem (ieskaitot). Pēc izmēģinājumprojekta noslēguma tika secināts, ka anketa nebūtu piemērota asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai bērniem, jo bērnu ar invaliditāti un pieaugušu cilvēku ar invaliditāti mērķi pārvietoties ārpus mājokļa ir atšķirīgi un vairāk ir piemēroti pieaugušu cilvēku novērtēšanai.

Tomēr ņemot vērā, ka invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem ar invaliditāti no 15 gadu vecuma paredz noteikt līdzvērtīgus kritērijus invaliditātes noteikšanā un to, ka funkcionēšanas ierobežojumi tiks gradēti trīs smaguma pakāpēs, t.i., līdzvērtīgi pilngadīgu personu invaliditātes smaguma pakāpēm (skatīt "Invaliditātes vērtēšana trīs vecuma posmos"), lai veidotu līdzvērtīgu pieeju asistenta pakalpojuma piešķiršanā bērniem un pilngadīgām personām, LM 2023. gada 28. februārī tikās ar pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjiem, lai diskutētu par iespēju izmantot anketu⁵⁹ daļā, vērtējot tikai asistenta pakalpojuma nepieciešamību, bet nevērtējot atbalsta intensitātes nepieciešamību un mērķi.

Pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji nesaskatīja šķēršļus minētās anketas daļas piemērošanai arī bērniem no 15 gadu vecuma. Līdz ar to risinājums paredz izmantot anketu bērniem no 15 gadu vecuma daļā, vērtējot asistenta pakalpojuma nepieciešamību, bet nevērtējot atbalsta intensitātes nepieciešamību un mērķi. Tādējādi tiktu mazinātas būtiskās pretrunas asistenta pakalpojuma nodrošināšanā pārejas posmā no bērna uz pilngadīgas personu ar invaliditāti statusu, vienlaikus nodrošinot tiesības uz asistenta pakalpojumu pašvaldībā lielākam bērnu ar invaliditāti skaitam attiecīgajā vecuma posmā.

Bērniem līdz 14 gadu vecumam asistenta un pavadoņa pakalpojuma piešķiršanas kārtība saglabājama esošajā kārtībā, t.i., pamatojoties uz VDEĀVK sniegto atzinumu par īpašas kopšanas un pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību, jo bērniem līdz 14 gadu vecumam invaliditāte tiks noteikta bez iedalījuma smaguma pakāpēs (skatīt "Invaliditātes vērtēšana trīs vecuma posmos").

Pavadoņa pakalpojums, līdz ar asistenta pakalpojuma pilnveidi atbilstoši risinājumā paredzētajam, tiks nodrošināts līdz 14 gadu vecumam, jo no 15 gadu vecuma bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem būs tiesības uz asistenta pakalpojumu ar lielāku pakalpojuma apjomu, t.i., 80 vai 100 h/mēn. Bērniem, kuriem pavadoņa pakalpojums būs piešķirts pirms normatīvo grozījumu spēkā stāšanās, un kuri vēlēsies pavadoņa pakalpojumu saglabāt arī turpmāk, tiks nodrošināts pārejas periods, ka pavadoņa pakalpojums nodrošināms līdz līgumā par pavadoņa pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa beigām.

Pilnveidojot asistenta pakalpojumu bērniem no 15 gadu vecuma un piemērojot tam līdzvērtīgus vērtēšanas nosacījumus kā pilngadīgām personām (vērtējot asistenta pakalpojuma nepieciešamību ar anketu), jāņem vērā apstāklis, ka pilngadīgām personām ar invaliditāti asistenta pakalpojuma apjoms būtiski atšķiras no bērniem ar invaliditāti nodrošinātā asistenta pakalpojuma apjoma. Šobrīd bērniem ar invaliditāti asistenta pakalpojuma pašvaldībā apjoms ir 80 vai 100 h/mēn., savukārt pilngadīgām personām ar invaliditāti – robežās no 15–160 h/mēn., atkarībā no personas iesaistes noteikta veida pasākumos (strādā, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru u.c.), kā arī personai noteiktā asistenta atbalsta intensitātes līmeņa.

Vērtējot asistenta pakalpojuma nepieciešamību ar anketas palīdzību, vērtēšanas metode tiks pielīdzināta pilngadīgu personu ar invaliditāti vērtēšanas metodei, bet saglabājot esošo asistenta pakalpojuma stundu apjomu bērniem, tādējādi paplašinot bērnu ar invaliditāti loku, kuriem būs tiesības uz pakalpojumu, vienlaikus saglabājot asistenta pakalpojuma apjomu.

Ņemot vērā minēto, tiesības uz asistenta/pavadoņa pakalpojuma pašvaldībā bērniem ar invaliditāti būs:

- vecumā no 5–14 gadiem:

- pamatojoties uz VDEĀVK sniegto atzinumu par īpašas kopšanas vai pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību;

- pavadoņa pakalpojuma apjoms – 60 h mēnesī;

- asistenta pakalpojuma pašvaldībā apjoms – 80 h mēnesī vispārējā gadījumā vai 100 h mēnesī, ja bērns saņem regulāras (ne retāk kā 1x nedēļā) medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pakalpojumus;

- tiesības uz pavadoņa pakalpojumu līdz 14 gadiem, no 15 gadu vecuma tiesības uz asistenta pakalpojumu, ja bērnam ir smagi vai ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi, kuram ir redzes, kustību, garīga rakstura traucējumi vai VDEĀVK izsniegts transporta atzinums;

- vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot):

- vairs nav tiesības uz pavadoņa pakalpojumu, jo rodas tiesības uz apjomā lielāku asistenta pakalpojumu;

- bērniem ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem (atbilst pilngadīgas personas II un I invaliditātes grupai), kuriem ir redzes, kustību, garīga rakstura traucējumi vai VDEĀVK izsniegts transporta atzinums;

- nepieciešamība pēc asistenta pakalpojuma pašvaldībā tiks novērtēta izmantojot asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanas ārpus mājas vides un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu. Tiks vērtēta tikai asistenta pakalpojuma nepieciešamība, pienākas/nepienākas pakalpojums. Atbalsta intensitāte netiks ņemta vērā;

- asistenta pakalpojuma pašvaldībā apjoms – 80 h mēneši vispārējā gadījumā vai 100 h mēnesī, ja bērns saņem regulāras (ne retāk kā 1x nedēļā) medicīniskās procedūras vai rehabilitācijas pakalpojumus.

Šādi tiks ne tikai būtiski paplašināts bērnu ar invaliditāti loks, kuriem būs tiesības uz asistenta pakalpojumu pašvaldībā, bet arī tiks salāgoti kritēriji asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanai ar pilngadīgām personām, kā arī saglabāts asistenta pakalpojuma apjoms, tādējādi uzlabojot asistenta pakalpojuma pašvaldībā pieejamību bērniem ar invaliditāti, kas veicinās viņu mobilitāti un iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē (shēma Nr. 8).

Bērniem, kuriem invaliditāte būs noteikta pirms pilnveidotās invaliditātes vērtēšanas sistēmas spēkā stāšanās un turpināsies arī pēc tam, un bērnam būs izsniegts VDEĀVK atzinums īpašas kopšanas vai pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai, tad asistenta un pavadoņa pakalpojums piešķirams vai turpināms piemērojot asistenta vai pavadoņa pakalpojuma piešķiršanas nosacījumus, kādi bija spēkā pirms invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveides bērniem.

Asistenta un pavadoņa pakalpojuma pilnveidei nepieciešams papildu finansējums 1 120 745 euro 2025. gadā, 3 218 616 euro 2026. gadā un turpmākajos gados. Detalizētu aprēķinu par asistenta un pavadoņa pakalpojuma pilnveidei nepieciešamo papildu finansējumu skatīt pielikumā Nr. 4.

Shēma Nr. 8

Asistenta/pavadoņa pakalpojuma piešķiršana pirms un pēc invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveides bērniem

Asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveide potenciāli ietekmēs visus bērnus ar invaliditāti no 15 gadu vecuma, kuri saņem asistenta vai pavadoņa pakalpojumu pašvaldībā. Ņemot vērā, ka no 15 gadu vecuma uz asistenta pakalpojumu pašvaldībā varēs pretendēt bērni ar smagiem un ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, tādējādi potenciāli 980 bērniem būs tiesības pretendēt uz asistenta pakalpojumu pašvaldībā.

Asistenta pakalpojuma izglītības iestādē pilnveide

Asistenta pakalpojums izglītības iestādē tiek nodrošināts no 2012. gada 1. septembra, pamatojoties uz Invaliditātes likumā un Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 695 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē" noteikto kārtību.

Asistenta pakalpojums izglītības iestādē ietver atbalstu izglītojamai personai, nodrošinot to darbību izpildi, kuras tā nespēj veikt patstāvīgi – pārvietoties izglītības iestādē un veikt pašaprūpi⁶⁰.

Izglītojamie asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai var saņemt pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Pakalpojumu ir tiesības saņemt bērniem no 5–18 gadu vecumam, pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, bet pilngadīgām personām ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu. Līdz ar to sasniedzot pilngadību būtiski mainās asistenta pakalpojuma izglītības iestādē piešķiršanas kritēriji.

Ņemot vērā, ka asistenta pakalpojuma nepieciešamība izglītības iestādē vairāk saistāma tieši ar aprūpes vajadzību nodrošināšanu bērnam ar invaliditāti, tāpēc būtiski ir vērtēt tieši bērna pašaprūpes spējas, līdz ar to asistenta pakalpojuma izglītības iestādē nodrošināšana joprojām balstāma uz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību visos vecuma posmos.

Pilnveidotā invaliditātes noteikšanas sistēma bērniem paredz, ka no 15 gadu vecuma īpašas kopšanas nepieciešamība tiks vērtēta bērniem ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem (skatīt "Īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšana").

Lai nodrošinātu bērnu ar invaliditāti no 15 gadu vecuma tiesības uz asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, gadījumā, ja līdz 15 gadu vecumam bērnam īpašas kopšanas nepieciešamība un asistenta pakalpojums izglītības iestādē bija piešķirts, bet pēc invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveides atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību vairs netiks izsniegts, asistenta pakalpojums izglītības iestādē būtu turpināms arī pēc 15 gadu vecuma, līdz mācību gada beigām, līdzīgi, kā tas ir gadījumos, kad jaunietis, kurš saņēma asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, sasniedzot 18 gadu vecumu, var turpināt saņemt pakalpojumu līdz mācību gada beigām⁶¹. Tādējādi netiks pasliktināts bērna ar invaliditāti stāvoklis un tiesības uz asistenta pakalpojumu izglītības iestādē mācību gada laikā, ja pēc 15 gadu vecuma īpašas kopšanas nepieciešamība netiks noteikta.

LM ieskatā bērnu ar invaliditāti skaits no 15 gadu vecuma, kuriem būs tiesības pretendēt uz asistenta pakalpojumu izglītības iestādē ar pilnveidoto invaliditātes novērtēšanas sistēmu būtiski nemainīsies, jo veselības traucējumi (diagnozes), uz kā pamata tiks noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība līdz 14 gadu vecumam pamatā ir smagas. Līdz ar to, ir augsta varbūtība, ka bērniem, kuriem īpašas kopšanas nepieciešamība bija noteikta līdz 15 gadu vecumam, tā turpināsies arī pēc 15 gadu vecuma, kad īpašas kopšanas nepieciešamība tiks vērtēta izmantojot pašaprūpes novērtējumu vai uz psihiatra atzinumu, uz kā pamata VDEĀVK sniedz atzinumu īpašas kopšanas nepieciešamībai.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojuma piemērošana personām ar invaliditāti

Pilnveidojot invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, un sākot gradēt funkcionēšanas ierobežojumus smaguma pakāpēs bērniem no 15 gadu vecuma (skatīt "Invaliditātes vērtēšana trīs vecuma posmos"), varētu tikt pilnveidota arī IIN papildu atvieglojuma piemērošana gadījumos, kad bērns ar invaliditāti uzsāk darba tiesiskās attiecības līdz 18 gadu vecumam.

Saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"⁶² sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji. Savukārt saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"⁶³ nodokļu maksātājam, personai ar invaliditāti, ir paredzēts IIN papildu atvieglojums šādā apmērā:

- 1 848 euro gadā – personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa;

- 1 440 euro gadā – personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa⁶⁴.

Līdz ar to, ja bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam stājas darba tiesiskajās attiecībās, viņam kā personai ar invaliditāti pienākas IIN papildu atvieglojums kā strādājošai personai.

Arī līdz šim ir bijušas neskaidrības IIN papildu atvieglojuma piemērošanā gadījumos, kad bērns ar invaliditāti uzsāka darba tiesiskās attiecības līdz 18 gadu vecumam, jo IIN papildu atvieglojuma apmērs ir atkarīgs no personai noteiktās invaliditātes smaguma pakāpes, savukārt bērniem invaliditāte netiek iedalīta smaguma pakāpēs. Līdz šim šādos gadījumos bērniem ar invaliditāti tika piemērots zemākais IIN papildu atvieglojuma apmērs (1 440 euro gadā), t.i., kāds tiek piemērots personām ar III invaliditātes grupu. Līdz šim IIN papildu atvieglojuma piemērošana bērniem ar invaliditāti ir bijis nesakārtots jautājums, bet, ieviešot pieeju funkcionēšanas ierobežojumu smaguma novērtēšanā, tas tiks sakārtots.

Līdz ar to, pilnveidojot invaliditātes novērtēšanas sistēmu, vienlaikus jānodrošina IIN papildu atvieglojuma piemērošana bērniem ar invaliditāti no 15 gadu vecuma tādā pašā apmērā kā pilngadīgām personām.

Lai bērniem ar invaliditāti piemērotu IIN papildu atvieglojumu atbilstoši bērna funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpei, ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 1997. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem", kā arī jāpilnveido VID informācijas sistēmas, iestrādājot tajā informāciju par bērniem ar invaliditāti noteikto funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi.

Īstenojot trešo risinājuma variantu, t.i., pilnveidojot invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, vienlaikus veicot atbalsta pakalpojumu pilnveidi, LM saskata sekojošas priekšrocības un trūkumus.

Finansiālā ietekme: papildu nepieciešamais finansējums 3. risinājuma varianta izvēlē ir – 1 812 332 euro ieviešanas gadā (09.2025.), 2026. gadā 3 889 425 euro, 2027. gadā un turpmāk ik gadu 6 444 128 euro (pielikums Nr. 1).

5. Piedāvāto risinājuma variantu ieviešana

Ziņojums paredz trīs risinājuma variantus bērnu invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidei, tie ir:

1. invaliditātes noteikšanas sistēma paliek nemainīga;

2. pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, nemainot atbalsta sistēmu invaliditātes seku mazināšanai;

3. pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai.

LM ieskatā pirmais risinājuma variants nav atbalstāms, jo saglabājot esošo invaliditātes novērtēšanas sistēmu joprojām pastāvēs invaliditātes sistēmas stagnācijas risks, kā arī atšķirīgas pieejas invaliditāte noteikšanā bērniem (medicīniskā) un pilngadīgām personām (biopsihosociālā).

Savukārt ieviešot otro risinājuma variantu, t.i., pilnveidojot invaliditātes novērtēšanas pieeju, bet nemainot atbalsta sistēmu invaliditātes seku mazināšanai, tiks kavēta mērķētas atbalsta sistēmas izveide invaliditātes seku mazināšanai.

Līdz ar to LM rosina atbalstīt trešo risinājuma variantu, t.i., pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju bērniem atbilstoši otrajā risinājuma variantā aprakstītajam, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai atbilstoši trešajā risinājumā aprakstītajam.

Trešais risinājuma variants nodrošinās ne tikai vienotu pieeju invaliditātes novērtēšanas sistēmā bērniem un pilngadīgām personām, bet arī nākotnē nodrošinās aizvien mērķētākas atbalsta sistēmas izveidi invaliditātes seku mazināšanai, kas veicinās bērnu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, kā arī tiks veidots pamats/bāze mērķētas atbalsta sistēmas izveidei un pilnveidei nākotnē.

Pilnveidoto invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, ar valdības konceptuālo atbalstu 2024. gada I ceturksnī, plānots ieviest 2025. gada 2. pusgadā (indikatīvi – septembris), ņemot vērā normatīvajā regulējumā nepieciešamo izmaiņu apjomu un IS pielāgošanai nepieciešamo laiku.

Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu invaliditātes novērtēšanas pieejas un atbalsta pakalpojumu invaliditātes seku mazināšanai ieviešanai plānots virzīt kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem PP un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem 2025. gada budžeta veidošanas procesā.

Tabulā Nr. 8 attēlots trešā risinājuma varianta "Pilnveidota invaliditātes novērtēšanas pieeja, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai" ieviešanas plāns (tabula Nr. 8).

Tabula Nr. 8

6. Sabiedrības viedoklis

Ņemot vērā, ka bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide un tam pakārtoto pabalstu, pakalpojumu, atvieglojumu pilnveidošana skars būtisku sabiedrības daļu (bērnus, kuriem jau ir noteikta invaliditāte, bērnus, kuriem nākotnē varētu tikt noteikta invaliditāte, kā arī viņu likumiskos pārstāvjus), ir jāveic sabiedrības informēšanas pasākumi, dažādas infografikas, izsmeļošas informācijas nodrošināšana LM tīmekļa vietnē, sociālajos tīklos utt., lai mazinātu sabiedrības neizpratni un iespējams pretestību pret plānotajām izmaiņām. Tāpat nepieciešamas pēc iespējas savlaicīgi informēt sabiedrību par plānotajām izmaiņām un to ietekmi uz mērķa grupu, uzsverot priekšrocības pilnveidotajai pieejai un nodrošināt saziņu ar mērķa grupas auditoriju. Plānots, ka finansējums sabiedrības informēšanai (informatīvās grafikas, videomateriāls vai tml.) tiks rasts ESF+ projekta ietvaros.

Ja finansējums sabiedrības informēšanai netiks rasts no ESF+ projekta ietvaros, tas tiks īstenots esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, organizējot sarunas ar NVO, bērnu ar invaliditāti vecākiem u.c. aktivitātes.

Ziņojuma izstrādes laikā LM regulāri tikās gan ar jomas ekspertiem invaliditātes noteikšanā, gan nozaru ministriju pārstāvjiem, kuru kompetencē tostarp ir atbalsta pakalpojumu nodrošināšana bērniem ar invaliditāti, kā arī dažādām NVO un bērnu ar invaliditāti vecākiem u.c., skaidrojot Ziņojumā ietverto piedāvājumu un tā ietekmi uz mērķa grupu⁶⁵. Tikšanās laikā tika uzklausīts iesaistīto pušu viedoklis, pēc iespējas to ņemot vērā un izstrādājot piedāvātajos rīcības virzienos.

Ziņojums no 2023. gada 29. jūnija līdz 2023. gada 13. jūlijam bija izsludināts sabiedriskajā apspriešanā⁶⁶, kuras laikā tika saņemti priekšlikumi Ziņojuma pilnveidei no vienas fizikas personas un Latvijas reto slimību alianses:

Fiziskās personas sniegtais viedoklis:

1. Bērniem ar neārstējamu invaliditāti no dzimšanas lūdzu atcelt attiecināt pilngadības statusu. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums – kad jāpierāda atkal ka nav rīcībspējīga un vecākiem caur tiesu jākļūst par apgādniekiem. Šis bērns vienalga arī 20 gados ir bērns, tikai pieaudzis bērns un atbalsts ir vajadzīgs tieši vairāk nevis mazāk.jo daudzu pakalpojumi pēc 18 gadiem vairs nav pieejami, arī tie kas bija bez maksas, piemēram zobārsts.

Ratificējot ANO Konvenciju dalībvalstis atzīst, ka personām ar invaliditāti līdzvērtīgi ar citiem ir rīcībspēja visās dzīves jomās, līdz ar to ne invaliditātes fakts, ne slimības esamība nevar būt par pamatu rīcībspējas ierobežošanai.

Civillikuma 219. pants nosaka, ka nepilngadība personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu, t.i., kļūst pilngadīga. Savukārt Civillikuma 198. panta ceturtā daļa nosaka, ka aizgādība izbeidzas, kad bērns sasniedz pilngadību.

Civillikuma 355. pantā ir teikts, ka aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa.

Ņemot vērā minēto, sasniedzot pilngadību bērna vecākiem (vai citam likumiskajam pārstāvim) zūd tiesības rīkoties nu jau pilngadīgās personas vietā, un atbilstoši Civillikumam ir jāieceļ aizgādnis, ja pilngadīgā persona smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ pati nespēj izprast savu darbību nozīmi un tās vadīt.

Līdz ar to nav iespējams noteikt, ka sasniedzot pilngadību, pamatojoties uz slimības vai invaliditātes esamību, "automātiski" tiktu ierobežota personas rīcībspēja un iecelts aizgādnis.

LM, lai risinātu problemātiku ar aizgādnības nodibināšanu pilngadīgai personai, kurai ir ļoti smaga invaliditāte kopš bērnības un kura smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ pati nespēj izprast savu darbību nozīmi un tās vadīt, vairākkārtīgi ir tikusies ar TM, lai aktualizētu jautājumu par kārtību, kā tiek ierobežota personas rīcībspēja.

Lai pilnveidotu pilngadīgajai personai, kurai ir ļoti smaga invaliditāte kopš bērnības un kura smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ pati nespēj izprast savu darbību nozīmi un to vadīt, iespējas saņemt pabalstus, kā risinājumi tiek paredzēti:

- ja ģimene izlemj iesniegt pieteikumu tiesā par pilngadību sasniegušās personas ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, lietas izskatīšanas laikā tiktu garantētas tiesības saņemt ar invaliditātes statusu saistītos valsts sociālos pabalstus⁶⁷;

- ja persona, kuras rīcībspēju nepieciešams izvērtēt, ir bērns ar invaliditāti, tad pieteikumu tiesai par rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ varēs iesniegt tiesā ne agrāk kā sešus mēnešus līdz personas pilngadībai. Lai vērstos tiesā, varēs izmantot nesaistoša rakstura pieteikuma veidlapu.

Tāpat arī no 2023. gada 1. novembra par valsts budžeta līdzekļiem ir pieejams jauns sociālais pakalpojums pilngadīgām personām ar GRT, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa – APLP pakalpojums. APLP pakalpojuma ietvaros atbalsta persona sniedz palīdzību lēmumu pieņemšanā personai ar GRT, lai tā vienlīdzīgi ar citiem varētu īstenot savas tiesības, pieņemt sev nozīmīgus lēmumus, palīdz paplašināt savu dabisko atbalsta loku, palīdz pilnveidot spējas pārstāvēt sevi un aizsargāt savas intereses, kā arī paplašina atbalstāmās personas zināšanas un izpratni par savām tiesībām. To paredz Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 625 "Noteikumi par atbalsta personu lēmumu pieņemšanā pakalpojumu".

Šāda pakalpojuma izveides nepieciešamību pieprasa Latvijas starptautiskās saistības – ANO Konvencija, kas paredz, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus uzliekot valstīm par pienākumu sniegt personām ar GRT atbalstu lēmumu pieņemšanā.

APLP pakalpojumu deleģējuma ietvaros nodrošina biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA"". Pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina personai ar GRT nepieciešamo atbalstu pašai savu lēmumu pieņemšanā, lai tā spētu dzīvot sabiedrībā pilnvērtīgi un neatkarīgi. Atbalsta persona tiesīga sniegt atbalstu tiesību un interešu aizstāvībai, finanšu, ikdienas dzīves prasmju un attīstības jomā, veselības aprūpes jomā, sociālās aprūpes jomā, kā arī atbalsta loka veidošanā.

Ar Ziņojumu vienlaikus ir plānots atvieglot invaliditātes ekspertīzes veikšanas procesu pilngadīgā vecumā, ja bērnam 15–17 gadu vecuma (ieskaitot) posmā veiktajā invaliditātes ekspertīzes laikā tiks konstatēti stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kas varētu būt par pamatu invaliditātes noteikšanai uz mūžu pilngadīgā vecumā, invaliditātes ekspertīzi, sasniedzot pilngadību, varēs veikt pamatojoties tikai uz iesniegumu un pilngadīgas personas pašnovērtējuma anketu, t.i., nebūs jāiesniedz ārsta nosūtījums uz invaliditātes ekspertīzi (veidlapa 088/u) (skatīt "Invaliditātes novērtēšana vecuma posmā no 15–17 gadiem (ieskaitot)".

2. Asistenta pakalpojuma sniegšanai degvielas izdevumu griesti ir pazemināti no 120 euro, nevis tieši paaugstināti, jo tak degvielas cenas ir ļoti augušas.

Asistenta pakalpojuma nodrošināšanas kārtību valstī reglamentā Invaliditātes likums un Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti".

Minētie noteikumi paredz, ka asistenta pakalpojuma pieprasītājam vai sniedzējam ir tiesības lūgt kompensēt transporta izdevumus, kas radušies sniedzot asistenta pakalpojumu. Transporta izdevumu kompensācijas mērķis ir sniegt papildu atbalstu asistenta vai pavadoņa pakalpojuma izmantošanai, bet ne segt visas transporta izmaksas personai pilnā apmērā. Kompensēti tiek izdevumi par sabiedriskā transporta biļetes vai degvielas iegādi, lai pārvietotos Latvijas teritorijā.

Kompensējot transporta izdevumus tiek ņemts vērā un izvērtēts, kādu atbalstu vai atvieglojumus transporta izdevumu kompensēšanai persona ar invaliditāti jau saņem no valsts vai pašvaldības un kādus var izmantot, piemēram:

- Bezmaksas sabiedriskais transports persona ar invaliditāti un pavadošajai personai;

- Valsts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās (105 euro apmērā par katru pilnu sešu mēnešu periodu);

- Pašvaldības nodrošinātais atbalsts transporta izdevumu segšanai.

Ņemot vērā, vai persona saņem kādu no iepriekš minētajiem atbalstiem, tiek aprēķināts personai piešķiramais atbalsts transporta izdevumu kompensēšanai sniedzot asistenta pakalpojumu pašvaldībā.

3. Netiek apmaksāta visa izdevumu summa par degvielu bērna ar invaliditāti nogādāšanu uz skolu.

Atbilde sniegta 2. punktā.

4. Tehnisko palīglīdzekļu pielāgošanai jābūt individuāli piemērojamai, arī rehabilitācijas pakalpojumiem.

Tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas kārtību reglamentē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi" un Ministru kabineta 2021. gada 20. aprīļa noteikumi Nr. 250 "Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku", kuri paredz, ka personām ar funkcionāliem traucējumiem ir tiesības saņemt valsts apmaksātus TPL.

2021. gadā pilnībā tika pārstrādāti TPL nodrošināšanas kārību regulējošie Ministru kabineta noteikumi sarakstā iekļaujot 32 jaunus TPL veidus (t.sk., tādus, kurus personas vairākus gadus lūgušas iekļaut, piemēram, auto sēdeklīši bērniem), 5 tiflotehnikas TPL un 1 surdotehnikas TPL, kā arī valsts finansēto ortožu saraksts tika pārstrādāts atbilstoši ekspertu pētījumos iekļautajiem priekšlikumiem.

Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi" pilnveidots regulējums TPL iegādei ar kompensācijas mehānismu, palielinot atsevišķu TPL kompensācijas apmēru. Līdzmaksājuma sistēma (t.s. kuponu sistēma) paredz, ka TPL persona izvēlas ES un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā pie brīvi izvēlēta pakalpojumu sniedzēja, savukārt pakalpojumu sniedzēji veic izdevumu kompensāciju personai.

5. Bēdīga situācija ir bērniem ar invaliditāti pēc skolas beigšanas, netiek nodrošināts dienas centrs, pēc skolas beigšanas mamma ar pieaugušo bērnu spiesta sapūt mājās.

Šobrīd pakāpeniski noslēdzas plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas (DI) plānu īstenošana un līdz ar to būtiski pieaug mūsdienīgu, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība. Līdz 2023. gada beigām ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu 39 pašvaldībās tiek īstenoti 70 projekti sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei, paredzot ieguldījumus 146 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, veidojot grupu mājas (dzīvokļus), dienas aprūpes centrus, specializētās darbnīcas un atelpas brīža pakalpojumu sniegšanas vietas.

Līdz ar to DI procesā kopumā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem būs izveidoti kopumā 54 dienas aprūpes centri.

Turklāt, lai nodrošinātu dienas aprūpes centra pakalpojumu pieejamību katrā pašvaldībā, LM ir iniciējusi grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot pašvaldībās obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu grozu. Minētajā grozā ir iekļauts arī dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Minētie grozījumi šobrīd ir starpinstitūciju saskaņošanā.

6. Primāri ja lemj par kādiem jautājumiem tad vispirms jājautā to saņēmējiem ko vēlas un ko vajag. Cilvēks it kā ir svarīgāks, bet realitātē papīri ir svarīgāki.

Par maz informācijas mēs saņemam, par iespējām, pakalpojumiem. Vispār cilvēkiem ar invaliditāti pakalpojumos un to sniegšanā, procesos ir ļoti daudz neloģiskas un nesaprotamas birokrātijas. Vai ir kādas organizācijas kas mūs aizstāv, pārzina mūsu vajadzības mūsu tiesības, kura apkopo mūsu vajadzības, un aiznes tas līdz likuma lēmējiem?

LM savā darbā regulāri tiekas un konsultējas ar personu ar invaliditāti pārstāvošajām NVO. Tāpat arī Ziņojuma izstrādes procesā LM vairākkārtīgi ir tikusies gan ar NVO pārstāvjiem, gan bērnu ar invaliditāti vecākiem skaidrojot Ziņojuma mērķi un būtību.

Ziņojums ir izstrādāts, lai veicinātu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteikto mērķu sasniegšanu, t.i., virzīties uz biopsihosociālo pieeju invaliditātes noteikšanā bērniem, nostiprinot funkcionēšanas novērtēšanu kā pamatprincipu invaliditātes noteikšanā un harmonizējot pārejas posmu no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu.

LM tīmekļa vietnē regulāri tiek ievietota un aktualizēta informācija, kas saistīta gan ar invaliditātes noteikšanu, kā arī atbalsta pakalpojumiem pilngadīgām personām un bērniem ar invaliditāti.

Informācija par personām ar invaliditāti nodrošināto valsts atbalstu pieejama ministrijas tīmekļa vietnē "Invaliditāte" https://www.lm.gov.lv/lv/invaliditate-1.

LM sadarbojas ar dažādam personu ar invaliditāti pārstāvošām NVO, piemēram, Invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju SUSTENTO, Latvijas Nedzirdīgo savienību, Latvijas Neredzīgo biedrību u.c. Informācija par ministrijas sadarbības partneriem pieejama ministrijas tīmekļa vietnē "Sadarbības partneri" https://www.lm.gov.lv/lv/sadarbibas-partneri.

Latvijas reto slimību alianses sniegtais viedoklis:

1. Rīkojuma projektā atbalstāmajā trešajā variantā nav skaidri norādīts, kā tiks vērtēta īpašās kopšanas nepieciešamība, pretstatā otrajam variantam, kur ir norādīts: "īpašas kopšanas nepieciešamība tiks vērtēta atbilstoši Metodikas 10. pielikumam tiem bērniem, kuriem ir ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi". Lūdzam papildināt informāciju par īpašās kopšanas vērtēšanas noteikumiem trešajā variantā.

Ziņojuma trešais risinājuma variants paredz pilnveidot atbalsta pakalpojumus bērniem ar invaliditāti, atbilstoši Ziņojuma otrajā risinājuma variantā aprakstītajiem pilnveidotajiem invaliditātes noteikšanas kritērijiem.

Atbilstoši otrajā risinājuma variantā aprakstītajam, īpašas kopšanas nepieciešamība bērniem līdz 14 gadu vecumam tiks vērtēta, atbilstoši Metodikas 10. pielikuma I sadaļai, t.i., joprojām balstot to uz veselības traucējumu jeb diagnožu sarakstu. Bērniem ar invaliditāti no 15 gadu vecuma, kuriem ir ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi atbilstoši Metodikas 10. pielikuma II sadaļai, t.i., pamatojoties uz psihiatra atzinumu, ja nepieciešama 24 stundu palīdzība un uzraudzība garīgo spēju ierobežojuma dēļ, vai pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto pašaprūpes novērtējums ir zemāks par 7 punktiem (skatīt "Īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšana").

2. Papildināt Ziņojumu par invaliditātes termiņu noteikšanu, iekļaujot kritērijos retu slimību radītos nepārejošus/nezūdošus esošus vai paredzamus funkcionālus ierobežojumus, atbilstoši Metodikas Lēmuma 34. un 35. punktos noteiktajam.

Metodikas Lēmuma 34. punkts nosaka: Ja bērna līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai invaliditātes ekspertīzes procesā jau iespējams izvērtēt arī funkcionēšanas ierobežojumus (kā arī radušies funkcionēšanas ierobežojumi ir ilgstoši un stabili) un tie ir vismaz mēreni invaliditātes termiņu var noteikt uz laiku, kas pārsniedz 7 gadu vecumu.

Metodikas Lēmuma 35. punkts nosaka: Ja bērna līdz 14 gadu vecuma sasniegšanai invaliditātes ekspertīzes procesā jau iespējams izvērtēt arī funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi (kā arī radušies funkcionēšanas ierobežojumi ir ilgstoši un stabili) invaliditātes termiņu var noteikt uz laiku, kas pārsniedz 14 gadu vecumu.

Ziņojums paredz, ka bērniem ar stabiliem un neatgriezeniskiem funkcionēšanas ierobežojumiem invaliditāti var noteikt uz ilgāku periodu, tostarp, līdz 14 g.v. arī agrīnajā (0–6 g.v.) vecuma posmā.

Tāpat Ziņojums paredz, ka, ja līdz attiecīgā vecum posma beigām būs palicis mazāk kā viens gads, un jau būs iespējams veikt funkcionēšanas novērtējumu vai izvērtēt arī funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi, invaliditāti varēs noteikt uz termiņu, kas pārsniedz attiecīgo vecuma posmu (skatīt "Invaliditātes vērtēšana trīs vecuma posmos").

Līdz ar to Ziņojumā tiek saglabāta Metodikā izstrādātā pieeja par invaliditātes noteikšanu uz ilgāku periodu gadījumā, ja bērnam ar stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi.

3. Metodikas 10. pielikuma II daļā minēto kritēriju atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību bērniem ar invaliditāti no 14 gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) 2. punkts nosaka īpašās kopšanas nepieciešamību balstīt uz 6. pielikuma novērtējuma anketas 6. punkta vērtējumu. Minētais ir pretrunā Ziņojumā ietvertajai informācijai, ka Sociālā dienesta veikts izvērtējums (Bartela indeksa anketa) nebūs objektīvs, jo atbildes sniegs likumiskais pārstāvis, nevis pati persona un tādēļ minēto anketu īpašas kopšanas novērtēšanā bērniem no 15 gadu vecuma ieviest nav iespējams. Izvērtējot Ziņojumā minēto informāciju rodas bažas par to, ka daļai bērnu (no 15 gadiem) ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kuriem būtu nepieciešama īpaša kopšana, tā netiks pat vērtēta. Ziņojumā saskatāma neatbilstība starp anketas kritērijiem invaliditātes smaguma pakāpes izvērtēšanā un īpašas kopšanas nepieciešamības izvērtēšanā. Īpašas kopšanas atzinums būtiski ietekmē gan pieejamo pakalpojumu grozu, gan finansiālo situāciju, līdz ar to šāds vērtējums var būtiski pasliktināt bērnam pieejamos pakalpojumus (ieskaitot asistentu), sasniedzot 15 gadu vecumu. Tādējādi netiks izpildītas Ziņojuma beigās minētās pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas priekšrocības – atbalsta pakalpojumi tiks piešķirti pamatojoties uz bērna faktisko vajadzību; atbalsta pakalpojumi tiks piešķirti atbilstoši noteiktajai funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpei (Ziņojuma 49. lpp.).

Ierosinām papildināt invaliditātes smaguma pakāpju izvērtēšanas anketu ar vairākiem pašaprūpes un ikdienas uzraudzības nepieciešamības kritērijiem, lai funkcionālo ierobežojumu smaguma pakāpes vērtējumā tiktu objektīvi izvērtēti kritēriji, kas atbilst 10. pielikuma II daļas 1. punktam – nepieciešama 24 stundu palīdzība vai uzraudzība garīgo spēju ierobežojuma dēļ, ja ārstējošais psihiatrs ir konstatējis stabilus, ar ārstēšanu nekoriģējamus uzvedības traucējumus, kuru dēļ ir apdraudēt bērna vai citu personu veselība, drošība vai dzīvība.

LM piekrīt, ka pilnveidojot invaliditātes noteikšanas sistēmu bērniem, un jau no 7 gadu vecuma sākot vērtēt funkcionēšanas ierobežojumus un no 15 gadu vecuma funkcionēšanas ierobežojumus gradējot smaguma pakāpēs, kas ir līdzvērtīgs invaliditātes novērtēšanas kritērijiem pilngadīgām personām, nebūtu pamata īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanā saglabāt medicīniskās diagnozes pieeju, ja pārējā invaliditātes novērtēšanas sistēma tiks balstīta uz funkcionēšanas novērtēšanu. Saglabājot īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanā medicīniskās diagnozes pieeju, netiks sasniegts ANO Konvencijā noteiktais mērķis virzīties uz biopsihosociālo pieeju invaliditātes noteikšanā bērniem.

Līdz ar to īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanā otrais risinājuma variants paredz pārņemt Metodikā iestrādāto principu – funkcionēšanas ierobežojumu izvērtējumu un funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi izmantot ne tikai invaliditātes statusa piešķiršanai, bet arī lēmuma par īpašas kopšanas nepieciešamību pieņemšanai bērniem ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem no 15–17 gadu vecumam (ieskaitot), t.i., pamatojoties uz pašaprūpes novērtējumu vai psihiatra atzinumu.

4. Saistībā ar Ziņojumā minēto lēmumu bērniem ar jau esošu invaliditāti automātiski, bez papildus likumiskā pārstāvja iesnieguma, piemaksu pie ĢVP pārskatīt un pielīdzināt bāzes koeficientam, kā arī iespēju veikt atkārtotu invaliditātes ekspertīzi pēc likumiskā pārstāvja vēlēšanās.

Ziņojuma mērķis ir sniegt priekšlikumus invaliditātes novērtēšanas kritēriju maiņai bērniem, harmonizējot pārejas posmu no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu, tāpēc, aicinām iekļaut Ziņojumā informācijas nodošanas stratēģiju par noteikumu maiņu bērnu ar esošu invaliditāti likumiskajiem pārstāvjiem, lai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem būtu iespēja savlaicīgi sagatavot un iesniegt nepieciešamos dokumentus atkārtotai invaliditātes ekspertīzei, tādējādi nodrošinot iespēju saņemt atbilstošus invaliditātes smaguma pakāpes koeficientus līdz ar noteikumu spēkā stāšanās brīdi, kā arī iespējamos risinājumus gadījumā, ja starp koeficientu piešķiršanu atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā rastos laika nobīde, (piemēram rast iespēju koeficientu piemērot ar atpakaļejošu termiņu no noteikumu spēkā stāšanās brīža, ņemot vērā iepriekš piešķirtu invaliditātes un īpašas kopšanas nepieciešamību).

Valsts sociālo pabalstu likums nosaka, ka piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti tiek izmaksāta no dienas, kad bērnam noteikta invaliditāte, vai no dienas, kad VDEĀVK pieņēmis lēmumu par invaliditātes pagarināšanu.

Ieviešot piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti diferencētā apmērā bērniem ar invaliditāti no 15 gadu vecuma ir jāņem vērā apstāklis, ka nav iespējams diferencēto apmēru piemērot visiem bērniem ar invaliditāti, kuriem invaliditāte noteikta pirms invaliditātes noteikšanas kritēriju pilnveides.

Līdz ar to Ziņojums paredz, ka visiem bērniem ar invaliditāti (tostarp bērniem no 15–17 gadu vecumam (ieskaitot), kuriem nav izsniegts īpašas kopšanas nepieciešamības atzinums) piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti tiks izmaksāta bāzes (160 euro) apmērā.

Savukārt bērniem no 15–17 gadiem (ieskaitot), kuriem stājoties spēkā pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai būs spēkā esošs īpašas kopšanas nepieciešamības atzinums, piemaksa pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti tiks noteikta apmērā, kāda tā paredzēta bērniem ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem (192 euro/mēn.), t.i., piemērojot koeficientu 1.2., tādējādi vecākiem, kuru bērnam potenciāli ir ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi (ir spēkā esošs īpašas kopšanas nepieciešamības atzinums), nebūs jāveic atkārtota invaliditātes ekspertīze, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus invaliditātes ekspertīzes veikšanai, lai bērna (vecumā no 15–17 gadiem (ieskaitot)) funkcionēšanas ierobežojumi tiktu novērtēti atbilstoši pilnveidotajai invaliditātes noteikšanas sistēmai, tādējādi potenciāli pretendējot uz lielāku piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti, kāda paredzēta bērniem ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem.

7. Tiesību aktu uzskaitījums, kuros veicami grozījumi

Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos pirmā risinājuma varianta īstenošanai

Ja tiek īstenots pirmais risinājuma variants, kura ietvaros invaliditātes noteikšanas sistēma paliek nemainīga, normatīvo aktu grozījumi nav nepieciešami.

Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos otrā risinājuma varianta īstenošanai

Ja tiek īstenots otrais risinājuma variants, kura ietvaros tiek pilnveidota invaliditātes novērtēšanas pieeja, nemainot atbalsta sistēmu invaliditātes seku mazināšanai, nepieciešams veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos (tiesību aktu projektu izstrādes gaitā grozījumu apjoms un saturs var tikt precizēts):

1. Invaliditātes likumā, veicot grozījumus atbilstoši pilnveidotajai invaliditātes novērtēšanas sistēmai;

2. Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" vai jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrāde, iekļaujot kritērijus invaliditātes noteikšanas pilnveidei bērniem;

3. Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumi Nr. 759 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi", definējot jaunās kritēriju kopas un IIS iekļaujamos datus, un to apjomu par bērniem ar invaliditāti;

4. Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumos Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", mainot datu apjomu, kas nodrošināms sistēmā par tiesībām asistenta pakalpojuma saņemšanai bērniem ar invaliditāti no 15 gadu vecuma, mainot finanšu un rezultatīvo rādītāju pārskatus;

5. Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi", papildinot ar IS iekļaujamo informāciju par bērnam ar invaliditāti noteikto funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi no 15 gadu vecuma;

6. Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumi Nr. 693 "Noteikumi par Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību", papildinot ar IS iekļaujamo informāciju par bērnam ar invaliditāti noteikto funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi no 15 gadu vecuma.

Nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos trešā risinājuma varianta īstenošanai

Ja tiek īstenots trešais risinājuma variants, kura ietvaros tiek pilnveidota invaliditātes novērtēšanas pieeja, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, nepieciešams veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos (tiesību aktu projektu izstrādes gaitā grozījumu apjoms un saturs var tikt precizēts):

1. Invaliditātes likumā, veicot grozījumus atbilstoši pilnveidotajai invaliditātes novērtēšanas sistēmai, kā arī veicot izmaiņas atbalsta sistēmā;

2. Valsts sociālo pabalstu likumā, noteikt piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti kā neatkarīgu pabalstu, piemēram, "pabalsts par bērnu ar invaliditāti", kā arī bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņemšanas kritēriju maiņa;

3. Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" vai jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrāde, iekļaujot kritērijus invaliditātes noteikšanas pilnveidei bērniem;

4. Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 864 "Kārtība, kāda piešķir un izmaksā ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti", nosakot piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti nosakot kā neatkarīgu pabalstu;

5. Jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrāde "pabalsta par bērnu ar invaliditāti" saņemšanai;

6. Jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrāde nostiprinot PCI piemērošanas metodoloģiju pārskatot piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti un valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem;

7. Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumos Nr. 261 "Noteikumi par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem", atsaistot valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem apmēru no piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti apmēra;

8. Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti", definējot asistenta piešķiršanas kārtību bērniem no 15 gadu vecuma un izstrādājot jaunu, vai pilnveidojot esošo, asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana ārpus mājas vides un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu bērniem no 15 gadu vecuma;

9. Ministru kabineta 1997. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 138 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem", nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojuma apmēru bērniem ar invaliditāti vecumā no 15 līdz 17 gadiem (ieskaitot);

10. Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumi Nr. 759 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi", definējot jaunās kritēriju kopas un IIS iekļaujamos datus, un to apjomu par bērniem ar invaliditāti;

11. Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumos Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", mainot datu apjomu, kas nodrošināms sistēmā par tiesībām asistenta pakalpojuma saņemšanai bērniem ar invaliditāti no 15 gadu vecuma, mainot finanšu un rezultatīvo rādītāju pārskatus;

12. Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi", papildinot ar IS iekļaujamo informāciju par bērnam ar invaliditāti noteikto funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi no 15 gadu vecuma;

13. Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumi Nr. 693 "Noteikumi par Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību", papildinot ar IS iekļaujamo informāciju par bērnam ar invaliditāti noteikto funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi no 15 gadu vecuma.

Pielikumi

1. pielikums – Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu.

2. pielikums – Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta paaugstināšanas ietekme uz valsts budžetu no 2025. gada 1. janvāra.

3. pielikums – Piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti izmaiņu ietekme uz valsts budžetu 2025., 2026. gadā un turpmāk ik gadu.

4. pielikums – Asistenta un pavadoņa pakalpojuma izmaiņu ietekme uz valsts budžetu 2025., 2026. gadā un turpmāk ik gadu.

5. pielikums – PCI piemērošana piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti un valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem apmēra pārskatīšanai reizi trīs gados.

6. pielikums – Ietekme uz valsts budžetu pārskatot piemaksas pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti bāzes apmēru no 2027. gada.

7. pielikums – Ietekme uz valsts budžetu pārskatot valsts atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem apmēru no 2027. gada.

8. pielikums – VDEĀVK papildus nepieciešamo administratīvo izdevumu aprēķins konceptuālā ziņojuma ieviešanai.