Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie subjekti, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (turpmāk – speciālisti), apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (turpmāk – speciālās zināšanas), šo zināšanu saturu un apjomu.

2. Speciālās zināšanas speciālisti apgūst vienā no šādiem veidiem:

2.1. pilnveidojot profesionālo kompetenci atbilstoši šīs jomas normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un prasībām;

2.2. piedaloties profesionālās kompetences pilnveides programmā (turpmāk – kompetences pilnveides programma);

2.3. piedaloties darba devēja organizētajās mācībās vai kompetences pilnveides programmā, ja speciālists atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 20. punktam ir persona, kuras pieņemtais pārvaldes lēmums, faktiskā rīcība vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšana skar vai var skart bērna tiesības un tiesiskās intereses;

2.4. piedaloties Valsts probācijas dienesta organizētajās mācībās, lai apgūtu speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, darba devējiem, kuri nodrošina kriminālsoda vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi, un viņu darbiniekiem (turpmāk – sabiedriskā darba devējs) vai brīvprātīgā darba veicējiem.

3. Kompetences pilnveides programma sastāv no sākotnējās profesionālās kompetences pilnveides programmas (turpmāk – sākotnējā programma) un kārtējās profesionālās kompetences pilnveides programmas (turpmāk – kārtējā programma).

4. Sākotnējās programmas apjoms ir 40 akadēmiskās stundas (nodarbības klātienē vai attālināti), kārtējā programma (nodarbības klātienē vai attālināti) sastāv no trim moduļiem, katra moduļa apjoms ir astoņas akadēmiskās stundas.

5. Speciālists, kurš apguvis sākotnējo programmu, ik pēc diviem gadiem pilnveido zināšanas, apgūstot vienu kārtējās programmas moduli.

6. Kārtējās programmas modulis apgūstams sešu mēnešu laikā pēc divu gadu termiņa iestāšanās, kas nosaka kārtējo speciālo zināšanu pilnveides laiku.

7. Speciālists, kurš ne ilgāk par diviem gadiem atradies attaisnotā prombūtnē, kārtējās programmas moduli apgūst sešu mēnešu laikā pēc darba vai amata pienākumu pildīšanas atsākšanas.

8. Speciālists ik pēc diviem gadiem piedalās darba devēja organizētās mācībās. Darba devēja organizēto mācību apjoms nav mazāks par astoņām akadēmiskajām stundām (nodarbības klātienē vai attālināti).

9. Sabiedriskā darba devējs vai brīvprātīgā darba veicējs ik pēc diviem gadiem piedalās Valsts probācijas dienesta organizētās bezmaksas mācībās, lai apgūtu speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, izņemot gadījumu, ja persona ir piedalījusies citās darba devēja organizētās mācībās vai apguvusi kompetences pilnveides programmu. Valsts probācijas dienests šo mācību programmu saskaņo ar Bērnu aizsardzības centru (turpmāk – centrs). Šādu mācību apjoms nav mazāks par astoņām akadēmiskajām stundām (nodarbības klātienē vai attālināti).

10. Speciālists sākotnējo programmu apgūst vai darba devēja organizētās mācībās piedalās sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies amatā, pieņemts darbā, iekļauts advokātu sarakstā vai uzsācis tādu pakalpojumu sniegšanu, kur skar vai var skart bērna tiesības un tiesiskās intereses.

11. Kompetences pilnveides programmu paraugus un to metodikas atbilstoši speciālistu profesionālās darbības jomai, kā arī darba devēju organizēto mācību programmu izstrādā centrs un pēc saskaņošanas ar Labklājības ministriju apstiprina centra vadītājs. Centrs nodrošina apstiprināto kompetences pilnveides programmu paraugu un to metodiku un darba devēju organizēto mācību programmu pieejamību centra oficiālajā tīmekļvietnē.

12. Kompetences pilnveides programmās speciālisti iegūst šādas zināšanas:

12.1. tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībā:

12.1.1. saistošās starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normas;

12.1.2. nacionālās tiesību normas;

12.1.3. starptautiskās rekomendācijas un vadlīnijas;

12.1.4. valsts politika bērnu tiesību aizsardzībā;

12.2. bērna labāko interešu un diskriminācijas aizlieguma principi, tiesības uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību:

12.2.1. bērna labāko interešu principa būtība, saturs, sasaiste ar citiem bērna tiesību principiem un tā nozīme tiesību piemērošanas praksē;

12.2.2. bērna labāko interešu izvērtēšanas un noteikšanas pamati. Aspekti, kas jāņem vērā, izvērtējot bērna labākās intereses, un to sasaiste ar konkrētām bērna cilvēktiesībām;

12.2.3. vardarbības pret bērnu veidi, pazīmes un sekas, izaicinājumi vardarbības identificēšanā un definēšanā;

12.2.4. saskarsmes veidošana ar bērnu un viņa ģimeni;

12.3. bērna līdzdalības princips:

12.3.1. bērna līdzdalības princips, pieņemot lēmumu, kas skar vai var skart bērnu, atbilstoši bērna vecumam un briedumam;

12.3.2. bērna informēšana un viedokļa uzklausīšana, atgriezeniskā saikne – būtība, mērķi un metodes;

12.3.3. bērna līdzdalība lēmuma pieņemšanas procesā, tostarp ģimenē, skolā, vietējā un valsts līmenī, un citās situācijās, kas skar vai var skart bērnu;

12.4. starpinstitūciju sadarbība kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metode:

12.4.1. starpinstitūciju sadarbības būtība, mērķi un saistība ar bērnu tiesību aizsardzības principiem;

12.4.2. starpinstitūciju sadarbības formas un metodes;

12.4.3. sadarbība valsts, pašvaldības un speciālistu līmeņos – mērķi, uzdevumi un sadarbības formas.

13. Darba devēja organizētās mācībās speciālisti iegūst šādas zināšanas:

13.1. tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībā;

13.2. bērna labāko interešu un diskriminācijas aizlieguma principi, tiesības uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību;

13.3. vardarbības pret bērnu veidi, pazīmes un sekas, izaicinājumi vardarbības identificēšanā un definēšanā;

13.4. saskarsmes veidošana ar bērnu;

13.5. bērna līdzdalības princips;

13.6. starpinstitūciju sadarbība kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metode.

14. Maksimālais izglītojamo skaits grupā – 30 speciālisti, izņemot darba devēju un Valsts probācijas dienesta organizētās mācības.

15. Par sākotnējās programmas vai kārtējās programmas moduļa apguvi iestāde izsniedz speciālistam apliecību (​pielikums), norādot tajā speciālista vārdu, uzvārdu, personas kodu, attiecīgās programmas nosaukumu un izsniegšanas datumu, ja speciālists ir apmeklējis nodarbības pilnā apjomā un sekmīgi nokārtojis pārbaudījumu.

16. Ja speciālists nav nokārtojis sākotnējās programmas vai kārtējās programmas pārbaudījumu, viņš var to kārtot atkārtoti vienu reizi. Atkārtoti saņemot nesekmīgu pārbaudījuma vērtējumu, speciālistam sākotnējā programma vai attiecīgais kārtējās programmas modulis jāapgūst no jauna.

17. Par darba devēja organizēto mācību apgūšanu speciālistam apliecību neizsniedz, bet darba devējs par kompetences pilnveidi veic atzīmi speciālista personas lietā.

18. Valsts probācijas dienests izsniedz sabiedriskā darba devējam vai brīvprātīgā darba veicējam apliecinājumu par Valsts probācijas dienesta organizēto mācību apgūšanu, ja tās ir apmeklētas pilnā apjomā un sekmīgi nokārtots pārbaudījums.

19. Iestādes ir tiesīgas pēc šo noteikumu spēkā stāšanās pabeigt līdz 2024. gada 31. maijam uzsāktās mācības pēc iepriekš apstiprinātiem profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu un zināšanu pilnveides izglītības programmu paraugiem.

20. Centrs informāciju par speciālistam izsniegto apliecību glabā piecus gadus no tās izsniegšanas dienas.

21. Speciālistiem, kuri speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvuši atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumiem Nr. 173 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu", profesionālās kompetences pilnveides termiņš ir:

21.1. 2024. gada 31. decembris, ja speciālās zināšanas apgūtas laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;

21.2. 2025. gada 31. decembris, ja speciālās zināšanas apgūtas laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim;

21.3. 2026. gada 31. decembris, ja speciālās zināšanas apgūtas laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

22. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumus Nr. 173 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu šo zināšanu saturu un apjomu" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 71. nr.; 2020, 247. nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā.