Darbības ar dokumentu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) pilnībā vai daļēji finansētu sociālo pakalpojumu veidus, saņemšanas, izbeigšanas un samaksas kārtību.

2. Sociālos pakalpojumus pašvaldībā administrē un nodrošina pašvaldības iestāde "Liepājas Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests).

3. Tiesības saņemt pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētus sociālos pakalpojumus ir personai:

3.1. kura deklarējusi dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja noteikumos nav noteikts citādi;

3.2. kura ir bez noteiktas dzīvesvietas vai nonākusi krīzes situācijā (noteikumu 4.2. un 4.6. apakšpunktā noteiktos sociālos pakalpojumus);

3.3. kuras deklarētā dzīvesvieta ir ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, ja šai pašvaldībai nav iespēju nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu un, ja pašvaldība, kurā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgusi līgumu ar Sociālo dienestu par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim.

4. Pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētie sociālie pakalpojumi ir:

4.1. aprūpes mājās pakalpojums;

4.2. krīzes centra pakalpojums;

4.3. grupu dzīvokļa pakalpojums;

4.4. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

4.5. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

4.6. naktspatversmes pakalpojums;

4.7. atbalsta dzīvokļa pakalpojums;

4.8. dienas aprūpes centra pakalpojums;

4.9. specializēto darbnīcu pakalpojums;

4.10. ģimenes asistenta pakalpojums;

4.11. sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā;

4.12. sociālās rehabilitācijas pakalpojums lauku vidē;

4.13. agrīnās intervences pakalpojums ģimenei ar bērniem;

4.14. sociālā mentora pakalpojums;

4.15. sociālā darba pakalpojums.

5. Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Sociālajā dienestā, iesniedzot iesniegumu un dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībai, vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos sociālā pakalpojuma saņemšanai persona vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja.

6. Sociālais dienests pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas tos izvērtē un atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu vai uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja nav ievērotas šo noteikumu un normatīvajos aktos noteiktās prasības.

7. Ja persona reģistrēta rindā noteikumu 4.1. vai 4.4. apakšpunktā noteiktā sociālā pakalpojuma saņemšanai, Sociālais dienests prioritārā kārtībā piešķir sociālo pakalpojumu personai, kurai nav apgādnieku.

8. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests izsniedz nosūtījumu sociālā pakalpojuma saņemšanai vai noslēdz līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju par sociālā pakalpojuma sniegšanu personai (ģimenei).

9. Noteikumu 4.5. apakšpunktā noteikto sociālo pakalpojumu nodrošina Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu.

10. Noteikumu 4.15. apakšpunktā noteiktais sociālais pakalpojums tiek nodrošināts Sociālajā dienestā, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas ietvaros Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Nodaļa Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 20.02.2025. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

11. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina pakalpojumus dzīvesvietā pašaprūpes un aprūpes vajadzību apmierināšanai:

11.1. pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kura objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt savu pašaprūpes un aprūpes vajadzību apmierināšanu dzīvesvietā, kura dzīvo viena vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi;

11.2. bērnam ar invaliditāti, kuram ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja likumiskais pārstāvis vai audžuģimene objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi;

11.3. personai līdz 24 gadu vecumam, kurai līdz 18 gadu vecumam piešķirts noteikumu 11.2. apakšpunktā noteiktais pakalpojums un kurai pēc pilngadības sasniegšanas turpinās īpašas kopšanas nepieciešamība.

(Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 20.02.2025. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

12. Noteikumu 11.1. apakšpunktā noteiktajai personai aprūpes mājās pakalpojums tiek nodrošināts atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam izvērtējumam šādā apjomā:

12.1. līdz 4 stundām nedāļā, ja personai noteikts pirmais aprūpes līmenis;

12.2. līdz 6 stundām nedēļā, ja personai noteikts otrais aprūpes līmenis;

12.3. līdz 12 stundām nedēļā, ja personai noteikts trešais aprūpes līmenis;

12.4. līdz 21 stundai nedēļā, ja personai noteikts ceturtais aprūpes līmenis.

(Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 20.02.2025. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

13. Nosakot samaksu par aprūpes mājās pakalpojumu noteikumu 11.1. apakšpunktā noteiktajai personai, Sociālais dienests:

13.1. novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, t.sk. vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana;

13.2. nevērtē personas apgādnieka ienākumus, lai noteiktu apgādnieka pienākumu maksāt par personai nodrošināto pakalpojumu;

13.3. vērtē uztura līgumā noteikto uztura apjomu, ja persona noslēgusi uztura līgumu.

(Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 20.02.2025. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

14. Noteikumu 11.1. apakšpunktā noteiktā persona par saņemto aprūpes mājās pakalpojumu maksā atbilstoši noslēgtajam līgumam starp personu, sociālā pakalpojuma sniedzēju un Sociālo dienestu, ievērojot šādus nosacījumus:

14.1. pēc pakalpojuma samaksas personas rīcībā esošie līdzekļi, ieskaitot pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana, nedrīkst būt mazāki par normatīvajā aktā noteikto maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni pašvaldībā;

14.2. ja personas ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir augstāki par noteikumu 14.1. apakšpunktā noteikto līmeni, bet persona nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, persona maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp personas ienākumu līmeni, ieskaitot pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana, un normatīvajā aktā noteikto maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni pašvaldībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz Sociālais dienests, nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus.

(Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 20.02.2025. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

15. Noteikumu 11.2. apakšpunktā noteiktajai personai aprūpes mājās pakalpojums tiek nodrošināts bez maksas atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam bērna vajadzību izvērtējumam, ievērojot šādus nosacījumus:

15.1. pakalpojuma apjoms līdz 20 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie viens vai abi bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji nav nodarbināti, nav darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai neapgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai nepiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos;

15.2. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji ir nodarbināti, vai ir darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai apgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos;

15.3. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie viens vai abi bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji nav nodarbināti, nav darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai neapgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai nepiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos;

15.4. pakalpojuma apjoms līdz 80 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu un ar bērnu vienā mājsaimniecībā dzīvojošie bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes pārstāvji ir nodarbināti, vai ir darba ņēmēji vai reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji, vai apgūst izglītības programmu izglītības iestādē, vai piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos.

(Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 20.02.2025. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

15.¹ Noteikumu 11.3. apakšpunktā noteiktajai personai aprūpes mājās pakalpojums tiek nodrošināts bez maksas atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam personas vajadzību izvērtējumam, ievērojot šādus nosacījumus:

15.¹1. pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja persona klātienē iegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu, vai ir nodarbināta;

15.¹2. pakalpojuma apjoms līdz 60 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja persona klātienē neiegūst izglītību vispārējās, profesionālās vai speciālās izglītības iestādē, vai nesaņem dienas aprūpes centra pakalpojumu, vai nesaņem specializētās darbnīcas pakalpojumu, vai nav nodarbināta.

(Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 20.02.2025. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

15.² Ja personas funkcionālais stāvoklis ir mainīgs vai pastāv iespēja nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī, atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista izvērtējumam, noteikumu 11.1. apakšpunktā noteiktajai personai aprūpes mājās pakalpojumu var nodrošināt arī pēc "drošības pogas" izsaukuma, kas atbilstoši vajadzībai ietver nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību atbilstošu pasākumu veikšanā 24 stundas diennaktī (piemēram, sazināties ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, valsts vai pašvaldības policiju u.c.).

(Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes 20.02.2025. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

16. Krīzes centra pakalpojums nodrošina īslaicīgu psiholoģisku un cita veida palīdzību krīzes situācijā nonākušām personām. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu krīzes centrā var saņemt ar vai bez izmitināšanas.

17. Tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumu ir:

17.1. bērniem;

17.2. ģimenēm ar bērniem;

17.3. citām mērķa grupām saskaņā ar Sociālā dienesta sociālā darbinieka izvērtējumu, ja tiek konstatēta atbilstība krīzes situācijas kritērijiem.

18. Uzturēšanās laiks krīzes centrā ir līdz trīs mēnešiem. Izvērtējot personas sociālo situāciju un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi, uzturēšanās laiks var tikt pagarināts līdz sešiem mēnešiem.

19. Grupu dzīvokļa pakalpojums nodrošina mājokli, individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā un, ja nepieciešams, sociālo aprūpi pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, ja tai ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis un tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

19.1. personai nav prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ārpusģimenes aprūpes;

19.2. persona ir saņēmusi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieaugošo aprūpes institūcijā personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums turpmāk nav nepieciešams;

19.3. personai, kura vēlas dzīvot patstāvīgi un kuras ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi, sadzīves un sociālo prasmju attīstīšanu personas patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

20. Personai ir pienākums norēķināties par izdevumiem, kas saistīti ar pakalpojuma ietvaros nodrošinātā mājokļa ekspluatāciju (apkure, elektrība, ūdens, kanalizācija, atkritumu izvešana, apsaimniekošana u.c.) atbilstoši lietojamai daļai. Pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušām personām, kurām pakalpojums piešķirts ar Sociālā dienesta lēmumu, aprēķinot ar mājokļa ekspluatāciju saistītos izdevumus, piemēro pašvaldībā noteiktos sociālā dzīvokļa atvieglojumus.

21. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām nodrošina mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju Ministru kabineta noteikumos un līgumos ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām.

22. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personai, ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu un personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis.

23. Nosakot samaksu par pakalpojumu, Sociālais dienests:

23.1. pamatojoties uz personas sniegto informāciju par ienākumiem un noslēgtajiem uztura līgumiem, novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, t.sk. vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana;

23.2. nevērtē personas apgādnieka ienākumus, lai noteiktu apgādnieka pienākumu maksāt par personai nodrošināto pakalpojumu.

24. Persona par saņemto pakalpojumu maksā atbilstoši noslēgtajam līgumam starp personu, sociālā pakalpojuma sniedzēju un Sociālo dienestu, ievērojot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas nosacījumus.

25. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina naktsmītni, vakariņas, brokastis un personiskās higiēnas iespējas pilngadīgai personai bez dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušai personai, kura nespēj sevi nodrošināt ar pajumti.

26. Pakalpojums uz laiku līdz 60 dienām tiek nodrošināts Sociālā dienesta Nakts patversmē. Personai, kura aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt.

27. Sākot ar 61. pakalpojuma sniegšanas dienu persona par pakalpojumu maksā līdzdalības maksu 1 % dienā no iepriekšējā mēnesī gūtajiem ienākumiem, bet ne vairāk kā līdz pilnai pakalpojuma samaksai. Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā novērtē personas maksātspēju, ievērojot nosacījumu, ka pēc pakalpojuma samaksas personas rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par trūcīgu.

28. Ja gada laikā persona pakalpojumu saņem atkārtoti, tad līdzdalības maksu noteikumu 27. punktā noteiktajā apmērā persona maksā, sākot ar pirmo pakalpojuma saņemšanas dienu.

29. Ja personas pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta ir ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, tai ir tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ne ilgāk par piecām dienām sešu mēnešu periodā.

30. Ja personai pakalpojums tiek sniegts mazāk par 60 dienām kārtējā gadā un personai par pakalpojumu nav jāveic līdzmaksājums noteikumu 27. punktā noteiktajā kārtībā, noteikumu 8. punktā noteiktais līgums par pakalpojuma saņemšanu netiek slēgts.

31. Atbalsta dzīvokļa pakalpojums nodrošina īslaicīgu mājokli un sociālā darba speciālista palīdzību personai (ģimenei), kuras aprūpē ir viens vai vairāki bērni un kura nespēj sevi nodrošināt ar mājokli.

32. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem kārtējā gadā, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību. Pakalpojuma sniegšanas laiku var pagarināt uz laiku līdz vienam mēnesim, ja persona pilda līdzdarbības pienākumus.

33. Dienas aprūpes centra pakalpojums nodrošina personai ar garīgās attīstības traucējumiem no 16 gadu vecuma, kurai ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu, brīvā laika pavadīšanas iespējas un ēdināšanu vienu reizi dienā. Pakalpojums tiek nodrošināts pilnu darbdienu.

34. Persona par pakalpojumu maksā līdzdalības maksu 5 % apmērā no iepriekšējā mēnesī gūtajiem ienākumiem, bet ne vairāk kā līdz pilnai pakalpojuma samaksai. Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā novērtē personas maksātspēju, ievērojot nosacījumu, ka pēc pakalpojuma samaksas personas rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par trūcīgu.

35. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina pilngadīgai personai ar garīgās attīstības traucējumiem, kurai ir noteikts pirmais vai otrais aprūpes līmenis, prasmes veicinošas aktivitātes, speciālistu atbalstu un ēdināšanu vienu reizi dienā.

36. Persona par pakalpojuma ietvaros nodrošinātās ēdināšanas izdevumiem maksā līdzdalības maksu 15 % mēnesī no faktiskajām ēdināšanas izmaksām, kas tiek noteiktas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgtajam piegādes līgumam.

37. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai (ģimenei) atbalstu tās dzīvesvietā un apkārtējā vidē, veicinot sociālo, bērna aprūpes un mājsaimniecības vadīšanas prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī apgūto un pilnveidoto prasmju nostiprināšanu.

38. Pakalpojumu līdz 15 stundām nedēļā ir tiesības saņemt:

38.1. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē;

38.2. ģimenei, kurā vismaz viens no vecākiem ir persona ar garīga rakstura traucējumiem, un kurai ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē;

38.3. ģimenei, kurā vecākiem ir pārtrauktas bērna aizgādības tiesības un bāriņtiesa ir devusi atļauju bērnam uzturēties ģimenē.

39. Pakalpojumu piešķir uz laiku no trīs līdz sešiem mēnešiem, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu. Ģimenei, kura aktīvi iesaistās savu sociālo problēmu risināšanā un pilda līdzdarbības pienākumus, pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt.

40. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē, veicināt personas sociālo spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, personas iekļaušanos sabiedrībā.

41. Pakalpojumu ir tiesības saņemt:

41.1. bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram ir noteikta invaliditāte;

41.2. ģimenei (bērnam un viņa vecākiem), kurā pastāv riski bērna drošībai vai attīstībai;

41.3. personai, kurai ar bāriņtiesas lēmumu ir pārtrauktas bērna aizgādības tiesības un kura ir Sociālā dienesta sniegtā sociālā darba pakalpojuma saņēmēja un aktīvi iesaistās sociālo problēmu risināšanā pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanai.

42. Noteikumu 41.1. apakšpunktā noteiktajai personai sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts līdz 400 euro apmērā kalendārajā gadā, nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus, par bērna likumiskā pārstāvja izvēlēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ārstniecības iestāžu reģistrā, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētu pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem.

43. Noteikumu 41.2. un 41.3. apakšpunktā noteiktajām personām sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts psihologa konsultāciju veidā līdz 200 euro apmērā kalendārajā gadā, nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus, par bērna likumiskā pārstāvja izvēlēta Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai Psihologu reģistrā reģistrēta pakalpojuma sniedzēja konsultācijām, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks:

43.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā novērtējot riskus ģimenē, secinājis, ka pastāv riski bērna drošībai un attīstībai un sniedzis atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību noteikumu 41.2. apakšpunktā minētajā gadījumā;

43.2. sniedzis atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību, ja persona iesaistās savas problēmas risināšanā, līdzdarbojas pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanas procesā noteikumu 41.3. apakšpunktā minētajā gadījumā.

44. Lai saņemtu 41.1. apakšpunktā noteikto pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis papildus noteikumu 5. punktā noteiktajam, iesniegumā norāda vēlamo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma veidu atbilstoši bērna veselības stāvoklim un iesniedz ārstniecības personas (ģimenes ārsta vai ārsta speciālista) atzinumu par bērna veselības stāvokļa uzlabošanai nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma veidu.

45. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums lauku vidē nodrošina pilngadīgām personām ar invaliditāti patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvi un sociālo integrāciju.

46. Pakalpojums personai tiek nodrošināts līdz 100 stundām kalendārajā gadā, nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus.

47. Agrīnās intervences pakalpojums ģimenei ar bērniem ir atbalsta programma vecākiem, realizējot preventīvo pasākumu kopumu, lai veicinātu vardarbības pret bērnu mazināšanu.

48. Pakalpojumu piešķir personai (ģimenei), kurai ir bērns vecumā no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu par agrīnās intervences pakalpojuma nepieciešamību.

49. Sociālā mentora pakalpojums nodrošina personai vecumā no 10 līdz 25 gadiem (ieskaitot) atbalstu sociālo funkcionēšanas spēju uzlabošanai, veicinot uzvedības izmaiņas un sociālo integrāciju.

50. Pakalpojumu personai nodrošina līdz 100 stundām kārtējā gadā, nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu par mentora pakalpojuma nepieciešamību.

51. Sociālo pakalpojumu, izņemot noteikumu 4.3., 4.4., 4.5. un 4.10. apakšpunktā noteikto pakalpojumu, nesniedz vai pārtrauc sniegt, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

51.1. personai ir akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības u.c.) pazīmes, kas var ietekmēt sociālā pakalpojuma sniegšanu vai citu personu veselību;

51.2. persona pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

51.3. persona apdraud vai izsaka draudus sociālā pakalpojuma sniedzēja darbiniekiem, citiem pakalpojuma saņēmējiem.

52. Sociālo pakalpojumu nesniedz vai tā sniegšanu pārtrauc līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši sociālā pakalpojuma nesniegšanas vai pārtraukšanas pamatā, par to veicot ierakstus sociālā pakalpojuma sniegšanas dokumentācijā.

53. Sociālo pakalpojumu izbeidz sniegt, šādos gadījumos:

53.1. persona rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

53.2. ir beidzies lēmumā noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš;

53.3. personai, kura iepriekš saņēmusi sociālo pakalpojumu dzīvesvietā, tiek nodrošināts sociālais pakalpojums institūcijā;

53.4. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis;

53.5. persona ir atguvusi funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un sociālais pakalpojums nav nepieciešams;

53.6. sociālais pakalpojums tiek nodrošināts cita sociālā pakalpojuma ietvaros;

53.7. persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību, pārkāpj sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijas iekšējās kārtības noteikumus;

53.8. persona bez attaisnojoša iemesla neuzsāk saņemt sociālo pakalpojumu vai persona nesadarbojas ar pakalpojuma sniedzēju vai nepilda noslēgto līgumu un nepastāv objektīvi apstākļi, kā dēļ persona nevar izpildīt līgumu vai nav iespējama līdzdarbība;

53.9. iestājusies personas nāve;

53.10. persona ir mainījusi dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

53.11. persona bez objektīva iemesla viena mēneša laikā nav uzsākusi pakalpojuma saņemšanu;

53.12. persona bez objektīva iemesla pārtraukusi pakalpojuma saņemšanu ilgāk kā vienu mēnesi;

53.13. personai sociālais pakalpojums ir piešķirts, bet persona neiesniedz dokumentus par ienākumiem, ja personai jāveic maksājums par noteikumu 4.1., 4.4. un 4.6. apakšpunktā noteikto sociālo pakalpojumu un Sociālajam dienestam nav pieejama šāda informācija.

54. Grupu dzīvokļa pakalpojumu papildus saistošo noteikumu 53. punktā noteiktajam izbeidz sniegt, ja:

54.1. personai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas grupu dzīvokļa pakalpojuma saņemšanai (izņemot gadījumus, ja persona ārstējas stacionārajā psihiatriskajā ārstniecības iestādē). Ja persona ārstējas ilgāk par 12 mēnešiem, Sociālais dienests, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktu personas sociālās situācijas izvērtējumu, var pieņemt lēmumu par grupu dzīvokļa pakalpojuma izbeigšanu;

54.2. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumus, ja abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem);

54.3. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par diviem mēnešiem nedzīvo grupu dzīvoklī.

55. Dienas aprūpes centra pakalpojumu papildus saistošo noteikumu 53. punktā noteiktajam izbeidz sniegt, ja:

55.1. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka Dienas aprūpes centra pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības;

55.2. personai konstatētas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt Dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanu. Šādā gadījumā Sociālajam dienestam ir tiesības pieprasīt personai vai tās likumiskajam pārstāvim iesniegt neatkarīga psihiatra atzinumu par kontrindikācijām pakalpojuma saņemšanai.

56. Agrīnās intervences pakalpojumu papildus saistošo noteikumu 53. punktā noteiktajam izbeidz sniegt, ja:

56.1. personai (ģimenei) pakalpojuma sniegšanu nav nepieciešams turpināt, ko apliecina Sociālā dienesta sociālā darba speciālista atzinums;

56.2. vecākiem pārtrauktas bērna aizgādības tiesības.

57. Ja konstatēti apstākļi, kuru dēļ personai sociālais pakalpojums jāizbeidz sniegt, Sociālais dienests pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu, izņemot noteikumu 53.2. un 53.9. apakšpunktā minētos apstākļus.

58. Personām, kurām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pamatojoties uz Liepājas pilsētas domes 2010. gada 21. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 2 "Par Liepājas pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem", piešķirts īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums ārstniecības iestādē, ir tiesības šo pakalpojumu saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu par īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojuma ārstniecības iestādē nodrošināšanu līdz Sociālā dienesta pieņemtā lēmuma par īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojuma ārstniecības iestādē pakalpojuma piešķiršanu darbības perioda beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam.

59. Personām, kurām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pamatojoties uz Liepājas pilsētas domes 2010. gada 21. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 2 "Par Liepājas pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem", piešķirts aprūpes mājās pakalpojums, ir tiesības šo pakalpojumu saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu par aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam.

60. Personām, kurām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pamatojoties uz Liepājas pilsētas domes 2010. gada 21. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 2 "Par Liepājas pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem", piešķirts drošības pogas pakalpojums, ir tiesības šo pakalpojumu saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu par drošības pogas pakalpojuma nodrošināšanu ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam.

61. Atzīt par spēku zaudējušiem Liepājas pilsētas domes 2010. gada 21. janvāra saistošos noteikumus Nr. 2 "Par Liepājas pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 39. nr.; 2010, 186. nr.; 2011, 144. nr.; 2013, 233. nr.; 2015, 92. nr.; 2016, 49. nr.; 2018, 91. nr.; 2018, 239. nr.; 2020, 93. nr.; 2022, 105. nr.).