Darbības ar dokumentu
Rīgā 2024. gada 28. martā (prot. Nr. 13 24. §)
1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Satiksmes ministrijas (adrese – Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1743, vienotais reģistrācijas numurs 90000088687) iesniegumu par jaunbūvējamās Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības darbību DTD2 posmā (Vangaži–Salaspils–Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā (turpmāk – paredzētā darbība) un tam pievienotos dokumentus. Paredzētā darbība, kas akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu", saistīta ar izmaiņām Rail Baltica dzelzceļa līnijas novietojumā.
2. Iesniegumā izteikts lūgums Ministru kabinetam, pamatojoties uz Dzelzceļa likuma 22.1 pantu, pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu saskaņā ar šā rīkojuma pielikumu.
3. Pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:
3.1. pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk – birojs) 2022. gada 3. jūnija lēmumu Nr. 5-02-1/16 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu" un biroja 2022. gada 12. septembrī izsniegto programmu Nr. 5-03/24/2022 (turpmāk – programma), ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums;
3.2. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. panta 4. punktā noteikts, ka ierosinātājs ir privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura gatavojas veikt paredzēto darbību un ir iesniegusi Valsts vides dienestam vai Vides pārraudzības valsts birojam iesniegumu par attiecīgās darbības veikšanu;
3.3. paredzētās darbības ierosinātāja ir Satiksmes ministrija, kuru uz pilnvarojuma pamata pārstāv "RB Rail AS". Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums veikts saskaņā ar Satiksmes ministrijas, "RB Rail AS" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "ESTONIAN, LATVIAN & LITHUANIAN ENVIRONMENT" noslēgto pakalpojuma līgumu "Par Rail Baltica dzelzceļa līnijas novietojuma precizējumu ietekmes uz vidi novērtējuma Latvijā nodrošināšanu";
3.4. paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma (turpmāk – novērtējuma ziņojums) izstrādātājs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ESTONIAN, LATVIAN & LITHUANIAN ENVIRONMENT" (turpmāk – izstrādātājs);
3.5. saskaņā ar Dzelzceļa likuma 22.1 pantu, ja atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir sagatavots ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums un saņemts kompetentās institūcijas atzinums sakarā ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajā un šis objekts ir iekļauts Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un tā prioritāro projektu sarakstā, lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu, izvērtējot attiecīgo pašvaldību viedokli, pieņem Ministru kabinets;
3.6. paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums veikts atbilstoši kārtībai un procedūrai, kas noteikta likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību";
3.7. Rail Baltica projekts paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma (1435 mm) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Latvijas posma būvniecību, lai integrētu Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā un nodrošinātu Baltijas valstu dzelzceļa tīkla tehnisko savietojamību ar Polijas un pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Rail Baltica ir iekļauts Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā un pamattīkla Ziemeļjūra–Baltijas jūra koridorā. Rail Baltica dzelzceļa līnija paredzēta pasažieru un kravu pārvadājumiem;
3.8. Rail Baltica projekta īstenošana ir nozīmīga Latvijas un Eiropas stratēģisko mērķu sasniegšanai, jo veicinās Baltijas valstu transporta infrastruktūras sistēmas integrāciju Eiropas Savienības transporta tīklā. Tā nozīme transporta infrastruktūras attīstībā ir norādīta Eiropas Savienības normatīvajos aktos, nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un attīstības plānos:
3.8.1. ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES[i] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulu (ES) Nr. 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014, ir noteikti kopīgu interešu prioritārie projekti. TEN-T prioritāro projektu sarakstā iekļauts savienojums Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava (Rail Baltica), tādējādi nodrošinot visu Savienības reģionu sasniedzamību, vienlaikus uzsverot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras efektīvas izmantošanas nozīmīgumu transporta ilgtspējas nodrošināšanā;
3.8.2. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā) tiek definēta nepieciešamība, uzlabojot mobilitāti starp Baltijas jūras reģiona valstīm, attīstīt videi draudzīgākus transporta veidus – dzelzceļa un jūras transportu (285. rindkopa). Attīstot starptautiskā dzelzceļa maršruta Rail Baltica projektu, tiks veicināta Latvijas integrācija vienotā Eiropas dzelzceļa sistēmā un nodrošināta iespēja izmantot dzelzceļa transportu kā līdzvērtīgu alternatīvu gaisa satiksmei;
3.8.3. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (apstiprināts Saeimā 2020. gada 2. jūlijā) prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" mērķa "Dzīves vides kvalitātes uzlabošana līdzsvarotai reģionu attīstībai" rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" 313. uzdevums nosaka starptautiskās savienojamības uzlabošanu, īstenojot Rail Baltica projektu un vienlaikus paaugstinot tranzīta pakalpojumu konkurētspēju un jaunu tirgu apguvi, veidojot Rīgu par nozīmīgu un modernu multimodālu transporta mezglu, tai skaitā uzlabojot infrastruktūru un Eiropas vienotā transporta tīkla produktivitāti, un sekmējot vides mērķu ievērošanu;
3.8.4. Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 710 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam", ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros;
3.9. paredzētā darbība iekļauj dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecību DTD2 posmā (Vangaži–Salaspils–Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā, saistītās infrastruktūras (apkalpes un piekļuves ceļi, ūdensteču šķērsojumi, apkopes infrastruktūra u. c.) būvniecību un citas infrastruktūras pārbūvi šķērsojumu vietās (ceļi, gāzes vads u. c.);
3.10. atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 7. panta pirmajai daļai un 17. panta trešās daļas 1. un 5.1 punktam kā iespējamās alternatīvas vērtēti šādi Rail Baltica projekta attīstības stadijai atbilstoši tehniskie risinājumi ūdensobjektu šķērsošanai un teritoriju sasniedzamībai:
3.10.1. tehniskajiem risinājumiem upju šķērsojumu izbūvei:
3.10.1.1. 1. risinājums – tilts no monolīta dzelzsbetona kastveida laiduma konstrukcijas;
3.10.1.2. 2. risinājums – saliekamu U profila dzelzsbetona siju tilts;
3.10.1.3. 3. risinājums – saliekamu I profila dzelzsbetona siju tilts;
3.10.2. Rail Baltica šķērsojumam pāri Lielās Juglas upei:
3.10.2.1. 1A alternatīva – monolīta dzelzsbetona kastveida divpadsmit laidumu tilts ar urbtiem pāļiem;
3.10.2.2. 1B alternatīva – saliekams U profila vai I profila dzelzsbetona siju piecpadsmit laidumu tilts ar urbtiem pāļiem;
3.10.3. Rail Baltica apkalpojošā ceļa pieslēgumam pie autoceļa Mucenieki–Silakrogs:
3.10.3.1. 2A alternatīva – jauna ceļa izbūve paralēli Rail Baltica koridoram;
3.10.3.2. 2B alternatīva – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas meži" meža stigas pārbūve par ceļu;
3.10.4. ceļa pārvada novietojumam pie Silakroga:
3.10.4.1. 3A alternatīva – ceļa "Mucenieki–Silakrogs" saglabāšana;
3.10.4.2. 3B alternatīva – jauna savienojoša ceļa izbūve ar pārvadu pār Rail Baltica starp Mucenieku un Silakroga ciemiem to dienvidu daļā;
3.10.5. piekļuves risinājumiem Cekulei, Jauncekulei un Ezerdruvām:
3.10.5.1. 4A alternatīva – ceļa pārvads pāri Rail Baltica pamattrasei pie Ezerdruvām;
3.10.5.2. 4B alternatīva – ceļa pārvads uz dienvidiem no Ezerdruvām, kas izbūvēts pa esošā pašvaldības ceļa Apvedceļš–Salenieki trasi;
3.11. paredzētās darbības sākotnējā sabiedriskā apspriešana notika no 2022. gada 9. augusta līdz 30. augustam. Novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2023. gada 4. aprīļa līdz 2023. gada 4. maijam, kuras laikā interesenti varēja iepazīties ar novērtējuma ziņojumu, kā arī iesniegt rakstiskus priekšlikumus. Sabiedriskās apspriešanas sanāksme par novērtējuma ziņojumu tika organizēta neklātienē (attālināti) 2023. gada 12. aprīlī;
3.12. pēc sabiedriskās apspriešanas tika izvērtēti saņemtie priekšlikumi un 2023. gada 6. jūnijā novērtējuma ziņojums iesniegts birojā atzinuma sniegšanai;
3.13. saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta pirmās daļas 5. punkta "a" apakšpunktu ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams izmaiņām esošajās darbībās, ja izmaiņu rezultātā tiks sasniegtas vai pārsniegtas minētā likuma 1. pielikumā minētās robežvērtības. Ņemot vērā minētos nosacījumus, birojs ir izsniedzis programmu ietekmes uz vidi novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma izstrādei. Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumiem Nr. 4 "Vides pārraudzības valsts biroja nolikums" birojs ir kompetentā institūcija, kas izvērtē un sniedz atzinumu par novērtējuma ziņojumu. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 22.1 pantu šis kompetentās institūcijas atzinums ir viens no priekšnoteikumiem, lai Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu;
3.14. pamatojoties uz saņemtajiem biroja un citu institūciju viedokļiem par novērtējuma ziņojumu, izstrādātājs aktualizēja novērtējuma ziņojuma redakciju, kas birojā tika iesniegta 2023. gada 11. augustā;
3.15. 2023. gada 4. oktobrī birojs ir sniedzis atzinumu Nr. 5-04/9/2023 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu jaunbūvējamās Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai DTD2 posmā (Vangaži–Salaspils–Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā" (turpmāk – atzinums). Birojs atzinumā norāda, ka paredzēto darbību iespējams īstenot, tikai ievērojot ārējos normatīvajos aktos, novērtējuma ziņojumā un biroja atzinumā iekļautos nosacījumus paredzētās darbības īstenošanai;
3.16. birojs atzinumā secina, ka nav konstatēti tādi apstākļi, kas kopumā nepieļautu īstenot kādu no novērtējuma ziņojumā analizētajām alternatīvām. Attiecībā uz tehnisko risinājumu alternatīvām upju šķērsojumu izbūvei novērtēts, ka visiem trim novērtējuma ziņojumā piedāvātajiem tehniskajiem risinājumiem būs līdzvērtīga ietekme uz vidi ekspluatācijas laikā, bet atšķirības sagaidāmas būvniecības laikā, kur 1. risinājumam prognozēta salīdzinoši mazāka ietekme uz vidi nekā 2. un 3. risinājumam (galvenokārt saistībā ar būvmateriālu transportēšanu uz būvobjektu). Birojs pievienojas novērtējuma ziņojumā izdarītajiem secinājumiem, ka par upju šķērsojumu tehniskā risinājuma izvēli lemjams katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi, vērtējot katras konkrētās vietas apstākļus, kā arī (ja attiecināms) izvērtējot atzinumā izvirzītos nosacījumus attiecībā uz ūdensteču šķērsojumu izbūvi;
3.17. birojs konstatē, ka novērtējuma ziņojuma izstrādātājs sniedzis vērtējumu par prioritārām alternatīvām no vides aizsardzības viedokļa – 1A alternatīva šķērsojumam pāri Lielās Juglas upei, 2A alternatīva ceļa izbūvei paralēli Rail Baltica koridoram, 3B alternatīva jauna savienojošā ceļa izbūvei ar pārvadu pār Rail Baltica starp Mucenieku un Silakroga ciemiem to dienvidu daļā, bet 4. alternatīvas gadījumā lēmums pieņemams, izsverot arī citus aspektus, ne tikai ietekmi uz vidi;
3.18. Dabas aizsardzības pārvaldes ieskatā, paredzētās darbības īstenošanai jāizvēlas alternatīvas, kuras atstāj mazāku ietekmi uz dabas vērtībām. Tādējādi birojs secina, ka Dabas aizsardzības pārvalde atbalsta tādu novērtējuma ziņojumā analizēto alternatīvu kombināciju kā 1A alternatīva šķērsojumam pāri Lielās Juglas upei, 2A alternatīva ceļa izbūvei paralēli Rail Baltica koridoram, 3B alternatīva jauna savienojošā ceļa izbūvei ar pārvadu pār Rail Baltica starp Mucenieku un Silakroga ciemiem to dienvidu daļā, bet 4. alternatīvas gadījumā lēmums pieņemams, izsverot arī citus aspektus, ne tikai ietekmi uz vidi.
4. Par paredzēto darbību atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta pirmajai, otrajai un sestajai daļai, Dzelzceļa likuma 22.1 pantam, Administratīvā procesa likuma 65. panta trešajai daļai, 66. panta pirmajai daļai un 68. panta pirmajai daļai, ietekmes uz vidi novērtējumam, valsts un sabiedrības interesēm, sabiedrības ieguvumiem un zaudējumiem ilgtermiņā, ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, novērtējuma ziņojumu un atzinumu, kā arī ievērojot citus šajā rīkojumā minētos apsvērumus, Ministru kabinets pieņem šādu lēmumu:
4.1. akceptēt paredzēto darbību, nosakot paredzētās darbības vietu (dzelzceļa līnijas trases izvietojumu) Salaspils un Ropažu novada teritorijā saskaņā ar šā rīkojuma pielikumu;
4.2. akceptēt 1A alternatīvu šķērsojumam pāri Lielās Juglas upei, 2A alternatīvu Rail Baltica apkalpojošā ceļa pieslēgumam pie autoceļa Mucenieki–Silakrogs, 3B alternatīvu jauna savienojošā ceļa izbūvei ar pārvadu pār Rail Baltica starp Mucenieku un Silakroga ciemiem to dienvidu daļā un 4A alternatīvu piekļuves risinājumiem Cekulei, Jauncekulei un Ezerdruvām. Attiecībā uz alternatīviem tehniskajiem risinājumiem upju šķērsojumu izbūvei noteikt, ka par upju šķērsojumu tehniskā risinājuma izvēli lemjams katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi, vērtējot katras konkrētās vietas apstākļus;
4.3. paredzētā darbība īstenojama atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras "Jaunbūvējamās Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecība DTD2 posmā (Vangaži–Salaspils–Misa) no DPS1 apakšsekcijas piketāžas 11+782 līdz DPS2 apakšsekcijas piketāžai 3+459 Salaspils un Ropažu novada teritorijā" ietvaros izstrādātajam novērtējuma ziņojumam un biroja atzinumam;
4.4. rīkojuma izpildi noteikt kā steidzamu, pamatojoties uz:
4.4.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulu (ES) Nr. 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014, kuras pielikumā posms Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava ir iekļauts kā iepriekš definētais dzelzceļa infrastruktūras posms;
4.4.2. Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (turpmāk – CINEA) parakstītajiem līgumiem Nr. INEA/CEF/TRAN/M2014/1045990 un Nr. INEA/CEF/TRAN/M2016/1360716, kas paredz, ka projektēšanas darbiem jābūt īstenotiem līdz 2024. gadam. Lai īstenotu projektēšanas darbus, nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, kas noslēdzies ar paredzētās darbības akceptu;
4.5. paredzētās darbības akcepts ir priekšnosacījums, lai Latvija varētu turpināt Rail Baltica īstenošanu atbilstoši saskaņotajam laika grafikam ar Igauniju, Lietuvu un CINEA, tādējādi izpildot savas starptautiskās saistības un veicinot Rail Baltica globālā projekta realizēšanu līdz 2030. gadam.
5. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 79. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā pēc rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
6. Šā rīkojuma pārsūdzēšana tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 3. punktu neaptur tā darbību.
Satiksmes ministrs K. Briškens
 |
 |
 |
 |