Darbības ar dokumentu

Izmantotie saīsinājumi:

AIC – Akadēmiskās informācijas centrs

ĀM – Ārlietu ministrija

EM – Ekonomikas ministrija

FM – Finanšu ministrija

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija

LĀB – Latvijas Ārstu biedrība

LĀPPOS – Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība

LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LMA – Latvijas Māsu asociācija

LVTK – Latvijas veselības tūrisma klasteris

MK – Ministru kabinets

NVD – Nacionālais veselības dienests

SPKC – Slimību profilakses un kontroles centrs

VADDA – Veselības aprūpes darba devēju asociācija

VI – Veselības inspekcija

VM – Veselības ministrija

I. Esošās situācijas raksturojums un plāna kopsavilkums

Ar 2019. gada 6. martā MK rīkojumu Nr. 109 (prot. Nr. 11 19. §) apstiprināts "Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāns 2019.–2023. gadam"¹ (turpmāk – Attīstības plāns). Minētā MK rīkojuma 4. punktā uzdots "Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram līdz 2023. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā plāna ietekmes izvērtējumu".

Atbilstoši dotajam uzdevumam, Veselības ministrijas vadītājā Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta koordinācijas padomē (turpmāk tekstā – Koordinācijas padome) izstrādāts un 2023. gada 7. novembrī MK apstiprināts Informatīvais ziņojums "Par veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāna 2019.–2023. gadam izpildi un priekšlikumiem nākamajiem nosakāmajiem mērķiem un rīcībai to sasniegšanai"² (turpmāk – Informatīvais ziņojums).

Izvērtējot Attīstības plānā doto uzdevumu īstenošanu un ar veselības aprūpes pakalpojumu eksportu saistītās norises Latvijā un pasaulē 2019.–2023. gadā, Informatīvajā ziņojuma sagatavotāji secinājuši, ka:

- mērķtiecīgas un koordinētas starpresoru aktivitātes sniedz ieguldījumu veselības aprūpes pakalpojumu eksporta nozarē un paātrina tās attīstību;

- veselības tūrisms veicina valsts ekonomisko izaugsmi un sniedz reālu finansiālo ieguldījumu valsts budžetā;

- veselības tūrisma nozares attīstība sniedz ieguldījumu kopējās veselības aprūpes sistēmas Latvijā pilnveidošanā noteiktās jomās, piemēram, ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, modernāko tehnoloģiju iegādē un inovatīvāko ārstēšanas metožu uzsākšanā, kas ir ieguvums jebkuram Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu patērētājam.

- veselības tūrisms veicina ārstniecības personu noturēšanu valstī veselības aprūpes jomā, kā arī veicina to atgriešanos valstī;

Informatīvajā ziņojumā atzīmēts, ka Veselības aprūpes pakalpojuma eksporta turpmāka attīstība atbilst valsts ilgtermiņa interesēm, tai skaitā:

- Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (turpmāk – NAP) noteikts, ka "tūrisma attīstība Latvijā ir viena no tautsaimniecības un vides attīstības prioritātēm. Tūristu plūsmas palielināšana veicinātu dažādu nozaru izaugsmi. Lai piesaistītu ceļotājus un popularizētu Latviju starptautiskajā mērogā, ir svarīgi izstrādāt pievilcīgus tūrisma produktus un tos veiksmīgi pārdot"³;

- Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte noteiktas kā prioritātes NAP rīcības virziena "Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe" mērķa "Vienlīdzīgi pieejami kvalitatīvi veselības pakalpojumi" ietvaros, kā arī Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 5. rīcības virziena "Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana" uzdevuma "Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un uzlabot pacientu drošību" ietvaros un 3. rīcības virziena "Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe" apakšvirziena "Zāļu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība" ietvaros⁴;

- Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikts, ka Latvijas tūrisma nozares eksportspējas stiprināšana saglabājas kā centrālais tūrisma politikas fokuss, uzsverot, ka konkurētspējas un kvalitātes celšanai ir nepieciešams radīt jaunus tūrisma produktus (darījumu un pasākumu tūrisma produktus, veselības pakalpojumu eksporta, kultūras, dabas tūrisma produktus) ar augstu pievienoto vērtību, lai piesaistītu ceļotājus un popularizētu Latviju starptautiskajā mērogā, kā arī atjaunot esošos veselības tūrisma objektus kā kūrorta ārstniecības rehabilitācijas centrus reģionālā griezumā, lai tādējādi stiprinātu reģionus ar kvalificētu medicīnas darba spēku un veselības tūrisma eksportu visu gadu, bez nekādas sezonālas ietekmes⁵.

Koordinācijas padomes ieskatā ir svarīgi uzsvērt, ka Informatīvā ziņojuma ietvaros analizētie dati liecina – Latviju klātienē apmeklējušie ārvalstu pacienti lielākoties izmanto dārgas ārstnieciskās manipulācijas ar paaugstinātu sarežģītības pakāpi – tai skaitā it īpaši bariatrijas operācijas, neauglības ārstēšanu un medicīnisko apaugļošanu, kā arī plastisko ķirurģiju; pēc šo ārstniecības pakalpojumu saņemšanas Latvijā neveidojas pacientu rindas, tāpēc nav pamata bažām, ka veselības tūristu uzņemšana negatīvi ietekmētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijā dzīvojošajiem pacientiem.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Koordinācijas padome Veselības ministrijas vadībā ir izstrādājusi Rīcības plānu veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstībai 2024.–2027. gadam (turpmāk – Rīcības plāns).

Rīcības plānā noteikti šādi virsmērķi:

- Veicināt valsts ekonomisko izaugsmi;

- Veicināt veselības aprūpes pakalpojumu eksporta pieaugumu;

- Uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti noteiktās jomās;

- Veicināt Latvijas tēla atpazīstamību veselības aprūpes pakalpojumu eksportā;

- Veicināt veselības aprūpes pakalpojuma eksportam labvēlīgu normatīvo ekosistēmu;

- Veicināt medicīnas profesionāļu atgriešanos Latvijā;

- Veicināt ārstniecības personu noturēšanu valstī veselības aprūpes jomā.

Lai īstenotu virsmērķus, ir identificēti konkrēti atbalsta pasākumi, nosakot arī sasniedzamos rādītājus līdz 2027. gadam:

- Palielināt ārstniecību iestāžu ikgadējos ieņēmumus no veselības tūristiem līdz 15 miljoniem euro;

- Palielināt ārvalstu klātienes veselības tūristu skaitu par 20 %;

- Vismaz 10 ārstniecības iestādēm ieviest starptautiskus kvalitātes sertifikācijas procesus, t.sk., starptautiski atzītus, attiecībā uz pacientu apkalpošanas kvalitāti;

- Atgriezt vismaz 10 ārstniecības personas darbam Latvijā.