Darbības ar dokumentu
Ogrē 2023. gada 21. decembrī (prot. Nr. 20; 28.)
Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
8. panta pirmās daļas 3. punktu
un 15. panta trešo daļu
1. Ogres novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:
1.1. sadzīves atkritumu, tajā skaitā, sadzīvē radīto bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtību Pašvaldības administratīvajā teritorijā;
1.2. prasības atkritumu savākšanai, tajā skaitā minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai;
1.3. atkritumu apsaimniekošanas maksas veikšanas kārtību;
1.4. Pašvaldības teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās.
2. Noteikumu mērķis ir:
2.1. nodrošināt Pašvaldības autonomo funkciju izpildi, kas saistītas ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu organizēšanu neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;
2.2. noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī trešo personu mantu;
2.3. veicināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, samazināt radīto atkritumu daudzumu (apjomu) un bīstamību, sekmēt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pienācīgi sagatavotu atkritumu atkārtotu izmantošanu, atkritumu pārstrādi citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju, kā arī atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai netiktu apdraudēta vide, cilvēku dzīvība un veselība.
3. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem šajos noteikumos lietotie termini:
3.1. atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Ogres novada administratīvajā teritorijā;
3.2. atkritumu poligons – atkritumu apsaimniekošanas reģiona speciāli ierīkota vieta, kur savāktie sadzīves atkritumi, kuri nav izmantojami pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai, nogādājami un apglabājami;
3.3. klients – atkritumu radītājs vai valdītājs, kurš ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;
3.4. atkritumu apsaimniekošanas zona – Pašvaldības administratīvā teritorija, kurā atbilstoši līgumam ar Pašvaldību, atkritumu apsaimniekotājs veic līgumā paredzētās darbības.
4. Pašvaldība organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas un administratīvās atbildības jomā, reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un šiem noteikumiem.
5. Pašvaldība organizē pasākumu kopumu, kas nodrošina apsaimniekojamo sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanu, tajā skaitā:
5.1. attīsta atkritumu dalītu savākšanu;
5.2. veicina bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu kompostēšanu.
6. Pašvaldības administratīvā teritorija ir sadalīta šādās atkritumu apsaimniekošanas zonās:
6.1. atkritumu apsaimniekošanas 1. zona – Birzgales pagasts, Ķeguma pilsēta, Rembates pagasts, Tomes pagasts;
6.2. atkritumu apsaimniekošanas 2. zona – Ikšķiles pilsēta un Tīnūžu pagasts;
6.3. atkritumu apsaimniekošanas 3. zona – Jumpravas pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts un Lielvārdes pilsēta;
6.4. atkritumu apsaimniekošanas 4. zona – Krapes pagasts, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Madlienas pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Suntažu pagasts un Taurupes pagasts.
7. Pašvaldība informē sadzīves atkritumu radītājus un valdītājus par atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas zonā, informāciju publicējot Pašvaldības tīmekļa vietnē ogresnovads.lv.
8. Atkritumu savākšana Ogres novada administratīvajā teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu atkritumu savākšanas infrastruktūru:
8.1. šķiroto atkritumu savākšanas laukumus;
8.2. atkritumu dalītās savākšanas punktus;
8.3. nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru novietnes;
8.4. teritorijās, kurās nav iespējama atkritumu konteineru uzstādīšana – priekšapmaksas atkritumu maisus;
8.5. citus atkritumu apsaimniekotāja noteiktus paņēmienus dalīti savāktu atkritumu uzkrāšanai.
9. Atkritumu savākšanas veidu un atkritumu savākšanā izmantoto infrastruktūru nosaka līgumā, ko atkritumu apsaimniekotājs slēdz ar klientu.
10. Liela izmēra atkritumi, mājsaimniecībā radītie būvniecības būvju nojaukšanas, un bīstamie atkritumi savācami atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem, izmantojot:
10.1. īpaši šim nolūkam paredzētus atkritumu konteinerus;
10.2. īpašas atkritumu uzkrāšanai paredzētās vietas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmos, kas saskaņotas ar nekustamā īpašnieka īpašnieku, valdītāju vai pilnvaroto personu un atkritumu apsaimniekotāju un kas nodrošina šo atkritumu apsaimniekošanu videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.
11. Pašvaldība informē sabiedrību par atkritumu savākšanas laukumu atrašanās vietām, informāciju publicējot Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.ogresnovads.lv.
12. Ogres novada administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves atkritumi, kuri nav izmantojami pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai, nododami atkritumu poligonā.
13. Bioloģiski noārdāmos atkritumus fiziskām un juridiskām personām atļauts kompostēt savas mājsaimniecības teritorijā (ārpus dzīvošanai paredzētajām telpām) gadījumā, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību, vidi, trešo personu mantu un ja tas tiek veikts videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.
14. Publiskajās vietās radušos un savāktos bioloģiski noārdāmos dārzu un parku atkritumus ir atļauts kompostēt tikai ar Pašvaldību saskaņotās vietās.
15. Ikviena atkritumu radītāja un valdītāja pienākums ir:
15.1. piedalīties Pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, izņemot gadījumu, ja dzīvokļa īpašuma īpašnieks noslēdzis līgumu ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, kas iekļauj arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Šajā apakšpunktā minētais līgums uzrādāms Pašvaldībai pēc Pašvaldības vai Pašvaldības Policijas amatpersonu pieprasījuma;
15.2. savus radītos sadzīves atkritumus sašķirot, nogādāt nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai tā apsaimniekotāja norādītāja vietā un ievietot atkritumu konteinerā;
15.3. nešķirotos sadzīves atkritumus ievietot tikai tiem paredzētajā atkritumu konteinerā, kas, saskaņā ar noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, ir paredzēta konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai;
15.4. neatkarīgi no rakstveida līguma ar atkritumu apsaimniekotāju noslēgšanas fakta un tā spēkā esamības atkritumu radītājam ir pienākums norēķināties ar atkritumu apsaimniekotāju par faktiski sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem atbilstoši Pašvaldības noteiktajai maksai par atkritumu apsaimniekošanu.
16. Atkritumu radītājs, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, vienojas ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu par kārtību, kādā tiks veikta sadzīves atkritumu savākšana un maksājumu veikšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, vai saimnieciskās darbības veicējs patstāvīgi slēdz līgumu par tā darbības rezultātā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju. Gadījumā, ja saimnieciskā darbība tiek veikta dzīvokļa īpašumā, šī punkta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašuma īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādi.
17. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu radītājam vai valdītājam ir pienākums ievērot prasības sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanai un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtību, kas noteikta Atkritumu apsaimniekošanas likumā un citos normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas jomā.
18. Atkritumu radītājiem un valdītājiem Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir aizliegts:
18.1. izvietot (izmest) sadzīves atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās;
18.2. ierīkot patvaļīgas sadzīves atkritumu izgāztuves, aprakt atkritumus, piegružot vai aizbērt grāvjus un ūdenstilpnes. Aizliegts iznest no nekustamā īpašuma pagalma un novietot ceļa braucamās daļas malā visa veida sadzīves atkritumus (piemēram- lapas, zarus), izņemot, ja tiek rīkotas ar Pašvaldību saskaņotas talkas;
18.3. jebkādā veidā dedzināt sadzīves atkritumus;
18.4. jebkādā veidā dedzināt bioloģiskos atkritumus, izņemot, ja Pašvaldība izsludinājusi konkrētu šajā punktā minēto atkritumu dedzināšanas periodu. Ārpus minētā perioda:
18.4.1. nekustamos īpašumos, kas atrodas ārpus pilsētu un ciemu teritorijām pieļaujama tikai sausu kokmateriālu, tas ir, koku un krūmu ciršanas atlieku, koku un krūmu sauso zaru (bez lapām), kaitēkļu bojātu zaru un augu sadedzināšana, ja tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, trešo personu mantai, tiek nodrošināta ugunsdrošības prasību ievērošana un kokmateriāli ir savākti dedzināšanai paredzētā vietā (piemēram, aizliegts ierīkot atkritumu dedzināšanas vietu kaimiņu īpašuma ēku logu tuvumā vai vietā, kur dedzināšanas dūmi var samazināt redzamību, apdraudot satiksmes drošību);
18.4.2. nekustamajos īpašumos pilsētu un ciemu teritorijās, kas atrodas blīvas savrupmāju apbūves teritorijā, dārza māju apbūves teritorijā vai zemes vienībās, kuru apbūves laukums atbilst dārza māju apbūves teritorijas platībai, pieļaujama tikai īslaicīga (ne ilgāk par divām stundām) šajā punktā minēto sausu kokmateriālu sadedzināšana;
18.5. novietot (pastāvīgi) atkritumu konteinerus uz ielām (izņemot vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums, netraucē gājēju plūsmu, satiksmi un nebojā kopējo ainavu);
18.6. ievietot atkritumu konteineros kvēlojošus, degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus, būvniecības atkritumus, ražošanas atkritumus, ielu smiltis, parku un dārzu atkritumus, atkritumus, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem klasificējami kā bīstamie atkritumi;
18.7. ievietot atkritumus konteineros, kas ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem vai ir citu personu īpašumā;
18.8. cieši sablīvēt, iesaldēt vai sadedzināt atkritumus atkritumu konteineros. Par šādu atkritumu konteineru iztukšošanu var tikt noteikta paaugstināta samaksa;
18.9. jebkādā veidā bojāt atkritumu konteinerus;
18.10. ievietot nešķirotus sadzīves atkritumus dalīti savākto atkritumu konteineros.
19. Nekustamā īpašuma īpašniekam, lietotājam, valdītājam, apsaimniekotājam vai pilnvarotai personai papildus šajos noteikumos norādītajiem vispārīgajiem atkritumu radītāju un valdītāju pienākumiem ir noteikti šādi pienākumi:
19.1. slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par katrā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot bioloģisko, bīstamo un citu sadzīves atkritumu dalītu vākšanu, ņemot vērā dzīvojamā mājā faktiski radītu sadzīves atkritumu daudzumu (apjomu), bet ne retāk kā:
19.1.1. apdzīvotās vienģimeņu, divģimeņu, dvīņu un rindu mājas katra sekcija 1 (vienu) reizi 2 (divos) mēnešos;
19.1.2. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas – 1 (vienu) reizi nedēļā;
19.1.3. garāžu kooperatīvajām sabiedrībām – 1 (vienu) reizi mēnesī;
19.1.4. nekustamajos īpašumos, kuros tiek veikta saimnieciskā vai komercdarbība un kuri neietilpst daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas sastāvā – 1 (vienu) reizi mēnesī;
19.1.5. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašumā, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība, vienojoties ar īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu par kārtību, kādā tiks veikta atkritumu apsaimniekošana – 1 (vienu) reizi mēnesī;
19.2. ja nekustamā īpašuma lietošana ir ar pārtraukumiem (nekustamā īpašuma lietošanai ir sezonāls raksturs) un tajā nav deklarētu personu, informēt par to atkritumu apsaimniekotāju un vienoties par šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētā līguma noteikumu izmaiņām, paredzēt atkritumu radītajam sadzīves atkritumu daudzumam atbilstošu atkritumu izvešanas grafiku, bet ne retāk kā 1 (vienu) reizi par nekustamā īpašuma lietošanas katriem 2 (diviem) mēnešiem;
19.3. saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, norādīt piemērotu vietu atkritumu konteineru izvietošanai, kā arī nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja transporta netraucētu piekļuvi tai un uzturēt kārtību un tīrību šajā vietā. Atkritumu konteineru izvietojumam un novietnes laukumiem ir jāatbilst normatīvajos aktos par teritorijas apbūvi ietvertajām prasībām. Ja pie daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājas ir speciāli ierīkots (betonēts, asfaltēts vai tml.) laukums atkritumu konteineru novietošanai, tad atkritumu konteineri novietojami šajā laukumā;
19.4. nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja specializētā transportlīdzekļa piekļuvi atkritumu konteineru novietnes laukumiem vai vietām, novietojot atkritumu konteinerus piebraucamā ceļa vai ielas malā. Ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, atkritumu konteineru iztukšošanas dienās atkritumu konteinerus no īpašumu pagalmiem jāpārvieto specializētajiem transportlīdzekļiem vai to apkalpei pieejamā vietā, kur tie netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī jānodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas atkritumu konteineri tiktu novietoti atpakaļ to pastāvīgajā atrašanās vietā, vai jāvienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par citu kārtību, lai nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem;
19.5. sadzīves atkritumu uzkrāšanai pie nekustamā īpašuma izmantot tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzētos atkritumu konteinerus;
19.6. nodrošināt no atkritumu apsaimniekotāja saņemto un lietošanā nodoto sadzīves atkritumu uzkrāšanai izmantoto atkritumu konteineru saglabāšanu, kā arī uzturēt tos tīrus un lietošanas kārtībā;
19.7. ja nekustamā īpašuma teritorijā atkritumu konteineru novietošana nav iespējama, par atkritumu konteineru novietošanu jāvienojas ar blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu, informējot par to atkritumu apsaimniekotāju. Šādos gadījumos abu nekustamo īpašumu īpašniekiem, valdītājiem, lietotājiem, apsaimniekotājiem vai pilnvarotām personām jānoslēdz savstarpēja vienošanās par to, kā tiks veikta katrā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu savākšana un apsaimniekošana (atkritumu konteineru lietošana, norēķini u.c.);
19.8. nodrošināt konkrētajā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu savākšanu, dalītu savākšanu un nogādāšanu līdz atkritumu konteineram, par kura iztukšošanu tam ar atkritumu apsaimniekotāju ir noslēgts līgums;
19.9. nodrošināt noteiktu sadzīves atkritumu veidu (piemēram, liela izmēra atkritumu, mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu, arī koku nobiru, lapu un zāles savākšanu (ja netiek veidots komposts)) nogādāšanu pārstrādes vai apglabāšanas vietās – ar savu transportu vai izmantojot atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus, sedzot attiecīgi radītās izmaksas. Ja noslēgtais līgums ar atkritumu apsaimniekotāju paredz regulāru šāda veida sadzīves atkritumu izvešanu, persona atkritumus novieto to savākšanas vietā, kas ir saskaņota ar atkritumu apsaimniekotāju, plānotās atkritumu izvešanas dienas rītā pirms noteiktā savākšanas laika un tādā veidā, kā to paredz atkritumu apsaimniekotājs. Šī apakšpunkta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašuma īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādi;
19.10. pie iestāžu, organizāciju, biroju, tirdzniecības vietu u.c., kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ieejām vai to tuvumā, nekustamā īpašuma īpašnieks atbilstoši higiēnas prasībām ierīko mazos atkritumu konteinerus (urnas) un nodrošina to savlaicīgu iztukšošanu.
20. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotāji, garāžu vai dārzkopības kooperatīvās sabiedrības ir atbildīgas par līguma slēgšanu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu no to apsaimniekošanā nodotajiem īpašumiem.
21. Dzīvokļa īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kurām nav izvēlēts apsaimniekotājs, un dārza māju (vasarnīcu) vai garāžu īpašnieki, kas nav kooperatīvās sabiedrības biedri, savstarpēji vienojas par sadzīves atkritumu savākšanu no to iepriekš norādīto personu īpašumos radītajiem sadzīves atkritumiem ar noteikumu, ka maksājumus atkritumu apsaimniekotājam par sadzīves atkritumu savākšanu no iepriekš norādītajiem īpašumiem veic viena persona, ar kuru atkritumu apsaimniekotājs slēdz līgumu par sadzīves atkritumu izvešanu un pārējie īpašnieki norēķinās ar šo personu.
22. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieki, noslēdzot ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, var deleģēt savu atbildību par radīto sadzīves atkritumu savākšanu nekustamā īpašuma (tā daļas, dzīvojamās telpas) apsaimniekotājam. Šādos gadījumos par sadzīves atkritumu savākšanas pasākumu īstenošanu ir atbildīgs nekustamā īpašuma apsaimniekotājs.
23. Nekustamā īpašuma īpašnieks, lietotājs, valdītājs saistošajos noteikumos paredzēto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu var neslēgt, ja:
23.1. ir pieņemts atbilstošas iestādes lēmums par nekustamā īpašuma sastāvā esošās dzīvojamās ēkas ekspluatācijas aizliegumu līdz bīstamības novēršanai;
23.2. nekustamā īpašuma sastāvā ir tikai zeme, uz kuras nav apdzīvotu ēku.
24. Publisko pasākumu organizētājam ir pienākums nodrošināt teritorijas sakārtošanu pēc publiskā pasākuma un tā laikā radīto sadzīves atkritumu savākšanu un nodošanu atkritumu apsaimniekotājam, paredzot:
24.1. atkritumu konteineru pasūtīšanu no atkritumu apsaimniekotāja pietiekamā daudzumā, nodrošinot, lai tie tiktu savlaicīgi iztukšoti un nebūtu pārpildīti;
24.2. teritorijas sakopšanu piecu stundu laikā, ja pasākums notiek dienas laikā;
24.3.atkritumu savākšanu līdz plkst. 8:00, ja pasākums noris laikā no plkst. 23:00 līdz plkst. 6:00.
25. Izmaksas, kas saistītas ar pasākuma laikā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu konteineru uzstādīšanu/ novākšanu vai nomu izmaksas sedz pasākuma organizators, vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju.
26. Ielu un izbraukuma tirdzniecību vietās, kas nav saistītas ar publisku pasākumu, par atkritumu savākšanu un aizvešanu ir atbildīgs tirdzniecības dalībnieks.
27. Atkritumu apsaimniekotājs koordinē un savas kompetences ietvaros uzrauga atkritumu apsaimniekošanu Pašvaldības administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, šiem noteikumiem un noslēgto līgumu starp Pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju.
28. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums:
28.1. slēgt līgumus ar atkritumu radītājiem vai valdītājiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, piemērojot ar Pašvaldības domes lēmumu apstiprināto maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprināto tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos;
28.2. slēgt līgumus ar publisko pasākumu organizētājiem par publisko pasākumu laikā radušos sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ja publiskā pasākuma organizētājam nav parādu pret atkritumu apsaimniekotāju;
28.3. saskaņā ar iepriekš saskaņotu sadzīves atkritumu izvešanas grafiku nodrošināt atkritumu (tajā skaitā dalīti savākto sadzīves atkritumu) savākšanu no klientiem, nodrošināt atkritumu konteineru iztukšošanu un sadzīves atkritumu izvešanu no atkritumu konteineru novietnes laukumiem;
28.4. nodrošināt klientus ar to vajadzībām atbilstoša tilpuma marķētiem atkritumu konteineriem vai priekšapmaksas atkritumu maisiem nepieciešamā daudzumā, kā arī pēc klienta lūguma ar citiem atkritumu apsaimniekotāja noteiktiem paņēmieniem dalīti savāktu atkritumu uzkrāšanai;
28.5. saskaņot atkritumu konteineru novietošanas vietu ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvarotu personu;
28.6. bez papildu maksas nodrošināt atkritumu konteineru labošanu un nomaiņu, ja bojājums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ vai ja nav iespējams identificēt atkritumu konteinera bojājuma izdarīšanā vainojamo personu;
28.7. nodrošināt atkritumu konteineru novietošanas vietu sakopšanu pēc atkritumu savākšanas, ja atkritumi ir novietoti tikai atkritumu konteineru novietošanas vietās novietotajos atkritumu konteineros un ja piesārņojums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ;
28.8. iespēju robežās un vadoties no normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un noslēgtā līguma starp Pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, nodrošināt dalītu atkritumu vākšanu, tostarp bioloģiskos, tekstilizstrādājuma un sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, nodrošinot Atkritumu apsaimniekošanas likumā, un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteikto prasību attiecībā uz dalīto atkritumu vākšanu izpildi;
28.9. nodrošināt noteikta veida sadzīves atkritumu izvešanu atbilstoši ar Pašvaldību un ar klientu noslēgtā līguma noteikumiem;
28.10. sniegt Pašvaldībai informāciju, kas nepieciešama tās funkciju izpildei, atbilstoši normatīvo aktu un noslēgtā līguma par atkritumu apsaimniekošanu prasībām;
28.11. izskatīt sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma kvalitāti;
28.12. veikt iedzīvotāju informēšanu un apmācību, nodrošinot informatīvos materiālus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;
28.13. lai sekmētu sadzīves atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstību, sadarbībā ar Pašvaldību izglītot sadzīves atkritumu radītājus un valdītājus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, īpaši par sadzīves atkritumu dalītu savākšanu;
28.14. piedāvāt atkritumu ārpuskārtas izvešanas pakalpojumu un pēc pieprasījuma par atsevišķu samaksu nodrošināt atsevišķu veidu atkritumu (sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, liela izmēra atkritumu, būvniecības, bioloģiski noārdāmo dārzu un parku atkritumu u.c.) savākšanu;
28.15. par konstatētiem pārkāpumiem informēt Pašvaldību un Valsts vides dienestu.
29. Atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumu konteineru novietošanas vietās esošos sadzīves atkritumus, par to informējot klientu un normatīvajos aktos noteiktās personas, kuras ir tiesīgas uzsākt administratīvo pārkāpumu procesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja:
29.1. klients nav veicis samaksu par atkritumu apsaimniekotāja iepriekš sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un par samaksas kavējumu atkritumu radītājs ir brīdināts līgumā noteiktajā kārtībā;
29.2. atkritumu apsaimniekotājs konstatē, ka vairāk kā 2 (divas) reizes pēc kārtas sadzīves atkritumi tiek novietoti ārpus atkritumu konteineriem vai pārsniedz atkritumu konteineru tilpumu. Šajā gadījumā atkritumu apsaimniekotājam un klientam jāvienojas par papildmaksas noteikšanu par papildus savācamajiem sadzīves atkritumiem un turpmāk savācamo sadzīves atkritumu apjoma palielināšanu (papildu atkritumu konteineru uzstādīšana vai izmaiņu veikšana atkritumu konteineru iztukšošanas grafikā);
29.3. atkritumu konteineros ievietoti konkrētajam atkritumu konteineram neatbilstoši atkritumi. Šajā gadījumā atkritumu apsaimniekotājam un klientam jāvienojas par papildmaksas noteikšanu atkritumu konteineru iztukšošanai, kuras apmēru nosaka atkritumu apsaimniekotājs atkarībā no atkritumu veida;
29.4. nav nodrošināta piekļuve atkritumu konteineriem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;
29.5. ceļa seguma stāvokļa vai transporta kustības ierobežojumu dēļ atkritumu apsaimniekotājs nevar piekļūt atkritumu konteineriem. Šādā gadījumā atkritumu konteineri tiek iztukšoti tuvākajā iespējamajā laikā, par to iepriekš vienojoties ar klientu.
30. Sadzīves atkritumi pēc to nodošanas atkritumu apsaimniekotājam pāriet atkritumu apsaimniekotāja īpašumā, un atkritumu apsaimniekotājam pieder tiesības brīvi rīkoties ar savāktajiem atkritumiem.
31. Atkritumu apsaimniekotājs, atbilstoši noslēgtajam līgumam par atkritumu apsaimniekošanu ar Pašvaldību, nodrošina atkritumu radītājiem un valdītājiem iespēju iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas un/vai bioloģisko atkritumu savākšanas sistēmā, izmantojot šim nolūkam paredzētos atkritumu dalītās savākšanas punktus, šķiroto atkritumu savākšanas laukumus, citus individuālajām dzīvojamām mājam piemeklētus risinājumus (piemēram, dalīti savākto atkritumu konteineri, citi atkritumu apsaimniekotāja noteiktie paņēmieni dalīti savāktu atkritumu uzkrāšanai), kā arī atkritumu apsaimniekotāja rīkotās akcijās un izmantot citus atkritumu apsaimniekotāja piedāvātos pakalpojumus.
32. Atkritumu apsaimniekotājs, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, informē atkritumu radītājus un valdītājus par atkritumu dalītas savākšanas sistēmas noteikumiem, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.
33. Ja atkritumu radītājs vai valdītājs iesaistās atkritumu dalītajā vākšanā, atkritumu radītājam un valdītājam ir pienākums ievērot atkritumu dalītas savākšanas sistēmas noteikumus un prasības atkritumu dalītai savākšanai.
34. Atkritumu apsaimniekotājs Pašvaldības teritorijā uz dalīti savākto atkritumu konteineriem vai atkritumu dalītās savākšanas punktos nodrošina šādu informāciju:
34.1. dalīti savākto atkritumu veidu;
34.2. atkritumu apsaimniekotāja kontaktinformāciju.
35. Atkritumu dalīta savākšana tiek nodrošināta vismaz tiem atkritumu veidiem un termiņos, kas norādīti Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi".
36. Atkritumu apsaimniekotājs, saskaņojot ar Pašvaldību, 1 (vienu) mēnesi iepriekš informē atkritumu radītājus un valdītājus par jauna dalīti savācamu atkritumu savākšanas veida ieviešanu un attiecīgo atkritumu konteineru krāsojumu vai apzīmējumu, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.
37. Maksu par atkritumu apsaimniekošanu, kurā tiek ietvertas visas izmaksas par nešķiroto un dalīti savākto atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, ko veic pirms atkritumu pārstrādes un kas samazina apglabājamo atkritumu apjomu, nosaka Pašvaldības dome ar savu lēmumu.
38. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu par vienādu maksu visiem sadzīves atkritumu radītājiem attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā, atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Pašvaldību.
39. Kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nosaka normatīvie akti un līgums, kas noslēgts starp atkritumu radītāju vai valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju.
40. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs ierosināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņas ne biežāk kā 1 (vienu) reizi gadā, ja mainās atkritumu apsaimniekotāja atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un apsaimniekotājs izmaiņu pieprasījumu var pamatot ar attiecīgu maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu aprēķinu. Gadījumos, kad maksa mainās saskaņā ar grozījumiem atkritumu apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos, attiecīgās izmaiņas tiek piemērotas ar to spēkā stāšanās dienu.
41. Atkritumu apsaimniekotājs vismaz 30 (trīsdesmit) dienas iepriekš informē atkritumu radītājus vai valdītājus par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām.
42. Par atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem personas ir saucamas pie atbildības Atkritumu apsaimniekošanas likumā un Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
43. Noteikumos ietvertās prasības attiecībā uz dalītās savākšanas sistēmu bīstamajiem sadzīves atkritumiem tiek ieviestas līdz 2024. gada 31. decembrim.
44. Līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgtie līgumi starp atkritumu radītāju un atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējumam, ar to saistīto normatīvo aktu regulējumam un šiem noteikumiem. Pretrunu gadījumā pusēm ir pienākums nodrošināt līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļas | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 28. punktam pēc Latvijas Republikas administratīvi teritoriālās reformas Lielvārdes novads, Ķeguma novads, Ikšķiles novads un ietilpst Ogres novada administratīvajā teritorijā. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punktu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē bijušo novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu (turpmāk – Plāns) 2021.–2028. gadam, materiālus atkārtoti ir jāizmanto un tos pēc iespējas mazāk ir jāapglabā atkritumu poligonos. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus, organizē atkritumu apsaimniekošanu. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir noteikt vienotu kārtību, kādā Ogres novada pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek organizēta atkritumu apsaimniekošana. Pašvaldību likuma 4. panta pirmā daļa nosaka pašvaldības autonomās funkcijas, tai skaitā, 1. punktā paredzot, ka pašvaldības pienākums ir organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta trešo daļu autonomo funkciju izpildi atbilstoši savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība. Pašvaldībai, izdodot saistošos noteikumus, nepieciešams nodrošināt novada iedzīvotājiem saimnieciski izdevīgāko pakalpojumu, pietuvinot to faktiskajām izmaksām, kas saistītas ar konkrētas apdzīvotas vietas apkalpošanu (piemēram, poligona tuvums, apdzīvotas vietas atrašanās vieta, iedzīvotāju blīvums u.c.). Minētais īstenojams, nodrošinot iespēju vairākiem atkritumu apsaimniekotājiem konkurēt par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu vairākās zonās vienas pašvaldības ietvaros. Pastāvot šādam regulējumam nekvalitatīva vai noslēgtajam līgumam neatbilstoša pakalpojuma sniegšanas gadījumā atkritumu apsaimniekotājs zaudētu iespēju sniegt pakalpojumu attiecīgajā apkalpošanas zonā, kurā apsaimniekošanas tiesības iegūtu citā apsaimniekošanas zonā strādājošais apsaimniekotājs. Nosacījumi par pašvaldības teritorijas sadalīšanu atkritumu apsaimniekošanas zonās veicinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus izaugsmi un attīstību. Atkritumu apsaimniekošanas zonas noteiktas, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās pilsētās un pagastos, sadalot Pašvaldības administratīvo teritoriju četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, kas noteiktas saistošo noteikumu 6. punktā, atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam teritoriālo vienību iedalījumam. Saistošo noteikumu 18.4. apakšpunktā minētais īslaicīgais periods uzskatāms 2 h. Noteikumos minēto kokmateriālu atļautā sadedzināšana divu stundu laikā ir samērīga piesardzības ievērošana, jo darbība tiek veikta salīdzinoši īsā periodā attiecībā pret diennakts 24 stundu periodu. Tādējādi tiek nodrošināts, ka 18.4. apakšpunktā minēto bioloģisko atkritumu dedzināšana neradīs draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, trešo personu mantai, nodrošinās ugunsdrošības prasību ievērošanu. Pašvaldība paredz, ka ņemot vērā faktiskos laikapstākļus un ugunsdrošības piesardzības pasākumus valstī, tā var izsludināt konkrētu 18.4. apakšpunktā minēto atkritumu dedzināšanas periodu laika posmā no kārtējā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 31. martam, par ko Pašvaldības iedzīvotāji tiks informēti, informāciju iepriekš publicējot Pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē un informatīvajā izdevumā "Savietis". Saistošo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētā sezona ir laikposms gadā (gada daļa, gadalaiks u.tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana, nosakot divas sezonas gadā – ziemas un vasaras. Šo noteikumu izpratnē paredzot, ka ziemas sezona sākas 1. novembrī un beidzas nākamā gada 30. martā, savukārt vasaras sezona sākas 1. aprīlī un beidzas tā paša gada 31. oktobrī. Lai sekmētu sadzīves atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstību, iedzīvotāju informētību un izglītošanu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, īpaši par sadzīves atkritumu dalītu savākšanu, Pašvaldība saistošo noteikumu 28.13. apakšpunktā noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos mēnešos Pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē un informatīvajā izdevumā "Savietis" publicē atkritumu apsaimniekotāja sagatavotu informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un dalītu savākšanu. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Saistošo noteikumu īstenošanas fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu ieņēmumu daļu nav paredzēta. Saistošo noteikumu īstenošana neparedz arī citu ietekmi uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā. Saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs Pašvaldībai pieejamos resursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšana, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | 3.1. Sociālā ietekme – saistošo noteikumu īstenošana paredz tiešu ietekmi uz cilvēku dzīvesveidu, kultūru, labsajūtu kā arī sabiedrību kopumā, jo piedaloties organizētā atkritumu apsaimniekošanā pozitīvi ietekmēs sabiedrisko domu, ka tiek darīts kopējam labumam. Ietekmi uz konkrētām sabiedrības grupām noteikumi neparedz. 3.2. Ietekme uz vidi – saistošo noteikumu īstenošana nodrošinās iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrākā un sakārtotākā vidē, mazinās atkritumu ietekmi uz vidi teritoriāli lokālā līmenī, nodrošinās atkritumu apglabāšanu cilvēku veselībai un videi drošākā veidā, veicinās bioloģisko daudzveidību, augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa kvalitāti, mazinās ietekmi uz klimatu, ainavu, kultūras un dabas mantojumu. 3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību – tiešas ietekmes nav. 3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – saistošie noteikumi neparedz tiešu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, neierobežo uzņēmējdarbības aktivitātes un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldības teritorijā. 3.5. Ietekme uz konkurenci – saistošo noteikumu īstenošana tiešā veidā neietekmē tirgus dalībnieku skaitu un pakalpojuma pieejamību tirgū. Pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlas pakalpojuma sniedzēju – atkritumu apsaimniekotāju, kurš veic sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, tādējādi veicinot tirgus dalībnieku iespējas konkurēt. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | 4.1. Saistošo noteikumu piemērošanas jautājumos personas var vērsties Ogres novada pašvaldībā vai pagastu pārvaldēs personīgi vai rakstot uz elektronisko adresi ogredome@ogresnovads.lv. 4.2. Klients (nekustamā īpašuma objekta īpašnieks, atkritumu radītājs vai valdītājs) slēdz līgumu par katrā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar Atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot regulāru atkritumu izvešanu, ņemot vērā īpašumā radīto atkritumu daudzumu (apjomu). Par saistošo noteikumu pārkāpumu tiek piemērots administratīvais sods Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajā kārtībā. 4.3. Maksa par atkritumu apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota pamatojoties uz Ogres novada pašvaldības domes apstiprināto maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprināto tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | 5.1. Saistošie noteikumi izstrādāti, lai īstenotu pašvaldības autonomo funkciju, kas uzliek pienākumu organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus (Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts). 5.2. Saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs Pašvaldībai pieejamos cilvēkresursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Nav paredzēta jaunu institūciju izveide vai esošo likvidācija, reorganizācija. Izpildei nepieciešami resursi tiek paredzēti Pašvaldības budžeta ietvaros. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai – pašvaldības autonomās funkcijas izpildei. Mērķa sasniegšanai noteiktas samērīgas prasības atkritumu apsaimniekošanai. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Saņemts priekšlikums, ka Saistošo noteikumus nepieciešams papildināt, paredzot arī juridiskām personām tiesības kompostēt bioloģisku noārdāmos atkritumus – minētais priekšlikums ņemts vērā, precizēts Saistošo noteikumu 13. punkts. Saņemts priekšlikums, ka Saistošo noteikumos jāparedz, ka drīkst dedzināt sausos zarus ar lapām – priekšlikums nav ņemts vērā, jo atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, lapas ir bioloģiskie atkritumi un tos dedzināt nedrīkst. Saņemts jautājums, kādam jābūt kokmateriāla mitruma līmenim. Atbildot uz šo jautājumu, nav vadlīnijas vai tiesību akti, kas noteiktu, kādam tam jābūt. Saņemts jautājums, kāpēc nevar dedzināt niedres. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, niedres neklasificējas kā atkritumi, līdz ar to, tās netiek regulētas šajos Saistošajos noteikumos. Saņemts priekšlikums precizēt Saistošo noteikumu, paredzot iespēju vairākiem nekustamajiem īpašumiem, izmantot kopēju sadzīves atkritumu konteineru. Priekšlikums nav ņemts vērā, jo Saistošo noteikumu mērķis ir efektīva atkritumu apsaimniekošana, neradot pārpildītus konteinerus. Saņemts priekšlikums sniegt skaidrojumu par Saistošajos noteikumos iekļauto regulējumu attiecībā uz punktu, kas noteic biežumu, kādā jāizved sadzīves atkritumi apdzīvotās lauku viensētās. Saistošo noteikumu apakšpunkts, kas noteica, ka apdzīvotās lauku viensētās jāizved sadzīves atkritumi 6 (sešas) reizes gadā ir svītrots. Saņemts priekšlikums precizēt Saistošo noteikumu regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kad var neslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, proti, precizēt attiecīgajā redakcijā ietverto terminu "ēka". Priekšlikums ņemts vērā, Saistošo noteikumu 23.2. apakšpunktā termina "ēka" vietā tiek lietots termins "apdzīvota ēka". |
 |
 |
 |
 |