Darbības ar dokumentu

Jūrmalas domes saistošie noteikumi Nr. 4

Jūrmalā 2024. gada 25. janvārī (prot. Nr. 2, 22. p.)

Grozījumi Jūrmalas domes 2022. gada 25. oktobra saistošajos noteikumos Nr. 51 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā"

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
44. panta otro daļu,
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta trešo daļu,
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija
noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas samaksas kārtība
un kārtība, kādā pakalpojumu izmaksas
tiek segtas no pašvaldību budžeta" 6. punktu

Izdarīt Jūrmalas domes 2022. gada 25. oktobra saistošajos noteikumos Nr. 51 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā" (Latvijas Vēstnesis, 2022, Nr. 220) šādus grozījumus:

1. Izteikt izdošanas tiesisko pamatojumu šādā redakcijā:

"Izdots saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu, Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumu izmaksas tiek segtas no pašvaldību budžeta" 6. punktu".

2. Izteikt 16. un 17. punktu šādā redakcijā:

"16. Personas un tās apgādnieka (turpmāk šajā nodaļā - maksātājs) pienākums ir veikt samaksu par saņemtajiem aprūpes mājās pakalpojumiem. Pārvalde izvērtē maksātāja iespējas samaksāt par aprūpes mājās pakalpojumu, pamatojoties uz personas iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju normatīvajos aktos noteiktā kārtībā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu (turpmāk - iztikas līdzekļu deklarācija) un saskaņā ar šajā nodaļā noteiktiem nosacījumiem. Iztikas līdzekļu deklarācija ir jāiesniedz vienu reizi sešu mēnešu periodā. Aprūpes mājās pakalpojumi var tikt finansēti:

16.1. no maksātāju finanšu līdzekļiem;

16.2. no maksātāju līdzekļiem ar noteikta apmēra pašvaldības līdzfinansējumu;

16.3. no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā.

17. Maksātāja rīcībā esošie līdzekļi nevar būt mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 - uz katru nākamo ģimenes locekli.".

3. Svītrot 18. punktā vārdus "vai uztura devējs".

4. Izteikt 19. un 20. punktu šādā redakcijā:

"19. Maksājumu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība, ja:

19.1. personai nav apgādnieku un tās ienākumi nepārsniedz 17. punktā noteikto ienākumu līmeni;

19.2. personas un vienlaicīgi visu tās apgādnieku ienākumi nepārsniedz 17. punktā noteikto ienākumu līmeni;

19.3. personai ir noteikts politiski represētās personas statuss.

20. Ja, novērtējot maksātāja ienākumus, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi ir lielāki par 17. punktā noteikto ienākumu līmeni, tad maksātājs veic samaksu par pakalpojumu, lai viņa rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par 17. punktā noteikto maksātāja rīcībā esošo līdzekļu līmeni, un atlikušo summu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Šādā gadījumā Pārvalde pieņem lēmumu par samaksas kārtību un informē pakalpojuma sniedzēju par naudas līdzekļiem, kas paliek maksātāja ģimenes rīcībā aprūpes mājas pakalpojuma samaksai.".

5. Papildināt ar 20.¹ un 20.² punktu šādā redakcijā:

"20.¹ Pārvalde, par to informējot pakalpojuma sniedzēju, var atbrīvot maksātāju no pienākuma veikt samaksu par pakalpojumu, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

20.¹ 1. maksātājs ir persona ar I grupas invaliditāti;

20.¹ 2. maksātājs ir persona ar I vai II grupas invaliditāti ar garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumiem;

20.¹ 3. maksātājs ir persona līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai, kurš apgūst izglītību pamatizglītības programmā, vidējo izglītību, profesionālo vai augstāko izglītību;

20.¹ 4. ir iesniegts spēkā stājies tiesas spriedums par to, ka maksātājam nav pienākums uzturēt personu, kura saņem pakalpojumu;

20.¹ 5. maksātāja (mājsaimniecības) ienākumi nepārsniedz 17. punktā noteikto ienākumu līmeni.

20.² Pašvaldība sedz tikai to pakalpojuma izmaksu daļu, kuru būtu jāsedz maksātājam, kurš ir atbrīvots no pienākuma veikt samaksu.".

6. Izteikt 21. punktu šādā redakcijā:

"21. Maksātājs var nedeklarēt savus ienākumus, ja apņemas pilnībā segt pakalpojuma izmaksas. Ja personas apgādnieks, kuram ir pienākums maksāt par pakalpojumu, nedeklarē savus (mājsaimniecības) ienākumus, tad tam ir pienākums pilnībā segt pakalpojuma izmaksas.".

7. Svītrot 23. punktā vārdus "vai uztura devējs".

8. Papildināt ar 23.¹ un 23.² punktu šādā redakcijā:

"23.¹ Ja ar personu ir noslēgts uztura līgums, tad Pārvalde izvērtē uztura līguma nosacījumus attiecībā uz personas aprūpi, un ir tiesīga samazināt piešķiramā aprūpes mājās pakalpojuma apjomu atbilstoši noslēgtā uztura līguma nosacījumiem.

23.² Ja personai aprūpes mājās pakalpojums nepieciešams steidzami (ārkārtas situācijas (stihiskas nelaimes) un situācijas ārpus Pārvaldes darba laika), persona var uzsākt pakalpojuma saņemšanu, neizvērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus un materiālo stāvokli. Šādā gadījumā dokumentus par ienākumiem personas (mājsaimniecības) ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanai ir jāiesniedz 15 darba dienu laikā no pakalpojuma saņemšanas uzsākšanas brīža.".

9. Izteikt 26. punktu šādā redakcijā:

"26. Lai noteiktu samaksas kārtību par pakalpojumu pieaugušo aprūpes institūcijā, persona un tās apgādnieks Pārvaldē iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju. Iztikas līdzekļu deklarācija ir jāiesniedz vienu reizi sešu mēnešu periodā.".

10. Svītrot 28. punktā vārdus "vai uztura devējs".

11. Svītrot 29. punktā vārdus "no pensijas, piemaksas pie pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta".

12. Svītrot 30. punktā vārdus "vai uztura devējs".

13. Izteikt 31., 32. un 33. punktu šādā redakcijā:

"31. Ja persona nevar segt pilnu maksu par pakalpojumu un viņai ir apgādnieki, tad atlikušo maksu līdz pilnai pakalpojuma maksai sedz personas apgādnieki (turpmāk šajā nodaļā - maksātājs).

32. Maksātāja rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas nevar būt mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 - uz katru nākamo ģimenes locekli.

33. Ja, novērtējot maksātāja ienākumus, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas ir lielāki par 32. punktā noteikto ienākumu līmeni, tad apgādnieks veic samaksu par minēto pakalpojumu, lai viņa rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par 32. punktā noteikto maksātāja rīcībā esošo līdzekļu līmeni, un atlikušo summu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Šādā gadījumā Pārvalde pieņem lēmumu par samaksas kārtību un informē pieaugušo aprūpes institūcijā pakalpojuma sniedzēju par naudas līdzekļiem, kas paliek maksātāja rīcībā minētā pakalpojuma samaksai.".

14. Papildināt ar 33.¹ un 33.² punktu šādā redakcijā:

"33.¹ Pārvalde, par to informējot pakalpojuma sniedzēju, var atbrīvot maksātāju no pienākuma veikt samaksu par pakalpojumu, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

33.¹ 1. maksātājs ir persona ar I grupas invaliditāti un ir vienīgā persona mājsaimniecībā un tā sniedz apliecinājumu, ka personas vienīgie ienākumi ir valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti un atlīdzības, atlīdzības un valsts pensijas neatkarīgi no to veida un izmaksas avota, kā arī pensijām pielīdzināmie ienākumi, tad Pārvalde personas ienākumus izvērtē pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmās norādītajiem datiem;

33.¹ 2. maksātājs ir persona ar I vai II grupas invaliditāti ar garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumiem;

33.¹ 3. maksātājs līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai, kurš apgūst izglītību pamatizglītības programmā, vidējo izglītību, profesionālo vai augstāko izglītību;

33.¹ 4. ir iesniegts spēkā stājies tiesas spriedums par to, ka maksātājam nav pienākums uzturēt personu, kura saņem pakalpojumu;

33.¹ 5. maksātāja (mājsaimniecības) ienākumi nepārsniedz 32. punktā noteikto ienākumu līmeni.

33.² Pašvaldība sedz tikai to pakalpojuma izmaksu daļu, kuru būtu jāsedz maksātājam, kurš ir atbrīvots no pienākuma veikt samaksu".

15. Izteikt 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Maksātājs var nedeklarēt savus ienākumus, ja apņemas pilnībā segt pakalpojuma izmaksas. Ja personas apgādnieks, kuram ir pienākums maksāt par pakalpojumu, nedeklarē savus (mājsaimniecības) ienākumus, tad tam ir pienākums pilnībā segt pakalpojuma izmaksas.".

16. Izteikt 104. punktu šādā redakcijā:

"104. Pakalpojums ietver sociālā atbalsta sniegšanu, audiologopēda, fizioterapeita un ergoterapeita pakalpojumus, kā arī citu speciālistu konsultācijas atbilstoši bērna vajadzībām.".

17. Izteikt 127. punktu šādā redakcijā:

"127. Īslaicīgs sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā - pakalpojums) ir terminēts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām līdz 60 dienām kalendārajā gadā, kurām vecuma, funkcionālu traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot sociālo funkcionēšanu (turpmāk šajā nodaļā - personas). Pakalpojums tiek sniegts personas atveseļošanas periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijā.".

18. Izteikt 129. un 130. punktu šādā redakcijā:

"129. Personai ir tiesības saņemt pakalpojumu, ja pakalpojums ir piemērotākais sociālais pakalpojums saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtējumu un ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu, kā arī ģimenes locekļi nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi nodarbinātības vai citu iemeslu dēļ.

130. Pēc visu normatīvajos aktos noteikto dokumentu saņemšanas Pārvalde mēneša laikā pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, par to informējot arī pakalpojuma sniedzēju, vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu. Ja pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt personai pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu, Pārvalde pieņem lēmumu par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai.".

19. Svītrot 131. punktu.

20. Izteikt 132. punktu šādā redakcijā:

"132. Uzsākot pakalpojuma sniegšanu, pakalpojuma sniedzējs nepieciešamības gadījumā nodrošina personas transportēšanu uz pakalpojuma sniedzēja iestādi, noslēdz līgumu ar personu par pakalpojuma saņemšanas kārtību un veic personas fizisko un garīgo spēju izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu.".

21. Svītrot 133. un 134. punktu.

22. Izteikt 135. un 136. punktu šādā redakcijā:

"135. Personai ir pienākums veikt samaksu par pakalpojumu. Ja, novērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu katram ģimenes loceklim, tad maksājumu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Ja persona ir vienīgā persona mājsaimniecībā un tā sniedz apliecinājumu, ka personas vienīgie ienākumi ir valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti un atlīdzības, atlīdzības un valsts pensijas neatkarīgi no to veida un izmaksas avota, kā arī pensijām pielīdzināmie ienākumi, tad Pārvalde personas ienākumus izvērtē pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmās norādītajiem datiem.

136. Ja, novērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi ir lielāki par valstī noteikto minimālo darba algu katram ģimenes loceklim, tad persona veic samaksu par pakalpojumu, lai viņas (mājsaimniecības) rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu katram ģimenes loceklim. Ja, ievērojot šo nosacījumu, persona nevar segt pilnu pakalpojuma samaksu, tad atlikušo summu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Šādā gadījumā Pārvalde pieņem lēmumu par samaksas kārtību un informē pakalpojuma sniedzēju par naudas līdzekļiem, kas paliek personas (mājsaimniecības) rīcībā pakalpojuma samaksai.".

23. Papildināt ar 136.¹ punktu šādā redakcijā:

"136.¹ Persona (mājsaimniecība) var nedeklarēt savus ienākumus, ja apņemas pilnībā segt pakalpojuma izmaksas. Ja persona (mājsaimniecība), kurai ir pienākums maksāt par pakalpojumu, nedeklarē savus (mājsaimniecības) ienākumus, tad tai ir pienākums pilnībā segt pakalpojuma izmaksas.".

24. Svītrot 137.1. apakšpunktu.

25. Izteikt 139. un 140. punktu šādā redakcijā:

"139. Ja pēc pakalpojuma sniegšanas termiņa beigām personas pašaprūpes spējām atbilstošs sociālais pakalpojums normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos nodrošināms par pašvaldības budžeta līdzekļiem un to nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu personas dzīvesvietā vai institūcijā, ja personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, tad Pārvalde var pagarināt personas uzturēšanās laiku pakalpojuma sniedzēja institūcijā līdz tai tiek nodrošināts viņas pašaprūpes spējām atbilstošs pakalpojums.

140. Pakalpojumu nav tiesīgas saņemt personas ar akūtiem psihiskiem stāvokļiem, kad nepieciešama personas atrašanās specializētā ārstniecības iestādē, personām, kurām nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija un regulāras bronhoskopijas, personām ar akūtām infekciju slimībām, tai skaitā hospitālo infekciju, personām ar išēmisko insultu, ja tās uzturējušās stacionārā mazāk par 10 dienām, personām alkohola un narkotisko vielu apreibuma stāvoklī.".

26. Izteikt 159. punktu šādā redakcijā:

"159. Pakalpojuma izmaksas, izņemot izmaksas par telpu lietošanu, tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Personai ir jāveic ar grupu dzīvokļa (par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai)) lietošanu saistīto izdevumu segšanu. Persona ir tiesīga pieprasīt mājokļa pabalstu šo izdevumu segšanai.".

27. Izteikt XXIV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"XXIV. Noslēguma jautājumi".

28. Papildināt ar 177. punktu šādā redakcijā:

"177. Ja persona 2024. gadā pirms saistošo noteikumu 124. punkta svītrošanas (turpmāk - izmaiņas) jau ir saņēmusi īslaicīgās sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām 60 dienas kalendārajā gadā un izmaiņu spēkā stāšanās brīdī turpina saņemt pakalpojumu, tad personai ir tiesīga saņemt pakalpojumu ne ilgāk kā 14 dienas no izmaiņu spēkā stāšanās brīža.".

Jūrmalas domes priekšsēdētāja R. Sproģe

 

Paskaidrojuma raksts
Jūrmalas domes 2024. gada 25. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 4 "Grozījumi Jūrmalas domes 2022. gada 25. oktobra saistošajos noteikumos Nr. 51 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā""

Paskaidrojuma raksta sadaļa	Norādāmā informācija
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums	Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumu izmaksas tiek segtas no pašvaldību budžeta" 6. punkts nosaka, ka pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir noteikt kārtību, kādā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāji saņem īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumus, kā arī papildina nosacījumus kādos gados gadījumus apgādnieki ir atbrīvojami no maksājumu veikšanas par ilgstošās sociālā aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām, kā arī par aprūpes mājās pakalpojumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumu Nr. 828 "Noteikumi par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu" 22. punktu grupu dzīvokļa klienta pienākums ir samaksāt pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamajai daļai). Saistošie noteikumi nosaka pienākumu grupu dzīvokļa pakalpojuma saņēmējiem veikt samaksu par izdevumiem, kuri saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Saistošie noteikumi paredz nodrošināt ergoterapeita pakalpojumus dienas aprūpes centrā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu	Saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu ir atkarīga no minēto pakalpojumu pieprasījuma, pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Veselības un sociālās aprūpes centrs "Sloka"" apstiprinātajām izmaksām un deleģējamo sociālo pakalpojumu apjoma, kā arī klientu materiālā stāvokļa, veicot maksājumus vai tiekot atbrīvotiem no maksājumiem normatīvo aktu noteiktā kārtībā, tos sedzot no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Saistošo noteikumu īstenošanai nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšana.
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci	Saistošie noteikumi attiecas uz sabiedrībai nozīmīgas jomas regulējumu - sociālo pakalpojumu nodrošināšanu. Saistošo noteikumu tiesiskā regulējuma mērķa grupas - ir sociālo pakalpojumu saņēmēji, personas, kuras saviem spēkiem nespēj nodrošināt savu sociālo funkcionēšanu, personas ar garīga rakstura traucējumiem. Sociālā ietekme - paredzama tieša ietekme, jo sociālo pakalpojumu nodrošināšana un pieejamība ir saistāma ar pamatvajadzību nodrošināšanu un dzīves kvalitāti. Ietekme uz vidi - nav tiešas ietekmes. Ietekme uz iedzīvotāju veselību - pozitīvi vērtējama, jo sociālo pakalpojumu pieejamība saglabā un stiprina sociālo pakalpojumu saņēmēju veselību. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā - saistošie noteikumi neskar un neierobežo uzņēmējdarbības aktivitātes; Ietekme uz konkurenci - saistošie noteikumi neskar un neierobežo konkurenci.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām	Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā - Jūrmalas Labklājības pārvalde. Galvenie procedūras posmi un privātpersonām veicamās darbības, ko paredz saistošo noteikumu projekts stiprina personas mājsaimniecības ģimenes locekļu iesaisti personas aprūpē un objektīvi izvērtē pašvaldības līdzfinansējuma iesaisti. Paredzētās administratīvo procedūru izmaksas - nav paredzētas.
5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem	Saistošo noteikumu īstenošanā tiks iesaistītas Jūrmalas Labklājības pārvaldes un pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Veselības un sociālās aprūpes centrs "Sloka"" darbinieki. Netiks veidotas jaunas darba vietas.
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu	Saistošo noteikumu izpildē iesaistītā institūcija ir Jūrmalas Labklājības pārvalde un sociālo pakalpojumu sniedzēji. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija; Izpildes nodrošināšanai nepieciešamie resursi - personālresursi un esošais materiāli tehniskais nodrošinājums.
7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana	Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir nepieciešams norādītā mērķa sasniegšanai. Pašvaldības izraudzītais līdzeklis saistošo noteikumu izdošanai ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, nav citu saudzējošāku līdzekļu, lai sasniegtu leģitīmo mērķi un pašvaldības rīcība ir atbilstoša, jo nodrošina pašvaldības autonomās funkcijas izpildi, kā arī lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtības noteikšanu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā ar ārējā normatīvā akta spēku.
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām	Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts 2023. gada 18. decembrī publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.jurmala.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, paredzot termiņu viedokļu sniegšanai līdz 2024. gada 2. janvārim. Minētajā termiņā sabiedrības priekšlikumi, iebildumi vai komentāri par saistošo noteikumu projektu netika saņemti.

Jūrmalas domes priekšsēdētāja R. Sproģe