Darbības ar dokumentu

1. Šie saistošie noteikumi nosaka Cēsu novada pašvaldības sniegto, finansēto vai līdzfinansēto sociālo pakalpojumu (turpmāk – Pakalpojumi) veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu piešķirt apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Cēsu novada pašvaldībā sociālo pakalpojumu piešķiršana, sniegšana un organizēšana ir uzdota Cēsu novada Sociālajam dienestam (turpmāk – Dienests).

3. Dienests sniedz pakalpojumus vai organizē to sniegšanu dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas vai sociālās rehabilitācijas institūcijās.

4. Tiesības saņemt Pakalpojumus ir:

4.1. personām, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Cēsu novadā un kurām saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, nepieciešams noteikta veida Pakalpojums vai kuras atbilst personu kategorijai, kuras var saņemt šajos noteikumos paredzēto pakalpojumu;

4.2. citām normatīvajos aktos noteiktajām personām, ja tās nonākušas krīzes situācijā vai ir bez mājokļa.

5. Dienests sniedz vai nodrošina šādus Pakalpojumus:

5.1. aprūpe mājās;

5.2. pakalpojums "Drošības poga";

5.3. sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē;

5.4. grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums;

5.5. aprūpes pakalpojums personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi;

5.6. dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.7. dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.8. atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas;

5.9. dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide;

5.10. specializētās darbnīcas;

5.11. speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu pakalpojumu ietvaros;

5.12. speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.13. sociālā darba pakalpojums;

5.14. psihologa pakalpojums;

5.15. pagaidu dzīvojamās platības pakalpojums (krīzes dzīvoklis);

5.16. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.17. specializētā transporta pakalpojums;

5.18. vieglā transporta vai mobilā pacēlāja pakalpojums;

5.19. īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb atelpas brīža pakalpojums;

5.20. atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām;

5.21. ilgstoša un īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.22. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.23. krīzes centra pakalpojums.

6. Pieprasot šajos saistošajos noteikumos minētos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis Dienestā iesniedz dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu un šiem saistošajiem noteikumiem.

7. Ja tiek pieprasīts šo saistošo noteikumu 5.5. apakšpunktā minētais Pakalpojums, Dienestā iesniedzami šādi dokumenti:

7.1. iesniegums, kurā norāda vēlamo pakalpojuma saņemšanas apjomu – stundu skaitu mēnesī (ja tas ir zināms) un vēlamo pakalpojuma sniedzēju;

7.2. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja šī atzinuma nav Dienesta rīcībā;

7.3. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes locekļa (turpmāk – vecāks) darba devēja apliecinājums par darba tiesiskajām attiecībām un darba slodzi (stundas nedēļā), ja bērna vecāks ir darba ņēmējs, vai bērna vecāka apliecinājums par saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanu un tam nepieciešamajām stundām nedēļā, ja bērna vecāks ir saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants;

7.4. izglītības iestādes apliecinājums, ja bērna vecāks apgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē;

7.5. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apliecinājums par dalību (stundas nedēļā) NVA organizētajos nodarbinātība pasākumos, ja bērna vecāks piedalās šādos pasākumos un ja šo ziņu nav Dienesta rīcībā;

7.6. dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājums par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu (stundas mēnesī) bērnam, ja šāds pakalpojums bērnam tiek sniegts un ja šo ziņu nav Dienesta rīcībā;

7.7. citus dokumentus, ja tie Dienestam nepieciešami lēmuma pieņemšanai un ja to nav Dienesta rīcībā.

8. Ja tiek pieprasīts šo saistošo noteikumu 5.23. apakšpunktā minētais Pakalpojums, persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz dokumentus, kas apliecina šo saistošo noteikumu 108. punktā minēto apstākļu iestāšanos, ja šo dokumentu nav Dienesta rīcībā.

9. Dienests pēc personas iesnieguma un visu dokumentu saņemšanas apseko personu viņas dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā Pakalpojuma un pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu, ja šajos saistošajos noteikumos nav paredzēts citādi.

10. Dienesta sniegto maksas Pakalpojumu cenas tiek noteiktas ar Cēsu novada domes lēmumu.

11. Šajos saistošajos noteikumos paredzētie maksas Pakalpojumi darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojuma infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" (turpmāk – Pasākums) izveidotajā infrastruktūrā projektu rezultātu ilgtspējas nodrošināšanas periodā tiek sniegti, ja Dienesta finansētie Pakalpojumi nenodrošina pilnu šīs infrastruktūras noslodzi un ja ir ievēroti Ministru kabineta noteikumi par Pasākuma pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu.

12. Personas vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem Pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos un šajos saistošajos noteikumos paredzētajai kārtībai.

13. Pakalpojums "Aprūpe mājās" (turpmāk – Aprūpe) tiek nodrošināta darba dienās, darba laikā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu un par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajam.

14. Aprūpi no Dienesta budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē:

14.1. trūcīgām personām, kurām nav likumīgo apgādnieku;

14.2. personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

15. Aprūpi no Dienesta budžeta līdzekļiem, bet ar daļēju personas maksājumu, kas noteikts Cēsu novada domes lēmumā, nodrošina personām:

15.1. kurām nav likumīgo apgādnieku un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (izņemot šo noteikumu 14. punktā minētajos gadījumos);

15.2. kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un to likumīgo apgādnieku vai uztura devēja ienākumi nav lielāki kā 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērs (izņemot šo saistošo noteikumu 16.3. apakšpunktā minētajos gadījumos).

16. Aprūpi ar pilnīgu personas vai tās apgādnieka maksājumu nodrošina:

16.1. ja Dienestā ir saņemts iesniegums par maksas pakalpojuma piešķiršanu, neizvērtējot personas ienākumus;

16.2. ja persona ir noslēgusi uztura līgumu, kur noteikts, ka aprūpi nodrošina vai tā var tikt nodrošināta no uztura ņēmēja vai tā likumīgo apgādnieku puses, vai uz personu un tās uztura devēju nav attiecināmi šo saistošo noteikumu 15.2. apakšpunktā norādītie apstākļi;

16.3. ja persona pēdējo piecu gadu laikā atsavinājusi savas īpašuma tiesības (noslēdzot dāvinājuma, pirkuma – pārdevuma vai citu līgumu vai vienošanos), saglabājot dzīvokļa tiesību attiecīgajā īpašumā, un personai tiek nodrošināta aprūpe no īpašuma tiesību uz attiecīgo īpašumu ieguvēja vai likumīgā apgādnieka puses;

16.4. ja personai ir nekustamais īpašums, kas var tikt izmantots ienākumu gūšanai, naudas līdzekļu uzkrājumi skaidrā naudā vai kredītiestādēs vairāk kā 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, kā arī ja persona pēdējā gada laikā ir izsniegusi aizdevumus.

17. Dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par Aprūpes nepieciešamību un citu samaksas kārtību, ja personai ir radušās īpašas grūtības pašaprūpes veikšanā un tās situācija neatbilst šajos saistošajos noteikumos minētajiem pakalpojuma saņemšanas kritērijiem.

18. Aprūpi izbeidz, ja:

18.1. klients atgūst pašaprūpes spējas vai rodas apstākļi, kad Aprūpe netiek nodrošināta;

18.2. izbeidzas objektīvie apstākļi, kuru dēļ apgādnieki nespēja nodrošināt klienta Aprūpi un uzraudzību;

18.3. iestājas klienta nāve;

18.4. klients tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;

18.5. klients rakstiski atteicies no Aprūpes;

18.6. klients izbraucis uz patstāvīgu dzīvi citas pašvaldības teritorijā vai ārzemēs;

18.7. klients nokavējis maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem vairāk par trim mēnešiem;

18.8. ja klienta dzīvesvietā Aprūpes laikā atkārtoti atrodas trešās personas, kas traucē aprūpētāja pienākumu veikšanu.

19. Dienests reizi gadā vai mainoties klienta apstākļiem pārskata sniegtās Aprūpes nepieciešamību, saturu un finansēšanas veidu.

20. Pakalpojums "Drošības poga" nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī pilngadīgām personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

21. Pakalpojumu "Drošības poga" nodrošina šo saistošo noteikumu 20. punktā minētajām personām, ja viņiem saskaņā ar sociālā darbinieka atzinumu ir šāda nepieciešamība.

22. Pakalpojumu "Drošības poga" no Dienesta budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē trūcīgām personām, kurām nav likumīgo apgādnieku.

23. Pakalpojumu "Drošības poga" no Dienesta budžeta līdzekļiem, bet ar daļēju personas maksājumu, kas noteikts Cēsu novada domes lēmumā, nodrošina personām, kas atbilst šo saistošo noteikumu 15.1. un 15.2. apakšpunktos noteiktajiem kritērijiem.

24. Pakalpojumu "Drošības poga" ar pilnīgu personas vai tās apgādnieka maksājumu nodrošina šo saistošo noteikumu 16.1., 16.2., 16.3. un 16.4. apakšpunktos noteiktajos gadījumos.

25. Sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē ir pakalpojums bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, lai nodrošinātu viņiem naktsmītni, vakariņas, brokastis, personiskās higiēnas un veļas mazgāšanas iespējas līdz 3 mēnešiem viena gada laikā.

26. Atsevišķos gadījumos, ja persona pilda normatīvajos aktos noteiktos klientu līdzdarbības pienākumus, Dienests, pamatojoties uz individuālo klienta rehabilitācijas plānu vai sociālā darbinieka atzinumu, var pagarināt klienta uzturēšanās laiku naktspatversmē.

27. Personai, ierodoties naktspatversmē, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, atsevišķos gadījumos (pirmo nakti) personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

28. Sociālās aprūpes pakalpojumu naktspatversmē persona var izmantot, ja tā ievēro naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus.

29. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums (turpmāk – grupu dzīvokļa pakalpojums) nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu dzīvoklī (mājā).

30. Grupu dzīvokļa pakalpojumu sniedz vai nodrošina pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi, primāri pakalpojumu nodrošinot personām, kuras pēc valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

31. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu personai izbeidz sniegt, ja:

31.1. personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

31.2. personai piešķirts cits atbilstošs sociālais pakalpojums;

31.3. persona ilgāk par 1 mēnesi neattaisnotu iemeslu dēļ faktiski neizmanto pakalpojumu;

31.4. persona uzsākusi patstāvīgu dzīvi.

32. Šo saistošo noteikumu 31. punktā minētajos gadījumos grupu dzīvokļa pakalpojums sniedzams līdz cita atbilstoša sociālā vai veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai patstāvīgas dzīves uzsākšanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par grupu dzīvokļa pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu pieņemšanas dienas. Grupu dzīvokļa pakalpojuma sniedzējs šajā laikā nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar Dienestu aktīvi iesaistās klienta sociālo problēmu un mājokļa jautājumu risināšanā.

33. Grupu dzīvokļa pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem, maksu par grupu dzīvokļa dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu īri un ekspluatāciju, t.sk. apkuri (atbilstoši lietojamai daļai), sedz grupu dzīvokļa pakalpojuma saņēmējs.

34. Aprūpes pakalpojumu personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi (turpmāk tekstā – aprūpes pakalpojums), ietver personu no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti (turpmāk – bērns) aprūpi un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu personas dzīvesvietā.

35. Aprūpes pakalpojumu bērnam ir tiesības saņemt Invaliditātes likumā noteiktajos gadījumos, ja Dienests, ir konstatējis aprūpes pakalpojuma nepieciešamību, jo bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimene nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā šādu iemeslu dēļ:

35.1. nodarbinātība;

35.2. izglītības programmas apguve;

35.3. dalība NVA nodarbinātības pasākumos;

35.4. citi objektīvi iemesli, ja par to saņemts sociālā darbinieka atzinums.

36. Aprūpes pakalpojumu piešķir, izvērtējot:

36.1. bērna pašaprūpes un ar mājas dzīvi saistītās prasmes (atbilstoši bērna vecuma posmam un funkcionālo traucējumu veidam);

36.2. ar bērnu kopā dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu;

36.3. likumisko pārstāvju vai audžuģimenes iespējas iesaistīties aprūpē un uzraudzībā (t.sk. vērtējot nepieciešamību veltīt laiku citiem bērniem, noslodzi darbā, vai ir viena vecāka ģimene, nepieciešamību veikt privātas veselības vai darījumu lietas bez bērna klātbūtnes, u.c.);

36.4. skolas dienas pārklājums (vai bērns apgūst vispārējo izglītību dzīves vietas izglītības iestādē, izglītību apgūst mājas apmācībā, izglītību apgūst speciālās izglītības iestādē, uz kuru dodas dažas dienas nedēļā, vai ir iespēja izmantot skolas pagarinātās dienas pakalpojumu u.tml.);

36.5. iespējas bērnam iesaistīties dažādās aktivitātēs un pasākumos;

36.6. iespējas saņemt sociālos un ārstniecības pakalpojumus (t.sk., bērna uzraudzības iespējas dienas aprūpes centrā, dienas centrā, iespēju saņemt pakalpojumu "atelpas brīdis", kā arī rehabilitācijas, terapijas un citus pakalpojumus.

37. Piešķiramā aprūpes pakalpojuma apjomu noteic pēc nepieciešamības, ievērojot šo saistošo noteikumu 35. un 36. punktā paredzētos vērtēšanas kritērijus un nepārsniedzot Ministru kabineta noteikto apjomu.

38. Aprūpes pakalpojumu piešķir uz bērnam noteikto invaliditātes periodu, bet ne ilgāk par 3 gadiem, bez mājsaimniecības ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanas un finansē no pašvaldības budžeta.

39. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai apgūst izglītības programmu neklātienē, pakalpojumu piešķir tikai nodarbinātības laikā vai studiju dienās mācību gada laikā un sesijas laikā.

40. Aprūpes pakalpojumu nepiešķir, ja bērns neatbilst Invaliditātes likumā paredzētajiem nosacījumiem un šajos saistošajos noteikumos paredzētajiem kritērijiem.

41. Pēc lēmuma pieņemšanas par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu Dienests slēdz līgumu ar bērna vecāku un pakalpojuma sniedzēju.

42. Dienests aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai var piesaistīt juridisku personu, kas reģistrēta Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata fizisku personu (izņemot bērna 1. pakāpes radiniekus vai vienas mājsaimniecības locekļus), kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti.

43. Pakalpojuma sniedzējs šo saistošo noteikumu 41. punktā minētā līguma noteiktajā kārtībā reizi mēnesī iesniedz Dienestā apliecinājumu par iepriekšējā mēnesī sniegto aprūpes pakalpojumu, un Dienests kontrolē minētā līguma saistību izpildi. Apliecinājumā norāda dienas, kad sniegts aprūpes pakalpojums, un tajās nostrādāto stundu skaitu, kā arī līdzēju apliecinājumus par sniegto un saņemto pakalpojumu.

44. Aprūpes pakalpojumu pārtrauc uz laiku, kamēr bērns ārstējas stacionārā ārstniecības iestādē vai kamēr pastāv citi apstākļi, kas var būt par pamatu aprūpes pakalpojuma pārtraukšanai.

45. Aprūpes pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

45.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā aprūpes pakalpojuma;

45.2. bērna dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

45.3. beidzies lēmumā, ar ko piešķirts aprūpes pakalpojumus, noteiktais aprūpes pakalpojuma sniegšanas periods;

45.4. Dienests konstatē, ka mainījušies apstākļi, kas dod pamatu saņemt aprūpes pakalpojumu vai ir radušies apstākļi, kuru dēļ bērna likumiskais pārstāvis pats vai audžuģimene pati var nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību;

45.5. bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

45.6. Dienests konstatē, ka aprūpes pakalpojums faktiski netiek izmantots.

46. Dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – Dienas aprūpes centrs personām ar GRT) dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, nodrošinot ēdināšanu, ja persona saņem šo pakalpojumu vismaz četras stundas dienā.

47. Dienests sniedz vai nodrošina Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem:

47.1. kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa) un trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

47.2. kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa) un trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

47.3. kurām noteikta III invaliditātes grupa vai nav noteikta invaliditāte.

48. Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojums tiek finansēts:

48.1. no Dienesta budžeta līdzekļiem – šo saistošo noteikumu 47.1. un 47.2. apakšpunktā minētajām personām;

48.2. no pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai – šo saistošo noteikumu 47.3. apakšpunktā minētajām personām.

49. Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

49.1. persona iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;

49.2. personas dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

49.3. beidzies lēmumā, ar ko piešķirts pakalpojumus, noteiktais pakalpojuma sniegšanas periods;

49.4. persona tiek ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

49.5. Dienests konstatē, ka pakalpojums neattaisnotu iemeslu dēļ faktiski netiek izmantots ilgāk par mēnesi.

50. Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk – Dienas aprūpes centrs bērniem ar FT) dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, nodrošinot ēdināšanu, ja bērns saņem šo pakalpojumu vismaz četras stundas dienā.

51. Pašvaldība sniedz vai nodrošina Dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

52. Dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

53. Dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

53.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;

53.2. bērna dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

53.3. beidzies lēmumā, ar ko piešķirts aprūpes pakalpojumus, noteiktais aprūpes pakalpojuma sniegšanas periods;

53.4. ir mainījušies apstākļi, kas dod pamatu saņemt pakalpojumu vai ir radušies apstākļi, kuru dēļ bērna likumiskais pārstāvis pats vai audžuģimene pati var nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību;

53.5. bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

53.6. pakalpojums neattaisnotu iemeslu dēļ faktiski netiek izmantots ilgāk kā vienu mēnesi.

54. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju, apgūtu jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas.

55. Atbalsta un/vai izglītojošas grupas atkarībā no grupas darbības mērķa, vada speciālists, kurš ir apmācīts grupu vadīšanā un ir tiesīgs to veikt.

56. Tiesības saņemt atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir personai, kuru dalībai grupā rekomendējis sociālā darba speciālists vai psihologs, vai šis pakalpojums ir iekļauts ģimenes (personas) sociālās rehabilitācijas plānā. Ja grupa nav nokomplektēta pilnā sastāvā, tiesības saņemt atbalsta un/vai izglītojošās un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir ikvienai motivētai personai, kura izteikusi vēlēšanos piedalīties grupā.

57. Izglītojošo, atbalsta vai pašpalīdzības grupu pakalpojumu, pamatojoties uz sociālā darba speciālista vai psihologa atzinumu vai sociālās rehabilitācijas plānu, viena persona kalendāra gada laikā var saņemt dalībai ne vairāk kā divās grupās, nepārsniedzot 10 nodarbības katrā grupā.

58. Atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupu pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

59. Dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide, nodrošina minētajām personām sociālās funkcionēšanas spēju un sociālo prasmju pilnveidošanu un attīstīšanu, kā arī saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

60. Šo saistošo noteikumu 59. punktā minētais pakalpojums tiek piešķirts saskaņā ar Dienesta sociālā darba speciālista izvērtējumu vai personas sociālās rehabilitācijas plānu.

61. Dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide, tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

62. Specializēto darbnīcu pakalpojums ir darbnīcas ar speciāli pielāgotām darba vietām un nodrošinātu speciālistu atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgajā vecumā. Specializētās darbnīcas pakalpojuma mērķis ir attīstīt personu sociālās un funkcionālās prasmes, veicināt un motivēt šo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos un integrāciju sabiedrībā.

63. Dienests sniedz vai nodrošina specializēto darbnīcu pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem:

63.1. kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa) un pirmais vai otrais aprūpes līmenis;

63.2. kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa) un pirmais vai otrais aprūpes līmenis;

63.3. kurām noteikta III invaliditātes grupa vai nav noteikta invaliditāte.

64. Specializēto darbnīcu pakalpojums tiek finansēts:

64.1. no Dienesta budžeta līdzekļiem – šo saistošo noteikumu 63.1. un 63.2. apakšpunktā minētajām personām;

64.2. no pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai – šo saistošo noteikumu 63.3. apakšpunktā minētajām personām.

65. Specializēto darbnīcu pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

65.1. persona iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā pakalpojuma;

65.2. personas dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

65.3. beidzies lēmumā, ar ko piešķirts pakalpojumus, noteiktais pakalpojuma sniegšanas periods;

65.4. persona tiek ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

65.5. pēc sociālā darba speciālista izvērtējuma personai noteikts cits aprūpes līmenis;

65.6. Dienests konstatē, ka pakalpojums neattaisnotu iemeslu dēļ faktiski netiek izmantots ilgāk par mēnesi.

66. Speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu pakalpojumu ietvaros (turpmāk šajā nodaļā – Speciālistu pakalpojumi) nodrošina konsultācijas un nodarbības, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un sociālo funkcionēšanu un psihosociālu atbalstu.

67. Pašvaldība sniedz vai nodrošina Speciālistu pakalpojumus:

67.1. atbilstoši sociālās rehabilitācijas plānam pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa);

67.2. atbilstoši speciālista (psihologs, ārsts speciālists, sociālais pedagogs, sociālais darbinieks, u.c.) atzinumam par bērna attīstības un veselības stāvokļa uzlabošanai nepieciešamo pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, ja ir izmantoti valsts finansētie speciālistu pakalpojumi;

67.3. atbilstoši ārsta speciālista atzinumam šo noteikumu 67.2. apakšpunktā minēto bērnu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm.

68. Speciālistu pakalpojumi tiek finansēti:

68.1. no Dienesta budžeta līdzekļiem:

68.1.1. nepārsniedzot 400,00 euro kalendāra gadā vienai personai, – šo saistošo noteikumu 67.1. apakšpunktā minētajām personām un psihologa konsultācijas šo saistošo noteikumu 67.3. apakšpunktā minētajām personām;

68.1.2. nepārsniedzot 600,00 euro kalendāra gadā vienai personai, – šo saistošo noteikumu 67.2. minētajām personām.

68.2. no pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai:

68.2.1. šo saistošo noteikumu 67.3. apakšpunktā minētajām personām, izņemot psihologa pakalpojumu;

68.2.2. šo saistošo noteikumu 67.1. un 67.2. apakšpunktos minētajām personām, kuras saņēmušas Dienesta finansētos Speciālistu pakalpojumus par šajos saistošajos noteikumos paredzēto summu.

69. Speciālistu pakalpojumus nodrošina sociālo pakalpojumu reģistrā, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā vai ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēti pakalpojumu sniedzēji vai psihologs, kurš atbilst Psihologu likumā noteiktajām psihologa profesionālās darbības prasībām.

70. Speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – Speciālistu pakalpojumi) nodrošina bērniem ar funkcionāliem traucējumiem konsultācijas un nodarbības, lai veicinātu sociālo funkcionēšanu, attīstītu dzīves pamatprasmes un iemaņas, uzlabojot dzīves kvalitāti.

71. Speciālistu pakalpojumi ietver:

71.1. Montesori pedagoga nodarbības;

71.2. logopēda nodarbības;

71.3. fizioterapijas nodarbības;

71.4. smilšu spēles terapeita konsultācijas;

71.5. psihologa/psihoterapeita konsultācijas;

71.6. citu speciālistu konsultācijas vai nodarbības pēc speciālista izvērtējuma.

72. Tiesības saņemt Speciālistu pakalpojumus ir pirmsskolas vecuma bērniem saskaņā ar speciālista (psihologs, ārsts speciālists, sociālais pedagogs, sociālais darbinieks, u.c.) atzinumu par bērna sociālās funkcionēšanas spējām un ieteikumiem šo spēju uzturēšanai vai uzlabošanai. Speciālista pakalpojumu var saņemt, ja pirmsskolas izglītības iestāde nevar nodrošināt attiecīgā speciālista atbalstu un ja ir izmantots par valsts budžeta līdzekļiem pieejamais pakalpojums, un tas nav bijis pietiekams bērna funkcionālo traucējumu mazināšanā.

73. Speciālistu pakalpojumi tiek finansēti no Dienesta budžeta līdzekļiem:

73.1. bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām – kalendāra gada laikā nepārsniedzot summu, kas atbilst minimālās algas apmēram;

73.2. pārējiem bērniem – kalendāra gada laikā nepārsniedzot summu 50 % apmērā no minimālās algas.

74. Speciālistu pakalpojumus nodrošina sociālo pakalpojumu reģistrā, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā vai ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrēti pakalpojumu sniedzēji vai psihologs, kurš atbilst Psihologu likumā noteiktajām psihologa profesionālās darbības prasībām.

75. Sociālais darbs nodrošina profesionālu darbību, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās.

76. Sociālā darba pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

77. Psihologa pakalpojums ietver profesionālu psiholoģisko palīdzību ģimenei vai personai, kurai nepieciešams uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas.

78. Tiesības saņemt psihologa pakalpojumu ir:

78.1. personai, kura ir nokļuvusi krīzes vai ārkārtas situācijā un kurai nepieciešams uzlabot savas funkcionēšanas spējas.

78.2. Personai, kurai nepieciešams psiholoģiskais atbalsts problēmu risināšanā, saskarsmes veicināšanā, savstarpējo attiecību uzlabošanā un stiprināšanā ģimenē, prasmju un spēju attīstīšanā un pilnveidošanā, kam šis pakalpojums nepieciešams atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam vai sociālās rehabilitācijas plānam.

79. Psihologa pakalpojumu var saņemt līdz 10 konsultācijām gadā atbilstoši sociālā darbinieka novērtējumam. Pamatojoties uz sociālā darbinieka vai psihologa atzinumu, psihologa pakalpojumu var piešķirt atkārtoti.

80. Psihologa pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

81. Pagaidu dzīvojamās platības pakalpojums (krīzes dzīvoklis) ir Cēsu novada pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa:

81.1. kas īslaicīgai lietošanai tiek nodrošināta kā izmitināšanas pakalpojums personai vai ģimenei, kas nonākusi krīzes situācijā, nespēj sevi nodrošināt ar mājokli un nesaņem citu personu atbalstu mājokļa nodrošināšanā;

81.2. kas tiek nodrošināta droša patvēruma veidā sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no vardarbības cietušām pilngadīgām personām.

82. Dienests pieņem lēmumu par Krīzes dzīvokļa piešķiršanu un noslēdz līgumu ar šī pakalpojuma saņēmēju par krīzes dzīvokļa izmantošanu.

83. Šo saistošo noteikumu 81.1. apakšpunktā minētajām personām:

83.1. krīzes dzīvokli piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem; ja persona sadarbojas ar Dienestu un iesaistās pasākumos savas situācijas uzlabošanai, krīzes dzīvokli var piešķirt uz laiku līdz trīs mēnešiem;

83.2. krīzes dzīvokļa pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem, ja persona ir no trūcīgas mājsaimniecības; citos gadījumos krīzes dzīvokļa pakalpojumu persona apmaksā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

84. Šo saistošo noteikumu 81.2. apakšpunktā minētajām personām krīzes dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtībai no vardarbības cietušam un vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

85. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā, lai atjaunotu vai uzlabotu ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas.

86. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir personai, kam šis pakalpojums nepieciešams atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam vai sociālās rehabilitācijas plānam.

87. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir līdz 10 stundām nedēļa uz laiku, kas paredzēts sociālā darbinieka izvērtējumā vai sociālās rehabilitācijas plānā. Atbilstoši nepieciešamībai, ģimenes asistenta pakalpojuma stundu skaitu nedēļā var palielināt.

88. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts ģimenes asistenta pakalpojuma mērķis, Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par ģimenes asistenta pakalpojuma turpināšanu.

89. Ģimenes asistenta pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

90. Specializētā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās vai kuras veselības stāvokļa dēļ nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu (izņemot personām, kuras ir pārvietojamas guļus stāvoklī).

91. Specializētā transporta pakalpojums tiek nodrošināts un finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem:

91.1. specializētās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem, viņu nogādāšanai no mājām skolā un mājās no skolas Cēsu novada teritorijā;

91.2. trūcīgām un maznodrošinātām personām ar funkcionāliem traucējumiem, nepārsniedzot pakalpojuma apjomu 10 reizes gadā, nokļūšanai uz ārstniecības iestādēm un sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām;

91.3. dienas aprūpes centra klientu nokļūšanai Cēsu novada teritorijā no mājām vai skolas dienas aprūpes centrā un mājās no dienas aprūpes centra, ja specializētā autotransporta pakalpojums netiek nodrošināts dienas aprūpes centra pakalpojuma ietvaros vai personai nav nodrošināts asistenta pakalpojums;

91.4. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka izvērtējuma.

92. Dienesta vieglā transporta un/vai mobilā pacēlāja pakalpojums ir atbalsta pakalpojums personai nokļūšanai uz/no ārstniecības iestādēm, sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām, valsts vai pašvaldības institūcijām.

93. Tiesības saņemt Dienesta vieglā transporta pakalpojumu līdz 10 reizēm gadā ir:

93.1. personām ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās un kuras nespēj patstāvīgi izmantot sabiedrisko transportu;

93.2. vientuļām personām bez apgādniekiem krīzes situācijā pēc sociālā darbinieka izvērtējuma, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

93.3. ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

93.4. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka izvērtējuma.

94. Tiesības saņemt mobilā pacēlāja pakalpojumu ir personām ar funkcionāliem traucējumiem un pārvietošanās grūtībām. Mobilā pacēlāja pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem ne vairāk kā 10 reizes kalendāra gada laikā.

95. Vieglā autotransporta pakalpojums finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

96. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb atelpas brīža pakalpojums nodrošina uzraudzību, sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, ēdināšanu 4 (četras) reizes dienā, pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendāra gadā, aprūpes procesā aizstājot ģimenes locekļus.

97. Atelpas brīža pakalpojumu bērniem nodrošina vai sniedz atbilstoši individuālā atbalsta plānam bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

98. Atelpas brīža pakalpojums bērniem tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

99. Atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām nodrošina uzraudzību, sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, ēdināšanu 4 (četras) reizes dienā, pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendāra gadā, aprūpes procesā aizstājot mājsaimniecības locekļus.

100. Atelpas brīža pakalpojumu saskaņā ar sociālā darbinieka atzinumu piešķir pilngadīgām personām ar GRT darbspējīgā vecumā, kurām ir smagi vai ļoti smagi funkcionālie traucējumi, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa un ceturtais aprūpes līmenis un kuras saņem pabalstu personai, kurai nepieciešama īpašā kopšana.

101. Atelpas brīža pakalpojums pilngadīgām personām tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

102. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām ir pakalpojums institūcijā personām no 18 gadu vecuma, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un ja personai nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās noteikto pakalpojumu apjomu un personas fiziskās un garīgās spējas pēc izvērtējuma atbilst trešajam vai ceturtajam aprūpes līmenim.

103. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā nodrošina diennakts sociālo aprūpi uz laiku līdz 3 mēnešiem pilngadīgām personām:

103.1. kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas centrā noteikto pakalpojuma apjomu;

103.2. pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

104. Ilgstošas un īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums apmaksājams atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta paredzētajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

105. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina mājokli, pilnu aprūpi, audzināšanu un sociālo rehabilitāciju bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem, par kuru ievietošanu ārpusģimenes aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā lēmusi bāriņtiesa, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai, ievērojot bērna vecāku lūgumu, normatīvajos aktos noteiktajā sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībā šādu lēmumu pieņēmis Dienests.

106. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilnā apmērā finansē Dienests saskaņā ar noslēgto līgumu starp Dienestu un šī pakalpojuma sniedzēju.

107. Krīzes centra pakalpojums paredzēts krīzes situācijā nonākušām ģimenēm un personām, nodrošinot tām diennakts sociālo rehabilitāciju, psiholoģisko palīdzību un psihoemocionālo atbalstu, lai atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

108. Krīzes centra pakalpojumu var saņemt:

108.1. ģimenes un personas, kuras nonākušas krīzes situācijā vardarbības, nelaimes gadījuma vai ieilgušu sociālo problēmu dēļ;

108.2. jaundzimušā bērna māte ar jaundzimušo bērnu, ja viņai nav iztikas līdzekļu un mājokļa.

109. Krīzes centra pakalpojumu piešķir saskaņā ar sociālā darbinieka izvērtējumu vai ģimenes (personas) sociālās rehabilitācijas plānu, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus.

110. Krīzes centra pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 mēnešiem, un sociālā darba speciālists pēc nepieciešamības veic atkārtotu ģimenes vai personas izvērtēšanu krīzes centra pakalpojuma saņemšanai.

111. Krīzes centra pakalpojumu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, ar ko Dienests noslēdzis līgumu par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

112. Krīzes centra pakalpojumu finansē no Dienesta budžeta līdzekļiem Dienesta lēmumā norādītajā laika periodā.

113. Dienesta pieņemto lēmumu var apstrīdēt Cēsu novada domē.

114. Cēsu novada domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

115. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Cēsu novada domes 2021. gada 2. decembra saistošie noteikumi Nr. 16 "Par sociālajiem pakalpojumiem Cēsu novadā".