Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr. 53

Rīgā 2024. gada 17. janvārī (prot. Nr. 2 51. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 15. janvāra rīkojumā Nr. 28 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 57.0. versija)"

Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 15. janvāra rīkojumā Nr. 28 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 57.0. versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 12. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 57.0. versijā projekta "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība" (turpmāk - projekts) aprakstu un projekta izmaksas 4 315 850 euro apmērā."

2. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 559 800 euro gadā, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasīt papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

Ministru prezidente E. Siliņa

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2021. gada 15. janvāra
rīkojumu Nr. 28)

Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk - SAM 2.2.1.) 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk - 2.2.1.1. pasākums) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) projekta "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība" (turpmāk - projekts) virsmērķis ir nodrošināt komersantiem iespēju izmantot valsts pakalpojumu digitālo infrastruktūru atvieglojumu pārvaldībai un informācijas attēlošanai klientiem valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv (turpmāk - portāls Latvija.gov.lv), pilnveidot valsts un pašvaldību atvieglojumu pārvaldības procesus, kā arī attīstīt valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk - VPVKAC) tīkla tehniskās spējas, digitalizējot publisko pakalpojumu, konsultāciju un lietotāju atbalsta sniegšanu attālināti. Pēc projekta īstenošanas paredzēts veicināt komersantu un valsts pārvaldes pamatdarbības straujāku digitalizāciju un attīstību, sniegt ieguldījumu koronavīrusa Covid‑19 (turpmāk - Covid-19) pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes seku novēršanai, samazinot reģionu nomales efektu valsts teritorijā, administratīvo slogu, kā arī uzlabojot pakalpojumu klāstu un pieejamību gan publiskajam, gan privātajam sektoram, gan iedzīvotājiem.

Projekta mērķi

1. Pilnveidot Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas (turpmāk - AVIS) funkcionalitāti.

2. Pilnveidot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu Latvija.gov.lv un nodrošināt Notāru informācijas sistēmas integrāciju ar juridisko personu pilnvarošanas (JPP) risinājumu.

3. Attīstīt VPVKAC, nodrošinot pakalpojumu pārvaldības risinājumu un palielinot valsts pārvaldes attālinātās konsultācijas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

Lai sasniegtu projekta mērķus, plānotas šādas darbības:

1) nodrošināt projekta administratīvo vadību, vadīt projekta mērķu sasniegšu ar pieejamiem resursiem un nodrošināt projekta darbību izpildi un plānoto rezultātu sasniegšanu, kā arī regulāri publicēt informāciju par projektu VARAM tīmekļvietnē;

2) pilnveidot AVIS, funkcionāli attīstot VARAM projektā Nr. 2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma - 2. kārta" (turpmāk - PIKTAPS 2) izstrādāto un ieviesto AVIS centralizēto platformu un nodrošinot iespēju komersantiem īstenot komersantu lojalitātes programmas, iedzīvotājiem vienuviet uzskaitīt un pārvaldīt savus atvieglojumu saņemšanai pieteiktos identifikācijas līdzekļus, atvieglojumu devējiem AVIS darba vidē veikt elektronisku atvieglojumu un to prioritāšu uzskaiti, administrēšanu un pārvaldību un atvieglojumu pakalpojumu sniedzējiem iespēju AVIS darba vidē pārvaldīt savas identifikācijas un darījumu sistēmas, kā arī sniegto atvieglojumu darījumu datus;

3) attīstīt portālu Latvija.gov.lv, nodrošinot klientiem iespēju strādāt jaunā, uz lietotāju pieredzi balstītā vidē, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk - VRAA) projektā Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" (turpmāk - PSPP) izstrādāto portāla Latvija.gov.lv dizainu, kā arī integrēt Notāru informācijas sistēmas ar juridisko personu pilnvarošanas (JPP) risinājumu, ļaujot Latvijā bāzētu ārzemju komersantu uzņēmumu un/vai to filiāļu pārstāvjiem portālā Latvija.gov.lv aktivizēt e-adresi un/vai izpildīt portālā Latvija.gov.lv izmitinātos, juridiskajām personām paredzētos e-pakalpojumus, ja šīs amatpersonas nav Latvijas rezidenti un tām nav tehniskas iespējas saņemt Latvijas elektroniskās identifikācijas līdzekļus (eID, eParaksts un/vai eParaksts Mobile);

4) nodrošināt VPVKAC pakalpojumu pārvaldības risinājumu un veicināt valsts pārvaldes attālinātās konsultācijas pakalpojuma pieejamību, turpinot PIKTAPS 2 projektā uzsākto klientu apkalpošanas procesu un VPVKAC pamatdarbības procesu pilnveidošanu, nodrošinot VPVKAC pakalpojumu pārvaldības risinājumu, attālinātas un personificētas iestādes speciālista konsultācijas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem VPVKAC paplašinātajā tīklā, kas ietver gan pakalpojumu centrus, gan pašvaldību bibliotēkas pagastu līmenī, gan mobilās VPVKAC brigādes, kuras klientus apkalpo izbraukumā.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr. p. k.	Rezultāta rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sasniedzamā vērtība
				divus gadus pēc projekta beigām	trīs gadus pēc projekta beigām
RR1	AVIS atvieglojumu darījumi	skaits	0	100 000	1 000 000
RR2	Komersanti, kuri izmanto AVIS atvieglojumu pārvaldībai	skaits	0	2	5
RR3	AVIS izmantoto atvieglojumu apjoms	euro	0	10 000	100 000
RR4	Attālinātas un personificētas iestādes speciālista konsultācijas pakalpojuma izmantojuma gadījumi	skaits	0	100	500

Projekta iznākuma rādītāji

Nr. p. k.	Iznākuma rādītājs	Mērvienība	Sasniedzamā vērtība projekta beigās
1.	Pilnveidoti darbības procesi	procesi	11
2.	Pilnveidotas un centralizētas atvērtas informācijas sistēmu koplietošanas platformas	platformas	3
3.	Funkcionāli uzlabots AVIS e-pakalpojums, nodrošinot iespēju atvieglojuma saņēmējam pārvaldīt savus identifikācijas līdzekļus	e-pakalpojumi	1
4.	Pilnveidots VPVKAC koplietošanas pakalpojums "attālinātais ierēdnis"	koplietošanas pakalpojumi	1

Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 4 315 850 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 30 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 14. decembrim.

Projekta iznākumu plānotās uzturēšanas izmaksas ir 559 800 euro gadā.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums SAM 2.2.1. rezultāta rādītājos

Projekts turpina 2.2.1.1. pasākuma projektos PIKTAPS 2 un PSPP uzsāktās aktivitātes un ir cieši saistīts ar 2.2.1.1. pasākuma projektu "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)" (turpmāk - DAGR), jo projekta ietvaros tiks uzsākta AVIS platformas un portāla Latvija.gov.lv integrācija ar DAGR un Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmu (turpmāk - VIRSIS).

Projekta iznākumi un rezultāti ir vērsti uz šādu SAM 2.2.1. mērķu sasniegšanu:

1) nodrošināt lietotājiem draudzīgus valsts pārvaldes pakalpojumus;

2) nodrošināt publiskā sektora darbības efektivitāti;

3) nodrošināt publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību, caurskatāmību un sadarbspēju nacionālā mērogā;

4) nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu citās valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti;

5) radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora, piemēram, tās izmantošanai atvieglojumu pārvaldības un analīzes mērķiem;

6) nodrošināt valsts informācijas sistēmās uzkrājamo datu nodošanu pašvaldībām;

7) nodrošināt pasākuma ietvaros izveidojamo vai attīstāmo sistēmu automatizētu mijiedarbības procesu izveidi ar pašvaldību informācijas sistēmām.

Projekta ietvaros attīstāmie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) risinājumi un pilnveidojamie darbības procesi ir vērsti uz plašu sabiedrības daļu un līdz ar to sniedz būtisku ieguldījumu SAM 2.2.1. iznākuma rādītājos.

Ieguldījums SAM 2.2.1. iznākuma rādītāju sasniegšanā

Nr. p. k.	SAM 2.2.1. rādītājs	Mērvienība	Skaits
1.	Pilnveidoti darbības procesi	procesi	11
2.	Pilnveidotas un centralizētas atvērtas informācijas sistēmu koplietošanas platformas	platformas	3

Projekta īstenošanas sociālekonomiskie ieguvumi

Nr. p. k.	Sociālekonomiskais ieguvums	Ekvivalents naudas izteiksmē (euro)	Aprēķins
AVIS platforma
1.	Nodrošinot atvieglojuma devējam darba vidi centralizētā AVIS platformā un iespēju administrēt un pārvaldīt atvieglojumus, samazināsies decentralizētu sistēmu ieviešanas izmaksas	1 000 000	Pamatojoties uz VARAM resora ekspertu viedokli un līdzšinējo pašvaldību pieredzi decentralizētas, lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanā, tiek pieņemts, ka vienas lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanas izmaksas vienai pašvaldībai kā atvieglojumu devējam vidēji ir 50 000 euro, bet 10 gadu laikā, piesaistot līdz 20 valsts iestādes un pašvaldības, valsts un pašvaldību ietaupījumi projekta pārskata periodā sasniegs 1 milj. euro: 50 000 euro x 20 = 1 000 000 euro
2.	Atverot AVIS platformu komersantu atvieglojumu administrēšanai un pārvaldībai, tiks veicināta komersantu pamatdarbības straujāka digitalizācija un samazināsies individuālu sistēmu uzturēšanas vai nomas izmaksas	252 000	Pieņemot, ka vienas individuālas lojalitāšu programmas pārvaldībai ar kopējo klientu skaitu 20 000 paredzētās informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas ir 300 euro mēnesī, 10 gadu laikā, atverot AVIS platformu vismaz septiņiem komersantiem, komersantu ietaupījumi projekta pārskata periodā sasniegs 252 000 euro: 1) 300 euro x 12 mēneši = 3 600 euro gadā; 2) 3 600 euro x 10 gadi = 36 000 euro; 3) 36 000 euro x 7 = 252 000 euro
3.	Nodrošinot iespēju iedzīvotājiem vienuviet pieteikt un pārvaldīt savus identifikācijas līdzekļus atvieglojumu saņemšanai, samazināsies izdevumi atvieglojumu devējiem individuālu un specifisku identifikācijas līdzekļu izgatavošanai un administrēšanai	9 144 400	Pieņemot, ka vienas elektroniskas identifikācijas līdzekļa kartes izgatavošanas un uzturēšanas izmaksas ir 10 euro, un ņemot vērā, ka Latvijā ir 2 032 893 iedzīvotāji, kuriem ir deklarēta dzīvesvieta, un aptuveni 80 % ir piešķirts vismaz viens atvieglojums, 10 gadu laikā, piesaistot līdz 20 valsts iestādes un pašvaldības, kā arī septiņus komersantus ar vidējo klientu skaitu 20 000, ietaupījumi projekta pārskata periodā sasniegs 9,1 milj. euro: 1) 2 032 893 x 0,8 = 1 626 314 atvieglojumu saņēmēju Latvijā; 2) 1 626 314 : 42 pašvaldības1 = 38 722 atvieglojumu saņēmēji vidēji vienā pašvaldībā; 3) 20 x 38 722 x 10 euro = 7 744 400 euro; 4) 7 x 20 000 x 10 euro = 1 400 000 euro; 5) 7 744 400 + 1 400 000 = 9 144 400 euro
VPVKAC pakalpojumu pārvaldības risinājums
4.	Attīstot VPVKAC paplašināto tīklu un vienas pieturas aģentūras principu valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumu sniegšanā, nodrošinot, ka visus valsts iestāžu pakalpojumus turpmāk iedzīvotāji varēs saņemt VPVKAC, tiks samazināti valsts budžeta izdevumi iestāžu klientu apkalpošanas centru telpu izmantošanai	14 904 000	Pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 10. janvāra rīkojuma Nr. 14 "Grozījumi Koncepcijā par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi" 5.3.3.1. apakšpunktā2 minētajiem analīzes rezultātiem, ka 35 % visu administratīvo pakalpojumu sniedz deviņas valsts pārvaldes iestādes - Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA) , Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - PMLP), Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk - NVA), Uzņēmumu reģistrs (turpmāk - UR), Valsts zemes dienests (turpmāk - VZD), Lauku atbalsta dienests (turpmāk - LAD) un Valsts meža dienests (turpmāk - VMD) -, aprēķiniem tika izmantota šo iestāžu tīmekļvietnēs pieejamā informācija uz 2020. gada 19. oktobri par iestāžu kopējo klientu apkalpošanas centru (turpmāk - KAC) skaitu un KAC darbinieku skaitu. Iestāde Iestādes KAC skaits Iestādes KAC darbinieku skaits VZD 28 20 UR 5 23 VID 10 125 VSAA 32 848 PMLP 33 231 NVA 36 44 LAD 0 0 PVD 0 0 VAAD 24 89 VMD 0 0 Kopā 168 1380 Ņemot vērā, ka biroju ēkas lietderīgā aprēķina platība uz vienu darbinieku ir noteikta3 18 m2, kā arī pieņemot, ka biroju ēkas telpu izmantošanas (tai skaitā nomas, elektrības, apsaimniekošanas u. c.) izmaksas ir 10 euro mēnesī par m2, kā arī ņemot vērā, ka, ieviešot VPVKAC paplašināto tīklu, pakalpojumu sniedzēji (iestādes) jau šobrīd pakāpeniski izvieto savus klientu apkalpošanas speciālistus VPVKAC telpās, turklāt reorganizējot pakalpojumu izpildi (piemēram, koncentrējot to vienā vai atsevišķās vietās), esošās iestāžu telpas var tikt daļēji atslogotas, attiecīgi samazinot iestāžu izmaksas, līdz ar to, pamatojot izvērtējumu ar izlases iestāžu tīmekļvietnēs sniegtajiem datiem par reģionālo nodaļu telpām un darbiniekiem un piemērojot reģionālo nodaļu telpu izmantošanas izmaksu aprēķinam koeficientu 0,5, projekta pārskata periodā var tikt ietaupīti 1,49 milj. euro. Iestāde Biroju ēkas lietderīgā aprēķina platība uz KAC darbinieku skaitu (m2) Telpu izmantošanas izmaksas mēnesī (euro) Telpu izmanto­šanas izmaksas gadā (euro) VZD 360 1800 21 600 UR 414 2070 24 840 VID 2 250 11 250 135 000 VSAA 15 264 76 320 915 840 PMLP 4 158 20 790 249 480 NVA 792 3 960 47 520 VAAD 1 602 8 010 96 120 Kopā 24 840 124 200 1 490 400

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu laikā ir 25,3 milj. euro.

Indikatīvie ieguvumi 10 gadu laikā (sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums - investīciju izmaksas - uzturēšanas izmaksas) ir (25 300 400 - 4 315 850 - 5 598 000) 15 386 550,00 euro.

Paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas projekta pārskata periodā sociālekonomiskie ieguvumi sasniegs aptuveni 15,38 milj. euro (diskontētā vērtība). Indikatīvais projekta ieguvumu un izmaksu attiecības koeficients ir 2,55, ekonomiskā ienesīguma norma ir 48,68 %, un tas liecina par projekta augstu pievienoto vērtību.

---