Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-250-sn

Rīgā 2023. gada 20. decembrī (prot. Nr. 110, 10. §)

Teritorijas Daugavgrīvas ielā 31 izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

1. Saistošie noteikumi nosaka teritorijas Daugavgrīvas ielā 31 izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums), kā arī grafisko daļu - funkcionālo zonējumu (2. pielikums) un ielu šķērsprofilus (3., 4., 5., 6., 7., 8. pielikums).

2. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_28675 izstrādātie teritorijas Daugavgrīvas ielā 31 lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

1. pielikums
Rīgas domes 2023. gada 20. decembra
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-250-sn

Rīgas valstspilsētas pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90011524360
Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539
riga@riga.lv http://www.riga.lv

Teritorijas Daugavgrīvas ielā 31 lokālplānojums

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

2.4. Zemes vienību veidošanas kārtība

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības teritorijas apstādījumiem un atsevišķi augošiem kokiem

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. Apbūves izvietojuma shēma

2. pielikums. Apbūves stāvu skaita shēma

3. pielikums. Apbūves tipu shēma

4. pielikums. Iekšējās autosatiksmes organizācijas shēma

5. pielikums. Velosatiksmes organizācijas shēma

6. pielikums. Gājēju kustības shēma

7. pielikums. Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma

8. pielikums. Lokālplānojuma īstenošanas un apbūves kārtas

9. pielikums. Ielu posmu un lietusūdens savākšanas būvju izbūves kārtas

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Šie noteikumi nosaka teritorijas Daugavgrīvas ielā 31 (turpmāk - lokālplānojuma teritorija) izmantošanas un apbūves prasības grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā.

2. Funkcionālās apakšzonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Rīgas teritorijas plānojuma prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. DEFINĪCIJAS

Nenosaka

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.3. INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA

3. Lokālplānojuma teritorijas zemes vienībās pirms būvniecības procesa uzsākšanas veic inženiertehniskos teritorijas sagatavošanas darbus.

4. Inženiertehnisko teritorijas sagatavošanu lokālplānojuma teritorijā realizē pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētā apbūves kvartāla vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā var ietvert šādus pasākumus:

4.1. maģistrālo inženiertīklu izbūvi sarkano līniju koridoru robežās, t.sk. teritoriju ar īpašiem noteikumiem (TIN17) savienojošo caurteku izbūvi lietusūdeņu novadīšanai;

4.2. satiksmes infrastruktūras ierīkošanu, nodrošinot publisku piekļuvi plānotās apbūves teritorijai;

4.3. lai nodrošinātu lokālplānojuma teritorijas apbūves iespējas, nepieciešams veikt plānoto prettrokšņa pasākumu būvprojektēšanu ar mērķi nodrošināt lokālplānojuma teritorijas ārtelpas prettrokšņa aizsardzību, ja tiek plānota no trokšņa aizsargājama apbūve.

2.4. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANAS KĀRTĪBA

5. Zemes vienību sadali un/vai robežu pārkārtošanu veic, izstrādājot zemes ierīcības projektu, ņemot vērā ielu sarkanās līnijas un funkcionālo apakšzonu robežas, kas noteiktas lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums", šo noteikumu prasības un 8. pielikumu "Lokālplānojuma īstenošanas un apbūves kārtas".

6. Zemes ierīcību un jaunu zemes vienību veidošanu lokālplānojuma teritorijā atļauts veikt pa kārtām.

7. Kopīgas pazemes būves būvprojektā nosaka plānotās zemes vienību robežas un platības, ņemot vērā būves konstruktīvos risinājumus, plānotos ugunsdrošības nodalījumus un citus risinājumus, ja ir paredzēta turpmāka zemes vienības sadale.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

8. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no Raņķa dambja, Durbes ielas, Daugavgrīvas ielas un Nameja krastmalas. Autotransporta un velotransporta piekļuvi lokālplānojuma plānotajai apbūvei organizē no plānotajām iekškvartāla ielām. Konkrētas iebrauktuves un iekšējo satiksmes organizāciju plānotajās zemes vienībās, daudzstāvu un pazemes autonovietnēs nosaka būvprojektā, ņemot vērā šo noteikumu 4. pielikumu "Iekšējās autosatiksmes organizācijas shēma" un 5. pielikumu "Velosatiksmes organizācijas shēma".

9. Ēkām un citām būvēm lokālplānojuma teritorijā paredz piebrauktuves operatīvajam transportam, ņemot vērā šo noteikumu 4. pielikumu "Iekšējās autosatiksmes organizācijas shēma". To parametrus pieņem atbilstoši attiecīgo ēku un inženierbūvju projektēšanas būvnormatīviem.

10. Transportlīdzekļu stāvvietu skaitu atsevišķām ēkām nosaka būvprojekta izstrādes laikā, ievērojot šādus nosacījumus:

10.1. minimālo autostāvvietu skaitu nodrošina atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma prasībām, izņemot:

10.1.1. daudzdzīvokļu māju apbūvei uz 1 dzīvokli - 0,5 autostāvvietas;

10.1.2. biroju ēku apbūvei uz 100 m² - 1 autostāvvieta;

10.1.3. viesnīcu apbūvei uz 100 m² - 1 autostāvvieta;

10.1.4. dienesta viesnīcas vai jauniešu kopmītnes apbūvei uz 100 m² - 0,3 autostāvvietas;

10.1.5. pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes apbūvei uz 100 m² - 0,3 autostāvvietas;

10.1.6. veselības aizsardzības iestāžu apbūvei uz 100 m² - 1,5 autostāvvietas;

10.1.7. kultūras iestāžu apbūvei uz 100 m² - 2 autostāvvietas;

10.2. minimālo vietu skaitu velonovietnē nodrošina atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma prasībām.

11. Autonovietnes būvē pazemē vai kā daudzstāvu autonovietni, izņemot autostāvvietas īslaicīgai operatīvā transporta novietošanai, personām ar īpašām vajadzībām un apkalpes dienestu autotransporta novietošanai, ko izvieto virszemē, ēkas ieejas tiešā tuvumā. Papildu autostāvvietas ierīkojamas ielu telpā, ņemot vērā lokālplānojuma grafiskajā daļā iekļautos plānoto ielu šķērsprofilus. Konkrētu stāvvietu skaitu nosaka būvprojektā.

12. Veloinfrastruktūru ierīko, ņemot vērā 5. pielikumu "Velosatiksmes organizācijas shēma". Velonovietnes paredz pie ēkām, slēgtā daudzstāvu vai pazemes transportlīdzekļu novietnē vai tās ierīko ēkas pirmā stāva līmenī.

13. Koplietošanas transportlīdzekļus novieto tiem atbilstošā transportlīdzekļu novietnē. Koplietošanas auto, motorolleru, motociklu, mopēdu u.c. koplietošanas transportlīdzekļu stāvvietu skaitu un to novietošanas nosacījumus nosaka transportlīdzekļu novietnes apsaimniekotājs, ievērojot normatīvi nepieciešamo platību viena transportlīdzekļa novietošanai.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

14. Inženiertīklus, kas nepieciešami būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē, izstrādājot būvprojektu.

15. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojuma teritorijā paredz dalītu sistēmu - sadzīves un ražošanas notekūdeņu tīkls ir atdalīts no lietusūdens tīkla.

16. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.

17. Alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai paredzētos solāros paneļus vai citas iekārtas integrē ēkas kopējā arhitektūrā.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

18. Izstrādājot ēku un būvju būvniecības ieceres, ņem vērā šo noteikumu 1. pielikumu "Apbūves izvietojuma shēma", 2. pielikumu "Apbūves stāvu skaita shēma" un 3. pielikumu "Apbūves tipu shēma", apbūves izvietojumu un stāvu skaitu precizējot būvprojektā.

19. Ēku projektēšanā un būvniecībā maksimāli ievēro ēku energoefektivitātes paaugstināšanas standartus un ieteikumus, t.sk. pievēršot īpašu uzmanību pareizai ēku orientācijai dabā un atbilstošam ēku iekštelpu plānojumam, izmantotajiem materiāliem un būvniecības kvalitātei, kā arī ņem vērā šādus nosacījumus:

19.1. pielieto ilgtspējīgas attīstības principus;

19.2. saglabā ēku izvietojuma, stāvu skaita un silueta kompozīciju.

20. Minimālais attālums no sarkanās līnijas līdz būves fasādei (būvlaide) atkarībā no ielas kategorijas ir šāds:

20.1. 3 m attālumā no lokālplānojuma teritorijā plānoto ielu sarkanās līnijas;

20.2. 6 m attālumā no Daugavgrīvas ielas un Raņķa dambja sarkanās līnijas;

20.3. 3 m attālumā no Nameja krastmalas un Durbes ielas sarkanās līnijas, izņemot funkcionālo apakšzonu (JC11), kur ievēro 6 m būvlaidi no Nameja krastmalas.

21. Ēku pirmo stāvu telpām (t.sk. daudzstāvu transportlīdzekļu novietnes pirmajā stāvā), kas izvietotas gar ielām, paredz atbilstošu augstumu un arhitektonisko izveidojumu, lai izvietotu publiskas funkcijas (sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, veikali, aptiekas, koprades telpas, darbnīcas, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes u.tml.), kas orientētas uz ārtelpas kvalitāti un pieejamību no publiskās ārtelpas. Projektējot ēkas lokālplānojuma teritorijā, kas robežojas ar Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu (funkcionālajās apakšzonās ar indeksiem JC10, JC11, JC12), papildus ievēro stāvu augstuma nosacījumus, nepārsniedzot katrā funkcionālajā apakšzonā noteikto maksimālo stāvu skaitu un ēkas augstumu:

21.1. pirmā stāva maksimālais augstums līdz otrā stāva grīdas līmenim - 6 m;

21.2. otrā un augstāko stāvu maksimālais augstums līdz nākamā stāva grīdai - 4 m.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

22. Lokālplānojuma teritorijas vienotu publiskās ārtelpas struktūru veido centrālais parks, iekškvartāla ielas, ēku priekšpagalmi gar Raņķa dambi, Daugavgrīvas ielu un Nameja krastmalā, zaļie koridori starp kvartāliem, iekšpagalmi un Nameja krastmala ar gājēju promenādi un ūdens telpa saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu "Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma".

23. Labiekārtojuma elementu izvietojumu nosaka katras attiecīgās teritorijas būvprojektā, ņemot vērā publiskās ārtelpas izsauļojumu un mikroklimatu. Labiekārtojuma elementu vizuālajam izskatam un mākslinieciskajam noformējumam harmoniski jāiekļaujas apkārtējā vidē.

24. Publiskos mākslas objektus izvieto centrālajā parkā, ēku priekšpagalmos, Zunda kanāla krastmalā vai publiskās ārtelpas teritorijās starp ēkām. Publiskās mākslas objekts nedrīkst dominēt pār arhitektūru. Publiskās mākslas objekti izvietojami vietās, kas netraucē gājēju un automašīnu plūsmu.

25. Lokālplānojuma teritoriju aizliegts iežogot. Atsevišķu iekšpagalma daļu vai zemes vienību norobežošanai var izmantot savstarpēji saskaņotus labiekārtojuma elementus, t.sk. dzīvžogu stādījumus.

26. Vispārīgas prasības vides pieejamības nodrošināšanai lokālplānojuma publiskās ārtelpas teritorijā:

26.1. projektējot transportlīdzekļu stāvvietas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, stāvvietu minimālo platumu paredz 3,6 m, bet garumu - 5 m;

26.2. projektējot krastmalas labiekārtojumu, paredz pandusa ierīkošanu lokālplānojuma teritorijā, nodrošinot vides pieejamību līdz ūdensmalai, publiskai peldbūvei vai peldošiem labiekārtojuma elementiem;

26.3. gājēju ceļus un ietves ierīko no neslīdoša un kvalitatīva seguma materiāliem.

27. Ierīko divu tipu dzīvojamo ēku iekšpagalmus saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu "Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma":

27.1. daļēji publiska ārtelpa - iekšpagalms ar apzīmējumu DPĀ1, paredzot savienojumus ar teritorijām ar īpašiem noteikumiem - Zunda kanāla krastmalu (TIN16) un Zaļo koridoru (TIN17) - ne mazāk kā 10 m platumā;

27.2. daļēji publiska ārtelpa ar apzīmējumu DPĀ2 - iekšpagalms, vismaz pirmā stāva līmenī paredzot savienojumus ar teritoriju ar īpašiem noteikumiem - Zaļo koridoru (TIN17) - ne mazāk kā 10 m platumā;

27.3. iekšpagalmos paredz apstādījumus, t.sk. neliela izmēra koku (pieauguša koka vidējais augstums ir līdz 4 m) stādījumus, soliņus, velonovietnes, bērnu spēļu laukumus, āra trenažierus u.c. labiekārtojuma elementus.

28. Centrālais parks ierīkojams kā apzaļumota teritorija ar lielu koku (pieauguša koka vidējais augstums ir vismaz 12 m) stādījumiem, kas paredzēta iedzīvotāju atpūtai un pasākumu organizēšanai publiskajā ārtelpā. Ierīkojot un labiekārtojot centrālo parku, vismaz 30 % no koku stādījumiem izmanto dižstādus, papildus ievērojot funkcionālās apakšzonas dabas un apstādījumu teritorijas (DA5) nosacījumus.

29. Iekškvartāla ielu telpā starp ielas sarkanajām līnijām ierīkojami koku stādījumi vismaz vienā ielas pusē, izbūvējamas gājēju ietves, autostāvvietas un nepieciešamā veloinfrastruktūra, ņemot vērā šo noteikumu 5. pielikumu "Velosatiksmes organizācijas shēma". Gājēju pārejās pār ielas brauktuvi izmanto citu krāsu toni un/vai materiālu. Gājēju pārejas veido vienā līmenī ar gājēju ietvi. Izbūvējot un labiekārtojot iekškvartāla ielas, papildus ievēro funkcionālās apakšzonas transporta infrastruktūras teritorijas (TR5) nosacījumus.

30. Prasības lietusūdens apsaimniekošanai:

30.1. izstrādājot būvprojektu, paredz zaļos lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus;

30.2. atkarībā no novadāmā lietusūdens daudzuma, lietusūdens savākšanai un infiltrācijai atsevišķās zemes vienībās Zaļā koridora (TIN17) teritorijā vai ārpus tā veido lietus dārzus, risinot ūdens savākšanu un infiltrāciju apstādījumu joslās;

30.3. vietās, kur nav iespējams savākt lietusūdeni apstādījumu joslās, paredz cietā segumā ierīkotus lietusūdens noteces palēnināšanas elementus;

30.4. lietusūdens savākšanu un novadīšanu paredz, veidojot noteces (atvērtas ūdens notekas, grāvjus, kanālus u.tml.) uz Zunda kanālu, ko izvieto teritorijā ar īpašiem noteikumiem - Zaļajā koridorā (TIN17).

31. Ēku priekšpagalmi, kas noteikti šo noteikumu 7. pielikumā "Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma" ar apzīmējumiem PĀ1 un PĀ2, labiekārtojami kā vienotas publiskās ārtelpas daļa pie Nameja krastmalas un Raņķa dambja. Teritorija paredzēta kā priekšlaukums rekreācijai ar apstādījumiem, t.sk. neliela izmēra koku (pieauguša koka vidējais augstums ir līdz 6 m) stādījumiem, soliņiem, velonovietnēm u.c. labiekārtojuma elementiem.

32. Ielas telpu starp ielas sarkano līniju un būvlaidi izmanto kā publisko ārtelpu, kurā izbūvējami gājēju ceļi un laukumi vienā līmenī ar gājēju ietvi gar ielu, ierīkojamas ielu kafejnīcas un/vai apstādījumi. Gājēju ietves un ceļus ierīko, ņemot vērā šo noteikumu 6. pielikumu "Gājēju kustības shēma".

33. Iekškvartāla telpā starp ēkām veido apzaļumotus un labiekārtotus publiskās ārtelpas savienojumus (zaļos koridorus), nodrošinot nepieciešamos gājēju kustības savienojumus gan starp ielām un iekšpagalmiem, gan starp ielām un Zunda krastmalu. Ierīkojot zaļos koridorus starp ēkām, papildus ievēro teritorijas ar īpašiem noteikumiem - Zaļā koridora (TIN17) nosacījumus.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

34. Pirms ēku būvprojektu izstrādes nepieciešams veikt trokšņa līmeņa mērījumus un gadījumā, kad tas ir augstāks par normatīvi pieļaujamo, veic pasākumus trokšņa līmeņa samazināšanai, lai nodrošinātu trokšņa līmeni telpās un teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

35. Veicot dzīvojamo un publisko ēku vai citu no trokšņa aizsargājamu objektu būvniecību lokālplānojuma teritorijā, kurā ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts trokšņa līmenis, ēkas aprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides troksni un tādām ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa. Ēku fasādēs, kas vērstas pret Daugavgrīvas ielu un Raņķa dambi, kā arī pret esošo augstsprieguma pārvades tīkla transformatoru apakšstaciju, pielieto skaņu izolējošus ēku fasāžu apdares materiālus, stikla konstrukcijas vai pakešu logus ar papildu skaņu slāpējošu efektu.

36. Projektējot dzīvojamās telpas, kas izvietotas tuvu trokšņa avotiem, iekštelpu izvietojumu plāno tā, lai guļamtelpu logi būtu izvietoti fasādē, kas vērsta prom no galvenā trokšņa avota.

37. Plāno ūdens kvalitātes uzlabošanas risinājumus, piemēram, ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas būvju (atvērtu ūdens noteku, grāvju, kanālu u.tml.) un Zunda kanāla krastmalas apstādījumos izmanto augus, kas labvēlīgi ietekmē ūdens kvalitāti.

3.6. PRASĪBAS TERITORIJAS APSTĀDĪJUMIEM UN ATSEVIŠĶI AUGOŠIEM KOKIEM

38. Lokālplānojuma teritorijā veido jaunus apstādījumus no apbūves un pazemes inženiertīkliem brīvajās zonās.

39. Nosacījumi esošo koku saglabāšanai:

39.1. lokālplānojuma teritorijā esošos kokus izvērtē pirms konkrētu objektu būvniecības procesa uzsākšanas. Koku izpēti, kopšanas un aizsardzības pasākumu plānošanu pirms būvniecības procesa uzsākšanas un, ja nepieciešams, arī uzraudzību (monitoringu) būvniecības laikā veic arborists ar pieredzi šādu darbu veikšanā;

39.2. veicot jebkādus būvdarbus, kravu transportēšanu un citus darbus, darba veicējs nodrošina saglabājamo koku stumbru un vainagu aizsardzība pret traumām. Veicot rakšanas darbus, nodrošina atsegto sakņu aizsardzību;

39.3. gar esošajiem kokiem komunikāciju izbūvi veic ar horizontālās urbšanas metodi.

40. Jaunu apstādījumu ierīkošanas nosacījumi:

40.1. ierīkojot publiskus vai privātus apstādījumus, izvēlas augus, kas ir raksturīgi Latvijas dabiskajai veģetācijai un piemēroti augšanai pilsētvidē. Augi ar savu krāsu un smaržu akcentē un papildina dabā esošo gadalaiku maiņu;

40.2. centrālajā parkā, apstādījumos starp ēkām un teritorijā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi stāda kokaugus, kas veido teritorijas pamatstruktūru;

40.3. koku alejas vai rindas var ierīkot atsevišķa ielas posma vai visas ielas garumā. Jaunu koku stādījumiem gar ielu izmanto dižstādus. Stādāmo koku sugas un stādīšanas attālumus nosaka ielas būvprojektā;

40.4. ielas apstādījumos izmanto zemus krūmus un kokus ar augstu lapotni (virs 2 m), lai nodrošinātu ielas pārredzamību;

40.5. stādot koku vietā, kur apstādījumiem paredzētā ielas vai pagalma daļa bez komunikācijām ir mazāka par normatīvo vai nepieciešamo konkrētās koka sugas optimālu augšanas apstākļu nodrošināšanai, pielieto metodes un materiālus, kas nodrošina koku sakņu sistēmai gaisa apmaiņu atvēlētajā augsnē un nesablīvēšanu, koka sakņu sistēmas novadīšanu dziļāk, zem ietves vai brauktuves, kā arī norobežo koka sakņu sistēmu no plānotajām pazemes inženierkomunikācijām;

40.6. Zunda kanāla krastmalas un pagalmu apstādījumos paredz krūmu un ziemciešu grupas, tās kombinējot.

40.7. jaunus apstādījumus veido visā lokālplānojuma teritorijā (t.sk. jaunu koku stādījumus) - centrālajā parkā, teritorijā ar īpašiem noteikumiem - Zaļajā koridorā (TIN17), iekšpagalmos, gar jaunbūvējamām ielām un Nameja krastmalā.

41. Plānoto ielu telpā papildus apstādījumiem dabīgā gruntī izvieto apstādījumus kastēs, ja nepieciešams. Visā ielas garumā izvietojamas stilistiski un krāsu toņos līdzīgas apstādījumu kastes, ņemot vērā ēku arhitektūru, materiālus un krāsu toni.

42. Pazemes transportlīdzekļu novietņu jumtus labiekārto, veidojot atbilstošus apstādījumus, pēc iespējas samazinot nepieciešamās augsnes daudzumu, kas jāizmanto jumta labiekārtošanā.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC9)

4.5.1.1. Pamatinformācija

43. Jauktas centra apbūves teritorija (JC9) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs vai kas kalpo kā pilsētas vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

44. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

45. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

46. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

47. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido dienesta viesnīcas vai jauniešu kopmītnes.

48. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes.

49. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses.

50. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

51. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai - pazemes un/vai slēgta daudzstāvu transportlīdzekļu novietne.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
52.	5000 m²	¹	līdz 320	līdz 30	līdz 8	50

¹ Nenosaka.

4.5.1.5. Citi noteikumi

53. Dzīvojamās apbūves minimālais īpatsvars ir 60 % no kopējās ēkas/ēku stāvu platības vienā zemes vienībā.

54. Funkcionālajā apakšzonā noteiktie apbūves parametri piemērojami visiem šajā apakšzonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot labiekārtotu ārtelpu (24001).

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC10)

4.5.2.1. Pamatinformācija

55. Jauktas centra apbūves teritorija (JC10) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs vai kas kalpo kā pilsētas vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

56. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

57. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

58. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

59. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, dienesta viesnīcas vai jauniešu kopmītnes.

60. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

61. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido telpas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, segtie sporta laukumi).

62. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses un veselības centri, un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

63. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

64. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai - pazemes un/vai slēgta daudzstāvu transportlīdzekļu novietne.

4.5.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
65.	5000 m²	³	līdz 320	līdz 42	līdz 10 ²	50

² Nosakot maksimālo stāvu skaitu ņem vērā šo noteikumu 2. pielikumu "Apbūves stāvu skaita plāns".
³ Nenosaka.

4.5.2.5. Citi noteikumi

66. Ēkas pirmajā stāvā, kas robežojas ar Daugavgrīvas ielu un Raņķa dambi, paredzēt telpas publiski pieejamiem objektiem.

67. Funkcionālajā apakšzonā noteiktie apbūves parametri piemērojami visiem šajā apakšzonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot labiekārtotu ārtelpu (24001).

4.5.3. Jauktas centra apbūves teritorija (JC11)

4.5.3.1. Pamatinformācija

68. Jauktas centra apbūves teritorija (JC11) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs vai kas kalpo kā pilsētas vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

69. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

70. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

71. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas.

72. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

73. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido telpas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, segtie sporta laukumi).

74. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

75. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai - pazemes un/vai slēgta daudzstāvu transportlīdzekļu novietne.

4.5.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
76.	5000 m²	⁵	līdz 320	līdz 50	līdz 12 ⁴	50

⁴ Nosakot maksimālo stāvu skaitu ņem vērā šo noteikumu 2. pielikumu "Apbūves stāvu skaita plāns".
⁵ Nenosaka.

4.5.3.5. Citi noteikumi

77. Funkcionālajā apakšzonā noteiktie apbūves parametri piemērojami visiem šajā apakšzonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot labiekārtotu ārtelpu (24001).

4.5.4. Jauktas centra apbūves teritorija (JC12)

4.5.4.1. Pamatinformācija

78. Jauktas centra apbūves teritorija (JC12) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs vai kas kalpo kā pilsētas vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

79. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

80. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

81. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas.

82. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

83. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido telpas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, segtie sporta laukumi).

84. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

85. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai - pazemes un/vai slēgta daudzstāvu transportlīdzekļu novietne.

4.5.4.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
86.	5000 m²	⁶	līdz 320	līdz 42	līdz 10	40

⁶ Nenosaka.

4.5.4.5. Citi noteikumi

87. Funkcionālajā apakšzonā noteiktie apbūves parametri piemērojami visiem šajā apakšzonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot labiekārtotu ārtelpu (24001).

4.5.5. Jauktas centra apbūves teritorija (JC13)

4.5.5.1. Pamatinformācija

88. Jauktas centra apbūves teritorija (JC13) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs vai kas kalpo kā pilsētas vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

89. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

90. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

91. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

92. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido dienesta viesnīcas vai jauniešu kopmītnes.

93. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido telpas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, segtie sporta laukumi).

94. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes.

95. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses.

96. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

97. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā pazemes transportlīdzekļu novietnes.

4.5.5.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
98.	5000 m²	⁸	līdz 270	līdz 37	līdz 10 ⁷	60

⁷ Nosakot maksimālo stāvu skaitu ņem vērā šo noteikumu 2. pielikumu "Apbūves stāvu skaita plāns".
⁸ Nenosaka.

4.5.5.5. Citi noteikumi

99. Dzīvojamās apbūves minimālais īpatsvars ir 60 % no kopējās ēkas/ēku stāvu platības vienā zemes vienībā.

100. Funkcionālajā apakšzonā noteiktie apbūves parametri piemērojami visiem šajā apakšzonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, izņemot labiekārtotu ārtelpu (24001).

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR5)

4.7.1.1. Pamatinformācija

101. Transporta infrastruktūras teritorija (TR5) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

102. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās inženierbūves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

103. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): ielas un citas kompleksas transporta inženierbūves, t.sk. tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

104. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, elektromobiļu uzlādes stacijas.

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA5)

4.9.1.1. Pamatinformācija

105. Dabas un apstādījumu teritorija (DA5) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

106. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots parks, apstādījumi, labiekārtojuma elementi un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli, gājēju ceļi un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

107. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido kioski, segtie stendi un paviljona tipa apbūve, ietverot sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, bārus, kafejnīcas.

108. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido sporta laukumi.

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
109.	⁹	5	līdz 10	līdz 7	līdz 2	80

⁹ Nedalāms.

4.9.1.5. Citi noteikumi

110. Teritorijā ierīko gājēju ceļus un nepieciešamo velosatiksmes infrastruktūru, pulcēšanās laukumu, apstādījumus, apgaismojumu un izvieto ārtelpas labiekārtojuma elementus (solus, velonovietnes, bērnu rotaļu ierīces, sporta ierīces u.tml.). Ierīko gājēju un velosipēdu ceļu/pandusu, lai nodrošinātu teritorijas savienojumu ar Daugavgrīvas ielu pāri Raņķa dambim.

111. Teritorijā ierīko lietusūdens savākšanas baseinu (dīķi) un atvērtas ūdens notekas (grāvjus, kanālus u.tml.) kā daļu no kopējas ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas sistēmas lokālplānojuma teritorijā.

112. Funkcionālajā apakšzonā noteiktie apbūves parametri piemērojami visiem šajā apakšzonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem.

4.10. MEŽU TERITORIJA

Nenosaka

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū4)

4.12.1.1. Pamatinformācija

113. Ūdeņu teritorija (Ū4) ir apakšzona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu Zunda kanāla ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, ūdens transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

114. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves.

115. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, estakādes un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

116. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Zunda kanāla krastmala (TIN16)

5.1.1.1. Pamatinformācija

117. Zunda kanāla krastmala (TIN16) - vienotas publiskās ārtelpas daļa, veidojama kā promenāde ar noejām līdz ūdens malai, ierīkojot gājēju un mikromobilitātei nepieciešamo infrastruktūru, lai nodrošinātu plānotās apbūves teritorijas saikni ar Zunda kanālu.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

118. Aizliegts nožogot Zunda krastmalas promenādi vai ar labiekārtojuma elementiem traucēt brīvu gājēju pārvietošanos gar krastmalu un piekļuvi ūdensmalai.

119. Visā lokālplānojuma teritorijā Zunda kanāla krastmalu izbūvē kā mākslīgi stiprinātu krastmalu.

120. Teritorijas labiekārtojumu ierīko, ņemot vērā šo noteikumu 3.4. apakšnodaļu "Prasības teritorijas labiekārtojumam" un 7. pielikumu "Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma".

121. Zunda kanāla krastmala (TIN16) ietver izbūvēto Nameja krastmalas ielu tās sarkano līniju koridora platumā, nodrošinot esošo un plānoto inženiertīklu ekspluatāciju un attīstību.

122. Saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu "Publiskās ārtelpas izvietojuma shēma" Zunda kanāla krastmalā (TIN16):

122.1. teritorijas daļā, kas atrodas pretī Zaļā koridora (TIN17) teritorijai vai iekškvartāla ielai, ierīko apstādījumus, kas veido tā turpinājumu līdz ūdensmalai;

122.2. teritorijas daļā ar apzīmējumu KPĀ, kas atrodas pretī apbūves kvartāliem, ierīko aktivitāšu laukumus, noejas līdz ūdenim, soliņus, laipas, laivu piestātnes u.tml. labiekārtojuma elementus, kā arī apstādījumus.

123. Vienota dizaina, materiāla un krāsas solus izvieto ar skatu uz Zunda kanālu vietās, kur ir vairāk apstādījumu. Solus nedrīkst izvietot gājēju vai velobraucēju zonā.

5.1.2. Zaļais koridors (TIN17)

5.1.2.1. Pamatinformācija

124. Publiskās ārtelpas teritorija, kas rezervēta, lai nodrošinātu labiekārtotu un apzaļumotu teritoriju izveidošanu starp ēkām, kā arī saglabātu no apbūves brīvus skatu koridorus no Pārdaugavas uz Zunda kanālu un Ķīpsalu.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

125. Teritorijā nodrošina nepieciešamos gājēju satiksmes savienojumus starp Zunda krastmalas promenādi un plānoto apbūvi, paredzot gājēju ceļus vismaz 3 m platumā. Atļauts ierīkot gājēju un velosipēdu ceļu/pandusu un plānoto transporta un gājēju tilta savienojumu ar Daugavgrīvas ielu pāri Raņķa dambim.

126. Zaļā koridora (TIN17) minimālais platums starp ēkām ir 25 m, bet starp ēku pazemes daļas būvēm - 20 m.

127. Zaļā koridora (TIN17) teritoriju aizliegts apbūvēt ar ēkām. Teritorijā ierīko virszemes vai pazemes inženiertīklus, ja tie nepieciešami Zaļā koridora (TIN17) vai piegulošo ēku inženierapgādei un lietusūdens novadīšanai, kā arī ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas būves (atvērtas ūdens notekas, grāvjus, kanālus u.tml.).

128. Teritorijā ierīko apstādījumus un izvieto dažādus ārtelpas labiekārtojuma elementus, saglabājot teritorijas caurredzamību.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

129. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību, atbilstoši šo noteikumu prasībām un risinājumiem.

130. Gadījumā, ja netiek īstenota plānotā apbūve atbilstoši šī lokālplānojuma risinājumiem, teritorijas turpmākās attīstības detalizācijai organizējams jauns arhitektūras konkurss un jāveic grozījumi lokālplānojumā, nodrošinot tā atbilstību konkursa rezultātā iegūtā arhitektūras meta risinājumiem.

131. Izstrādājot plānotā apbūves kompleksa daļas vai atsevišķas ēkas, vai inženierbūves būvprojektu, nosaka plānotās būves kārtu sadalījumu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

131.1. atsevišķā būves kārtā veic vairākām ēkām nepieciešamas kopīgas pazemes būves - transportlīdzekļu novietnes būvniecību, ja tas nepieciešams teritorijas turpmākās apbūves īstenošanai un transportlīdzekļu novietņu skaita nodrošināšanai;

131.2. pēc kopīgas pazemes būves būvprojekta īstenošanas, kā arī tad, ja tas nepieciešams apbūves kompleksa turpmākajai funkcionēšanai, veic zemes vienības sadali.

132. Ēku un inženierbūvju būvniecību īsteno pa kārtām. Lokālplānojumā noteiktās īstenošanas kārtas var dalīt apakškārtās. Lai realizētu plānoto apbūvi kādā no lokālplānojuma īstenošanas apbūves kārtām, konkrētās apbūves kārtas teritoriju nodrošina ar kārtas īstenošanai nepieciešamo inženiertehnisko apgādi un izbūvē teritorijas piekļūšanai nepieciešamo satiksmes infrastruktūru, ņemot vērā šo noteikumu 2.3. apakšnodaļas prasības.

133. Lokālplānojuma teritorijā un ārpus tās veic nepieciešamos transporta infrastruktūras uzlabojumus, nodrošinot autotransporta piekļuvi. Transporta infrastruktūras uzlabojumus realizē pa kārtām, ņemot vērā konkrēto infrastruktūru, plānotos un realizētos objektus. Vienā būves kārtā var tikt īstenota viena vai vairākas būves būvprojektā noteiktajā secībā.

134. Lokālplānojuma risinājumi nosaka lokālplānojuma īstenošanas kārtu sadalījumu saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumu "Lokālplānojuma īstenošanas un apbūves kārtas" un 9. pielikumu "Ielu posmu un lietusūdens savākšanas būvju izbūves kārtas", ievērojot šādus nosacījumus:

134.1. lai realizētu plānoto apbūvi lokālplānojuma īstenošanas A un B apbūves kārtās, nepieciešams izbūvēt plānotās ielas V posma izbūves kārtu. Vienlaicīgi ar plānotās ielas V posma izbūves kārtu izbūvē arī lietusūdens savākšanas kanālu/grāvi B apbūves kārtā un caurteku zem Nameja krastmalas;

134.2. lai realizētu plānoto apbūvi lokālplānojuma īstenošanas C apbūves kārtā, nepieciešams izbūvēt plānotās ielas W posma izbūves kārtu. Vienlaicīgi ar plānotās ielas W posma izbūves kārtu izbūvē arī lietusūdens savākšanas kanālu/grāvi C apbūves kārtā un caurtekas zem ielas W posma un Nameja krastmalas;

134.3. lai realizētu plānoto apbūvi lokālplānojuma īstenošanas D un E apbūves kārtās, nepieciešams izbūvēt plānotās ielas Y posma izbūves kārtu. Vienlaicīgi ar plānotās ielas Y posma izbūves kārtu izbūvē arī lietusūdens savākšanas kanālu/grāvi E apbūves kārtā un caurtekas zem ielas Y posma un Nameja krastmalas;

134.4. lai realizētu plānoto apbūvi lokālplānojuma īstenošanas I un H apbūves kārtās, nepieciešams izbūvēt plānotās ielas Y vai X posma izbūves kārtu;

134.5. lai realizētu plānoto apbūvi lokālplānojuma īstenošanas L, K un J apbūves kārtās, nepieciešams izbūvēt plānotās ielas X posma izbūves kārtu. Vienlaicīgi ar plānotās ielas X posma izbūves kārtu izbūvē arī lietusūdens savākšanas kanālu/grāvi E un H apbūves kārtās un caurtekas zem ielas X, Y posmiem un Nameja krastmalas;

134.6. lai realizētu plānoto apbūvi lokālplānojuma īstenošanas F apbūves kārtā, nepieciešams izbūvēt plānotās ielas W posma izbūves kārtu;

134.7. lai uzsāktu plānoto centrālā parka labiekārtošanu lokālplānojuma īstenošanas G apbūves kārtā, nepieciešams izbūvēt plānotās ielas W vai X vai ierīkot nepieciešamo gājēju infrastruktūru no esošām (izbūvētām) ielām līdz centrālajam parkam. Apstādījumu ierīkošanu (izņemot lielo koku stādījumus) un parka labiekārtojuma elementu izvietošanu var realizēt neatkarīgi no lokālplānojuma īstenošanas citām kārtām, bet ne vēlāk par J un F apbūves kārtu īstenošanu;

134.8. lokālplānojuma īstenošanas N kārtu īsteno pašvaldība neatkarīgi no lokālplānojuma īstenošanas citām kārtām;

134.9. vienlaicīgi ar W kārtas īstenošanu izbūvē papildu sabiedriskā transporta pieturvietas teritorijas dienvidu daļā pie Raņķa dambja (abās ielas pusēs) vai pārceļ jau ierīkotās pieturvietas, un ierīko vienlīmeņa gājēju pāreju pāri Raņķa dambim, tādējādi uzlabojot sabiedriskā transporta pieejamību teritorijā;

134.10. plānoto transporta un gājēju tilta savienojumu no plānotā centrālā parka līdz Daugavgrīvas ielai (pāri Raņķa dambim) realizē vienlaicīgi ar lokālplānojuma īstenošanas F apbūves kārtu.

135. Veicot Durbes ielas pārbūvi, paredz esošās iebrauktuves pārbūvi pie augstsprieguma pārvades tīkla transformatoru apakšstacijas, kā arī paredz iespēju uzstādīt automātisku aizsargbarjeru, lai nepiederošām personām nebūtu iespējams pie apakšstacijas novietot transportlīdzekļus.

136. Īsteno plānotos zaļos lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus Zaļā koridora (TIN17) un plānotā centrālā parka teritorijā, ņemot vērā šādus nosacījumus:

136.1. plānotos zaļos lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus atļauts īstenot pa kārtām;

136.2. plānotā centrālā parka teritorijā ierīko lietusūdens savākšanas baseinu (dīķi) un ar to saistīto lietusūdens savākšanas un novadīšanas kanālu/grāvju ierīkošanu Zaļā koridora (TIN17) teritorijā, nodrošinot lietusūdens novadīšanu no tā savākšanas vietas līdz ietekai Zunda kanālā;

136.3. atsevišķi var realizēt plānoto lietusūdens savākšanas un novadīšanas kanālu/grāvju ierīkošanu Zaļā koridora (TIN17) teritorijā, ja tie nav saistīti ar centrālajā parkā plānoto lietusūdens savākšanas baseinu (dīķi);

136.4. parka labiekārtošanas pirmajā apakškārtā veic lielo koku stādījumus un ierīko galvenos gājēju ceļus.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

137. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir attēlotas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus aizsargjoslās nosaka Aizsargjoslu likums.

138. Esošās aizsargjoslas atbilstoši mēroga noteiktībai un plānoto ielu ekspluatācijas aizsargjoslas (sarkanās līnijas) ir noteiktas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums".

PIELIKUMI