Darbības ar dokumentu

Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-207

Rīgā 2023. gada 15. decembrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241
"Kultūras ministrijas nolikums"
9.11. apakšpunktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk - Likums) 14. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par trīs mākslas priekšmetu - altārgleznas "Kristus svētī ļaudis", gleznas "Kristus augšāmcelšanās" un divu svečturu [..] (turpmāk kopā - Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Likuma 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma 2. pantam kustami kultūras pieminekļi - atsevišķi objekti - ir arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti. Likuma 14. panta ceturtā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi. Likuma 14. panta piektā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

3. Saskaņā ar Likuma 1., 2. un 14. pantu ir izvērtēta Objektu atbilstība reģiona un valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2020. gada 15. oktobra sēde Nr. 04-6.6/13 1.-3. §) rosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā kā reģiona vai valsts nozīmes kustamus mākslas pieminekļus. Objektu īpašnieks, saskaņā ar Likuma 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu, informēts par priekšlikumu ar Pārvaldes 2020. gada 19. novembra lēmumu Nr. 08-09.2/5622. Objektu īpašnieks ar 2023. gada 6. marta vēstuli (reģistrēta Pārvaldē 09.03.2023., Nr. 01946/2023) piekritis kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai Objektiem.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1., 2. un 14. panta ceturtajai un piektajai daļai un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un 3.3. apakšpunkta kritērijiem.

4.1. Objekts "Altārglezna "Kristus svētī ļaudis"" ir mākslinieciski augstvērtīgs 20. gs. sakrālās glezniecības paraugs, kas labi raksturo sava laika stilistiku, nacionālās glezniecības skolas iezīmes, lokālās sakrālās mākslas tradīcijas veidošanos un meistara individuālo rokrakstu.

4.2. Objekta "Altārglezna "Kristus svētī ļaudis"" saglabājamās vērtības ir oriģināls materiāls un izpildījuma tehnika, mākslinieciskā kompozīcija, forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums.

4.3. Objekts "Glezna "Kristus augšāmcelšanās"" ir nozīmīgs kā ievērojama latviešu 20. gs. glezniecības klasiķa darbs, kas raksturo meistara vēlīnā daiļrades perioda specifiku un trimdas mākslas tradīcijas.

4.4. Objekta "Glezna "Kristus augšāmcelšanās"" saglabājamās vērtības ir Oriģināls materiāls un izpildījuma tehnika, mākslinieciskā kompozīcija, forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums.

4.5. Objekts "Svečturi (2)" ir nozīmīgs kā precīzi atributējami lietišķi dekoratīvās mākslas paraugi, kas raksturo 17. gs. metāllējēju darba tradīcijas un profesionālo līmeni, kā arī ziedotāju lomu sava laikmeta baznīcu iekārtu veidošanā.

4.6. Objekta "Svečturi (2)" saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, modelējums, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums.

5. Pamatojoties uz Likuma 14. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādus objektus (kā kustamus):

6. Nepublicēt Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.

7. Lēmuma pamatojums: Likuma 1. pants un 14. panta pirmā, ceturtā, piektā un devītā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkts un 3.3. apakšpunkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunkts.

8. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punktu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā (Atmodas iela 19, Jelgava, LV-3007).

Kultūras ministre A. Logina