Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu (mūzika, māksla, deja) jomā. 

2. Profesionālās ievirzes izglītības programmu tematiskajā jomā "Mākslas" (turpmāk – profesionālās ievirzes izglītības programmas) stratēģiskie mērķi ir:

2.1. attīstīt izglītojamā talantus un prasmes izvēlētajā mākslu jomā;

2.2. nodrošināt iespēju izglītojamam iegūt profesionālās kompetences tālākai izglītības turpināšanai augstākā pakāpē atbilstoši iegūstamajai kvalifikācijai vai izglītības turpināšanai mūža garumā.

3. Profesionālās ievirzes izglītības programmu galvenie uzdevumi stratēģisko mērķu sasniegšanai ir:

3.1. nodrošināt profesionālo zināšanu un prasmju apguvi izvēlētajā mākslu jomā; 

3.2. veidot izpratni par mākslu, mūziku, deju un attīstīt mākslinieciskās prasmes, sekmēt interesi par mākslu un kultūrvidi; 

3.3. nostiprināt zināšanas un prasmes profesionālajā jomā izglītības turpināšanai augstākā pakāpē atbilstoši savām interesēm un tālākai profesionālās kompetences ieguvei;

3.4. veicināt izziņas prasmju attīstību, pilnveidot izglītojamā radošās spējas, profesionālās iemaņas un talantus izvēlētajā mākslu jomā, kā arī sekmēt izcilību veidošanos;

3.5. veidot daudzveidīgas radošās un vērtējošās darbības pieredzi;

3.6. veidot pamatu nemateriālā kultūras mantojuma, tautas mākslas un tradicionālās kultūras saglabāšanai un attīstībai, tajā skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai;

3.7. sekmēt pozitīvas attieksmes veidošanos pret līdzcilvēkiem un valsti, attīstīt izglītojamā pašapziņu un spēju uzņemties pilsonisko atbildību;

3.8. veicināt vispārīgo spēju attīstību, sekmēt vispusīgu un padziļinātu izpratni par sabiedrības vērtībās balstītām ētikas un morāles normām;

3.9. radīt motivāciju tālākizglītībai un sniegt iespēju sagatavoties profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības un attiecīga līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei.

4. Profesionālās ievirzes izglītības programmu obligāto saturu veido saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem izglītības programmu stratēģiskajiem mērķiem, normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un sasniedzamajiem rezultātiem.

5. Profesionālās ievirzes izglītības programmu obligātā satura sasniedzamie rezultāti:

5.1. mākslas jomā:

5.1.1. ir apgūti vizuāli plastiskās mākslas, dizaina un/vai mediju pamati, iepazīstot mākslas vēsturi, laikmetīgo mākslu un dizainu, daudzveidīgus mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, materiālus, tehnikas un tehnoloģijas;

5.1.2. ir attīstīta mākslinieciskā uztvere un iztēle, pieredze to izmantot radošā darbībā;

5.1.3. ir attīstīta daudzveidīga radošās darbības pieredze – prasme eksperimentēt, pētīt, attēlot, analizēt;

5.1.4. ir attīstīta interese par mākslu, dizainu, kultūrvidi, prasme vērtēt un analizēt mākslas darbus, veicināta izglītojamā personiskās attieksmes apzināšanās un spēja formulēt viedokli;

5.2. mūzikas jomā:

5.2.1. ir apgūti instrumentu spēles un/vai dziedāšanas pamati, iepazīstot izcilus mūzikas piemērus, izprotot un interpretējot dažādus mūzikas žanrus un stilus, kā arī apgūstot mūzikas izteiksmes līdzekļus;

5.2.2. ir apgūtas pamatzināšanas solfedžo un mūzikas teorijā, kā arī mūzikas vēstures pamatos;

5.2.3. ir attīstīta mūzikas uztvere – mūzikas uztvere pēc dzirdes, muzikālā atmiņa un ritma izjūta;

5.2.4. ir attīstīta radošās darbības pieredze – praktiskā muzicēšana, iegūstot pieredzi kolektīvā un individuālā muzikālā darbībā, prasme eksperimentēt un improvizēt (jaunrades spēja);

5.2.5. ir attīstīta interese par mūziku, prasme vērot, vērtēt un analizēt citu izpildītāju atskaņojumu, veicināta izglītojamā pašizpausme un iespējas gūt jaunu pieredzi mūzikas jomā, iepazīta mūzikas un kultūrvides daudzveidība;

5.3. dejas jomā:

5.3.1. ir apgūti klasiskās dejas pamati un gūtas priekšzināšanas par klasiskā baleta pamatprincipiem;

5.3.2. ir apgūti laikmetīgās vai mūsdienu dejas pamati;

5.3.3. ir apgūtas daudzveidīgas skatuviskās izpausmes prasmes, attīstīta kustību koordinācija, fiziskā izturība, ritma izjūta, koncentrēšanās spēja, kustību izteiksmīgums;

5.3.4. ir gūta sapratne par izpildījuma manieri, kā arī spēja izpildīt dejas uzdevumus atbilstoši horeogrāfijai;

5.3.5. ir apgūti dejas vēstures pamati un veicināta izpratne par dažādiem dejas stiliem un veidiem;

5.3.6. ir veicināta muzikalitāte un sapratne par mūzikas un ķermeņa kustības mijiedarbību, attīstīta izpratne par fiziskās slodzes nozīmīgumu;

5.4. vispārējo prasmju attīstībā:

5.4.1. ir sekmēta izglītojamā pilnveidošanās par sociāli, emocionāli, intelektuāli un fiziski attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību;

5.4.2. ir attīstīta prasme izmantot iegūtās zināšanas un prasmes savā radošā darbībā, tajā skaitā lietojot mūsdienu tehnoloģijas un tehnikas;

5.4.3. ir iegūta sagatavotība un motivācija tālākai profesionālās izglītības ieguvei.

6. Profesionālās ievirzes izglītības programmas obligātā satura apjoms ir:

6.1. no 840 līdz 2090 stundām profesionālās ievirzes izglītības programmu grupā "Vizuāli plastiskā māksla" atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

6.2. no 1260 līdz 3605 stundām profesionālās ievirzes izglītības programmu grupā "Mūzika un skatuves māksla" atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.

7. Profesionālās ievirzes izglītības programmu obligāto saturu ietver profesionālās ievirzes izglītības programmas pamatdaļā, kas ir obligātie mācību priekšmeti, un mainīgajā daļā (ja tas attiecināms), kas nepārsniedz 10 % no kopējā mācību stundu apjoma, saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2. pielikumu.

8. Profesionālās ievirzes izglītības programmas apguves forma ir klātiene. Izglītības iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību ir tiesīga organizēt attālinātās mācības.

9. Izglītības iestādes profesionālās ievirzes izglītības programmas obligātā satura īstenošanā ņem vērā Latvijas Nacionālā kultūras centra izstrādāto metodiku.

10. Mācību gada ilgums profesionālās ievirzes izglītības programmu obligātā satura īstenošanā ir 35 nedēļas. Profesionālās ievirzes izglītības programmas tiek īstenotas, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus par mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās.

11. Valsts dibināta profesionālās izglītības iestāde ir tiesīga izstrādāt un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai par vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtību licencēt un īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmu, kas atšķiras no šo noteikumu 6., 7. un 10. punktā noteiktajām prasībām.

12. Profesionālas kompetences vērtēšana ir informācijas iegūšana, lai novērtētu izglītojamā sniegumu vai sasniegto rezultātu.

13. Profesionālās ievirzes izglītības programmas saturā iekļauto zināšanu, prasmju, attieksmju un kompetenču apguves vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

13.1. atklātības un skaidrības princips – izglītojamam ir zināmi un saprotami plānotie sasniedzamie rezultāti un mācību snieguma vērtēšanas kritēriji;

13.2. prasmju vai praktiskuma princips – kompetences prioritāri vērtē to praktiskā demonstrācijā;

13.3. metodiskās daudzveidības princips – mācību snieguma vērtēšanai izmanto dažādus vērtēšanas veidus, formas un metodiskos paņēmienus;

13.4. objektivitātes princips – mācību snieguma vērtējums atspoguļo izglītojamā sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena izglītojamā sniegumam piemēro līdzvērtīgus nosacījumus;

13.5. vērtējuma obligātuma princips – izglītojamam nepieciešams iegūt vērtējumu visos attiecīgās izglītības programmas mācību priekšmetos.

14. Profesionālās ievirzes izglītības programmās izglītojamo sasniedzamo mācīšanās rezultātu apguves vērtēšanā izmanto šādus vērtēšanas veidus:

14.1. formatīvā vērtēšana – nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa, kas nodrošina atgriezenisko saiti par izglītojamā tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvajā vērtēšanā netiek lietota 10 ballu skala. Formatīvie vērtējumi neietekmē izglītojamā snieguma summatīvos vērtējumus;

14.2. summatīvā vērtēšana – mācīšanās posma (piemēram, tēmas, izglītības programmas vai tās daļas) apguves noslēgumā tiek organizēta vērtēšana, ko īsteno pedagogs vai izglītības iestādes izveidota komisija, lai novērtētu un dokumentētu, kā izglītojamais ir apguvis plānotos sasniedzamos mācīšanās rezultātus tēmas, temata, mācību priekšmeta noslēgumā vai kādā līmenī izglītojamais apguvis profesionālās ievirzes izglītības programmas apguves prasībās noteiktās profesionālās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences.

15. Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību, ievērojot šo noteikumu 13., 14. un 16. punktā noteiktās prasības, tajā skaitā nosakot vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā, pārbaudījumu apjomu un skaitu, vērtējuma izteikšanas veidu, izglītojamā vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību, apzīmējumu "nv" (nav vērtējuma) un "ieskaitīts/neieskaitīts" izmantošanas nosacījumus. Pedagogs plāno pārbaudes darbus un izstrādā to saturu, tajā skaitā radošos darbus, projektus, uzdevumus, mācību koncertus, kas tiks vērtēti summatīvi atbilstoši mācību priekšmeta satura specifikai un programmai.

16. Profesionālās ievirzes izglītības programmās katra mācību priekšmeta semestra un gada izglītojamo mācību snieguma vērtējumu izsaka kā summatīvo vērtējumu 10 ballu skalā, ievērojot šo noteikumu 3. pielikumu. Izsakot summatīvo vērtējumu:

16.1. semestrī – ņem vērā visus izglītojamā iegūtos summatīvos vērtējumus semestra ietvaros;

16.2. mācību gada noslēgumā – ņem vērā izglītojamā iegūtos summatīvos vērtējumus abos semestros.

17. Ar apzīmējumu "ieskaitīts/neieskaitīts" izsaka mācību snieguma vērtējumu, novērtējot izglītojamā iesaisti mācību procesā vai paveiktā apjomu atbilstoši izvirzīto mācību mērķu sasniegšanai atkarībā no tā, vai izglītojamā uzrādītie mācību rezultāti atbilst vai neatbilst mācību sasniegumiem vai rezultātiem, kas noteikti mācību uzdevuma vai mācību procesa ietvaros.

18. Izglītības iestādes dokumentācijā ir tiesības lietot apzīmējumu "nv" (nav vērtējuma), ja pedagogam nav iespēju novērtēt izglītojamā sniegumu.

19. Pedagogs var nodrošināt izglītojamam  papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt izglītojamā sniegumu pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai izglītojamais ir izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu.

20. Vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma noslēgumā, piemēram, mācību gada, izglītības programmas noslēgumā, ja tas tieši ietekmē izglītojamā tiesības un intereses.

21. Valsts atzītu apliecību par profesionālās ievirzes izglītības apguvi izsniedz izglītojamam, kurš apguvis profesionālās ievirzes izglītības programmu un saņēmis vērtējumu ‒ atzīmi ne mazāku par 4 (četri) ‒ "gandrīz viduvēji" 10 ballu vērtējuma skalā visos profesionālās ievirzes izglītības programmas mācību priekšmetos un noslēguma pārbaudījumos.

22. Latvijas Nacionālais kultūras centrs līdz 2024. gada 31. martam izdod šo noteikumu 9. punktā minēto metodiku.

23. Nosacījumi, kas ietverti šo noteikumu 1. pielikumā un 2. pielikumā, stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī attiecībā uz:

23.1. izglītības programmu kopas "Mākslas" profesionālās ievirzes izglītības programmu "Vizuāli plastiskā māksla I" (kods 20V 211 01 1) un "Vizuāli plastiskā māksla II" (kods 20V 211 01 1) īstenošanu 1., 2., 3. un 4. klasē;

23.2. izglītības programmu kopas "Mākslas" profesionālās ievirzes izglītības programmu "Vizuāli plastiskā māksla III" (kods 20V 211 01 1) un "Vizuāli plastiskā māksla IV" (kods 30V 211 01 1) īstenošanu 1. klasē;

23.3. izglītības programmu kopas "Taustiņinstrumentu spēle" profesionālās ievirzes izglītības programmu "Klavierspēle I" (kods 20V 212 01 1) un "Ērģeļspēle I" (kods 20V 212 01 1) īstenošanu 1., 2., 3., 4. un 5. klasē;

23.4. izglītības programmu kopas "Taustiņinstrumentu spēle" profesionālās ievirzes izglītības programmu "Akordeona spēle I" (kods 20V 212 01 1) un "Akordeona spēle II" (kods 20V 212 01 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;

23.5. izglītības programmu kopas "Stīgu instrumentu spēle" profesionālās ievirzes izglītības programmu "Vijoles spēle I", "Vijoles spēle II", "Alta spēle I", "Alta spēle II", "Čella spēle I", "Čella spēle II", "Kontrabasa spēle I", "Kontrabasa spēle II" (kods 20V 212 02 1) īstenošanu 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. klasē;

23.6. izglītības programmu kopas "Stīgu instrumentu spēle" profesionālās ievirzes izglītības programmu "Kokles spēle I", "Kokles spēle II", "Ģitāras spēle I" un "Ģitāras spēle II", "Arfas spēle I" un "Arfas spēle II" (kods 20V 212 02 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;

23.7. izglītības programmu kopas "Pūšaminstrumentu spēle" profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 20V 212 03 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;

23.8. izglītības programmu kopas "Sitaminstrumentu spēle" profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 20V 212 04 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;

23.9. izglītības programmu kopas "Vokālā mūzika" profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 20V 212 06 1) īstenošanu 1., 2., 3., 4. un 5. klasē;

23.10. izglītības programmu kopas "Mūzika" profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 20V 212 09 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;

23.11. izglītības programmu kopas "Taustiņinstrumentu spēle" profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 01 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;

23.12. izglītības programmu kopas "Stīgu instrumentu spēle" profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 02 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;

23.13. izglītības programmu kopas "Pūšaminstrumentu spēle" profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 03 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;

23.14. izglītības programmu kopas "Sitaminstrumentu spēle" profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 04 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;

23.15. izglītības programmu kopas "Diriģēšana" profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 05 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;

23.16. izglītības programmu kopas "Vokālā mūzika" profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 06 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;

23.17. izglītības programmu kopas "Mūzika" profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 09 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;

23.18. izglītības programmu kopas "Deja" profesionālās ievirzes izglītības programmas "Dejas pamati" (kods 10V 212 10 1) īstenošanu 1. un 2. klasē;

23.19. izglītības programmu kopas "Deja" profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 20V 212 10 1) īstenošanu 1., 2. un 3. klasē;

23.20. izglītības programmu kopas "Deja" profesionālās ievirzes izglītības programmu (kods 30V 212 10 1) īstenošanu 1. klasē.

24. Izglītības iestādei ir tiesības uzsākt īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmas saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā un 2. pielikumā noteiktajām prasībām no 2024. gada 1. septembra visās klasēs vienlaikus.

25. Izglītības iestāde līdz 2024. gada 31. augustam nodrošina izmaiņu veikšanu iekšējos normatīvajos aktos atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

26. Izglītības programmu kopas "Vokālā mūzika" (kods 30V 212 06 1) licencētā profesionālās ievirzes izglītības programma "Muzikālā teātra mākslinieks" tiek īstenota ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.

27. Izglītības programmu kopu "Taustiņinstrumentu spēle" (kods 10V 212 02 1), "Stīgu instrumentu spēle" (kods 10V 212 02 1), "Pūšaminstrumentu spēle" (kods 10V 212 03 1), "Sitaminstrumentu spēle" (kods 10V 212 04 1) un "Vokālā mūzika" (kods 10V 212 06 1) licencētās profesionālās ievirzes izglītības programmas tiek īstenotas ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. augustam.