Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Ārstniecības likumā

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15. nr.; 1998, 7. nr.; 2000, 13. nr.; 2001, 15. nr.; 2004, 9., 13. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 8., 21., 24. nr.; 2008, 13. nr.; 2009, 10., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205. nr.; 2010, 105., 170. nr.; 2011, 62. nr.; 2012, 108. nr.; 2013, 87. nr.; 2014, 194. nr.; 2015, 127. nr.; 2016, 249. nr.; 2017, 117., 242. nr.; 2018, 253. nr.; 2020, 106. nr.; 2022, 13., 45.A, 85.A nr.; 2023, 201. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20) klīniskās vadlīnijas - pierādījumos balstīts, sistematizēts un aktualizēts ieteikumu kopums lēmumu pieņemšanas atbalstam ārstniecības personām un pacientiem par piemērotāko ārstniecību noteiktos klīniskos gadījumos;";

papildināt pantu ar 32., 33., 34., 35., 36. un 37. punktu šādā redakcijā:

"32) klīniskais algoritms - precīzs, standartizēts rekomendējamo darbību apraksts, lai veiktu secīgas darbības veselības aprūpes problēmu un klīnisko situāciju risināšanai, kā arī mērķa sasniegšanai;

33) klīniskais ceļš - atbilstoši klīniskajam algoritmam vai klīniskajām vadlīnijām pacientu grupām definēts un strukturēts multidisciplinārs ārstniecības plāns;

34) metodiskās vadības institūcija - iestāde vai tās struktūrvienība, kas izstrādā vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus attiecīgajā veselības aprūpes jomā, kā arī nodrošina sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, veicot ārstniecības iestāžu metodisko vadību attiecīgajā veselības aprūpes jomā;

35) valsts patoloģijas centrs - akreditēta references laboratorija patoloģijas jomā, kas nodrošina slimību laboratorisko diagnostiku un metodisko vadību patoloģijas jomā;

36) farmaceits - veselības aprūpes speciālists, kurš ieguvis likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību un sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, nodarbojoties ar farmaceita praksi;

37) klīniskais farmaceits - veselības aprūpes speciālists, kurš ieguvis likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību farmācijas jomā un apguvis papildspecialitāti klīniskajā farmācijā, ko apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas studiju programmas apguvi klīniskajā farmācijā, un sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, nodarbojoties ar farmaceita praksi."

2. 9. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "Ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ministru kabinets nosaka:

1) ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides un uzturēšanas kārtību;

2) ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas kārtību un prasības;

3) prasības, kas noteic ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo atbilstību.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ministru kabinets nosaka pirmās palīdzības sniegšanas apmācību pārvaldības informācijas sistēmas pārzini, šajā sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, tās tiesības un pienākumus, kā arī noteikumus publisku līdzekļu ieguldīšanai metodiskās vadības institūcijā nosaka Ministru kabinets.

(7) Valsts patoloģijas centra tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets."

3. Izteikt 9.¹ pantu šādā redakcijā:

"9.¹ pants. (1) Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvērtē, reģistrē, ievieš un aktualizē klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus."

4. 9.² pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Gadījumos, kad ir apdraudēta dzīvība sirds apstāšanās dēļ, līdz brīdim, kad ierodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, persona var izmantot automatizēto ārējo defibrilatoru cietušā sirdsdarbības atjaunošanai.";

izslēgt otrās daļas 3. punktu.

5. Papildināt likumu ar 10.² pantu šādā redakcijā:

"10.² pants. (1) Lai nodrošinātu sistēmisku multidisciplināru visu vai atsevišķu noteiktu nāves gadījumu anonīmu izmeklēšanu, kas identificē cēloņus un ar tiem saistītos novēršamus un labojamus faktorus, tiek organizēta nāves cēloņu konfidenciālā analīze.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizē visu vai atsevišķu noteiktu nāves cēloņu konfidenciālo analīzi."

6. Papildināt III nodaļu ar 15.¹ pantu šādā redakcijā:

"15.¹ pants. Centrālā medicīnas ētikas komiteja, izskatot uz sociālajām problēmām attiecināmos biomedicīniskā progresa ētikas jautājumus, piemēro maksas pakalpojumu cenrādi. Maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets."

7. Izslēgt 28. pantu.

8. Izteikt 29. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts un personas reģistrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija, sertifikācijas eksāmens un tā norise, kā arī sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību."

9. Izteikt 31. pantu šādā redakcijā:

"31. pants. Personas ar ārvalstu medicīniskās izglītības diplomu tiesības nodarboties ar ārstniecību iegūst pēc ārstniecības personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajā kārtībā."

10. 33. pantā:

izteikt 2.¹ un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Rezidentu apmācību ārstniecības iestādē saskaņā ar medicīnā akreditētām rezidentūras izglītības programmām ir tiesības veikt ikvienam pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē sertificētam ārstam.

(3) Studējošie, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas un kuru zināšanu un prasmju apjoms atbilst noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, var piedalīties ārstniecībā. Attiecīgās profesionālās kvalifikācijas līmeni, mācību ilgumu, profesionālās kvalifikācijas prasības un attiecīgajai profesijai, specialitātei nepieciešamo kompetenci un teorētisko un praktisko zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ārsta stažiera amatā nodarbina ārstu, kas studē rezidentūrā apgūstamajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē."

11. Papildināt 34. pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(4) Cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu sponsoram ir pienākums apdrošināt savu un pētnieka civiltiesisko atbildību par nodarīto kaitējumu pētāmās personas veselībai vai dzīvībai cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu vai in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu ietvaros.

(5) Civiltiesiskā atbildība ir apdrošināma uz visu cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu laiku. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu noslēdz attiecībā uz katru atsevišķo cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu pirms attiecīgā pētījuma uzsākšanas.

(6) Ministru kabinets nosaka cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu sponsora un ārstniecības iestādes civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu un obligātos riskus, kurus apdrošina cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu sponsors."

12. Papildināt likumu ar 39.¹ pantu šādā redakcijā:

"39.¹ pants. Ārstniecības iestādes vadītājs veselības aprūpes nodrošināšanā, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstu stažieri, kas var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai lietot ārstniecisko vai diagnostisko metodi, kurā ir pabeidzis rezidentūras programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēta speciālista vadībā. Ārsts, izņemot 33. panta ceturtajā daļā minēto ārstu, visā profesionālās darbības laikā var strādāt ārsta stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri)."

13. Papildināt VI A nodaļu ar 43.² pantu šādā redakcijā:

"43.² pants. Ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstu stažieri, kas var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, kurā ir pabeidzis zobārstniecības studiju programmu vai apakšspecialitātes rezidentūras izglītības programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē sertificēta zobārsta vadībā. Zobārsts visā profesionālās darbības laikā var strādāt ārsta stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri)."

14. Izteikt 48. pantu šādā redakcijā:

"48. pants. Ārstniecības personas pienākums ir regulāri pilnveidot profesionālo kvalifikāciju un izglītoties neatliekamās palīdzības sniegšanā. Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz tālākizglītību, kā arī apgūtās tālākizglītības novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību."

15. Papildināt likumu ar VIII A nodaļu šādā redakcijā:

"VIII A nodaļa
Farmaceita darbība veselības aprūpē un sadarbība ar ārstniecības personu

53.³ pants. Farmaceitam un klīniskajam farmaceitam, kas strādā aptiekā vai ārstniecības iestādes slēgta tipa aptiekā, vai ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa aptiekas, ir šādi uzdevumi:

1) sniedzot farmaceitisko aprūpi, nodrošināt atbildīgu, drošu un racionālu zāļu, medicīnisko ierīču, in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču un uztura bagātinātāju lietošanu un līdzestību ārstniecībā;

2) sadarbībā ar ārstniecības personām veidot multidisciplināru komandu, piedaloties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē, tā īstenošanā un pārraudzībā, lai pacients sasniegtu noteiktus terapeitiskos rezultātus, samazinātu iespējamo ar zāļu lietošanu saistīto kaitējumu un uzlabotu veselību, kā arī dzīves kvalitāti;

3) piedalīties zāļu lietošanas blakusparādību uzraudzībā;

4) veicināt un nodrošināt profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus.

53.⁴ pants. Klīniskajam farmaceitam papildus šā likuma 53.³ pantā noteiktajam ir šādi uzdevumi:

1) sadarbībā ar ārstniecības personām piedalīties pacienta farmakoterapijas noteikšanā, ņemot vērā diagnozi, simptomus un izmeklējumu rezultātus, kā arī drošības, efektivitātes un ekonomiskuma principus attiecībā uz indikācijām, zāļu devām, lietošanas biežumu un ilgumu;

2) veikt tiešu zāļu lietošanas un blakusparādību uzraudzību, regulāri sekojot izmeklējumu rezultātiem, aptaujājot pacientu un dokumentējot uzraudzības datus, un, ja nepieciešams, ierosināt farmakoterapijas korekcijas;

3) sniegt ārstniecības personām konsultācijas farmakokinētikas, farmakodinamikas un citos ar zāļu nozīmēšanu saistītajos jautājumos;

4) piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā, ja ārstniecības iestādē tādi tiek veikti;

5) piedalīties dažādu ārstniecības līdzekļu izmantošanas sistēmiskā analīzē."

16. 69.¹ pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu un 1. punktu šādā redakcijā:

"(1) Pacientam, kurš stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, pacientam, kurš nogādāts stacionārajā ārstniecības iestādē psihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam, un pacientam, kuram ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, ir:

1) Pacientu tiesību likumā noteiktās pacienta tiesības un pienākumi;";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ierobežojošus līdzekļus piespiedu kārtā pacientam drīkst piemērot tikai gadījumā, kad pacients stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, nogādāts stacionārajā ārstniecības iestādē psihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam vai pacientam ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Ierobežojošus līdzekļus, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus, ir tiesības piemērot arī tad, ja psihiatriskā palīdzība pacientam tiek sniegta bez viņa piekrišanas, pirms tiek pieņemts šā likuma 68. panta vienpadsmitajā daļā minētais tiesneša lēmums.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ministru kabinets nosaka vienotus iekšējās kārtības standartus tām psihiatriskajām ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām, kurās ievietoti šā panta pirmajā daļā minētie pacienti, tajā skaitā pacientu un viņam adresēto sūtījumu (pienesumu) pārmeklēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veicama pacientu ierobežošana, arī izmantojot ierobežojošus līdzekļus."

17. Papildināt likumu ar 69.² un 69.³ pantu šādā redakcijā:

"69.² pants. Persona, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, 14 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta saņemšanas sazinās ar tiesas lēmumā norādīto ārstniecības iestādi klātienē vai attālināti, lai vienotos par ārstēšanas uzsākšanu, izņemot personu, kura saskaņā ar tiesas lēmumu ārstniecības iestādē tiek nogādāta policijas darbinieka pavadībā.

69.³ pants. (1) Persona, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, ārstējas tiesas lēmumā norādītajā ārstniecības iestādē. Ārstēšanos citā ārstniecības iestādē drīkst uzsākt tikai saskaņā ar jaunu tiesas lēmumu.

(2) Iesniegumu tiesā ar pamatojumu ārstniecības iestādes maiņai iesniedz persona, kurai ārstēšana psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, šīs personas pārstāvis vai ārstniecības iestāde, kurā saskaņā ar tiesas lēmumu ārstējas minētā persona.

(3) Ārstniecības iestādei, kas pārņem tās personas ārstēšanu, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par šai personai iepriekš nodrošināto ārstēšanu un tās rezultātiem. Informācija sniedzama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedību."

18. Izteikt 70.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ārstniecības persona nekavējoties informē tiesu, kura pieņēmusi lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ja:

1) persona, kurai kriminālprocesā tika noteikts šāds piespiedu līdzeklis, izvairās no tā vai nepilda atbilstošos nosacījumus;

2) personas veselības stāvoklis vairs neatbilst noteiktajam medicīniska rakstura piespiedu līdzeklim."

19. Papildināt likumu ar 85.¹ pantu šādā redakcijā: 

"85.¹ pants. Par cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu vai in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu veikšanas kārtības pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no piecām līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no piecdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām."

20. Papildināt 88. pantu pēc skaitļa "85." ar skaitli "85.¹". 

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43. un 44. punktu šādā redakcijā:

"37. Šā likuma 9. panta 3.¹ daļa stājas spēkā 2024. gada 2. janvārī.

38. Šā likuma 1. panta 34. punkts un 9. panta sestā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. aprīlī.

39. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 69.¹ panta devītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumi Nr. 453 "Noteikumi par kārtību, kādā ierobežojami pacienti, un priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

40. Grozījums šā likuma 9. panta pirmajā daļā par vārdu "Ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu" izslēgšanu, kā arī grozījums par šā panta papildināšanu ar 1.¹ daļu stājas spēkā 2024. gada 1. oktobrī.

41. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 29. panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

42. Šā likuma 33. panta trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2024. gada 1. oktobrī.

43. Šā likuma 1. panta 32., 33. un 35. punkts, 9. panta septītā daļa un 10.² pants stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

44. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 9.¹ panta otrajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2010. gada 25. maija noteikumi Nr. 469 "Kārtība, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 6. decembrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2023. gada 20. decembrī