Ministru kabineta noteikumi Nr. 66
Rīgā 2001.gada 13.februārī (prot. Nr. 7, 18.§)
Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka augļu koku un ogulāju pavairojamā materiāla (turpmāk - materiāls) atbilstības kritērijus un aprites kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajām augļu koku un ogulāju ģintīm un sugām, kā arī potcelmiem un citām augu daļām, uz kurām uzpotēts šo noteikumu 1.pielikumā minēto ģinšu vai sugu pavairojamais materiāls.
2. Šie noteikumi neattiecas uz materiālu, kas paredzēts:
2.1. izmantošanai personiskajām vajadzībām;
2.2. izvešanai (eksportam) un tiek turēts izolēti no pārējā materiāla;
2.3. izmēģinājumiem vai zinātniskām vajadzībām;
2.4. selekcijas darbam;
2.5. ģenētiskās dažādības saglabāšanai.
3. Šo noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests.
II. Materiāla kategorijas
4. Materiālam ir šādas kategorijas:
4.1. etalonaugi;
4.2. pirmsbāzes materiāls;
4.3. bāzes materiāls;
4.4. sertificēts materiāls;
4.5. standarta materiāls.
5. Etalonaugi ir šķirnes identitātei un pomoloģiskajām īpašībām atbilstoši augi, kuri tiek testēti, lai konstatētu kaitīgo organismu klātbūtni, un, ja nepieciešams, atveseļoti. Etalonaugus izmanto pirmsbāzes materiāla iegūšanai.
6. Pirmsbāzes materiāls ir vīrusbrīvs materiāls, kas:
6.1. iegūts no vīrusbrīva vai vīrustestēta etalonauga;
6.2. pavairots, saglabājot šķirnes identitāti;
6.3. atbilst šajos noteikumos pirmsbāzes materiālam noteiktajām prasībām;
6.4. paredzēts bāzes materiāla ražošanai vai iegūšanai.
7. Materiālus raksturo šādi:
7.1. vīrusbrīvs materiāls ir materiāls, kas ir atveseļots un atzīts par brīvu no vīrusiem vai vīrusiem līdzīgiem organismiem un tiek turēts no infekcijas brīvos apstākļos vai ir iegūts, pavairojot veģetatīvā ceļā noteiktā paaudzē vīrusbrīvu materiālu;
7.2. vīrustestēts materiāls ir materiāls, kas ir testēts un atzīts par brīvu no šo noteikumu 2. un 3.pielikumā minētajiem vīrusiem vai vīrusiem līdzīgiem organismiem un tiek turēts no infekcijas brīvos apstākļos vai ir iegūts, pavairojot veģetatīvā ceļā noteiktā paaudzē vīrustestētu materiālu.
8. Bāzes materiāls ir vīrusbrīvs materiāls, kas:
8.1. pavairots veģetatīvā ceļā no pirmsbāzes materiāla, saglabājot šķirnes identitāti;
8.2. atbilst šajos noteikumos bāzes materiālam noteiktajām prasībām;
8.3. paredzēts sertificēta pavairojamā materiāla ražošanai vai iegūšanai.
9. Sertificēts materiāls ir materiāls, kas:
9.1. pavairots veģetatīvā ceļā no bāzes materiāla, saglabājot šķirnes identitāti;
9.2. atbilst šajos noteikumos sertificētam materiālam noteiktajām prasībām.
10. Standarta materiāls ir materiāls, kas:
10.1. pavairots, saglabājot šķirnes identitāti;
10.2. atbilst šajos noteikumos standarta materiālam noteiktajām prasībām.
III. Materiāla audzēšana
11. Audzējot pirmsbāzes materiālu, ievēro šādas prasības:
11.1. atklātā laukā šķirņu saglabāšana pieļaujama tikai potējot;
11.2. atklātā laukā nav pieļaujami ražojoši attiecīgās kultūras stādījumi;
11.3. segtajās platībās augu māju pārklāj ar kukaiņus aizturošu tīklu (maksimālais tīkla acs lielums - 1 mm). Pie durvīm novieto dezinfekcijas iekārtu;
11.4. segto platību uztur tīru no nezālēm un kaitīgiem organismiem. Augu māju tīra un dezinficē vismaz reizi gadā. Visas personas, kas strādā augu mājā, valkā piemērotu apģērbu;
11.5. augi savstarpēji nesaskaras;
11.6. katru gadu sagatavo vismaz 20 stādu in vitro (audu kultūrā) no katras in vitro audzētās šķirnes vizuālai un ģenētisko īpašību kontrolei. Šos augus saglabā vismaz vienu gadu. Atrastos atšķirīgos stādus iznīcina.
12. Audzējot bāzes materiālu, ievēro šādas prasības:
12.1. augu vecums nepārsniedz:
12.1.1. augļu kokiem - 7 gadus potzaru iegūšanai un 12 gadus potcelmu iegūšanai;
12.1.2. ogulājiem - 4 gadus;
12.1.3. zemenēm - 1 gadu;
12.2. atklātā laukā pieļaujamais ražojošu attiecīgās kultūras stādījumu attālums:
12.2.1. augļu kokiem - ne tuvāk par 50 m;
12.2.2. krūmogulājiem - ne tuvāk par 250 m;
12.2.3. un zemenēm - ne tuvāk par 500 m.
13. Audzējot sertificētu materiālu, ievēro šādas prasības: augu vecums nepārsniedz 10-15 gadus sēkleņiem, 8-12 gadus veģetatīvi vairojamiem potcelmiem, 7-10 gadus kauleņiem, 4 gadus - upenēm, ērkšķogām, jāņogām un avenēm un 1 gadu - zemenēm.
14. Audzējot standarta materiālu, veic šķirnes identitātes un veselīguma vizuālo kontroli.
IV. Materiāla atbilstības novērtēšana un ražošanas procesa pārbaude
15. Ja materiāls atbilst šo noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pirms materiāla audzēšanas vai tirdzniecības uzsākšanas izsniedz personai, kas reģistrēta Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk - persona), pavairojamā materiāla sertifikātu. Valsts augu aizsardzības dienests veic materiāla atbilstības novērtēšanu veģetācijas un tirdzniecības laikā vismaz reizi gadā.
16. Materiāla atbilstības kritēriji ir šādi:
16.1. materiāla atbilstība konkrētai šķirnei un kategorijai;
16.2. materiāla un tā audzēšanas vai glabāšanas vietas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām fitosanitārajām normām;
16.3. materiāla un materiāla paraugu atbilstība šajos noteikumos minētajām prasībām.
17. Persona uzrāda dokumentus par augu aizsardzības līdzekļu izlietojumu un iepirkto un ražošanā esošo materiālu.
18. Ja atbilstības novērtēšanas laikā tiek konstatēts, ka materiāls neatbilst šo noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pazemina tā kategoriju vai aptur materiāla tirdzniecību līdz attiecīgo trūkumu pilnīgai novēršanai. Ja trūkumus nav iespējams novērst, Valsts augu aizsardzības dienests neizsniedz vai anulē pavairojamā materiāla sertifikātu.
19. Valsts augu aizsardzības dienests vismaz reizi gadā ražošanas procesā pārbauda:
19.1. materiāla kvalitāti pirms ražošanas procesa uzsākšanas;
19.2. materiāla sēšanu, piķēšanu un stādīšanu;
19.3. materiāla atbilstību fitosanitārajām normām;
19.4. augsnes apstrādes plānu un metodes;
19.5. stādījumu vispārīgo kopšanu;
19.6. materiāla pavairošanu un novākšanu;
19.7. materiāla, telpu un darbarīku ķīmisko apstrādi;
19.8. materiāla iesaiņošanu, uzglabāšanu un transportēšanu.
20. Izdevumus, kas saistīti ar materiāla atbilstības novērtēšanu un ražošanas procesa pārbaudi, sedz persona.
V. Materiāla tirdzniecība
21. Atkarībā no izmēriem un kvalitātes materiālu ieskaita I vai II šķirā. Kvalitātes prasības, kas jāievēro, tirgojot materiālu, noteiktas šo noteikumu 4.pielikumā.
22. Materiāls nedrīkst būt inficēts ar karantīnas organismiem un šo noteikumu 2. un 3.pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem.
23. Uzglabājot, izvedot no audzēšanas vai glabāšanas vietas vai pārdodot materiālu:
23.1. to sašķiro pēc izmēra un kvalitātes un iesaiņo vienveidīgās partijās;
23.2. pie partijas iesaiņojuma piestiprina etiķeti, kas ietver šo noteikumu 5.pielikumā minēto informāciju. Pirmsbāzes un bāzes materiālam etiķeti piestiprina pie katras materiāla vienības;
23.3. pievieno pavairojamā materiāla sertifikātu.
24. Tirgojot potcelmus, etiķetē norāda to tipu, sugu vai starpsugu hibrīdu.
25. Tirgojot pirmsbāzes, bāzes, sertificētu vai standarta materiālu, to novieto atsevišķi pa kategorijām.
26. Pirmsbāzes un bāzes materiālu tirgo jaunā iesaiņojumā, sertificētu un standarta materiālu - jaunā vai lietotā dezinficētā iesaiņojumā.
27. Ja dažādas izcelsmes vai dažādu partiju materiāls saiņošanas vai glabāšanas laikā tiek salikts vai sajaukts kopā, persona sastāda un saglabā protokolu, kurā norādīts partijas sastāvs un atsevišķu komponentu vai partiju izcelsme.
28. Tirgojot materiālu, persona nodrošina pircēju ar tirdzniecībā esošo šķirņu aprakstiem. Šķirnes apraksts ietver:
28.1. šķirnes nosaukumu, kā arī nosaukumu, ar kādu materiāls tiek pārdots citā valstī;
28.2. šo noteikumu 6.pielikumā minēto informāciju.
VI. Atbildība
29. Par augiem kaitīgo organismu izplatību, to pazīmēm vai citām augu attīstības novirzēm audzētājs informē Valsts augu aizsardzības dienestu.
VII. Noslēguma jautājums
30. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.
Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ
Zemkopības ministrs A.Slakteris
1.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 13.februāra
noteikumiem Nr.66
1. Fragaria x ananassa Duch. - zemenes
2 . Grossularia - ērkšķogas
3. Hippophae - smiltsērkšķi
4. Malus Mill - ābeles
5. Prunus armeniaca L. - aprikozes
6. Prunus avium L. - saldie ķirši
7. Prunus cerasus L. - skābie ķirši
8. Prunus domestica L. - plūmes
9. Pyrus communis L. - bumbieres
10. Ribes - jāņogas un upenes
11. Rubus - kazenes un avenes
Zemkopības ministrs A.Slakteris
2.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 13.februāra
noteikumiem Nr.66
Augļu koku un ogulāju kultūras | Augiem kaitīgie organismi | Testēšanas metodes numurs* | Rezultātu derīguma
ilgums (gados) |
1. Zemenes | zemeņu serdes puve (Phytophthora cactorum) | 3 | 4 - segtajās platībās |
sakņu puve (Rhizoctonia fragariae) | 3 | 1 - in vitro | |
zemeņu miltrasa (Sphaerotheca alchemillae) | 3 | ||
sakņu puve, verticilārā vīte (Verticillium spp.) | 3 | ||
zemeņu virālā zaļziedainība | 6 | ||
zemeņu virālā plankumainība | 6 | ||
lapu nematodes (Aphelenchoides spp.) | 8, 9 | ||
zemeņu stublāju nematode (Ditylenchus dipsaci) | 8, 9 | ||
Chaetosiphon fragaefolli | 8 | ||
zemeņu ērce (Phytonemus pallidus) | 8 | ||
parastā tīklērce (Tetranychus urticae) | 8 | ||
2. Smiltsērkšķi | smiltsērkšķu pumpuru bakteriālā puve (ier. Pseudomonas syringae) | 1, 2 | 5 |
vadaudu vīte (Verticillium dahliae) | 3, 4 | ||
3. Ābeles | ābeļu hlorotiskā lapu plankumainība | 5, 6, 7 | 15 - atklātā laukā |
ābolu fitoplazma | 6 | ||
ābeļu virālā plakanzarainība | 6 | ||
ābolu virālā kroplība | 6 | ||
ābeļu virālā mozaīka | 6,7 | ||
ābeļu gumijotās koksnes slimība | 6 | ||
ābolu rūsveida gredzenplankumainība | 6 | ||
ābolu zvaigžņveida virālā plaisāšana | 6 | ||
ābeļu virālā stumbra rievainība | 5, 6, 7 | ||
ābeļu stumbra virālā bedrainība | 6 | ||
platicarpas virālā mizas plaisāšana | 6 | ||
aveņu virālā gredzenplankumainība | 5 | ||
ābeļu pūkainā laputs (Eriosoma lanigerum) | 8 | ||
4. Aprikozes un plūmes | Pseudomonas syringae pv. morsprunorum | 1 | 15 - atklātā laukā |
sudrabainās lapas, sinonīms - violetā sīkpiepe | 3 | 10 - segtajās platībās | |
(Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum) | |||
ābeļu hlorotiskā lapu plankumainība | 5, 6, 7 | ||
ābeļu virālā mozaīka | 6, 7 | ||
mirabeļu latentais gredzenplankumainības vīruss | 5 | ||
plūmju virālā pundurainība | 5, 6, 7 | ||
plūmju nekrotiskā gredzenplankumainība | 5, 6, 7 | ||
aveņu virālā gredzenplankumainība | 5 | ||
plūmju lapu pangērce (Aculus fockeui) | 8 | ||
plūmju lapu kārpērce (Eriophyes similis) | 8 | ||
5. Saldie un skābie ķirši | Pseudomonas syringae pv. morsprunorum | 1 | 15 - atklātā laukā |
ābeļu hlorotiskā lapu plankumainība | 5, 6, 7 | 10 - segtajās platībās | |
ābeļu virālā mozaīka | 6, 7 | ||
arabis mozaīka | 5 | ||
ķiršu zaļā gredzenplankumainība | 6 | ||
ķiršu virālā lapu ritināšanās | 5, 6 | ||
ķiršu lapu virālā plankumainība | 6 | ||
ķiršu nekrotiskā rūsveida plankumainība | 6 | ||
ķiršu virālā rūsveida plankumainība | 6 | ||
ķiršu spūrvīruss | 6 | ||
plūmju virālā pundurainība | 5, 6, 7 | ||
plūmju nekrotiskā gredzenplankumainība | 5, 6, 7 | ||
aveņu virālā gredzenplankumainība | 5 | ||
zemeņu latentā gredzenplankumainība | 5 | ||
tomātu virālā melnplankumainība | 5 | ||
tomātu stolburs | 5 | ||
Longidorus elongatus, | 8 | ||
Longidorus macrosoma, | 8 | ||
Xiphinema diversicaudatum (šo nematožu neaktīvās stadijas) | 8 | ||
6. Bumbieres | bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens) | 2 | 15 - atklātā laukā |
ābeļu virālā stumbra rievainība | 6, 7 | ||
bumbieru mizas nekroze | 6 | ||
bumbieru mizas virālā plaisāšana | 6 | ||
bumbieru virālais brūču vēzis | 6 | ||
bumbieru virālā gredzenplankumainība (sinonīms - ābeļu hlorotiskā lapu plankumainība) | 6, 7 | ||
bumbieru augļu virālā kroplība | 6 | ||
bumbieru virālā lapu dzīslu dzeltēšana | 6 | ||
cidoniju kvēpaini virālā gredzenplankumainība | 6 | ||
7. Upenes un jāņogas | bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens) | 1, 2 | 8 - atklātā laukā |
ērkšķogu Amerikas miltrasa (Sphaerotheca mors-uvae) | 3 | 12 - segtajās platībās | |
verticilārā vīte, sakņu puve (Verticillium spp.) | 3 | ||
arabis mozaīka | 5, 7 | ||
upeņu virālās pilnziedainības izraisītājs | 6 | ||
virālā pilnziedainība | 6 | ||
gurķu mozaīka | 5, 7 | ||
ērkšķogu virālā dzīslu bālēšana | 6 | ||
aveņu virālā gredzenplankumainība | 5, 7 | ||
zemeņu latentā gredzenplankumainība | 5, 7 | ||
tomātu virālā melnplankumainība | 5, 7 | ||
Aphelenchoides ritzemabosi | 8 | ||
upeņu pumpurērce (Cecidophyopsis ribis) | 8 | ||
upeņu lapu pangodiņš (Dasyneura tetensi) | 8 | ||
parastā tīklērce (Tetranychus urticae) | 8 | ||
jāņogu stiklspārnis (Sesia tipuliformis) | 8 | ||
8. Avenes | bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium rhizogenes) | 1 | 8 - segtajās platībās |
bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens) | 2 | 1 - in vitro | |
Rhodococcus fascians | 1 | ||
aveņu mizas plaisāšana (Didymella applanata) | 4 | ||
aveņu neīstā miltrasa (Peronospora rubi) | 3 | ||
aveņu sakņu puve (Phytophthora fragariae var. rubi) | dažādas | ||
aveņu iedegas (Gloeosporium venetum) | 4 | ||
verticilārā vīte, sakņu puve (Verticillium spp.) | 3 | ||
gurķu mozaīka | 5, 7 | ||
aveņu virālā pundurainība | 5, 7 | ||
aveņu virālās mozaīkas vīrusi | 6 | ||
aveņu virālā dzīslu hloroze | 6 | ||
aveņu virālā nīkuļošana | 6 | ||
aveņu dzinumu pangodiņš (Resseliella theobaldi) | 8 |
*Paskaidrojumi.
1. Testēšanas metodes:
1.1. baktērijām:
Nr.1 - dezinficētus augu gabaliņus novieto uz mākslīgās barotnes;
Nr.2. - imunoflorescence - mikroskopija;
1.2. sēnēm:
Nr.3. - dezinficētus augu gabaliņus novieto uz agara barotnes;
Nr.4. - inkubācija mitrā kamerā;
1.3. vīrusiem:
Nr.5. - indikatoraugu inokulācija;
Nr.6. - potēšana uz indikatorauga;
Nr.7. - seroloģija/elektronmikroskopija;
1.4. kaitēkļiem:
Nr.8. - mikroskopija;
Nr.9. - audzēšana insektārijā kontrolējamos apstākļos.
2. Testēšanas laiks: ierīkojot un atjaunojot izlases stādu audzētavu.
3. Testu skaits atkarīgs no materiāla izcelsmes.
Zemkopības ministrs A.Slakteris
3.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 13..februāra
noteikumiem Nr.66
Augļu koku un ogulāju kultūras | Kaitīgie organismi | Inficēto stādu daudzums, ne
vairāk kā (%) |
1. Zemenes | Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās: | |
lapu nematodes (Aphelenchoides spp.) | 0,5 | |
zemeņu stublāju nematode (Ditylenchus dipsaci) | 0,5 | |
tarsonemīdērces (Tarsonemidae) | 0 | |
Sēnes: | ||
sakņu kakla puve (Phytophthora cactorum) | 0,5 | |
verticilārā vīte, sakņu puve (Verticillium spp.) | 2 | |
Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi: | ||
zemeņu virālā zaļziedainība | 0,5 | |
2. Ābeles | Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās: | |
augļu koku gartaustkode (Anarsia lineatella) | 0 | |
ābeļu pūkainā laputs (Eriosoma lanigerum) | 0 | |
Epidiaspis leperii | 0 | |
baltā augļu koku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona) | 0 | |
lapu koku bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus) | 0 | |
Baktērijas: | ||
bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens) | 2 | |
stumbra un lapu bakteriozes (Pseudomonas syringae pv. syringae) | 0,5 | |
Sēnes: | ||
parastā celmene (Armillariella mellea) | 0 | |
sudrabainās lapas, sinonīms - violetā sīkpiepe (Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum) | 2 | |
augļu koku vēzis (Nectria galligena) | 2 | |
augļu koku stumbru un zaru iedegas (Criptosporiopsis curvispora) | 2 | |
Rosellinia necatrix | 0 | |
sakņu kakla puve (Phytophthora cactorum) | 0 | |
ābeļu kraupis (Venturia spp.) | 0 | |
verticilārā vīte, sakņu puve (Verticillium spp.) | 2 | |
Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi: | ||
visi | 0,5 | |
Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās: | ||
augļu koku gartaustkode (Anarsia lineatella) | 0 | |
ābeļu pūkainā laputs (Eriosoma lanigerum) | 0 | |
bruņuts (Epidiaspis leperii) | 0 | |
baltā augļu koku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona) | 0 | |
lapu koku bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus) | 0 | |
Baktērijas: | ||
bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens) | 2 | |
stumbra un lapu bakteriozes (ier. Pseudomonas syringae pv. syringae) | 2 | |
Sēnes: | ||
parastā celmene (Armillariella mellea) | 0 | |
sudrabainās lapas, sinonīms - violetā sīkpiepe (Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum) | 2 | |
augļu koku vēzis (Nectria galligena) | 2 | |
sakņu kakla puve (Phytophthora spp.) | 0 | |
verticilārā vīte, sakņu puve (Verticillium spp.) | 2 | |
Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi: | ||
visi | 0,5 | |
3. Aprikozes | Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās: | |
augļu koku gartaustkode (Anarsia lineatella) | 0 | |
kauleņkoku krāšņvabole (Capnodis tenebrionis) | 0 | |
sakņu pangu nematodes (Meloidogyne spp.) | 0 | |
bruņuts (Epidiastis leperii) | 0 | |
baltā augļu koku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona) | 0 | |
lapu koku bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus) | 0 | |
Baktērijas: | ||
bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens) | 2 | |
bakteriālais vēzis (ier. Pseudomonas syringae pv. mors-prunorum) | 0,5 | |
stumbra un lapu bakteriozes (ier. Pseudomonas syringae pv. syringae) | 0,5 | |
Sēnes: | ||
parastā celmene (Armillariella mellea) | 0 | |
sudrabainās lapas, sinonīms - violetā sīkpiepe (Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum) | 2 | |
augļu koku vēzis (Nectria galligena) | 2 | |
vējplūmes (Taphrina deformans) | 0 | |
verticilārā vīte, sakņu puve (Verticillium spp.) | 2 | |
Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi: | ||
plūmju virālā pundurainība | 0,5 | |
plūmju nekrotiskā gredzenplankumainība | 0,5 | |
4. Saldie un skābie ķirši | Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās: | |
kauleņkoku krāšņvabole (Capnodis tenebrionis) | 0 | |
sakņu pangu nematodes (Meloidogyne spp.) | 0 | |
bruņuts (Epidiastis leperii) | 0 | |
baltā augļu koku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona) | 0 | |
lapu koku bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus) | 0 | |
Baktērijas: | ||
bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens) | 2 | |
bakteriālais vēzis (ier. Pseudomonas syringae pv. mors-prunorum) | 0,5 | |
stumbra un lapu bakteriozes (ier. Pseudomonas syringae pv. syringae) | 0,5 | |
Sēnes: | ||
parastā celmene (Armillariella mellea) | 0 | |
sudrabainās lapas, sinonīms - violetā sīkpiepe (Chondrostereum | ||
purpureum, syn. Stereum purpureum) | 2 | |
augļu koku vēzis (Nectria galligena) | 2 | |
verticilārā vīte, sakņu puve (Verticillium spp.) | 2 | |
Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi: | ||
plūmju virālā pundurainība | 0,5 | |
plūmju nekrotiskā gredzenplankumainība | 0,5 | |
5. Plūmes | Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās: | |
plūmju lapu pangērce (Aculus fockeui) | 0 | |
kauleņkoku krāšņvabole (Capnodis tenebrionis) | 0 | |
plūmju lapu kārpērce (Eriophyes similis) | 0 | |
sakņu pangu nematodes (Meloidogyne spp.) | 0 | |
bruņuts (Epidiaspis leperii) | 0 | |
baltā augļu koku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona) | 0 | |
lapu koku bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus) | 0 | |
Baktērijas: | ||
bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens) | 2 | |
bakteriālais vēzis (ier. Pseudomonas syringae pv. mors-prunorum) | 0,5 | |
stumbra un lapu bakteriozes (Pseudomonas syringae pv. syringae) | 0,5 | |
Sēnes: | ||
parastā celmene (Armillariella mellea) | 0 | |
sudrabainās lapas, sinonīms - violetā sīkpiepe (Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum) | 2 | |
augļu koku vēzis (Nectria galligena) | 2 | |
Rosellinia necatrix | 0 | |
verticilārā vīte, sakņu puve (Verticillium spp.) | 2 | |
Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi: | ||
plūmju virālā pundurainība | 0,5 | |
plūmju nekrotiskā gredzenplankumainība | 0,5 | |
6. Jāņogas un upenes | Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās: | |
lapu nematodes (Aphelenchoides spp.) | 0,5 | |
upeņu pumpurērce (Cecidophyopsis ribis) | 0,5 | |
Baktērijas: | ||
bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens) | 2 | |
Sēnes: | ||
parastā celmene (Armillariella mellea) | 0 | |
sarkankārpainība (Nectria cinnabarina) | 0 | |
Rosellinia necatrix | 0 | |
verticilārā vīte, sakņu puve (Verticillium spp.) | 2 | |
Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi: | ||
upeņu virālā pilnziedainība | 0,1 | |
upeņu virālās pilnziedainības izraisītājs | 0,5 | |
7. Avenes | Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes visās attīstības stadijās: | |
aveņu pangērce (Aceria essigi) | 0,5 | |
Baktērijas: | ||
bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium rhizogenes) | 2 | |
bakteriālais sakņu vēzis (Agrobacterium tumefaciens) | 2 | |
Rhydococcus fascians | 2 | |
Sēnes: | ||
parastā celmene (Armillariella mellea) | 0 | |
aveņu mizas plaisāšana (Didymella applanata) | 2 | |
aveņu neīstā miltrasa (Perenospora rubi) | 0 | |
aveņu sakņu puve (Phytophthora fragariae var. rubi) | 0 | |
verticilārā vīte, sakņu puve (Verticillium spp.) | 2 | |
aveņu iedegas (Gleosporium venetum) | 2 | |
Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi: | ||
avenāju virālā pundurainība | 0,5 | |
avenāju virālā lapu čokurošanās | 0,5 |
Zemkopības ministrs A.Slakteris
4.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 13.februāra
noteikumiem Nr.66
1. Augļu koku stādus tirgo:
1.1. nobriedušus;
1.2. bez lieliem pumpuru zudumiem;
1.3. ar daļēji vai pilnīgi aizaugušām zaru un potcelmu griezumu rētām;
1.4. bez lapām (izņemot konteinerstādus);
1.5. bez stipriem mehāniskiem un citiem mizas un sakņu bojājumiem;
1.6. bez potcelma dzinumiem;
1.7. ar labu potcelma un potes saderību - bez spēcīga uzbrieduma virs potes vietas;
1.8. neiežuvušus;
1.9. ar neiežuvušām pamatsaknēm;
1.10. ar neapsalušu sakņu mizu un kambiju;
1.11. bez lūzumiem vadzarā un sānzaros.
2. Augļu koku stādiem pieļaujamas šādas novirzes:
2.1. nelieli, sekli mizas bojājumi un nobrāzumi;
2.2. iežuvušas sīkās saknes;
2.3. apsalusi viegli dzeltena koksne;
2.4. pelējums uz sīkajām saknēm;
2.5. līks stumbrs: I šķirai - tāds, kas stādot nav jālabo, II šķirai - tāds, kas stādot jālabo.
3. Kvalitātes prasības augļu koku stādiem ir šādas:
Pazīmes | Šķira | Ābeles | Bumbieres | Plūmes un aprikozes | Saldie ķirši | Skābie ķirši | |||||
Potcelmi | |||||||||||
Sēklaudži un spēcīga auguma klonaudži | Vidēja un maza auguma klonaudži un to starppotes | Sēklaudži | Cidoniju un maza auguma starppotes | Kaukāza plūmju sēklaudži un klonaudži, aprikožu sēklaudži | Sēklaudži un klonaudži | Sēklaudži un klonaudži | |||||
vien-gadīgs | div-gadīgs | vien-gadīgs | div-gadīgs | vien-gadīgs | div-gadīgs | vien-gadīgs | vien-gadīgs | vien-gadīgs | vien-gadīgs | ||
Stumbra resnums, ne mazāk kā (cm) | I | 1,2 | 1,8 | 1,2 | 1,5 | 1,2 | 1,8 | 1,2 | 1,4 | 1,2 | 1,5 |
II | 1,0 | 1,5 | 1,0 | 1,2 | 1,0 | 1,5 | 1,0 | 1,2 | 1,0 | 1,2 | |
Kociņa augstums, ne mazāk kā (cm) | I | 100 | 150 | 100 | 130 | 100 | 150 | 100 | 140 | 120 | 120 |
II | 80 | 120 | 80 | 110 | 80 | 120 | 80 | 120 | 100 | 100 |
4. Augļu koku potcelmu kvalitātes prasības attiecas uz sēklaudžu un klonaudžu potcelmiem, kurus izmanto stādu audzēšanai. Augļu koku potcelmus tirgo:
4.1. labi attīstītus un nobriedušus;
4.2. ar vienu pietiekami taisnu stumbru, bez sakņu cilpām un ar taisnu sakņu kakliņu;
4.3. bez lapām;
4.4. neiežuvušus;
4.5. bez mizas un stumbra bojājumiem, apdegumiem un apsalumiem;
4.6. ja garums no sakņu kakliņa līdz pirmajam sānzaram ir ne mazāks par 15 cm.
5. Kvalitātes prasības augļu koku potcelmiem ir šādas:
Potcelmu grupa | Vecums | Šķira | Sakņu kakliņa resnums |
Ābeļu potcelmi - "Antonovkas" sēklaudži; spēcīga, vidēja un maza auguma ābeļu klonaudžu potcelmi | viengadīgi un divgadīgi | I | > 0,7 |
II | 0,5-0,7 | ||
Bumbieru sēklaudžu potcelmi | viengadīgi | I | > 0,7 |
II | 0,5-0,7 | ||
divgadīgi | I | >1,0 | |
II | 0,8-1,0 | ||
Plūmju, skābo un saldo ķiršu un aprikožu sēklaudžu potcelmi | viengadīgi | I | 0,6-0,8 |
II | 0,4-0,5 | ||
Veģetatīvi pavairojamie kauleņkoku potcelmi | viengadīgi un divgadīgi | I | 0,7-1,0 |
II | 0,5-0,7 |
6. Augļu koku potzarus, klonu potcelmus un ogulāju spraudeņus tirgo:
6.1. neiežuvušus;
6.2. bez lapām (izņemot lapainos spraudeņus);
6.3. ar neizplaukušiem pumpuriem;
6.4. bez mehāniskiem, kaitēkļu un slimību bojājumiem;
6.5. bez apsaluma pazīmēm;
6.6. nobriedušus visā garumā (acošanai vai lapainiem spraudeņiem paredzētos - pumpuru griešanas zonā);
6.7. ar potzaru garumu, ne mazāku par 40 cm, ogulāju spraudeņiem paredzētiem zariem - ne mazāku par 20 cm.
7. Zemeņu stādus tirgo:
7.1. viengadīgus;
7.2. ar labi attīstītiem galotnes pumpuriem;
7.3. ar labi attīstītu sakņu sistēmu baltā un gaiši brūnā krāsā (frigo stādiem - brūnā krāsā);
7.4. ar sakņu kakliņu, ne tievāku par 10 mm;
7.5. neiežuvušus.
8. Krūmogulāju stādus (upeņu, jāņogu, ērkšķogu, smiltsērkšķu stādi) tirgo:
8.1. viengadīgus un divgadīgus;
8.2. nesaplaukušus vai, tirgojot pavasarī, izplaukušus ne vairāk par zaļā konusa stadiju (izņemot konteinerstādus);
8.3. ar labi attīstītu sakņu sistēmu;
8.4. veselīgus, ar labi attīstītu un nobriedušu virszemes daļu;
8.5. neiežuvušus;
8.6. bez mehāniskiem un sala bojājumiem;
8.7. smiltsērkšķu stādus tirgo tikai pavasarī;
8.8. ja smiltsērkšķu kailsakņu stādu sakņu masa ir vismaz 70 % no sākotnējās masas.
9. Aveņu un kazeņu stādus tirgo:
9.1. viengadīgus;
9.2. ar labi attīstītu sakņu sistēmu;
9.3. nesaplaukušus (izņemot konteinerstādus);
9.4. ar veselīgu virszemes daļu;
9.5. neiežuvušus;
9.6. bez mehāniskiem un sala bojājumiem.
Zemkopības ministrs A.Slakteris
5.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 13.februāra
noteikumiem Nr.66
1. Piegādātāja reģistrācijas numurs.
2. Piegādātāja vārds un uzvārds vai nosaukums.
3. Atbilstības dokumenta numurs.
4. Augļu koka vai krūma botāniskais nosaukums.
5. Augļu koka vai krūma šķirnes nosaukums.
6. Pavairojamā materiāla daudzums.
7. Pavairojamā materiāla kategorija.
8. Pavairojamā materiāla šķira.
Zemkopības ministrs A.Slakteris
6.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 13.februāra
noteikumiem Nr.66
1. Fragaria x ananassa Duch. - zemenes:
1.1. ziedkopas - stāvoklis attiecībā pret lapotni:
zemāk;
vienādā līmenī;
augstāk;
1.2. augļi - lielums:
ļoti mazi;
mazi;
vidēji;
lieli;
ļoti lieli;
1.3. augļi - dominējošā forma:
nierveida;
plati apaļi;
apaļi;
koniski;
divkārtkoniski;
gandrīz cilindriski;
ķīļveida (cilindriski);
olveida;
sirdsveida;
1.4. augļi - krāsa:
bālgani dzeltena;
gaiši oranža;
oranža;
oranži sarkana;
sarkana;
purpura;
tumši purpura;
1.5. augļu nogatavošanās laiks (50 % augu ar gataviem augļiem):
ļoti agri;
agri;
vidēji;
vēlu;
ļoti vēlu;
1.6. atkārtota ražošana (remontantaugs):
nav;
daļēji ir;
nav.
2. Grossularia - ērkšķogas:
2.1. augs - forma:
olveida;
lodveida;
otrādi eliptiska;
2.2. augļi - lielums:
ļoti mazi;
mazi;
vidēji;
lieli;
ļoti lieli;
2.3. augļi - forma:
lodveida;
eliptiska;
bumbierveida;
2.4. augļi - krāsa:
dzelteni;
dzelteni zaļi;
zaļi ar baltu nokrāsu;
zaļi;
sarkani;
2.5. augļu nogatavošanās laiks:
ļoti agri;
agri;
vidēji;
vēlu;
ļoti vēlu.
3. Hippophäe - smiltsērkšķi:
3.1. krūms - augums:
ļoti mazs;
mazs;
vidēji liels;
liels;
ļoti liels;
3.2. krūms - vainaga forma:
ieapaļa;
ovāla;
kolonnveida;
nokarena;
neregulāra;
3.3. krūms - vainaga biezums:
biezs;
vidēji biezs;
skrajš;
3.4. krūms - dzinumi:
taisni;
izliekti;
izlocīti;
3.5. krūms - ērkšķainums:
bezērkšķu;
mazs;
vidējs;
liels;
3.6. augļi - masa:
sīki;
vidēji lieli;
lieli;
ļoti lieli;
3.7. augļi - krāsa:
dzeltena;
tumši dzeltena;
gaiši oranža;
oranža;
tumši oranža;
sarkana;
3.8. augļi - kātiņu garums:
īsi;
vidēji gari;
gari;
ļoti gari;
3.9. augļi - dominējošā forma:
apaļi;
cilindriski;
mucveida;
ovāli;
olveida;
koniski;
3.10. augļi - nogatavošanās laiks:
agri;
vidēji agri;
vidēji vēlu;
vēlu;
3.11. augļi - garša:
skāba;
rūgteni skāba;
saldskāba;
skābeni salda.
4. Malus Mill. - ābeles:
4.1. koks - augums:
vājš;
vidējs;
spēcīgs;
4.2. augļi - forma:
ieapaļa;
ieapaļi koniska;
plati koniska;
plakana;
plakani ieapaļa;
koniska;
gareni koniska;
nošķelti koniska;
elipsveida (mucveida);
elipsveida koniska (olveida);
iegarena (cilindriska);
iegareni koniska;
zvanveida;
4.3. augļi - virskrāsa:
oranža;
sarkana;
purpura;
brūngana;
4.4. ziedēšanas sākuma laiks (10 % atvērtu ziedu):
ļoti agri;
agri;
vidēji;
vēlu;
ļoti vēlu;
4.5. potcelmu formas:
4.5.1. koks - augums:
vājš;
vidējs;
spēcīgs;
4.5.2. koks - pamata dzinumu skaits (pierausumā):
ļoti maz;
maz;
vidēji;
daudz;
ļoti daudz.
5. Prunus armeniaca L. - aprikozes un Prunus domestica L. - plūmes:
5.1. augļi - lielums (fizioloģiski gataviem augļiem):
ļoti mazi;
mazi;
vidēji;
lieli;
ļoti lieli;
5.2. augļi - forma profilā (fizioloģiski gataviem augļiem):
plakani ieapaļa;
ieapaļa;
iegarena;
izstiepta;
5.3. augļi - mizas pamatkrāsa (ņemot vērā apsarmi, fizioloģiski gataviem augļiem):
bālgana (caurspīdīga);
zaļa;
dzeltenīgi zaļa;
dzeltena;
oranži dzeltena;
sarkana;
purpura;
violeti zila;
tumši zila;
5.4. augļi - mīkstuma krāsa (fizioloģiski gataviem augļiem):
violeti zila;
bālgana;
dzeltena;
dzeltenīgi zaļa;
zaļa;
oranža;
sarkana;
5.5. kauliņš - atdalīšanās no mīkstuma (fizioloģiski gataviem augļiem):
atdalās;
daļēji atdalās;
neatdalās;
5.6. kauliņš - lielums attiecībā pret augli (fizioloģiski gataviem augļiem):
mazs;
vidējs;
liels;
5.7. ziedēšanas laiks:
ļoti agri;
agri;
vidēji;
vēlu;
ļoti vēlu;
5.8. augļu nogatavošanās laiks:
ļoti agri;
agri;
vidēji;
vēlu;
ļoti vēlu.
6. Prunus avium L. - saldie ķirši un Prunus cerasus L. - skābie ķirši:
6.1. ziedēšanas laiks:
ļoti agri;
agri;
vidēji;
vēlu;
ļoti vēlu;
6.2. augļi - lielums:
ļoti sīki;
sīki;
vidēji;
lieli;
ļoti lieli;
6.3. augļi - mizas krāsa:
dzeltena;
oranži sarkana;
spilgti sarkana uz bāli dzeltena fona;
spilgti sarkana;
sarkanbrūna;
melna;
6.4. augļu nogatavošanās laiks:
ļoti agri;
agri;
vidēji;
vēlu;
ļoti vēlu.
7. Pyrus communis L. - bumbieres:
7.1. ziedēšanas laiks (pilnzieda laiks):
ļoti agri;
agri;
vidēji;
vēlu;
ļoti vēlu;
7.2. augļi - lielums:
ļoti mazi;
mazi;
vidēji;
lieli;
ļoti lieli;
7.3. augļi - sānskats (garengriezumā):
ieliekts;
taisns;
izliekts;
7.4. augļi - garums attiecībā pret maksimālo diametru:
ļoti īss;
īss;
vidējs;
garens;
ļoti garš;
7.5. augļi - mizas pamatkrāsa (gataviem):
zaļa;
dzelteni zaļa;
dzeltena;
sarkana;
7.6. augļi - kātiņa garums:
īss;
vidējs;
garš;
7.7. novākšanas gatavība:
ļoti agri;
agri;
vidēji;
vēlu;
ļoti vēlu.
8. Ribes silvestre Mert et Koch un Ribes niveum Lindl. - sarkanās jāņogas un Ribes silvestre - baltās jāņogas:
8.1. augļu ķekars - garums (ieskaitot ķekara asi):
ļoti īss;
īss;
vidējs;
garš;
ļoti garš;
8.2. augļi - lielums:
ļoti mazi;
mazi;
vidēji;
lieli;
ļoti lieli;
8.3. augļi - krāsa:
balta;
baltdzeltena;
sārta;
sarkana;
8.4. augļu nogatavošanās laiks:
ļoti agri;
agri;
vidēji;
vēlu;
ļoti vēlu.
9. Ribes nigrum L. - upenes:
9.1. augs - augstuma un diametra attiecība:
maza;
vidēja;
liela;
9.2. augļi - lielums:
ļoti mazi;
mazi;
vidēji;
lieli;
ļoti lieli;
9.3. augļu nogatavošanās laiks:
ļoti agri;
agri;
vidēji;
vēlu;
ļoti vēlu.
10. Rubus subgenus Eubatus Sect. Moriferi un Ursini - kazenes un hibrīdi:
10.1. augi - augšanas veids:
stāvi;
stāvi - nedaudz izplesti;
nedaudz izplesti;
nedaudz izplesti - neregulāri;
neregulāri;
10.2. dusošs dzinums - ērkšķi:
ir;
nav;
10.3. augļi - lielums:
ļoti mazi;
mazi;
vidēji;
lieli;
ļoti lieli;
10.4. augļu nogatavošanās sākuma laiks:
ļoti agri;
agri;
vidēji;
vēlu;
ļoti vēlu.
11. Rubus idaeus L. - avenes:
11.1. augs - jauno dzinumu skaits:
ļoti maz;
maz;
vidēji;
daudz;
ļoti daudz.
11.2. dusošs dzinums (tikai šķirnēm, kuru galvenā raža ir uz iepriekšējā gada dzinumiem vasarā) - krāsa:
pelēki brūna;
pelēki brūna - brūna;
brūna;
brūna - purpura brūna;
purpura brūna;
11.3. augļi - krāsa:
dzeltena;
gaiši sarkana;
vidēji sarkana;
tumši sarkana;
oranža;
purpura;
melna;
11.4. augļi - lielums:
ļoti mazi;
mazi;
vidēji;
lieli;
ļoti lieli;
11.5. augļi - garuma un platuma attiecība:
garums vienāds ar platumu;
garums lielāks nekā platums;
garums daudz lielāks nekā platums;
11.6. galvenā raža:
uz iepriekšējā gada dzinumiem
vasarā;
uz šāgada dzinumiem rudenī;
11.7. augļu nogatavošanās laiks uz iepriekšējā gada dzinumiem:
ļoti agri;
agri;
vidēji;
vēlu;
ļoti vēlu.
Zemkopības ministrs A.Slakteris