Darbības ar dokumentu

РАМКОВО СПОРАЗУМЕНИЕ
ЗА ПАРТНЬОРСТВО И СЪТРУДНИЧЕСТВО
МЕЖДУ ЕВРОПЕЙСКИЯ СЪЮЗ
И НЕГОВИТЕ ДЪРЖАВИ ЧЛЕНКИ, ОТ ЕДНА СТРАНА,
И ПРАВИТЕЛСТВОТО НА МАЛАЙЗИЯ,
ОТ ДРУГА СТРАНА

ACUERDO MARCO
DE COLABORACIÓN Y COOPERACIÓN
ENTRE LA UNIÓN EUROPEA
Y SUS ESTADOS MIEMBROS, POR UNA PARTE,
Y EL GOBIERNO DE MALASIA,
POR OTRA

RÁMCOVÁ DOHODA
O PARTNERSTVÍ A SPOLUPRÁCI
MEZI EVROPSKOU UNIÍ
A JEJÍMI ČLENSKÝMI STÁTY NA JEDNÉ STRANĚ
A VLÁDOU MALAJSIE
NA STRANĚ DRUHÉ

RAMMEAFTALE
OM PARTNERSKAB OG SAMARBEJDE
MELLEM DEN EUROPÆISKE UNION
OG DENS MEDLEMSSTATER PÅ DEN ENE SIDE
OG MALAYSIAS REGERING
PÅ DEN ANDEN SIDE

RAHMENABKOMMEN
ÜBER PARTNERSCHAFT UND ZUSAMMENARBEIT
ZWISCHEN DER EUROPÄISCHEN UNION
UND IHREN MITGLIEDSTAATEN EINERSEITS
UND DER REGIERUNG MALAYSIAS
ANDERERSEITS

ÜHELT POOLT EUROOPA LIIDU
JA SELLE LIIKMESRIIKIDE
NING TEISELT POOLT
MALAISIA VALITSUSE VAHELINE
PARTNERLUSE JA KOOSTÖÖ
RAAMLEPING

ΣΥΜΦΩΝΙΑ-ΠΛΑΙΣΙΟ
ΕΤΑΙΡΙΚΗΣ ΣΧΕΣΗΣ ΚΑΙ ΣΥΝΕΡΓΑΣΙΑΣ
ΜΕΤΑΞΥ ΤΗΣ ΕΥΡΩΠΑΪΚΗΣ ΕΝΩΣΗΣ
ΚΑΙ ΤΩΝ ΚΡΑΤΩΝ ΜΕΛΩΝ ΤΗΣ, ΑΦΕΝΟΣ,
ΚΑΙ ΤΗΣ ΚΥΒΕΡΝΗΣΗΣ ΤΗΣ ΜΑΛΑΙΣΙΑΣ,
ΑΦΕΤΕΡΟΥ

FRAMEWORK AGREEMENT
ON PARTNERSHIP AND COOPERATION
BETWEEN THE EUROPEAN UNION
AND ITS MEMBER STATES, OF THE ONE PART,
AND THE GOVERNMENT OF MALAYSIA,
OF THE OTHER PART

ACCORD-CADRE
DE PARTENARIAT ET DE COOPÉRATION..
ENTRE L'UNION EUROPÉENNE
ET SES ÉTATS MEMBRES, D'UNE PART,
ET LE GOUVERNEMENT DE LA MALAISIE,
D'AUTRE PART

CREAT‑CHOMHAONTÚ
COMHPHÁIRTÍOCHTA AGUS COMHAIR
IDIR AN tAONTAS EORPACH
AGUS A BHALLSTÁIT, DE PHÁIRT,
AGUS RIALTAS NA MALAEISIA,
DEN PHÁIRT EILE

OKVIRNI SPORAZUM
O PARTNERSTVU I SURADNJI
IZMEĐU EUROPSKE UNIJE
I NJEZINIH DRŽAVA ČLANICA, S JEDNE STRANE,
I VLADE MALEZIJE,
S DRUGE STRANE

ACCORDO QUADRO
DI PARTENARIATO E COOPERAZIONE
TRA L'UNIONE EUROPEA
E I SUOI STATI MEMBRI, DA UNA PARTE,
E IL GOVERNO DELLA MALAYSIA,
DALL'ALTRA

PAMATNOLĪGUMS
PAR PARTNERĪBU UN SADARBĪBU
STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN TĀS DALĪBVALSTĪM,
NO VIENAS PUSES,
UN MALAIZIJU, NO OTRAS PUSES

EUROPOS SĄJUNGOS
BEI JOS VALSTYBIŲ NARIŲ
IR MALAIZIJOS VYRIAUSYBĖS
PAGRINDŲ SUSITARIMAS
DĖL PARTNERYSTĖS
IR BENDRADARBIAVIMO

PARTNERSÉGI ÉS EGYÜTTMŰKÖDÉSI
KERETMEGÁLLAPODÁS
EGYRÉSZRŐL
AZ EURÓPAI UNIÓ ÉS TAGÁLLAMAI,
ÉS MÁSRÉSZRŐL
MALAJZIA KORMÁNYA KÖZÖTT

FTEHIM QAFAS
DWAR IS-SĦUBIJA U L-KOOPERAZZJONI
BEJN L-UNJONI EWROPEA
U L-ISTATI MEMBRI TAGĦHA, MINN NAĦA WAĦDA,
U L-GVERN TAL-MALAŻJA,
MIN-NAĦA L-OĦRA

KADEROVEREENKOMST
INZAKE EEN PARTNERSCHAP EN SAMENWERKING
TUSSEN DE EUROPESE UNIE
EN HAAR LIDSTATEN, ENERZIJDS,
EN DE REGERING VAN MALEISIË,
ANDERZIJDS

UMOWA RAMOWA
O PARTNERSTWIE I WSPÓŁPRACY
MIĘDZY UNIĄ EUROPEJSKĄ
I JEJ PAŃSTWAMI CZŁONKOWSKIMI, Z JEDNEJ STRONY,
A RZĄDEM MALEZJI,
Z DRUGIEJ STRONY

ACORDO-QUADRO
DE PARCERIA E COOPERAÇÃO
ENTRE A UNIÃO EUROPEIA
E OS ESTADOS-MEMBROS,
POR UM LADO,
E O GOVERNO DA MALÁSIA, POR OUTRO

ACORD-CADRU
DE PARTENERIAT ȘI COOPERARE
ÎNTRE UNIUNEA EUROPEANĂ
ȘI STATELE MEMBRE ALE ACESTEIA, PE DE O PARTE,
ȘI GUVERNUL MALAYSIEI,
PE DE ALTĂ PARTE

RÁMCOVÁ DOHODA
O PARTNERSTVE A SPOLUPRÁCI
MEDZI EURÓPSKOU ÚNIOU
A JEJ ČLENSKÝMI ŠTÁTMI NA JEDNEJ STRANE
A VLÁDOU MALAJZIE
NA STRANE DRUHEJ

OKVIRNI SPORAZUM
O PARTNERSTVU IN SODELOVANJU
MED EVROPSKO UNIJO
IN NJENIMI DRŽAVAMI ČLANICAMI NA ENI STRANI
TER VLADO MALEZIJE
NA DRUGI STRANI

EUROOPAN UNIONIN
JA SEN JÄSENVALTIOIDEN
SEKÄ MALESIAN HALLITUKSEN VÄLINEN
KUMPPANUUTTA
JA YHTEISTYÖTÄ KOSKEVA
PUITESOPIMUS

RAMAVTAL
OM PARTNERSKAP OCH SAMARBETE
MELLAN EUROPEISKA UNIONEN
OCH DESS MEDLEMSSTATER, Å ENA SIDAN,
OCH MALAYSIAS REGERING,
Å ANDRA SIDAN

PERJANJIAN RANGKA KERJA
MENGENAI PERKONGSIAN DAN KERJASAMA
ANTARA KESATUAN EROPAH
DAN NEGARA ANGGOTA KESATUAN EROPAH, BAGI SATU PIHAK,
DENGAN KERAJAAN MALAYSIA,
BAGI PIHAK YANG SATU LAGI

 

PAMATNOLĪGUMS
PAR PARTNERĪBU UN SADARBĪBU
STARP EIROPAS SAVIENĪBU  UN TĀS DALĪBVALSTĪM,
NO VIENAS PUSES,
UN MALAIZIJU, NO OTRAS PUSES

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk """ES",

un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE

Eiropas Savienības dalībvalstis, turpmāk "dalībvalstis",

no vienas puses, un

MALAIZIJA,

no otras puses,

turpmāk atsevišķi "Puse" un kopā "Puses",

ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās draudzības saiknes starp Pusēm un ciešās vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saites, kas tās vieno,

ĪPAŠU NOZĪMI PIEŠĶIROT to abpusējo attiecību visaptverošajai būtībai,

ŅEMOT VĒRĀ TO, ka šis nolīgums ir daļa no to plašākām un saskanīgākām attiecībām, pamatojoties uz nolīgumiem, kurus abas Puses ir noslēgušas,

ATZĪSTOT to, cik svarīga daudzveidīgā un daudzšķautņainā starptautiskā kopienā ir iecietība, pieņemšana un savstarpējā cieņa, un atzīstot mērenības vērtību,

VĒLREIZ APLIECINOT Pušu uzticību cieņai pret demokrātijas principiem un cilvēktiesībām, kas formulētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kura tika pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas ("ANO") Ģenerālajā asamblejā 1948. gada 10. decembrī, un citos saistošos starptautiskos instrumentos cilvēktiesību jomā, kuri Pusēm piemērojami,

VĒLREIZ APLIECINOT savu apņemšanos īstenot tiesiskuma un labas pārvaldības principus un vēlmi veicināt savas tautas ekonomisko un sociālo progresu, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu un vides aizsardzības prasības,

PAUŽOT VĒLMI veicināt sadarbību starptautiskās stabilitātes, tiesiskuma un drošības jomā kā pamata priekšnoteikumu ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanai, nabadzības izskaušanai un to mērķu sasniegšanai, kas nosprausti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, kura tika pieņemta ar ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra Rezolūciju Nr. 70/1,

UZSKATOT terorismu par draudu pasaules drošībai un vēloties pastiprināt savu dialogu un sadarbību cīņā pret terorismu saskaņā ar attiecīgajiem ANO Drošības padomes ("ANO DP") instrumentiem, jo īpaši ANO DP Rezolūciju 1373 (2001),

PAUŽOT apņemšanos novērst un apkarot visu veidu terorismu un izveidot iedarbīgus starptautiskus instrumentus, lai nodrošinātu tā izskaušanu,

ATZĪSTOT, ka visiem pasākumiem, kas veikti, lai apkarotu terorismu, ir jāatbilst Pušu saistībām starptautisko tiesību ietvaros, jo īpaši starptautiskajām cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām,

VĒLREIZ APLIECINOT, ka vissmagākie noziegumi, kuri satrauc starptautisko sabiedrību, nedrīkst palikt nesodīti, un uzskatot starptautiskos kara noziegumu tribunālus, tostarp Starptautisko Krimināltiesu, par nozīmīgiem sasniegumiem starptautiskā miera un tiesiskuma jomā,

ATZĪSTOT, ka masu iznīcināšanas ieroču ("MII") un to nogādes līdzekļu izplatīšana ir nopietns drauds starptautiskajai drošībai, un vēloties stiprināt dialogu un sadarbību šajā jomā,

ATZĪSTOT, ka parasto ieroču nekontrolēta aprite apdraud starptautisko un reģionālo mieru, drošību un stabilitāti, un atzīstot sadarbības nepieciešamību nolūkā nodrošināt parasto ieroču atbildīgu nodošanu un apkarot kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību,

ATZĪSTOT Sadarbības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi - Dienvidaustrumāzijas valstu apvienības ("ASEAN") dalībvalstīm, kas tika parakstīts Kualalumpurā 1980. gada 7. martā - un tā turpmāko pievienošanās protokolu nozīmību,

ATZĪSTOT, cik svarīgi ir stiprināt pašreizējās Pušu attiecības, lai uzlabotu to savstarpējo sadarbību, kā arī kopējo vēlmi stiprināt, padziļināt un dažādot attiecības savstarpēju interešu jomās,

PAUŽOT apņemšanos veicināt visus ilgtspējīgas attīstības aspektus, tostarp vides aizsardzību un efektīvu sadarbību klimata pārmaiņu apkarošanā,

PAUŽOT apņemšanos veicināt starptautiski atzītus darba un sociālos standartus,

UZSVEROT to, cik svarīgi ir stiprināt sadarbību migrācijas jomā,

ATZĪMĒJOT, ka gadījumā, ja Puses šā nolīguma satvarā nolemj noslēgt konkrētus nolīgumus attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurus ES var noslēgt, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļu, šādu turpmāku nolīgumu noteikumi nebūtu saistoši Īrijai, ja vien ES vienlaikus ar Īriju saistībā ar tās līdzšinējām divpusējām attiecībām nepaziņo Malaizijai, ka Īrijai šādi turpmāki konkrēti nolīgumi ir kļuvuši saistoši kā ES daļai saskaņā ar Protokolu Nr. 21 par Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Tāpat jebkādi turpmāki ES iekšējie pasākumi, kas nolīguma īstenošanai varētu tikt pieņemti atbilstīgi minētajai sadaļai, nebūtu saistoši Īrijai, izņemot, ja tā ir paziņojusi savu vēlmi piedalīties šādos pasākumos vai tos pieņemt saskaņā ar Protokolu Nr. 21. TĀPAT ATZĪMĒJOT ARĪ, ka uz šādiem turpmākiem nolīgumiem vai šādiem turpmākiem ES iekšējiem pasākumiem attiektos Protokols Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

I SADAĻA
BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA

1. PANTS
Sadarbības pamats

1. Demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošana, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos atbilstīgos starptautiskos cilvēktiesību instrumentos, kas piemērojami Pusēm, kā arī tiesiskuma principa ievērošana ir Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir būtiska šā nolīguma sastāvdaļa.

2. Puses apstiprina tām kopīgās vērtības, kas izklāstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, kas parakstīti Sanfrancisko, 1945. gada 26. jūnijā.

3. Puses apstiprina apņemšanos sekmēt ilgtspējīgu attīstību, sadarboties, lai risinātu ar klimata pārmaiņām un globalizāciju saistītos jautājumus, un dot savu ieguldījumu starptautiski atzītu mērķu sasniegšanai attīstības jomā, jo īpaši stiprināt pasaules mēroga partnerību efektīvai attīstības sadarbībai, kā atjaunināts Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam.

4. Puses atkārtoti apstiprina savu atbalstu labas pārvaldības principam visos tā aspektos.

5. Šā nolīguma īstenošanas pamatā ir dialoga, savstarpējas cieņas, vienlīdzīgas partnerības, vienprātības un starptautisko tiesību ievērošanas princips.

6. Puses apstiprina, ka sadarbību saskaņā ar šo nolīgumu ir saskaņā ar to attiecīgajiem valstu tiesību aktiem, noteikumiem, normatīvajiem aktiem un politikas nostādnēm.

2. PANTS
Sadarbības mērķi

Šā nolīguma mērķi ir izveidot spēcīgāku partnerību starp Pusēm, kā arī padziļināt un pastiprināt sadarbību savstarpēji interesējošos jautājumos, atspoguļojot kopīgas vērtības un kopīgus principus.

II SADAĻA
DIVPUSĒJĀ, REĢIONĀLĀ UN STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

3. PANTS
Sadarbība reģionālajos un starptautiskajos forumos un organizācijās

1. Puses apņemas apmainīties viedokļiem un sadarboties reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā ("ANO") un attiecīgās ANO aģentūrās, ES un ASEAN dialogā, ASEAN Reģionālajā forumā, Āzijas un Eiropas sanāksmē ("ASEM"), ANO konferencē par tirdzniecību un attīstību un Pasaules Tirdzniecības organizācijā ("PTO").

2. Puses arī veicina sadarbību starp ideju laboratorijām, akadēmiskajām aprindām, nevalstiskajām organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. Šāda sadarbība var jo īpaši ietvert attiecīgu mācību organizēšanu, darbseminārus un seminārus, ekspertu apmaiņu, pētījumus un citus pasākumus, par kuriem Puses vienojas.

4. PANTS
Reģionālā un divpusējā sadarbība

Katrā dialoga un sadarbības jomā atbilstīgi šim nolīgumam Puses, uzsverot jautājumus, uz ko attiecas šis nolīgums, pēc savstarpējas vienošanās var sadarboties arī ar reģionālā līmeņa darbībām vai apvienojot reģionālo un divpusējo formātu, ņemot vērā attiecīgās reģionālās grupas reģionālos lēmumu pieņemšanas procesus. Šajā saistībā, izvēloties atbilstošo formātu, Puses cenšas palielināt visu ieinteresēto personu ietekmi un paplašināt to iesaistīšanos, vienlaicīgi pēc iespējas efektīvāk izmantojot pieejamos resursus un nodrošinot saskanību ar citām darbībām.

III SADAĻA
SADARBĪBA STARPTAUTISKĀ MIERA, DROŠĪBAS UN STABILITĀTES JOMĀ

5. PANTS
Terorisma apkarošana

Puses atkārtoti apstiprina terorisma novēršanas un apkarošanas nozīmi, pilnībā ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktos principus, tiesiskumu un starptautiskās tiesības, tostarp piemērojamās starptautiskās cilvēktiesības un humanitārās tiesības, ņemot vērā ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, kas ietverta ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā Nr. 60/288 (2006), kura pārskatīta ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Nr. 62/272 (2008) un Nr. 64/297 (2010). Šajā kontekstā tās sadarbojas terora aktu novēršanā un apkarošanā, konkrēti:

a) īstenojot ANO DP Rezolūcijas 1267 (1999), 1373 (2001) un 1822 (2008) un citas attiecīgās ANO rezolūcijas, kā arī ratificējot un īstenojot attiecīgās starptautiskās konvencijas un instrumentus,

b) saskaņā ar starptautiskajiem un iekšzemes tiesību aktiem apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem,

c) apmainoties ar viedokļiem par līdzekļiem un metodēm terorisma un musināšanas veikt terora aktus apkarošanai, tostarp tehniskās jomās un mācībās, un apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā,

d) sadarbojoties, lai padziļinātu starptautisko vienprātību par terorisma un terorisma finansēšanas apkarošanu un vienprātību attiecīgajā normatīvajā regulējumā, un rīkojoties, lai pēc iespējas ātrāk panāktu vienošanos par visaptverošu konvenciju par starptautisko terorismu, tādējādi papildinot pastāvošo ANO un citu piemērojamo starptautisko pretterorisma instrumentu klāstu,

e) veicinot sadarbību starp ANO dalībvalstīm, lai ar visiem piemērotajiem līdzekļiem efektīvi īstenotu ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju,

f) īstenojot un uzlabojot Pušu sadarbību terorisma apkarošanā ES un ASEAN dialoga un ASEM ietvaros,

g) apmainoties ar paraugpraksi terorisma novēršanas un apkarošanas jomā.

6. PANTS
Smagi noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību

1. Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka jāveic pasākumi, lai vērstos pret šiem noziegumiem attiecīgi iekšzemes vai starptautiskā līmenī saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un spēkā esošajām starptautiskajām saistībām. Šie pasākumi var ietvert diplomātiskus, humanitārus un citus miermīlīgus līdzekļus, kā arī starptautiskus kara noziegumu tribunālus un tiesas.

2. Starptautiskos kara noziegumu tribunālus, tostarp Starptautisko Krimināltiesu, Puses uzskata par nozīmīgiem sasniegumiem starptautiskā miera un tiesiskuma jomā.

3. Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir sadarbība ar šīm tiesām un tribunāliem saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un piemērojamajām starptautiskajām saistībām.

4. Puses sadarbojas nolūkā veicināt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu vispārēju piemērojamību.

7. PANTS
Masu iznīcināšanas ieroči

1. Puses atkārtoti apstiprina mērķi stiprināt starptautiskos režīmus masu iznīcināšanas ieroču (MII) jomā. Puses uzskata, ka MII un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem veidojumiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Puses sadarbojas un dot savu ieguldījumu starptautiskajai stabilitātei un drošībai, pilnībā ievērojot un valstī īstenojot to pastāvošās saistības, kas izriet no starptautiskiem atbruņošanās un neizplatīšanas līgumiem, kā arī citām starptautiskām saistībām Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu ietvaros. Šis noteikums ir būtisks šā nolīguma elements.

2. Puses turklāt sadarbojas un dod ieguldījumu nolūkā stiprināt starptautiskos neizplatīšanas un atbruņošanās režīmus:

a) veicot attiecīgus pasākumus, lai visus citus attiecīgos starptautiskos MII instrumentus parakstītu, ratificētu vai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu, kā arī veicinot vispārēju pievienošanos minētajiem instrumentiem,

b) īstenojot un turpinot izstrādāt efektīvu valsts eksporta kontroli, ar kuras palīdzību pārraudzīt ar MII saistītu eksportu un tranzītu, tostarp veikt MII galapatēriņa kontroli divējāda lietojuma tehnoloģijām un nodrošināt efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem,

c) veicināt piemērojamo daudzpusējo nolīgumu vispārēju pieņemšanu un pilnīgu īstenošanu.

3. Puses atzīst, ka eksporta kontroles īstenošana nedrīkst kavēt starptautisko sadarbību saistībā ar materiālu, aprīkojuma un tehnoloģiju izstrādi miermīlīgiem nolūkiem, tomēr miermīlīgas izmantošanas mērķus nedrīkst izmantot kā aizsegu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanai.

4. Puses uztur regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs to saistības saskaņā ar šo pantu. Šis dialogs var notikt reģionālā līmenī.

8. PANTS
Parastie ieroči

1. Puses atzīst, ka iekšzemes kontroles sistēmas ir svarīgas, lai parasto ieroču nodošana noritētu saskaņā ar esošajiem starptautiskajiem standartiem. Puses atzīst, ka šādas kontroles ir svarīgi atbildīgi piemērot, lai veicinātu mieru, drošību un stabilitāti starptautiskā un reģionālā mērogā, kā arī lai mazinātu cilvēku ciešanas un novērstu parasto ieroču novirzīšanu.

2. Puses atzīst, ka vieglo ieroču un kājnieku ieroču, kā arī to munīcijas, nelikumīga ražošana, nodošana un aprite, kā arī šo ieroču pārmērīga uzkrāšana, nepietiekama pārvaldīšana, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta kājnieku ieroču un vieglo ieroču izplatīšana turpina nopietni apdraudēt mieru un starptautisko drošību.

3. Puses ievēro un pilnā apjomā pilda savas attiecīgās saistības attiecībā uz pienākumu apkarot kājnieku un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību, kā nosaka spēkā esošie starptautiskie līgumi un ANO DP rezolūcijas, kā arī saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos, ko ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma 2001. gada 20. jūlijā.

4. Puses sadarbojas divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī attiecībā uz saviem centieniem nodrošināt atbildīgu parasto ieroču nodošanu un apkarot kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību. Puses nodrošina sadarbību to centienos regulēt parasto ieroču starptautisko tirdzniecību vai uzlabot tās regulējumu un novērst, apkarot un izskaust ieroču nelikumīgu tirdzniecību. Puses arī ietver notiekošajā regulārajā politiskajā dialogā jautājumus, kas saistīti ar parastajiem ieročiem.

9. PANTS
Mērenība

1. Puses sadarbojas, lai veicinātu mērenību dialogos, kuros tiek risināti savstarpēji svarīgi jautājumi.

2. Puses vienojas vajadzības gadījumā veicināt mērenības vērtību reģionālos un starptautiskos forumos.

3. Puses sadarbojas mērenības sekmēšanā, tostarp veicinot un atbalstot attiecīgas darbības, kā arī apmainoties ar paraugpraksi, informāciju un pieredzi.

IV SADAĻA
SADARBĪBA TIRDZNIECĪBAS UN IEGULDĪJUMU JOMĀ

10. PANTS
Vispārīgi principi

1. Puses iesaistās dialogā par jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību un ieguldījumiem, nolūkā stiprināt un attīstīt daudzpusēju tirdzniecības sistēmu un divpusēju tirdzniecību starp tām.

2. Šajā nolūkā Puses sadarbojas tirdzniecības un ieguldījumu jomā cita starpā ar mērķi panākt brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Pusēm. Šāds nolīgums ir 52. panta 2. punktā minētais konkrētais nolīgums.

3. Puses var vēlēties attīstīt to tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, izmantojot dialogu, sadarbību un iniciatīvas, par kurām tās ir vienojušās, cita starpā 11. līdz 17. pantā minētajās jomās.

11. PANTS
Sanitārie un fitosanitārie jautājumi

1. Puses sadarbojas sanitāro un fitosanitāro jautājumu ("SFS") jomā, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību Pušu teritorijā.

2. Puses apspriež un apmainās ar informāciju par attiecīgajiem pasākumiem, kā noteikts PTO nolīgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas stājās spēkā ar PTO nodibināšanu 1995. gada 1. janvārī, un Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā, kas parakstīta Romā, 1951. gada 6. decembrī, arī Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas un Pārtikas kodeksa komisijas ietvaros.

3. Puses vienojas sadarboties spēju veidošanā saistībā ar SFS jautājumiem. Šāda spēju veidošana ir pielāgota katras Puses vajadzībām, un to īsteno ar mērķi palīdzēt Pusei ievērot otras Puses SFS pasākumus.

12. PANTS
Tehniskie šķēršļi tirdzniecībai

Puses sekmē starptautisko standartu izmantošanu, kā arī sadarbojas un apmainās ar informāciju par standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, jo īpaši PTO Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā ietvaros, kas stājās spēkā ar PTO nodibināšanu 1995. gada 1. janvārī.

13. PANTS
Muita

Lai palielinātu starptautiskās tirdzniecības drošību un drošumu un nodrošinātu līdzsvarotu pieeju starp tirdzniecības veicināšanu un cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem, Puses dalās pieredzē un izskata iespējas saistībā ar:

a) importa, eksporta un citu muitas procedūru vienkāršošanu,

b) savstarpējas administratīvās palīdzības mehānismu izveidi,

c) muitas un tirdzniecības noteikumu pārredzamības nodrošināšanu,

d) sadarbības attīstīšanu muitas jomā,

e) centieniem panākt viedokļu konverģenci un kopīgu rīcību saistošo starptautisko iniciatīvu, tostarp tirdzniecības veicināšanas, kontekstā.

14. PANTS
Ieguldījumi

Puses sekmē ieguldījumu lielāku plūsmu, attīstot pievilcīgu un stabilu vidi savstarpējiem ieguldījumiem ar konsekventa dialoga palīdzību, kura mērķis ir uzlabot izpratni un sadarbību ieguldījumu jautājumos, izpētīt administratīvos mehānismus, lai veicinātu ieguldījumu plūsmu, un veicināt stabilus, pārredzamus, atklātus un nediskriminējošus noteikumus ieguldītājiem.

15. PANTS
Konkurences politika

1. Puses veicina konkurences noteikumu efektīvu piemērošanu un var sadarboties šajā jautājumā, ņemot vērā pārredzamības un procesuālā taisnīguma jēdzienu, lai nodrošinātu noteiktību uzņēmumiem, kas darbojas citas Puses tirgū.

2. Puses iesaistās tehniskās sadarbības pasākumos konkurences politikas jomā, ja Pušu sadarbības instrumentu un programmu ietvaros tam būs pieejams finansējums.

16. PANTS
Pakalpojumi

Puses izveido konsekventu dialogu, kas īpaši vērsts uz informācijas apmaiņu par Pušu attiecīgajām normatīvajām vidēm, uz pieejas veicināšanu Pušu tirgiem, tostarp izmantojot e-komerciju, uz piekļuves sekmēšanu kapitāla un tehnoloģiju avotiem, kā arī uz pakalpojumu tirdzniecības veicināšanu Pušu starpā un trešo valstu tirgos.

17. PANTS
Intelektuālā īpašuma tiesības

1. Puses vēlreiz apstiprina lielo nozīmi, ko tās piešķir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, un katra Puse apņemas izveidot atbilstīgus pasākumus ar mērķi nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību adekvātu, līdzsvarotu un efektīvu aizsardzību un izpildi, jo īpaši attiecībā uz šādu tiesību pārkāpumiem, saskaņā ar Pusēm saistošajiem starptautiskajiem standartiem. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un izpildei būtu jādod ieguldījums tehnoloģisko inovāciju veicināšanā un tehnoloģiju nodošanā un izplatīšanā, lai palielinātu ražotāju un tehnoloģisko zināšanu izmantotāju abpusēju izdevīgumu un tādā veidā sekmētu sociālo un ekonomisko labklājību, kā arī tiesību un pienākumu līdzsvarošanā.

2. Puses var apmainīties ar informāciju un pieredzi cita starpā šādos jautājumos:

a) intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas prakse, sekmēšana, izplatīšana, racionalizēšana, pārvaldīšana, saskaņošana un aizsardzība,

b) intelektuālā īpašuma tiesību efektīva piemērošana, izmantošana un komercializācija,

c) intelektuālā īpašuma tiesību, tostarp robežpasākumu, piemērošana.

3. Puses sadarbojas intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos savstarpēji interesējošās jomās nolūkā nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu aizsardzību, izmantošanu un komercializāciju, balstoties uz to pieredzi, un veicina zināšanu izplatīšanu šajā jomā.

V SADAĻA
SADARBĪBA TIESISKUMA UN DROŠĪBAS JOMĀ

18. PANTS
Tiesiskums un tiesiskā sadarbība

1. Puses īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma stiprināšanai.

2. Puses sadarbojas, lai stiprinātu visas attiecīgās iestādes, tostarp tiesu iestādes.

3. Pušu tiesiskā sadarbība cita starpā var ietvert informācijas apmaiņu par tiesību sistēmām un tiesību aktiem.

19. PANTS
Persondatu aizsardzība

Puses apmainās ar viedokļiem un dalīties pieredzē, lai veicinātu persondatu augstu aizsardzības līmeni, pamatojoties uz piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem, tostarp ES un Eiropas Padomes starptautiskajiem standartiem un citiem starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem.

20. PANTS
Migrācija

1. Puses atkārtoti apstiprina sadarbības nozīmi migrācijas plūsmas starp to teritorijām pārvaldīšanai. Lai stiprinātu sadarbību, Puses - attiecīgā gadījumā un kad nepieciešams - var uzsākt dialogu, kas risinātu visus savstarpēji interesējošos ar migrāciju saistītos jautājumus, vienlaicīgi ņemot vērā īpašo vajadzību novērtējumu, kas minēts 2. punktā. Katra Puse var pēc sava ieskata tās ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģijās iekļaut migrācijas jautājumus, apskatot tos no tāda viedokļa, kad tā ir migrantu izcelsmes, tranzīta un/vai galamērķa valsts. Sadarbība migrācijas jomā var cita starpā ietvert spēju veidošanas un tehnisko palīdzību, par ko Puses vienojušās.

2. Sadarbība starp Pusēm tiek balstīta uz vajadzībām, to īsteno, Pusēm savstarpēji apspriežoties, un tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādiem jautājumiem:

a) migrācijas pamatcēloņi,

b) viedokļu apmaiņa par praksi un normām, kas attiecas uz starptautiskās aizsardzības nodrošināšanu personām, kurām tā ir vajadzīga,

c) efektīvas un preventīvas politikas izstrāde cīņai pret neatbilstīgu imigrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, tostarp metožu izstrāde cilvēku kontrabandistu un tirgoņu tīklu apkarošanai un šādas tirdzniecības upuru aizsardzībai,

d) personu, kuras uzturas nelikumīgi, atgriešana, nodrošinot piemērotus, humānus un cilvēka cienīgus apstākļus, tostarp viņu brīvprātīgas atgriešanās veicināšana, un šo personu atpakaļuzņemšana atbilstīgi 3. punktam,

e) jautājumi, kas atzīti par savstarpēji interesējošiem vīzu un ceļošanas dokumentu drošības jomā,

f) jautājumi, kas atzīti par savstarpēji interesējošiem robežu pārvaldības jomā.

3. Sadarbības ietvaros, lai novērstu un kontrolētu nelegālu imigrāciju, un neskarot vajadzību aizsargāt cilvēku tirdzniecības upurus, Puses arī vienojas, ka:

a) Malaizija, ievērojot nepieciešamību apstiprināt valstspiederību, uzņem atpakaļ visus savus valstspiederīgos, kuri nelegāli uzturas kādas dalībvalsts teritorijā, pēc šīs dalībvalsts pieprasījuma un bez papildu formalitātēm, izņemot tās, kas minētas 4. punktā,

b) katra dalībvalsts, ievērojot nepieciešamību apstiprināt valstspiederību, uzņem atpakaļ visus savus valstspiederīgos, kuri nelegāli uzturas Malaizijas teritorijā, pēc Malaizijas pieprasījuma un bez papildu formalitātēm, izņemot tās, kas minētas 4. punktā.

4. Šā panta 3. punkta nolūkā dalībvalstis un Malaizija nekavējoties nodrošina saviem valstspiederīgajiem šādiem mērķiem atbilstošus ceļošanas dokumentus. Ja personai, kura jāuzņem atpakaļ, nav nekādu dokumentu vai citu pierādījumu, kas apliecina tās valstspiederību, Malaizijas vai attiecīgās dalībvalsts kompetentās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības veic pasākumus, lai intervētu šo personu nolūkā noteikt tās valstspiederību. Šis pants neskar Pušu attiecīgos tiesību aktus, normas un noteikumus, kas saistīti ar valstspiederības noteikšanu.

5. Ja kāda no Pusēm to uzskata par nepieciešamu, Puses sāk sarunas starp ES un Malaiziju par nolīgumu, ar ko reglamentē konkrētus pienākumus attiecībā uz atpakaļuzņemšanu, tostarp pienākumu attiecībā uz tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras nav to valstspiederīgās personas, bet kurām ir derīga uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi kāda no Pusēm, vai kuras ir ieceļojušas Puses teritorijā tieši no otras Puses teritorijas.

21. PANTS
Konsulārā aizsardzība

Malaizija piekrīt, ka visu pārstāvēto dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās iestādes nodrošina aizsardzību visiem to dalībvalstu valstspiederīgajiem, kurām Malaizijā nav pastāvīgās pārstāvniecības, kas faktiski spētu sniegt konsulāro aizsardzību konkrētā gadījumā, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem.

22. PANTS
Nelikumīgas narkotiskās vielas

1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu nelikumīgu narkotisko vielu politiku, izmantojot efektīvu koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp vajadzības gadījumā veselības, tieslietu, iekšlietu un muitas iestādēm, ar mērķi samazināt nelikumīgo narkotisko vielu piedāvājumu, kontrabandu un pieprasījumu, kā arī narkomānijas nelabvēlīgo ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību kopumā, un nodrošināt prekursoru izplatības efektīvāku novēršanu.

2. Puses vienojas par sadarbības līdzekļiem 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai. Pasākumi ir balstīti uz Pušu kopīgi atzītiem principiem, ņemot vērā piemērojamās starptautiskās konvencijas, Politisko deklarāciju un Deklarāciju par pamatprincipiem narkotisko vielu pieprasījuma mazināšanai, kuras ANO Ģenerālās asambleja pieņēma 1998. gada 10. jūnijā, un Politisko deklarāciju un Rīcības plānu par starptautisko sadarbību, kas vērsta uz integrētu un līdzsvarotu stratēģiju narkomānijas apkarošanai pasaulē, kurus 2009. gada 11.-12. martā pieņēma ANO Narkotisko vielu komisija.

3. Puses apmainās ar pieredzi tādās jomās kā tiesību aktu izstrāde un politikas veidošana par iekšzemes institūciju un informācijas centru izveidi, personāla apmācība, ar narkotikām saistīta pētniecība un narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgā ražošanā izmantoto prekursoru izplatības novēršana.

23. PANTS
Organizētā noziedzība un korupcija

Puses sadarbojas, lai apkarotu organizēto noziedzību, ekonomikas un finanšu noziegumus, kā arī korupciju. Šādas sadarbības mērķis ir īstenot piemērojamos starptautiskos instrumentus, kam Puses ir pievienojušās, jo īpaši ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, kas pieņemta ar ANO Ģenerālās asamblejas 2000. gada 15. novembra Rezolūciju Nr. 55/25 un tās papildprotokoliem, kā arī ANO Pretkorupcijas konvenciju, kura pieņemta ar ANO Ģenerālās asamblejas 2003. gada 31. oktobra Rezolūciju Nr. 58/4.

24. PANTS
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana

1. Puses vienojas par vajadzību strādāt un sadarboties, lai novērstu un apkarotu to, ka Pušu finanšu sistēmas, tostarp finanšu iestādes un noteikti ar finansēm nesaistīti uzņēmumi un profesijas, tiek izmantotas terorisma finansēšanai un tādu līdzekļu legalizēšanai, kas iegūti smagu noziedzīgu nodarījumu rezultātā.

2. Puses vienojas, ka sadarbība saskaņā ar 1. punktu dod iespēju apmainīties ar būtisku informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem, normām, noteikumiem un piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu, piemēram, tiem, ko pieņēmusi Finanšu darījumu darba grupa.

3. Sadarbību arī attiecina uz spēju veidošanu nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, tostarp apmaiņu ar paraugpraksi, zināšanām un apmācību, par ko Puses vienojušās.

VI SADAĻA
SADARBĪBA CITĀS NOZARĒS

25. PANTS
Cilvēktiesības

1. Puses sadarbojas cilvēktiesību ievērošanas veicināšanā un aizsardzībā jomās, par kurām Pusēm jāvienojas.

2. Sadarbība cilvēktiesību jomā var, cita starpā, ietvert:

a) apmaiņu ar paraugpraksi attiecībā uz starptautisku konvenciju ratifikāciju un īstenošanu, rīcības plānu izstrādi un īstenošanu iekšzemes līmenī un Pušu attiecīgo valsts cilvēktiesību iestāžu lomu un darbību,

b) izglītošanu par cilvēktiesībām,

c) jēgpilna un visaptveroša dialoga izveidi cilvēktiesību jomā,

d) sadarbību ar attiecīgajām ANO cilvēktiesību struktūrām.

26. PANTS
Finanšu pakalpojumi

1. Puses stiprina sadarbību, lai pieņemtu saskaņotākus kopīgus noteikumus un standartus un uzlabotu uzskaites, revīzijas, uzraudzības un normatīvās sistēmas banku un apdrošināšanas jomā un citās finanšu nozares daļās, tostarp attiecībā uz islāmiskajiem finanšu pakalpojumiem.

2. Puses minētajos nolūkos atzīst spēju palielināšanas pasākumu nozīmi.

27. PANTS
Ekonomikas politikas dialogs

Puses sadarbojas, lai veicinātu informācijas apmaiņu par to attiecīgajām ekonomikas tendencēm, kā arī pieredzes apmaiņu attiecībā uz ekonomikas politiku reģionālās ekonomiskās sadarbības un integrācijas kontekstā.

28. PANTS
Laba pārvaldība nodokļu jomā

1. Puses stiprina sadarbību nodokļu jomā. Saimnieciskās darbības veicināšanas un attīstības nolūkā Puses atzīst labas pārvaldības principu nodokļu jomā, kā piemēram, pārredzamības, informācijas apmaiņas un izvairīšanās no kaitējošas nodokļu prakses, nozīmi un apņemas tos īstenot saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

2. Puses sadarbojas, lai veicinātu spēju veidošanu saistībā ar labu pārvaldību nodokļu jomā nolūkā uzlabot kompetenci un zinātību, par ko Puses var savstarpēji vienoties.

29. PANTS
Rūpniecības politika un mazie un vidējie uzņēmumi

Puses, ņemot vērā to attiecīgās ekonomikas politikas un mērķus, veicina rūpniecības politikas sadarbību visās piemērotajās jomās, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu ""konkurētspēju cita starpā ar:

a) informācijas un pieredzes apmaiņu par pamatnosacījumu radīšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai uzlabotu to konkurētspēju,

b) sakaru veicināšanu ekonomikas dalībnieku starpā, rosinot kopīgus ieguldījumus un izveidojot kopuzņēmumus un informācijas tīklus, jo īpaši ar pastāvošo ES horizontālo programmu palīdzību, un sekmējot humanitāro tehnoloģiju (soft technology) un materiālo tehnoloģiju (hard technology) apmaiņu starp partneriem,

c) informācijas sniegšanu, inovāciju veicināšanu un paraugprakses apmaiņu saistībā ar piekļuvi finansējumam, tostarp mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem,

d) attiecīgo darbību, ko ir izveidojuši Pušu privātie sektori, veicināšanu un atbalstu tām,

e) korporatīvas sociālās atbildības un pārskatatbildības, kā arī ilgtspējīga patēriņa un ražošanas sekmēšanu, tostarp apmainoties ar labāko praksi attiecībā uz atbildīgu darījumdarbību,

f) kopīgiem pētniecības un inovācijas projektiem izvēlētās rūpniecības jomās, par ko Puses vienojas.

30. PANTS
Tūrisms

1. Puses veic pasākumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un izveidotu paraugpraksi nolūkā nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu tūrisma attīstību.

2. Puses attīsta sadarbību saistībā ar dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un tā potenciāla līdzsvarošanu, mīkstinot tūrisma negatīvo ietekmi un veicinot tūrisma jomas pozitīvu ieguldījumu vietējo kopienu ilgtspējīgā attīstībā, cita starpā attīstot ekotūrismu, vienlaikus respektējot vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu cieņu un intereses, kā arī uzlabojot apmācību tūrisma nozarē.

31. PANTS
Informācijas sabiedrība

1. Atzīstot, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ("IKT") ir būtiska mūsdienu pasaules sastāvdaļa un ka tām ir svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā, Puses apņemas apmainīties ar viedokļiem par savu attiecīgo politiku šajā jomā nolūkā veicināt ekonomikas attīstību.

2. Sadarbība šajā jomā, cita starpā, var ietvert:

a) piedalīšanos dialogā par informācijas sabiedrības dažādajiem aspektiem, īpaši elektronisko sakaru politiku un regulējumu, tostarp universālo pakalpojumu, licencēšanu un vispārējām atļaujām, persondatu aizsardzību, kā arī pārvaldes iestāžu neatkarību un efektivitāti,

b) informācijas apmaiņu par Pušu tīklu un pakalpojumu savstarpējo savienojamību un savietojamību,

c) informācijas apmaiņu par standartizāciju, atbilstības novērtēšanu un informācijas izplatīšanu par IKT,

d) Pušu sadarbības veicināšanu pētniecībā attiecībā uz IKT jomu,

e) sadarbību digitālās televīzijas jomā, tostarp pieredzes apmaiņu par ieviešanu un spektra pārvaldības regulatīvajiem aspektiem un paraugprakses apmaiņu,

f) IKT drošības aspektus, kā arī cīņu pret kibernoziedzību.

32. PANTS
Kiberdrošība

1. Puses sadarbojas kiberdrošības jomā, apmainoties ar informāciju par stratēģijām, politiku un paraugpraksi saskaņā ar to tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

2. Puses veicina informācijas apmaiņu par kiberdrošību izglītības un apmācības jomās, izpratnes veicināšanas iniciatīvas, standartu izmantošanu un pētniecību un izstrādi.

33. PANTS
Audiovizuālie un plašsaziņas līdzekļi

Puses izskata līdzekļus, kā veicināt apmaiņu, sadarbību un dialogu attiecīgo iestāžu starpā audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā. Puses uztur regulāru dialogu šajās jomās.

VII SADAĻA
SADARBĪBA ZINĀTNES, TEHNOLOĢIJU UN INOVĀCIJAS JOMĀ

34. PANTS
Zinātne, tehnoloģijas un inovācija

1. Puses veicina, attīsta un sekmē sadarbību zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā, ņemot vērā savstarpējas intereses un ieguvumus, ievērojot Pušu attiecīgos tiesību aktus, noteikumus un politiku.

2. Sadarbības jomas var ietvert biotehnoloģiju, IKT, kiberdrošību, ražošanas un materiālu tehnoloģiju, nanotehnoloģiju, kosmosa tehnoloģiju, jūras zinātni un atjaunīgo enerģiju.

3. Sadarbības veidi var ietvert:

a) informācijas apmaiņu zinātnes, tehnoloģiju, inovācijas politikas un programmu jomā,

b) pētniecības partnerības starp Pušu zinātniskajām aprindām, pētniecības centriem, universitātēm un ražotājiem veicināšanu,

c) pētnieku apmācības un apmaiņas veicināšanu.

4. Minēto sadarbības pasākumu pamatā vajadzētu būt savstarpīguma, taisnīgas attieksmes un savstarpēja izdevīguma principiem, un tajos būtu jānodrošina atbilstoša intelektuālā īpašuma aizsardzība.

5. Attiecībā uz minētajiem sadarbības pasākumiem Puses veicina savu attiecīgo augstākās izglītības iestāžu, pētniecības centru un ražojošo nozaru līdzdalību.

6. Puses veicina sabiedrības izpratni par to attiecīgajām programmām un sadarbību zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā un šādu programmu piedāvātajām iespējām.

35. PANTS
Zaļās tehnoloģijas

1. Puses sadarbojas zaļās tehnoloģijas nozarē nolūkā:

a) veicināt zaļo tehnoloģiju iekļaušanu tādās nozarēs kā enerģētika, būvniecība, ūdens un atkritumu apsaimniekošana un transports,

b) sekmēt spēju veidošanu zaļās tehnoloģijas nozarē, kas saskaņā ar savstarpēju Pušu vienošanos var ietvert sadarbību regulējuma un tirgus instrumentu jomā, piemēram, zaļās tehnoloģijas finansēšanu, zaļo iepirkumu un ekomarķējumu,

c) veicināt sabiedrības izglītošanu un informēšanu par zaļajām tehnoloģijām un sekmēt to plašu izmantošanu,

d) veicināt un ieviest vides tehnoloģijas, ražojumus un pakalpojumus.

2. Sadarbība var izpausties kā dialogs starp attiecīgajām iestādēm un aģentūrām, informācijas apmaiņa, personāla apmaiņas programmas, mācību braucieni, semināri un darbsemināri.

36. PANTS
Enerģētika

1. Puses apņemas pastiprināt sadarbību enerģētikas nozarē, lai:

a) dažādotu enerģijas piegādi, ceļus un avotus ar mērķi stiprināt energoapgādes drošību, izstrādāt jaunus, ilgtspējīgus, inovatīvus un atjaunojamus enerģijas veidus, tostarp biodegvielas, biomasas un biogāzes, vēja un saules enerģiju, kā arī hidroelektroenerģijas ražošanu, vienlaikus atbalstot atbilstoša politikas satvara un transportēšanas un pārvades maršrutu izstrādi,

b) veicinātu energoefektivitāti enerģijas ražošanā, sadalē un galapatēriņā,

c) sekmētu tādu tehnoloģiju nodošanu, kuru mērķis ir ražot un izmantot enerģiju ilgtspējīgi,

d) stiprinātu sadarbību nolūkā pievērsties ar enerģiju saistītu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jautājumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ("UNFCCC"), kas pieņemta 1992. gada 9. maijā Riodežaneiro, ietvaros,

e) uzlabotu spēju veidošanu un veicinātu ieguldījumus enerģijas jomā.

2. Tālab Puses sekmē saziņu un attiecīgā gadījumā kopīgu pētniecību savstarpējam labumam, tostarp attiecīgā reģionālā un starptautiskā kontekstā. Atsaucoties uz 39. pantu un 2002. gadā Johannesburgā notikušā Pasaules samita par ilgtspējīgu attīstību ("WSSD") secinājumiem, Puses atzīmē vajadzību pievērst uzmanību saiknei starp pieejamu piekļuvi energopakalpojumiem un ilgtspējīgu attīstību. Šīs darbības var tikt veicinātas sadarbībā ar ES Enerģētikas iniciatīvas partnerattiecību dialoga mehānismu, kas tika uzsākta WSSD.

37. PANTS
Transports

1. Puses aktīvi sadarbojas savstarpēji interesējošās jomās. Šī sadarbība attiecas uz visiem transporta veidiem un to savienojamību un ietvers preču un pasažieru pārvadājumu veicināšanu, garantējot drošumu, drošību, vides aizsardzību, cilvēkresursu attīstību un tirdzniecības un ieguldījumu iespēju palielināšanu.

2. Aviācijas nozarē Pušu sadarbības mērķis cita starpā ir veicināt:

a) ekonomisko attiecību attīstību, pamatojoties uz saskaņotu tiesisko regulējumu, ar mērķi veicināt darījumdarbību,

b) tehnisko un regulējuma konverģenci attiecībā uz drošumu, drošību, gaisa satiksmes pārvaldību, ekonomisko regulējumu un vides aizsardzību,

c) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu,

d) savstarpējas intereses projektus,

e) sadarbību starptautiskos forumos.

3. Jūras transporta nozarē Pušu sadarbības mērķis cita starpā ir veicināt:

a) dialogu par attiecīgiem jautājumiem, piemēram, piekļuvi starptautiskajiem jūras transporta tirgiem un tirdzniecību uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas, valsts režīma un vislielākā labvēlības režīma klauzulu kuģiem, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts vai Malaizijas karogu vai kurus ekspluatē attiecīgās valsts valstspiederīgie vai uzņēmumi, un jautājumiem, kas saistīti ar tiešās piegādes transporta pakalpojumiem, izņemot kabotāžas tirdzniecību,

b) attiecīgā gadījumā viedokļu un paraugprakses apmaiņu par drošumu, drošību, tostarp pasākumiem cīņai pret pirātismu un bruņotu laupīšanu jūrā, un vides aizsardzības procedūrām, standartiem un noteikumiem saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām,

c) sadarbību starptautiskos forumos, īpaši tādās jomās kā jūrnieku darba apstākļi, izglītība, apmācība un sertifikācija, un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana.

4. Puses var apsvērt jebkādas iespējas sadarbības paplašināšanai savstarpēji interesējošās jomās.

38. PANTS
Izglītība un kultūra

1. Puses veicina izglītības un kultūras sadarbību, kas pienācīgi ņem vērā to daudzveidību, lai palielinātu savstarpējo izpratni un zināšanas par Pušu attiecīgajām kultūrām. Šim nolūkam Puses atbalsta un veicina savu kultūras iestāžu darbību.

2. Puses cenšas veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu kultūras apmaiņu, tostarp apmaiņas braucienus, un īstenotu kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras jomās, tostarp sadarbību kultūras mantojuma saglabāšanā, ievērojot kultūras daudzveidību. Šajā sakarā Puses arī turpina atbalstīt Āzijas un Eiropas fonda darbību.

3. Puses apspriežas un sadarbojas attiecīgos starptautiskos forumos, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ietvaros, lai sasniegtu kopīgus mērķus un veicinātu kultūru daudzveidību, kā arī kultūras mantojuma aizsardzību. Puses veicina un ievēro to principu īstenošanu, kas ietverti UNESCO Vispārējā deklarācijā par kultūras daudzveidību.

4. Puses arī veicina darbības un programmu īstenošanu augstākās izglītības jomā un darbības pētnieku mobilitātei un apmācībai, tostarp ES programmu Erasmus+ un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības. Ar minētajām darbībām un programmām, cita starpā, atbalsta iestāžu sadarbību un saikņu attīstību starp augstākās izglītības iestādēm, sekmē studentu, pētnieku, akadēmiskā personāla un ekspertu mobilitāti, veicina informācijas un zinātības apmaiņu, atbalsta spēju veidošanu un mācīšanas un mācīšanās kvalitātes attīstību. Darbības varētu attiekties arī uz institucionālo sadarbību ar tādu struktūru starpniecību kā Āzijas un Eiropas institūts.

39. PANTS
Vide un dabas resursi

1. Ņemot vērā Riodežaneiro 1992. gada ANO Konferences par vidi un attīstību, WSSD un Riodežaneiro 2012. gada Ilgtspējīgai attīstībai veltītās ANO konferences (Rio+20) rezultātus, kā arī Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Puses sadarbojas, lai veicinātu vides saglabāšanu un uzlabošanu nolūkā nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Visos pasākumos, ko Puses veic saskaņā ar šo nolīgumu, ņem vērā piemērojamo daudzpusējo vides nolīgumu īstenošanu.

2. Puses atzīst nepieciešamību saglabāt un ilgtspējīgi pārvaldīt dabas resursus un bioloģisko daudzveidību kā pamatu pašreizējās un nākamo paaudžu attīstībai, īpaši saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, kas pieņemta Nairobi, 1992. gada 22. maijā, un Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, kas parakstīta Ženēvā, 1973 gada 3. martā. Tās apņemas īstenot saskaņā ar minētajām konvencijām pieņemtos lēmumus, tostarp izmantojot stratēģijas un rīcības plānus.

3. Puses apņemas turpināt un stiprināt sadarbību vides aizsardzībā, tostarp reģionālo programmu, paraugprakses apmaiņas, politiskā un regulatīvā dialoga, konferenču un semināru ietvaros, īpaši attiecībā uz:

a) informētības veicināšanu par vides jautājumiem un visu vietējo kopienu plašāku līdzdalību vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības centienos,

b) klimata pārmaiņu problēmas risināšanu, īpaši attiecībā uz ietekmi uz ekosistēmām un dabas resursiem,

c) spēju veidošanas sekmēšanu attiecībā uz dalību piemērojamajos daudzpusējos nolīgumos vides jomā un šo nolīgumu īstenošanu,

d) sadarbības paplašināšanu ar mērķi aizsargāt, saglabāt un ilgtspējīgi apsaimniekot mežu resursus un cīnīties pret nelegālu mežistrādi un ar to saistīto tirdzniecību,

e) bioloģiskās daudzveidības, tostarp apdraudēto sugu, to biotopu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, sadarbības veicināšanu saistībā ar invazīvām svešzemju sugām, kas Pusēm rada bažas, un degradētu ekosistēmu atjaunošanu,

f) cīņu pret savvaļas augu un dzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību un efektīvu pasākumu īstenošanu šādas tirdzniecības novēršanai,

g) bīstamo atkritumu, citu atkritumu un ozona slāni noārdošu vielu nelegālas pārrobežu transportēšanas novēršanu,

h) piekrastes un jūras vides aizsardzības un saglabāšanas uzlabošanu un jūras resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanu,

i) apkārtējā gaisa kvalitātes uzlabošanu, atkritumu, ūdens resursu un ķīmisko vielu apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā, kā arī ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanu,

j) augsnes aizsardzības un saglabāšanas un ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas veicināšanu,

k) aizsargājamo teritoriju noteikšanas veicināšanu un ekosistēmu un dabas teritoriju aizsardzību, kā arī nacionālo parku efektīvu pārvaldību, pienācīgi ņemot vērā to vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu intereses, kuri dzīvo šajās teritorijās vai to tuvumā,

l) efektīvas sadarbības veicināšanu Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienotā Nagojas protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, kas pieņemta 2010. gada 29. oktobrī, ietvaros,

m) brīvprātīgu ilgtspējas nodrošināšanas shēmu, piemēram, godīgas un ētiskas tirdzniecības shēmu, ekomarķējuma un sertifikācijas shēmu izstrādes un izmantošanas veicināšanu.

4. Puses sekmē savstarpēju piekļuvi programmām šajā pantā minētajos jautājumos, ievērojot šādu programmu konkrētos noteikumus.

5. Puses apņemas pastiprināt sadarbību nolūkā pievērsties klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jautājumiem UNFCCC ietvaros.

40. PANTS
Lauksaimniecība, lauksaimniecības dzīvnieki, zivsaimniecība un lauku attīstība

Puses rosina dialogu un veicināt sadarbību lauksaimniecības, lauksaimniecības dzīvnieku, zivsaimniecības, tostarp akvakultūras, un lauku attīstības jomā. Puses apmainās ar informāciju par:

a) lauksaimniecības politiku, lauksaimniecības starptautiskajām perspektīvām un vispārīgi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm,

b) iespējām veicināt augu, dzīvnieku, ūdensdzīvnieku un to produktu tirdzniecību,

c) politiku saistībā ar dzīvnieku labturību,

d) attīstības politiku lauku apvidos, tostarp spēju veidošanas programmām un paraugpraksi saistībā ar lauku kooperatīviem un lauku apvidos ražotu produktu tirdzniecības veicināšanu,

e) augu, dzīvnieku un akvakultūras produktu kvalitātes politiku,

f) ilgtspējīgas un vidi saudzējošas lauksaimniecības un agrorūpniecības izveidi un biotehnoloģiju nodošanu,

g) augu šķirņu aizsardzību, sēklu tehnoloģiju, kultūraugu produktivitātes uzlabošanu, alternatīvām audzēšanas metodēm, tostarp lauksaimniecības biotehnoloģijām,

h) lauksaimniecības un lauksaimniecības dzīvnieku datubāzu izstrādi,

i) apmācību lauksaimniecības, veterinārajā un zivsaimniecības, tostarp akvakultūras, jomā,

j) ilgtspējīgas un atbildīgas ilgtermiņa jūrniecības un zivsaimniecības politikas atbalstīšanu, tostarp piekrastes un tāljūras resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu,

k) pasākumu sekmēšanu nelikumīgas, nereģistrētas un nereglamentētas zvejas prakses un ar to saistītās tirdzniecības apkarošanai.

41. PANTS
Veselība

1. Nolūkā uzlabot iedzīvotāju veselības stāvokli Puses sadarbojas veselības jomā, cita starpā tādās jomās kā profilaktiskā medicīna, galvenās infekcijas slimības un citi veselības apdraudējumi, piemēram, nepārnēsājamas slimības, kā arī veselības nozares starptautisko nolīgumu jomā.

2. Sadarbību īsteno, galvenokārt izmantojot:

a) informācijas apmaiņu un sadarbību tādu veselības apdraudējumu kā putnu un pandēmiskās gripas, kā arī citu galveno infekcijas slimību, kas potenciāli var izraisīt pandēmijas, savlaicīgā profilaksē,

b) apmaiņas, stipendijas un apmācību programmas,

c) pilnīgu un savlaicīgu starptautisko veselības nolīgumu, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas ("PVO") Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli, kas pieņemta Ženēvā, 2003. gada 21. maijā, īstenošanu.

42. PANTS
Nodarbinātība un sociālās lietas

1. Puses uzlabo sadarbību nodarbinātības un sociālo lietu jomā, tostarp sadarbību jautājumos par reģionālo un sociālo kohēziju, veselību un drošību darbavietā, dzimumu līdztiesību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību nolūkā stiprināt globalizācijas sociālo dimensiju.

2. Puses atkārtoti apstiprina vajadzību atbalstīt tādu globalizāciju, kas sniedz labumu visiem, un sekmēt pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību kā būtisku elementu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada Rezolūciju 60/1 un ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes augstākā līmeņa sanāksmes 2006. gada 5. jūlija Ministru deklarāciju, kā arī ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas ("SDO") 2008. gada Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai, kas pieņemta Ženēvā, 2008. gada 10. jūnijā. Puses ņem vērā to ekonomiskās un sociālas situācijas attiecīgās iezīmes un atšķirīgo raksturu.

3. Puses vēlreiz apstiprina savas saistības ievērot, veicināt un īstenot starptautiski atzītus darba un sociālos pamatstandartus, kā minēts jo īpaši SDO Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kas pieņemta Ženēvā, 1998. gada 18. jūnijā, un īstenot attiecīgās SDO konvencijas, kuras tām ir saistošas. Puses sadarbojas un apmainās ar informāciju par attiecīgiem nodarbinātības un darba jautājumiem, par ko tās ir vienojušās.

4. Sadarbības veidi var cita starpā ietvert konkrētas programmas un projektus pēc Pušu vienošanās, kā arī dialogu, sadarbību un iniciatīvas savstarpēju interešu jautājumos divpusējā vai daudzpusējā līmenī, piemēram, ASEM, ES un ASEAN līmenī un SDO.

43. PANTS
Statistika

Papildus esošajai sadarbībai statistikas jomā ES un ASEAN starpā un atbilstīgi Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem, noteikumiem un politikai, Puses veicina statistikas spēju veidošanu, statistikas metožu un prakses, tostarp statistikas vākšanas un izplatīšanas, saskaņošanu, tādējādi dodot Pusēm iespēju uz savstarpēji pieņemama pamata izmantot statistiku par nacionālajiem kontiem, ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, preču un pakalpojumu tirdzniecību un, plašāk ņemot, par jebkuru citu savstarpēji saskaņotu šā nolīguma aptvertu jomu, kurā iespējama datu vākšana, analīze un izplatīšana.

44. PANTS
Pilsoniskā sabiedrība

Puses atzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju un akadēmisko iestāžu nozīmi un potenciālo ieguldījumu šā nolīguma ietvaros plānotās sadarbības īstenošanai un iespēju robežās attiecīgās sadarbības jomās un saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem, noteikumiem un politiku veicina dialogu ar minētajām struktūrām un to pilnvērtīgu līdzdalību.

45. PANTS
Publiskā pārvalde

Puses sadarbojas, lai sekmētu spēju veidošanu publiskās pārvaldes jomā. Sadarbība šajā jomā var būt viedokļu apmaiņa par paraugpraksi saistībā ar pārvaldes metodēm, pakalpojumu sniegšanu, institucionālo spēju stiprināšanu un pārredzamības jautājumiem.

46. PANTS
Katastrofu pārvarēšana

1. Puses atzīst, ka ir nepieciešams mazināt ietekmi, ko rada dabas un cilvēka izraisītas katastrofas. Puses apstiprina savu kopējo apņemšanos veicināt preventīvus, seku mazināšanas, sagatavotības, reaģēšanas un seku novēršanas pasākumus, lai palielinātu sabiedrības un infrastruktūru noturību, un vajadzības gadījumā sadarboties divpusējā un daudzpusējā līmenī, lai gūtu panākumus šo mērķu sasniegšanā.

2. Sadarbība cita starpā var notikt šādi:

a) paraugprakses apmaiņa katastrofu pārvarēšanas jomā,

b) spēju veidošana,

c) informācijas apmaiņa,

d) sabiedrības informētības un vispārējas izglītošanas veicināšana.

3. Sadarbība saskaņā ar 2. punktu var ietvert informācijas apmaiņu par katastrofu seku likvidēšanu un ārkārtas palīdzību, ņemot vērā gan ES Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centra, gan ASEAN Humānās palīdzības un katastrofu pārvarēšanas centra darbību.

VIII SADAĻA
SADARBĪBAS LĪDZEKĻI

47. PANTS
Sadarbības resursi

Lai sasniegtu šajā nolīgumā noteiktos mērķus, Puses dara pieejamus atbilstīgus resursus sadarbības pasākumiem jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, tostarp finanšu līdzekļus, ciktāl to ļauj Pušu attiecīgie resursi un noteikumi. Šie sadarbības pasākumi attiecīgā gadījumā var ietvert spēju veidošanu un tehniskās sadarbības iniciatīvas, ekspertu apmaiņu, pētījumu veikšanu un citus pasākumus, par kuriem Puses vienojas.

48. PANTS
Finanšu palīdzība un intereses

1. Šā nolīguma ietvaros piešķirto ES finanšu palīdzību Puses īsteno saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, un tās sadarbojas, lai aizsargātu savas finanšu intereses.

2. Lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē to finanšu intereses, Puses saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem, normām un noteikumiem veic atbilstīgus pasākumus. Šie pasākumi ietver informācijas apmaiņu un savstarpēju administratīvu palīdzību. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai un Malaizijas kompetentās iestādes var vienoties par turpmāku sadarbību krāpšanas apkarošanas jomā.

49. PANTS
No sadarbības mehānismiem izrietošas intelektuālā īpašuma tiesības

No šā nolīguma sadarbības mehānismiem izrietošas intelektuālā īpašuma tiesības aizsargā un izpilda saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem, normām un noteikumiem un ar visiem attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir abas Puses. Šis pants neskar īpašus noteikumus saskaņā ar esošiem un turpmākiem individuāliem sadarbības mehānismiem.

IX SADAĻA
IESTĀŽU SISTĒMA

50. PANTS
Apvienotā komiteja

1. Puses izveido Apvienoto komiteju, ko veido Pušu atbilstīgi augsta līmeņa pārstāvji un kā uzdevumi ir šādi:

a) nodrošināt šā nolīguma pareizu darbību un īstenošanu,

b) noteikt prioritātes saistībā ar šā nolīguma mērķiem,

c) sniegt ieteikumus šā nolīguma mērķu veicināšanai,

d) vajadzības gadījumā risināt šā nolīguma interpretācijas, īstenošanas vai piemērošanas atšķirības saskaņā ar 53. pantu,

e) pārbaudīt visu informāciju par šā nolīguma saistību neizpildi, ko iesniegusi kāda no Pusēm, un apspriesties ar otru Pusi, lai saskaņā ar 53. pantu izlīguma ceļā panāktu Pusēm savstarpēji pieņemamu risinājumu,

f) pārraudzīt 52. panta 2. punktā minēto konkrēto nolīgumu īstenošanu.

2. Apvienotās komitejas sanāksmes parasti notiek ne retāk kā reizi divos gados pārmaiņus Malaizijā un Briselē, un par to norises dienu Puses savstarpēji vienojas. Pēc Pušu vienošanās var sasaukt arī Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksmes. Apvienoto komiteju pārmaiņus vada katra Puse. Apvienotās komitejas sanāksmju darba kārtību nosaka, Pusēm savstarpēji vienojoties.

3. Apvienotā komiteja var izveidot specializētās darba grupas, kas tai palīdzētu uzdevumu izpildē. Šīs darba grupas Apvienotajai komitejai katrā tās sanāksmē iesniedz sīkus ziņojumus par savu darbību.

4. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

X SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

51. PANTS
Informācijas izpaušana

1. Šajā nolīgumā neko neuzskata par tādu, kas kādai no Pusēm pieprasītu sniegt jebkādu informāciju, par kuru Puse uzskata, ka šīs informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm.

2. Puses nodrošina tās informācijas pienācīgu aizsardzību, ar kuru apmainās saskaņā ar šo nolīgumu, atbilstoši sabiedrības interesēm attiecībā uz piekļuvi informācijai un saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem, normām un noteikumiem.

52. PANTS
Citi nolīgumi

1. Šis nolīgums neietekmē to saistību piemērošanu vai īstenošanu, ko Puses uzņēmušās attiecībās ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

2. Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot konkrētus nolīgumus jebkurā sadarbības jomā, kas ir šā nolīguma darbības jomā. Šādi konkrēti nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko regulē šis nolīgums, neatņemama daļa un kopējās institucionālās struktūras daļa.

53. PANTS
Saistību izpilde

1. Šā nolīguma interpretācijas, īstenošanas vai piemērošanas atšķirības risina izlīguma ceļā, apspriežoties vai risinot sarunas ar Apvienoto komiteju, neiesaistot trešās personas vai starptautisku tribunālu.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda kādas saistības saskaņā ar nolīgumu, tā par to informē otru Pusi. Puses apspriežas, lai panāktu attiecīgā jautājuma savstarpēji pieņemamu risinājumu. Šādas apspriedes notiek Apvienotās komitejas aizbildnībā. Ja Apvienotā komiteja nespēj panākt abpusēji pieņemamu risinājumu, paziņotāja Puse var veikt atbilstīgus pasākumus. Šā punkta nolūkā "atbilstīgi pasākumi" ir pasākumi, kurus ieteikusi Apvienotā komiteja, vai šā nolīguma pilnīga vai daļēja apturēšana.

3. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda kādas saistības, kas 1. panta 1. punktā un 7. panta 1. punktā ir raksturotas kā būtiski elementi, tā nekavējoties informē otru Pusi par to un par atbilstīgiem pasākumiem, kurus tā plāno veikt. Paziņotāja Puse informē Apvienoto komiteju par nepieciešamību steidzami rīkot apspriešanos par šo jautājumu. Ja 15 dienu laikā no apspriešanās sākuma un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no šāda paziņojuma Apvienotā komiteja nespēj panākt abpusēji pieņemamu risinājumu, paziņotāja Puse var veikt atbilstīgus pasākumus. Šā punkta nolūkā "atbilstīgi pasākumi" ir pasākumi, kurus ieteikusi Apvienotā komiteja, vai šā nolīguma vai 52. panta 2. punktā minētā konkrētā nolīguma pilnīga vai daļēja apturēšana.

4. Visi atbilstīgie pasākumi, kas tiek veikti ievērojot šo pantu, ir samērīgi ar šajā nolīgumā paredzēto saistību nepildīšanu un neietekmē citas šā nolīguma saistības, kuras attiecīgā situācija neskar. Izvēloties atbilstīgus pasākumus, priekšroku dod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma vai 52. panta 2. punktā minētā konkrētā nolīguma darbību.

54. PANTS
Veicināšana

Lai veicinātu sadarbību nolīguma ietvaros, Puses saskaņā ar Pušu tiesību aktiem, normām un noteikumiem nodrošina nepieciešamo amatpersonām un ekspertiem, kas, veicot savas funkcijas, ir iesaistīti sadarbības īstenošanā.

55. PANTS
Teritoriālā piemērošana

Šis nolīgums attiecas, no vienas puses, uz teritorijām, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar minēto Līgumu noteikumiem, un, no otras puses, uz Malaizijas teritoriju.

56. PANTS
Pušu definīcija

Šajā nolīgumā "Puses" ir ES vai tās dalībvalstis vai ES un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm, no vienas puses, un Malaizijas valdība, no otras puses.

57. PANTS
Turpmākā attīstība un grozījumi

1. Katra Puse var rakstiski iesniegt priekšlikumus par sadarbības tvēruma paplašināšanu vai grozījumus attiecībā uz jebkuru šā nolīguma nosacījumu.

2. Ierosinot paplašināt sadarbības tvērumu, ņem vērā pieredzi, kas iegūta šā nolīguma vai konkrēta nolīguma, kas minēts 52. panta 2. punktā, piemērošanā un īstenošanā.

3. Šā nolīguma sadarbības tvēruma paplašināšana vai grozījumi tiek izdarīti, Pusēm par to savstarpēji rakstiski vienojoties, noslēdzot papildu nolīgumus vai protokolus vai tādus attiecīgus instrumentus, par kuriem Puses var vienoties.

4. Šādi papildu nolīgumi, protokoli vai attiecīgi instrumenti stājas spēkā dienā, par kuru Puses ir vienojušās, un kļūst par šā nolīguma neatņemamu sastāvdaļu.

58. PANTS
Stāšanās spēkā un darbības ilgums

1. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad pēdējā no Pusēm paziņo otrai Pusei par šim mērķim vajadzīgo juridisko procedūru pabeigšanu.

2. Šis nolīgums ir spēkā piecus gadus. To automātiski pagarina uz turpmākiem viena gada termiņiem, ja vien kāda no Pusēm sešus mēnešus pirms nākamā viena gada termiņa beigām rakstiski nepaziņo otrai Pusei par tās nodomu nepagarināt šo nolīgumu.

3. Šo nolīgumu var izbeigt jebkura Puse ar rakstisku paziņojumu, kas iesniegts otrai Pusei. Izbeigšana stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu.

59. PANTS
Paziņošana

Paziņojumus, kas veikti saskaņā ar 58. pantu, iesniedz attiecīgi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam un Malaizijas Ārlietu ministrijai.

60. PANTS
Autentiskais teksts

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un malajiešu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Šā nolīguma atšķirīgas interpretācijas gadījumā Puses vēršas Apvienotajā komitejā.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

 

Съставено в Брюксел на четиринадесети декември две хиляди двадесет и втора година.

Hecho en Bruselas, el catorce de diciembre de dos mil veintidós.

V Bruselu dne čtrnáctého prosince dva tisíce dvacet dva.

Udfærdiget i Bruxelles den fjortende december to tusind og toogtyve.

Geschehen zu Brüssel am vierzehnten Dezember zweitausendzweiundzwanzig.

Kahe tuhande kahekümne teise aasta detsembrikuu neljateistkümnendal päeval Brüsselis.

΄Εγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τέσσερις Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες είκοσι δύο.

Done at Brussels on the fourteenth day of December in the year two thousand and twenty two.

Fait à Bruxelles, le quatorze décembre deux mille vingt-deux.

Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an ceathrú lá déag de mhí na Nollag sa bhliain dhá mhíle fiche a dó.

Sastavljeno u Bruxellesu četrnaestog prosinca godine dvije tisuće dvadeset druge.

Fatto a Bruxelles, addì quattordici dicembre duemilaventidue.

Briselē, divi tūkstoši divdesmit otrā gada četrpadsmitajā decembrī.

Priimta du tūkstančiai dvidešimt antrų metų gruodžio keturioliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-huszonkettedik év december havának tizennegyedik napján.

Magħmul fi Brussell, fl-erbatax-il jum ta' Diċembru fis-sena elfejn u tnejn u għoxrin.

Gedaan te Brussel, veertien december tweeduizend tweeëntwintig.

Sporządzono w Brukseli dnia czternastego grudnia roku dwa tysiące dwudziestego drugiego.

Feito em Bruxelas, em catorze de dezembro de dois mil e vinte e dois.

Întocmit la Bruxelles la paisprezece decembrie două mii douăzeci și doi.

V Bruseli štrnásteho decembra dvetisícdvadsaťdva.

V Bruslju, štirinajstega decembra dva tisoč dvaindvajset.

Tehty Brysselissä neljäntenätoista päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattakaksikymmentäkaksi.

Som skedde i Bryssel den fjortonde december år tjugohundratjugotvå.

Dibuat di Brussels pada empat belas hari bulan Disember dalam tahun dua ribu dan dua puluh dua.