Darbības ar dokumentu
2023. gada 29. jūnijā
ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes
29.06.2023. sēdes lēmumu Nr. 555
(prot. Nr. 9 14. §)
un precizējumiem, kas apstiprināti
ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes
26.10.2023. sēdes lēmumu Nr. 900
(prot. Nr. 13 7. §)
Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
8. panta pirmās daļas 3. punktu
1. Saistošie noteikumi, turpmāk tekstā – noteikumi, nosaka:
1.1. sadzīves atkritumu, turpmāk tekstā – atkritumi, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo un videi kaitīgo preču atkritumu, dalīti vākto, liela izmēra atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu, apsaimniekošanas kārtību Dienvidkurzemes novada pašvaldības, turpmāk tekstā – pašvaldība, administratīvajā teritorijā, turpmāk tekstā – pašvaldības teritorija;
1.2. pašvaldības teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās;
1.3. prasības atkritumu savākšanai, tai skaitā arī minimālo sadzīves atkritumu savākšanas biežumu, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai;
1.4. kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu;
1.5. atbildību par noteikumu neievērošanu.
2. Noteikumu mērķis ir:
2.1. nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas izpildi – atkritumu apsaimniekošanas organizēšana pašvaldības iedzīvotāju interesēs neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;
2.2. samazināt atkritumu rašanos;
2.3. noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu;
2.4. veicināt atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā atkārtotu izmantošanu, atkritumu dalītu vākšanu un šķirošanu, pārstrādi, reģenerāciju, lai samazinātu poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu.
4. Noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kuri noteikti atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošos normatīvajos aktos un to definīcijas noteikumos netiek atkārtotas.
5. Papildu normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem noteikumos lietoti termini:
5.1. Atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu vienā vai abās Dienvidurzemes novada pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas zonās;
5.2. Atkritumu konteiners – īpaša tvertne ar paceļamu vāku, kas paredzēta nešķirotu sadzīves vai dalīti vākto atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai vai pazemē iebūvējama tvertne;
5.3. Atkritumu poligons – Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu apglabāšanas poligons "Ķīvītes", kas ir speciāli ierīkota un aprīkota vieta sadzīves, inerto un azbesta atkritumu apglabāšanai uz zemes vai zemē, kur nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi;
5.4. Atkritumu savākšanas maiss – atkritumu apsaimniekotāja piedāvāts speciāls marķēts maiss sadzīves vai dalīti vākto atkritumu (stikla vai plastmasas, papīra, metāla iepakojuma) savākšanai saskaņā ar Pašvaldības un Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu noteikumiem;
5.5. Dalīti savācamo atkritumu veidi – atbilstoši tiem atkritumu veidiem, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju;
5.6. Dalīti vākto atkritumu savākšana – dalīti vāktu atkritumu savākšana tiek veikta, izmantojot speciālus konteinerus un maisus, kuru marķējums atbilst valstī noteiktām vadlīnijām un noteikumiem;
5.7. Daudzdzīvokļu māja – dzīvojamā māja, kurā ir četri un vairāk dzīvokļi, tajā skaitā mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas;
5.8. Divu un trīs dzīvokļu māja – brīvi stāvošas vai savienotas (dvīņu, rindu vai sekciju tipa) dzīvojamās mājas ar divām vai trīs dzīvojamo telpu grupām;
5.9. Individuālās dzīvojamās māja – brīvi stāvošas savrupmājas, villas, mežsargu mājas, lauku mājas, vasarnīcas, dārza mājas u. tml., kā arī savienotas (dvīņu un rindu) mājas, kurās katrai dzīvojamo telpu grupai ir sava ieeja;
5.10. Konteiners stikla iepakojumam – konteiners, kurā drīkst ievietot stikla iepakojumus (stikla pudeles un burkas);
5.11. Konteiners vieglajam iepakojumam – konteiners, kurā drīkst ievietot plastmasas, papīra, metāla iepakojumus;
5.12. Liela izmēra atkritumi – tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēra dēļ nav iespējams ievietot klienta lietošanā nodotajā atkritumu konteinerā (mēbeles, matrači, sadzīves priekšmeti u.c.);
5.13. Mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi – to būvdarbu veikšanas procesā radušies atkritumi, uz kuriem neattiecas normatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību;
5.14. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs – saīsināti – AARC – atkritumu poligona "Ķīvītes" apsaimniekotājs SIA "Liepājas RAS", kura funkcijas noteiktas saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu;
5.15. Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas līgums – līgums, kuru Pašvaldība ir noslēgusi ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Dienvidkurzemes novada pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas zonā;
5.16. Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgums – līgums, kuru atkritumu radītājs vai valdītājs ir noslēdzis ar pašvaldības izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanu viņa īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā;
5.17. Atkritumu novietne – nešķirotu sadzīves atkritumu un citu dalīti vāktu atkritumu konteineru novietošanas vieta, kas kopīga vismaz divām vai vairāk daudzdzīvokļu mājām.
6. Pašvaldības teritorijā ir noteiktas šādas atkritumu apsaimniekošanas zonas:
6.1. atkritumu apsaimniekošanas 1. zona – Dienvidkurzemes novada pašvaldības administratīvā teritorija no valsts autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja līdz novada ziemeļu robežai;
6.2. atkritumu apsaimniekošanas 2. zona – Dienvidkurzemes novada pašvaldības administratīvā teritorija no valsts autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja līdz novada dienvidu robežai.
7. Atkritumu savākšana pašvaldības teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu atkritumu savākšanas infrastruktūru:
7.1. nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerus un to novietnes;
7.2. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktus, kur izvietoti šādi konteineri:
7.2.1. konteineri vieglajam iepakojumam – dzeltenā krāsā;
7.2.2. konteineri stikla iepakojumam – zilā krāsā;
7.2.3. konteineri bioloģiskajiem atkritumiem – brūnā krāsā.
7.3. šķiroto atkritumu savākšanas laukumus;
7.4. marķētus maisus:
7.4.1. maisi nešķirotiem atkritumiem – zaļā krāsā;
7.4.2. maisi vieglajam iepakojumam – dzeltenā krāsā;
7.4.3. maisi stikla atkritumiem – zilā krāsā;
7.4.4. maisi parku un dārzu atkritumiem – brūnā krāsā.
7.5. atsevišķi novietots atkritumu konteiners, kas paredzēts konkrētai atkritumu plūsmai (piemēram, tekstila atkritumiem, sadzīvē radītajiem bīstamajiem atkritumiem, bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem un pārtikas atkritumiem).
8. Nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru iztukšošanas, marķēto maisu izvešanas biežums tiek noteikts atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam (apjomam), bet ne retāk kā:
8.1. Individuālās dzīvojamās mājās, divu un trīs dzīvokļu mājās – vienu reizi četrās nedēļās un minimālais konteinera tilpums vai tā ekvivalents marķētos maisos ir 0,12 m3;
8.2. Daudzdzīvokļu mājās:
8.2.1. novadu pilsētās: Aizputē, Durbē, Grobiņā, Pāvilostā, Priekulē – vienu reizi nedēļā;
8.2.2. pārējā novada teritorijā – vienu reizi četrās nedēļās.
8.3. Sezonāli izmantojamos īpašumos – (īpašumi, ko izmanto noteiktā laikā vasaras sezonā no 1. maija līdz 31. oktobrim vai ziemas sezonā no 1. novembra līdz 30. aprīlim. vasarnīcās, mazdārziņos, viesu namos, atpūtas bāzēs u.c.) – atkritumu izvešanas biežums ir pielāgojams īpašumu aktīvas izmantošanas sezonai, šajā sezonā atkritumu izvešanu nodrošinot vienu reizi četrās nedēļās;
8.4. Nedzīvojamās ēkās, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība (biroji, skolas un citas tamlīdzīgas ēkas) – vienu reizi četrās nedēļās.
9. Atkritumu apsaimniekotājs samazina saistošo noteikumu 8.1.–8.4. apakšpunktā noteikto nešķiroto atkritumu izvešanas no nekustamā īpašuma biežumu, nosakot mazāku atkritumu izvešanas biežumu attiecībā pret 8.1.–8.4. apakšpunktā norādīto, ja klients iesaistās dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, nodrošinot, ka īpašumā radītie atkritumi (bioloģiskie atkritumi, plastmasa, papīrs, metāla un stikla iepakojums) saskaņā ar saistošo noteikumu prasībām tiek savākti dalīti vai kompostēti 35. punktā noteiktajā kārtībā. Ja bioloģiskos atkritumus savāc dalīti, to izvešanas biežums nav samazināms un pielīdzināms nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas biežumam, bet bioloģiskiem atkritumiem ir jānodrošina izvešana, ievērojot 8.1.–8.4. apakšpunktā noteiktās minimālās izvešanas biežuma prasības.
10. Marķētu priekšapmaksas maisu izmantošana pieļaujama tikai kā papildus atkritumu savākšanas veids Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumā noteiktajam vai gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt vietu atkritumu konteineram un atkritumu apsaimniekotāja transportlīdzekļa piekļuvi sadzīves atkritumu savākšanas vietai vai citos Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumā atrunātos gadījumos.
11. Dalīti savāktie sadzīves atkritumi (t.sk. papīrs, kartons, plastmasa, metāls, stikls, dārza un parka atkritumi), mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi, liela izmēra atkritumi pēc to savākšanas nonāk atkritumu apsaimniekotāja īpašumā. Pašvaldības teritorijā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi ir nogādājami atkritumu poligonā "Ķīvītes".
12. Pašvaldība organizē, koordinē un savas kompetences ietvaros kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, kā arī noteikumiem. Pašvaldība:
12.1. publisko iepirkumu vai privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kartībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru slēdz Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas līgumu par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, kurš savukārt slēdz Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu radītājiem vai valdītājiem;
12.2. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nosaka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā, atbilstošā zonā un tās maksāšanas kārtību;
12.3. informē atkritumu radītājus un valdītājus par atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, norādot šī līguma darbības termiņu, publicējot informāciju pašvaldības informatīvā izdevumā un pašvaldības tīmekļa vietnē;
12.4. sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju un AARC, informē atkritumu radītājus un valdītājus par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem.
13. Ikviena atkritumu radītāja un valdītāja pienākums ir iekļauties pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas, tai skaitā dalītas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, sistēmā, savākt un sašķirot savus radītos sadzīves atkritumus, tai skaitā mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus, videi kaitīgās preces un sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, saskaņā ar noslēgto Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu vai izvietot tos nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai tā apsaimniekotāja paredzētajos publiski pieejamajos dalītās vākšanas punktos vai laukumos.
14. Atkritumu radītājs sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu, apsaimniekošanu, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, izņemot normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus (piemēram, dalīti vāktos atkritumus – papīrs, kartons, plastmasa, metāls, stikls, tekstils).
15. Atkritumu radītājs, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, vienojas ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, apsaimniekotāju un īpašnieku par kārtību, kādā tiks veikta sadzīves atkritumu apsaimniekošana un maksājumu veikšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu vai patstāvīgi slēdz Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu par tās darbības rezultātā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
16. Atkritumu radītājs nodrošina, ka nešķirotie sadzīves atkritumi ir ievietoti atkritumu konteineros vai maisos un konteinera vāks aizvērts. Asie priekšmeti ir ievietojami tā, lai izvairītos no kaitējuma cilvēku veselībai, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem.
17. Atkritumu radītājiem un valdītājiem Dienvidkurzemes novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts:
17.1. izvietot (izmest) atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās;
17.2. ierīkot patvaļīgas atkritumu izgāztuves, "apglabāt" atkritumus, piegružot vai aizbērt grāvjus un ūdenstilpnes. Aizliegts iznest ārpus sava nekustamā īpašuma un, nesaskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, novietot ceļa braucamās daļas malā visa veida sadzīves atkritumus, tai skaitā bioloģiskos atkritumus;
17.3. jebkādā veidā dedzināt sadzīves atkritumus, tai skaitā atkritumu konteineros, urnās, ugunskuros un dārza kamīnos;
17.4. novietot (pastāvīgi) atkritumu konteinerus uz ielu vai ceļu braucamās daļas, nomales vai ceļa braucamās daļas malā (izņemot nomaļās vietās, kur atkritumu konteineri netraucē satiksmi vai gājēju plūsmu, kā arī vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums un ir saskaņots ar pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju);
17.5. ievietot sadzīves atkritumu konteineros kvēlojošus, degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus, mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus, ražošanas atkritumus, atkritumus, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem klasificējami kā bīstamie atkritumi, kā arī videi kaitīgās preces. Aizliegts ievietot sadzīves atkritumu konteineros ārstniecības vai veterinārās iestādēs radušos atkritumus;
17.6. ievietot savus atkritumus konteineros, kas ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem vai kas ir citu personu īpašumā;
17.7. cieši sablīvēt vai iesaldēt atkritumus atkritumu konteineros, ievietot lielāku atkritumu tilpumu nekā paredzēts, kas neļauj aizvērt konteinera vāku;
17.8. jebkādā veidā bojāt atkritumu konteinerus;
17.9. ievietot nešķirotus sadzīves atkritumus dalīti savākto atkritumu konteineros;
17.10. veikt darbības ar atkritumiem, kas jau ir ievietoti atkritumu konteineros;
17.11. veikt darbības, kas ir pretrunā ar noteikumos un citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un vides piesārņojumu;
17.12. piesārņot ar atkritumiem daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas, pagrabus, bēniņus, citas koplietošanas telpas, pagalmus, mājām pieguļošās teritorijas un citas publiskas vietas. Uzkrāt mājokļos no atkritumiem iegūtus materiālus, ja tas apdraud cilvēku veselību vai piegružo apkārtējo vidi.
18. Ikviena nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja, lietotāja, vai šo personu pilnvarota apsaimniekotāja pienākums ir:
18.1. slēgt Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar pašvaldības izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanu viņa īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā. Atkritumu apsaimniekošanas līgums ir jāslēdz par katru īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu, ja tajā atrodas dzīvojamā apbūve vai notiek saimnieciskā darbība;
18.2. iegūstot nekustamo īpašumu, ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas īpašumā vai lietošanā, ja tajā atrodas dzīvojamā apbūve vai notiek saimnieciska darbība, kuras rezultātā rodas sadzīves atkritumi, noslēgt Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu apsaimniekošanu;
18.3. pēc pašvaldības vai atkritumu apsaimniekotāja pieprasījuma sniegt ziņas par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, nomniekiem, kā arī komersantiem un citām personām, kas veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, saistībā ar radītajiem atkritumu veidiem un daudzumu;
18.4. vienoties par nešķiroto atkritumu savākšanai nepieciešamo konteineru skaitu un tilpumu, ņemot vērā radīto atkritumu daudzumu un izvešanas biežumu, ne retāk kā noteikts noteikumu 8. punkta apakšpunktos;
18.5. atkritumu apsaimniekotājs nodrošina un pie daudzīvokļu mājām izvieto dalītās atkritumu vākšanas konteinerus:
18.5.1. stiklam, vieglajam iepakojumam – novadu pilsētās – Aizputē, Durbē, Grobiņā, Pāvilostā, Priekulē pie daudzdzīvokļu mājām;
18.5.2. bioloģiskajiem atkritumiem – novadu pilsētās – Aizputē, Grobiņā, Priekulē pie daudzdzīvokļu mājām, ja plānotais vai savāktais nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums vienā daudzdzīvokļu mājā vai to kopīgā vienā atkritumu novietnē vidēji mēnesī pārsniedz 1,91 m3, pārējiem atkritumu radītājiem šajā punktā minētajās pilsētās bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas konteinerus nodrošina atkritumu apsaimniekotājs pēc atkritumu radītāja pieprasījuma.
18.6. liela izmēra, mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus, atsevišķi vienojoties, nogādāt atkritumu apsaimniekotāja norādītajā vietā personīgi vai izmantojot atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus atbilstoši noteikumu 30. punkta nosacījumiem. Ja noslēgtais Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgums ar atkritumu apsaimniekotāju paredz regulāru šāda veida atkritumu izvešanu, persona atkritumus novieto to savākšanas vietā ne ātrāk par 24 stundām pirms noteiktā savākšanas laika;
18.7. nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumā ar atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot regulāru atkritumu izvešanu, lai pie atkritumu konteineriem neveidojas atkritumu kaudzes vai konteineri netiek pārpildīti;
18.8. uzturēt lietošanas kārtībā atkritumu radītājam nodotos atkritumu konteinerus, nepasliktinot to stāvokli, kā arī:
18.8.1. konteineriem, kuru ietilpība ir lielāka par 240 litriem, izvēlēties atkritumu konteinera pastāvīgo vietu tā, lai pie tās netraucēti varētu piebraukt specializētais atkritumu savākšanas transporta līdzeklis;
18.8.2. ja nav iespējams nodrošināt brīvu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineru novietošanas vietās novietotajiem atkritumu konteineriem, dienās, kad tiek veikta atkritumu savākšana, atkritumu konteineri no atkritumu konteineru novietošanas vietām jāpārvieto specializētajam transportlīdzeklim pieejamā vietā, kur netiek traucēta gājēju un transportlīdzekļu satiksme, kā arī jānodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas konteineri tiktu novietoti atpakaļ to pastāvīgajās atrašanās vietās, vai arī jāvienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par citu kārtību, lai nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem;
18.8.3. gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineru novietošanas vietās novietotajiem atkritumu konteineriem blakus esošo nekustamo īpašumu lietotāju, valdītāju, īpašnieku, apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu dēļ, ir jāvienojas par to, kā tiks nodrošināta piekļūšana, informējot par to atkritumu apsaimniekotāju;
18.8.4. uzturēt kārtībā pievedceļus un konteineru atrašanās vietas, lai jebkurā gadalaikā nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa netraucētu un brīvu piekļūšanu atkritumu konteineriem un konteinera pārvietošanu līdz specializētajam transporta līdzeklim;
18.9. Nešķirotos un bioloģiskos atkritumus ievietot tikai tajos atkritumu konteineros, kas saskaņā ar noslēgto Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju ir paredzēts konkrētā nekustamā īpašuma apkalpošanai;
18.10. Savlaicīgi vienoties par atkritumu izvešanas biežuma vai atkritumu konteineru skaita vai tilpuma maiņu, gadījumā, ja mainās radīto atkritumu apjoms;
18.11. Pēc atkritumu ievietošanas tam paredzētajos atkritumu konteineros aizvērt atkritumu konteineru vāku. Ja atkritumu konteiners ir pārpildīts par vairāk nekā 15 % no atkritumu konteinera tilpuma vai pie atkritumu konteinera ir novietoti papildu atkritumi, atkritumu apsaimniekotājs novērtē papildu atkritumu apjomu, fotografē un savāc tos, piemērojot maksu par papildus savākto atkritumu apsaimniekošanu.
19. Nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, vai šo personu pilnvarots apsaimniekotājs papildus noteikumos norādītajiem vispārīgajiem atkritumu radītāju un valdītāju pienākumiem, saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, norāda piemērotu vietu atkritumu konteineru izvietošanai, kā arī nodrošina atkritumu apsaimniekotāja transporta netraucētu un brīvu piekļuvi tai un uztur kārtību un tīrību šajā vietā. Sadzīves atkritumu konteineru izvietošanai paredzētajām vietām ir jāatbilst normatīvajos aktos (tajā skaitā pašvaldības apbūves noteikumos) ietvertajām prasībām, kā arī jāatrodas uz cietas pamatnes, lai nodrošinātu konteinera pārvietošanu ripinot. Nedrīkst pieļaut konteinera iestigšanu dubļos vai sniegā, iesalšanu.
20. Publisko pasākumu organizētājam pirms pasākuma rīkošanas ir jāslēdz Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu konteineru izvietošanu pasākuma vietā un pasākuma laikā radīto atkritumu savākšanu no izvietotajiem konteineriem. Publiskos pasākumos, kuru plānotais dalībnieku skaits pārsniedz 200 cilvēkus, ir izvietojami arī konteineri dalīti vāktiem atkritumiem.
21. Pasākumu organizatori nodrošina attiecīgās teritorijas sakopšanu ne vēlāk kā 8 (astoņu) stundu laikā pēc pasākuma noslēguma, ja pasākuma rīkošanas atļaujā nav norādīts cits laiks.
22. Lai mazinātu atkritumu radīšanu, publisku pasākumu organizatori iespēju robežās nodrošina dzērienu tirdzniecību atkārtoti lietojamās depozīta glāzēs vai pasākuma teritorijā organizē depozīta iepakojuma savākšanas vietas.
23. Atkritumu apsaimniekotājs veic atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, kā arī noteikumiem un noslēgto līgumu starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju (Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas līgums).
24. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums:
24.1. Slēgt Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar atkritumu radītājiem vai valdītājiem par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu, piemērojot normatīvajos aktos paredzētā kārtībā noteikto maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, uz termiņu, kas nav garāks par Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas līguma termiņu, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un pašvaldību;
24.2. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un noslēgto Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas līgumu nodrošināt dalītu atkritumu vākšanu;
24.3. Slēgt Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar publisko pasākumu organizētājiem par publisko pasākumu laikā radušos atkritumu apsaimniekošanu;
24.4. Saskaņot ar AARC atkritumu savākšanas konteineru un maisu dizainu, norādot apsaimniekotāja nosaukumu un kontakttālruni, kā arī ievietojamo atkritumu veidu. Norādot atkritumu veidu, izmantot piktogrammu simbolus un to rakstisku nosaukumu;
24.5. Nodrošināt visu apkalpoto atkritumu savākšanas konteineru un maisu atbilstošu marķēšanu un marķējuma atjaunošanu, ja tas ir nepieciešams;
24.6. Nodrošināt atkritumu radītājus ar atkritumu konteineriem pietiekamā tilpumā un daudzumā;
24.7. Nodrošināt atkritumu radītājiem iespēju iegādāties priekšapmaksas maisus nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanai un nodrošināt bezmaksas maisus dalīti vāktajiem (stikla vai plastmasas, papīra, metāla iepakojuma) atkritumiem. Atkritumu savākšanas maisus ir jāizved saskaņā ar grafiku;
24.8. Savākt konteineru iztukšošanas laikā uz zemes nokritušos atkritumus;
24.9. Uzstādīt, labot un nomainīt sadzīves atkritumu konteinerus, ja minētie konteineri nav citas personas īpašums, kā arī veikt konteineru dezinfekciju atbilstoši Pašvaldības un Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumu nosacījumiem;
24.10. Ja atkritumu apsaimniekotājs vai atkritumu radītājs vai valdītājs konstatē, ka savstarpēji noslēgtā Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumā nolīgtais atkritumu konteineru iztukšošanas reižu skaits noteiktajā laika periodā neatbilst faktiski radītajam atkritumu daudzumam, atkritumu apsaimniekotājam un atkritumu radītājam vai valdītājam ir jāvienojas par tādu konteineru iztukšošanas vai maisu savākšanas reižu skaitu, kas atbilst faktiskajai situācijai;
24.11. Lai samazinātu transporta slodzi uz ceļiem, troksni, gaisa piesārņojumu un citu ietekmi uz vidi, optimizēt maršrutus gan dalīto, gan nešķiroto atkritumu savākšanā;
24.12. Saskaņot ar pašvaldību šķiroto atkritumu savākšanas sistēmas jautājumus, tai skaitā atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidošanas vietas;
24.13. atkritumu izvešanu veikt laikā no plkst. 6:00 līdz plkst. 20:00, izņemot gadījumus, kad tehnisku apsvērumu vai avārijas apstākļu dēļ nav iespējams atkritumu savākšanu veikt šajā laikā;
24.14. Ziņot pašvaldībai un atbildīgajiem dienestiem, kad atkritumu radītāji un valdītāji neievēro noteikumus vai savstarpēji noslēgtos Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgumus par atkritumu apsaimniekošanu;
24.15. Sadarbībā ar pašvaldību un AARC izglītot atkritumu radītājus, tajā skaitā veikt iedzīvotāju apmācību un izplatīt informatīvos materiālus par atkritumu apsaimniekošanu, īpaši par sadzīves atkritumu dalītu vākšanu, saskaņā ar Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas līguma prasībām;
24.16. Ne retāk kā 1 (vienu) reizi gadā līdz 1. martam iesniegt priekšlikumus pašvaldībai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un tās uzlabošanas pasākumiem pašvaldības teritorijā.
25. Atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina atkritumu dalītās savākšanas punktu un laukumu skaits pašvaldības teritorijā atbilstoši normatīvajos aktos un reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā un pašvaldības noteiktajam, kā arī regulāra atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma sniegšana saskaņā ar dalīti vākto atkritumu savākšanas maršrutu, ja tādi tiek paredzēti pašvaldības teritorijā.
26. Atkritumu apsaimniekotājs atkritumu dalītās savākšanas punktos un laukumos nodrošina nepieciešamos konteinerus un veic piepildīto konteineru iztukšošanu.
27. Atkritumu apsaimniekotājs savlaicīgi (ne mazāk kā 1 mēnesi iepriekš) informē atkritumu radītājus un atkritumu valdītājus par jauna dalīti vācama, pārstrādei vai otrreizējai izmantošanai derīga atkritumu savākšanas veida ieviešanu un ar AARC saskaņo attiecīgo konteineru krāsu un marķējumu.
28. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču radītājs vai valdītājs:
28.1. atdala šos atkritumu veidus no citu veidu atkritumiem;
28.2. uzglabā tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu;
28.3. nogādā speciāli paredzētās bīstamo atkritumu apsaimniekošanas vietās vai slēdz līgumu ar personu, kura ir saņēmusi attiecīgu atļauju veikt bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu;
28.4. sedz visas ar sadzīves bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu saistītās izmaksas, ja tādas paredzētas, t.i, ja to apsaimniekošana netiek segta ražotāja atbildības sistēmas ietvaros.
29. Liela izmēra atkritumu īslaicīga novietošana pie sadzīves atkritumu konteineriem vai citā šim nolūkā paredzētā vietā atkritumu radītājam ir atļauta tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai apsaimniekotāju un atkritumu apsaimniekotāju saskaņotā vietā un laikā.
30. Liela izmēra atkritumi, tai skaitā Ziemassvētku eglītes, kā arī mājsaimniecībā radīti būvniecības atkritumi atkritumu radītājam ir jāsavāc atsevišķi no citiem atkritumiem, izvešanu saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju. Aizliegts mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumus un liela izmēra atkritumus ievietot sadzīves atkritumu konteineros, kā arī tos novietot citās tam neparedzētās vietās.
31. Nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs, lietotājs, vai šo personu pilnvarots apsaimniekotājs mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu un liela izmēra atkritumu konteineri novieto tā, lai netraucētu gājēju un transporta līdzekļu kustību.
32. Bioloģiskie atkritumi izvedami normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteiktos termiņos un kārtībā.
33. Bioloģiskie atkritumi iespēju robežās ir jānodala no citiem sadzīves atkritumiem un jāievieto atbilstošos konteineros. Dalīti vāktus bioloģiskos atkritumus nogādā tam paredzētā pārstrādes iekārtā AARC vai citā iekārtā, kas saņēmusi atbilstošu atļauju bioloģisko atkritumu pārstrādei, vai nogādā speciāli ierīkotā kompostēšanas laukumā, ja šāds laukums ir izveidots pašvaldības teritorijā.
34. Apstādījumu teritorijās ir pieļaujama dārzu un parku atkritumu kompostēšana ar pašvaldību saskaņotās vietās. Dārzu un parku atkritumu kompostēšana veicama saskaņā ar normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteikto.
35. Individuālo dzīvojamo māju, divu un trīs dzīvokļu māju atkritumu radītājiem, ja tie neiesaistās organizētajā bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā, ir pienākums kompostēt bioloģiskos atkritumus sava īpašuma teritorijā, ievērojot normatīvo aktu prasības un nodrošinot, ka tas nerada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, videi, kā arī trešo personu mantai.
36. Atkritumu apsaimniekotājs, kuru atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantam un noteikumu 12.1. punkta nosacījumiem izvēlējusies pašvaldība, nodrošina sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu par vienādu maksu visiem sadzīves atkritumu radītājiem attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā atbilstoši noslēgtajam Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas līgumam.
37. Kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, nosaka normatīvie akti un Klienta atkritumu apsaimniekošanas līgums, kas noslēgts starp atkritumu radītāju un/vai valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju.
38. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs ierosināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņas ne biežāk kā 1 (vienu) reizi gadā, ja mainās atkritumu apsaimniekotāja atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un apsaimniekotājs izmaiņu pieprasījumu var pamatot ar attiecīgu maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu aprēķinu. Gadījumos, kad maksa mainās saskaņā ar grozījumiem atkritumu apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos, attiecīgās izmaiņas tiek piemērotas ar to spēkā stāšanas dienu.
39. Pašvaldība 2 (divu) mēnešu laikā pēc noteikumu 38. punktā minētā atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķina saņemšanas lemj par atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanu un lēmumu 3 (trīs) dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē savā tīmekļvietnē.
40. Apstiprinātā atkritumu apsaimniekošanas maksa stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc noteikumu 39. punktā minētā lēmuma publicēšanas pašvaldības tīmekļvietnē, ja lēmumā nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās termiņš.
41. Atkritumu apsaimniekotājs vismaz 30 (trīsdesmit) kalendārās dienas iepriekš informē atkritumu radītājus vai valdītājus par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām.
42. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Dienvidkurzemes novada domes 2023. gada 23. februāra saistošie noteikumi Nr. 2023/2 "Atkritumu apsaimniekošanas noteikumi".
43. Noteikumu 7.2.1., 7.2.2., 7.2.3, 7.4.1., 7.4.2., 7.4.3., 7.4.4. apakšpunkts stājas spēkā 2025. gada. 1. februārī.
44. Noteikumu 6. punktu attiecina uz Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas līgumiem, ko Pašvaldība noslēdz ar atkritumu apsaimniekotāju pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Līdz tam atkritumu apsaimniekošanas zonas tiek noteiktas saskaņā ar spēkā esošiem Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas līgumiem.
45. Noteikumu 8. punktu attiecina uz atkritumu savākšanas līgumiem, kas noslēgti pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Līgumos, kas noslēgti pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, atkritumu izvešanas biežums jānodrošina saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem līdz to termiņa beigām.
pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 2023/26 "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi"
Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Saistošo noteikumu būtība ir noteikt sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, dalīti vākto, liela izmēra atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanas kārtību, novadu dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, tai skaitā arī minimālo sadzīves atkritumu savākšanas biežumu, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, atkritumu apsaimniekošanas maksas veikšanas kārtību, atbildību par šo noteikumu neievērošanu Dienvdikurzemes novada administratīvajā teritorijā. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas trešais punkts nosaka, ka pašvaldība izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, arī minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, prasības liela izmēra atkritumu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanai, un kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. "Par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem" Dienvidkurzemes novada pašvaldība iekļaujas Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Saskaņā ar Likuma 18. panta trešajā daļā noteikto, ka pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var noteikt kopīgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonu, kurā ietilpst vairāku viena atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību administratīvās teritorijas. Pašvaldības teritorijā ir noteiktas šādas atkritumu apsaimniekošanas zonas: Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģions tiek sadalīts divās atkritumu apsaimniekošanās zonās: Pirmā atkritumu apsaimniekošanas zona: Dienvidkurzemes novada administratīvā teritorija no valsts autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja līdz novada ziemeļu robežai; Otrā atkritumu apsaimniekošanas zona: Dienvidkurzemes novada administratīvā teritorija no valsts autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja līdz novada dienvidu robežai; Pašlaik kārtību, kādā tika organizēta sadzīves atkritumu apsaimniekošana, reglamentē: Dienvidkurzemes novada domes 2023. gada 23. februāra saistošie noteikumi Nr. 2023/2 "Atkritumu apsaimniekošanas noteikumi". Ņemot vērā minēto, nepieciešams izdot saistošos noteikumus, kas nosaka vienotu kārtību jaunizveidotajā Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kā tiek īstenota sadzīves atkritumu apsaimniekošana Dienvidkurzemes novada administratīvajā teritorijā. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Noteikumu izpildei nav nepieciešama jaunu institūciju izveide vai esošo institūciju paplašināšana. Saistošo noteikumu īstenošanai netiek prognozēta finansiāla ietekme uz pašvaldības budžetu. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Saistošie noteikumi nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas atkritumu radītājiem un valdītājiem, kā arī uzlabos atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma kvalitāti un pieejamību. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Dienvidkurzemes novada informatīvajā izdevumā "Dienvidkurzeme" un tīmekļa vietnē https://www.dkn.lv/lv. Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā ir Dienvidkurzemes novada pašvaldība. Par atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem personas ir saucamas pie atbildības normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu un administratīvo atbildību noteiktajā kārtībā. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Pašvaldību funkcijas, kuru izpildei tiek izstrādāti šie saistošie noteikumi – pašvaldību autonomā funkcija saskaņā ar Pašvaldības likuma 4. panta 1. daļas 1. punktā saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu. Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošo noteikumu izpildē iesaistītās institūcijas (pašvaldības administrācija, kas nodrošinās organizatorisko jautājumu izskatīšanu, un pašvaldības policija) nodrošinās saistošo noteikumu ievērošanas kontroli. Lai iedzīvotājiem vieglāk orientēties atkritumu šķirošanā, tādejādi veicinot viņu aktīvāku iesaistīšanos atkritumu dalītās vākšanas procesā, saistošie noteikumi paredz izveidot vienotu atkritumu savākšanas konteineru izvietošanu visā pašvaldības teritorijā, neatkarīgi no dalījuma atkritumu apsaimniekošanas zonās un attiecīgā atkritumu apsaimniekotāja. Lai izpildītu šo prasību un atkritumu apsaimniekotāji var iegādāties nepieciešamo konteineru veidus vajadzīgajā skaitā, noteikts pārejas periods attiecībā uz saistošo noteikumu 7.2.1.; 7.2.2.; 7.2.3.; 7.4.1.; 7.4.2.; 7.4.3. un 7.4.4. apakšpunktu stāšanos spēkā, proti, 2025. gada 1. februāris. Izpildes nodrošināšanai nav nepieciešami papildu resursi. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. Saistošo noteikumu prasības un to izpilde neradīs papildus izmaksas pašvaldībai. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstākstāvošiem normatīviem aktiem. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai, lai informētu sabiedrību par saistošo noteikumu projektu un dotu iespēju izteikt viedokli, saistošo noteikumu projekts tika publicēta Dienvidkurzemes novada pašvaldība tīmekļa vietnē https://www.dkn.lv/lv. Sabiedrības viedokļi un priekšlikumi, iebildumi netika saņemti. |
 |
 |
 |
 |