Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek organizēta starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" (turpmāk – programma) īstenošana, sniegti pakalpojumi un veiktas starpinstitucionālās sadarbības procedūras, kā arī nosaka personas datu apstrādes apjomu un kārtību.

2. Veicot starpinstitucionālās sadarbības procedūras, ievēro šādus programmas darbības principus:

2.1. procesos, kuros iesaistīts vardarbībā cietušais bērns (turpmāk – bērns), tostarp izmeklēšanā, ārstniecībā, bērna un ģimenes situācijas novērtēšanā, psiholoģiskās palīdzības, sociālās un medicīniskās rehabilitācijas jomā, nodrošina, ka veicamās darbības atbilst bērna labākajām interesēm;

2.2. bērna uzklausīšanu veic saudzīgi un bērnam piemērotā vidē, gādājot par to, lai bērna lietas virzība notiktu bez nepamatotas kavēšanās, pēc iespējas samazinot reižu skaitu, kad bērnam jāstāsta par piedzīvoto;

2.3. darbības, kurās nepieciešama bērna iesaiste, veic bērnam piemērotā vidē, institūcijām proaktīvi sadarbojoties, atbilstoši fiksējot nepieciešamo informāciju un apmainoties ar to;

2.4. bērns, viņa pārstāvis vai uzticības persona, kā arī programmā iesaistītie nevardarbīgie tuvinieki programmas īstenošanas laikā saņem informāciju par darbībām, kas tiek vai tiks veiktas, kā arī par pieejamiem atbalsta pakalpojumiem. Bērnam informāciju sniedz vecumam un briedumam atbilstošā veidā;

2.5. situācijas novērtējumu veic sadarbībā ar tiesībaizsardzības, veselības aprūpes pakalpojumu, bērnu tiesību aizsardzības un sociālās jomas speciālistiem, kas iesaistīti bērna un ģimenes gadījuma risināšanā, lai veikto darbību secība un piešķirtie atbalsta pakalpojumi būtu atbilstoši bērna un viņa nevardarbīgo tuvinieku vajadzībām;

2.6. darbībām ar bērnu, kas veicamas programmas ietvaros, saņem bērna likumiskā pārstāvja piekrišanu.

3. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk – inspekcija) sniedz konsultatīvu atbalstu programmas īstenošanas jautājumos.

4. Lai veicinātu speciālistu izpratni un zināšanas par vardarbības pret bērnu gadījumu vadību un  sadarbības lomu darbā ar bērniem, kā arī lai veicinātu programmas pieejamību Latvijas reģionos, inspekcija izstrādā un īsteno padziļinātas mācību programmas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta otrajā daļā minēto speciālo zināšanu pilnveidei:

4.1. par bērnus saudzējošu nopratināšanu;

4.2. par starpinstitucionālu sadarbību darbā ar bērniem;

4.3. par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu īstenošanu.

5. Atbilstoši kompetencei un darbības mērķiem programmas īstenošanā sadarbojas:

5.1. inspekcija;

5.2. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – bērnu slimnīca);

5.3. Valsts policija;

5.4. prokuratūra;

5.5. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs;

5.6. ārstniecības iestādes, kas veic tiesu psihiatriskās, tiesu psiholoģiskās un kompleksās ekspertīzes;

5.7. pašvaldību sociālie dienesti;

5.8. bāriņtiesas;

5.9. pašvaldības policija;

5.10. ģimenes ārsti;

5.11. sociālo pakalpojumu sniedzēji;

5.12. ārstniecības pakalpojumu sniedzēji, juridiskās palīdzības sniedzēji un nevalstiskās organizācijas, kas iesaistītas vardarbības gadījuma risināšanā.

6. Inspekcija analizē programmas īstenošanas statistikas datus, informē programmas uzraudzības padomi par programmas darbību un sniedz padomei priekšlikumus par pasākumiem, kas īstenojami programmas pilnveidei. 

7. Inspekcija programmu uzsāk īstenot:

7.1. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.¹ panta otrās daļas 2. punktā noteiktajos gadījumos, pēc tam kad ir saņemts procesa virzītāja lūgums organizēt bērna nopratināšanu ar psihologa starpniecību un izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī veikt citas kriminālprocesuālās darbības. Procesa virzītājs norāda šādu informāciju:

7.1.1. bērna vārds un uzvārds;

7.1.2. bērna dzimšanas dati;

7.1.3. bērna pārstāvja kriminālprocesā vārds, uzvārds un pārstāvības pamatojums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 104. pantu;

7.1.4. valoda, kādā bērns runā;

7.2. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.¹ panta otrās daļas 1. punktā noteiktajos gadījumos, ja inspekcija konsultatīvā atbalsta ietvaros konstatējusi, ka bērna situācijas pilnvērtīgai novērtēšanai jāiegūst informācija no bērna, vai ja bērnu slimnīca, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālais dienests vai bāriņtiesa iesniedz inspekcijai lūgumu veikt darbības bērna situācijas novērtēšanai. Lūgumā norāda šādu informāciju:

7.2.1. bērna vārds un uzvārds;

7.2.2. bērna personas kods vai dzimšanas dati, ja nav personas koda;

7.2.3. bērna dzīvesvietas adrese;

7.2.4. bērna likumiskā pārstāvja vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas dati, ja nav personas koda, amats, ja bērnu pārstāv bāriņtiesas vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvis, un kontaktinformācija – tālrunis, dzīvesvietas adrese vai iestādes adrese, ja bērnu pārstāv bāriņtiesas vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvis;

7.2.5. valoda, kādā bērns runā;

7.2.6. īss situācijas apraksts, iesaistītās institūcijas un līdzšinējā intervence.

8. Pēc šo noteikumu 7.1. vai 7.2. apakšpunktā minētā lūguma saņemšanas inspekcija vienas darbdienas laikā reģistrē bērnu programmā kā pakalpojuma saņēmēju un reģistrētajai bērna lietai piešķir numuru. 

9. Ja inspekcija konstatē, ka lūgumā nav norādīta šo noteikumu 7.1. vai 7.2. apakšpunktā minētā informācija, tā pieprasa papildu informāciju no lūguma iesniedzēja.

10. Uzsākot programmas īstenošanu, inspekcija:

10.1. vienojas ar procesa virzītāju par nopratināšanas un citu šajos noteikumos minēto procesuālo darbību veikšanas laiku;

10.2. iesaistot bērnu slimnīcas speciālistus, vienojas par medicīniskās apskates norises laiku;

10.3. informē bērnu un bērna likumisko pārstāvi vai uzticības personu, ja bērns ir atzīts par cietušo kriminālprocesā, par darbībām, kādas ir plānots veikt programmas ietvaros, un nodrošina iespēju klātienē aplūkot programmas īstenošanas telpas.

11. Inspekcijai pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju ir tiesības:

11.1. organizēt sagatavošanas sēdi, lai pirms kriminālprocesuālo darbību uzsākšanas apmainītos ar informāciju par bērnu un vienotos par turpmākajām secīgajām darbībām;

11.2. lūgt bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu organizēt bērna nokļūšanu programmas īstenošanas vietā.

12. Pēc bērnu slimnīcas, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta vai bāriņtiesas lūguma izvērtēšanas inspekcija:

12.1. vienojas par laiku, kad notiks psihologa intervija ar bērnu, un kārtību, kādā tiks organizēta bērna nokļūšana programmas īstenošanas vietā. Minēto interviju var veikt Psihologu reģistrā reģistrēti psihologi, kas darbojas šādās psihologu profesionālās darbības jomās –  klīniskā un veselības psiholoģija, juridiskā psiholoģija, konsultatīvā psiholoģija;

12.2. ar bērnu slimnīcas speciālistiem vienojas par medicīniskās apskates norises laiku;

12.3. informē bērnu un tā likumisko pārstāvi par darbībām, kādas ir plānots veikt programmas ietvaros, un nodrošina iespēju klātienē aplūkot programmas īstenošanas telpas. Ja likumiskais pārstāvis ir bijis iespējamais vardarbības pret bērnu veicējs, informē un nodrošina iespēju klātienē aplūkot programmas īstenošanas telpas citam bērna tuviniekam.

13. Pēc bērnu slimnīcas, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta vai bāriņtiesas lūguma izvērtēšanas inspekcijai ir tiesības:

13.1. pirms intervijas ar bērnu organizēt sagatavošanas sēdi, pieaicinot kompetentās institūcijas, lai apmainītos ar informāciju, kam var būt nozīme intervijas laikā, un vienotos par turpmākajām secīgi veicamajām darbībām;

13.2. lūgt bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu organizēt bērna nokļūšanu programmas īstenošanas vietā.

14. Inspekcija noslēdz ar bērnu slimnīcu pakalpojuma līgumu par bērnu slimnīcas speciālistu iesaisti programmas īstenošanā un sadarbības kārtību.

15. Pēc procesa virzītāja iesniegtā lūguma inspekcija: 

15.1. nodrošina iespēju bērnu saudzējošā veidā un piemērotā vidē Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā veikt:

15.1.1. bērna nopratināšanu ar psihologa starpniecību un izmantojot tehniskos līdzekļus;

15.1.2. tiesu medicīnisko ekspertīzi;

15.1.3. tiesu psiholoģisko, psihiatrisko vai komplekso ekspertīzi;

15.1.4. citas kriminālprocesuālās darbības, kurās iesaistīts cietušais bērns;

15.2. nodrošina bērnu slimnīcas veselības aprūpes speciālistu iesaisti bērna medicīniskās apskates veikšanā.

16. Pēc bērnu slimnīcas, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta vai bāriņtiesas iesniegtā lūguma izvērtēšanas inspekcija:

16.1. nodrošina iespēju iegūt informāciju no bērna, ar psihologa starpniecību veicot interviju ar bērnu, kas tiek fiksēta skaņu un attēlu ierakstā, lai noskaidrotu bērna viedokli par bērnu slimnīcas, pašvaldības sociālā dienesta vai bāriņtiesas kompetences jautājumiem, tai skaitā, vai bērnam ir nepieciešams psiholoģisks atbalsts. Minēto interviju var veikt Psihologu reģistrā reģistrēti psihologi, kas darbojas šādās psihologu profesionālās darbības jomās – klīniskā un veselības psiholoģija, juridiskā psiholoģija, konsultatīvā psiholoģija;

16.2. nodrošina bērnu slimnīcas veselības aprūpes speciālistu iesaisti bērna medicīniskās apskates veikšanā.

17. Programmas psihologam ir tiesības veikt bērna psiholoģisko novērtēšanu, ja ar psihologa starpniecību veiktajā intervijā ar bērnu nav iespējams iegūt informāciju par bērnu slimnīcas, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta vai bāriņtiesas kompetences jomas jautājumiem. Bērna psiholoģisko novērtēšanu veic programmas psihologs, kurš atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.² panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

18. Ja ar psihologa starpniecību veiktajā intervijā ar bērnu vai bērna psiholoģiskajā novērtēšanā atklāj informāciju par iespējamu likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu, kā arī ja ir aizdomas, ka pastāv apstākļi, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, inspekcija par to nekavējoties informē Valsts policiju, pašvaldības policiju, bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu vai bāriņtiesu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmajai daļai un bērna likumisko pārstāvi, izņemot šo noteikumu 38. punktā minēto gadījumu. Inspekcija ar psihologa starpniecību veiktās intervijas skaņu un attēlu ierakstu vai bērna psiholoģiskās novērtēšanas atzinumu nekavējoties nosūta Valsts policijai.

19. Ja ar psihologa starpniecību veiktajā intervijā ar bērnu vai bērna psiholoģiskajā novērtēšanā neatklāj informāciju par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu, kā arī nav aizdomu, ka pastāv apstākļi, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, un bērnam nav psiholoģiskas traumas pazīmju, inspekcija pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu. Par pieņemto lēmumu inspekcija informē bērna likumisko pārstāvi un lūguma iesniedzēju.

20. Lai plānotu turpmāko atbalsta sniegšanu bērnam un nevardarbīgajam tuviniekam, tai skaitā noskaidrotu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas iespējas un termiņus bērna dzīvesvietas pašvaldībā, gadījumā, ja kompetentās institūcijas vai programmas psihologs ir konstatējis pazīmes, kas raksturīgas personām, kuras cietušas no vardarbības, vai citas psiholoģiskās traumas pazīmes, inspekcijai ir tiesības:

20.1. pieprasīt no kompetentajām institūcijām informāciju:

20.1.1. par to, vai bērns vai nevardarbīgais tuvinieks ir saņēmis pašvaldības sociālā dienesta sociālā darbinieka atbalstu;

20.1.2. par sociālā gadījuma vadītāju – no atbildīgā pašvaldības sociālā dienesta;

20.1.3. par to, vai bērns saņem vai iepriekš ir saņēmis sociālo rehabilitāciju no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem vai citus sociālā dienesta pakalpojumus un palīdzību, kam var būt nozīme lietā;

20.1.4. par to, vai veikta riska novērtēšana ģimenēs ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, vai daudzpakāpju izvērtēšana ģimenēs ar bērniem, kā arī riska novērtēšanas vai daudzpakāpju izvērtēšanas datums;

20.1.5. par ģimenes situāciju, ja pašvaldības sociālais dienests ir veicis darbu ar sociālo gadījumu, ja šai informācijai var būt nozīme bērna situācijas novērtēšanā;

20.1.6. par plānotajām darbībām, kurās iesaistīs bērnu, un to norises laiku;

20.1.7. par apstākļiem, kam var būt nozīme, izvērtējot bērna situāciju un plānojot atbalsta sniegšanu;

20.2. veikt bērna vajadzību un risku izvērtēšanu;

20.3. veikt bērna sociālās rehabilitācijas mērķu noteikšanu, ievērojot tās rīcībā esošo informāciju;

20.4. veikt krīzes intervenci vardarbībā cietušajam bērnam vai nevardarbīgajam tuviniekam;

20.5. sniegt psihologa vai sociālā darbinieka konsultāciju bērna nevardarbīgajam tuviniekam. Psihologa konsultācijas sniedz Psihologu reģistrā reģistrēti psihologi, kas darbojas šādās psihologu profesionālās darbības jomās – klīniskā un veselības psiholoģija, juridiskā psiholoģija, konsultatīvā psiholoģija;

20.6. vienoties ar kompetentajām institūcijām par plānotajām turpmākajām darbībām, kurās tiks iesaistīts bērns, un to secību atbilstoši bērna labākajām interesēm, vienošanās procesā iesaistot bērnu un bērna nevardarbīgo tuvinieku;

20.7. sagatavot rekomendācijas par programmas ietvaros un pie citiem pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – rekomendācijas) sniedzamo atbalstu bērnam un nevardarbīgajam tuviniekam. Rekomendāciju izstrāde notiek sadarbībā ar bērnu un bērna nevardarbīgo tuvinieku, lai rastu risinājumus, kurus bērns un bērna nevardarbīgais tuvinieks ir motivēts īstenot. 

21. Inspekcija rekomendācijās var iekļaut:

21.1. informāciju par ieteicamo psiholoģisko atbalstu bērnam un nevardarbīgajam tuviniekam, tai skaitā norādot plānoto psiholoģiskā atbalsta saņemšanas vietu;

21.2. informāciju par ārstniecības personas sagatavotajiem ieteikumiem veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas īstenošanai, lai saglabātu, uzlabotu un atjaunotu bērna veselību;

21.3. sociālā darbinieka sagatavotu atzinumu, ja sociālās rehabilitācijas pakalpojumu plānots īstenot bērna dzīvesvietā, bērnu aprūpes iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā;

21.4. informāciju par citiem sociālā atbalsta pasākumiem bērniem un nevardarbīgajiem tuviniekiem.

22. Inspekcija pēc rekomendāciju izstrādes:

22.1. sniedz bērnam informāciju par rekomendāciju saturu bērna vecumam un briedumam atbilstošā veidā;

22.2. iepazīstina bērna likumisko pārstāvi ar rekomendācijām un sniedz skaidrojumu par to saturu.

23. Inspekcija pieņem bērna likumiskā pārstāvja iesniegumu par nepieciešamību bērnam piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja bērna likumiskais pārstāvis ir izteicis lūgumu par šo pakalpojumu nodrošināšanu. Iesniegumā norāda bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datus, ja bērnam nav personas koda, faktisko dzīvesvietas adresi, vēlamo sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas vietu un vēlamo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma uzsākšanas datumu, kā arī norāda, no kāda veida vardarbības bērns cietis un kur tā notikusi.

24. Inspekcija piešķir bērnam sociālās rehabilitācijas pakalpojumu programmā, ja bērna likumiskais pārstāvis iesniedzis iesniegumu par nepieciešamību bērnam piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un ja saskaņā ar rekomendācijām minētā pakalpojuma sniegšana nodrošināma programmā. Par pieņemto lēmumu inspekcija informē bērna likumisko pārstāvi un pašvaldības sociālo dienestu.

25. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz Psihologu reģistrā reģistrēti psihologi, kas darbojas šādās psihologu profesionālās darbības jomās – klīniskā un veselības psiholoģija un konsultatīvā psiholoģija.

26. Inspekcija pārsūta bērna likumiskā pārstāvja iesniegumu pašvaldības sociālajam dienestam, ja bērna likumiskais pārstāvis iesniedzis iesniegumu par nepieciešamību bērnam piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un ja saskaņā ar rekomendācijām minētais pakalpojums sniedzams bērna dzīvesvietā, iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā.

27. Bērna likumiskais pārstāvis ir tiesīgs nepastarpinātā veidā iesniegt pašvaldības sociālajā dienestā iesniegumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu.

28. Inspekcija rekomendācijās ietverto informāciju nosūta:

28.1. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam psiholoģisko pakalpojumu nodrošināšanai – ieteicamo psiholoģisko atbalstu bērnam un nevardarbīgajiem tuviniekiem, tai skaitā norādot plānoto psiholoģiskā atbalsta saņemšanas vietu;

28.2. bērna ģimenes ārstam veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ja šāda informācija ir inspekcijas rīcībā, – par to, kur ģimenes ārsts var iepazīties ar ārstniecības personas sagatavotajiem ieteikumiem veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas īstenošanai, lai saglabātu, uzlabotu un atjaunotu bērna veselību;

28.3. bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālajam dienestam sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vai cita sociālā atbalsta nodrošināšanai  – programmas sociālā darbinieka sagatavotu atzinumu, ja sociālās rehabilitācijas pakalpojumu plānots īstenot bērna dzīvesvietā, bērna aprūpes iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, kā arī informāciju par citiem sociālā atbalsta pasākumiem bērniem un nevardarbīgajiem tuviniekiem.

29. Ja bērns programmas ietvaros pakalpojumu saņem dzīvesvietā, bērnu aprūpes iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, inspekcija sniedz konsultatīvu atbalstu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējam neatkarīgi no tā, vai bērna likumiskais pārstāvis ir iesniedzis iesniegumu par nepieciešamību bērnam piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu inspekcijā vai pašvaldības sociālajā dienestā, vai ir nepastarpināti vērsies pie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja.

30. Ja programmā reģistrētais bērns saņem pašvaldības sociālā dienesta sociālā darbinieka atbalstu, inspekcija pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas pabeigšanas informē pašvaldības sociālo dienestu par bērnu, kurš saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.

31. Pašvaldības sociālais dienests vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs, ja sociālais dienests nav bijis iesaistīts sociālās rehabilitācijas vai cita sociālā pakalpojuma nodrošināšanā, pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas pabeigšanas programmā reģistrētajam bērnam mēneša laikā informē inspekciju par bērniem, kuri saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.

32. Lai novērtētu programmas darbības kvalitāti, inspekcija divu nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas pabeigšanu pārrunā ar bērna dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu vai sociālo pakalpojumu sniedzēju bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma, kā arī cita  sniegtā atbalsta un pakalpojuma īstenošanas gaitu un rezultātus un, ja nepieciešams, sniedz priekšlikumus pakalpojumu uzlabošanai.

33. Inspekcija ir personas datu pārzinis informācijai par bērnu un nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī bērna likumisko pārstāvi, kas, īstenojot programmu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir nodota vai nonākusi inspekcijas rīcībā, izņemot informāciju, kas iegūta kriminālprocesuālo darbību ietvaros.

34. Lai plānotu turpmāko atbalsta sniegšanu bērnam un nevardarbīgajam tuviniekam, tai skaitā noskaidrotu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas iespējas un termiņus bērna dzīvesvietas pašvaldībā, inspekcijai ir tiesības pašvaldības sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā SOPA skatīšanās režīmā apstrādāt personas datus, ja tie lietojumprogrammā ir pieejami:

34.1. par to, vai bērns vai nevardarbīgais tuvinieks ir saņēmis pašvaldības sociālā dienesta sociālā darbinieka atbalstu; 

34.2. par atbildīgā pašvaldības sociālā dienesta sociālā gadījuma vadītāju;

34.3. par to, vai bērns saņem vai iepriekš ir saņēmis sociālo rehabilitāciju no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem vai citus sociālā dienesta pakalpojumus un palīdzību, kam var būt nozīme lietā;

34.4. par to, vai veikta riska novērtēšana ģimenēs ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, vai daudzpakāpju izvērtēšana ģimenēs ar bērniem, kā arī riska novērtēšanas vai daudzpakāpju izvērtēšanas datums; 

34.5. par ģimenes situāciju, ja pašvaldības sociālais dienests ir veicis darbu ar sociālo gadījumu un ja šai informācijai var būt nozīme bērna situācijas novērtēšanā.

35. Šajos noteikumos minētos personas datus apstrādā: 

35.1. inspekcija – tikai ar programmas nodrošināšanu saistītiem mērķiem;

35.2. bērnu slimnīca, ģimenes ārsti, citi ārstniecības pakalpojumu sniedzēji –, lai nodrošinātu vardarbībā cietušajiem bērniem medicīniskās apskates un/vai medicīnisko palīdzību;

35.3. prokuratūra, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, ārstniecības iestādes, kas veic tiesu psihiatriskās, tiesu psiholoģiskās un kompleksās ekspertīzes, kā arī juridiskās palīdzības sniedzēji – datus kriminālprocesuālo darbību veikšanai;

35.4. Valsts policija – datus kriminālprocesuālo darbību veikšanai, noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanai;

35.5. pašvaldības policija – datus administratīvo pārkāpumu procesu nodrošināšanai, kā arī likumpārkāpumu novēršanai;

35.6. pašvaldības sociālais dienests, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji, citi sociālo pakalpojumu sniedzēji –, lai nodrošinātu vardarbībā cietušajam bērnam nepieciešamos sociālos pakalpojumus; 

35.7. bāriņtiesas –, lai nodrošinātu bērna interešu un tiesību aizstāvību. 

36. Inspekcija šajos noteikumos minētos personas datus glabā 20 gadus no dienas, kad bērns ir sasniedzis pilngadību, izņemot personas datus, kuriem šajos noteikumos noteikts īsāks glabāšanas termiņš vai kuru glabāšanas kārtību un termiņus nosaka citi normatīvie akti.

37. Programmas īstenošanas laikā ar psihologa starpniecību veiktās intervijas ar bērnu skaņu un attēlu ierakstu glabā sešus mēnešus pēc intervijas veikšanas, lai nodrošinātu, ka netiek pazaudētas tādas ziņas, kam varētu būt būtiska nozīme iespējamās vardarbības pret bērnu atklāšanā kopsakarā ar ziņām, kas no bērna iegūtas vēlāk, veicot citas darbības, nodrošinot bērnam sociālo rehabilitāciju vai sniedzot citus pakalpojumus.

38. Inspekcijai ir tiesības atteikt bērna likumiskajam pārstāvim vai nevardarbīgajam tuviniekam sniegt informāciju par bērnu un programmas īstenošanu, ja šādas informācijas izpaušana var kaitēt bērna interesēm. Lēmumu par atteikumu izsniedz adresātam, pievieno lietai par programmas īstenošanu un informē par to pašvaldības sociālo dienestu, ja programmā reģistrētais bērns saņem pašvaldības sociālā dienesta sociālā darbinieka atbalstu. Lēmumu par atteikumu var apstrīdēt inspekcijas nolikumā noteiktajā kārtībā.