Darbības ar dokumentu
Ogrē 2023. gada 30. martā (prot. Nr. 3; 81.)
(prot. Nr. 16; 33.)
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu,
Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra
noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas
sanitārās apkopes noteikumi"
4. punktu,
Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta
noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"
158.2. apakšpunktu
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā kopjami Ogres novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošie īpašumi un tajos esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides ainavas saglabāšanu.
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. ainaviska pļava – pilsētas vai ciemu teritorijās dabai pietuvināts zālāja veids, kurā līdzās aug dažādu sugu savvaļas puķes (kliņģerītes, margrietiņas, kumelītes, āboliņš, dzirkstelītes, dzeltenās ilzītes, cekulainā ziepene u.c.), kas aptver vismaz 50 procentus no konkrētā zāliena, un tajā neaug invazīvās citzemju sugas (korintes, lupīnas, zeltslotiņas, slotzari u.c.), tādējādi uzlabojot bioloģisko daudzveidību;
2.2. apbūves zeme – saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" 12.2. apakšpunktam atbilst kādai no lietošanas mērķu klasē "Apbūves zeme" ietilpstošajām lietošanas mērķu grupām: Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme, Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme, Komercdarbības objektu apbūves zeme, Sabiedriskas nozīmes objektu zeme (izņemot kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve), Ražošanas objektu apbūves zeme, Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme, Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme;
2.3. apstādījumi – visas ar augiem apaudzētas, koptas publiskas ārtelpas teritorijas, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksnei, grieztus ziedus un citu produkciju. Apstādījumi ietver parkus, dārzus, košuma dārzus, skvērus, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumus, u.tml. teritorijas. Apstādījumos ietilpst koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, ceļi, takas, ūdenstilpes, publiski pieejami laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm, un citiem labiekārtojuma elementiem;
2.4. īpašuma teritorija, kas vērsta pret publisku ārtelpu – jebkura apbūves zemes teritorija vai tās daļa, neatkarīgi no īpašuma piederības formas, kas vērsta pret publisku vietu (ārtelpu), piekļaujas publiskai vietai (ārtelpai), ir redzama no publiskās vietas (ārtelpas) teritorijas un veido pilsētvides ainavu (piemēram, daudzdzīvokļu mājas īpašuma teritorija, individuālo dzīvojamo māju apbūves teritorijas daļa, kas vērsta pret publisku vietu, komercdarbības objektu apbūves zemes teritorija, kas vērsta pret publisku vietu u.tml.);
2.5. nekustamais īpašums – nekustamā īpašuma objekts (zemes vienība vai būve) vai šo objektu kopība (zemes vienība un būve);
2.6. piebrauktuve – attiecīgi aprīkots ceļa (ielas) elements, kas paredzēts transportlīdzekļu nokļūšanai no ceļa (ielas) braucamās daļas līdz piegulošajam nekustamajam īpašumam;
2.7. piegulošā teritorija – publiskā lietošanā esoša teritorija pilsētas un ciemu teritorijā, kā arī detālplānojumu teritorijā, kas atrodas blakus nekustamam īpašumam un sniedzas uz visām pusēm līdz piecu metru platumam no nekustamā īpašuma ārējās robežas līdz ietves un/vai brauktuves tuvākajai malai, tajā skaitā piebrauktuves, zālieni, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, nepārsniedzot pusi no nekustamā īpašuma platības;
2.8. pilsētvides ainava – pēc apbūves un labiekārtojuma pazīmēm un parametriem identificējama ārtelpa (telpiska vieta) pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurai ir piemērojamas speciālas prasības, kas paredzētas pašvaldības teritorijas plānojumā (turpmāk – teritorijas plānojums), lokālplānojumā un/vai detālplānojumā, ja tāds konkrētam īpašumam ir izstrādāts;
2.9. publiska vieta (publiska ārtelpa) – ikviena pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša par maksu vai bez maksas nenoteiktam personu lokam pieejama vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai, tajā skaitā ar pašvaldības līdzfinansējumu ierīkoti un labiekārtoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi (izņemot stāvvietu zonas), citas par pašvaldības līdzekļiem labiekārtotas teritorijas, kas paredzētas iedzīvotāju rekreācijai, atpūtai vai sporta nodarbībām, kā arī sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zemes teritorija, ja tā nodota publiskai lietošanai;
2.10. sniega valnis – uz laiku, ilgāku par 48 stundām, izveidots sniega krāvums, kupena.
3. Nekustamā īpašuma piegulošās teritorijas un teritorijas, kas vērsta pret publisku ārtelpu, kopšanu un uzturēšanu, ievērojot noteikumos paredzēto kārtību, nodrošina:
3.1. nekustamā īpašuma īpašnieks, faktiskais vai tiesiskais valdītājs (lietotājs);
3.2. būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves un tas pieder dažādām personām (dalītais īpašums). Ja publiski pieejamos reģistros būves īpašnieks nav norādīts, nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;
3.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki vai pārvaldnieks.
4. Noteikumu 3. punktā minētās fiziskās personas ir tiesīgas saņemt no pašvaldības palīdzību īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanā, ja tām nav noslēgts uztura līgums un ja tās atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
4.1. tām ir 1. vai 2. grupas invaliditāte ar funkcionāliem traucējumiem, nav pilngadīgu apgādnieku un savā dzīvesvietā, kas ir īpašums, kura piegulošās teritorijas kopšanai nepieciešama palīdzība, deklarētas vienas vai ar personu, kurai ir 1. vai 2. grupas invaliditāte ar funkcionāliem traucējumiem;
4.2. tām ir funkcionāli traucējumi, nav pilngadīgu apgādnieku un savā dzīvesvietā, kas ir īpašums, kura piegulošās teritorijas kopšanai nepieciešama palīdzība, deklarētas vienas vai ar personu, kurai ir 1. vai 2. grupas invaliditāte ar funkcionāliem traucējumiem;
4.3. tās savā dzīvesvietā dzīvoja vienas un ar Sociālā dienesta lēmumu saņem pakalpojumu sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā.
5. Lai saņemtu 4. punktā minēto palīdzību īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšanā, persona iesniedz pašvaldībā:
5.1. iesniegumu brīvā formā, kas satur lūgumu par palīdzības sniegšanu;
5.2. invaliditātes apliecību (noteikumu 4.1. apakšpunktā noteiktajā gadījumā);
5.3. ārsta izziņu ar norādi par funkcionāliem traucējumiem, kuru dēļ tā nav spējīga veikt piegulošās teritorijas uzkopšanu (noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktos noteiktajos gadījumos);
5.4. sociālā dienesta apliecinājumu (noteikumu 4.3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā).
6. Lēmumu par pašvaldības palīdzības sniegšanu īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšanā 10 darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža pieņem pašvaldības izpilddirektors uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus.
7. Pēc izpilddirektora lēmuma pieņemšanas noteikumu 4. punktā minēto palīdzību īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšanā nodrošina pašvaldības pilnvarota persona, kurai pašvaldība saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktu deleģējusi pārvaldes uzdevumu attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
8. Ja apstākļi, uz kuru pamata personai piešķirta noteikumu 4. punktā noteiktā palīdzība, zūd, persona trīs darba dienu laikā no dienas, kad apstākļi zuduši vai persona uzzinājusi par apstākļu neesamību, paziņo par to pašvaldībai, iesniedzot iesniegumu brīvā formā, kurā norāda minētos apstākļus. Pēc iesnieguma saņemšanas izpilddirektors 5 darba dienu laikā pieņem lēmumu par pašvaldības palīdzības pārtraukšanu īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšanā.
9. Noteikumu 3. punktā minētās personas nekustamā īpašuma un tam piegulošajā teritorijā un teritorijā, kas vērsta pret publisko ārtelpu, nodrošina regulāru zāles pļaušanu:
9.1. pilsētās un ciemu teritorijās zāles garums publiskajā lietošanā esošajā teritorijā un īpašumam piegulošajā teritorijā nepārsniedz 20 centimetrus, bet pārējā īpašuma teritorijā, ja nožogota teritorija – 60 centimetrus, ja nav nožogota teritorija – 40 centimetrus;
9.2. pilsētas vai ciemu teritorijās, kurās ir izveidota ainaviska pļava:
9.2.1. zāliens, kura garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus, pļaujams 2 metrus platā zona uz katru pusi no publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem;
9.2.2. pārējā zālāja nopļaušana veicama, kad lielākā daļa ziedaugu ir noziedējuši un sākušas veidoties sēklas, vai puķes ir noziedējušas, pie stumbra apakšas lapas nomelnējušas, un dominē augi, kas pēc noziedēšanas zaudē savu pievilcīgumu;
9.3. pārējo kopjamo zemesgabalu teritorijās zālāju nopļauj līdz 1. oktobrim, lai nepieļautu kūlas veidošanos.
10. Noteikumu 3. punktā minētās personas nekustamā īpašuma teritorijā un teritorijā, kas vērsta pret publisko ārtelpu, nodrošina žogu, vārtu, vārtiņu un citu elementu uzturēšanu tehniskā un vizuāli nebojātā stāvoklī, to savlaicīgu krāsošanu, atjaunošanu, remontu vai demontēšanu.
11. Noteikumu 3. punktā minētās personas nekustamam īpašumam piegulošajā teritorijā nodrošina:
11.1. piebrauktuvju, piebraucamo ceļu un privātīpašumā esošo brauktuvju tīrīšanu, nepieļaujot sniega vaļņu un apledojuma veidošanos, kā arī to uzturēšanu kārtībā un pretslīdes materiālu kaisīšanu, lai nodrošinātu transportlīdzekļu izbraukšanu līdz publiskā lietojuma ielu (ceļu) tīklam;
11.2. pasākumus, lai neveidotos sniega vaļņi uz ceļu gājēju pārejām un krustojumiem tuvāk par 5 metriem no gājēju pārejām un vietās, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Pieļaujama sniega vaļņu veidošanās, ja tas netraucē gājēju kustību pa ietvēm un transporta pārvietošanos pa piebrauktuvēm un piebraucamajiem ceļiem.
12. Uz pašvaldības ceļiem un ielām to sarkanajās līnijās un ceļa zemes nodalījuma joslā aizliegta žogu, būvžogu, norobežojošu kontrukciju, dažādu kravu un priekšmetu (akmeņi, būvmateriāli, lielgabarīta atkritumu konteineri u.tml.) turēšana un novietošana glabāšanai bez pašvaldības saskaņojuma.
13. Aizliegts pie ēkām un būvēm pilsētas, ciemu un detālplānojumu teritorijās, īpašumu daļā, kas vērsta pret publisko ārtelpu un veido pilsētas ainavu, izvietot transportlīdzekļu vrakus, metāllūžņus, cita veida objektus, kas degradē pilsētas ainavu. Jebkāda īslaicīga šāda veida objektu izvietošana minētajās teritorijās vai īpašumu daļā, kas vērsta pret publisko ārtelpu, pieļaujama, saskaņojot ar pašvaldību.
14. Noteikumu 12. un 13. punktā minēto pašvaldības saskaņojumu attiecīgajā pašvaldības teritoriālajā vienībā izsniedz tās pārvaldes vadītājs, Ogres valstspilsētā saskaņojumu izsniedz izpilddirektors.
15. Noteikumu 3. punktā minētās personas nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošajās būvēs:
15.1. uztur būvju fasādes un citas būvju ārējās konstrukcijas atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, nodrošinot tādu tehnisko stāvokli un ārējo izskatu, kas nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavas teritoriju un ievēro šādas prasības:
15.1.1. nepieļauj būvju dekoratīvo elementu, valsts karoga turētāju, mastu un pastkastīšu bojājumus. Būvju apdares materiālu plaisāšanas, nodrupšanas, erozijas vai trupes gadījumā veic apdares atjaunošanu, saskaņā ar būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām;
15.1.2. būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojuma izbalēšanas, nolupšanas, noskalošanas vai arī daļējas neesības gadījumā veic krāsojuma atjaunošanu, nodrošinot tā iekļaušanos pilsētvides ainavā, saskaņā ar būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām;
15.1.3. neizvieto uz būvēm dekoratīvos pārsegus, izņemot uz būvēm, uz kurām atļauts izvietot reklāmas objektus, izkārtnes un citus informatīvos materiālus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja ir saņemts saskaņojums ar mākslinieku vai ja to paredz būvvaldē akceptēts būves konservācijas projekta risinājums.
16. Būvi, kuras tehniskajā stāvoklī vai ārējā izskatā tiek konstatēts, ka nav ievērota kāda no noteikumu 15.1. apakšpunktā minētajām prasībām, Būvvalde var klasificēt kā vidi degradējošu būvi.
17. Būves īpašniekam ir tiesības lūgt vidi degradējošas būves statusa būvei atcelšanu, iesniedzot iesniegumu pašvaldībā, ja ir novērsti visi tie būves tehniskā stāvokļa vai ārējā izskata trūkumi, kas bijuši par pamatu būves klasifikācijai par vidi degradējošu būvi. Iesniegumam pievienojami trūkumu novēršanu apliecinoši dokumenti.
18. Papildus noteikumu II nodaļā noteiktajam, daudzdzīvokļu apbūves teritorijā un tai piegulošajā teritorijā noteikumu 3. punktā minētās personas nodrošina:
18.1. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalmā vai mājai piegulošajā teritorijā esošo labiekārtojuma elementu (soliņu, atsevišķo laternu un apgaismes ķermeņu, karogu mastu, velosipēdu statīvu u.tml.) uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā;
18.2. daudzdzīvokļu mājas piegulošajā teritorijā un publiskai lietošanai nodotā pagalmā esošo ietvju un celiņu attīrīšanu no sniega un ledus un pretslīdes materiāla kaisīšanu katru dienu līdz plkst. 8.00, nepieļaujot sniega vaļņu veidošanos uz tiem;
18.3. valsts karoga statīva izvietošanu pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas saskaņā ar normatīviem aktiem.
19. Daudzdzīvokļu māju teritorijās (pagalmos), kas labiekārtotas un ierīkotas, izmantojot pašvaldības līdzfinansējumu, aizliegts ierobežot cilvēku brīvu pārvietošanos un noteikt ierobežojumus labiekārtojumu elementu (rotaļu laukumu, rekreācijas vietu) brīvai izmantošanai.
20. Daudzdzīvokļu māju teritorijās aizliegts kā norobežojošus, kavējošus vai ierobežojošus elementus izmantot būvgružus, akmeņu krāvumus, metāla stieņus, lentas un cita veida elementus, kas rada apdraudējumu cilvēku un satiksmes drošībai.
21. Papildus noteikumu II nodaļā noteiktajam komercdarbības nozīmes objektu apbūves zemes teritorijā, tai piegulošajā teritorijā un teritorijā, kas vērsta pret publisku ārtelpu, noteikumu 3. punktā minētās personas nodrošina:
21.1. sīkajiem atkritumiem un izsmēķiem paredzētu nedegoša materiāla atkritumu urnu izvietošanu, uzturēšanu vizuālā un tehniskā kārtībā, nepieļaujot rūsējumu, bojājumus, netīrību, kā arī nodrošina to savlaicīgu iztukšošanu un atkritumu izvešanu. Šo prasību neattiecina uz satiksmes infrastruktūras objektu un inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zemi, ja to sastāvā nav publiski pieejamas ēkas;
21.2. teritorijas, kā arī komercbūves (piemēram, biroja, veikala, tirdzniecības vietas, cita veida komercobjektu) skatlogu, durvju un fasādes tīrību, atkritumu urnu izvietošanu un iztukšošanu, atkritumu izvešanu;
21.3. tirdzniecības un pakalpojumu sfēras objektos teritorijas sakopšanu 5 m platā joslā ap objektu, kā arī objekta skatlogu, durvju un fasādes tīrību, atkritumu urnu izvietošanu un to iztukšošanu, atkritumu izvešanu un publiski pieejamo laukumu uzturēšanu, tīrīšanu, apstādījumu kopšanu.
22. Noteikumu izpildi kontrolē pašvaldības amatpersonas atbilstoši kompetencei, un administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt Ogres novada pašvaldības policijas amatpersonas un Ogres novada pašvaldības būvvaldes amatpersonas.
24. Par noteikumu 9. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – no piecpadsmit līdz divsimt desmit naudas soda vienībām.
25. Par noteikumu 12. un 13. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no divām līdz sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – no sešām līdz simt astoņdesmit naudas soda vienībām.
26. Par noteikumu 15. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no četrām līdz astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – no divpadsmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.
27. Par noteikumu 18., 19., 20. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jomā.
28. Par noteikumu 21. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no desmit līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – no piecpadsmit līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām.
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļas | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Lai Ogres novada administratīvajā teritorijā nodrošinātu sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides saglabāšanu, ir nepieciešams noteikt vienotu kārtību, kādā kopjami Ogres novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie īpašumi un tajos esošās ēkas un būves, kā arī noteikt administratīvo atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē bijušo novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu Ogres novadā reglamentēja šādi saistošie noteikumi: 1) Ogres novada pašvaldības 2018. gada 24. maija saistošie noteikumi Nr. 11/2018 "Par Ogres novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu" (turpmāk – Ogres noteikumi); 2) Ikšķiles novada pašvaldības 2010. gada 24. februāra saistošie noteikumi Nr. 9/2010 "Ikšķiles novada teritorijas un būvju uzturēšanas un kopšanas noteikumi" (turpmāk – Ikšķiles noteikumi); 3) Lielvārdes novada pašvaldības 2018. gada 29. augusta saistošie noteikumi Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma kopšanu, ēku uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanu" (turpmāk – Lielvārdes noteikumi). Ķeguma novadā saistošie noteikumi par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu netika pieņemti. Ogres novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā kopjami Ogres novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie īpašumi un tajos esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides saglabāšanu, paredzot administratīvo atbildību par Noteikumu neievērošanu, kā arī nosakot kompetentās institūcijas un amatpersonas, kas kontrolē Noteikumu izpildi, veic administratīvā pārkāpumu procesu, pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, piemērojamos naudas sodus. Noteikumi paredz, ka piegulošā teritorija ir publiskā lietošanā esoša teritorija pilsētas un ciemu teritorijā, kā arī detālplānojumu teritorijā, kas atrodas blakus nekustamam īpašumam un sniedzas uz visām pusēm līdz piecu metru platumam no nekustamā īpašuma ārējās robežas līdz ietves un/vai brauktuves tuvākajai malai, tajā skaitā piebrauktuves, zālieni, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas. Saskaņā ar Ogres noteikumiem piegulošā teritorija bijusi noteikta līdz pusei no īpašuma teritorijas, Ikšķiles noteikumi noteica piegulošās teritorijas platumu līdz 10 metriem, savukārt Lielvārdes noteikumi – līdz 6 metriem. Lai nodrošinātu samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sakoptu vidi, piegulošās teritorijas platums samazināts līdz 5 metriem, saglabājot nosacījumu, ka piegulošās teritorijas platība nepārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības, tādējādi sasniedzot Noteikumu mērķi, uzliekot samērīgu pienākumu personai. Vienlaikus Noteikumos ir paredzēti atvieglojumi īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanā (4. punkts). Tātad Noteikumu paredz personu pienākumu kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju kā arī pašvaldības atbalstu šī pienākuma izpildē. Ar Noteikumu regulējumu ir nodrošināts samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi. Noteikumos noteikts personu pienākums veikt regulāru zāles pļaušanu īpašumā un tam piegulošajā teritorijā, nosakot, ka pilsētās un ciemu teritorijās zāles garums publiskajā lietošanā esošajā teritorijā un īpašumam piegulošajā teritorijā nepārsniedz 20 centimetrus, bet pārējā īpašuma teritorijā, ja nožogota teritorija – 60 centimetrus, ja nav nožogota teritorija – 40 centimetrus. Atbilstoši publiski pieejamai informācijai (https://www.spkc.gov.lv/) ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra skaidrojumiem efektīvs veids, kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, tostarp, regulāri pļaujot zāli. Tātad, jo garāka zāle, jo labvēlīgāki ērču vairošanās apstākļi. Kā vispārzināms ir fakts, ka ērces izraisa dažādas slimības, diemžēl reizēm ar letālām sekām. Ņemot vērā minēto, Noteikumos ietvertas prasības, lai mazinātu ērču daudzumu, kā arī citu kaitēkļu apjomu, tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību. Teritorija, kas ir nekopta un aizaugusi ar garu zāli, rada labus apstākļus ne tikai dažādu kaitēkļu, tajā skaitā ērču, bet arī čūsku vairošanos. Šādos gadījumos arī odzes ir sastopamas māju tuvumā. Kā alternatīvs līdzeklis, veicot nekustamā īpašuma un īpašumam piegulošās teritorijas kopšanu, Noteikumos ir paredzēta iespēja pilsētas un ciemu teritorijās izveidot ainavisku pļavu, ievērojot Noteikumu 9.2. apakšpunkta prasības. Tādējādi tiks nodrošināta sanitārā tīrība un paaugstināta sabiedrības drošība, kā arī uzlabota bioloģiskā daudzveidība. Labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķas personas interesēm nodarīto kaitējumu. Par atsevišķu Noteikumu punktu neievērošanu, kas attiecināmi uz personu bezdarbību sava īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanā, paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods. Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma, ko izvērtēs pašvaldības administratīvā komisija. Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, administratīvā komisija ņems vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Administratīvais sods paredzēts ar mērķi atturēt Noteikumos minētās personas no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē. Noteikumu izdošanas mērķis nav administratīvi sodīt pēc iespējas vairāk personu, bet gan nodrošināt pašvaldības administratīvās teritorijas kopšanu un tajā esošo būvju uzturēšanu. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Precīzu Noteikumu projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu noteikt nevar. Izdevumi var rasties saistībā ar Noteikumos ietvertajiem atvieglojumiem piegulošās teritorijas kopšanai. Iepriekš šādus atvieglojumus pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāji nav saņēmuši, līdz ar ko precīzu cilvēku skaitu, kurš atbilstu kādam no Noteikumu 4. punktā noteiktajiem atbalsta kritērijiem nav iespējams noteikt. Tomēr, veicot provizoriskus aprēķinus, secināms, ka iespējamais cilvēku skaits, kas atbilst Noteikumu 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, varētu būt 40. Vidēji viena nekustamā īpašuma piegulošā teritorija pilsētas vai ciema teritorijā ir 30 m2. Zāliena pļaušanas izmaksas sastāda 0,16 euro/m2, tādējādi secināms, ka viena piegulošās teritorijas kopšanas reize izmaksātu 4,80 euro. Ņemot vērā pļaušanas sezonas ilgumu, secināms, ka vienam nekustamam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanu būtu nepieciešams veikt 5 reizes sezonā, no kā izriet, ka viena nekustamā īpašuma piegulošās teritorijas kopšana sezonā pašvaldībai izmaksātu aptuveni 24 euro, kas kopā veido 960 euro. Savukārt attiecībā uz ziemas sezonu secināms, ka vidēji viena nekustamā īpašuma piegulošās teritorijas kopšana pašvaldībai izmaksā 24,20 euro sezonā, kas kopsummā veido 968 euro. Ņemot vērā minēto, pieņemot saistošos noteikumus, pašvaldības budžetā nepieciešams paredzēt 1928 euro/gadā noteikumu 4. punktā paredzētās palīdzības sniegšanai. Tā kā Noteikumi paredz arī administratīvo atbildību par Noteikumu neievērošanu, budžetā var rasties ieņēmumi no Noteikumos paredzētajiem administratīvajiem sodiem. Lai nodrošinātu Noteikumu izpildi, nav nepieciešams veidot jaunu institūciju vai jaunas darba vietas. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Noteikumi paredz atvieglojumus piegulošās teritorijas sakopšanas jomā vientuļām personām, kurām ir funkcionāli traucējumi. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka pašvaldībai jāparedz ne vien īpašnieka pienākumu kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju, bet arī pašvaldības līdzdalību šī pienākuma izpildē, kas saistošajos noteikumos tiek noteikts ar atvieglojumu piešķiršanu (2014. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. 2013-20-03). Ietekme uz vidi – Noteikumu pieņemšana labvēlīgi ietekmēs apkārtējo vidi, ļaus izmantot noteikumus stingrākai prasību kontrolei par īpašumam piegulošo teritoriju sakopšanu, ēku uzturēšanu tādā kārtībā, lai tās neapdraudētu apkārtējos un nebojātu ainavu. Noteikumi būtiski neietekmēs iedzīvotāju veselību, tomēr nodrošinās sanitāro tīrību, kas mazinās infekciju izplatības risku. Esošo uzņēmumu attīstība un izaugsme, kā arī paaugstināta to konkurētspēja tiks panākta, uzlabojot apkārtnes sakoptību, kas būtiski ietekmēs tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, viesu namu, viesnīcu pakalpojumu sniedzējus. Uzlabosies uzņēmēju piedāvāto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem un viesiem. Noteikumu īstenošanā varēs tikt piesaistīti saimnieciskās darbības veicēji, kas sniedz teritoriju sakopšanas, trimmerēšanas pakalpojumus, ēku fasāžu un konstrukciju elementu remontdarbus. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Noteikumu izpildi kontrolē pašvaldības amatpersonas, atbilstoši kompetencei, un administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt Ogres novada pašvaldības policijas amatpersonas un Ogres novada pašvaldības būvvaldes amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Ogres novada pašvaldības izveidotā administratīvā komisija. Jautājumos par Noteikumu piemērošanu iedzīvotāji var vērsties Ogres novada pašvaldībā. Lai saņemtu palīdzību piegulošās teritorijas kopšanā, saistošajos noteikumos noteiktajām personām jāiesniedz pašvaldībā iesniegums un pamatojuma dokumenti. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Tiek nodrošināta pašvaldības funkcija gādāt par tās administratīvās sanitāro tīrību, noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Noteikumu izpildi kontrolē pašvaldības amatpersonas atbilstoši kompetencei, un administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt Ogres novada pašvaldības policijas amatpersonas un Ogres novada pašvaldības būvvaldes amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Ogres novada pašvaldības izveidotā administratīvā komisija. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Noteikumi sekmēs Ogres novada administratīvās teritorijas sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides saglabāšanu, piemērojot samērīgus Noteikumus minētā mērķa sasniegšanai. Noteikumi izdoti atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam pilnvarojumam pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, un īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Ar Ogres novada pašvaldības Reģionālās attīstības jautājumu komitejas 2023. gada 9. februāra lēmumu Nr. 2 "Par Ogres novada pašvaldības saistošo noteikumu Nr.__/2023 "Ogres novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" 2023. gada 9. februārī Noteikumu projekts un paskaidrojuma raksts publicēts pašvaldības interneta tīmekļa vietnē www.ogresnovads.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Termiņš viedokļa un priekšlikumu iesniegšanai noteikts līdz 2023. gada 23. februārim. Noteiktajā termiņā viedokļi un priekšlikumi Ogres novada pašvaldībā netika iesniegti. |
 |
 |
 |
 |