Darbības ar dokumentu

1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu, kā arī ievērojot Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 4. punktu, apstiprināt valsts pētījumu programmu "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība" 2023.–2025. gadam (turpmāk – programma).

2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmas kopējais finansējums ir 1 250 000 euro, un tās īstenošanas laiks ir 2023.–2025. gads, tai skaitā finansējums 2023. gadam – 250 000 euro, 2024. gadam – 500 000 euro un 2025. gadam – 500 000 euro. Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammai 05.12.00 "Valsts pētījumu programmas" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Programmas virsmērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības saliedētību, noturību un savstarpējo uzticēšanos nacionālas, demokrātiskas, kopīgās vērtībās balstītas Latvijas attīstībai.

5. Programmas mērķis ir attīstīt Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā un informācijas telpā notiekošo procesu pētniecību, pētīt to mijiedarbību, sociālo un ekonomisko ietekmi uz sabiedrības saliedētību un savstarpējo uzticēšanos, radīt jaunas zināšanas, integrēt tās mācību saturā un veicināt pētījumos balstītu nozaru politiku veidošanu un lēmumu pieņemšanu.

6. Lai sasniegtu programmas mērķi, noteikt šādus programmas uzdevumus:

6.1. pētīt un attīstīt jaunu zināšanu bāzi par aktuālajām tendencēm saliedētības, sadarbības un savstarpējās uzticēšanās jomā Latvijas sabiedrībā, dažādās sociālajās un demogrāfiskajās, tostarp jauniešu, mazākumtautību, jaunatbraucēju, grupās, to iemesliem un cēloņiem, tai skaitā:

6.1.1. Latvijas valstiskuma, piederības Latvijas Republikai, nacionālās identitātes apziņas attīstību;

6.1.2. pilsoniskās sabiedrības aktivitāti kontekstā ar sabiedrības formālo un neformālo pašorganizēšanos, iedzīvotāju sociālo un ģeogrāfisko mobilitāti, pakalpojumu pieejamību, lauku iztukšošanos, reģionālo distancēšanos, kas nosaka iedzīvotāju izvēles un uzvedības maiņu, tostarp identitātes un piederības apzināšanos, sociālās attiecības un savstarpējo solidaritāti;

6.1.3. informācijas vides, plašsaziņas līdzekļu un digitālo pakalpojumu ietekmi uz sabiedrības sadarbību, savstarpējo uzticēšanos, uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrības kopējo psiholoģisko noturību, kā arī pilsonisko aktivitāšu ietekmi uz mediju satura radīšanu, izmantošanu un izplatīšanu, arī uz Latvijas mediju vides noturību un konkurētspēju;

6.1.4. Latvijas sabiedrības saliedētību, skatot to kontekstā ar valsts valodas apguvi un lietojumu sabiedrībā;

6.2. pētīt un radīt jaunu zināšanu bāzi par Latvijas sabiedrības un sabiedrības grupu (īpaši bērnu un jauniešu, to, kas plaši izmanto digitālos medijus un digitālajās platformās pieejamo saturu, kā arī to, kas dzīvo Latvijas un Eiropas Savienības pierobežā) medijpratību, kā arī par medijpratības, tai skaitā informācijpratības un kritiskās domāšanas, veicināšanu Latvijā, tās attīstības tendencēm un nozīmi iedzīvotāju lēmumu pieņemšanas procesos gan individuālā, gan pilsoniskā līmenī, stiprinot demokrātiskās vērtības kopumā;

6.3. attīstīt pieejas, lai novērtētu pilsoniskās sabiedrības sociālo un ekonomisko ietekmi, īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, mentālo veselību, pašīstenošanos, līdzdalību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, kā arī sociālās inovācijas, paplašinot zināšanas un izpratni par pilsoniskās sabiedrības līdzšinējo un potenciālo pienesumu minētajās jomās valsts ilgtspējīgai attīstībai.

7. Programmas īstenošanā noteikt šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

7.1. veidot un finansēt starpdisciplināras konkurētspējīgas zinātnieku grupas programmas tematiskajās jomās;

7.2. attīstīt daudzdimensionālas pilsonisko sabiedrību ietekmējošo faktoru fundamentālās un lietišķās pētniecības metodes un prakses, tai skaitā digitālās, un sekmēt to izmantošanu pētniecībā;

7.3. attīstīt zinātnisko grupu sadarbību ar dažādām sabiedrības grupām (tostarp jauniešiem, mazākumtautībām, jaunatbraucējiem), īpaši ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir aktīvas pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā, gan reģistrētām, gan neformālām pilsoniskās sabiedrības grupām un kopienām, tostarp Latvijas reģionos un diasporā;

7.4. stiprināt izglītības un pētniecības procesus, tostarp integrējot pētniecību augstākās izglītības studiju procesā un integrējot pētījumu rezultātā gūtās zināšanas studiju un mācību saturā;

7.5. sniegt atbalstu pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politikas, kā arī plašsaziņas līdzekļu politikas īstenošanā, izstrādājot metodoloģiju un veicot situācijas izpēti, izstrādāt ieteikumus rīcībpolitikai un indikatīvo rādītāju ieteikumus;

7.6. informēt sabiedrību par pētniecības gaitu un rezultātiem, veicinot sabiedrības izpratni par pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas attīstības un informācijas sabiedrības vēsturisko attīstību un aktuālajiem procesiem un pētniecības lomu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā;

7.7. nodrošināt pētniecības rezultātu publisku pieejamību, tai skaitā publicēt rezultātus brīvpiekļuves žurnālos un deponēt jauniegūtos pētniecības datus pētniecības datu repozitorijos, veicinot datu atkārtotu pielietojamību atbilstoši "FAIR" (Findable, Accessible, Interoperable, Reusable) principiem (atrodami, pieejami, sadarbspējīgi un atkārtoti lietojami).

8. Programmas īstenošanas laikā noteikt šādus galvenos sasniedzamos rezultātus:

8.1. attīstīts cilvēkkapitāls humanitārajās un sociālajās zinātnēs, pētniecībā iesaistīti jaunie zinātnieki un diasporas zinātnieki;

8.2. sagatavotas pierādījumos balstītas rīcībpolitikas rekomendācijas un datu kopas pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības saliedētības un demokrātijas politikas plānošanai, īstenošanai, monitoringam un ietekmes izvērtēšanai, piedāvāti ieteikumi valsts valodas un jaunatnes politikas turpmākai attīstībai;

8.3. attīstītas jaunas vai pilnveidotas esošās mācību programmas, to moduļi vai kursi vidējā un augstākajā izglītībā;

8.4. publicēti oriģināli zinātniskie raksti Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos Q1 vai Q2 kvartiles izdevumos un citos šajās datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos;

8.5. citu veidu publikācijas (tai skaitā monogrāfijas, konferenču materiāli);

8.6. rezultātu publicēšana populārzinātniskajos žurnālos un resursos.

9. Programmas īstenošanas laiku bez papildu finansējuma piešķiršanas var pagarināt līdz vienam gadam, ja tas nepieciešams programmas un tās projektu rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai.