Darbības ar dokumentu

Kopsavilkums

1. Esošās situācijas raksturojums

1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai

1.2. Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai

1.3. Izmaksu segšana publiskajam tirgotājam

2. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem

3. Mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izveidošana energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni

4. Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai

5. Klimatneitralitātes mērķa sasniegšana

6. Iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā un Latvijas Republikas interešu pārstāvniecība

7. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND projekta īstenošana

8. Piedāvātais risinājums

Secinājumi

Kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) sagatavots, izpildot Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija sēdes protokola Nr. 30 11.§ 10. punktu, kas noteica uzdevumu Klimata un enerģētikas ministrijai sagatavot un klimata un enerģētikas ministram līdz 2023. gada 1. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju saskaņotu jaunu konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai", kurā tiek atjaunotas ieņēmumu un izdevumu prognozes 2024. un 2025. gadam un sagatavoti priekšlikumi akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu ieņēmumiem un no tiem finansējamo izdevumu sadalījumam 2026. gadam.

Konceptuālais ziņojums piedāvā pasākumus:

1) obligātā iepirkuma (turpmāk – OI) sistēmas turpmākai darbībai;

2) ņemot vērā enerģijas cenu svārstības un ietekmi uz mājsaimniecību maksātspēju, aizsargāto lietotāju atbalsta sistēmas pilnveidošanai, paaugstinot aizsargātam lietotājam piešķirto ikmēneša atbalsta apmēru, attiecīgi 25 EUR apmērā daudzbērnu ģimenēm un 20 EUR apmērā personām ar I. invaliditātes grupu un bērniem ar invaliditāti, kā arī trūcīgām / maznodrošinātām ģimenēm / personām;

3) mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izveidošanai energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, ja 2023.–2024. gada apkures sezonā energoresursu (elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes) cenas pārsniegs noteiktu cenas slieksni;

4) klimatneitralitātes pasākumu īstenošanai.

1. Esošās situācijas raksturojums

Pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais OI izmaksu apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem ir radījis būtisku slogu, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju, ko vēl vairāk pastiprināja globālās pandēmijas radītā ārējā ietekme, kā arī ārkārtējs un iepriekš neprognozēts visu būtiskāko energoresursu (ogles, nafta, dabasgāze, elektroenerģija) cenu pieaugums 2021. un 2022. gadā. Tādi energoresursi kā dabasgāze un elektroenerģija 2022. gadā sasniedza arī vēsturiskos cenu rekordus. Cenu rekordus ir sasniegušas arī emisijas kvotu cenas, vēl vairāk sadārdzinot elektroenerģijas ražošanu.

Līdz šim ar Ministru kabineta lēmumiem OI komponente ir bijusi fiksēta noteiktā līmenī, attiecīgajam mērķim novirzot valsts budžeta līdzekļus, kā arī piešķirot finansējumu aizsargāto lietotāju atbalstam, kā arī virzībai uz klimatneitralitāti nepieciešamo pasākumu īstenošanai. Līdzekļi minētajiem pasākumiem ir plānoti vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā attiecīgajam laika periodam.

2023. gada 16. februārī Saeimā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (publikācijas Nr.: 2023/38A.1, turpmāk – ETL grozījumi), tādejādi likumdevējam atbalstot Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra rīkojuma Nr. 584 "Par kompleksiem pasākumiem OI komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" 4. punktā piedāvāto risinājumu, kas paredzēja izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kuru ietvaros OI izmaksas nesegtu Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, t.i. elektroenerģijas rēķinos vairs neparādīsies izmaksu pozīcija "obligātā iepirkuma komponente".

Šāds risinājums paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Enerģijas publiskais tirgotājs" (turpmāk – publiskais tirgotājs) darbības nesegtie izdevumi tiek kompensēti ar valsts budžetā ieskaitāmajām akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendēm. No 2018. gada atbilstoši Centrālā statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) izveidotajam un uzturētajam institucionālo vienību klasifikācijas sarakstam publiskais tirgotājs (akciju sabiedrības "Latvenergo" meitas sabiedrība) ir klasificēts vispārējās valdības sektorā, attiecīgi tā administrētās OI plūsmas tiek attiecinātas uz vispārējās valdības fiskālajiem rādītājiem.

1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai

Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – AER) un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu¹.

Visas izmaksas, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu OI un garantētās maksas ietvaros un kuras, sākot ar 2023. gada 1. maiju², sedz no publiskā tirgotāja vai valsts budžeta līdzekļiem, veido fiksētā daļa, kas ir atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu, un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju. Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. aprīlim publiskā tirgotāja iepriekšējā gada fiksētās izmaksas tika segtas atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pēc sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, bet mainīgās – proporcionāli elektroenerģijas patēriņam.

OI izmaksas ir atkarīgas no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OI izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem apmēru ietekmē elektroenerģijas vairumcena Nordpool biržā, par kuru tiek pārdota no elektroenerģijas ražotājiem OI ietvaros iepirktā elektroenerģija. Pieaugot elektroenerģijas cenai biržā, OI izmaksu apjoms samazinās. OI ietvaros iepirktais vēsturiskais elektroenerģijas apjoms, izmaksātās summas par enerģiju un uzstādīto jaudu un izmaksātais atbalsts (atbalsts virs tirgus cenas) euro 2019.–2022. gadā un turpmāko 3 gadu prognoze ir apkopota 1. tabulā.

1. tabula

OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas

Atbalsta instrumenta ikgadējās izmaksas ir gan ar mainīgu raksturu (OI no AER un koģenerācijas stacijām), gan fiksētu jeb nemainīgu raksturu (jaudas maksājumi). OI izmaksas veidojas no elektroenerģijas iepirkšanas par fiksētām iepirkuma cenām no ražotājiem un šīs enerģijas pārdošanas elektroenerģijas biržā, un šīs izmaksas ir atkarīgas no iepirktās enerģijas apjomiem, iepirkuma cenas un tālākpārdošanas cenām biržā. Savukārt fiksētie maksājumi praktiski ir nemainīgi un ir atkarīgi no staciju atbalsta termiņa.

1.2. Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai

2017. gadā saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 221) akciju sabiedrība "Latvenergo" pieteicās uz vienreizēju maksājumu, kas sastāv no diskontētām trim ceturtdaļām no atlikušajā atbalsta periodā saņemamās garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk – vienreizējs maksājums). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 221 vienreizējo maksājumu veido divas daļas, par kuru apmēru lemj Ministru kabinets. Pirmā daļa, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā apmēra, tiek izmaksāta komersantam kā kompensācija izmaksas gadā un komersanta grāmatvedības dokumentos ir grāmatojama kā attiecīgā gada ieņēmumi. Atlikusī daļa tiek izmaksāta kā avansa maksājums un komersanta grāmatvedībā ir atzīstama kā nākamo periodu ieņēmumi proporcionāli saistību izpildei līdz atbalsta perioda beigām.

2023. gada martā Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat publicēja konsultāciju materiālu attiecībā uz OI shēmas statistisko uzskaiti, un tā ietvaros CSP tika ieteikts pārrēķināt akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējā vienreizējā maksājuma amortizējamo daļu³. Atbilstoši konsultāciju materiāliem valsts budžeta izmaksu uzskaitē vienreizējais maksājums vairs netiek dalīts divās daļās, bet tiek pilnā apjomā uzskaitīts kā avansa maksājums un valsts budžeta izmaksās atzīts proporcionāli līdz atbalsta perioda beigām. Avansa maksājums veido ikgadējo ietekmi uz budžeta fiskālo telpu saskaņā ar 2. tabulu.

2. tabula

Vienreizējā maksājuma avansa daļas ietekme uz valsts budžetu

1.3. Izmaksu segšana publiskajam tirgotājam

ETL grozījumu 33. panta sestajā un septītajā daļā noteikts, ka elektroenerģijas OI izmaksas Ministru kabineta noteiktā kārtībā turpmāk tiek segtas no valsts budžeta, tādējādi nostiprinot pastāvīgu risinājumu elektroenerģijas OI finansēšanai, kas neparedz turpmākus elektroenerģijas galalietotāju maksājumus par OI. Attiecīgās likuma normas stājās spēkā 2023. gada 1. maijā⁴. Lai izpildītu ETL grozījumos doto deleģējumu Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (23-TA-803), paredzot normatīvo regulējumu ETL grozījumos paredzētā elektroenerģijas OI finansēšanas modeļa īstenošanai.

Tā kā normatīvajā regulējumā tiek saglabāti nosacījumi, ka OI ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un garantētās maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu pārdošanas, kā arī valsts dotācijas, var veidoties situācija, ka publiskā tirgotāja ar OI sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, kas veidojas no darbības elektroenerģijas OI sistēmas ietvaros. Līdz ar to attiecīgo izmaksu pārsniegumu, ieskaitot pievienotās vērtība nodokli, paredzēts segt no valsts budžeta līdzekļiem. Piešķirot publiskos līdzekļus publiskajam tirgotājam, tam komercdarbības valsts atbalsta noteikumu kontekstā netiks sniegtas ekonomiskās priekšrocības tirgū, jo tiks segtas tikai faktiskās izmaksas, kas saistītas ar deleģētās funkcijas izpildi.

Ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2022. gada 24. novembra lēmumu Nr. 263 "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm no 2023. gada 1. janvāra", Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju izvērtēja un secināja, ka par 2022. gadu publiskajam tirgotājam nav kompensējamo izmaksu, kas saistītas ar 2022. gadā īstenoto elektroenerģijas OI un garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Vienlaikus, neskatoties uz to, ka 2022. gadā publiskā tirgotāja ieņēmumi ir pārsnieguši izdevumus, uz 2022. gada 31. decembri publiskajam tirgotājam bija vēl nesegtas ar elektroenerģijas OI un garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu saistītās izmaksas no iepriekšējiem gadiem, kuras no to maksimālā apmēra 165,8 milj. euro 2018. gada janvārī, ņemot vērā arī iepriekš saņemtās valsts budžeta dotācijas to segšanai un 2022. gada ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, ir ievērojami samazinājušās. Uz 2022. gada 31. decembri publiskajam tirgotājam izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem veidoja 107 898,88 euro, kas kompensējams no valsts budžeta, iekļaujot to publiskā tirgotāja iesniegtajā aprēķinā Būvniecības valsts kontroles birojam 2024. gada 1. ceturksnī saskaņā a Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (23-TA-803) izstrādāto kārtību.

ETL grozījumu 33. panta sestajā daļā paredzēts, ka no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas OI un garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem visā publiskā tirgotāja darbības periodā. Līdz ar to likumprojektā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" būs nepieciešams paredzēt finanšu līdzekļus (3. tabula), kurus Būvniecības valsts kontroles birojs, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (23-TA-803) izstrādāto kārtību, kompensēs publiskajam tirgotājam.

3. tabula

Prognozētais publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem

2. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem

Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma (turpmāk – pakalpojums) ietvaros daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kuras aprūpē bērnu/-us ar invaliditāti, personām ar I invaliditātes grupu, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām / personām kopš 2015. gada, kad privātpersonām tika atvērts elektroenerģijas tirgus, no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta daļa no maksājuma par elektroenerģiju.

Ministru kabinets 2021. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 345) paredz, ka Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošina pakalpojuma īstenošanu un vienlaikus veic pārziņa funkciju aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmai (turpmāk – ALDIS), kas apkopo datus no valsts datu reģistriem, lai identificētu aizsargāto lietotāju statusam atbilstošās personas, kā arī no elektroenerģijas tirgotājiem⁸, lai aprēķinātu, kāds ir atbalsta apmērs un kuri attiecīgā elektroenerģijas tirgotāja klienti atbilst aizsargātā lietotāja statusam, kā rezultātā atbalsta apmērs ir jāattiecina to rēķinos par elektroenerģiju kā maksājuma samazinājums. Pakalpojums aizsargātajam lietotājam tiek sniegts automātiski (nepiesakoties atbalsta saņemšanai), tādējādi nodrošinot, ka aizsargātie lietotāji saņem pienākošos atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju.

4. tabula

Aizsargāto lietotāju skaits, kam piešķirts atbalsts,* pa kategorijām un izmaksātais finansējums, EUR

* Būvniecības valsts kontroles biroja dati

** Informācija uz konceptuālā ziņojuma sagatavošanas brīdi

*** Ikmēneša vidējais aizsargāto lietotāju skaits, kas saņēmis atbalstu

Balstoties uz CSP tīmekļvietnē pieejamo informāciju, secināms, ka patēriņa cenu pārmaiņas 2023. gada augustā, salīdzinot ar 2019. gada augustu⁹, patēriņa grupai '04.5.1 Elektroenerģija' ir 95,6%. Tas nozīmē, ka pirktspēja patēriņa grupā '04.5.1 Elektroenerģija' 100 euro apmērā 2019. gada augustā ir vienāda ar 195,60 euro 2023. gada augustā.

Paralēli elektroenerģijas cenu dinamikai elektroenerģijas biržā NordPool 2023. gada griezumā un ģeopolitiskās situācijas izraisītai ietekmei uz tautsaimniecību, no 2023. gada 1. jūlija spēkā stājušies sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības "Sadales tīkls" (turpmāk – sistēmas operators) sistēmas pakalpojumu tarifi. Sistēmas operatora tarifs mājsaimniecību lietotājiem atsevišķos gadījumos pieaugums ir lielāks, nekā kopējais tarifa pieaugums. 92% mājsaimniecību lietotāju tarifa pieaugums ir apmēram 10 euro mēnesī.

Līdz ar to, lai mazinātu ietekmi uz enerģētisko nabadzību, Klimata un enerģētikas ministrija, sākot ar 2024. gada 1. janvāri ierosina aizsargātajiem lietotājiem palielināt ikmēneša atbalstu sekojoši – daudzbērnu ģimenēm 25 euro un pārējām kategorijām – 20 euro apmērā. Savukārt, sistēmas operatora tarifa pieauguma daļēja kompensēšana tiks risināta, virzot apstiprināšanai likumprojektu "Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" (23-TA-2143)¹⁰.

Pēc konceptuālā ziņojuma pieņemšanas Klimata un enerģētikas ministrija virzīs Ministru kabinetā grozījumus normatīvajā regulējumā, priekšlikuma ietekme uz valsts budžetu vidējā termiņā ir aplūkojama 5. tabulā.

5. tabula

Paaugstinātā pabalsta aizsargātajam lietotājam¹¹ ietekme uz valsts budžetu, EUR

Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta 2.³ daļā noteiktais deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam, faktiski atjauno spēku zaudējušos Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumus Nr. 483 "Kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam", kas paredz valsts līdzfinansējumu. Pēc AS "Sadales tīkls" lūguma no pašvaldībām saņemti dati par Latvijas teritorijā aptuveni 42 vēsturiski neelektrificētiem aizsargāto lietotāju mājokļiem, kuru pieslēgumu izbūvei plānots līdzfinansēt maksimums 7 500 euro uz pieslēgumu, kas kopumā sastāda 42*7 500 = 315 000 euro, jeb 105 000 euro/gadā, izdalot proporcionāli 3 gadu griezumā. Neskatoties uz pieejamo finansējumu, Klimata un enerģētikas ministrija nav saņēmusi iesniegumu par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu pieslēguma ierīkošanai neelektrificētos aizsargāto lietotāju mājokļos. Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā iepriekš minētā iespēja ir saglabājama, dodot iespēju aizsargātajiem lietotājiem elektrificēt savus mājokļus.

Papildus tam Būvniecības valsts kontroles birojam ir nepieciešams finansējums sekojošu informācijas sistēmu – ALDIS un Energoefektivitātes monitoringa un nodevas administrēšanas informācijas sistēmu – uzturēšanai un pilnveidei, tas ir, 202 530 euro ar pievienotās vērtības nodokli katru gadu.

Pieņemot MK noteikumus Nr. 345, Ministru kabinets paredzēja, ka valsts segs izdevumus Rīgas domei, kas saistīti ar lietojumprogrammas SOPA risinājumu trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību statusu datu nodošanai ALDIS (par visām Latvijas pašvaldībām), tai skaitā veikt datu apkopošanu un nodrošināt nodošanas moduļa funkcionalitāti, datu drošību, nepieciešamos sakaru kanālus, serverus un to programmatūru, līdz 20 000 euro katru gadu.

Līdz ar to saskaņā ar šī ziņojuma 6. tabulu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2024.–2026. gadam atbalstam aizsargātajiem lietotājiem nepieciešami 23 943 604 euro katru gadu.

6. tabula

Aizsargāto lietotāju atbalstam nepieciešamais finansējums vidēja termiņa budžeta ietvarā 2024.–2026. gadam, EUR

3. Mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izveidošana energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni

Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdē (protokols Nr. 32, 82. §) tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām"¹² (turpmāk – ziņojums). Saskaņā ar ziņojuma protokollēmuma 4. punktu no 2023. gada oktobra plānots nodrošināt mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.

Ņemot vērā minēto, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju ir uzņēmusies iniciatīvu izstrādāt IT risinājumu – sistēmu, kas veiks mājsaimniecību vidējo ienākumu aprēķinu uz vienu mājsaimniecības locekli, un spēs sistēmā reģistrētajiem elektroenerģijas, dabasgāzes un centralizētās siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju par mājsaimniecībām, kuras kvalificējas energoresursu atbalsta saņemšanai. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja sniegt mērķētu energoresursu atbalstu tām mājsaimniecībām, kuras ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Klimata un enerģētikas ministrija vērš uzmanību, ka 2022.–2023. gada apkures sezonā atbalstu saņēma visas mājsaimniecības neatkarīgi no to ienākumu līmeņa.

Potenciāli iepriekš minētā risinājuma izmantošana ilgtermiņā sniegs ietaupījumu valsts budžetā (Klimata un enerģētikas ministrijas aprēķini liecina, ka ietaupījums ārkārtēja energoresursu cenu pieauguma gadījumā varētu būt lielāks par 100 milj. euro). Par attiecīgā risinājuma izveidi lēma Ministru kabinets 2023. gada 6. jūnija sēdē (protokols Nr. 30, 40. §), pieņemot informatīvajā ziņojumā "Par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni" aprakstīto vienoto IT risinājumu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanai energoresursu cenu būtiska pieauguma ietekmes mazināšanai.

Saskaņā ar iepriekš minēto informatīvo ziņojumu vienotais risinājums automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli nākotnē varētu tikt izmantots arī citos publiskās pārvaldes procesos, kuros pēc būtības ir nepieciešami dati par mājsaimniecību ienākumiem uz vienu tās locekli, piemēram, lai labklājības jomā varētu pieņemt šādos datos balstītus politikas maiņas lēmumus, lai izvērtētu mājsaimniecības materiālo situāciju sociālās palīdzības saņemšanai, tādejādi nodrošinot pašvaldībām iespēju izgūt no tās informāciju par mājsaimniecībām, kuras kvalificējas arī citas sociāla rakstura palīdzības un pabalstu saņemšanai. Līdz ar to izveidotais mērķētais un automatizētais atbalsta risinājums nedod priekšrocības neviena subjekta saimnieciskajai darbībai, bet tiks izmantots publiskās pārvaldes funkciju īstenošanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pasākums nekvalificējās kā komercdarbības atbalsts.

Iepriekš minētā IT risinājuma izstrādei un pēc tam pilnveidošanai un administrēšanai Būvniecības valsts kontroles birojam

4. Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai

Ministru kabinets 2023. gada 29. septembra sēdē (protokols Nr. 47, 43. §), pieņemot informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam"¹³ (turpmāk – Prioritāro pasākumu informatīvais ziņojums), pieņēma lēmumu no 2024. gada akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu maksājumiem 74. resorā "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" rezervēt papildu finansējumu prioritārajam pasākumam "Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai" 2024. gadā 50 000 000 euro apmērā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra sēdē (protokols Nr. 48, 34. §) atbalstīto vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (par elektroenerģijas tarifiem)¹⁴ Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar iesaistītajām pusēm izvērtēs dažādus iespējamos vidēja un ilgtermiņa risinājumi tarifu strauja kāpuma ierobežošanai, un tostarp atbilstoši Ministru kabineta sniegtajam uzdevumam izstrādās un līdz 2023. gada 1. novembrim iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar izvērtējumu par to, kādā apmērā un veidā sistēmas pakalpojumu maksas samazinājuma piemērošana būtu turpināma 2024. gadā, kāds ir nepieciešamais finansējums.

Ņemot vērā, ka joprojām notiek diskusijas ar iesaistītajām pusēm par konkrēto risinājumu, tad detalizēta informācija Prioritāro pasākumu informatīvajā ziņojumā piešķirto un rezervēto finansējumu 50 000 000 euro apmērā elektroenerģijas tarifu pieauguma mazināšanai, norādot mērķus, atbalsta piešķiršanas mehānismu un mērķgrupas tiks iekļauts informatīvajā ziņojumā, kas Klimata un enerģētikas ministrijai ir jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2023. gada 1. novembrim.

5. Klimatneitralitātes mērķa sasniegšana

Lai sasniegtu Latvijas Nacionālajā Enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam¹⁵ (turpmāk – NEKP) noteiktos ambiciozos klimata un enerģētikas mērķus, kas 2023.–2024. gadā tiks pārskatīti, ņemot vērā Pārvaldības regulā¹⁶ noteikto un jaunās Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvas¹⁷, un ņemot vērā nozaru plānošanas dokumentus un nozaru prioritātes, nepieciešams attīstīt un pilnveidot efektīvu un ilgtspējīgu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas monitoringa sistēmu un pētniecības kapacitāti.

Pārvaldības regulas 17. panta 1. punkts nosaka, ka katra dalībvalsts līdz 2023. gada 15. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisijai ziņo par sava integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas norisi, iesniedzot integrēto nacionālo enerģētikas

un klimata progresa ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības dimensijas. Līdz ar to Latvija, lai izpildītu iepriekš minēto, sagatavoja pirmo progresa ziņojumu, kas sastāvēja no 23 apakšziņojumiem, par NEKP noteikto mērķu sasniegšanas progresu. Saņemtajos Eiropas Komisijas komentāros par pirmo progresa ziņojumu tika norādīts, ka turpmākajos progresa ziņojumos Latvijai būtu jāpaplašina NEKP mērķu progresa novērtēšanas indikatoru izvērtējums, tai skaitā, attiecībā uz tiem indikatoriem, kas ir apzīmēti "ja ir pieejams" vai "ja ir attiecināms".

Savukārt, Pārvaldības regulas 14. panta 1. punkts nosaka, ka katra dalībvalsts līdz 2023. gada 30. jūnijam (..) Komisijai iesniedz jaunākā paziņotā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājuma projektu vai sniedz Komisijai argumentus, kāpēc plānu atjaunināt nav nepieciešams. Klimata un enerģētikas ministrija turpina darbu pie NEKP atjaunošanas, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktos pieņemtos grozījumus un sociālekonomiskās un ģeopolitiskās izmaiņas. NEKP gala redakcija pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju saņemšanas Eiropas Komisijā ir jāiesniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam (Pārvaldības regulas 14. panta 2. punkts).

Līdz ar to, lai nodrošinātu Latvijas Republikas uzņemto saistību izpildi klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai, likumprojektā "Klimata likums" (21-TA-62) un likumprojektā "Grozījumi Enerģētikas likumā" (21-TA-1563) citastarpā tiks noteikta kārtība klimata un enerģētikas politiku saistību izpildes un tās uzraudzības kārtībai, kā arī ietvaru klimatneitralitātes sasniegšanai 2050. gadā. Likumprojektā "Grozījumi Enerģētikas likumā"
(21-TA-1563) pirmsšķietami tiek paredzēts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs būs atbildīgā valsts institūcija šo apakšziņojumu sagatavošanai, tai skaitā datu savākšanai, analīzei.

Attiecīgi Ministru kabineta noteikumos tiks paredzēts konkrēts atbildīgo institūciju atbildības un pienākumu tvērums, kā arī Ministru kabineta noteikumu sākotnējās ietekmes izvērtējumā (anotācijā) tiks iekļauts detalizēts finansējuma aprēķins. Kā jau augstāk minēts, tad NEKP noteikto mērķu sasniegšanas progresa atspoguļošanai Eiropas Komisijai nepieciešams sagatavot 23 apakšziņojumus ar liela apjoma datu kopām, tai skaitā apkopojot datus no dažādiem datu turētājiem. Līdz ar to pirmsšķietami būs nepieciešams pilnveidot Būvniecības valsts kontroles biroja izveidotās informācijas sistēmas, piemēram, Energoresursu informācijas sistēma. Papildus tam atsevišķos Eiropas Savienības tiesību aktos¹⁸ ir uzlikti pienākumi Eiropas Savienības dalībvalstīm veikt izvērtējumus / pētījumus, lai pierādītu šajos Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto pienākumu izpildi. Minēto nosacījumu izpildei Klimata un enerģētikas ministrija piemēros Publiskā iepirkuma likumu.

Lai nodrošinātu NEKP mērķu progresa sasniegšanas izmērīšanu, nepieciešams paaugstināt CSP administratīvo kapacitāti 1 220 000 euro apmērā. Aktuāli ir pārskatīt klimata un enerģētikas politikas veidotājiem, īstenotājiem, pētniekiem nepieciešamo datu kopu tvērumu, lai Latvijas Republika spētu proaktīvi pamatot Eiropas Komisijas un starptautiskā līmeņa priekšlikumus par ambīciju paaugstināšanu, nosakot vai pārskatot jau spēkā esošos enerģētikas un klimata politikas mērķus, tas ir, pamatot Latvijas Republikas pozīcijas par klimata un enerģētikas politiku ambīciju palielināšanas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, sabiedrības pirktspēju, resursu efektīvu izmantošanu un izmaiņām enerģētiskajā nabadzībā. Lai varētu pieņemt efektīvus lēmumus situācijas uzlabošanai un vērtētu NEKP rezultātu ietekmi uz kopējo tautsaimniecības attīstību, Ekonomikas ministrijai 2024.–2026. gadā ik gadu nepieciešams 280 000 euro (aprēķini pievienoti 2. pielikumā), nepieciešams turpināt iesākto ēku energoefektivitātes sistēmas izstrādi un uzturēšanu 2024. gadā 324 410 euro apmērā, 2025. un 2026. gadā 150 000 euro apmērā.

Samazinoties elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas dalībnieku skaitam samazinās arī ieņēmumi no valsts nodevas par elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzību. Būvniecības valsts kontroles birojs ir par enerģētikas politikas administrēšanu atbildīgā iestāde. Lai nodrošinātu administrēšanas funkciju izpildi precēm un pakalpojumiem nodevas samazinājuma kompensēšanai nepieciešami 2024.gadā 124 200 euro, 2025. un 2026. gadā 150 000 euro.

Ņemot vērā iepriekš minēto un iepriekš jau pieņemtos Ministru kabineta lēmumus (kas minēti šajā konceptuālajā ziņojumā), Klimata un enerģētikas ministrijai un Ekonomikas ministrijai 2024. gadā būs nepieciešami 6 259 454 euro, 2025. gadā - 6 108 645 euro, 2026. gadā - 6 108 645 euro un turpmāk. Konkrētu finansējuma sadalījumu starp abām ministrijām un pozīcijām skatīt 7. tabulā.

7. tabula

Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai nepieciešamais finansējums vidēja termiņa valsts budžeta 2024.–2026. gadam ietvarā , EUR

6. Iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā un Latvijas Republikas interešu pārstāvniecība

Ministru kabinets 2022. gada 11. oktobrī pieņēma lēmumu²⁰ iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. Minētā lēmuma pamatā bija izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, kad energoapgādes drošības jautājums Eiropas Savienībā, tostarp koordinācija un solidaritāte gāzes piegādēs, ir kļuvusi par enerģētikas politikas centrālo elementu.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras mērķis ir veicināt brīvu un atvērtu enerģijas tirgus izveidi, uzsvaru liekot uz energoapgādes drošību un vides aizsardzību, nodrošinot pāreju uz tīru enerģiju, dalībvalstij efektīvākajā veidā, būtu būtisks atbalsts Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un pārejā uz atjaunojamajiem energoresursiem.

2023. gada aprīlī notika pirmā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komandas vizīte Latvijā, kuras ietvaros aģentūras eksperti kopā ar iesaistītajām institūcijām²¹ pārrunāja iestāšanās procesu, valsts naftas produktu drošības rezervju sistēmu un datu ziņošanu. No 2023. gada 19. septembra – 25. septembrim notika Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komandu otrā vizīte, kuras ietvaros atbildīgajām institūcijām un nozari pārstāvošām organizācijām un komersantiem tiks dota iespēja prezentēt Latvijas Republikas gatavību iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. Vizītes ietvaros tika prezentēta valsts gatavība sekojošās enerģētikas politikas jomās: valsts gatavība enerģētikas krīzēm, tai skaitā dalībai starptautiskos naftas produktu drošības rezervju izlaišanu tirgū, elektroenerģijas un gāzes tirgus attīstība un gatavība krīzes situācijām, virzība uz klimatneitralitāti, inovācijas un pētniecības aktivitātes enerģētikas jomā.

2023. gada 25. septembrī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komanda prezentēja Klimata un enerģētikas ministrijai sagatavoto gala ziņojumu, kurā iekļauti galvenie secinājumi un rekomendācijas. Lai Latvija varētu iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā, Latvijai jānodrošina ar iestāšanos saistīto pamatrekomendāciju (key recommendations on accession) izpilde līdz 2023. gada 15. decembrim.

Ja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komandas secinājumi būs pozitīvi, tas ir, Latvijas Republikai tiks piedāvāts iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā, tad 2024. gada februārī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ministru padomes plenārsesijā Latvijas Republika tiks uzņemta Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrijai un Ekonomikas ministrijai būs jānodrošina Latvijas Republikas pārstāvība aģentūras valdē, vismaz 6 pastāvīgajās komitejās un neskaitāmās darba grupās²².

Lai nodrošinātu iepriekš minēto un pamatojoties uz iepriekš pieņemtiem Ministru kabineta lēmumiem, Klimata un enerģētikas ministrijas un Ekonomikas ministrijas kapacitātes stiprināšanai un ikgadējām iemaksām nepieciešamais finansējums 2024.–2026. gadā 367 209 euro katru gadu.

7. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND projekta īstenošana

Atjaunojamās enerģijas jomā NEKP ietvaros Latvija ir apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt 57% enerģijas, kas iegūta no AER, īpatsvaru kopējā enerģijas gala patēriņā. Šī mērķa sasniegšanai NEKP ir iekļauts politikas pasākums periodā līdz 2030. gadam (ieskaitot) īstenot starpvalstu projektu atkrastes vēja parku izveidošanai sadarbībā ar Igaunijas Republiku vai Lietuvas Republiku, tam piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

2020. gada 18. septembrī tika parakstīts Saprašanās memorands par Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku atkrastes vēja enerģijas parku kopprojektu elektroenerģijas ražošanai no AER un uzsākts darbs pie Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND (turpmāk – ELWIND projekts) īstenošanas, piesaistot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta²³ (turpmāk – CEF) finansējumu ELWIND projekta pētījumu līdzfinansēšanai laika periodā no 2023. gada 1. marta līdz 2027. gada 31. decembrim. Noslēgtā CEF projekta ietvaros nevar īstenot visas ELWIND projekta priekšattīstīšanas aktivitātes pilnā apmērā, ņemot vērā ka dēļ straujās vēja enerģijas industrijas attīstības pasaulē šobrīd ir augsts pieprasījums pēc atkrastes vēja projektu ekspertu konsultācijām un pētījumiem nepieciešamā aprīkojuma (izpētes kuģi, speciāls aprīkojums, utt.), kas ir veicinājis gan pakalpojumu cenas pieaugumu, gan pakalpojumu sniedzēju kapacitātes trūkumu tirgū.

Lai sasniegtu plānotos rādītājus līdz 2027. gadam, nepieciešams valsts budžeta finansējums kopīgu pakalpojumu iepirkšanai ar Igaunijas Republikas Vides investīciju centru, ietekmes uz vidi novērtējuma procesa vadīšanai, ietekmes uz vidi pētījumiem, tehniskajiem pētījumiem, analizējot gultnes sastāvu, veicot ūdens dziļuma, vēja un viļņu mērījumus, kā arī inženierpētījumiem, projektējot optimālāko vēja parka un elektroenerģijas pārvades infrastruktūras izvietojumu un nosakot gan atkrastes vēja parka, gan pieslēguma infrastruktūras tehniskās prasības. Visi pētījumu rezultāti būs publiski pieejami visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem), kas nākotnē varētu plānot piedalīties atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā konkursa procedūrā, ievērojot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus, kuras ietvaros paredzēt izsolīt tiesības būvēt vēja parku jūrā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pasākums nekvalificējās kā komercdarbības atbalsts.

Nepieciešamais valsts budžeta finansējums: 2024. gadā 1 141 837 euro, 2025. gadā 2 144 036 euro, 2026. gadā 2 057 781 euro.

8. Piedāvātais risinājums

Ņemot vērā enerģijas vairumtirgus konjunktūras izmaiņas un tajā vadošo tendenču ietekmi, konstatējams, ka enerģijas (elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes) vidējās cenas arī turpmāk var īslaicīgi būtiski pieaugt, tādējādi ietekmējot gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu ekonomisko situāciju. Līdz ar to nepieciešams saglabāt finansējumu no publiskā tirgotāja un valsts budžeta līdzekļiem OI izmaksu segšanai, tai skaitā ievērojot Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta sestajā un septītajā daļā noteikto, ka elektroenerģijas OI izmaksas Ministru kabineta noteiktā kārtībā turpmāk tiek segtas no valsts budžeta, tādējādi neparedzot turpmākus elektroenerģijas galalietotāju maksājumus par OI izmaksu segšanu.

Analizējot CSP rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, aptuvenais mājsaimniecību, īpatsvars, kas varētu kvalificēties mērķētam atbalstam, varētu būt aptuveni 40–50% no Latvijā esošajām mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Šāda risinājuma izstrāde un ieviešana ļaus daļēji risināt enerģētisko nabadzību, ja 2023.–2024. gada apkures sezonā enerģijas (elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes) cenas pārsniegs noteikto cenu slieksni. Papildus tam Klimata un enerģētikas ministrija piedāvā turpināt atbalstīt aizsargātos lietotājus, attiecīgi šobrīd noteikto paaugstināto ikmēneša atbalstu daudzbērnu ģimenēm un pārējām grupām attiecīgi 25 euro un 20 euro apmērā noteikt kā pastāvīgo aizsargātā lietotāja ikmēneša atbalstu.

Papildus tam Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta sēdē (protokols Nr. 40, 43. §) tika pieņemts informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gadam"²⁴. Saskaņā ar iepriekš minētā informatīvā ziņojuma 18. punktu tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikumu palielināt pamatbudžeta prognozējamos ieņēmumus valsts budžetā no akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendēm 2024. gadā un turpmāk ik gadu 9 998 930 euro apmērā.

Līdz ar to piedāvātais risinājums paredz vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā 2024.–2026. gadam novirzīt AS "Latvenergo" dividendes aizsargāto lietotāju atbalstam, mērķēta atbalsta sistēmas izveidošanai energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Valstij izmaksājamo AS "Latvenergo" dividenžu apmērs atbilst Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumu Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu" 3. punktam.

Risinājuma īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmērs atspoguļots 8. tabulā (pēc naudas plūsmas metodes) un šī konceptuālā ziņojuma pielikumā (pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA) metodoloģijas).

8. tabula

Pasākumu izdevumu ietekme uz valsts budžetu pēc naudas plūsmas metodes, euro

Secinājumi

OI izmaksu segšana no publiskā tirgotāja un valsts budžeta līdzekļiem vērtējama kā nozīmīgs pasākums vidējā termiņa enerģētikas izaicinājumu negatīvās ietekmes mazināšanā. Tā ieviešana cita starpā palīdz risināt tādus iedzīvotājiem un tautsaimniecībai būtiskus jautājumus kā sabiedrības ievainojamākās daļas aizsardzība, patērētāju maksātspējas veicināšana un enerģētiskās nabadzības mazināšana, kā arī uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas sekmēšana un eksporta palielināšana.

Centrālās statistikas pārvaldes kapacitātei NEKP mērķu progresa sasniegšanas mērījumiem

Preces un pakalpojumi 200 103 EUR, lai nodrošinātu datu apstrādes modernizāciju ar atbilstošām rīkiem un licencēm.

EM un CSP amatu vietas tiks nodrošinātas budžeta programmu ietvaros.