Darbības ar dokumentu

Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/10

Rīgā 2023. gada 6. oktobrī

Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2022. gada 15. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/12 "Par komerciālās un atpūtas zvejas papildu regulējumu Baltijas jūrā 2023. gadā"

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Zvejniecības likuma 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk - institūts) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē institūts.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka ministrija, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Padomes 2022. gada 27. oktobra Regula (ES) 2022/2090, ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2022/109 (turpmāk - ES regula 2022/2090) paredz mencas specializētās zvejas liegumu Baltijas jūrā, kā arī mencas atpūtas zvejas liegumu Baltijas jūrā. Atbilstoši šīs regulas nosacījumiem Latvijai Austrumbaltijas mencas piezvejas kvota Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā 2023. gadā noteikta 51 tonnas apmērā.

Ņemot vērā izveidojušos kritisko situāciju mencu zvejā un ES regulā 2022/2090 noteikto nelielo mencu piezvejas kvotas apmēru, lai saglabātu un nebūtu priekšlaicīgi jāaptur reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu populāciju zvejas iespējas Baltijas jūrā, ministrija 2022. gada 15. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 4.1-12e/12 "Par komerciālās un atpūtas zvejas papildu regulējumu Baltijas jūrā 2023. gadā" (turpmāk - lēmums Nr. 4.1-12e/12).

Ievērojot to, ka saskaņā ar ES regulas 2022/2090 nosacījumiem Latvijai Austrumbaltijas mencas piezvejas kvota Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā 2023. gadā noteikta 51 tonnas apmērā,

lēmuma Nr. 4.1-12e/12 nolēmuma daļas 1.punktā ir paredzēts, ka mencu piezvejas apjoms no Latvijas austrumu mencas (25.-32. apakšrajonā) kopējās piezvejas kvotas (51 tonna) 2023. gadā sadalāms sekojoši:

1) komerczvejai piekrastes ūdeņos - iedalīt limitu 10 tonnu apmērā;

2) reņģu un brētliņu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem - rezervēt trīs tonnas;

3) plekstu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem - rezervēt 36 tonnas;

4) saglabāt rezervē divas tonnas no Latvijas kopējās austrumu mencu (25.-32. apakšrajonā) piezvejas kvotas.

Tāpat minētajā lēmumā ir noteikts, ka, ja kādā no zvejas segmentiem rezervētais austrumu mencu piezvejas apjoms tiktu pilnībā izmantots, ministrija izvērtēs situāciju un, konsultējoties ar zvejniecības nozares pārstāvjiem, izskatīs iespējas iedalīt mencu piezvejas papildu apjomu attiecīgajam zvejas segmentam, piešķirot daļu no rezervē atstātā apjoma (divas tonnas) vai pārdalot apjoma daļu no citiem zvejas segmentiem, kuros rezervētais mencu piezvejas apjoms netiktu pilnībā izmantots. Ja tas nebūs iespējams, attiecīgā zvejas segmenta zveja, kurā mencu piezvejas apjoms ir pilnībā izmantots, 2023. gadā tiks apturēta.

Ministrija saņēma biedrības "Kurzemes Zvejnieku Asociācija" 2023. gada 14. septembra vēstuli Nr. 14.09/23 "Par papildus mencu piezveju Baltijas jūras piekrastē", kurā biedrība lūdz piešķirt mencu papildu limitu 20 tonnu apmērā piezvejai Baltijas jūras piekrastē 2023. gadā, pamatojot ar to, ka uz vēstules nosūtīšanas brīdi ir piezvejotas jau 6,5 tonnas mencu no piekrastes zvejai iedalītajām 10 tonnām.

Ministrija 2023. gada 18. septembrī nosūtīja institūtam vēstuli ar lūgumu sniegt zinātnisko atzinumu par iespējamo mencu piezvejas apjomu piekrastē uz gada beigām un saņēma institūta 2023. gada 25. septembra vēstuli Nr. 1-6/519-e "Par mencas piezvejas apjomu Baltijas jūras piekrastē". Institūts norāda, ka saskaņā ar Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas (LZIKIS) informāciju uz 2023. gada 21. septembri mencas kopējā nozveja piekrastē bija 6,53 tonnas no piekrastei rezervētajām 10 tonnām. Saskaņā ar piekrastes nozveju statistiku, pēdējos 3 gados (kopš ir spēkā mencu specializētās zvejas regulācija) laika periodā no 21. septembra līdz 31. decembrim kā piezveja piekrastes zvejā tiek nozvejotas 4,1-18,7 tonnas mencu. Pieņemot līdzīgu iespējamo nozveju sadalījumu, kopējā mencas piezveja piekrastē uz š.g. 31. decembri būtu robežās no 10,6-25,2 tonnām. Institūts aicina ņemt vērā, to, ka menca tiek nozvejota tikai kā piezveja citu sugu zvejā, piezvejas faktisko apmēru ir grūti prognozēt un to var ietekmēt vairāki faktori, piemēram, hidrometeoroloģiskie apstākļi, zivju izplatība, zvejnieku aktivitāte un citi.

Pēc LZIKIS datiem uz 2023. gada 26. septembri mencu piezvejas apjoms plekstu zvejā Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem bija 0,585 tonnas (no rezervētajām 36 tonnām), savukārt mencu piezvejas apjoms reņģu un brētliņu zvejā Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem bija 0,02 tonnas (no rezervētajām 3 tonnām).

Ņemot vērā institūta atzinumu un to, ka mencu piezveja plekstu, reņģu un brētliņu zvejā aiz piekrastes ūdeņiem ir ļoti zema un Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota 2023. gadā ir izmantota tikai 14 % apmērā, ministrija var palielināt mencu piezvejas limitu Baltijas jūras piekrastes komerczvejā par 16 tonnām, šim nolūkam izmantojot 2 tonnas rezervē atstātā mencu piezvejas apjoma un atlikušās 14 tonnas pārdalot no plekstu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem rezervētā (36 tonnas) piezvejas apjoma, atstājot šai zvejai 22 tonnas rezervētu mencu piezvejas apjomu.

Zvejniecības nozares nevalstiskās organizācijas un Zivsaimniecības konsultatīvā padome 2023. gada 26. septembrī rakstiskajā lēmumu pieņemšanas procedūrā atbalstīja iedalītā mencu piezvejas limita palielināšanu Baltijas jūras piekrastes komerczvejā 2023. gadam par papildus 16 tonnām, šim nolūkam izmantojot 2 tonnas rezervē atstātā mencu piezvejas apjoma un atlikušās 14 tonnas ņemot no plekstu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem rezervētā piezvejas apjoma (36 tonnām).

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija priekšlikumu par grozījumiem lēmumā Nr. 4.1-12e/12 iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un 2023. gada 5. oktobrī saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu Nr. 1-132/5728.

Ievērojot iepriekšminēto, kā arī Zvejniecības likuma 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

izdarīt Zemkopības ministrijas 2022. gada 15. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/18 "Par komerciālās un atpūtas zvejas papildu regulējumu Baltijas jūrā 2023. gadā" šādus grozījumus:

1. izteikt lēmuma nolēmuma daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Mencu piezvejas apjomu no Latvijai noteiktās austrumu mencu (25.-32. apakšrajonā) kopējās piezvejas kvotas (51 tonna) 2023. gadā noteikt:

1.1. komerczvejai piekrastes ūdeņos - iedalīt limitu 26 tonnu apmērā;

1.2. reņģu un brētliņu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem - rezervēt trīs tonnas;

1.3. plekstu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem - rezervēt 22 tonnas."

2. papildināt lēmuma nolēmuma daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1.¹ Ņemot vērā faktiskos šī lēmuma 1. punktā rezervētos mencu piezvejas limita apjoma izmantošanas rādītājus attiecīgajos zvejas segmentos, kā arī ievērojot institūta atzinumus un zvejas uzņēmumu plānus, kas pamato to, ka nav saskatāma iespēja mencu piezvejas apjomus pilnā mērā izmantot attiecīgajos šī lēmuma 1. punktā rezervētajos apjomos, mencu piezvejas limita apjomi var tikt nodalīti zvejas iespēju starptautiskajai apmaiņai citu zivju sugu zvejas iespēju iegūšanai."

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs R. Kronbergs